Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.48.0-wmf.3 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 5247 4547275 4462659 2026-11-09T14:02:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547275 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dabas parku|Bauska (dabas parks)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bauska | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Bauskas pils foto Sandris Kuzmickis.jpg |caption1 = [[Bauskas pils]] |image2 = Rātsnams, 29.06.2015.jpg |caption2 = [[Bauskas rātsnams]] |image3 = Bauska, Rīgas iela - panoramio (3).jpg |caption3 = Rīgas iela |image4 =Bauska city 4.jpg |caption4 = Tilts pār [[Mūsa|Mūsu]] |image5 = Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca, 24.04.2011.jpg |caption5 = [[Bauskas luterāņu baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Bauska flag.svg | flag_link = Bauskas karogs | image_shield = Bauska COA.svg | shield_link = Bauskas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 24 | lats = 25 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 11 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1609. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Bauske}} | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 6.3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Bauska}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 18 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3901<br />LV-3902 | website = [http://www.bauska.lv/ www.bauska.lv] | footnotes = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7425 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Bauska''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Zemgale]]s dienvidu daļā, 67 km attālumā no [[Rīga]]s. Bauskā, [[Mūsa]]i un [[Mēmele (upe)|Mēmele]]i saplūstot kopā, izveidojas [[Lielupe]]. Cauri pilsētai iet starptautiskā ''[[Via Baltica]]'' šoseja. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes [[pilsētbūvniecības piemineklis]]. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|18. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bauska.lv/files/sociali_ekonom_stategija.pdf |title=Bauskas novada dome |publisher=Bauska.lv |date= |accessdate=2015-10-16 |archive-date=2022-11-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221108143619/https://www.bauska.lv/files/sociali_ekonom_stategija.pdf }}</ref> == Nosaukums == Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši ''Bauske'' vai ''Bausken'', ebreji ''Boisk'' vai ''Boysk'', poļi ''Bowsk'', krievi ''Бауск''. Par pilsētas nosaukuma izcelsmi ir daudzas un dažādas versijas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/156423|title=Bauska|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-04-01|language=en}}</ref> [[Jūliuss Dērings]] (''Julius Döring'') Bauskas vārda izcelsmi meklēja [[Vācu valoda|vācu valodā]] un to saistīja gan ar ''bauchen'' 'uzblīst, uzpampt', gan ar ''Baush'' 'izliekums, pakalns, plato'. [[Jānis Endzelīns]] vietvārda izcelsmi meklēja [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] un skaidroja, ka vārds "bauska" senatnē tika lietots, apzīmējot sliktu [[Pļava|pļavu]] vai arī vecu, sakritušu [[Māja|māju]]. Viņš pieļāva, ka pilsētas nosaukums varbūt cēlies arī no vārda "bauze", kas apzīmēja neauglīgu pakalna galu. Abi pētnieki vienprātīgi atzina, ka sākotnēji šis nosaukums attiecās tikai uz [[Bauskas pils|Bauskas pili]], bet tikai vēlāk to attiecināja uz pilsētveida apmetni. == Vēsture == {{main|Bauskas vēsture}} [[Attēls:Bauskas panorāma ar hercoga pili pirms 1706. gada.jpg|thumb|left|250px|Bauskas panorāma ar hercoga pili pirms 1706. gada.]] Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās [[Upmale (zeme)|Upmales zemē]], vēlāk [[Livonijas Konfederācija]]s sastāvā. 15. gadsimta vidū Livonijas ordenis [[Mēmele]]s un [[Mūsa]]s sateces vietā uzbūvēja [[Bauskas pils|Bauskas pili]], blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests. Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s valdnieka [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rezidencēm. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijas laikā]] nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku. == Ģeogrāfija == Bauska atrodas Latvijas dienvidu daļā, [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] dienvidaustrumu daļā starp [[Mēmele|Mēmeli]] un [[Mūsa|Mūsu]] pie to satekas.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Neliela teritorija pilsētai pieder arī Mēmeles labajā krastā un Mūsas kreisajā krastā. Mūsa un Mēmele tek pa ledāju kušanas izveidotu ieleju, kuras platums sasniedz 700 m. Upju platums 30-100 m, dziļums 0,4-1 m. Krastos ir novērojami dolomīta atsegumi. Bauskas vecpilsēta izveidojusies Mēmeles ielejā. Vēlākajos gados apbūvēta arī pilsētas augstākā daļa starp Mēmeles un Mūsas ieleju, kuru rietumu galā pie upju satekas atrodas Bauskas pilskalns <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Attālums no Bauskas līdz [[Rīga]]i — 67 km, līdz [[Jelgava]]i — 48 km, līdz [[Skaistkalne]]i — 33 km.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Apceļosim Zemgali!|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|year=1960|location=Rīga|pages=105}}</ref> Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == {{Pie chart|caption=Iedzīvotāju etniskais sastāvs Bauskā 2022. gadā|label1=[[Latvieši]]|value1=79.4|color1=darkgreen|label2=[[Latvijas krievi|Krievi]]|value2=8.9|color2=brown|label3=[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]|value3=4.8|color3=#08f|label4=[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]|value4=2.6|label5=[[Ukraiņi]]|value5=1.5|color5=#6A3D9A|label6=[[Poļi]]|value6=1|color6=black|thumb=right|label7=Cita vai neizvēlēta|value7=1.6}}''Pamatraksts: [[Bauskas demogrāfija]]'' Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomisko situāciju. Vairākkārt pilsētu skāra mēra epidēmija. 1623. gadā izmiruši gandrīz visi iedzīvotāji, un daudz upuru bija arī 1660. gadā. Lielu postu Bauskai nodarīja mēra epidēmija 1711. gadā. No mēra bojā gāja viena trešā daļa pilsētas iedzīvotāju. Daudzi nami palika pilnīgi tukši.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bauska: vietas un laika grāmata|publisher=Liesma|year=1990|location=Rīga}}</ref> ledzīvotāju skaits Bauskā strauji palielinājās 19. gadsimta 2. pusē un padomju okupācijas gados, kad tas gandrīz divkāršojās. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pirms Pirmā pasaules kara apmēram puse iedzīvotāju bija vācieši un ebreji, bet padomju okupācijas gados pieauga krievu īpatsvars.<ref name=":1" /> === Dinamika === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|937 |1800|900 |1840|2200 |1863|4000 |1881|6100 |1897|6500 |1914|8300 |1920|2902 |1925|5093 |1930|4800 |1935|4904 |1939|4800 |1943|4172 |1959|6897 |1970|8669 |1979|10225 |1989|11810 |2000|10840 |2011|9508 |2021|9840 }} === Ievērojami cilvēki === [[Attēls:Krisjanis Berkis plaksne.JPG|thumbnail|right|Krišjāņa Berķa piemiņas zīme Bauskā]] * [[Kārlis Krauklings (Kraukliņš)]] (1792—1873) - žurnālists, bibliotekārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Krauklings.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915114839/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Krauklings.html}}</ref> * [[Artūrs Bethers]] (1831—1889) - anatoms un patologs * [[Alfrēds Bertušs]] (1849—1890) - veterinārārsts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Bertu%C5%A1s.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915115920/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Bertu%C5%A1s.html}}</ref> * [[Lazars Nisselovičs]] (1858—1914) - jurists, sabiedriskais darbinieks * [[Kristaps Strautmanis]] (1860—1919) - mācītājs un kultūras darbinieks * [[Oskars Brandenburgs]] (1863—1918) - Bauskas pilsētas vadītājs līdz 1918. gadam * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935) - [[rabīns]] * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) - sabiedriskais darbinieks un publicists<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Plute.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915175534/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Plute.html}}</ref> * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) - ģenerālis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Ezeri%C5%86%C5%A1.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915175639/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Ezeri%C5%86%C5%A1.html}}</ref> * [[Augusts Ilziņš]] (1872—1939) - pilsētas vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Ilzi%C5%86%C5%A1.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915175556/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Ilzi%C5%86%C5%A1.html}}</ref> * [[Vilis Plūdonis]] (1874—1940) - dzejnieks * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) - rakstnieks <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Birgers.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915175609/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Birgers.html}}</ref> * [[Eduards Akermanis]] (1879-?) - ārsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Akermanis.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915175934/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Akermanis.html}}</ref> * [[Alfrēds Razums]] (1880—1929) - būvinženieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Razums.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915184428/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Razums.html}}</ref> * [[Krišjānis Berķis]] (1884—1942) - ģenerālis, [[Latvijas Kara ministrs]]. * [[Frīdrihs Cernts]] (1898—1944) - Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris * [[Marģers Stepermanis]] (1898—1968) - vēsturnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Stepermanis.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915120326/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Stepermanis.html}}</ref> * [[Voldemārs Reinholds]] (1903—1986) - Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks * [[Emīls Skujenieks]] (1903—1965) - aktieris, režisors, rakstnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Skujenieks.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915121735/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Skujenieks.html}}</ref> * [[Raimonds Kugrēns]] (1912—1992) - teātra režisors<ref name="bauskasbiblioteka.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Kugr%C4%93ns.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|publisher=Bauskasbiblioteka.lv|accessdate=2015-10-16|date=|archive-date=2015-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150915115208/http://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Kugr%C4%93ns.html}}</ref> * [[Gunārs Kugrēns]] (1939) - aktieris<ref name="bauskasbiblioteka.lv" /> * [[Ivars Vesmanis]] (1942) - koktēlnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Vesmanis.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|website=www.bauskasbiblioteka.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210124224805/https://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Vesmanis.html}}</ref> * [[Uldis Dumpis]] (1943) - aktieris * [[Lāsma Kugrēna]] (1952) - aktrise<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Kugr%c4%93na.html|title=Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka|website=www.bauskasbiblioteka.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2020|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201202220630/https://www.bauskasbiblioteka.lv/novadnieku-enciklopedija/search/Kugr%C4%93na.html}}</ref> * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) - mūziķis, komponists un vokālists * [[Kristīne Nevarauska]] (1981) - aktrise * [[Ivars Timermanis]] (1982) - basketbolists * [[Mārtiņš Podžus]] (1994) - tenisists * [[Jānis Podžus]] (1994) - tenisists == Apskates vietas == * [[Bauskas pils]] muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs |title=Muzeja mājaslapa |publisher=Bauskaspils.lv |date= |accessdate=2015-10-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151008000646/http://bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs |archivedate=2015-10-08 }}</ref> * [[Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1526 |title=Par baznīcas vēsturi |language={{lv icon}} |publisher=Pilis.lv |date= |accessdate=2015-10-16 |archiveurl=https://archive.today/20120907031531/http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1526 |archivedate=2012-09-07 }}</ref> * [[Bauskas rātsnams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/bauskas-ratsnams |title=Bauskas rātsnams |access-date={{dat|2018|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180718233702/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/bauskas-ratsnams |archivedate={{dat|2018|07|18||bez}} }}</ref> * [[Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bauskasmuzejs.lv/ |title=Muzeja mājaslapa |publisher=Bauskasmuzejs.lv |date=2014-11-27 |accessdate=2015-10-16 |archive-date=2022-05-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220524054210/https://bauskasmuzejs.lv/ }}</ref> * [[Bauskas Brīvības piemineklis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naa.mil.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_23.html|title=Par Brīvības pieminekli}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eleison.lv/dievnami/Zemgale/bauska.htm |title=Par baznīcas vēsturi |publisher=Eleison.lv |date= |accessdate=2015-10-16}}</ref> * [[Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca]] * [[Pētera akmens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tourism.bauska.lv/index.php?id=132&kods=1110&a=viss&val=lv |title=Par Pētera akmeni |publisher=Tourism.bauska.lv |date= |accessdate=2015-10-16 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306175618/http://www.tourism.bauska.lv/index.php?id=132&kods=1110&a=viss&val=lv }}</ref> <gallery> BauskaCityHall .JPG|Bauskas rātsnams (2013) Bauskas old castle 3.jpg|Bauskas pils Bauska Via Baltica.JPG|''Via Baltica'' posms Kalna ielā Bauska Bus Station.jpg|Bauskas autoosta Bauska sign, Latvia.jpg|Bauskas robežzīme Lodinga alus darītava (1873.) - panoramio.jpg|Bijusī [[Teodora Lodinga alus darītava]] </gallery> == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Lietuva}} [[Pakroja]], [[Lietuva]] * {{flaga|Lietuva}} [[Radvilišķi]], Lietuva * {{flaga|Polija}} [[Ripina]], [[Polija]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Hedemoras komūna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Čehija}} [[Nāhoda]], [[Čehija]] * {{flaga|Gruzija}} [[Hašuri]], [[Gruzija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bauskasdzive.lv/ laikraksts "Bauskas Dzīve"] * [http://www.bauskasbiblioteka.lv/ Bauskas Centrālā bibliotēka] * [http://www.tournet.lv/page.php?id=232 Par Bausku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080204012154/http://www.tournet.lv/page.php?id=232 |date={{dat|2008|02|04||bez}} }} {{Bauskas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauska| ]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]] of2rk5uox4f1pmgcmu9jbzrwwbgqku3 4 6091 4547391 4477360 2026-11-09T18:15:08Z Meistars Joda 781 4547391 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma'' <!--* [[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026]]--> == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026]] |{{dat|2026|5|19|SK}} || {{dat|2026|5|28|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2026'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Treisijs|Treisiju}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs]] |{{dat|2026|4|27|SK}} || {{dat|2026|5|11|SK}}||Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt, rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma. Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] |{{dat|2026|4|10|SK}} || {{dat|2026|4|24|SK}}||Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] 3rfkb5zblwa7bkg7gyazo0tpk417s9d 0 7335 4547623 4460497 2026-11-10T08:07:06Z Vylks 50297 4547623 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Tonybet Virslīga | aktuāla_sezona = 2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona{{!}}2026. gada sezona | logo = | pikseļi = 161px | apraksts = Virslīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1927}} | moto = | pirmā_sez = [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927. gada sezona]] | komandas = 10 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]<br />[[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = [[RFS]] ([[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]]; 4. tituls) | čempions_visv = [[Skonto FC]] (14 tituli) | mlapa = {{URL|https://tonybetvirsliga.lv/}} }} '''Latvijas futbola Virslīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] čempionāta augstākā divīzija. == Nosaukumi == * 1927—1940, 1992—2005: Virslīga * 2006—2010: '''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] Virslīga<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-virsligai-nakamaja-sezona-bus-jauns-generalsponsors.a296386/|title=Latvijas futbola virslīgai nākamajā sezonā būs jauns ģenerālsponsors|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-08-01|date=2018-02-17|language=lv}}</ref>''' * 2011: Virslīga * 2012: Latvijas futbola Virslīga (''pilnais nosaukums'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html|title=Par Virslīgu - Futbola virslīga|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2013-06-03|archive-date=2013-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20130603084406/http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html}}</ref> * 2013—2015: '''[[SMScredit.lv]] Virslīga'''<ref name=":0" /> * 2016—2018: '''[[SynotTip]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032016-virsliga_ar_synottip_nosledz_verienigako_|title=Virslīga ar "SynotTip" noslēdz vērienīgāko līgumu līgas vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-08-01|date=2016-03-10|language=lv}}</ref> * 2019—2023: '''[[Optibet Latvija|Optibet]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enlabs.com/|title=Becomes main sponsor of Latvian football league - Enlabs|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2023-09-20|archive-date=2023-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230920101025/https://enlabs.com/}}</ref> * 2024—2026: '''Tonybet Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/latvijas-virsligas-futbola-cempionatam-jauns-generalsponsors/|title=Latvijas Virslīgas futbola čempionātam jauns ģenerālsponsors|last=Gaigalietis|first=Niks|website=Tonybet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2024-03-15|date=2024-02-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pirmais Latvijas čempionāts futbolā notika [[1922. gada Latvijas čempionāts futbolā|1922]]. gadā, tajā uzvarot Rīgas "[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald]]". Pirms tam par neoficiālajām Latvijas futbola meistarsacīkstēm var uzskatīt 1910. gadā dibināto [[Rīgas Kauss futbolā|Rīgas kausu futbolā]]. [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927]]. gadā tika izveidota Virslīga, par tās pirmajiem čempioniem kļuva [[FK Olimpija Liepāja|Liepājas "Olimpija"]]. Nākamajos divos gados klubs ieguva otro un trešo čempiona titulu. [[1930. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1930]]. un [[1931. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1931]]. gadā par čempioniem kļuva [[Rīgas FK]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940.—1941. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1940.—41.]] gada sezona tika pārtraukta 1940. gada oktobrī klubu likvidācijas procesu dēļ. Tās vietā 1941. gadā plānoja uzsākt [[Latvijas PSR futbola Augstākā līga|Latvijas PSR futbola Augstākās līgas]] izspēli, taču [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukums PSRS]] to piespieda atlikt līdz 1945. gadam. Vācu okupācijas laikā [[1942. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1942]]. un [[1943. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1943]]. VIrslīgu īslaicīgi atjaunoja, taču [[1944. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1944]]. gada sezonu nepabeidza [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|karadarbības dēļ]]. Pēdējais LPSR čempionāts futbolā notika 1991. gadā. Kopš [[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]]. gada, kad atjaunojās neatkarīgās Latvijas Virslīga, 13 reizes pēc kārtas čempiona nosaukumu ieguva futbola klubs [[Skonto FC]], 2005. gadā uzvaru sēriju pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Tad trīs reizes pēc kārtas par čempioniem kļuva [[FK Ventspils]], bet 2009. gadā ventspilnieku uzvaru sēriju atkal pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Kopš 2012. gada sezonas turnīru organizē biedrība "Latvijas futbola Virslīga" kopā ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]], kura pirms tam turnīru rīkoja pašrocīgi. == Turnīrs == Turnīra izspēles formāts un klubu skaits ir vairākkārt mainījies. Sacensības notiek no marta līdz novembra sākumam. Virslīgā šobrīd piedalās 10 klubi, kas sezonas laikā savā starpā tiekas divas reizes — vienreiz mājās, vienreiz viesos, kas kopā sastāda 18 spēles. Sezonas beigās komanda, kas paliek pēdējā vietā, automātiski izkrīt uz [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgu]] un tās vietu ieņem 1. līgas uzvarētājkomanda. Savukārt komanda, kas paliek priekšpēdējā vietā, tiekas divās pārspēlēs par palikšanu Virslīgā ar 1. līgas 2. vietas ieguvēju. == Virslīgas klubi == 2026. gada sezonā Virslīgā spēlē: {| class="wikitable sortable" |- !Komanda !Mājvieta !Dibināta |- | style="text-align:left" |[[RFS]] |[[LNK Sporta parks]], [[Rīga]] |2016 |- | style="text-align:left" |[[FK Liepāja|Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[Riga FC]] |[[Skonto stadions]], [[Rīga]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[FK Grobiņa]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[BFC Daugavpils]] |[[Esplanādes stadions]], [[Daugavpils]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[Ogre United]] |[[Ogres stadions]] |2022 |- | style="text-align:left" |[[FK Auda|Auda]] |''dažādas'', [[Rīga]] / [[Ķekava]] |1969 |- | style="text-align:left" |[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]] |[[Tukuma pilsētas stadions]], [[Tukums]] |2000 |- | style="text-align:left" |[[FS Jelgava]] |[[Zemgales Olimpiskais centrs]], [[Jelgava]] |2016 |- | style="text-align:left" |[[SK Super Nova]] |[[Jāņa Skredeļa stadions]], [[Rīga]] |2000 |} == Virslīgas uzvarētāji == {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Iegūtais tituls^* !Piezīmes !Vicečempions |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1927|1927]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 1 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1928|1928]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 2 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1929|1929]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 3 | Bez zaudējumiem | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1930|1930]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 1 (4) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1931|1931]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 2 (5) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1932|1932]] | ASK | 1 | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1933|1933]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 4 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1934|1934]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 3 (6) | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1935|1935]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 4 (7) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1936|1936]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 5 | Bez zaudējumiem | ASK |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1937—38|1937/38]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 6 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1938—39|1938/39]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 7 | | ASK (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1939—40|1939/40]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 5 (8) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1940—41|1940/41]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts<br />[[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" |colspan=5| Latvijas futbola Virslīga |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1942|1942]] | ASK (Rīga) | 2 | Bez zaudējumiem | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1943|1943]] | ASK (Rīga) | 3 | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1944|1944]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts<br />[[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" | 1945-1991 |colspan=4| ''[[Latvijas PSR futbola Augstākā līga]]'' |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1992|1992]] | {{Skonto FC}} | 1 (2) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1993|1993]] | {{Skonto FC}} | 2 (3) | | [[FK Olimpija Rīga]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1994|1994]] | {{Skonto FC}} | 3 (4) | Bez zaudējumiem | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1995|1995]] | {{Skonto FC}} | 4 (5) | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Vilan D |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1996|1996]] | {{Skonto FC}} | 5 (6) | | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1997|1997]] | {{Skonto FC}} | 6 (7) | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1998|1998]] | {{Skonto FC}} | 7 (8)</td> | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1999|1999]] | {{Skonto FC}} | 8 (9) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2000|2000]] | {{Skonto FC}} | 9 (10) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2001|2001]] | {{Skonto FC}} | 10 (11) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2002|2002]] | {{Skonto FC}} | 11 (12) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]] | {{Skonto FC}} | 12 (13) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2004|2004]] | {{Skonto FC}} | 13 (14) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2006|2006]] | {{FK Ventspils}} | 1 | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2007|2007]] | {{FK Ventspils}} | 2 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]] | {{FK Ventspils}} | 3 | | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2009|2009]] | {{FK Liepājas Metalurgs}} | 2 | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]] | {{Skonto FC}} | 14 (15) | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2011|2011]] | {{FK Ventspils}} | 4 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2012|2012]] | {{FC Daugava}} | 1 |Arī [[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2013|2013]] | {{FK Ventspils}} | 5 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2014|2014]] | {{FK Ventspils}} | 6 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2015|2015]] | {{FK Liepāja}} | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2016|2016]] | {{FK Spartaks}} | 1 | | {{FK Jelgava}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2017|2017]] | {{FK Spartaks}} | 2 | | {{FK Liepāja}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2018|2018]] |{{Riga FC}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{FK Ventspils}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2019|2019]] |{{Riga FC}} |2 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2020|2020]] |{{Riga FC}} |3 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |{{FK RFS}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Valmiera FC}} |- align="center" |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |{{Valmiera FC}} |1 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina|title="Riga" klupiens un Ikaunieka pendele ļauj RFS atgūt Virslīgas titulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |2 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_uzvar_liepaja_un_izcina_cempionu_titu|title=Video: “RFS” uzvar Liepājā un izcīna čempionu titulu otru reizi pēc kārtas|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2024-11-03|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |3 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] |{{Riga FC}} |4 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]] |{{FK RFS}} |4 | |{{Riga FC}} |- |colspan=5|'''<small>^* Virslīgas čempioni (Latvijas čempioni)</small>''' |} == Tituli == Kopumā 12 komandas ir kļuvušas par uzvarētājiem. {| class="wikitable" |- ! width="180px"| Klubs ! Uzvarētājs ! Vicečempions ! Gadi |- | ''[[Skonto FC|''Skonto Rīga'']]'' |align="center"| 15 | align="center" | 5 | 1991, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010 |- | ''[[Rīgas FK|RFK Rīga]]'' |align="center"| 8 |align="center"| 6 | 1924, 1925, 1926, 1930, 1931, 1934, 1935, 1940 |- | ''[[Olimpija Liepāja]]'' |align="center"| 7 |align="center"| 8 | 1927, 1928, 1929, 1933, 1936, 1938, 1939 |- | ''[[FK Ventspils|Ventspils]]'' | align="center" | 6 |align="center"| 6 | 2006, 2007, 2008, 2011, 2013, 2014 |- |'''[[Riga FC]]''' | align="center" | 4 | align="center" | 4 | 2018, 2019, 2020, 2025 |- | '''[[RFS]]''' | align="center" | 4 | align="center" | 3 | 2021, 2023, 2024, 2026 |- | ''[[FK ASK Rīga|ASK Rīga]]'' |align="center"| 3 |align="center"| 5 | 1932, 1942, 1943 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 8 | 2005, 2009 |- | ''[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald Rīga]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 1922, 1923 |- | ''[[FK Spartaks|Spartaks]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 2016, 2017 |- | '''[[FK Liepāja|Liepāja]]''' |align="center"| 1 |align="center"| 1 | 2015 |- | [[Valmiera FC]] | align="center" | 1 | align="center" | 1 | 2022 |- | ''[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]]'' |align="center"| 1 |align="center"| 0 | 2012 |} * '''treknrakstā''' iezīmēts klubs spēlē Virslīgā * ''slīprakstā'' iezīmēts klubs vairs neeksistē vai ir apvienojies ar citu komandu == Rezultatīvākie spēlētāji (1991—pašlaik) == {| class="wikitable sortable" |+ !Sezona !Spēlētājs !Komanda !Vārti |- |1991 |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |Rīgas "Celtnieks" |27 |- |[[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]] |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |[[FK VEF Rīga]] |19 |- |[[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1993]] |[[Aleksandrs Jeļisejevs]] |[[Skonto FC]] |20 |- |[[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994]] |[[Vladimirs Babičevs]] |Skonto |14 |- |[[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995]] |[[Vitālijs Astafjevs]] |Skonto |19 |- |[[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996]] |[[Mihails Miholaps]] |Daugava Rīga |33 |- |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997]] |[[Davids Čaladze]] |Skonto |25 |- |[[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998]] |[[Viktors Dobrecovs]] |[[FK Liepājas Metalurgs]] |23 |- |[[1999. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1999]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |22 |- |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2000]] |[[Vladimirs Koļesņičenko]] |Skonto |17 |- |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2001]] |Mihails Miholaps |Skonto |24 |- |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2002]] |Mihails Miholaps |Skonto |23 |- |[[2003. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2003]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |36 |- |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2004]] |[[Aleksandrs Katasonovs]] |FK Liepājas Metalurgs |21 |- | rowspan="2" |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Igors Sļesarčuks]] |[[FK Venta]] / [[FK Ventspils]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2006]] |Mihails Miholaps |Skonto |15 |- |[[2007. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2007]] |[[Vīts Rimkus]] |FK Ventspils |20 |- |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Vīts Rimkus |FK Ventspils |14 |- |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]] |[[Kristaps Grebis]] |FK Liepājas Metalurgs |30 |- | rowspan="2" |[[2010. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2010]] |[[Deniss Rakels]] |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Natans Žuniors]] |Skonto |- |[[2011. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2011]] |Natans Žuniors |Skonto |22 |- |[[2012. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2012]] |[[Mamuka Gongadze]] |[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]] |18 |- | rowspan="2" |[[2013. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2013]] |[[Artūrs Karašausks]] |Skonto | rowspan="2" |16 |- |[[Andrejs Kovaļovs]] |Daugava Daugavpils |- |[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2014]] |[[Vladislavs Gutkovskis]] |Skonto |25 |- |[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] |[[Dāvis Ikaunieks]] |[[FK Liepāja]] |15 |- |[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016]] |[[Ģirts Karlsons]] |FK Ventspils |17 |- | rowspan="3" |[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017]] |[[Jevgeņijs Kozlovs]] |[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] | rowspan="3" |10 |- |Artūrs Karašausks |FK Liepāja |- |[[Adeleke Akinjemi]] |FK Ventspils |- |[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] |[[Darko Lemajičs]] |[[Riga FC]] |15 |- |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]] |Darko Lemajičs |Riga FC / [[RFS]] |15 |- |[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]] |[[Luiss Paulu Ilariu]] |FK Liepāja |18 |- |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |[[Leonels Vambā]] |Spartaks Jūrmala |14 |- |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |[[Raimonds Krollis]] |[[Valmiera FC]] |24 |- |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]] |[[Marko Regža]] |Riga FC |19 |- |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] |[[Režinaldu Ramiriss]] |Riga FC |25 |- |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] |[[Darko Lemajičs]] |RFS |25 |- |[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]] |[[Oloko Ede]] |Tukums 2000 / FK Liepāja |31 |} == Apmeklētākās spēles == {| class="wikitable sortable" !Skatītāji !Mājinieki !Viesi !Datums !Pilsēta !Stadions !class="unsortable"|Atsauce |- |6 500 |[[Skonto FC|Skonto]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Baltika/Metalurgs]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|11.05.1997]] |[[Rīga]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420869/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |6 500 |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] |Skonto |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|31.10.2004]] |[[Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-skonto-fc-4756676/|title=Metalurgs : Skonto|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/saspringta-cina-liepajas-metalurgs-piekapjas-skonto-futbolistiem.d?id=9437630|title=Saspringtā cīņā 'Liepājas Metalurgs' piekāpjas 'Skonto' futbolistiem|publisher=delfi.lv|accessdate=2022-05-26}}</ref> |- |5 321 |[[Riga FC|Riga]] |[[RFS]] |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|25.08.2024]] |Rīga |[[Skonto stadions|Skonto]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407121/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-08-26|language=}}</ref> |- |5 314 |Riga |RFS |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.04.2024]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407029/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-04-29|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28042024-lemajics_par_derbija_atmosferu_lielisko_c|title=Lemajičs par atmosfēru, lielisko centrējumu un ieteikumu nespēlēt ar galvu|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|4|28||bez}}|publisher=sportacentrs.com|accessdate=2024-04-29}}</ref> |- |5 062 |Riga |RFS |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|18.06.2025]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-20636554/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2025-06-20|language=}}</ref> |- |5 000 |Skonto |[[FK Torpedo Rīga|LU/Daugava]] |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|28.06.2000]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-lu-daugava-3681094/|title=Skonto : LU/Daugava|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |4 752 |Riga |RFS |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|30.06.2023]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-14430945/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2023-07-06|language=}}</ref> |- |4 258 |Riga |RFS |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.05.2022]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-11773255/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-30|language=}}</ref> |- |4 000 |Skonto |Liepājas Metalurgs |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|22.09.2001]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3794350/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |[[FK Ventspils|Ventspils]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|15.06.1999]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-3361106/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Skonto |Ventspils |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|29.09.2002]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-fk-ventspils-4290828/|title=Skonto : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|23.07.2005]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5047748/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.11.2009]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5728327/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 241 |Riga |RFS |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.06.2019]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-3493560/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |} == Rekordi == {{pamatraksts|Latvijas futbola Virslīgas rekordi}} Visvairāk spēļu Virslīgā (483) aizvadījis aizsargs [[Igors Korabļovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022023-daugavpils_vel_nems_speletajus_afanasjevs|title="Daugavpils" vēl ņems spēlētājus, Afanasjevs pēc rekorda|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-21|date=2023-02-20|language=lv}}</ref> Visvairāk titulus (14) izcīnījusi [[Skonto FC]] komanda (1992-2004, 2010). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Virslīga}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20130516094731/http://www.onenilup.com/ One Nil Up — Digital Magazine focusing on football in the Baltic States] {{En icon}} * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/lmt_virsliga/ LMT Virslīgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] * [https://www.rsssf.org/tablesl/lettops.html Rezultatīvākie spēlētāji] * [https://tonybetfan.com/virsliga/ Virslīgas sadaļa] portālā Tonybet Fan {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{Futbols Latvijā}} {{UEFA līgas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 0]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Virslīga]] k68tbwsyfxyte5vkm4eg9f8fs4ozfb8 4547625 4547623 2026-11-10T08:07:33Z Vylks 50297 4547625 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Tonybet Virslīga | aktuāla_sezona = 2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona{{!}}2026. gada sezona | logo = | pikseļi = 161px | apraksts = Virslīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1927}} | moto = | pirmā_sez = [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927. gada sezona]] | komandas = 10 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]] | viet_turn = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]<br />[[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = [[RFS]] ([[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]]; 4. tituls) | čempions_visv = [[Skonto FC]] (14 tituli) | mlapa = {{URL|https://tonybetvirsliga.lv/}} }} '''Latvijas futbola Virslīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] čempionāta augstākā divīzija. == Nosaukumi == * 1927—1940, 1992—2005: Virslīga * 2006—2010: '''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] Virslīga<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-virsligai-nakamaja-sezona-bus-jauns-generalsponsors.a296386/|title=Latvijas futbola virslīgai nākamajā sezonā būs jauns ģenerālsponsors|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-08-01|date=2018-02-17|language=lv}}</ref>''' * 2011: Virslīga * 2012: Latvijas futbola Virslīga (''pilnais nosaukums'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html|title=Par Virslīgu - Futbola virslīga|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2013-06-03|archive-date=2013-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20130603084406/http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html}}</ref> * 2013—2015: '''[[SMScredit.lv]] Virslīga'''<ref name=":0" /> * 2016—2018: '''[[SynotTip]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032016-virsliga_ar_synottip_nosledz_verienigako_|title=Virslīga ar "SynotTip" noslēdz vērienīgāko līgumu līgas vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-08-01|date=2016-03-10|language=lv}}</ref> * 2019—2023: '''[[Optibet Latvija|Optibet]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enlabs.com/|title=Becomes main sponsor of Latvian football league - Enlabs|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2023-09-20|archive-date=2023-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230920101025/https://enlabs.com/}}</ref> * 2024—2026: '''Tonybet Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/latvijas-virsligas-futbola-cempionatam-jauns-generalsponsors/|title=Latvijas Virslīgas futbola čempionātam jauns ģenerālsponsors|last=Gaigalietis|first=Niks|website=Tonybet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2024-03-15|date=2024-02-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pirmais Latvijas čempionāts futbolā notika [[1922. gada Latvijas čempionāts futbolā|1922]]. gadā, tajā uzvarot Rīgas "[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald]]". Pirms tam par neoficiālajām Latvijas futbola meistarsacīkstēm var uzskatīt 1910. gadā dibināto [[Rīgas Kauss futbolā|Rīgas kausu futbolā]]. [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927]]. gadā tika izveidota Virslīga, par tās pirmajiem čempioniem kļuva [[FK Olimpija Liepāja|Liepājas "Olimpija"]]. Nākamajos divos gados klubs ieguva otro un trešo čempiona titulu. [[1930. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1930]]. un [[1931. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1931]]. gadā par čempioniem kļuva [[Rīgas FK]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940.—1941. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1940.—41.]] gada sezona tika pārtraukta 1940. gada oktobrī klubu likvidācijas procesu dēļ. Tās vietā 1941. gadā plānoja uzsākt [[Latvijas PSR futbola Augstākā līga|Latvijas PSR futbola Augstākās līgas]] izspēli, taču [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukums PSRS]] to piespieda atlikt līdz 1945. gadam. Vācu okupācijas laikā [[1942. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1942]]. un [[1943. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1943]]. VIrslīgu īslaicīgi atjaunoja, taču [[1944. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1944]]. gada sezonu nepabeidza [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|karadarbības dēļ]]. Pēdējais LPSR čempionāts futbolā notika 1991. gadā. Kopš [[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]]. gada, kad atjaunojās neatkarīgās Latvijas Virslīga, 13 reizes pēc kārtas čempiona nosaukumu ieguva futbola klubs [[Skonto FC]], 2005. gadā uzvaru sēriju pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Tad trīs reizes pēc kārtas par čempioniem kļuva [[FK Ventspils]], bet 2009. gadā ventspilnieku uzvaru sēriju atkal pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Kopš 2012. gada sezonas turnīru organizē biedrība "Latvijas futbola Virslīga" kopā ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]], kura pirms tam turnīru rīkoja pašrocīgi. == Turnīrs == Turnīra izspēles formāts un klubu skaits ir vairākkārt mainījies. Sacensības notiek no marta līdz novembra sākumam. Virslīgā šobrīd piedalās 10 klubi, kas sezonas laikā savā starpā tiekas divas reizes — vienreiz mājās, vienreiz viesos, kas kopā sastāda 18 spēles. Sezonas beigās komanda, kas paliek pēdējā vietā, automātiski izkrīt uz [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgu]] un tās vietu ieņem 1. līgas uzvarētājkomanda. Savukārt komanda, kas paliek priekšpēdējā vietā, tiekas divās pārspēlēs par palikšanu Virslīgā ar 1. līgas 2. vietas ieguvēju. == Virslīgas klubi == 2026. gada sezonā Virslīgā spēlē: {| class="wikitable sortable" |- !Komanda !Mājvieta !Dibināta |- | style="text-align:left" |[[RFS]] |[[LNK Sporta parks]], [[Rīga]] |2016 |- | style="text-align:left" |[[FK Liepāja|Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[Riga FC]] |[[Skonto stadions]], [[Rīga]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[FK Grobiņa]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[BFC Daugavpils]] |[[Esplanādes stadions]], [[Daugavpils]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[Ogre United]] |[[Ogres stadions]] |2022 |- | style="text-align:left" |[[FK Auda|Auda]] |''dažādas'', [[Rīga]] / [[Ķekava]] |1969 |- | style="text-align:left" |[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]] |[[Tukuma pilsētas stadions]], [[Tukums]] |2000 |- | style="text-align:left" |[[FS Jelgava]] |[[Zemgales Olimpiskais centrs]], [[Jelgava]] |2016 |- | style="text-align:left" |[[SK Super Nova]] |[[Jāņa Skredeļa stadions]], [[Rīga]] |2000 |} == Virslīgas uzvarētāji == {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Iegūtais tituls^* !Piezīmes !Vicečempions |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1927|1927]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 1 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1928|1928]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 2 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1929|1929]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 3 | Bez zaudējumiem | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1930|1930]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 1 (4) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1931|1931]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 2 (5) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1932|1932]] | ASK | 1 | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1933|1933]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 4 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1934|1934]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 3 (6) | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1935|1935]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 4 (7) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1936|1936]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 5 | Bez zaudējumiem | ASK |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1937—38|1937/38]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 6 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1938—39|1938/39]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 7 | | ASK (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1939—40|1939/40]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 5 (8) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1940—41|1940/41]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts<br />[[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" |colspan=5| Latvijas futbola Virslīga |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1942|1942]] | ASK (Rīga) | 2 | Bez zaudējumiem | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1943|1943]] | ASK (Rīga) | 3 | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1944|1944]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts<br />[[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" | 1945-1991 |colspan=4| ''[[Latvijas PSR futbola Augstākā līga]]'' |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1992|1992]] | {{Skonto FC}} | 1 (2) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1993|1993]] | {{Skonto FC}} | 2 (3) | | [[FK Olimpija Rīga]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1994|1994]] | {{Skonto FC}} | 3 (4) | Bez zaudējumiem | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1995|1995]] | {{Skonto FC}} | 4 (5) | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Vilan D |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1996|1996]] | {{Skonto FC}} | 5 (6) | | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1997|1997]] | {{Skonto FC}} | 6 (7) | Bez zaudējumiem,<br />arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1998|1998]] | {{Skonto FC}} | 7 (8)</td> | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1999|1999]] | {{Skonto FC}} | 8 (9) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2000|2000]] | {{Skonto FC}} | 9 (10) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2001|2001]] | {{Skonto FC}} | 10 (11) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2002|2002]] | {{Skonto FC}} | 11 (12) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]] | {{Skonto FC}} | 12 (13) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2004|2004]] | {{Skonto FC}} | 13 (14) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2006|2006]] | {{FK Ventspils}} | 1 | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2007|2007]] | {{FK Ventspils}} | 2 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]] | {{FK Ventspils}} | 3 | | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2009|2009]] | {{FK Liepājas Metalurgs}} | 2 | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]] | {{Skonto FC}} | 14 (15) | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2011|2011]] | {{FK Ventspils}} | 4 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2012|2012]] | {{FC Daugava}} | 1 |Arī [[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2013|2013]] | {{FK Ventspils}} | 5 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2014|2014]] | {{FK Ventspils}} | 6 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2015|2015]] | {{FK Liepāja}} | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2016|2016]] | {{FK Spartaks}} | 1 | | {{FK Jelgava}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2017|2017]] | {{FK Spartaks}} | 2 | | {{FK Liepāja}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2018|2018]] |{{Riga FC}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{FK Ventspils}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2019|2019]] |{{Riga FC}} |2 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2020|2020]] |{{Riga FC}} |3 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |{{FK RFS}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Valmiera FC}} |- align="center" |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |{{Valmiera FC}} |1 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina|title="Riga" klupiens un Ikaunieka pendele ļauj RFS atgūt Virslīgas titulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |2 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_uzvar_liepaja_un_izcina_cempionu_titu|title=Video: “RFS” uzvar Liepājā un izcīna čempionu titulu otru reizi pēc kārtas|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2024-11-03|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |3 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] |{{Riga FC}} |4 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]] |{{FK RFS}} |4 | |{{Riga FC}} |- |colspan=5|'''<small>^* Virslīgas čempioni (Latvijas čempioni)</small>''' |} == Tituli == Kopumā 12 komandas ir kļuvušas par uzvarētājiem. {| class="wikitable" |- ! width="180px"| Klubs ! Uzvarētājs ! Vicečempions ! Gadi |- | ''[[Skonto FC|''Skonto Rīga'']]'' |align="center"| 15 | align="center" | 5 | 1991, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010 |- | ''[[Rīgas FK|RFK Rīga]]'' |align="center"| 8 |align="center"| 6 | 1924, 1925, 1926, 1930, 1931, 1934, 1935, 1940 |- | ''[[Olimpija Liepāja]]'' |align="center"| 7 |align="center"| 8 | 1927, 1928, 1929, 1933, 1936, 1938, 1939 |- | ''[[FK Ventspils|Ventspils]]'' | align="center" | 6 |align="center"| 6 | 2006, 2007, 2008, 2011, 2013, 2014 |- |'''[[Riga FC]]''' | align="center" | 4 | align="center" | 4 | 2018, 2019, 2020, 2025 |- | '''[[RFS]]''' | align="center" | 4 | align="center" | 3 | 2021, 2023, 2024, 2026 |- | ''[[FK ASK Rīga|ASK Rīga]]'' |align="center"| 3 |align="center"| 5 | 1932, 1942, 1943 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 8 | 2005, 2009 |- | ''[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald Rīga]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 1922, 1923 |- | ''[[FK Spartaks|Spartaks]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 2016, 2017 |- | '''[[FK Liepāja|Liepāja]]''' |align="center"| 1 |align="center"| 1 | 2015 |- | [[Valmiera FC]] | align="center" | 1 | align="center" | 1 | 2022 |- | ''[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]]'' |align="center"| 1 |align="center"| 0 | 2012 |} * '''treknrakstā''' iezīmēts klubs spēlē Virslīgā * ''slīprakstā'' iezīmēts klubs vairs neeksistē vai ir apvienojies ar citu komandu == Rezultatīvākie spēlētāji (1991—pašlaik) == {| class="wikitable sortable" |+ !Sezona !Spēlētājs !Komanda !Vārti |- |1991 |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |Rīgas "Celtnieks" |27 |- |[[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]] |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |[[FK VEF Rīga]] |19 |- |[[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1993]] |[[Aleksandrs Jeļisejevs]] |[[Skonto FC]] |20 |- |[[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994]] |[[Vladimirs Babičevs]] |Skonto |14 |- |[[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995]] |[[Vitālijs Astafjevs]] |Skonto |19 |- |[[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996]] |[[Mihails Miholaps]] |Daugava Rīga |33 |- |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997]] |[[Davids Čaladze]] |Skonto |25 |- |[[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998]] |[[Viktors Dobrecovs]] |[[FK Liepājas Metalurgs]] |23 |- |[[1999. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1999]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |22 |- |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2000]] |[[Vladimirs Koļesņičenko]] |Skonto |17 |- |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2001]] |Mihails Miholaps |Skonto |24 |- |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2002]] |Mihails Miholaps |Skonto |23 |- |[[2003. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2003]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |36 |- |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2004]] |[[Aleksandrs Katasonovs]] |FK Liepājas Metalurgs |21 |- | rowspan="2" |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Igors Sļesarčuks]] |[[FK Venta]] / [[FK Ventspils]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2006]] |Mihails Miholaps |Skonto |15 |- |[[2007. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2007]] |[[Vīts Rimkus]] |FK Ventspils |20 |- |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Vīts Rimkus |FK Ventspils |14 |- |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]] |[[Kristaps Grebis]] |FK Liepājas Metalurgs |30 |- | rowspan="2" |[[2010. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2010]] |[[Deniss Rakels]] |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Natans Žuniors]] |Skonto |- |[[2011. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2011]] |Natans Žuniors |Skonto |22 |- |[[2012. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2012]] |[[Mamuka Gongadze]] |[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]] |18 |- | rowspan="2" |[[2013. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2013]] |[[Artūrs Karašausks]] |Skonto | rowspan="2" |16 |- |[[Andrejs Kovaļovs]] |Daugava Daugavpils |- |[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2014]] |[[Vladislavs Gutkovskis]] |Skonto |25 |- |[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] |[[Dāvis Ikaunieks]] |[[FK Liepāja]] |15 |- |[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016]] |[[Ģirts Karlsons]] |FK Ventspils |17 |- | rowspan="3" |[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017]] |[[Jevgeņijs Kozlovs]] |[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] | rowspan="3" |10 |- |Artūrs Karašausks |FK Liepāja |- |[[Adeleke Akinjemi]] |FK Ventspils |- |[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] |[[Darko Lemajičs]] |[[Riga FC]] |15 |- |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]] |Darko Lemajičs |Riga FC / [[RFS]] |15 |- |[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]] |[[Luiss Paulu Ilariu]] |FK Liepāja |18 |- |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |[[Leonels Vambā]] |Spartaks Jūrmala |14 |- |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |[[Raimonds Krollis]] |[[Valmiera FC]] |24 |- |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]] |[[Marko Regža]] |Riga FC |19 |- |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] |[[Režinaldu Ramiriss]] |Riga FC |25 |- |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] |[[Darko Lemajičs]] |RFS |28 |- |[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]] |[[Oloko Ede]] |Tukums 2000 / FK Liepāja |31 |} == Apmeklētākās spēles == {| class="wikitable sortable" !Skatītāji !Mājinieki !Viesi !Datums !Pilsēta !Stadions !class="unsortable"|Atsauce |- |6 500 |[[Skonto FC|Skonto]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Baltika/Metalurgs]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|11.05.1997]] |[[Rīga]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420869/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |6 500 |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] |Skonto |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|31.10.2004]] |[[Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-skonto-fc-4756676/|title=Metalurgs : Skonto|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/saspringta-cina-liepajas-metalurgs-piekapjas-skonto-futbolistiem.d?id=9437630|title=Saspringtā cīņā 'Liepājas Metalurgs' piekāpjas 'Skonto' futbolistiem|publisher=delfi.lv|accessdate=2022-05-26}}</ref> |- |5 321 |[[Riga FC|Riga]] |[[RFS]] |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|25.08.2024]] |Rīga |[[Skonto stadions|Skonto]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407121/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-08-26|language=}}</ref> |- |5 314 |Riga |RFS |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.04.2024]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407029/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-04-29|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28042024-lemajics_par_derbija_atmosferu_lielisko_c|title=Lemajičs par atmosfēru, lielisko centrējumu un ieteikumu nespēlēt ar galvu|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|4|28||bez}}|publisher=sportacentrs.com|accessdate=2024-04-29}}</ref> |- |5 062 |Riga |RFS |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|18.06.2025]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-20636554/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2025-06-20|language=}}</ref> |- |5 000 |Skonto |[[FK Torpedo Rīga|LU/Daugava]] |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|28.06.2000]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-lu-daugava-3681094/|title=Skonto : LU/Daugava|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |4 752 |Riga |RFS |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|30.06.2023]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-14430945/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2023-07-06|language=}}</ref> |- |4 258 |Riga |RFS |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.05.2022]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-11773255/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-30|language=}}</ref> |- |4 000 |Skonto |Liepājas Metalurgs |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|22.09.2001]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3794350/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |[[FK Ventspils|Ventspils]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|15.06.1999]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-3361106/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Skonto |Ventspils |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|29.09.2002]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-fk-ventspils-4290828/|title=Skonto : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|23.07.2005]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5047748/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.11.2009]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5728327/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 241 |Riga |RFS |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.06.2019]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-3493560/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |} == Rekordi == {{pamatraksts|Latvijas futbola Virslīgas rekordi}} Visvairāk spēļu Virslīgā (483) aizvadījis aizsargs [[Igors Korabļovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022023-daugavpils_vel_nems_speletajus_afanasjevs|title="Daugavpils" vēl ņems spēlētājus, Afanasjevs pēc rekorda|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-21|date=2023-02-20|language=lv}}</ref> Visvairāk titulus (14) izcīnījusi [[Skonto FC]] komanda (1992-2004, 2010). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Virslīga}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20130516094731/http://www.onenilup.com/ One Nil Up — Digital Magazine focusing on football in the Baltic States] {{En icon}} * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/lmt_virsliga/ LMT Virslīgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] * [https://www.rsssf.org/tablesl/lettops.html Rezultatīvākie spēlētāji] * [https://tonybetfan.com/virsliga/ Virslīgas sadaļa] portālā Tonybet Fan {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{Futbols Latvijā}} {{UEFA līgas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 0]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Virslīga]] njrwtulelb2ljxi8xkntb8h34v1bzdz 0 7556 4547394 4541091 2026-11-09T18:23:21Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547394 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | bgcolour = #A0FFA0 | name = Plutons | symbol = [[Attēls:Pluto symbol (large orb, bold).svg|20px|⯓]] | image = [[Attēls:Pluto in True Color - High-Res.jpg|250px|]] | caption = Plutons no 766 000 kilometru attāluma (''[[New Horizons]]'' uzņemtais attēls) | discovery = yes | discoverer = [[Klaids Tombo]] | discovered = {{dat|1930|2|18}} | mp_name = '''134340 Pluto''' | mp_category = [[pundurplanēta]],<br />[[Transneptūna objekts|TNO]],<br />[[plutoīds]],<br />[[Koipera josla|KBO]] | epoch = [[J2000]] | aphelion = 7 375 927 931 km<br />49,30503287 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 4 436 824 613 km<br />29,65834067 AU | semimajor = 5 906 376 272 km<br />39,48168677 AU | eccentricity = 0,24880766 | inclination = 17,14175°<br />11,88° attiecībā pret Saules ekvatoru | asc_node = 110,30347° | arg_peri = 113,76329° | period = 90613,305 dienas<br />248,09 gadi | synodic_period = 366,73 dienas | avg_speed = 4,666 km/s | satellites = [[Plutona pavadoņi|5]] | physical_characteristics = yes | mean_radius = 1 195 km<ref name="Pluto Fact Sheet"/> <br />0,19 Zemes rādiusi | surface_area = 1,795{{e|7}} km²<br />0,033 Zemes virsmas | volume = 7,15{{e|9}} km³<br />0.0066 Zemes tilpuma | mass = (1,305 ± 0.007){{e|22}} kg<ref name="Buie06"/><br />0,0021 Zemes masas<br />0,178 Mēness masas | density = 2,03 ± 0,06 g/cm³<ref name="Buie06"/> | surface_grav = 0,58 [[paātrinājums|m/s²]]<br />0,059 g | escape_velocity = 1,2 km/s | sidereal_day = 6,387230 dienas<br />6 d 9 h 17 m 36 s | rot_velocity = 47,18 km/h | axial_tilt = 119,591 ± 0,014° (attiecībā pret orbītu)<ref name="Buie06">{{Laikraksta atsauce | author = M. W. Buie, W. M. Grundy, E. F. Young, L. A. Young, S. A. Stern | title = Orbits and photometry of Pluto's satellites: Charon, S/2005 P1, and S/2005 P2 | journal = Astronomical Journal | year=2006 | volume=132 | pages=290 | url= http://adsabs.harvard.edu/cgi-bin/nph-bib_query?bibcode=2006AJ....132..290B&amp;db_key=AST&amp;data_type=HTML&amp;format=&amp;high=444b66a47d27727 |id = {{arxiv|archive=astro-ph|id=0512491}} | doi = 10.1086/504422 | issn=0004-6256 }}</ref><ref name=inclination>Based on the orientation of Charon's orbit, which is assumed the same as Pluto's spin axis due to the mutual [[tidal locking]].</ref> | right_asc_north_pole = 133,046 ± 0,014°<ref name="Buie06"/> | declination = -6,145 ± 0,014°<ref name="Buie06"/> | albedo = 0,49—0,66 (mainās par 35%)<ref name="Pluto Fact Sheet">{{Tīmekļa atsauce | author = D. R. Williams | title = Pluto Fact Sheet | publisher = NASA | date = September 7, 2006 | url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html | accessdate = 2007-03-24 | archive-date = 2015-11-19 | archive-url = https://archive.today/20151119095810/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/plutofact.html }}</ref><ref name=Hamilton>{{Tīmekļa atsauce |date=2006-02-12 |title=Dwarf Planet Pluto |publisher=Views of the Solar System |author=Calvin J. Hamilton |url=http://www.solarviews.com/eng/pluto.htm | accessdate=2007-01-10}}</ref> | magnitude = līdz pat 13,65<ref name="Pluto Fact Sheet"/> | abs_magnitude = −0,7<ref name=jpldata>{{Tīmekļa atsauce |title=JPL Small-Body Database Browser: 134340 Pluto |url= http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Pluto |accessdate=2008-06-12}}</ref> | angular_size = no 0,065" līdz 0,115"<ref name="Pluto Fact Sheet"/><ref>Based on geometry of minimum and maximum distance from Earth and Pluto radius in the factsheet</ref> | adjectives = Plutonian | atmosphere = yes | temperatures = yes | temp_name1 = [[Kelvins]] | min_temp_1 = 33 K | mean_temp_1 = 44 K | max_temp_1 = 55 K | surface_pressure = 0,30 [[paskāls|Pa]] (vasaras maksimums) | atmosphere_composition = [[slāpeklis]], [[metāns]] }} '''Plutons''' jeb '''134340 Pluto''' (simboli: [[Attēls:Pluto symbol (large orb, fixed width).svg|16px|⯓]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> vai [[Attēls:Pluto monogram (fixed width).svg|16px|♇]]<ref>{{grāmatas atsauce |editor=John Lewis |date=2004 |title=Physics and chemistry of the solar system |url=https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433 |edition= 2 |page=[https://archive.org/details/physicschemistry00lewi_433/page/n78 64] |publisher=Elsevier}}</ref>) ir [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]. To [[1930]]. gadā atklāja amerikāņu [[astronomija|astronoms]] [[Klaids Tombo]], un līdz pat 2006. gadam tā tika uzskatīta par devīto Saules sistēmas [[planēta|planētu]], bet 2006. gada augustā [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomiskās savienības]] 26. Ģenerālajā asamblejā tika nolemts to uzskatīt par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. Pēc pārklasifikācijas Plutons tika iekļauts mazo planētu sarakstā ar numuru 134340. Plutona lielākais pavadonis ir [[Harons (pavadonis)|Harons]]. == Atklāšana == Pati doma par to, ka varētu eksistēt vēl kāda planēta, radās atklājot novirzes [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] un [[Urāns (planēta)|Urāna]] [[orbīta|orbītās]], kurus varēja izskaidrot tikai ar attālu masīvu planētu. Ar planētas meklēšanu aktīvi nodarbojās [[Persivals Louels]] (''Percival Lowell''), kurš nodibināja Louela observatoriju. Meklējumi bija bez rezultātiem un tika apstādināti pēc Louela nāves 1916. gadā. Vēlāk izrādījās, ka fotouzņēmumos vajadzēja būt Plutonam, taču tas tika norakstīts kā fotodefekts. Meklējumus atsāka 1929. gadā un uz tiem norīkoja jaunu astronomu Klaidu Tombo. Apmēram pēc gada, 1930. gada 18. februārī, Tombo atklāja jaunu planētu, kura izskatījās kā 15. [[zvaigžņlielums|lieluma]] [[zvaigzne]]. Planētu atklāja, salīdzinot fotouzņēmumus no 23. līdz 29. janvārim. Par atklājumu Tambo paziņoja Hārvarda Koledžas observatorijai 1930. gada 13. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|title=Plūtons – debess ķermenis ar visbēdīgāko likteni|publisher=skats.lv|access-date={{dat|2015|03|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150316215732/http://www.skats.lv/vesture/plutons-debess-kermenis-ar-visbedigako-likteni.d?id=45689552|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}</ref> Neilgi pēc Plutona atklāšanas noskaidrojās, ka planētas [[masa]] ir pārāk maza, lai vispār kaut kā iespaidotu Neptūna un Urāna orbītas. Radās doma, ka planētu [[trajektorija]]s kļūdainībā ir vainojama kāda lielāka, masīvāka un neatklāta "[[planēta X]]". Tika veikti planētas meklējumi, taču bez rezultātiem. Vēlāk izrādījās, ka kļūda izzūd, ja vienādojumā tiek ievietota precizēta Neptūna masa. == Fizikālās īpašības == [[Attēls:Pluto Charon Moon Earth Comparison.png|thumb|left|250px|Plutons un Harons salīdzinājumā ar Zemi un Mēnesi]] Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir 5,913 miljardi [[Kilometrs|km]] vai 39,53 [[astronomiskā vienība|av]], taču orbītas lielās [[ekscentricitāte]]s dēļ attālums mainās no 4,425 līdz 7,375 miljardiem km (29,6 — 49,3 av) Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās [[stunda|stundās]]. Plutona orbīta ir neparasta ar to, ka daļa atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūna orbīta. Rezultātā sanāk tā, ka [[perihēlijs|perihēlijā]] Plutons ir priekšpēdējā planēta, pēc attāluma no Saules (tā tas bija no [[1979]]. gada 7. februāra līdz [[1999]]. gadam). Taču Plutona un Neptūna orbītas nekrustojas, jo Plutona orbītas slīpums pret [[ekliptika|ekliptiku]] ir 17,150. [[1990]]. gadu vidū [[Habla kosmiskais teleskops]] ieguva pirmos Plutona virsmas uzņēmumus, kuros redzami tumši un gaiši plankumi. Plutona orbītas sasvere ir 122,50, tādējādi Plutons tāpat kā Urāns rotē "guļot uz sāniem". Plutona [[rādiuss]] ir 1137±8 km, apmēram 2/3 [[Mēness]] rādiusa. Planētai ir retināta [[atmosfēra]], kuras biezums un blīvums mainās atkarībā no Saules tuvuma. Atmosfēru atklāja [[1988]]. gadā, kad tas bija priekšā zvaigznei. Visdrīzāk, ka atmosfēra pastāv tikai perihēlija tuvumā, un, attālinoties no [[Saule]]s, gāzes, kas veido atmosfēru, sasalst. Atmosfēru veido [[slāpeklis]] kopā ar [[ogleklis|oglekļa]] [[oglekļa monoksīds|monoksīdu]] un [[metāns|metānu]]. [[Atmosfēras spiediens]] tiek vērtēts no dažiem desmitiem [[mikrobārs|mikrobāru]] līdz dažiem mikrobāriem. Plutona virsma fotogrāfijās izskatās sarkanīga, kas, iespējams, norāda uz [[organisks savienojums|organiskiem savienojumiem]], kuri Saules ultravioletā starojuma iedarbībā veidojas no slāpekļa, [[metāns|metāna]] un [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]]. Planētas [[atstarotājspēja]] mainās no 0,3 līdz 0,5. Habla iegūtajos uzņēmumos ir redzamas polārās segas, visdrīzāk no sasaluša slāpekļa. Tumšākie apgabali visdrīzāk ir metāna slānis. Planētas kodols visdrīzāk varētu būt no [[silikāts|silikātiem]] un tas, iespējams, ir diezgan liels — ar rādiusu līdz 885 km, jo tas izskaidrotu planētas diezgan lielo blīvumu — 2,1 [[g]]/[[cm³]]. Planētas masa ir apmēram 1,27×1022 kg. Brīvā kritiena paātrinajums uz Plutona ir 0,66 m/s². Plutons saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā [[Zeme]]. Temperatūra uz planētas virsmas mainās no 37 līdz 63 K (siltāki parasti ir tumšie apgabali). == Pavadoņi == {{pamatraksts|Plutona pavadoņi}} Plutonam pašlaik ir zināmi pieci pavadoņi. Lielākais no tiem ir [[Harons (pavadonis)|Harons]], tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un masu attiecība ir 1:10; daži astronomi sistēmu Plutons-Harons sauc par [[dubultplanētu sistēma|dubultplanētu sistēmu]]. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Harons ir vienīgais Plutona pavadonis, bet 2005. gada maijā ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] tika atklāti vēl divi pavadoņi, kuriem piešķīra pagaidu apzīmējumu [[S/2005 P 1]] un [[S/2005 P 2]]. To diametrs ir aptuveni 100–150 km. 2006. gada jūnijā tiem tika piešķirts oficiāls nosaukums [[Nikte (pavadonis)|Nikte]] (''Nix'') un [[Hidra (pavadonis)|Hidra]] (''Hydra''). 2011. gada vasarā ar Habla kosmisko teleskopu tika atklāts ceturtais pavadonis, kuram dots pagaidu nosaukums P4. Pavadoņa diametrs tiek lēsts no 13 līdz 34 km un tas atrodas starp Niktes un Hidras orbītām.<ref>[http://www.astronomynow.com/news/n1107/20pluto/ Hubble discovers Pluto’s fourth moon] EMILY BALDWIN, ASTRONOMY NOW, 2011-07-21, {{en ikona}}</ref> 2012. gadā jūlijā tika paziņots par piektā Plutona pavadoņa atklāšanu. Jaunatklātais pavadonis tika nodēvēts par P5. Tas ir neregulāras formas objekts, kura diametrs ir tikai 10 līdz 20 km.<ref>[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni Atklāj jaunu Plutona pavadoni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715051641/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/428910-atklaj_jaunu_plutona_pavadoni |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|12|SK}}</ref> 2013. gada 2. jūlijā [[Starptautiskā Astronomiskā apvienība]] paziņoja, ka pavadoņi P4 un P5 oficiāli nosaukti par [[Kerbers (pavadonis)|Kerberu]] un [[Stiksa (pavadonis)|Stiksu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ |title=Names for New Pluto Moons Accepted by the IAU After Public Vote |access-date={{dat|2013|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140323102528/http://www.iau.org/public_press/news/detail/iau1303/ }}</ref> == ''Tombaugh Regio'' un ''Sputnik Planitia'' == Viena no raksturīgākajām Plutona virsmas pazīmēm ir gaišais, aptuveni sirds formas apgabals ''Tombaugh Regio'', kuru kosmiskā zonde ''[[New Horizons]]'' detalizēti izpētīja 2015. gada pārlidojuma laikā.<ref name="nasa-pluto-names">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/pluto-features-given-first-official-names/ |title=Pluto Features Given First Official Names |author=Tricia M. Talbert |date=2017-09-07 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Apgabals nosaukts amerikāņu astronoma [[Klaids Tombo|Klaida Tombo]] vārdā, kurš 1930. gadā atklāja Plutonu. Nosaukumu 2017. gada 8. augustā oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Astronomijas savienība]].<ref name="iau-pluto-names">{{Tīmekļa atsauce |url=https://planetarynames.wr.usgs.gov/SearchResults?Target=149_Pluto |title=Pluto: Approved Names |work=Gazetteer of Planetary Nomenclature |publisher=International Astronomical Union Working Group for Planetary System Nomenclature |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> ''Tombaugh Regio'' abas daļas ģeoloģiski ievērojami atšķiras, un tā rietumu daļā atrodas viens no neparastākajiem Plutona virsmas veidojumiem — ''Sputnik Planitia''.<ref name="white2017">{{Publikācijas atsauce |author=Oliver L. White et al. |title=Geological mapping of Sputnik Planitia on Pluto |journal=Icarus |volume=287 |pages=261–286 |date=2017-05-01 |doi=10.1016/j.icarus.2017.01.011 |language=en}}</ref> ''Sputnik Planitia'' ir plašs, aptuveni 1000 km plats un apmēram 3—4 km zem apkārtējās augstienes līmeņa esošs [[baseins (ģeoloģija)|baseins]].<ref name="white2017"/> Tas nosaukts par godu ''[[Sputnik-1|Sputnik 1]]'', pirmajam cilvēka izgatavotajam [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajam pavadonim]].<ref name="iau-pluto-names"/><ref name="nasa-pluto-names"/> Baseinu lielākoties klāj bieza, ledājam līdzīga [[slāpeklis|slāpekļa]] ledus sega, kurā sastopams arī [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]] un [[metāns|metāna]] ledus. Dažviet šī [[gaistoša viela|gaistošo vielu]] ledus kārta var būt vairākus kilometrus bieza.<ref name="nasa-five-years">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/solar-system/five-years-after-new-horizons-historic-flyby-here-are-10-cool-things-we-learned-about-pluto/ |title=Five Years after New Horizons’ Historic Flyby, Here Are 10 Cool Things We Learned About Pluto |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Liela daļa ''Sputnik Planitia'' virsmas ir sadalīta daudzstūrainos laukumos jeb [[konvekcijas šūna|konvekcijas šūnās]], kuru diametrs parasti ir aptuveni 16—48 km. Tās galvenokārt skaidro ar lēnu [[konvekcija|konvekciju]] cietā slāpekļa ledū. Dziļāk esošais, siltākais ledus lēni paceļas šūnu centrālajās daļās, bet vēsākais ledus gar to malām grimst lejup.<ref name="mckinnon2016">{{Publikācijas atsauce |author=William B. McKinnon et al. |title=Convection in a volatile nitrogen-ice-rich layer drives Pluto’s geological vigour |journal=Nature |volume=534 |pages=82–85 |date=2016-06-01 |doi=10.1038/nature18289 |language=en}}</ref> Sākotnējos modeļos šo apriti saistīja galvenokārt ar Plutona [[iekšējais siltums|iekšējo siltumu]], savukārt jaunāki modeļi rāda, ka konvekcijas izraisīšanā nozīmīga var būt arī slāpekļa [[sublimācija (fizika)|sublimācija]] no ledus segas virsmas.<ref name="morison2021">{{Publikācijas atsauce |author=Adrien Morison, Stéphane Labrosse, Gaël Choblet |title=Sublimation-driven convection in Sputnik Planitia on Pluto |journal=Nature |volume=600 |pages=419–423 |date=2021-12-15 |doi=10.1038/s41586-021-04095-w |language=en}}</ref> Šāda ledus aprite nepārtraukti pārveido un atjauno līdzenuma virsmu.<ref name="mckinnon2016"/> ''Sputnik Planitia'' un tās apkārtnē konstatētas arī [[ledājs|ledāju]] plūsmas pazīmes. Slāpekļa ledus plūst no apkārtējām augstienēm pa [[ieleja|ielejām]] uz zemāk esošo baseinu, kā arī pārvietojas pašā ledus segā ap šķēršļiem.<ref name="white2017"/><ref name="nasa-five-years"/> Slāpeklim [[sublimācija (fizika)|sublimējoties]] no vienām Plutona virsmas vietām un [[kondensācija|kondensējoties]] citās, ledus tiek pārvietots starp dažādiem apgabaliem un papildina ''Sputnik Planitia'' ledāju.<ref name="white2017"/> Konvekcija, ledāju plūsma, sublimācija un kondensācija liecina, ka Plutona virsma ģeoloģiski nav pilnīgi neaktīva. Īpaši pārsteidzošs ir [[triecienkrāteris|triecienkrāteru]] trūkums lielā daļā ''Sputnik Planitia''. Pirmajos ''New Horizons'' novērojumu aprakstos līdzenuma virsmas vecums tika lēsts kā mazāks par aptuveni 100 miljoniem gadu.<ref name="nasa-frozen-plains">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/news-release/nasas-new-horizons-discovers-frozen-plains-in-the-heart-of-plutos-heart/ |title=NASA’s New Horizons Discovers Frozen Plains in the Heart of Pluto’s ‘Heart’ |date=2015-07-17 |publisher=NASA |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Vēlākā krāteru un ģeoloģiskās virsmas analīze norādīja, ka dažu apgabalu virsmas vecums var nepārsniegt aptuveni 10 miljonus gadu, bet konvekcijas atjaunoto šūnu virsma var būt jaunāka par vienu miljonu gadu.<ref name="moore2016">{{Publikācijas atsauce |author=Jeffrey M. Moore et al. |title=The geology of Pluto and Charon through the eyes of New Horizons |url=https://archive.org/details/sim_science_science_2016-03-18_351_6279/page/1284 |journal=Science |volume=351 |issue=6279 |pages=1284–1293 |date=2016-03-18 |doi=10.1126/science.aad7055 |language=en}}</ref><ref name="mckinnon2016"/> Pats ''Sputnik Planitia'' baseins, iespējams, radies liela [[trieciens (astronomija)|trieciena]] rezultātā Plutona agrīnajā vēsturē. Šo interpretāciju atbalsta baseina izmērs, dziļums, forma un kalnainā mala, tomēr tā izcelsme nav tieši novērota un tiek rekonstruēta ar skaitliskiem sadursmju modeļiem.<ref name="ballantyne2024">{{Publikācijas atsauce |author=Harry A. Ballantyne et al. |title=Sputnik Planitia as an impactor remnant indicative of an ancient rocky mascon in an oceanless Pluto |journal=Nature Astronomy |volume=8 |pages=748–755 |date=2024-04-15 |doi=10.1038/s41550-024-02248-1 |language=en}}</ref> Saskaņā ar šiem modeļiem sadursme izveidoja lielu ieplaku Plutona [[ūdens ledus]] garozā, kurā vēlāk uzkrājās ievērojams daudzums slāpekļa un citu gaistošo vielu ledus.<ref name="nasa-five-years"/> ''Sputnik Planitia'' ir saistīta arī ar Plutona pašreizējo orientāciju attiecībā pret [[Harons (pavadonis)|Haronu]]. Baseins atrodas ļoti tuvu Plutona—Harona [[paisuma spēks|paisuma]] ass virzienam, gandrīz pretējā Plutona pusē tai, kas vienmēr pavērsta pret Haronu. Modeļi rāda, ka gaistošo vielu ledus uzkrāšanās baseinā varēja mainīt Plutona masas sadalījumu un izraisīt tā saukto [[patiesā polu pārvietošanās|patieso polu pārvietošanos]] — Plutona ārējo slāņu pārorientēšanos attiecībā pret [[rotācijas ass|rotācijas]] un paisuma asi.<ref name="keane2016">{{Publikācijas atsauce |author=James T. Keane et al. |title=Reorientation and faulting of Pluto due to volatile loading within Sputnik Planitia |journal=Nature |volume=540 |pages=90–93 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20120 |language=en}}</ref> Viens no šā procesa skaidrojumiem paredz, ka pēc trieciena Plutona ledus garoza zem baseina kļuva plānāka un tajā pacēlās blīvāks šķidrs ūdens, radot pozitīvu masas anomāliju, tādēļ ''Sputnik Planitia'' novietojums izmantots kā viens no argumentiem par iespējama [[zemledus okeāns|zemledus okeāna]] pastāvēšanu.<ref name="nimmo2016">{{Publikācijas atsauce |author=Francis Nimmo et al. |title=Reorientation of Sputnik Planitia implies a subsurface ocean on Pluto |journal=Nature |volume=540 |pages=94–96 |date=2016-11-16 |doi=10.1038/nature20148 |language=en}}</ref> Tomēr šis secinājums nav viennozīmīgs. Citos sadursmes modeļos pozitīvo masas anomāliju un baseina novietojumu iespējams izskaidrot ar zem tā palikušu blīvu triecienķermeņa materiālu, nepieņemot šķidra okeāna pastāvēšanu.<ref name="ballantyne2024"/> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120422101820/http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/Saulsist/milzuplanunplut.htm Plūtons] LIIS projekts "Astronomija tīklā" * [http://ww1.lu.lv/zinas/479.html "Plūtons dabūs trūkties"]{{Novecojusi saite}} raksts [[Latvijas Universitāte|LU]] mājaslapā {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] [[Kategorija:Plutino]] d2d18jbs4aubxw773zcqtuxrmes890u 0 9476 4547506 4253078 2026-11-10T01:31:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547506 wikitext text/x-wiki '''Dionīsiji'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi sauc auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā: ''Dionīss'' vai ''Dionīsijs''? |year= 2011 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Šīs dievības vārds ir '''''Dionīss''''' (''Ilustrētā svešvārdu vārdnīca''. Rīga: Avots, 2005, 600. lpp.), savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par ''Dionīsijiem''. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 }}</ref> bija svētki, kurus [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], it sevišķi [[Atēnas|Atēnās]], rīkoja par godu dievam [[Dionīss|Dionīsam]]. Tika svinēti divi radniecīgi svētki — decembrī svinētie Mazie dionīsiji jeb lauku dionīsiji un marta beigās, aprīļa sākumā svinētie Lielie dionīsiji jeb pilsētas dionīsiji, kuru laikā uzveda jaunas lugas. Lielos dionīsijus ieviesa [[tirāns]] [[Peisistrats]] 6. gadsimtā p.m.ē. Tos svinēja trīs mēnešus pēc Mazajiem dionīsijiem, un tie ilga piecas dienas. Sākot no trešās svētku dienas, notika teātra uzvedumi, kas ilga no saules lēkta līdz rietam un vienlaikus bija arī sacensība. Katrā dienā tika uzvestas cita dramaturga lugas. Svētku noslēgumā speciāla tiesu kolēģija desmit cilvēku sastāvā noteica vietu, kuru ieguvis katrs dramaturgs.<ref>Andris Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. {{ISBN|978-998404894-9}} 152. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Senā Grieķija-aizmetnis}} [[Kategorija:Senā Grieķija]] 0e3991ygqhfpob5wqyh2quk3kfoyvg8 0 9517 4547661 4311829 2026-11-10T09:18:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547661 wikitext text/x-wiki '''Elektroniskais pasts''' (saīsinājumā '''e-pasts''')<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= E-pasts, epasts vai e-pasts? |year= 2007 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=24 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Līdztekus pilnformas terminam '''elektroniskais pasts''', LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī saīsināto formu '''e-pasts''' (termina ''elektronisks'' saīsinājumu '''e''' ar defisi pievieno pamatvārdam). Arī ''Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā'' (Rīga : Avots, 2001, 167. lpp.) ir minēta saīsinātā forma '''e-pasts''', bet nav minēta forma '''epasts'''. Teikuma sākumā terminu '''e-pasts''' vajadzētu rakstīt ar lielo sākumburtu. Forma '''epasts''' nav ieteicama. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=24 }}</ref> ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot [[elektronika|elektroniskās]] sakaru sistēmas. Terminu "e-pasts" attiecina gan uz [[Internets|Interneta]] e-pasta sistēmu, kas balstās uz [[SMTP]] protokolu, gan arī koplietošanas sistēmām, kas atļauj viena uzņēmuma vai organizācijas dalībniekiem apmainīties ar ziņojumiem savā starpā. Bieži vien koplietošanas sistēmas iekšienē izmanto nestandarta protokolus, taču ar dažādu [[vārteja|vārteju]] palīdzību tās ļauj nosūtīt un saņem Interneta e-pastu. Daudzas organizācijas izmanto Interneta protokolus arī iekšējai e-pasta sarakstei. Ziņojumi, kas tiek sūtīti ar e-pasta palīdzību, nonāk pie adresāta sekunžu daļu ātrumā, atkarībā no tīkla un aparatūras apstrādes ātruma. Lai gan sākotnēji e-pasts bija paredzēts vienkāršu teksta ziņojumu nosūtīšanai citam lietotājam, mūsdienās ar to ir iespēja nosūtīt arī attēlus, mūzikas un citus [[fails|failus]]. == Interneta e-pasts == === E-pasta darbība === [[Attēls:How e-mail works.png|thumb|E-pasta darbība]] [[Attēls:Antu mail-mark-read.svg|thumb|@ — neaizstājama rakstzīme e-pasta adresē]] [[Attēls:Yahoo Mail 2001.jpg|thumb|Pirmā Yahoo Mail e-pasta adrese pēc izveides.]] [[Attēls:Gmail Werbung.png|thumb|Gmail iesūtnes ekrānuzņēmums (ar anonimizētām izmaiņām) cilnē “Akcijas”.]] Pieņemsim, ka savā starpā vēlas sazināties Alise un Bobs. Vispirms ar [[E-pasta klients|vēstules lietotāja aģenta]] (''mail user agent — '''MUA''''') palīdzību tiek sagatavots teksts un saņēmēja [[e-pasta adrese|adrese]] [[e-pasta vēstules formāts|e-pasta vēstules formātā]]. Pēc sūtīšanas komandas palaišanas: # Alises MUA izmanto [[SMTP]] protokolu, lai sūtītu ziņojumu uz lokālo [[vēstules pārsūtīšanas aģents|vēstules pārsūtīšanas aģentu]] (''mail transfer agent — '''MTA'''''), šajā gadījumā <tt>smtp.a.org</tt>, kas atrodas uz Alises [[interneta pakalpojumu sniedzējs|interneta pakalpojumu sniedzēja]] servera. # MTA skatās mērķa adresi no SMTP protokola (ne no ziņojuma galvenes), šajā gadījumā <tt>bob@b.org</tt>. Interneta e-pasta adrese ir simbolu virkne formātā <tt>localpart@domain.example</tt>. Daļa pirms [[@ zīme]]s ir adreses "lokālā daļa", visbiežāk — [[lietotāja vārds]]; daļa pēc @ ir [[domēna vārds]]. MTA meklē šo domēna nosaukumu [[DNS (protokols)|DNS sistēmā]], lai atrastu [[e-pasta serveris|e-pasta serveri]], kurš pieņem šī domēna vēstules. # [[DNS serveris]] <tt>ns.b.org</tt> atrod <tt>b.org</tt> domēnu un atbild ar [[MX ieraksts|MX ierakstu]], ka <tt>mx.b.org</tt> ir Boba e-pasta serveris. # <tt>smtp.a.org</tt> nosūta vēstuli uz <tt>mx.b.org</tt>, izmantojot SMTP, kurš to nogādā lietotāja boba vēstuļu kastē. # Kad Bobs palaiž komandu "saņemt vēstuli", MUA no servera saņem vēstuli, izmantojot [[POP3]] protokolu. Šādā darbību secībā notiek e-pasta sūtīšana vairumā gadījumu, tomēr ir vairākas alternatīvas iespējas: * Anna un Jānis var izmantot klientu, kas pievienojas korporatīvai e-pasta sistēmai, piemēram, [[IBM]] ''[[Lotus Notes]]'' vai ''[[Microsoft]]'' ''[[Microsoft Exchange Server|Exchange Server]]''. Šādām sistēmām bieži ir pašām savs iekšējais vēstuļu formāts un sūtīšanas protokols. * Annai var nebūt savs MUA viņas datorā, tā vietā viņa var izmantot [[tīmekļa e-pasts|tīmekļa e-pasta]] pakalpojumus. * Annas datorā var būt savs MTA, tādā veidā atkrīt 1. solis. * Jānis var saņemt vēstuli vairākos veidos, piemēram, izmantojot [[IMAP]] protokolu vai izmantojot tīmekļa e-pasta pakalpojumus, ieejot <tt>mx.b.org</tt> un lasot vēstules tieši uz servera * Domēniem parasti ir vairāki e-pasta serveri, tādā veidā tie turpina saņemt vēstules pat tad, ja galvenais serveris nav sasniedzams. == Vēsture == === E-pasta pirmsākumi === Sistēmas, kas līdzīgas elektroniskajam pastam, tika radītas jau 1960. gados, kas ļāva lietotājiem [[lieldators|lieldatoros]] nodot ziņojumus citiem lietotajiem. Sākotnēji ziņu teksta formātā varēja nodot tikai [[tiešsaiste]]s režīmā — tā uzreiz parādījās uz termināļa ekrāna attiecīgajam lietotājam. Vēlāk tika izstrādātas programmas, kas ļāva nodot ziņojumus arī lietotājiem, kuri tajā brīdī nebija iegājuši sistēmā, ziņojumi tika uzglabāti failā. Sākumā šādas iespējas bija tikai viena lieldatora ietvaros, pēc tam tika radīta programmatūra, kas ļāva ziņojumus nosūtīt arī uz citiem datoriem viena tīkla ietvaros, vēlāk arī starp tīkliem. Par e-pasta rašanās gadu bieži tiek uzskatīts [[1971]]. gads, kad kompānijas ''Bolt Beranek and Newman, Inc.'' (BBN) darbinieks [[Rejs Tomlinsons]] (''Ray Tomlinson'') izstrādāja ziņojumu pārsūtīšanas programmu SNDMSG. Tajā pirmoreiz tika izmantots [[@|simbols @]] saņēmēja adresē ‹lietotāja_nosaukums›@‹datora_nosaukums›. Ziņojuma formāts jau līdzinājās mūsdienu [[e-pasta vēstules formāts|e-pasta formātam]]: galvenē tika noradīts autors, saņēmējs, datums, virsraksts, pēc tā sekoja pats ziņojuma teksts. Lietotāja sūtītais teksta ziņojums tika ierakstīts koplietošanas faila beigas, un tas bija redzams visiem lietotajiem. [[1972]]. gadā viņš pielāgoja savu programmu [[ARPANET]] tīklam. [[1972]]. gadā Lerijs Robertss (''Larry Roberts'') uzrakstīja programmu, kas atviegloja darbu ar elektronisko pastu. Tā bija pirmā pasta klienta programma, kas ļāva darboties ar e-pastu arī nespeciālistiem, līdz ar to e-pasts kļuva populārs sazināšanās veids. Jau [[1973]]. gadā 75% ARPANET tīkla trafika aizņēma e-pasta sūtījumi. [[1975]]. gadā Džons Vitals (''John Vittal'') izstrādāja programmu ''MSG'', kura bija radīta pēc principa "viss iekļauts" (''all-inclusive''). {{dat|1979|4|12}} Kevins Makenzijs (''Kevin MacKenzie'') kā joku ''Message Services Group'' (''MsgGroup'') nosūtīja vēstuli, kurā ierosināja "sausajos" vēstuļu tekstos iekļaut simbolus, kuri atspoguļotu [[emocijas]]. Vēlāk šos simbolus nosauca par [[Emotikons|smaidiņiem]] (''smiles''). 1970. gados bija mēģinājumi pasta sūtīšanu nodrošināt ar [[FTP]] protokolu (ieviešot papildu komandas, piemēram, ''MAIL'' un ''MLFL''), bet tas neguva atsaucību. [[1979]]. gadā tika izlaista UNIX versija 7, kura bija iekļauts jauns protokols [[UUCP]], kas ļāva sūtīt datnes un arī e-pastu uz attālinātiem UNIX datoriem. Ziņojuma adresē jānorāda visas mašīnas, caur kurām jāiet vēstulei. === Mūsdienu protokoli === [[1980]]. gada septembrī tika publicēts [[Mail Transfer Protocol|MTP]] (''Mail Transfer Protocol''). [[1981]]. gada novembrī tika publicēts "vienkāršotais MTP protokols" ({{RFC|821}}) — ''Simple Mail Transfer Protocol'' ([[SMTP]]). Tas izmantoja e-pasta vēstuļu sūtīšanu [[ARPANET]] [[E-pasta vēstules formāts|teksta ziņojumu standartā]] ({{RFC|821}}). Šie abi protokoli (ar papildinājumiem) tiek izmantoti arī mūsdienās. [[1984]]. gadā [[ITU-T|Starptautiskā telegrāfa un telefona konsultatīvā komiteja]] (''CCITT'') izdeva ziņojumu sūtīšanas standartu [[X.400]], kam pamatā bija [[Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis|OSI 7 slāņu modelis]]. Diemžēl X.400 izrādījās pārāk sarežģīts, un to bija grūti realizēt, tāpēc vairums organizāciju izvēlējās vienkāršākos un labāk pārdomātos ARPANET standartus. Ja [[1980. gadi|1980. gados]] e-pastu galvenokārt izmantoja zinātniskajās organizācijās, tad [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā, līdz ar [[personālais dators|personālo datoru]] izplatību, tas kļuva populārs informācijas sūtīšanas veids arī plašākam lietotāju lokam. [[1993]]. gadā tika publicēts paplašinātais SMTP protokols ''SMTP Service Extensions'' (''[[ESMTP]]''), kas saglabāja saderību ar iepriekšējām sistēmām. 1990. gadu vidū parādījās e-pasta vēstules formāta paplašinājumi [[Multipurpose Internet Mail Extensions|MIME]], kuri ļāva sūtīt no [[ASCII]] [[Rakstzīmju kodējums|kodējuma]] atšķirīgu tekstu, vēstulei pievienot ne teksta piesaistnes, vēstuli veidot no vairākiem ķermeņiem, u.c. Šie paplašinājumi tika izstrādāti tā, lai vestules jaunajos standartos varētu sūtīt arī ar vecajām sistēmām. === E-pasta pirmsākumi Latvijā === * [[1990]]. gada augusts — [[LU MII]] darbu uzsāka e-pasta pakalpojums. * [[1991]]. gada jūlijs — e-pasta pakalpojumus sāka piedāvāt firma ''[[LvNet-Teleport]]''. * 1991. gada novembris — e-pasta pakalpojumus sāka piedāvāt firma [[Versija (firma)|Versija]]. * [[1992]]. gads — tika nodrošināta e-pasta sūtīšana Latvijā no ''[[Fidonet]]'' uz Internet un otrādi.<ref>Sīkāk par vēsturi skatīt: [http://www.ailab.lv/test/internet.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090621061531/http://www.ailab.lv/test/internet.htm |date={{dat|2009|06|21||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[E-pasta vēstules formāts]] * [[IMAP]] * [[MIME]] * [[POP3]] * [[SMTP]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{E-pasts navig}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:E-pasts| ]] [[Kategorija:Internets]] strofpxoytehl50fe44gscdicsktf9p 0 9793 4547271 4474915 2026-11-09T13:31:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547271 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste |name=Baltu valodas |region=[[Ziemeļeiropa]] |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] |child1=[[Rietumbaltu valodas|Rietumbaltu]] |child2=[[Austrumbaltu valodas|Austrumbaltu]] |iso2=bat }} '''Baltu valodas''' ([[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Latviešu valoda|latviešu]], [[senprūšu valoda|prūšu]], [[Galindu valoda|galindu]], [[Jātvingu valoda|jātvingu]], un citas valodas) ir [[indoeiropiešu valodu saime]]s valodas, kuras lietoja [[balti|baltu ciltis]]. Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas — latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir [[slāvu valodas]] un attālākās [[ģermāņu valodas]], kas izdalījušās no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s jaunākajā akmens laikmetā, kad tajā runājošās ciltis izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltic_hydronyms_location_map.png|thumb|250px| '''Baltu hidronīmu izplatības areāls''' {{legend|#fad6a5|Apgabals, kurā daudz baltu cilmes hidronīmu}} {{legend|#ffad7a|Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu maz vai to cilme ir apšaubāma}} ]] [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|thumb|250px|Karte ar baltu apdzīvotajām teritorijām ap 13. gadsimta sākumu.]] [[Baltu pirmvaloda]] pastāvējusi apmēram no 1500. gada līdz 500. gadam p.m.ē. Ap 500. gadu p.m.ē. [[rietumbalti]] nošķīrušies no austrumbaltiem.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1baltu.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140815113839/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1baltu.htm |date={{dat|2014|08|15||bez}} }} Baltu valodas] {{lv ikona}}</ref> Senbaltu teritorijas pirms [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] (5.—9. gadsimts) bija uz dienvidaustrumiem un austrumiem no [[Baltijas jūra]]s (tagadējās [[Polija]]s piekraste, [[Kaļiņingradas apgabals]] ([[Krievija]]) — t.s. bijusī [[Prūsija]], [[Lietuva]] un daļa [[Latvija]]s), tālāk šīs teritorijas sniedzās līdz apmēram [[Visla]]s upei (Polijā). Uz austrumiem baltu ciltis apdzīvoja teritorijas jaukto koku mežu un krūmāju zonā līdz pat tagadējai [[Maskava]]i. Par pirmo baltu valodu rakstisko liecību tiek uzskatīta ap 1350. gadu sarakstītā [[Elbingas prūšu vārdnīca]] (''Elbing-Preussisches Wörterbuch''). Būtiski baltu valodu dzīves telpu ietekmēja [[Ziemeļu krusta kari]] 13.—14. gadsimtā, kuros daudzas baltu ciltis tika pakļautas vai izzuda vispār, piemēram, pakāpeniski asimilētie [[prūši]]. Kā īpašs izņēmums jāmin lietuvieši, kas saglabāja neatkarību un piedzīvoja pat uzplaukumu, jo jau 13. gadsimtā bija izveidojuši paši savu valsti, vēlāk pieņēma katoļticību un izveidoja [[Polijas—Lietuvas ūnija|savienību ar Poliju]]. Terminu "baltu valodas", kur jūtama sasaiste ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], ieviesa vācu valodnieks G.H.F Neselmans (''G.H.F. Nesselmann''), [[Kēnigsbergas Universitāte|Kēnigsbergas Universitātē]] 1845. gadā nodarbojoties ar izmirušās prūšu valodas pētījumiem.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas Valstu vēsture. JUMAVA, 2011</ref> == Salīdzinošais piemērs == {| class="sortable" border="0" |----- |[[Latviešu valoda|Latviski]]: || Dievs deva zobus, Dievs dos maizīti. |----- |[[Latgaļu valoda|Latgaliski]]: || Dīvs deve zūbus, Dīvs dūs maizis. |----- |[[Kuršu valoda|Kursiski]]: || Deivs dave zambųs, Deivs dās gaitkas. |----- |[[Žemaišu dialekts|Žemaitiski]]: || Dievs davė dontės, Dievs dous/dūs/dos ė dounas/dūnas/donas. |----- |[[Lietuviešu valoda|Lietuviski]]: || Dievas davė dantis, Dievas duos duonos. |----- |[[senprūšu valoda|Prūsiski]]: || Dēiws dāns Dantins, Dēiws dās Gēitin. |----- |[[Latīņu valoda|Latīniski]]: || Deus dedit dentes, Deus dabit panem. |----- |[[Sanskrits|Sanskritā]]: || Deivah adadhat dątas; Deivah dat dhānas. |----- |[[krievu valoda|Krieviski]]: || Bog dal zuby, Bog dast hļeb (''Бог дал зубы, Бог даст хлеб''). |----- |[[Dāņu valoda|Dāniski]]: || Gud gav tænder, Gud skal give brød. |----- |[[Norvēģu valoda|Norvēģiski]]: || Gud gav tenner, Gud skal gi brød. |----- |[[Zviedru valoda|Zviedriski]]: || Gud gav tänder, Gud skall ge bröd. |- |[[Vācu valoda|Vācu]]: |Gott gab ihm seine Zähne, Gott wird ihm Brot geben. |----- |[[Angļu valoda|Angliski]]: || God gave teeth, God shall give bread. |} == Iedalījums == === Rietumbaltu valodas === * [[Kuršu valoda|Kuršu]] † * [[senprūšu valoda|Prūšu]] † ** [[Senprūšu valoda|Senprūšu]] † (No 18. gadsimta pakāpeniski sāka izmirt) ** [[Jaunprūšu valoda|Jaunprūšu]] (kopš 20. gadsimta notiek valodas rekonstrukcija) * [[Jātvingu valoda|Jātvingu]] ([[Sudāvu valoda|Sudāvu]]) † * [[Galindu valoda|Galindu]] † * [[Pomerānijas baltu valoda|Pomerānijas baltu]] † === Austrumbaltu valodas === * [[Latviešu valoda|Latviešu]] (~3 miljoni pratēju) ''~1,6 miljoniem dzimtā valoda, 1,4 miljoni pārvalda kā svešvalodu'' ** [[Kursenieku valoda]] (gandrīz izmirusi) ** [[Latgaliešu valoda|Latgaliešu]] (250 tūkstoši pratēju) — parasti uzskata par latviešu valodas dialektu * [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] (~3,9 miljoni pratēju) ** [[Žemaišu valoda|Žemaišu]] — parasti uzskata par lietuviešu valodas dialektu * [[Sēļu valoda|Sēļu]] † * [[Zemgaļu valoda|Zemgaļu]] † * [[Dņepras baltu valoda|Dņepras baltu]] † ** [[Austrumgalindu valoda]] † == Baltistikas studijas augstskolās pasaulē == Ārpus Latvijas baltu valodu filoloģiju var studēt: * [[Sietlas Universitāte|Sietlas Universitātē]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) * [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Sanktpēterburgas Valsts universitātē]] ([[Krievija]]) * Ernsta Morica Arnta universitātē [[Greifsvalde|Greifsvaldē]] (''Ernst Moritz Arndt Universität Greifswald'', [[Vācija]]) * [[Kauņa]]s [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] universitātē (''Universitas Vytauti magni'', [[Lietuva]]) == Ārējās saites == * Alvīds Butkus (2005. gada 4. septembris). [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/alvids-butkus-kura-valoda-runasim-balti.d?id=12160226 Kurā valodā runāsim, balti?] [[Delfi (portāls)|Delfi]]. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī. * Olga Rimšāne, Sandra Kropa, Zane Lāce (2015. gada 2. marts). [https://web.archive.org/web/20161108124029/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/baltu-valodu-vestures-petnieciba.a48946 Baltu valodu vēstures pētniecība]. ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī. * Joseph Pashka, [https://web.archive.org/web/20091020003755/http://geocities.com/Athens/Ithaca/6623/proto.htm Proto Baltic and Baltic languages] (1994) * [https://web.archive.org/web/20050314081017/http://www.lituanus.org/IndexLanguage.htm Lituanus Linguistics Index] (1955—2004) provides a number of articles on modern and archaic Baltic languages. * Mallory, J.P. (1991). ''In Search of the Indo-Europeans: Language, Archaeology and Myth.'' New York: Thames and Hudson Ltd. {{ISBN|0-500-27616-1}} * [https://web.archive.org/web/20061105061558/http://linguarium.iling-ran.ru/eurasia/IE/balt-maps.shtml Baltu valodu kartes] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070928002507/http://linguarium.iling-ran.ru/maps/baltic3-4c-150.gif Arheoloģiskās kultūras III-IV gs. m.ē. un baltu hidronīmi] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20061206004913/http://linguarium.iling-ran.ru/maps/baltic-10-c150.gif Baltu valodas 10. gadsimtā] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070320045413/http://linguarium.iling-ran.ru/maps/baltic-13c-150.gif Baltu valodas 13. gadsimtā] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090108105448/http://language.babaev.net/tree/balt/semigalian.html Baltu valodas] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltu valodas| ]] 5siwllcf7woua0zs7mfck9e8maawwlp 0 13779 4547673 4483878 2026-11-10T09:51:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547673 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds =Emanuels Levins | vārds_orig =''Emmanuel Levinas'' | attēls = Emmanuel Levinas.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1906 | dz_mēnesis =1 | dz_diena =12 | dz_vieta =[[Kauņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{LTU}}) | m_gads =1995 | m_mēnesis =12 | m_diena =25 | m_vieta =[[Parīze]], {{FRA}} | pilsonība =[[Francija]] | tautība =[[Ebreji|ebrejs]] | paraksts = | skola =[[kontinentālā filozofija]] | intereses =[[fenomenoloģija]], [[Talmūds|Talmūda]] studijas, [[ētika]], [[ontoloģija]] | idejas = | alma_mater =[[Strasbūras Universitāte]], [[Freiburgas Universitāte]] | skolotājs =[[Edmunds Huserls]] | skolnieks = | ietekme_no =[[Maimonids]], [[Sērens Kirkegors]], [[Edmunds Huserls]], [[Martins Heidegers]], [[Gabriels Marsels]], [[Francis Rozencveigs]], [[Martīns Būbers]], [[Renē Dekarts]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Moriss Merlo-Pontī]], [[Emīls Dirkems]] | ietekmējis =[[Moriss Blanšo]], [[Žaks Deridā]], [[Moriss Merlo-Pontī]], [[Žans Pols Sartrs]], [[Bernārs Anrī Levī]], [[Ivans Illičs]], [[Pols Rikērs]], [[Andrē Gluksmans]], [[Alēns Finkelkrauts]] | darbi =''Totalité et infini: essai sur l'extériorité'' (1961), ''Autrement qu'être ou au-delà de l'essence'' (1974) | valoda =[[franču valoda]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Emanuels Levins''' ({{val|lt|Emanuelis Levinas}}, {{val|fr|Emmanuel Lévinas}}; dzimis {{dat|1906|01|12}}, miris {{dat|1995|12|25}}) bija [[Lietuva]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Francija]]s filozofs. Dzimis [[Kauņa|Kauņā]], ieguva tradicionālu ebreju izglītību. Studējis [[Strasbūra|Strasbūrā]], bet no 1928. gada — [[Freiburga|Freiburgā]] pie [[Edmunds Huserls|Huserla]] un [[Martins Heidegers|Heidegera]]. 1930. gadā kļuva par [[Francija]]s pilsoni. Viens no pirmajiem iepazīstināja Francijas sabiedrību ar Huserlu un Haidegeru, iztulkodams tos franciski. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Levins tika ieslodzīts nometnē [[Hannovere]]s apkārtnē, bet visi Levina radinieki Kauņā tika nogalināti. Pēc kara Levins kļuva par vienu no redzamākajiem Francijas intelektuāļiem. Levina filozofija centrējas ap [[ētika]]s jautājumiem (ētika kā primārā filozofija). Levins rakstījis par nevardarbīgām attiecībām, atbildību un cilvēka dzīves ētisko orientāciju. Sarakstījis arī [[Talmuūds|Talmūda]] komentārus. Svarīgākie darbi: * ''Totalité et infini: essai sur l'extériorité'' (1961), * ''Autrement qu'être ou au-delà de l'essence'' (1974). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20170912173115/http://levinas.es/ Instituto de estudios levinasianos] * [https://web.archive.org/web/20071209190325/http://www.levinas.fr/ Institut d'études lévinassiennes] * [http://www.levinas.co.il/ Levina institūta lapa (franciski)] * [http://espacethique.free.fr/ Espacethique — Levina portāls (franciski)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061126001519/http://espacethique.free.fr/ |date={{dat|2006|11|26||bez}} }} * [http://home.pacbell.net/atterton/levinas/ Levinam veltīta lapa (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20070929125903/http://www.satori.lv/prn.php?ho=J&st=4&item=803 Par Levinu portālā 1/4 Satori (latviski)] * [http://www.levinas.nl/ Primārā un sekundārā bibliogrāfija (angliski)] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levins, Emanuels}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Franču filozofi]] [[Kategorija:Ebreju filozofi]] [[Kategorija:Lietuvas ebreji]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Cilvēki no Kauņas]] eby2slononk8wpfp5qeqolqqd9pqk50 0 14145 4547734 4329688 2026-11-10T11:55:23Z Pirags 3757 /* Ebreji Latvijā */ pap 4547734 wikitext text/x-wiki {{Tauta | tauta = Ebreji | native_name = יְהוּדִים‬‎ ''(Yehudim)'' | image = [[Attēls:Map_of_the_Jewish_Diaspora_in_the_World.svg|300px]] | image_caption = Ebreji visā pasaulē (2021) | population = 15,1 miljons | valoda = [[ivrits]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[spāņu valoda|spāņu]], vēsturiski arī [[jidišs]], [[ladino]] u.c. | reliģija = [[jūdaisms]] | related-c = [[arābi]], [[asīrieši]], [[samarieši]] | flag = [[Attēls:Star_of_David.svg|100px]] | flag_caption = [[Dāvida zvaigzne]], ebreju tautas simbols | grupas = [[aškenazi]], [[karaīmi]], [[sefārdi]] u.c. }}'''Ebreji''' ({{val|he|יהודים}}) ir [[Semītu valodas|semītu]] grupas tauta, kuras izcelsme ir [[Tuvie Austrumi]]. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no [[izraēļi]]em cēlušos [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām ebreji [[Latvija|Latvijā]] parasti tika dēvēti par '''žīdiem''', apzīmējums ebreji tika lietots retāk.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293921-leo_dribins_ebreji_negaida_greksudzi Aigars Dāboliņš. Ebreji negaida grēksūdzi (Intervija ar vēstures profesoru Leo Dribinu). Republika.lv, Nr.46, 2006]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara tiek lietots vārds "ebrejs", jo "žīds" tika negatīvi izmantots nacistu [[antisemītisms|antisemītiskajā]] propagandā un [[Holokausts|holokaustā]]. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz ar [[Padomju Savienība|PSRS]] okupāciju Latvijā iebrauca ebreji no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikām]], tika pārņemta [[krievu valoda]]s tradīcija izvairīties no vārda ''жид'', kas krievu valodā uzskatāms par netaktisku ebreju apzīmējumu. Jūdaismā etniskā un reliģiskā piederība agrāk bija un daudziem ebrejiem vēl tagad ir savstarpēji cieši saistītas, tāpēc par ebrejiem tiek uzskatīti arī cilvēki, kas pieņēmuši jūdaismu. Vienlaikus, cilvēki, kas vairāk nav jūdaisma sekotāji, joprojām etniski ir ebreji. Gadsimtu gaitā ebreji ir tikuši pakļauti dažādiem sodiem un iznīcināšanas kampaņām. Pēc aptuveniem datiem, pašlaik pasaulē ir 13,2 miljoni ebreju. No tiem 41% dzīvo [[Izraēla|Izraēlā]] un 41% — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {{jūdaisms}} == Definīcija == Atbilstoši tradicionālajiem jūdaisma likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens, kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis jūdaismu. Reformu jūdaisms ASV un liberālais jūdaisms Lielbritānijā uzskata par ebreju bērnu, kuram viens no vecākiem ir ebrejs un kurš ir audzināts par ebreju. Visi galvenie jūdaisma novirzieni ir atvērti cilvēkiem, kas vēlas pieņemt jūdaismu kā savu ticību. Daudzi ebreji tradicionāli uzskata, ka cilvēks, kas ir vai nu piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis jūdaismu, būs ebrejs uz visiem laikiem. Tāpēc pat tie ebreji, kas ir [[Ateisms|ateisti]] vai pieņēmuši citu ticību, joprojām tiek viņu uzskatīti par ebrejiem. Turpretim reformu jūdaisms uzskata, ka par ebreju vairs netiks uzskatīts cilvēks, kas ir pieņēmis citu ticību. Šāds ir arī oficiālais Izraēlas valdības viedoklis. == Ebreju etnosa apakšgrupas == [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Jews Praying in the Synagogue on Yom Kippur.jpg|thumb|220px|[[Maurīcijs Gotlībs|Maurīcija Gotlība]] 1878. gada gleznā ''Ebreji Jom Kipurā lūdzas sinagogā'' attēlotie Austrumeiropas [[aškenazi]] 19. gadsimta beigās]] Ebreju etnosā pastāv vēsturiski un kulturāli atšķirīgas grupas, kuras radušās, gadsimtu gaitā dažādām ebreju [[diaspora|diasporām]] mijiedarbojoties ar vietējām (mītnes zemes) kultūrām, etnosiem, reliģijām, tiesiski-politisko situāciju, valdošo klimatu un citiem aspektiem. Šie dažādie aspekti lielā mērā (dažkārt radikāli) ir veidojuši atsevišķo ebreju diasporu unikālo pasaules skatījumu un tradīcijas. Vēsturiski ir izveidojušās divas lielas grupas: [[sefārdi]] (Dienvidrietumu Eiropas ebreji) un [[aškenazi]] (Austrumeiropas ebreji). Viduslaikos par ietekmīgāko un bagātāko grupu tika uzskatīti sefārdi, kas bieži vien savās [[sinagoga|sinagogās]] nelaida Austumeiropas nabadzīgos aškenazus. Taču mūsdienās vislielākā grupa ir tieši aškenazi, kas līdz pat nesenam laikam dominēja arī [[Izraēla]]s politikā un sabiedrībā. Trešo lielāko grupu veido [[mizrahi ebreji]] — "austrumnieki" — ebreji no Tuvajiem Austrumiem, Vidusāzijas, Kaukāza. Mazākas ebreju grupas ir [[karaīti]], [[magribi]], Indijas ebreju kopienas "bene israel", "bnei Menashe", Kočinas ebreji un "bene Ephraim". Grieķijas "romainotes", Itālijas "bene Roma", Jemenas "teimanimi", Etiopijas "[[falaši|beta israel]]" u.c. Kopumā aškenazi ir apmēram 74% no visiem pasaules ebrejiem. == Ebreju vēsture == {{pamatraksts|Ebreju vēstures hronoloģija}} === Ebreju izcelsme === [[Semīti|Semītu]] izcelsmes klejojošu lopkopju cilti — ebrejus vai senebrejus ({{val|en|Hebrews}}), kas ieradušies [[Kanaāna|Kanaānā]] (mūsdienu [[Izraēla]]s, [[Palestīna]]s un [[Jordānija]]s teritorijā) no [[Divupes]]s vai [[Sīnāja pussala]]s (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu [[Izraēla]]s pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanaānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm — [[aramieši]]em, [[amorīti]]em vai [[heti]]em, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav [[Etnoss|etniska]] nozīme — tā saukušās visas [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] [[klejotāji|klejotāju]] ciltis. Par to it kā liecina arī termina "ebreji" [[Etimoloģija|etimoloģiskā]] nozīme — tie, kas klejo no vietas uz vietu. Ebreji [[Bībele]]s aprakstos, pēc to apmešanās Kanaānā, attēloti kā [[Pastorāls|pastorāla]] kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem. Tie nebija maznozīmīgi sadzīviski strīdi, jo viens no [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] valsts sabrukuma un juku laika [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iemesliem bija vairākus gadsimtus ilgstošs sausums. Tādēļ cīņas tiešām bija par izdzīvošanu. Tas, jādomā, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām — Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē. sākumā, bet pēc citiem vērtējumiem — minētā gadsimta vidū, devusies uz Ēģipti, acīmredzot citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. === Ēģiptes verdzība === Šis laiks attiecas uz Ēģiptes vidējās valsts periodu, kad Ēģipte bija stipri novājināta iekšējo pretrunu, kā arī tā paša sausuma perioda dēļ. Ebreji, dodoties uz Ēģipti, jādomā, izmantoja arī [[Hiksi|hiksus]] kā sabiedrotos. Pateicoties šai [[koalīcija]]i, hiksu kundzības laikā arī ebrejiem Ēģiptē dažkārt izdevās ieņemt augstus valsts amatus. Tā [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] minēts, ka Jēkaba dēls Jāzeps (Jozefs, Josifs) [[Faraons|faraona]] galmā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Tiesa, tam pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu pašos Ēģiptes avotos. Kad ēģiptieši hiksus padzina, viņu sabiedrotie ebreji tika pakļauti [[verdzība]]i, jo ēģiptieši viņus uzskatīja par ienaidniekiem. Ap 1020. gadu p.m.ē. "likumu tēvs”, pravietis [[Mozus]] panācis ebreju atbrīvošanu. Kļuvuši brīvi, ebreji caur Sīnāja pussalu nonāca Kanaānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Viņi mēģināja izspiest no auglīgās un vilinošās [[Kanaāna]]s tās iedzīvotājus — [[kanaānieši|kanaāniešus]], bet tie viņus sākumā smagi sakāva. Tomēr ebreji neatlaidās. Rūgtā sakāve piespieda klejojošās ebreju ciltis sākt apvienošanos. Pēc vairāku cilšu apvienošanās ebrejiem izdevās ieņemt senāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsētu — [[Jērika|Jēriku]]. Ebreji šo pilsētu nopostīja, bet tās kanaāniešu iedzīvotājus nogalināja vai pakļāva verdzībai. === Senās ebreju valsts izveidošanās === [[Attēls:Jerusalem Ugglan 1.jpg|thumb|left|Zālamana celtais [[Zālamana templis|pirmais Jeruzalemes templis]]]] Jērika bija iekārojama pilsēta, jo tā atradās auglīgajā [[Jordāna]]s upes ielejā. Tomēr no drošības viedokļa ar to bija par maz. Tādēļ lai nostiprinātos ebreji sāka paplašināt iekarotās teritorijas ar mērķi pārņemt visu Kanaānu. Lai to panāktu, 12 radniecīgas ebreju ciltis izveidoja [[Konfederācija|konfederāciju]], apvienojoties zem viena nosaukuma — izraēļi. Izraēļi pilnībā sakāva un pakļāva sev kanaāniešus ap 1125. gadu p.m.ē. Visilgāk, vairākus gadsimtus, viņiem pretojās [[Jeruzaleme]]s pilsēta, kura bija labi nocietināta un bija izvietojusies pauguru virsotnēs ar stāvām nogāzēm, tādēļ no tā laika militārā viedokļa tā bija grūti ieņemama. No vēstures avotiem var spriest, ka ebreji [[kultūra]]s attīstības ziņā tajā laikā stāvēja uz daudz zemāka pakāpiena nekā kanaānieši. No pēdējiem senebreji pārņēma gan [[Rakstība|rakstību]], gan [[celtniecība]]s prasmi, lai gan nekad arī turpmākajā senajā vēsturē viņi nesasniedza to pilsētu dzīves līmeni, kāds pirms tam bijis kanaāniešiem. Pat Jeruzaleme, nonākusi ebreju rokās, spriežot pēc senajiem aprakstiem, vēl ilgi bijusi neievērojama, un maza pilsēta, nemaz nerunājot par [[Mīnoja]]s pilsētu un piļu spožumu vairākus gadsimtus pirms tam. Tomēr daudz lielāka nozīme ir tam, ko ebreji, nonākuši savā [[Apsolītā zeme|Apsolītajā zemē]], veica nākamības labā. Kanaānas dienvidu daļu joprojām turpināja kontrolēt jau pieminētie [[filistieši]], kas bija izveidojuši nelielu valsti, kura balstījās uz [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] kultūru (filistieši jau plaši pielietoja dzelzs ieročus un darbarīkus). Ap 1050. gadu p.m.ē. filistieši, izmantojot savu tehnoloģisko un militāro pārākumu, smagi sakāva ebrejus un ieguva kontroli gandrīz pār visu Kanaānas teritoriju. Ebrejiem draudēja nopietnas briesmas tikt pilnīgi pakļautiem filistiešiem. Tādēļ filistieši izrādījās daudz bīstamāks pretinieks par kanaāniešiem. Lai atvairītu filistiešus, ebreji apvienojās un izveidoja centralizētu monarhiju ar mērķi — izdzīvot. Tas izrādījās izšķirošs faktors un [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]], slavenais Izraēlas valdnieks, drīz pēc 1000. gada p.m.ē. filistiešus smagās cīņās beidzot sakāva un tie pakāpeniski asimilējās ar ebreju jau agrāk uzveiktajiem kanaāniešiem. Ticis galā ar galvenajiem ienaidniekiem, Dāvids izveidoja spēcīgu, neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]], kas bija arī stiprākais [[cietoksnis]] viņa valstī. Dāvida dēls [[Zālamans]] vēl vairāk nostiprināja jauno [[Izraēlas ķēniņvalsts|Izraēlas ķēniņvalsti]]. Valsts pārvaldi sāka veikt profesionāla, [[Hierarhija|hierarhiska]] [[administrācija]], kas saskaņā ar Ēģiptes modeli bija sadalīta 9 departamentos. Ārējo drošību balstīja [[Elitārs|elitāra]] [[karaspēks|armija]], kuras pamatā bija efektīvas [[Kaujas rati|kaujas ratu]] vienības, tam laikmetam atbilstoši moderni ieroči un cits tā laika progresīvākais militārais aprīkojums. Šajā laikā tika nodibinātas arī ciešas [[tirdzniecība]]s attiecības ar apkārtējām valstīm, it īpaši ar feniķiešu pilsētām. Līdz ar to nostiprinājās un sāka attīstīties arī valsts saimniecība. === Senās Izraēlas valsts sabrukums === [[Attēls:Hartmann-schedel-hierosolima-1493 2-BW-1147x965.jpg|thumb|220px|[[Jeruzaleme]] (Hartmana Šedela ilustrācija no ''Liber cronicarum'', 1493)]] Pēc Zālamana nāves 922. gadā p.m.ē. valsts sadalījās divās daļās — desmit ziemeļu cilšu izveidotajā Izraēlā un dienvidu [[Jūdeja|Jūdejā]]. Tas ebrejiem izrādījās liktenīgi. Abas jaunizveidotās valstis katra atsevišķi izrādījās daudz vājākas un kaimiņu impērijām atjaunojot karadarbību, ebrejiem vairs neizdevās saglabāt savu smagās cīņās iegūto neatkarību. Tā, 722.—721. gadā p.m.ē. Izraēlu pakļāva [[Asīrija]], bet Jūdeju 586. gadā p.m.ē. iekaroja [[Babilonija]] (Babilonijas valdnieks [[Nebukadnecars]] jau sen vēlējās iekļaut Jeruzalemi savas valsts sastāvā). Sevišķi nežēlīgi rīkojās Babilonija — tā sagrāva [[Jeruzalemes templis|Jeruzalemes templi]] un daudzus ebrejus, kas šeit dzīvoja, deportēja. No tā cēlies arī apzīmējums — [[Babilonijas gūsts]]. Ebreju vietā tika ievesti un nometināti iedzīvotāji no citām Tuvo Austrumu zemēm, galvenokārt no Asīrijas. Ievestie laika gaitā sajaucās ar vietējiem izraēliešiem, līdz vēsturiskie izraēlieši kā tauta faktiski beidza pastāvēt. Savukārt deportētos ebrejus Asīrijai asimilēt neizdevās, jo to pašu drīz iekaroja [[Senā Persija|Persija]] (539. gads p.m.ē.) un viņu valdnieks [[Kīrs Lielais|Kīrs II]] atļāva ebrejiem atgriezties to dzimtenē un atjaunot Templi. To skaits bija neliels, tikai daži desmiti tūkstoši. Taču Jūdejā atgriezās deportētie ebreji arī no citiem [[Mazāzija]]s un Divupes reģioniem. Ap 150 gadu ilgstošajā izsūtījumu laikā ebreji bija zaudējuši savu politisko [[Identitāte|identitāti]], bija izzudusi arī ebreju sabiedrības politekonomiskā struktūra, tiem vairs nebija savas valsts. Taču tai pat laikā viņi nostiprinājās kā spēcīga reliģiska kopība, kas, kā parādīja vēlākā vēsture, bieži izrādījās stiprāka nekā etniskās, teritoriālās vai politekonomiskās saites. Līdz ar to pasaules vēsturē un [[civilizācija]]s attīstībā bija radies jauns nozīmīgs faktors — [[Jūdaisms]]. === Diasporas periods === [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu laikā 4. gadsimta p.m.ē. beigās Jūdeja kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] provinci. Ebrejiem tas bija jauns vēstures posms, kuru dažreiz dēvē par "diasporas" laiku. Maķedonijas impērija apvienoja daudzas, pirms tam nereti naidīgas zemes. Parādījās vēl neredzētas iespējas attīstīt tirdzniecību vai pat vienkārši ceļot. Ebreji to izmantoja pilnā mērā. Sākotnēji, pēc [[Aleksandrija]]s nodibināšanas, tūkstošiem ebreju atkal migrēja uz Ēģipti, bet vēlāk viņi devās uz visām tolaik zināmām pasaules malām — [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, [[Grieķija]]s salām, drīz tie izplatījās arī pa visu [[Vidusjūra]]s piekrasti. Šis migrācijas laiks arī ieguva "diasporas" apzīmējumu. Diasporas laiks ebreju vēsturē un kultūrā ievērojams arī ar to, ka atrodoties tālu no Jūdejas, ebreju emigranti parasti apguva [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī pārņēma daudz ko no grieķu paradumiem un idejām. Šis process pastiprinājās arī Jūdejā pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, kad to sākotnēji sagrāba [[Ptolemaju Ēģipte]], bet vēlāk [[selucīdu Sīrija]], kas centās ar varu helenizēt ebrejus. Seleukīdu mēģinājumi helenizēt Jeruzalemi beidzās 168. gadā p.m.ē ar [[Makabeju sacelšanās|Makabeju sacelšanos]], ko vadīja Augstais priesteris Matatia un viņa pieci dēli. Sacelšanās beidzās 152. gadā p.m.ē., kad tika izveidota [[Hasmoneji|Hasmoneju]] Karaliste ar galvaspilsētu Jeruzalemi. Tomēr arī šoreiz ebreju politiskā neatkarība nebija ilgstoša. Romiešu armija, izmantojot nesaskaņas starp dažādiem ebreju grupējumiem, iebruka Jeruzalemē 62. gadā p.m.ē., bet 47. gadā p.m.ē. Jūdeja pilnībā tika pakļauta [[Romas impērija|Romai]], kļūstot par vienu no tās provincēm. == Ebreju devums civilizācijas attīstībā == Atrašanās [[Romas impērija]]s sastāvā neatnesa Jūdejai mieru un stabilitāti. Drīzāk otrādi — sākas nemiera pilns, bet vēsturiski izcils laiks, kas raksturojas ar [[kristietība]]s dzimšanu, ebreju un kristiešu vajāšanu, ebreju kultūras tālāku sintēzi ar [[hellēnisms|hellēnismu]] un [[Islāms|islāmu]]. Tieši šie no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami pārvērtēt to lomu, kādu cilvēces vēsturē nospēlējuši ebreju [[Pravietis|pravieši]], ieviešot mūžīgus [[Ētika|ētiskos]] principus kā jebkuras nākotnes sabiedrības [[eksistence]]s [[Morāle|morālos]] pamatus. No šī brīža arī reliģija no neapzināta, nereti mežonīgu ticējumu kopuma pārtapa par sabiedrības ētikas un morāles orientieriem, kas ir būtiskākās tās sastāvdaļas ne tikai jūdaismā, bet arī kristietībā un islāmā. == Uzvārdu došana == 1808. gada jūlijā [[Napoleons]] izdeva dekrētu, ka franču iekarotajā teritorijā ikvienam, ieskaitot ebrejus, ir jāpieņem mantojams ģimenes uzvārds. Pirms tam Eiropas ebreji izmantoja patronīmu vārdu sistēmas, piemēram, Jāzeps Benjamiņa dēls vai Īzaks Ābrama dēls. Taču saɡlabājās tradicionālie uzvārdi senču statusa apzīmēšanai, piemēram, [[Koens]] (Kāns, Kagans, Kacs) vai [[Levi]] (Levins, Levits, Levinsons). Bieži vācu Aškenazi ebreju uzvārdi cēlušies no krāsām, metāliem un dabas parādībām kā [[Bernšteins]], [[Blūmenfelds]], [[Goldbergs]], [[Grīnblats]], [[Rozenblats]], [[Šterns]], [[Dimants]], vai arī tiem ir ģeogrāfiska cilme kā [[Berlins]], [[Vitgenšteins]], [[Šapiro]] (no Šapiras). [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] laikā dotajiem uzvārdiem bieži ir slāvu izcelmes piedēkļi kā [[Rabinovičs]], [[Daņilovičs]], [[Zelenskis]]. == Ebreji Latvijā == {{pamatraksts|Latvijas ebreji}} Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. == Skatīt arī == * [[B'nai B'rith]] * [[Cionisms]] * [[Teodors Hercls]] * [[Izraēla]] * [[Jūdaisms]] * [[Kabala]] * [[Sinagoga]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ |date={{dat|2014|10|30||bez}} }} * [http://www.jewsforjudaism.org/ Jews for Judaism] * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html "Sephardic Jews", "Time" 1930. gada 9 jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100715112821/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html |date={{dat|2010|07|15||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ebreji| ]] [[Kategorija:Semīti]] [[Kategorija:Izraēla]] ashizm3byqm0reaolfzel5bl4qo24tc 4547736 4547734 2026-11-10T11:56:59Z Pirags 3757 /* Uzvārdu došana */ 4547736 wikitext text/x-wiki {{Tauta | tauta = Ebreji | native_name = יְהוּדִים‬‎ ''(Yehudim)'' | image = [[Attēls:Map_of_the_Jewish_Diaspora_in_the_World.svg|300px]] | image_caption = Ebreji visā pasaulē (2021) | population = 15,1 miljons | valoda = [[ivrits]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[spāņu valoda|spāņu]], vēsturiski arī [[jidišs]], [[ladino]] u.c. | reliģija = [[jūdaisms]] | related-c = [[arābi]], [[asīrieši]], [[samarieši]] | flag = [[Attēls:Star_of_David.svg|100px]] | flag_caption = [[Dāvida zvaigzne]], ebreju tautas simbols | grupas = [[aškenazi]], [[karaīmi]], [[sefārdi]] u.c. }}'''Ebreji''' ({{val|he|יהודים}}) ir [[Semītu valodas|semītu]] grupas tauta, kuras izcelsme ir [[Tuvie Austrumi]]. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no [[izraēļi]]em cēlušos [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām ebreji [[Latvija|Latvijā]] parasti tika dēvēti par '''žīdiem''', apzīmējums ebreji tika lietots retāk.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293921-leo_dribins_ebreji_negaida_greksudzi Aigars Dāboliņš. Ebreji negaida grēksūdzi (Intervija ar vēstures profesoru Leo Dribinu). Republika.lv, Nr.46, 2006]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara tiek lietots vārds "ebrejs", jo "žīds" tika negatīvi izmantots nacistu [[antisemītisms|antisemītiskajā]] propagandā un [[Holokausts|holokaustā]]. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz ar [[Padomju Savienība|PSRS]] okupāciju Latvijā iebrauca ebreji no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikām]], tika pārņemta [[krievu valoda]]s tradīcija izvairīties no vārda ''жид'', kas krievu valodā uzskatāms par netaktisku ebreju apzīmējumu. Jūdaismā etniskā un reliģiskā piederība agrāk bija un daudziem ebrejiem vēl tagad ir savstarpēji cieši saistītas, tāpēc par ebrejiem tiek uzskatīti arī cilvēki, kas pieņēmuši jūdaismu. Vienlaikus, cilvēki, kas vairāk nav jūdaisma sekotāji, joprojām etniski ir ebreji. Gadsimtu gaitā ebreji ir tikuši pakļauti dažādiem sodiem un iznīcināšanas kampaņām. Pēc aptuveniem datiem, pašlaik pasaulē ir 13,2 miljoni ebreju. No tiem 41% dzīvo [[Izraēla|Izraēlā]] un 41% — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {{jūdaisms}} == Definīcija == Atbilstoši tradicionālajiem jūdaisma likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens, kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis jūdaismu. Reformu jūdaisms ASV un liberālais jūdaisms Lielbritānijā uzskata par ebreju bērnu, kuram viens no vecākiem ir ebrejs un kurš ir audzināts par ebreju. Visi galvenie jūdaisma novirzieni ir atvērti cilvēkiem, kas vēlas pieņemt jūdaismu kā savu ticību. Daudzi ebreji tradicionāli uzskata, ka cilvēks, kas ir vai nu piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis jūdaismu, būs ebrejs uz visiem laikiem. Tāpēc pat tie ebreji, kas ir [[Ateisms|ateisti]] vai pieņēmuši citu ticību, joprojām tiek viņu uzskatīti par ebrejiem. Turpretim reformu jūdaisms uzskata, ka par ebreju vairs netiks uzskatīts cilvēks, kas ir pieņēmis citu ticību. Šāds ir arī oficiālais Izraēlas valdības viedoklis. == Ebreju etnosa apakšgrupas == [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Jews Praying in the Synagogue on Yom Kippur.jpg|thumb|220px|[[Maurīcijs Gotlībs|Maurīcija Gotlība]] 1878. gada gleznā ''Ebreji Jom Kipurā lūdzas sinagogā'' attēlotie Austrumeiropas [[aškenazi]] 19. gadsimta beigās]] Ebreju etnosā pastāv vēsturiski un kulturāli atšķirīgas grupas, kuras radušās, gadsimtu gaitā dažādām ebreju [[diaspora|diasporām]] mijiedarbojoties ar vietējām (mītnes zemes) kultūrām, etnosiem, reliģijām, tiesiski-politisko situāciju, valdošo klimatu un citiem aspektiem. Šie dažādie aspekti lielā mērā (dažkārt radikāli) ir veidojuši atsevišķo ebreju diasporu unikālo pasaules skatījumu un tradīcijas. Vēsturiski ir izveidojušās divas lielas grupas: [[sefārdi]] (Dienvidrietumu Eiropas ebreji) un [[aškenazi]] (Austrumeiropas ebreji). Viduslaikos par ietekmīgāko un bagātāko grupu tika uzskatīti sefārdi, kas bieži vien savās [[sinagoga|sinagogās]] nelaida Austumeiropas nabadzīgos aškenazus. Taču mūsdienās vislielākā grupa ir tieši aškenazi, kas līdz pat nesenam laikam dominēja arī [[Izraēla]]s politikā un sabiedrībā. Trešo lielāko grupu veido [[mizrahi ebreji]] — "austrumnieki" — ebreji no Tuvajiem Austrumiem, Vidusāzijas, Kaukāza. Mazākas ebreju grupas ir [[karaīti]], [[magribi]], Indijas ebreju kopienas "bene israel", "bnei Menashe", Kočinas ebreji un "bene Ephraim". Grieķijas "romainotes", Itālijas "bene Roma", Jemenas "teimanimi", Etiopijas "[[falaši|beta israel]]" u.c. Kopumā aškenazi ir apmēram 74% no visiem pasaules ebrejiem. == Ebreju vēsture == {{pamatraksts|Ebreju vēstures hronoloģija}} === Ebreju izcelsme === [[Semīti|Semītu]] izcelsmes klejojošu lopkopju cilti — ebrejus vai senebrejus ({{val|en|Hebrews}}), kas ieradušies [[Kanaāna|Kanaānā]] (mūsdienu [[Izraēla]]s, [[Palestīna]]s un [[Jordānija]]s teritorijā) no [[Divupes]]s vai [[Sīnāja pussala]]s (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu [[Izraēla]]s pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanaānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm — [[aramieši]]em, [[amorīti]]em vai [[heti]]em, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav [[Etnoss|etniska]] nozīme — tā saukušās visas [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] [[klejotāji|klejotāju]] ciltis. Par to it kā liecina arī termina "ebreji" [[Etimoloģija|etimoloģiskā]] nozīme — tie, kas klejo no vietas uz vietu. Ebreji [[Bībele]]s aprakstos, pēc to apmešanās Kanaānā, attēloti kā [[Pastorāls|pastorāla]] kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem. Tie nebija maznozīmīgi sadzīviski strīdi, jo viens no [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] valsts sabrukuma un juku laika [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iemesliem bija vairākus gadsimtus ilgstošs sausums. Tādēļ cīņas tiešām bija par izdzīvošanu. Tas, jādomā, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām — Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē. sākumā, bet pēc citiem vērtējumiem — minētā gadsimta vidū, devusies uz Ēģipti, acīmredzot citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. === Ēģiptes verdzība === Šis laiks attiecas uz Ēģiptes vidējās valsts periodu, kad Ēģipte bija stipri novājināta iekšējo pretrunu, kā arī tā paša sausuma perioda dēļ. Ebreji, dodoties uz Ēģipti, jādomā, izmantoja arī [[Hiksi|hiksus]] kā sabiedrotos. Pateicoties šai [[koalīcija]]i, hiksu kundzības laikā arī ebrejiem Ēģiptē dažkārt izdevās ieņemt augstus valsts amatus. Tā [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] minēts, ka Jēkaba dēls Jāzeps (Jozefs, Josifs) [[Faraons|faraona]] galmā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Tiesa, tam pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu pašos Ēģiptes avotos. Kad ēģiptieši hiksus padzina, viņu sabiedrotie ebreji tika pakļauti [[verdzība]]i, jo ēģiptieši viņus uzskatīja par ienaidniekiem. Ap 1020. gadu p.m.ē. "likumu tēvs”, pravietis [[Mozus]] panācis ebreju atbrīvošanu. Kļuvuši brīvi, ebreji caur Sīnāja pussalu nonāca Kanaānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Viņi mēģināja izspiest no auglīgās un vilinošās [[Kanaāna]]s tās iedzīvotājus — [[kanaānieši|kanaāniešus]], bet tie viņus sākumā smagi sakāva. Tomēr ebreji neatlaidās. Rūgtā sakāve piespieda klejojošās ebreju ciltis sākt apvienošanos. Pēc vairāku cilšu apvienošanās ebrejiem izdevās ieņemt senāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsētu — [[Jērika|Jēriku]]. Ebreji šo pilsētu nopostīja, bet tās kanaāniešu iedzīvotājus nogalināja vai pakļāva verdzībai. === Senās ebreju valsts izveidošanās === [[Attēls:Jerusalem Ugglan 1.jpg|thumb|left|Zālamana celtais [[Zālamana templis|pirmais Jeruzalemes templis]]]] Jērika bija iekārojama pilsēta, jo tā atradās auglīgajā [[Jordāna]]s upes ielejā. Tomēr no drošības viedokļa ar to bija par maz. Tādēļ lai nostiprinātos ebreji sāka paplašināt iekarotās teritorijas ar mērķi pārņemt visu Kanaānu. Lai to panāktu, 12 radniecīgas ebreju ciltis izveidoja [[Konfederācija|konfederāciju]], apvienojoties zem viena nosaukuma — izraēļi. Izraēļi pilnībā sakāva un pakļāva sev kanaāniešus ap 1125. gadu p.m.ē. Visilgāk, vairākus gadsimtus, viņiem pretojās [[Jeruzaleme]]s pilsēta, kura bija labi nocietināta un bija izvietojusies pauguru virsotnēs ar stāvām nogāzēm, tādēļ no tā laika militārā viedokļa tā bija grūti ieņemama. No vēstures avotiem var spriest, ka ebreji [[kultūra]]s attīstības ziņā tajā laikā stāvēja uz daudz zemāka pakāpiena nekā kanaānieši. No pēdējiem senebreji pārņēma gan [[Rakstība|rakstību]], gan [[celtniecība]]s prasmi, lai gan nekad arī turpmākajā senajā vēsturē viņi nesasniedza to pilsētu dzīves līmeni, kāds pirms tam bijis kanaāniešiem. Pat Jeruzaleme, nonākusi ebreju rokās, spriežot pēc senajiem aprakstiem, vēl ilgi bijusi neievērojama, un maza pilsēta, nemaz nerunājot par [[Mīnoja]]s pilsētu un piļu spožumu vairākus gadsimtus pirms tam. Tomēr daudz lielāka nozīme ir tam, ko ebreji, nonākuši savā [[Apsolītā zeme|Apsolītajā zemē]], veica nākamības labā. Kanaānas dienvidu daļu joprojām turpināja kontrolēt jau pieminētie [[filistieši]], kas bija izveidojuši nelielu valsti, kura balstījās uz [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] kultūru (filistieši jau plaši pielietoja dzelzs ieročus un darbarīkus). Ap 1050. gadu p.m.ē. filistieši, izmantojot savu tehnoloģisko un militāro pārākumu, smagi sakāva ebrejus un ieguva kontroli gandrīz pār visu Kanaānas teritoriju. Ebrejiem draudēja nopietnas briesmas tikt pilnīgi pakļautiem filistiešiem. Tādēļ filistieši izrādījās daudz bīstamāks pretinieks par kanaāniešiem. Lai atvairītu filistiešus, ebreji apvienojās un izveidoja centralizētu monarhiju ar mērķi — izdzīvot. Tas izrādījās izšķirošs faktors un [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]], slavenais Izraēlas valdnieks, drīz pēc 1000. gada p.m.ē. filistiešus smagās cīņās beidzot sakāva un tie pakāpeniski asimilējās ar ebreju jau agrāk uzveiktajiem kanaāniešiem. Ticis galā ar galvenajiem ienaidniekiem, Dāvids izveidoja spēcīgu, neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]], kas bija arī stiprākais [[cietoksnis]] viņa valstī. Dāvida dēls [[Zālamans]] vēl vairāk nostiprināja jauno [[Izraēlas ķēniņvalsts|Izraēlas ķēniņvalsti]]. Valsts pārvaldi sāka veikt profesionāla, [[Hierarhija|hierarhiska]] [[administrācija]], kas saskaņā ar Ēģiptes modeli bija sadalīta 9 departamentos. Ārējo drošību balstīja [[Elitārs|elitāra]] [[karaspēks|armija]], kuras pamatā bija efektīvas [[Kaujas rati|kaujas ratu]] vienības, tam laikmetam atbilstoši moderni ieroči un cits tā laika progresīvākais militārais aprīkojums. Šajā laikā tika nodibinātas arī ciešas [[tirdzniecība]]s attiecības ar apkārtējām valstīm, it īpaši ar feniķiešu pilsētām. Līdz ar to nostiprinājās un sāka attīstīties arī valsts saimniecība. === Senās Izraēlas valsts sabrukums === [[Attēls:Hartmann-schedel-hierosolima-1493 2-BW-1147x965.jpg|thumb|220px|[[Jeruzaleme]] (Hartmana Šedela ilustrācija no ''Liber cronicarum'', 1493)]] Pēc Zālamana nāves 922. gadā p.m.ē. valsts sadalījās divās daļās — desmit ziemeļu cilšu izveidotajā Izraēlā un dienvidu [[Jūdeja|Jūdejā]]. Tas ebrejiem izrādījās liktenīgi. Abas jaunizveidotās valstis katra atsevišķi izrādījās daudz vājākas un kaimiņu impērijām atjaunojot karadarbību, ebrejiem vairs neizdevās saglabāt savu smagās cīņās iegūto neatkarību. Tā, 722.—721. gadā p.m.ē. Izraēlu pakļāva [[Asīrija]], bet Jūdeju 586. gadā p.m.ē. iekaroja [[Babilonija]] (Babilonijas valdnieks [[Nebukadnecars]] jau sen vēlējās iekļaut Jeruzalemi savas valsts sastāvā). Sevišķi nežēlīgi rīkojās Babilonija — tā sagrāva [[Jeruzalemes templis|Jeruzalemes templi]] un daudzus ebrejus, kas šeit dzīvoja, deportēja. No tā cēlies arī apzīmējums — [[Babilonijas gūsts]]. Ebreju vietā tika ievesti un nometināti iedzīvotāji no citām Tuvo Austrumu zemēm, galvenokārt no Asīrijas. Ievestie laika gaitā sajaucās ar vietējiem izraēliešiem, līdz vēsturiskie izraēlieši kā tauta faktiski beidza pastāvēt. Savukārt deportētos ebrejus Asīrijai asimilēt neizdevās, jo to pašu drīz iekaroja [[Senā Persija|Persija]] (539. gads p.m.ē.) un viņu valdnieks [[Kīrs Lielais|Kīrs II]] atļāva ebrejiem atgriezties to dzimtenē un atjaunot Templi. To skaits bija neliels, tikai daži desmiti tūkstoši. Taču Jūdejā atgriezās deportētie ebreji arī no citiem [[Mazāzija]]s un Divupes reģioniem. Ap 150 gadu ilgstošajā izsūtījumu laikā ebreji bija zaudējuši savu politisko [[Identitāte|identitāti]], bija izzudusi arī ebreju sabiedrības politekonomiskā struktūra, tiem vairs nebija savas valsts. Taču tai pat laikā viņi nostiprinājās kā spēcīga reliģiska kopība, kas, kā parādīja vēlākā vēsture, bieži izrādījās stiprāka nekā etniskās, teritoriālās vai politekonomiskās saites. Līdz ar to pasaules vēsturē un [[civilizācija]]s attīstībā bija radies jauns nozīmīgs faktors — [[Jūdaisms]]. === Diasporas periods === [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu laikā 4. gadsimta p.m.ē. beigās Jūdeja kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] provinci. Ebrejiem tas bija jauns vēstures posms, kuru dažreiz dēvē par "diasporas" laiku. Maķedonijas impērija apvienoja daudzas, pirms tam nereti naidīgas zemes. Parādījās vēl neredzētas iespējas attīstīt tirdzniecību vai pat vienkārši ceļot. Ebreji to izmantoja pilnā mērā. Sākotnēji, pēc [[Aleksandrija]]s nodibināšanas, tūkstošiem ebreju atkal migrēja uz Ēģipti, bet vēlāk viņi devās uz visām tolaik zināmām pasaules malām — [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, [[Grieķija]]s salām, drīz tie izplatījās arī pa visu [[Vidusjūra]]s piekrasti. Šis migrācijas laiks arī ieguva "diasporas" apzīmējumu. Diasporas laiks ebreju vēsturē un kultūrā ievērojams arī ar to, ka atrodoties tālu no Jūdejas, ebreju emigranti parasti apguva [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī pārņēma daudz ko no grieķu paradumiem un idejām. Šis process pastiprinājās arī Jūdejā pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, kad to sākotnēji sagrāba [[Ptolemaju Ēģipte]], bet vēlāk [[selucīdu Sīrija]], kas centās ar varu helenizēt ebrejus. Seleukīdu mēģinājumi helenizēt Jeruzalemi beidzās 168. gadā p.m.ē ar [[Makabeju sacelšanās|Makabeju sacelšanos]], ko vadīja Augstais priesteris Matatia un viņa pieci dēli. Sacelšanās beidzās 152. gadā p.m.ē., kad tika izveidota [[Hasmoneji|Hasmoneju]] Karaliste ar galvaspilsētu Jeruzalemi. Tomēr arī šoreiz ebreju politiskā neatkarība nebija ilgstoša. Romiešu armija, izmantojot nesaskaņas starp dažādiem ebreju grupējumiem, iebruka Jeruzalemē 62. gadā p.m.ē., bet 47. gadā p.m.ē. Jūdeja pilnībā tika pakļauta [[Romas impērija|Romai]], kļūstot par vienu no tās provincēm. == Ebreju devums civilizācijas attīstībā == Atrašanās [[Romas impērija]]s sastāvā neatnesa Jūdejai mieru un stabilitāti. Drīzāk otrādi — sākas nemiera pilns, bet vēsturiski izcils laiks, kas raksturojas ar [[kristietība]]s dzimšanu, ebreju un kristiešu vajāšanu, ebreju kultūras tālāku sintēzi ar [[hellēnisms|hellēnismu]] un [[Islāms|islāmu]]. Tieši šie no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami pārvērtēt to lomu, kādu cilvēces vēsturē nospēlējuši ebreju [[Pravietis|pravieši]], ieviešot mūžīgus [[Ētika|ētiskos]] principus kā jebkuras nākotnes sabiedrības [[eksistence]]s [[Morāle|morālos]] pamatus. No šī brīža arī reliģija no neapzināta, nereti mežonīgu ticējumu kopuma pārtapa par sabiedrības ētikas un morāles orientieriem, kas ir būtiskākās tās sastāvdaļas ne tikai jūdaismā, bet arī kristietībā un islāmā. == Uzvārdu došana == 1808. gada jūlijā [[Napoleons]] izdeva dekrētu, ka franču iekarotajā teritorijā ikvienam, ieskaitot ebrejus, ir jāpieņem mantojams ģimenes uzvārds. Pirms tam Eiropas ebreji izmantoja patronīmu vārdu sistēmas, piemēram, Jāzeps Benjamiņa dēls vai Īzaks Ābrama dēls. Taču saɡlabājās tradicionālie uzvārdi senču statusa apzīmēšanai, piemēram, [[Koens]] (Kāns, Kagans, Kacs) vai [[Levi]] (Levins, Levits, Levinsons). Bieži vācu Aškenazi ebreju uzvārdi cēlušies no krāsām, metāliem un dabas parādībām kā [[Bernšteins]], [[Blūmenfelds]], [[Goldbergs]], [[Grīnblats]], [[Rotšilds]], [[Rozenblats]], [[Šterns]], [[Dimants]], vai arī tiem ir ģeogrāfiska cilme kā [[Berlins]], [[Vitgenšteins]], [[Šapiro]] (no Šapiras). [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] laikā dotajiem uzvārdiem bieži ir slāvu izcelmes piedēkļi kā [[Rabinovičs]], [[Daņilovičs]], [[Zelenskis]]. == Ebreji Latvijā == {{pamatraksts|Latvijas ebreji}} Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. == Skatīt arī == * [[B'nai B'rith]] * [[Cionisms]] * [[Teodors Hercls]] * [[Izraēla]] * [[Jūdaisms]] * [[Kabala]] * [[Sinagoga]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ |date={{dat|2014|10|30||bez}} }} * [http://www.jewsforjudaism.org/ Jews for Judaism] * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html "Sephardic Jews", "Time" 1930. gada 9 jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100715112821/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html |date={{dat|2010|07|15||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ebreji| ]] [[Kategorija:Semīti]] [[Kategorija:Izraēla]] qq4g9ps5nu25wraznh101wabm7cmjqg 10 15425 4547447 4547070 2026-11-09T20:32:38Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4547447 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? bsracswkevw7p21f2kjyh0vc6vjizec 4547513 4547447 2026-11-10T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4547513 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 9vuwag10beo3f4cjfevbifjy0edb68e 4547564 4547513 2026-11-10T05:44:52Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4547564 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qef9vbt1uw20r9oi4u9x7gsqwwh8sm3 0 15735 4547695 4524539 2026-11-10T11:12:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547695 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = European Hit Radio |logo = Ehr-logo-_2016.png |logo_izm = 200x85px |formāts = Top 40 |frekvence = '''[[Latvija]]'''<br />FM 104,3 MHz [[Rīga]]<br />FM 88,4 MHz [[Gulbene]]<br />FM 92,9 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 93,6 MHz [[Saldus]]<br />FM 96,1 MHz [[Liepāja]]<br />FM 96,2 MHz [[Valka]]<br />FM 97,1 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 98,4 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 99,2 MHz [[Cēsis]]<br />FM 100,8 MHz [[Talsi]]<br />FM 101,9 MHz [[Ventspils]]<br />FM 102,0 MHz [[Madona]]<br />FM 102,4 MHz [[Valmiera]]<br />FM 107,4 MHz [[Kuldīga]]<br /> |īpašnieks = A/S ''Eiropas Hitu Radio'' |adrese = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]]<br />Krasta iela 44, LV-1003 |māsas_stacijas = |mājaslapa = https://www.ehr.fm |raida_kopš = [[1992]]. gada aprīļa (kā Radiodejas)<br />[[1994]]. gada [[novembris|novembra]] (kā Super FM)<br />{{dat|2002|11|1|G}} (kā EHR) |tīmekļraide = [http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr64.m3u European Hit Radio (.mp3)]<br />[http://stream.europeanhitradio.com:8000/ehr.ogg.m3u European Hit Radio (.ogg)] }} '''European Hit Radio''' ('''Eiropas Hitu Radio''' jeb '''EHR''') ir komercradiostacija, kas raida [[Latvija|Latvijā]]. Tā ir vienīgā radiostacija Latvijā, kas programmu sastāda stingri sekojot dziesmu pārdošanas apjomiem, sniedzot informāciju par Eiropā pirktākajām dziesmām.<ref>[https://www.tvnet.lv/6222650/ka-strada-european-hit-radio Kā strādā European Hit Radio?], tvnet.lv, {{dat|2004|2|4|SK}}</ref> Radio ietilpst EHR mediju grupā, kura sastāv no četrām nacionālās apraides radiostacijām FM diapazonā — European Hit Radio, [[EHR Superhits]], [[EHR Plus]] un [[Latviešu Radio|Latviešu Hiti]], nopirktām radiostacijām [[Retro FM]] (arī FM), kā arī daudziem internetā raidošiem kanāliem. Pēc kompānijas TNS datiem, EHR grupa ir vadošā komercradio grupa auditorijā līdz 40 gadu vecumam. == Vēsture == === Radiodejas === 1991. gadā pēc neveiksmīgā [[Augusta pučs|augusta apvērsuma]] daudzu plašsaziņas līdzekļu darbība tika apturēta, bet nelielai cilvēku grupai radās ideja izveidot [[Latvija|Latvijā]] neatkarīgu radiostaciju. 1991. gada septembrī [[Uģis Polis]], Jānis Krauklis un Aldis Kušķis uzrakstīja Sakaru ministrijai lūgumu atļaut dibināt jaunu radiostaciju. Ministrija to atbalstīja, izsniedzot licenci ar pirmo kārtas numuru.<ref name="tvnet 01">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs Jeremy tēvs Uģis Polis vēlas būt laimīgs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101213025202/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/227603-jeremy_tevs_ugis_polis_velas_but_laimigs |date={{dat|2010|12|13||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2003|6|17|SK}}</ref> 1992. gadā aprīlī tika izveidota radiostacija ar nosaukumu "Radiodejas", kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana [[Frekvences modulācija|FM]] diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta. "Radiodejas" bija nekomerciāls projekts.<ref name="tvnet 01" /> Sākotnēji "Radiodejas" raidīja no dzīvokļa [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 6/8—81, [[Rīga|Rīgā]] un bija dzirdamas tikai pilsētas teritorijā.<ref>[http://company.lursoft.lv/radiodejas Radiodejas<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Viss balstījās tikai uz dibinātāju vēlmi parādīt, ka neatkarīga raidīšana Latvijā ir iespējama. Izmantojot [[Satelīts|satelītu]],<ref name="SP 2003" /> ēterā pārsvarā tika raidītas [[Eiropa]]s hitu radiostaciju programmas. Galvenais mērķis bija dot klausītājiem iespēju dzirdēt, kādā līmenī strādā Eiropas radiostacijas. === Super FM === [[Attēls:RadioDejas.jpg|thumb|180px|Radiodejas logo (1992—1994)]] Pēc nepilniem diviem gadiem, strauji pieaugušās konkurences apstākļos, kļuva skaidrs, ka Radiodejām jāpāriet uz [[Frekvences modulācija|FM]] raidīšanas diapazonu. Atļauja tika saņemta, bet nebija atbilstoša tehniskā nodrošinājuma. Tādēļ 1994. gada [[janvāris|janvārī]] Uģis Polis devās uz ikgadējo mūzikas tirgu [[Kannas|Kannās]], kur kāda [[Itālija|itāļu]] kompānija piedāvāja pilnīgi datorizētu radiostacijas risinājumu, kurā cilvēka vietā darbojās dators. Tolaik tā bija revolucionāra un pasaulē tikpat kā neizmantota pieeja. Uģim izdevās ieinteresēt trīs bankas šāda projekta īstenošanai [[Rīga|Rīgā]], un 1994. gada [[5. novembris|5. novembrī]] plkst. 13:04 (bet no [[14. novembris|14. novembra]] arī pirmajā ultraīsviļņu diapazonā — vilnī 68,9 MHz, jeb bijušajā Radiodeju frekvencē) sāka raidīt [[Baltijas valstis|Baltijā]] pirmā datorizētā radiostacija "Super FM".<ref>Atdzimušie un jaunatklātie. Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" Nr. 258, {{dat|1994|11|5|SK}}</ref> Tās mērķis bija atskaņot jaunāko un populāro deju mūziku. Super FM skanēja visu diennakti. Sākumā no plkst. 8 līdz 18 tika atskaņota visvairāk pirktā mūzika Eiropā, bet no plkst. 18 līdz 6 skanēja deju mūzika. Radiostacijas veidotāji orientējās uz klausītāju auditoriju vecumā no 16 līdz 36 gadiem.<ref>Darbu sākusi radiostacija Super-FM. Laikraksts "Diena" Nr. 262, {{dat|1994|11|9|SK}}</ref> Sākotnēji [[dators]] vadīja trīs kompaktdisku aparātus, kuros katrā bija 100 [[Kompaktdisks|kompaktdiski]]. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, tos nomainīja datori, kuros dziesmas, reklāmas un raidījumus ierakstīja audio failu formātā. Failu atskaņošanas secība tika noteikta saskaņā ar speciāliem algoritmiem, kas sastādīja dziesmu rotācijas sistēmu. 1994. gadā radiostacija [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu "Super FM deju klubs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://djtop.lv/dj/beat |title=Latvijas DJ portāls<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226063612/http://www.djtop.lv/dj/beat/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }}</ref> Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un tajā uzstājās populārākie [[Latvija]]s dīdžeji.{{nepieciešama atsauce}} === European Hit Radio === [[Attēls:Super FM logo 1994.jpg|thumb|left|180px|Super FM logo (1994. gads)]] Pēc septiņiem darbības gadiem Super FM bija gatavs datorizētās radiostacijas īstenošanai [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/114988-tris_baltijas_radiostacijas_atklaj_visu_regionu_aptverosu_radiotiklu Trīs Baltijas radiostacijas atklāj visu reģionu aptverošu radiotīklu]{{Novecojusi saite}}, financenet.lv, {{dat|2001|9|21|SK}}</ref> Tika izraudzīti divi šajās valstīs nesekmīgi radiotīkli. Bija nepieciešami seši mēneši, lai 17 raidītājus apvienotu vienā tīklā un izveidotu pirmo radiostaciju tīklu, kas vienlaikus raida visā [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Izpētot vairāk nekā 60 Baltijas radiostaciju piedāvātās programmas, kļuva skaidrs, ka tās visas galvenokārt orientējās uz lokāliem notikumiem. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot [[Eiropa]]s mūzikas tirgu atspoguļojošu radiostaciju. Jaunajai radiostacijai tika dots arī atbilstošs nosaukums — "European Hit Radio", kas pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada [[1. novembris|1. novembrī]]. ''European Hit Radio'' galvenais uzdevums ir precīzi atspoguļot to, kas notiek Eiropas mūzikas tirgū.<ref name="SP 2003">[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=735 Tā ir radio nākotne]{{Novecojusi saite}}, Sakaru Pasaule, 1(29) — 2003</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio Aprit 7 gadi, kopš Latvijā skan "European Hit Radio"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054826/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/47540-aprit_7_gadi_kops_latvija_skan_european_hit_radio |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|11|1|SK}}</ref> [[Attēls:Super FM logo.gif|thumb|180px|Super FM logo (1998—2002)]] 2011. gada nogalē ''European Hit Radio'' veica būtiskas izmaiņas radio izskatā un darbībā. Tika izvēlēts jauns radiostacijas logo, kas atspoguļoja ''EHR'' filozofiju un attīstību, būtisku izmaiņu radio klausīšanās paradumos līdz 25 gadiem, radiostacijā tika ieviests jauns ''klausītākais laiks'' ({{val|en|prime-time}}), ''EHR'' tika uzsākta Latvijas hitu atskaņošana, kā arī reklāmas bloku kļuva vairāk, bet to garums tika samazināts uz pusi. ''European Hit Radio'' konkursā izvēlējās jaunu logo. Konkursā piedalījās 328 dizaineri no visas pasaules un tika iesniegti 1786 logo varianti. Tika atlasīti pieci labākie, kurus vērtēja ''EHR'' darbinieki un par kuriem bija iespēja nobalsot arī radio klausītājiem. Pārmaiņas skāra arī radio programma. Pēc radiostacijas veiktās izpētes 2006. gada rudenī radio klausītāju skaita līknē bija novērojami trīs pacēlumi: plkst. 12., 16. un 20., savukārt 2011. gada rudenī veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka lielākais radioklausītāju skaita kāpums ir tieši rīta stundās. Rezultātā radiostacijas klausītākais laiks tika noteikts laika posmā no 10.00—14.00, ar atkārtojumu no plkst. 16.00—20.00. Tad nu arī šajā laika posmā tika koncentrēti visi svarīgākie raidījumi, tostarp Top 40. Papildus, ''EHR'' savā dziesmu atskaņošanas sarakstā iekļāva arī tās Latvijas dziesmas, kuras pēc klausītāju domām ir spējīgas konkurēt ar Eiropas hitiem Latvijā. Pamatojoties uz to, ka Eiropas hitu radio klausītāji līdz 25 gadu vecumam, kas ir arī radiostacijas pamatauditorija, pavada pie radio aptuveni 3 stundas dienā, topu garumi tika samazināti līdz vienai stundai, lai nodrošinātu šiem klausītājiem iespēju dzirdēt pēc iespējas vairāk hitu. Veicot klausītāju aptauju, tika noskaidrota EHR raidījumu popularitāte. Pamatojoties uz šo pētījumu, par 25% tika samazināts raidījumu skaits ("Airplay Top 40", "[[European Dance Traxx]]", "Desmitgades hiti", "Download Top 20", "Euro Radio Airplay", "Iespēja Eiropā", "Pieci no viena", "Tagad tu zini vairāk" un rīta programma "Tostermaize"). Visbeidzot radiostacija sāka izmantot īsākus, bet biežākus reklāmas blokus — divu 5 minūšu garu reklāmas bloku stundas 20. un 40. minūtē vietā tika izvietoti četri 2,5 minūšu gari reklāmas bloki stundas 10., 20., 40. un 50. minūtē.<ref>[http://www.youtube.com/watch?v=MEMOxsErE2o&hd=1 Eiropas Hitu Radio Jaunumi 2012], youtube.com</ref> Papildus šīm izmaiņām, 2012. gada sākumā raidījums "European Hit Radio Top 40" turpmāk tika atskaņots automātiski, bez ilggadējā raidījuma vadītāja [[Roberts Lejasmeijers|Roberta Lejasmeijera]] dalības. Vēlāk Top 40 atskaņošanas laiks tika samazināts līdz vienai stundai. 2012. gada 19. septembrī, ''European Hit Radio'' mājaslapā un oficiālajā YouTube kanālā parādījās informācija, ka 23. septembrī Eiropas Hitu Radio atklāj jauno rudens sezonas programmu.<ref>[http://www.europeanhitradio.lv/news/1/5129 Jaunais EHR no 23/09/2012], europeanhitradio.lv {{dat|2012|9|19|SK}}</ref> Kopā ar vadošajiem radio skanējuma ekspertiem ''EHR'' veica būtiskas izmaiņas radiostacijas skanējumā — turpmāk EHR skanēja tā, kā skan vadošās Eiropas un ASV hitu stacijas. Tika ieviesti jauni radio džingli. Arī Top 40 tika mainīts skanējuma laiks. Sākot ar 28. septembri tas tika atskaņots piektdienās plkst. 10.00, ar atkārtojumu svētdien, plkst. 16.00. Turklāt abi raidījumi atkal bija dzirdami pilnā garumā. Līdzās EHR pārmaiņas skāra arī [[Super FM]]. Pašlaik European Hit Radio var dzirdēt Latvijā un Lietuvā. Pēc BMF radio reitingu pētījuma, European Hit Radio ieņem līdera pozīcijas [[Latvija|Latvijā]] demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem.<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=search&list=true&id=european%20hit%20radio TNS Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 2016. gadā, kļūstot par “EHR popkultūras mediju grupu”, ir uzstādīts jauns mērķis – kļūt par vienu no labākajām hitu raidstacijām Eiropā. Kompānijas attīstība ietver 3 galvenos virzienus: EHR portālam ''www.ehrmedijugrupa.lv'' kļūt par Eiropas popkultūras jaunumu centru. Katru dienu par aktuālāko mūzikas, kino, seriālu un tehnoloģiju pasaulē. Šobrīd EHR portālā un aplikācijā piedāvā klausīties ne tikai 3 pamata radiostacijas, bet arī papildu kanālus, kuru skaits drīzumā sasniegs 15. Katrs kanāls skan kā neatkarīga radiostacija ar raksturīgajiem EHR elementiem, arī ar reklāmas blokiem. Jaunā EHR mobilā aplikācija kopš tās publicēšanas brīža 2016. gada augustā ir lejuplādētākā radio aplikācija valstī. Lejupielāžu topā tā ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā Latvijā starp mūzikas aplikācijām, katru dienu iegūstot 250 jaunu lietotāju.{{Nepieciešama atsauce}} Kopš 2021. gada European Hit Radio ir iegādājušies radiostaciju Retro FM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7380493/ehr-par-pusmiljonu-eiro-noperk-radiostaciju-retro-fm-latvija|title="EHR" par pusmiljonu eiro nopērk radiostaciju "Retro FM Latvija"|access-date={{dat|2021|11|8||bez}}}}</ref> bet 2022. gada aprīlī [[XO FM]], kura no 20. jūnija kļuva par interneta radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/radio-latviesu-hiti-atgriezas-fm-apraide-visa-latvija-riga-legendaraja-frekvence-101-fm|title=Radio Latviešu Hiti atgriežas FM apraidē visā Latvijā. Rīgā – leģendārajā frekvencē 101 FM|access-date={{dat|2022|6|20||bez}}}}</ref> Svinot 30 gadus kopš radiostacijas palaišanas, un 20 gadus, kopš tā saucas EHR (Eiropas Hitu Radio), 2022. gada 9. septembrī “Splendid Palace” notika pirmizrāde filmai “RadioDejas. 30 gadi ēterā”, un tika stāstīts par pirmā neatkarīgā radio tapšanu un attīstību Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/tapusi-filma-radiodejas-30-gadi-etera-pirmizrade-9-septembri|title=Tapusi filma “RadioDejas. 30 gadi ēterā”. Pirmizrāde 9. septembrī!|access-date={{dat|2022|9|8||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā EHR laida klajā jaunas paaudzes tiešsaistes radio ar jaunu izskatu un jaunu funkcionalitāti mājaslapā un mobilajā lietotnē, iekļaujot jaudīgākus dažādu žanru tematiskos tiešsaistes radio kanālus bez nogurdinoši ilgām reklāmas pauzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ehr.fm/jaunumi/ehr-jaunas-paaudzes-online-radio|title=EHR: JAUNĀS PAAUDZES ONLINE RADIO|access-date={{dat|2024|7|16||bez}}}}</ref> == Programma == ''European Hit Radio'' atskaņojamo [[Dziesma|dziesmu]] pamatprogrammu katru nedēļu sastāda automātiski, pārbaudot [[Eiropa]]s valstu topu mājaslapas. [[Datorprogramma]], atkarībā no katras dziesmas pozīcijas attiecīgās valsts topā, to indeksē un izveido dziesmu atskaņošanas sarakstu. Dziesmas tiek sarindotas tā, lai nedēļas laikā atkārtotos atkarībā no tās popularitātes Eiropā un laiks starp dziesmas atskaņošanas reizēm būtu pielīdzināms dziesmas popularitātei (jo populārāka dziesma, jo biežāk un vairāk tā tiek atskaņota). Tiek veikta arī radiostacijas klausītāju aptauja internetā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://srvy.net/x/1.p?834588461226 |title=European Hit Radio Listener Advisory Board Registration |access-date={{dat|2006|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070120045850/http://srvy.net/x/1.p?834588461226 }}</ref> kuras rezultātā tiek veidots [[European Hit Radio Top 40|iknedēļas Top 40]]. ''European Hit Radio'' veido arī dažādus mūzikas apskatus — ārvalstu topu apskatus ([[Lielbritānija]]s Top 40, [[Billboard|Billboard Top 40]]), kā arī Global Dance Chart, Youtube Top 40 un citus raidījumus. [[Piektdiena]]s un [[sestdiena]]s vakaros ir iespējams dzirdēt raidījumu ''Party Service'', kas ir radiošovs par aktuāliem, nozīmīgiem un ievērības cienīgiem elektroniskās deju mūzikas pasākumiem Latvijas, Baltijas un Eiropas atzītākajos deju klubos un populārākajās izklaides vietās, intervijas ar dīdžejiem, producentiem, organizatoriem un klubu menedžeriem kopā ar DJ Makree un DJ Stocka. == Top 40 un Top 100 == [[Attēls:European Hit Radio logo.png|thumb|250px|European Hit Radio logo ([[2002]]—[[2011. gads|2011]])]] {{pamatraksts|European Hit Radio Top 40}} {{pamatraksts|European Hit Radio Top 100}} === Top 40 sastādīšanas princips === ''European Hit Radio'' [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma nemaz nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausīties tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. [[Attēls:EHR logo 2011.png|alt=EHR logo 2011-2016|thumb|EHR logo 2011-2016]] === Top 100 sastādīšanas princips === [[European Hit Radio Top 100]] tiek sastādīts pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti [[European Hit Radio Top 40|Top 40]]. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, kas kaut reizi ir pabijušas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] sarakstā. No visām vidēji 250 līdz 280 gada laikā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] iekļuvušajām dziesmām tiek noteiktas populārākās 100. Katrai dziesmai, kas kaut reizi ir iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tiek piešķirts punktu skaits atkarībā no dziesmas atrašanās vietas topā. Piemēram, ja dziesma iknedēļas [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieņem 1. vietu, tad dziesmai tiek pieskaitīts 1 punkts, ja dziesma ieņem 12. vietu, tad 12 punkti, ja 37. vietu, tad 37 punkti un tā tālāk. Nedēļās, kurās dziesma nav iekļuvusi [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] populārāko dziesmu sarakstā, dziesmai tiek pieskaitīts 41 punkts. Veidojot Top 100, visi punkti tiek skaitīti kopā un augstāko vietu iegūst dziesma ar vismazāko punktu skaitu. Ja vairākām dziesmām ir vienāds punktu skaits, tad augstākā vietā nonāk tā dziesma, kurai ir bijusi augstākā vieta [[European Hit Radio Top 40|Top 40]], tad nākamā augstākā vieta un tā tālāk. == Apraide == {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} {| class="wikitable" border=1 !width="100" style="background:#efefef;" | {{karogs|Latvija}} <ref>[http://www.europeanhitradio.com/news/1/4338 Šobrīd tiek veikta European Hit Radio apraides tīkla paplašināšana un esošā frekvenču plāna optimizēšana.], europeanhitradio.com</ref> !width="100" style="background:#efefef;" | Frekvence |- | [[Rīga]] | align="center" | 104,3 MHz |- | [[Gulbene]] | align="center" | 88,4 MHz |- | [[Saldus]] | align="center" | 93,6 MHz |- | [[Liepāja]] | align="center" | 96,1 MHz |- | [[Cēsis]] | align="center" | 99,2 MHz |- | [[Talsi]] | align="center" | 100,8 MHz |- | [[Ventspils]] | align="center" | 101,9 MHz |- | [[Madona]] | align="center" | 102,0 MHz |- | [[Valmiera]] | align="center" | 102,4 MHz |- | [[Kuldīga]] | align="center" | 107,4 MHz |- | [[Jēkabpils]] | align="center" | 98,4 MHz |- | [[Valka]] | align="center" | 96,2 MHz |- | [[Daugavpils]] | align="center" | 92,9 MHz |- | [[Rēzekne]] | align="center" | 98,4 MHz |} {{Col-3}}{{col-end}} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] hgqygaw89w73ytgt7z3hzyeavwpiopy 0 15736 4547697 4525108 2026-11-10T11:15:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547697 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{EHR topa statistika | nosaukums = ''EHR Top 40'' statistika | logo = EHR logo 2011.png | logo izmērs = 250px | dziesmu skaits = | dziesmu sk top10 = | ned 1sk1 = 17 | ned 1dz1 = ''[[Timbaland]]'' feat. ''[[OneRepublic]]'' — ''[[Apologize (dziesma)|Apologize]]'' | ned 1sk2 = 13 | ned 1dz2 = ''[[The Prodigy]]'' — ''Breathe''<br />''[[Eminem]]'' feat. ''[[Rihanna]]'' — ''Love The Way You Lie'' | ned 1sk3 = 12 | ned 1dz3 = ''[[The Prodigy]]'' — ''Smack My Bitch Up'' | ned 10sk1 = | ned 10dz1 = | ned 10sk2 = | ned 10dz2 = | ned 10sk3 = | ned 10dz3 = | ned 40sk1 = 39 | ned 40dz1 = ''[[Armin van Buuren]]'' — ''In And Out Of Love''<ref group="P">Informācija apkopota par laika posmu no 2000. gada ieskaitot.</ref> | ned 40sk2 = 36 | ned 40dz2 = ''[[Post Malone]]'' — ''Better Now'' | ned 40sk3 = 34 | ned 40dz3 = ''[[Clean Bandit]]'' feat. ''[[Demi Lovato]]'' — ''Solo'' | jaun sk1 = <!-- 1 --> | jaun dz1 = <!-- [[Toms Džounss]] feat. ''[[Mousse T.]]'' — ''Sexbomb'' ([[2000. gads|2000]])<br />''[[Brandy]]'' feat. ''[[Ray J]]'' — ''Another Day In Paradise'' ([[2001. gads|2001]])<br />''[[Ruki Vverh]]'' — ''18 Mņe Uže'' ([[2001. gads|2001]])<br />''[[The Black Eyed Peas]]'' — ''Don't Lie'' ([[2005. gads|2005]])<br />[[Loreen]] — ''Euphoria'' ([[2012. gads|2012]]) --> | jaun sk2 = | jaun dz2 = | jaun sk3 = | jaun dz3 = }} '''''European Hit Radio Top 40''''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas ''[[European Hit Radio]]''<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Līdz [[2002]]. gada [[1. novembris|1. novembrim]] radiostacijas nosaukums bija ''[[Super FM]]''. == Vēsture == Sākotnēji radiostacijā ''[[Super FM]]'' klausītāju populārākās dziesmas katru nedēļu tika apkopotas raidījumā Top 20, kuru vadīja radio ''Super FM'' dibinātājs [[Uģis Polis]]. Vēlāk, [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, attīstoties radiostacijai un palielinoties tās auditorijai, tas pārtapa par ''Top 40''. Ilgu laiku ''Top 40'' tika atskaņots katru svētdienu plkst. 16.00, ar atkārtojumu pirmdienās, plkst. 19.00. Nobalsot par dziesmu varēja sūtot peidžera ziņojumu ''[[Baltkom]]'' abonentam "SuperFM", pa e-pasta adresi: radio@superfm.lv, vai sūtot vēstuli uz adresi: ''Radio Super FM'', Elijas iela 17, Rīga, LV-1050. Lielākais akcents tika likts uz peidžeru ziņojumiem, jo to varēja nosūtīt ikviens radio klausītājs, zvanot uz ''Baltkom'' peidžeru centrāli, turklāt 1990. gadu beigās [[Internets|interneta]] un līdz ar to arī e-pasta izplatība bija salīdzinoši neliela un pieejamība ierobežota. Savukārt vēstuļu rakstīšana bija salīdzinoši lēns un darbietilpīgs process. [[2000. gads|2000]]. gada oktobrī, ''Super FM Top 40'' pārtapa par ''Pepsi Top 40'' (pirmais raidījums ar jauno nosaukumu ēterā izgāja [[22. oktobris|22. oktobrī]]) un to, līdz ar Top 5, sāka vadīt jauns raidījumu vadītājs [[Mārtiņš Kreilis]]. Tajā, par savām mīļākājām dziesmām, balsi varēja atdot sūtot e-pastu uz adresi: pepsitop40@superfm.lv. [[2001. gads|2001]]. gada sākumā e-pasta adrese tika mainīta uz top40@superfm.lv, bet tā paša gada augustā uz topi@superfm.lv. [[2002]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]], radiostacija ''Super FM'' mainīja savu konceptu un pārtapa par ''European Hit Radio'', tomēr šīs pārmaiņas neatspoguļojās uz ''Top 40''. Kā katru nedēļu, tas bija dzirdams svētdienas pēcpusdienā. Vienīgi vēlāk, saistībā ar vecā zīmola atmešanu, tika mainīta e-pasta adrese, kas nu bija: hits@inbox.lv. Lielas pārmaiņas nāca [[2006. gads|2006]]. gadā. Maijā tika palaista jaunā mājas lapa un pilnvērtīgi savu darbu uzsāka principiāli jauna balsošanas, jeb dziesmu novērtēšanas kārtība — tā dēvētā "Padomdevēju" aptauja. Turpmāk lielākais uzsvars tika likts uz balsošanu mājas lapā un reģistrēšanos par padomdevējiem, tomēr nepazuda arī iespēja savu balso nodot pa e-pastu uz adresi: top40@europeanhitradio.com. [[2006. gads|2006]]. gadā raidījumu ''Top 40'' sāka vadīt jauns raidījumu vadītājs [[Roberts Lejasmeijers]], nomainot Mārtiņu Kreili, kas turpināja vadīt raidījumu "Klausītāju Top 5". Tā paša gada jūnijā mainījās arī ''Top 40'' atskaņošanas laiki — turpmāk raidījumu, bez atkārtojuma, bija iespējams dzirdēt svētdienās plkst. 16.00. [[2008. gads|2008]]. gada novembrī ''Top 40'' atskaņošanas laiks tika pārcelts par vienu stundu agrāk (svētdienās plkst. 10.00), bet [[2009. gads|2009]]. gada februārī, līdz ar jaunas programmas ieviešanu, kardināli tika mainīti arī ''Top 40'' atskaņošanas laiki. Turpmāk (kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[13. februāris|13. februāra]]) ''Top 40'' tika atskaņots piektdienās plkst. 17.00 ar atkārtojumu svētdienas rītos, plkst. 10.00. Savukārt sākot ar [[2012. gads|2012]]. gada [[3. februāris|3. februāri]], ''Top 40'' atskaņošanas laiks atkal tika mainīts — turpmāk tas skanēja piektdienās plkst. 11.00 un 18.00, bet atkārtojumā svētdienās plkst. 11:00. Vēlāk, ''Top 40'' atskaņošanas laiks tika samazināts no trim stundām, uz vienu. Šobrīd (2026) topu vada Roberts Ivanovs un Amanda Farnaste. == ''Top 40'' sastādīšanas princips == ''European Hit Radio Top 40'' tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā ''European Hit Radio Top 40''. Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots ''European Hit Radio'' mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un ''Top 40'', Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot ''European Hit Radio'' klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 13.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā ''Top 40'' — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / ''Top 40''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com ''European Hit Radio'' mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un ''Top 40'', ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā ''European Hit Radio'' Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == ''Top 40'' statistika == === Visvairāk nedēļas pirmajā vietā === Šis ir dziesmu saraksts, kurā ir apkopota informācija par tām dziesmām, kuras ir visvairāk nedēļām atradušās ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' pirmajā vietā. {{columns |width=500px |col1= * '''17 nedēļas''' : ''[[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — [[Apologize (dziesma)#Remiksētā versija|Apologize]]'' ([[2007. gads|2007]]/[[2008. gads|2008]]) * '''13 nedēļas''' : ''[[The Prodigy]] — Breathe'' ([[1996]]/[[1997]]) : ''[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie'' ([[2010. gads|2010]]) * '''12 nedēļas''' : ''[[The Prodigy]] — Smack My Bitch Up'' ([[1997]]/[[1998]]) * '''11 nedēļas''' : ''[[David Guetta]] feat. [[Akon]] — Sexy Bitch/Chick'' ([[2009. gads|2009]]) : ''[[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & Nayer — Give Me Everything'' ([[2011. gads|2011]]) * '''10 nedēļas''' : ''[[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] — Memories'' ([[2010. gads|2010]]) * '''9 nedēļas''' : ''[[Nana]] — Lonely'' ([[1997]]) : ''[[Lou Bega]] — Mumbo No. 5'' ([[1999]]) : ''[[Anastacia]] — Sick And Tired'' ([[2004. gads|2004]]) : ''[[Mattafix]] — Big City Life'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]]) : ''[[Nelly Furtado]] — All Good Things (Come To An End)'' ([[2006. gads|2006]]/[[2007. gads|2007]]) : ''[[Rihanna]] feat. [[Calvin Hariss]] — We Found Love'' ([[2011. gads|2011]]/[[2012. gads|2012]]) : ''[[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up!'' ([[2013. gads|2013]]) * '''8 nedēļas''' : ''[[Shakira]] — Whenever Wherever'' ([[2002]]) : ''[[The Black Eyed Peas]] — Shut Up'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]]) : ''[[Jay-Z]] feat. [[Linkin Park]] — Numb/Encore'' ([[2004. gads|2004]]/[[2005. gads|2005]]) : ''[[The Pussycat Dolls]] feat. [[Busta Rhymes]] — Don't Cha'' ([[2005. gads|2005]]) : ''[[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] — Umbrella'' ([[2007. gads|2007]]) : ''[[Lady GaGa]] — Poker Face'' ([[2009. gads|2009]]) : ''[[Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do'' ([[2015. gads|2015]]) : ''[[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Dusk Till Dawn'' ([[2017. gads|2017]]) : ''[[Ava Max]] — Sweet But Psycho'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]]) * '''7 nedēļas''' : ''[[Sin With Sebastian]] — Shut Up (And Sleep With Me)'' ([[1995]]) : ''[[Fugees]] — Killing Me Softly'' ([[1996]]) : ''[[Scooter]] — Fire'' ([[1997]]) : ''[[The Prodigy]] — Narayan'' ([[1997]]/[[1998]]) : ''[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — The Power Of Goodbye'' ([[1998]]) : ''[[Eiffel 65]] — Blue (Da Ba Dee)'' ([[1999]]) : ''[[The Black Eyed Peas]] — Where Is The Love?'' ([[2003. gads|2003]]) : ''[[Flipsyde]] feat. Piper — Happy Birthday'' ([[2006. gads|2006]]) : ''[[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] — Promiscuous'' ([[2006. gads|2006]]) : ''[[Nelly]] — Just A Dream'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]]) : ''[[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]]) |col2= * '''6 nedēļas''' : ''[[East 17]] — Stay Another Day'' ([[1995]]) : ''[[Captain Jack]] — Captain Jack'' ([[1996]]) : ''[[The Prodigy]] — Firestarter'' ([[1996]]) : ''[[Fugees]] — Killing Me Softly'' ([[1996]]) : ''[[Backstreet Boys]] — As Long As You Love Me'' ([[1997]]/[[1998]]) : ''[[Music Instructor]] — Super Sonic'' ([[1998]]) : ''[[ATB]] — 9 PM (Till I Come)'' ([[1999]]) : ''[[Bon Jovi]] — It's My Life'' ([[2000. gads|2000]]) : ''Ruki V Verh — 18 Mnje Uzhe'' ([[2001. gads|2001]]) : ''[[Mad'house]] — Like A Prayer'' ([[2002]]) : ''[[Eminem]] — Without Me'' ([[2002]]) : ''[[Elviss Preslijs|Elvis]] vs. JXL — A Little Less Conversation'' ([[2002]]) : ''[[Nelly]] feat. [[Kelly Rowland]] — Dilemma'' ([[2002]]) : ''[[The Black Eyed Peas]] — Don't Phunk With My Heart'' ([[2005. gads|2005]]) : ''[[Nelly Furtado]] — Say It Right'' ([[2007. gads|2007]]) : ''[[Guru Josh Project]] — Infinity 2008'' ([[2008. gads|2008]]) : ''[[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] — When Love Takes Over'' ([[2009. gads|2009]]) : ''[[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] — Whataya Want From Me'' ([[2010. gads|2010]]) : ''[[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Titanium'' ([[2011. gads|2011]]) : ''[[Loreen]] — [[Euphoria]]'' ([[2012. gads|2012]]) : ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[John Newman]] — Blame'' ([[2014. gads|2014]]) : ''[[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]]) }} === Visvairāk nedēļas topā === Informācija ir apkopota sākot ar [[2000. gads|2000]]. gadu ieskaitot. {{columns|width=500px|col1=* '''39 nedēļas''' : ''[[Armin van Buuren]] — In And Out Of Love'' ([[2008. gads|2008]]/[[2009. gads|2009]]) * '''36 nedēļas''' : ''[[Post Malone]] — Better Now'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]]) * '''34 nedēļas''' : ''[[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]]) * '''33 nedēļas''' : ''[[Guru Josh Project]] — Infinity 2008'' ([[2008. gads|2008]]/[[2009. gads|2009]]) : ''[[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] — In My Mind'' ([[2018. gads|2018]]/[[2019. gads|2019]]) * '''32 nedēļas''' : ''[[The Script]] — If You Could See Me Now'' ([[2013. gads|2013]]) * '''30 nedēļas''' : ''[[Bloodhound Gang]] — The Bad Touch'' ([[1999]]/[[2000. gads|2000]]) : ''[[The Pussycat Dolls]] feat. [[Busta Rhymes]] — Don't Cha'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]]) : ''[[Nelly Furtado]] — Say It Right'' ([[2007. gads|2007]]) : ''[[Remady P&R]] — No Superstar'' ([[2009. gads|2009]]) : ''[[Robin Schulz]] feat. [[Jasmine Thompson]] — Sun Goes Down'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]]) * '''29 nedēļas''' : ''[[Limp Bizkit]] — Behind Blue Eyes'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]]) : ''[[Danzel]] — Pump It Up'' ([[2004. gads|2004]]/[[2005. gads|2005]]) : ''[[James Blunt]] — You're Beautiful'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]]) : ''[[Edward Maya]] feat. [[Vika Jigulina]] — Stereo Love'' ([[2009. gads|2009]]/[[2010. gads|2010]]) : ''[[Nelly]] — Just A Dream'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]]) : ''[[Swedish House Mafia]] feat. John Martin — Don't You Worry Child'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]]) : ''[[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C'' ([[2014. gads|2014]]/[[2015. gads|2015]]) : ''[[Robin Schulz]] feat. J.U.D.G.E. — Show Me Love'' ([[2015. gads|2015]]/[[2016. gads|2016]])|col2=* '''28 nedēļas''' : ''[[The Black Eyed Peas]] — Shut Up'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]]) : ''[[Kevin Lyttle]] — Turn Me On'' ([[2003. gads|2003]]/[[2004. gads|2004]]) : ''[[Anastacia]] — Left Outside Alone'' ([[2004. gads|2004]]) : ''[[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — Apologize'' ([[2007. gads|2007]]/[[2008. gads|2008]]) : ''[[OneRepublic]] — Counting Stars'' ([[2013. gads|2013]]/[[2014. gads|2014]]) : ''[[Coldplay]] — A Sky Full Of Stars'' ([[2014. gads|2014]]) : ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love'' ([[2015. gads|2015]]/[[2016. gads|2016]]) : ''[[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] — Tuesday'' ([[2016. gads|2016]]/[[2017. gads|2017]]) * '''27 nedēļas''' : ''[[Jennifer Lopez]] feat. [[Ja Rule]] — Ain't It Funny'' ([[2001. gads|2001]]/[[2002]]) : ''[[Daniel Powter]] — Bad Day'' ([[2005. gads|2005]]) : ''[[Bob Sinclair]] feat. Garry Pine — Love Generation'' ([[2005. gads|2005]]/[[2006. gads|2006]]) : ''[[B.o.B]] feat. [[Hayley Williams]] — Airplanes'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]]) : ''[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]]) : ''[[Peter Luts]] feat. Jerique — Can't Fight This Feeling'' ([[2010. gads|2010]]/[[2011. gads|2011]]) : ''[[The Script]] feat. [[will.i.am]] — Hall Of Fame'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]]) : ''[[Lana Del Rey]] — Summertime Sadness'' ([[2012. gads|2012]]/[[2013. gads|2013]]) : ''[[Luis Fonsi]] feat. [[Daddy Yankee]] & [[Justin Bieber]] — Despacito'' ([[2017. gads|2017]]) : ''[[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]]) : ''[[Axwell & Ingrosso]] — More Than You Know'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]]) : ''[[Camila Cabello]] feat. [[Young Thug]] — Havana'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]]) : ''[[Selena Gomez]] feat. [[Marshmello]] — Wolves'' ([[2017. gads|2017]]/[[2018. gads|2018]])}} === Mūziķi ar visvairāk singliem 1. vietā === Šis ir dziesmu saraksts, kurā ir apkopots ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' pirmo vietu sasniegušo singlu kopskaits katram mūziķim. Statistikā ir apkopoti visi ''[[European Hit Radio]]'' ''Top 40'' rezultāti kopš [[1995]]. gada. {{Div col|cols=5}} * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] (10) * ''[[David Guetta]]'' (10) * ''[[OneRepublic]]'' (9) * ''[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]]'' (9) * ''[[Alans Volkers|Alan Walker]]'' (8) * ''[[Timbaland]]'' (7) * [[Britnija Spīrsa]] (6) * ''[[Eminem]]'' (6) * [[Enrike Iglesiass]] (6) * ''[[Pink]]'' (6) * ''[[Scooter]]'' (6) * ''[[The Black Eyed Peas]]'' (6) * [[Keitija Perija]] (6) * [[Elija Goldinga]] (6) * [[Rianna]] (6) * [[Džastins Timberleiks]] (6) * ''[[Sīa Ferlere|Sia]]'' (6) * ''[[Robin Schulz]]'' (6) * ''[[A-Eiropa]]'' (5) * ''[[Maroon 5]]'' (5) * [[Nellija Furtado]] (5) * ''[[The Prodigy]]'' (5) * ''[[The Pussycat Dolls]]'' (5) * [[Eds Šīrans]] (5) * ''[[50 Cent]]'' (4) * ''[[Backstreet Boys]]'' (4) * [[Dženifera Lopesa]] (4) * ''[[Missy Elliott]]'' (4) * ''[[Ruki Vverh]]'' (4) * ''[[Flo Rida]]'' (4) * ''[[Avicii]]'' (4) * ''[[Martin Garrix]]'' (4) * ''[[Anastacia]]'' (3) * [[Avrila Laviņa]] (3) * ''[[Busta Rhymes]]'' (3) * [[Kriss Brauns]] (3) * ''[[Ciara]]'' (3) * ''[[East 17]]'' (3) * ''[[Jay-Z]]'' (3) * [[Kanje Vests]] (3) * ''[[Nelly]]'' (3) * ''[[Pitbull]]'' (3) * [[Kerija Hilsone]] (3) * [[Nikola Šercingere]] (3) * ''[[Hurts]]'' (3) * ''[[Rudimental]]'' (3) * [[Šons Pols]] (3) * ''[[Wiz Khalifa]]'' (3) * ''[[Daft Punk]]'' (3) * ''[[Coldplay]]'' (3) * ''[[Beyonce]]'' (3) * ''[[Lost Frequencies]]'' (3) * ''[[James Blunt]]'' (3) * ''[[The Chainsmokers]]'' (3) * ''[[Imagine Dragons]]'' (3) * ''[[Dua Lipa]]'' (3) {{Div col end}} === Singli, kas kā jaunums ieņēma 1. vietu === Informācija apkopota par laika posmu sākot ar [[2000. gads|2000]]. gadu. * [[2000. gads|2000]]. gada [[16. janvāris]]: ''[[Tom Jones]] feat. [[Mousse T.]] — Sexbomb'' * [[2001. gads|2001]]. gada [[8. aprīlis]]: ''[[Brandy]] feat. [[Ray J]] — Another Day In Paradise'' * [[2001. gads|2001]]. gada [[20. maijs]]: ''[[Ruki Vverh]] — 18 Mņe Uže'' * [[2005. gads|2005]]. gada [[11. septembris]]: ''[[The Black Eyed Peas]] — Don't Lie'' * [[2012. gads|2012]]. gada [[1. jūnijs]]: ''[[Loreen]] — [[Euphoria]]'' * [[2012. gads|2012]]. gada [[21. decembris]]: ''[[Wham!]] — Last Christmas'' (singls atgriezās topā) * [[2015. gads|2015]]. gada [[25. decembris]]: ''[[Wham!]] — Last Christmas'' (singls atgriezās topā) * [[2017. gads|2017]]. gada [[20. janvāris]]: ''[[Ed Sheeran]] — Shape Of You'' * [[2018. gads|2018]]. gada [[5. janvāris]]: ''[[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] — River'' === Mūziķi, kuri 1. vietā nomainīja paši sevi === * ''[[The Prodigy]]'' ** "Diesel Power" nomainīja "Smack My Bitch Up" ([[1997]]. gada [[septembris]]) ** "Narayan" nomainīja "Smack My Bitch Up" ([[1997]]. gada [[oktobris]]) ** "Narayan" nomainīja "Smack My Bitch Up", kuru nākamajā nedēļā atkal nomainīja "Narayan" ([[1998]]. gada [[februāris]]) * [[Nellija Furtado]] ** "Say It Right" nomainīja "All Good Things (Come To An End)" ([[2007. gads|2007]]. gada [[februāris]]) * [[Dāvids Geta]] ** "Sexy Bitch/Chick" nomainīja "When Love Takes Over" ([[2009. gads|2009]]. gada [[augusts]]) * ''[[Eminem]]'' ** "Love The Way You Lie" nomainīja "Not Afraid" ([[2010. gads|2010]]. gada [[jūlijs]]) == Skatīt arī == * ''[[European Hit Radio]]'' * ''[[European Hit Radio Top 100]]'' == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} * [http://www.europeanhitradio.lt Oficiālā ''European Hit Radio Lithuania'' mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20070629063448/http://www.europeanhitradio.lt/TOP40 Šīs nedēļas ''European Hit Radio Lithuania Top 40''] {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] t71um34o3ava3c2ygwe93fb8y2nu1ld 0 15756 4547698 2611942 2026-11-10T11:15:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547698 wikitext text/x-wiki [[Attēls:50 Cent In Da Club singls.jpg|thumb|200px|[[50 Cent]] singla "In Da Club" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 4 nedēļas un [[European Hit Radio Top 100 (2003)|2003. gada Top 100]] ieguva 1. vietu.]] [[Attēls:Where Is The Love singls.jpg|thumb|200px|[[The Black Eyed Peas]] singla "Where Is The Love?" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 7 nedēļas pēc kārtas un [[European Hit Radio Top 100 (2003)|2003. gada Top 100]] ieguva 10. vietu.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2003. gads|2003]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļā Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — topi@superfm.lv <ref group="P">Kopš 2003. gada decembra e-pasta adrese tika nomainīta uz hits@inbox.lv.</ref> European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Ikdienas balsojuma rezultāti tika apkopoti raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 17.00 un raidījumā Top 10, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 22.00. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2003. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 286 dziesmas | dziesmu sk top10 = 90 dziesmas | ned 1sk1 = 7 | ned 1dz1 = [[The Black Eyed Peas]] — Where Is The Love? | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Eminem]] — Lose Yourself | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[50 Cent]] — In Da Club | ned 10sk1 = 22 | ned 10dz1 = [[50 Cent]] — In Da Club | ned 10sk2 = 18 | ned 10dz2 = [[Evanescence]] — Bring Me To Life | ned 10sk3 = 15 | ned 10dz3 = [[DJ Bobo]] — Chihuahua<br />[[Eminem]] — Lose Yourself<br />[[The Black Eyed Peas]] — Where Is The Love? | ned 40sk1 = 26 | ned 40dz1 = [[50 Cent]] — In Da Club | ned 40sk2 = 24 | ned 40dz2 = [[Evanescence]] — Bring Me To Life<br />[[DJ Bobo]] — Chihuahua<br />[[Sean Paul]] — Get Busy | ned 40sk3 = 22 | ned 40dz3 = [[Outlandish]] — Aicha<br />[[Beyoncé Knowles]] feat. [[Jay-Z]] — Crazy In Love | jaun sk1 = 3 | jaun dz1 = [[Britney Spears]] feat. [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — Me Against The Music | jaun sk2 = 7 | jaun dz2 = [[Justin Timberlake]] — Senorita | jaun sk3 = 9 | jaun dz3 = [[Big Brovaz]] — Nu Flow<br />[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — Hollywood<br />[[Justin Timberlake]] — Cry Me A River<br />[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] — Love Profusion }} [[Attēls:Evanescence Bring Me To Life singls.jpg|thumb|200px|[[Evanescence]] singla "Bring Me To Life" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 24 nedēļas un [[European Hit Radio Top 100 (2003)|2003. gada Top 100]] ieguva 2. vietu.]] [[Attēls:Eminem Lose Yourself singls.jpg|thumb|200px|[[Eminem]] singla "Lose Yourself" vāka noformējums.]] [[Attēls:Beyonce Crazy In Love singls.jpg|thumb|200px|[[Beyoncé Knowles]] un [[Jay-Z]] singla "Crazy In Love" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[12. janvāris]] || [[Panjabi MC]] || Mundian To Bach Ke |- | [[19. janvāris]] || Panjabi MC || Mundian To Bach Ke |- | [[26. janvāris]] || [[Eminem]] || Lose Yourself |- | [[2. februāris]] || Panjabi MC || Mundian To Bach Ke |- | [[9. februāris]] || [[Eminem]] || Lose Yourself |- | [[16. februāris]] || [[Blue (grupa)|Blue]] feat. [[Eltons Džons|Elton John]] || Sorry Seems To Be The Hardest Word |- | [[23. februāris]] || [[Eminem]] || Lose Yourself |- | [[2. marts]] || Eminem || Lose Yourself |- | [[9. marts]] || Eminem || Lose Yourself |- | [[16. marts]] || [[Beenie Man]] || Streetlife |- | [[23. marts]] || [[Snap!]] || Rhythm Is A Dancer 2003 |- | [[30. marts]] || Beenie Man || Streetlife |- | [[6. aprīlis]] || [[Missy Elliott]] || Gossip Folks |- | [[13. aprīlis]] || [[Modern Talking]] || TV Makes The Superstar |- | [[20. aprīlis]] || [[50 Cent]] || In Da Club |- | [[27. aprīlis]] || 50 Cent || In Da Club |- | [[4. maijs]] || 50 Cent || In Da Club |- | [[11. maijs]] || [[Simply Red]] || Sunrise 2003 |- | [[18. maijs]] || [[50 Cent]] || In Da Club |- | [[25. maijs]] || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || American Life |- | [[1. jūnijs]] || [[Evanescence]] || Bring Me To Life |- | [[8. jūnijs]] || [[Busta Rhymes]] feat. [[Mariah Carey]] || I Know What You Want |- | [[15. jūnijs]] || Busta Rhymes feat. Mariah Carey || I Know What You Want |- | [[22. jūnijs]] || Busta Rhymes feat. Mariah Carey || I Know What You Want |- | [[29. jūnijs]] || [[Evanescence]] || Bring Me To Life |- | [[6. jūlijs]] || Evanescence || Bring Me To Life |- | [[13. jūlijs]] || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || Hollywood |- | [[20. jūlijs]] || Madonna || Hollywood |- | [[27. jūlijs]] || Madonna || Hollywood |- | [[3. augusts]] || [[Bejonsa Noulza|Beyoncé Knowles]] feat. [[Jay-Z]] || Crazy In Love |- | [[10. augusts]] || [[Šons Pols|Sean Paul]] || Get Busy |- | [[17. augusts]] || [[Bejonsa Noulza|Beyoncé Knowles]] feat. [[Jay-Z]] || Crazy In Love |- | [[24. augusts]] || Beyoncé Knowles feat. Jay-Z || Crazy In Love |- | [[31. augusts]] || Lumidee || Never Leave You (Uh Oooh, Uh Oooh) |- | [[7. septembris]] || Lumidee || Never Leave You (Uh Oooh, Uh Oooh) |- | [[14. septembris]] || [[Outlandish]] || Aicha |- | [[21. septembris]] || [[Džastins Timberleiks|Justin Timberlake]] || Senorita |- | [[28. septembris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Where Is The Love? |- | [[5. oktobris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[12. oktobris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[19. oktobris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[26. oktobris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[2. novembris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[9. novembris]] || The Black Eyed Peas || Where Is The Love? |- | [[16. novembris]] || [[Sugababes]] || Hole In The Head |- | [[23. novembris]] || [[Kalija Minoga|Kylie Minogue]] || Slow |- | [[30. novembris]] || [[Britney Spears]] feat. [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] || Me Against The Music |- | [[7. decembris]] || [[Outkast]] || Hey Ya! |- | [[14. decembris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Shut Up |- | [[21. decembris]] || The Black Eyed Peas || Shut Up |- | [[28. decembris]] || The Black Eyed Peas || Shut Up |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2003)]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2003. gads mūzikā]] cbzh24wijsjmohrju8a4plvir9zkqib 0 15757 4547699 2688075 2026-11-10T11:15:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547699 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maroon 5 This Love singls.jpg|thumb|200px|[[Maroon 5]] singla "This Love" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 4 nedēļas pēc kārtas un [[European Hit Radio Top 100 (2004)|2004. gada Top 100]] ieguva 1. vietu.]] [[Attēls:Anastacia Sick And Tired singls.jpg|thumb|200px|[[Anastacia]] singla "Sick And Tired" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 9 nedēļas pēc kārtas un [[European Hit Radio Top 100 (2004)|2004. gada Top 100]] ieguva 2. vietu.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2004. gads|2004]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļā Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — hits@inbox.lv European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Ikdienas balsojuma rezultāti tika apkopoti raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 17.00 un raidījumā Top 10, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 22.00. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2004. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 255 dziesmas | dziesmu sk top10 = 92 dziesmas | ned 1sk1 = 9 | ned 1dz1 = [[Anastacia]] — Sick And Tired | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[The Black Eyed Peas]] — Shut Up | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Maroon 5]] — This Love<br />[[Usher]] feat. [[Ludacris]] & [[Lil Jon]] — Yeah!<br />[[Britney Spears]] — Toxic<br />[[Eric Prydz]] — Call On Me | ned 10sk1 = 21 | ned 10dz1 = [[Maroon 5]] — This Love | ned 10sk2 = 16 | ned 10dz2 = [[Anastacia]] — Sick And Tired<br />Mario Winans feat. P. Diddy — I Don't Wanna Know<br />Jamelia — Superstar | ned 10sk3 = 15 | ned 10dz3 = [[Kevin Lyttle]] — Turn Me On<br />[[The Black Eyed Peas]] — Let's Get It Started<br />[[Maroon 5]] — She Will Be Loved | ned 40sk1 = 28 | ned 40dz1 = [[Anastacia]] — Left Outside Alone<br />Danzel — Pump It Up | ned 40sk2 = 25 | ned 40dz2 = [[Kevin Lyttle]] — Turn Me On<br />[[Usher]] feat. [[Ludacris]] & [[Lil Jon]] — Yeah! | ned 40sk3 = 24 | ned 40dz3 = [[Maroon 5]] — This Love<br />Jamelia — Superstar | jaun sk1 = 7 | jaun dz1 = [[Natasha Bedingfield]] — These Words | jaun sk2 = 10 | jaun dz2 = [[Haiducii]] — Dragostea Din Tei<br />[[Eric Prydz]] — Call On Me<br />The 411 feat. Ghostface Killah — On My Knees | jaun sk3 = 11 | jaun dz3 = [[Usher]] feat. [[Ludacris]] & [[Lil Jon]] — Yeah!<br />Houston feat. Chingy, Nate Dogg & I-20 — I Like That }} [[Attēls:Black Eyed Peas Shut Up singls.jpg|thumb|200px|[[The Black Eyed Peas]] singla "Shut Up" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 5 nedēļas.]] [[Attēls:Usher Yeah singls.jpg|thumb|200px|[[Usher]], [[Ludacris]] un [[Lil Jon]] singla "Yeah!" vāka noformējums.]] [[Attēls:Eric Prydz Call On Me singls.jpg|thumb|200px|[[Eric Prydz]] singla "Call On Me" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[11. janvāris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Shut Up |- | [[18. janvāris]] || Outkast || Hey Ya! |- | [[25. janvāris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Shut Up |- | [[1. februāris]] || The Black Eyed Peas || Shut Up |- | [[8. februāris]] || The Black Eyed Peas || Shut Up |- | [[15. februāris]] || The Black Eyed Peas || Shut Up |- | [[22. februāris]] || Kevin Lyttle || Turn Me On |- | [[29. februāris]] || [[Britney Spears]] || Toxic |- | [[7. marts]] || Kevyn Lyttle || Turn Me On |- | [[14. marts]] || Kevyn Lyttle || Turn Me On |- | [[21. marts]] || [[Britney Spears]] || Toxic |- | [[28. marts]] || Britney Spears || Toxic |- | [[4. aprīlis]] || Usher feat. [[Ludacris]] & [[Lil Jon]] || Yeah! |- | [[11. aprīlis]] || [[Britney Spears]] || Toxic |- | [[18. aprīlis]] || Anastacia || Left Outside Alone |- | [[25. aprīlis]] || Usher feat. [[Ludacris]] & [[Lil Jon]] || Yeah! |- | [[2. maijs]] || Usher feat. Ludacris & Lil Jon || Yeah! |- | [[9. maijs]] || Usher feat. Ludacris & Lil Jon || Yeah! |- | [[16. maijs]] || Haiducii || Dragostea Din Tei |- | [[23. maijs]] || Eamon || F**k It (I Don't Want You Back) |- | [[30. maijs]] || Haiducii || Dragostea Din Tei |- | [[6. jūnijs]] || Eamon || F**k It (I Don't Want You Back) |- | [[13. jūnijs]] || Mario Winans feat. Enya & P. Diddy || I Don't Wanna Know |- | [[20. jūnijs]] || Mario Winans feat. Enya & P. Diddy || I Don't Wanna Know |- | [[27. jūnijs]] || [[Britney Spears]] || Everytime |- | [[4. jūlijs]] || Mario Winans feat. Enya & P. Diddy || I Don't Wanna Know |- | [[11. jūlijs]] || Kelis || Trick Me |- | [[18. jūlijs]] || [[Maroon 5]] || This Love |- | [[25. jūlijs]] || Maroon 5 || This Love |- | [[1. augusts]] || Maroon 5 || This Love |- | [[8. augusts]] || Maroon 5 || This Love |- | [[18. augusts]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[22. augusts]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[29. augusts]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[5. septembris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[12. septembris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[19. septembris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[26. septembris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[3. oktobris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[19. oktobris]] || Anastacia || Sick And Tired |- | [[17. oktobris]] || [[Maroon 5]] || She Will Be Loved |- | [[24. oktobris]] || Maroon 5 || She Will Be Loved |- | [[31. oktobris]] || Maroon 5 || She Will Be Loved |- | [[7. novembris]] || [[Eric Prydz]] || Call On Me |- | [[14. novembris]] || Eric Prydz || Call On Me |- | [[21. novembris]] || Eric Prydz || Call On Me |- | [[28. novembris]] || Destiny's Child || Lose My Breath |- | [[5. decembris]] || Destiny's Child || Lose My Breath |- | [[12. decembris]] || [[Eric Prydz]] || Call On Me |- | [[19. decembris]] || [[Destiny's Child]] || Lose My Breath |- | [[26. decembris]] || [[Jay-Z]] feat. Linkin Park || Numb/Encore |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2004)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2004. gads mūzikā]] d67wrzfnuo3mf80f58srw8k9dfst1z1 0 15758 4547700 1766428 2026-11-10T11:15:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547700 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dont Phunk With My Heart singls.jpg|thumb|200px|[[The Black Eyed Peas]] singla "Don't Phunk With My Heart" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 6 nedēļas un [[European Hit Radio Top 100 (2005)|2005. gada Top 100]] ieguva 1. vietu.]] [[Attēls:Dontcha1.jpg|thumb|200px|[[The Pussycat Dolls]] un [[Busta Rhymes]] singla "[[Don't Cha]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 8 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2005. gads|2005]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļā Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Ikdienas balsojuma rezultāti tika apkopoti raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 17.00 un raidījumā Top 9, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2005. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 262 dziesmas | dziesmu sk top10 = 91 dziesma | ned 1sk1 = 8 | ned 1dz1 = [[The Pussycat Dolls]] — [[Don't Cha]] | ned 1sk2 = 7 | ned 1dz2 = [[Jay-Z]] feat. [[Linkin Park]] — Numb/Encore | ned 1sk3 = 6 | ned 1dz3 = [[The Black Eyed Peas]] — Don't Phunk With My Heart | ned 10sk1 = 16 | ned 10dz1 = [[The Black Eyed Peas]] — Don't Phunk With My Heart | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[The Chemical Brothers]] — Galvanise<br />[[James Blunt]] — You're Beautiful<br />[[Gorillaz]] — Feel Good Inc. | ned 10sk3 = 14 | ned 10dz3 = [[The Pussycat Dolls]] — [[Don't Cha]] | ned 40sk1 = 27 | ned 40dz1 = Daniel Powter — Bad Day | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[The Black Eyed Peas]] — Don't Phunk With My Heart<br />[[Shakira]] — La Tortura | ned 40sk3 = 23 | ned 40dz3 = [[The Chemical Brothers]] — Galvanise | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[The Black Eyed Peas]] — Don't Lie | jaun sk2 = 4 | jaun dz2 = [[Gorillaz]] — Feel Good Inc.<br />[[50 Cent]] feat. Olivia — Candy Shop | jaun sk3 = 6 | jaun dz3 = [[The Game]] feat. [[50 Cent]] — Hate It Or Love It }} [[Attēls:Jay-Z Linkin Park Numb Encore singls.jpg|thumb|200px|[[Jay-Z]] un [[Linkin Park]] singla "Numb/Encore" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 7 nedēļas pēc kārtas.]] [[Attēls:The Chemical Brothers Galvanize singls.png|thumb|200px|[[The Chemical Brothers]] singla "Galvanise" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 4 nedēļas.]] [[Attēls:Gorillaz Feel Good Inc singls.jpg|thumb|200px|[[Gorillaz]] singla "Feel Good Inc." vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[9. janvāris]] || [[Jay-Z]] feat. [[Linkin Park]] || Numb/Encore |- | [[16. janvāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[23. janvāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[30. janvāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[6. februāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[13. februāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[20. februāris]] || Jay-Z feat. Linkin Park || Numb/Encore |- | [[27. februāris]] || [[The Chemical Brothers]] || Galvanize |- | [[6. marts]] || [[Jennifer Lopez]] || Get Right |- | [[13. marts]] || Jennifer Lopez || Get Right |- | [[20. marts]] || [[The Chemical Brothers]] || Galvanize |- | [[27. marts]] || The Chemical Brothers || Galvanize |- | [[3. aprīlis]] || The Chemical Brothers || Galvanize |- | [[10. aprīlis]] || [[Nelly]] feat. Tim McGraw || Over And Over |- | [[17. aprīlis]] || [[50 Cent]] feat. Olivia || Candy Shop |- | [[24. aprīlis]] || 50 Cent feat. Olivia || Candy Shop |- | [[1. maijs]] || [[Ciara]] feat. Missy Elliott || 1, 2 Step |- | [[8. maijs]] || [[50 Cent]] feat. Olivia || Candy Shop |- | [[15. maijs]] || 50 Cent feat. Olivia || Candy Shop |- | [[22. maijs]] || [[Ciara]] feat. Missy Elliott || 1, 2 Step |- | [[29. maijs]] || [[The Game]] feat. [[50 Cent]] || Hate It Or Love It |- | [[5. jūnijs]] || [[The Black Eyed Peas]] || Don't Phunk With My Heart |- | [[12. jūnijs]] || The Black Eyed Peas || Don't Phunk With My Heart |- | [[19. jūnijs]] || The Black Eyed Peas || Don't Phunk With My Heart |- | [[26. jūnijs]] || The Black Eyed Peas || Don't Phunk With My Heart |- | [[3. jūlijs]] || The Black Eyed Peas || Don't Phunk With My Heart |- | [[10. jūlijs]] || The Black Eyed Peas || Don't Phunk With My Heart |- | [[17. jūlijs]] || [[Tupaks Šakurs|2Pac]] feat. [[Elton John]] || Ghetto Gospel |- | [[24. jūlijs]] || 2Pac feat. Elton John || Ghetto Gospel |- | [[31. jūlijs]] || 2Pac feat. Elton John || Ghetto Gospel |- | [[7. augusts]] || [[The Game]] feat. [[50 Cent]] || Hate It Or Love It |- | [[14. augusts]] || [[2Pac]] feat. [[Elton John]] || Ghetto Gospel |- | [[21. augusts]] || [[Gwen Stefani]] || Hollaback Girl |- | [[28. augusts]] || [[Missy Elliott]] feat. [[Ciara]] & Fatman Scoop || Lose Control |- | [[4. septembris]] || [[James Blunt]] || You're Beautiful |- | [[11. septembris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Don't Lie |- | [[18. septembris]] || [[James Blunt]] || You're Beautiful |- | [[25. septembris]] || [[The Pussycat Dolls]] feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[2. oktobris]] || The Pussycat Dolls feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[9. oktobris]] || The Pussycat Dolls feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[16. oktobris]] || [[Sean Paul]] || We Be Burnin' |- | [[23. oktobris]] || [[The Pussycat Dolls]] feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[30. oktobris]] || The Pussycat Dolls feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[6. novembris]] || The Pussycat Dolls feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[13. novembris]] || [[Sugababes]] || Push The Button |- | [[20. novembris]] || [[The Pussycat Dolls]] feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[27. novembris]] || The Pussycat Dolls feat. Busta Rhymes || Don't Cha |- | [[4. decembris]] || [[Mattafix]] || Big City Life |- | [[11. decembris]] || Mattafix || Big City Life |- | [[18. decembris]] || Mattafix || Big City Life |- | [[25. decembris]] || Mattafix || Big City Life |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2005)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2005. gads mūzikā]] hm9lc5q80lst9l5lu5t3sj2n4z1zb2g 0 15759 4547701 2486886 2026-11-10T11:15:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547701 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nelly Furtado Promiscuous singls.jpg|thumb|200px|[[Nelly Furtado]] un [[Timbaland]] singla "Promiscuous" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 7 nedēļas.]] [[Attēls:Shakira Hips Dont Lie singls.jpg|thumb|200px|[[Shakira]] un [[Wyclef Jean]] singla "Hips Don't Lie" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 3 nedēļas un [[European Hit Radio Top 100 (2006)|Top 100]] kļuva par EHR gada vispopulārāko dziesmu.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2006. gads|2006]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. Programmas maiņas dēļ, kopš [[2006. gads|2006]]. gada jūnija, [[EHR]] [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika atskaņots [[svētdiena|svētdienās]] plkst. 11.00. Iepriekš "European Hit Radio Top 40" tika atskaņots katru [[svētdiena|svētdienu]] plkst. 16.00. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļā Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 11.00 (līdz jūnijam — svētdienās plkst. 16.00). === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Ikdienas balsojuma rezultāti tika apkopoti raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 17.00 un raidījumā Top 9, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2006. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 277 dziesmas | dziesmu sk top10 = 93 dziesmas | ned 1sk1 = 7 | ned 1dz1 = [[Flipsyde]] feat. Piper — Happy Birthday<br />[[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] — Promiscuous | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Mattafix]] — Big City Life | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[The Pussycat Dolls]] feat. [[Snoop Dogg]] — Buttons<br />[[Fort Minor]] — Where'd You Go | ned 10sk1 = 15 | ned 10dz1 = [[Shakira]] feat. [[Wyclef Jean]] — Hips Don't Lie<br />[[Bob Sinclar]] feat. Steve Edwards — World, Hold On<br />[[David Guetta]] feat. The Egg — Love Don't Let Me Go | ned 10sk2 = 14 | ned 10dz2 = [[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] — Promiscuous | ned 10sk3 = 13 | ned 10dz3 = [[Bob Sinclar]] feat. Dollarman & Big Ali — Rock This Party (Everybody Dance Now) | ned 40sk1 = 24 | ned 40dz1 = [[Shakira]] feat. [[Wyclef Jean]] — Hips Don't Lie | ned 40sk2 = 21 | ned 40dz2 = [[Bob Sinclar]] feat. Steve Edwards — World, Hold On | ned 40sk3 = 20 | ned 40dz3 = Gnarls Barkley — Crazy | jaun sk1 = | jaun dz1 = | jaun sk2 = | jaun dz2 = | jaun sk3 = | jaun dz3 = }} [[Attēls:Mattafix Big City Life singls.jpg|thumb|200px|[[Mattafix]] singla "Big City Life" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 5 nedēļas un vēl 4 nedēļas [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2005)|2005]]. gadā.]] [[Attēls:Buttons singls.jpg|thumb|200px|[[Pussycat Dolls]] singla "[[Buttons]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 4 nedēļas pēc kārtas.]] [[Attēls:Flipsyde Happy Birthday singles.jpg|thumb|200px|[[Flipsyde]] un Piper singla "Happy Birthday" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 7 nedēļas pēc kārtas.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[15. janvāris]] || Mattafix || Big City Life |- | [[22. janvāris]] || [[The Black Eyed Peas]] || My Humps |- | [[29. janvāris]] || Mattafix || Big City Life |- | [[5. februāris]] || [[The Pussycat Dolls]] || Stickwithu |- | [[12. februāris]] || Mattafix || Big City Life |- | [[19. februāris]] || [[Bejonse Noulza|Beyoncé]] feat. Slim Thug || Check On It |- | [[26. februāris]] || Hi_Tack || Say Say Say (Waiting 4 U) |- | [[5. marts]] || [[Chris Brown]] feat. Juelz Santana || Run It |- | [[12. marts]] || Hi_Tack || Say Say Say (Waiting 4 U) |- | [[19. marts]] || Hi_Tack || Say Say Say (Waiting 4 U) |- | [[26. marts]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[2. aprīlis]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[9. aprīlis]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[16. aprīlis]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[23. aprīlis]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[30. aprīlis]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[7. maijs]] || Flipsyde feat. Piper || Happy Birthday |- | [[14. maijs]] || Shakira feat. Wyclef Jean || Hips Don't Lie |- | [[21. maijs]] || Shakira feat. Wyclef Jean || Hips Don't Lie |- | [[28. maijs]] || Shakira feat. Wyclef Jean || Hips Don't Lie |- | [[4. jūnijs]] || Fort Minor || Where'd You Go |- | [[11. jūnijs]] || Fort Minor || Where'd You Go |- | [[18. jūnijs]] || Fort Minor || Where'd You Go |- | [[25. jūnijs]] || Fort Minor || Where'd You Go |- | [[2. jūlijs]] || [[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] || Maneater |- | [[9. jūlijs]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Maneater |- | [[16. jūlijs]] || [[The Pussycat Dolls]] feat. [[Snoop Dogg]] || Buttons |- | [[23. jūlijs]] || The Pussycat Dolls feat. Snoop Dogg || Buttons |- | [[30. jūlijs]] || The Pussycat Dolls feat. Snoop Dogg || Buttons |- | [[6. augusts]] || The Pussycat Dolls feat. Snoop Dogg || Buttons |- | [[13. augusts]] || [[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] || Maneater |- | [[20. augusts]] || [[Rihanna]] || Unfaithful |- | [[27. augusts]] || Rihanna || Unfaithful |- | [[3. septembris]] || Rihanna || Unfaithful |- | [[10. septembris]] || [[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] || Promiscuous |- | [[17. septembris]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Promiscuous |- | [[24. septembris]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Promiscuous |- | [[1. oktobris]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Promiscuous |- | [[8. oktobris]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Promiscuous |- | [[15. oktobris]] || Nelly Furtado feat. Timbaland || Promiscuous |- | [[22. oktobris]] || [[David Guetta]] vs. The Egg || Love Don't Let Me Go (Walking Away) |- | [[29. oktobris]] || Bob Sinclar feat. Dollarman & Big Ali || Rock This Party (Everybody Dance Now) |- | [[5. novembris]] || [[David Guetta]] vs. The Egg || Love Don't Let Me Go (Walking Away) |- | [[12. novembris]] || [[Nelly Furtado]] feat. [[Timbaland]] || Promiscuous |- | [[19. novembris]] || [[P.Diddy]] feat. Nicole Scherzinger || Come To Me |- | [[26. novembris]] || [[Justin Timberlake]] feat. [[T.I.]] || My Love |- | [[3. decembris]] || Justin Timberlake feat. T.I. || My Love |- | [[10. decembris]] || [[Nelly Furtado]] || All Good Things (Come To An End) |- | [[17. decembris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[24. decembris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2006)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2006. gads mūzikā]] 3bo12g3q9qvbz2j6i2c521r5mvaqnwl 0 15921 4547515 4498440 2026-11-10T02:28:43Z JB82 5605 4547515 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = ASV | Badge = United States Soccer Federation logo.svg | FIFA Trigramme = USA | Nickname = ''The Stars and Stripes''<br />(Zvaigznes un svītras)<br />''The Yanks'' (Jeņķi) | Association = ASV Futbola federācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | Coach = {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] | Captain = [[Tims Rīms]] | Most caps = [[Kobi Džonss]] (164) | Top scorer = [[Lendons Donovans]] (57)<br />[[Klints Dempsijs]] (57) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> <!-- first kit --> | pattern_la1 = _usa26h | pattern_b1 = _usa26h | pattern_ra1 = _usa26h | pattern_sh1 = _usa26h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 212d45 | socks1 = FFFFFF <!-- second kit --> | pattern_la2 = _usa26a | pattern_b2 = _usa26a | pattern_ra2 = _usa26a | pattern_sh2 = _usa26a | pattern_so2 = | leftarm2 = 090b02 | body2 = 090b02 | rightarm2 = 090b02 | shorts2 = 090b02 | socks2 = 090b02 | FIFA Rank = {{Nft rank|17.|down|1|date=2026. gada 11. jūnijs}} <!-- up / down / steady --> | 1st ranking date = [[1993]]. gada augusts | FIFA max = 4. | FIFA max date = 2006. gada aprīlis | FIFA min = 36. | FIFA min date = 2012. gada jūlijs | First game = {{fb|SWE}} 2:3 {{fb-rt|USA}} <br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1916|8|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|USA}} 8:0 {{fb-rt|BRB}} <br />([[Kārsona (Kalifornija)|Kārsona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|2008|6|15|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NOR}} 11:0 {{fb-rt|USA}} <br />([[Oslo]], [[Norvēģija]]; {{dat|1948|8|6|N|bez}}) | World cup apps = 12 | World cup first = 1930 | World cup best = 3. vieta: [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 19 | Regional cup first = 1985 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1991, 2002, 2005,<br />2007, 2013, 2017, 2021 | 2ndRegional name = [[Copa América]] | 2ndRegional cup apps = 4 | 2ndRegional cup first = 1993 | 2ndRegional cup best = 4. vieta: 1995, [[2016. gada Copa América|2016]] | Confederations cup apps = 4 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 2. vieta: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] }} '''ASV futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis]] starptautiskās futbola sacensībās. ASV futbola izlasi pārvalda ASV Futbola federācija. Savu pirmo oficiālo spēli izlase aizvadīja 1916. gadā cīnoties pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]]. ASV izlase 12 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], tās lielākais sasniegums ir iekļūšana [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gada Pasaules čempionāta]] pusfinālā. ASV izlase ir septiņkārtēji [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] ieguvēji. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Pusfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Grupu turnīrs * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/07072026-belgija_asv_pk|title=Video: Beļģija apspēlē laukuma samniekus un iekļūst 1/4 finālā|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Zelta kausa izcīņā == * 1991 - '''Čempioni''' * 1993 - 2. vieta * 1996 - 3. vieta * 1998 - 2. vieta * 2000 - Ceturtdaļfināls * 2002 - '''Čempioni''' * 2003 - 3. vieta * 2005 - '''Čempioni''' * 2007 - '''Čempioni''' * 2009 - 2. vieta * 2011 - 2. vieta * 2013 - '''Čempioni''' * 2015 - 4. vieta * 2017 - '''Čempioni''' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 2.vieta * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — '''Čempioni''' * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Pusfināls == Copa America == 1993., 1995. un 2007. gadā ASV izlase piedalījās [[Dienvidamerika]]s [[CONMEBOL]] federācijas čempionātā [[Copa America]] viesu statusā. * 1993 — Grupu turnīrs * 1995 — 4. vieta * 2007 — 1. kārta * 2011—2015 — ''Nepiedalījās'' * 2016 — 4. vieta * 2019—2021 — ''Nepiedalījās'' * [[2024. gada Copa América|2024]] — Grupu turnīrs == CONCACAF Nāciju līga == *2020 — '''Čempioni''' *2023 — '''Čempioni''' *2024 — '''Čempioni''' *2025 — 4. vieta == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|ASV}} == Skatīt arī == * [[ASV futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ussoccer.com/mens-national-team/schedule-tickets U.S. Soccer Schedule] at USSF * [http://www.ussoccer.com/mens-national-team/results-statistics U.S. Soccer Results] at USSF * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/USA U.S. Matches] at FIFA * [https://ussoccerplayers.com/ U.S. National Soccer Team Players Association] * [https://www.11v11.com/teams/usa/ U.S. soccer team] at Association of Football Statisticians * [http://homepages.sover.net/~spectrum/usamen1.html USA Men's National Team: All-time Results, 1885–1989] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180802182006/http://homepages.sover.net/~spectrum/usamen1.html |date=August 2, 2018 }} * [http://homepages.sover.net/~spectrum/usamen2.html USA Men's National Team: All-time Results, 1990–present] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811091627/http://homepages.sover.net/~spectrum/usamen2.html |date=August 11, 2011 }} * [https://halfspaces.com/hype-tracker/ USA Men's National Team: Current Value of Players on Team] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220202221216/https://halfspaces.com/hype-tracker/ |date=February 2, 2022 }} {{CONCACAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:ASV futbola izlase| ]] 7xu2roan5olbefytkqqma96n0ef515e 0 16601 4547573 4398886 2026-11-10T07:10:09Z ~2026-59691-59 153102 no maniju faktus 4547573 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] LINARDS IR A FEMBOY LINARDS IR A FEMBOY [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] 80hpjq9wct3klm99lcafoocom4bsg2z 4547574 4547573 2026-11-10T07:10:45Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-59691-59|~2026-59691-59]] ([[User talk:~2026-59691-59|talk]]) to last version by InternetArchiveBot: reverting vandalism 4398886 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] Latvijā ir profesionālas [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|hokeja]], [[Latvijas Basketbola līga|basketbola]] un [[Latvijas futbola Virslīga|futbola]] līgas. [[Latvijas hokeja izlase]] ir piedalījusies sešās [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] un visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā [[hokejs|hokeja]] līgā— [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], līdz 2023. gadam, bija spēlējuši jau 28 latviešu hokejisti. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja [[Sandis Ozoliņš]], bet 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Vegasas "Golden Knights"]]. [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēcīgākajā [[basketbols|basketbola]] līgā — [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] ir spēlējuši septiņi latviešu basketbolisti — [[Gundars Vētra]], [[Kristaps Porziņģis]], [[Dāvis Bertāns]], [[Anžejs Pasečņiks]], [[Rodions Kurucs]], [[Dairis Bertāns]] un [[Andris Biedriņš]]. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], līdz 2008. gadam, bija nospēlējis jau 2 sezonas. Kristaps Porziņģis vēl šobrīd spēlē NBA klubā [[Bostonas "Celtics"]] un Dāvis Bertāns [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Rīgas hokeja komanda [[Rīgas "Dinamo"]] 2008. gadā tika atjaunota un uzsāka cīņu par Gagarina kausu [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. Komanda šajā līgā spēlēja līdz 2022. gadam. Kopš 2022. gada Rīgas "Dinamo" spēlē vietējā [[Optibet hokeja līga|Optibet hokeja līgā]]. [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] oye8aykij3vbx57c9tldbrbqkcpzd93 4547575 4547574 2026-11-10T07:11:55Z ~2026-59691-59 153102 4547575 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] Latvijā ir profesionālas [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|hokeja]], [[Latvijas Basketbola līga|basketbola]] un [[Latvijas futbola Virslīga|futbola]] līgas. [[Latvijas hokeja izlase]] ir piedalījusies sešās [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] un visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā [[hokejs|hokeja]] līgā— [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], līdz 2023. gadam, bija spēlējuši jau 28 latviešu hokejisti. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja [[Sandis Ozoliņš]], bet 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Vegasas "Golden Knights"]]. [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēcīgākajā [[basketbols|basketbola]] līgā — [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] ir spēlējuši septiņi latviešu basketbolisti — [[Gundars Vētra]], [[Kristaps Porziņģis]], [[Dāvis Bertāns]], [[Anžejs Pasečņiks]], [[Rodions Kurucs]], [[Dairis Bertāns]] un [[Andris Biedriņš]]. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], līdz 2008. gadam, bija nospēlējis jau 2 sezonas. Kristaps Porziņģis vēl šobrīd spēlē NBA klubā [[Bostonas "Celtics"]] un Dāvis Bertāns [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Rīgas hokeja komanda [[Rīgas "Dinamo"]] 2008. gadā tika atjaunota un uzsāka cīņu par Gagarina kausu [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. Komanda šajā līgā spēlēja līdz 2022. gadam. Kopš 2022. gada Rīgas "Dinamo" spēlē vietējā [[Optibet hokeja līga|Optibet hokeja līgā]]. es esmu gejs un linards ir a femboys [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] m0duk5i3i7sva3ifwmypg57t9eu4psj 4547577 4547575 2026-11-10T07:12:46Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja NDG 4398886 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] Latvijā ir profesionālas [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|hokeja]], [[Latvijas Basketbola līga|basketbola]] un [[Latvijas futbola Virslīga|futbola]] līgas. [[Latvijas hokeja izlase]] ir piedalījusies sešās [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] un visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā [[hokejs|hokeja]] līgā— [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], līdz 2023. gadam, bija spēlējuši jau 28 latviešu hokejisti. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja [[Sandis Ozoliņš]], bet 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Vegasas "Golden Knights"]]. [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēcīgākajā [[basketbols|basketbola]] līgā — [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] ir spēlējuši septiņi latviešu basketbolisti — [[Gundars Vētra]], [[Kristaps Porziņģis]], [[Dāvis Bertāns]], [[Anžejs Pasečņiks]], [[Rodions Kurucs]], [[Dairis Bertāns]] un [[Andris Biedriņš]]. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], līdz 2008. gadam, bija nospēlējis jau 2 sezonas. Kristaps Porziņģis vēl šobrīd spēlē NBA klubā [[Bostonas "Celtics"]] un Dāvis Bertāns [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Rīgas hokeja komanda [[Rīgas "Dinamo"]] 2008. gadā tika atjaunota un uzsāka cīņu par Gagarina kausu [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. Komanda šajā līgā spēlēja līdz 2022. gadam. Kopš 2022. gada Rīgas "Dinamo" spēlē vietējā [[Optibet hokeja līga|Optibet hokeja līgā]]. [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] oye8aykij3vbx57c9tldbrbqkcpzd93 4547579 4547577 2026-11-10T07:13:27Z ~2026-59691-59 153102 4547579 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] Latvijā ir profesionālas [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|hokeja]], [[Latvijas Basketbola līga|basketbola]] un [[Latvijas futbola Virslīga|futbola]] līgas. [[Latvijas hokeja izlase]] ir piedalījusies sešās [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] un visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā [[hokejs|hokeja]] līgā— [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], līdz 2023. gadam, bija spēlējuši jau 28 latviešu hokejisti. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja [[Sandis Ozoliņš]], bet 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Vegasas "Golden Knights"]]. [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēcīgākajā [[basketbols|basketbola]] līgā — [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] ir spēlējuši septiņi latviešu basketbolisti — [[Gundars Vētra]], [[Kristaps Porziņģis]], [[Dāvis Bertāns]], [[Anžejs Pasečņiks]], [[Rodions Kurucs]], [[Dairis Bertāns]] un [[Andris Biedriņš]]. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], līdz 2008. gadam, bija nospēlējis jau 2 sezonas. Kristaps Porziņģis vēl šobrīd spēlē NBA klubā [[Bostonas "Celtics"]] un Dāvis Bertāns [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Rīgas hokeja komanda [[Rīgas "Dinamo"]] 2008. gadā tika atjaunota un uzsāka cīņu par Gagarina kausu [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. Komanda šajā līgā spēlēja līdz 2022. gadam. Kopš 2022. gada Rīgas "Dinamo" spēlē vietējā [[Optibet hokeja līga|Optiahhhbet hokeja līgā]]. [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] 1n6zhdon5579xrd0uc749wusjweuahf 4547586 4547579 2026-11-10T07:20:12Z 魔琴 102950 Reverted 1 edit by [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]] ([[User talk:~2026-59691-59|talk]]) (TwinkleGlobal) 4547586 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]]]] Latvijā ir profesionālas [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|hokeja]], [[Latvijas Basketbola līga|basketbola]] un [[Latvijas futbola Virslīga|futbola]] līgas. [[Latvijas hokeja izlase]] ir piedalījusies sešās [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] un visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] augstākajā divīzijā kopš 1997. gada. Spēcīgākajā [[hokejs|hokeja]] līgā— [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], līdz 2023. gadam, bija spēlējuši jau 28 latviešu hokejisti. 1996. gadā prestižāko balvu hokejā [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] (to pasniedz NHL uzvarētājkomandai) kopā ar [[Kolorādo "Avalanche"]] izcīnīja [[Sandis Ozoliņš]], bet 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Vegasas "Golden Knights"]]. [[Latvijas futbola izlase]] piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēcīgākajā [[basketbols|basketbola]] līgā — [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] ir spēlējuši septiņi latviešu basketbolisti — [[Gundars Vētra]], [[Kristaps Porziņģis]], [[Dāvis Bertāns]], [[Anžejs Pasečņiks]], [[Rodions Kurucs]], [[Dairis Bertāns]] un [[Andris Biedriņš]]. Vētra nospēlēja 13 spēles 1993. gadā, bet Biedriņš [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], līdz 2008. gadam, bija nospēlējis jau 2 sezonas. Kristaps Porziņģis vēl šobrīd spēlē NBA klubā [[Bostonas "Celtics"]] un Dāvis Bertāns [[Oklahomasitijas "Thunder"]]. Rīgas hokeja komanda [[Rīgas "Dinamo"]] 2008. gadā tika atjaunota un uzsāka cīņu par Gagarina kausu [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]]. Komanda šajā līgā spēlēja līdz 2022. gadam. Kopš 2022. gada Rīgas "Dinamo" spēlē vietējā [[Optibet hokeja līga|Optibet hokeja līgā]]. [[Teniss|Tenisā]] veiksmīgākie latviešu sportisti ir [[Aļona Ostapenko]] un [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Latvijā ir arī daudzi veiksmīgi bobsleja, kamaniņu un skeletona braucēji, kas izcīnījuši olimpiskās medaļas. Kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], sākot ar 1992. gadu, kopumā ir izcīnījusi 18 medaļas, tostarp četras zelta medaļas, arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Latvija izcīnījusi zelta, sudraba un bronzas medaļas. Kopumā, ieskaitot sportistus, kuri bija iekļauti [[Krievijas Impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] komandu sastāvā, Latvija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvusi 72 medaļas (tostarp 19 zelta) un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] 19 medaļas (tostarp 4 zelta).<ref>[http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 Latvijas sportisti Olimpiādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810040429/http://www.olimpiade.lv/abc/?selected=10 |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} olimpiade.lv</ref> Pirmā Olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē un zelta medaļas ieguvēja bija šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Ķīna]]s pilsētā [[Pekina|Pekinā]], Māris Štrombergs, triumfēja BMX riteņbraukšanā, savukārt, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasars olimpiskajās spēlēs]] [[Lielbritānija]]s pilsētā [[Londona|Londonā]], Štrombergs ieguva atkārtotu olimpisko čempionu titulu, kļūstot par vienīgo latviešu sportistu, kurš ir ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s pilsētā [[Tokija|Tokijā]] Latvijas [[3x3 basketbols|3x3 basketbola izlase]] ([[Agnis Čavars]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgars Krūmiņš]], [[Kārlis Lasmanis]] un [[Nauris Miezis]]) izcīnija zelta medaļas. Vēl no Latvijas sportistiem otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs un Artūrs Plēsnieks.<ref>[http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles Svinīgi noslēgušās Pekinas olimpiskās spēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090104121121/http://olimpiade.leta.lv/zinas/svinigi-noslegusas-pekinas-olimpiskas-speles |date={{dat|2009|01|04||bez}} }}, leta.lv {{dat|2008|08|24}}</ref> == Sporta veidi == === Basketbols === [[Latvija|Latvijā]] ir senas basketbola tradīcijas. Latvija uzvarēja pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā, un 1937. gada čempionāts notika Latvijā.<ref name="Sports">{{Tīmekļa atsauce | first = Andris | last = Rupais | title = Sports | url = http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 | publisher = LV90 | accessdate = 15.05.2009. | archive-date = 19.08.2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220819090813/http://www.lv90.lv/?id=234&top=234 }}</ref> [[Padomju Savienība|Padomju]] laikos vīriešu komanda [[Rīgas ASK|ASK Rīga]] dominēja padomju līgā piecdesmitajos, un sešdesmitajos gados, uzvarot vairākus PSRS čempionu titulus, kā arī trīs reizes uzvarot Eiropas Čempionu kausā — 1958., 1959. un 1960. gadā.<ref name = "Sports"/> 1960. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] četri latvieši — [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], [[Valdis Muižnieks]], [[Cēzars Ozers]] un [[Maigonis Valdmanis]] spēlējot PSRS izlasē izcīnīja sudraba medaļas. Sieviešu komanda [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] bija ļoti veiksmīga septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, izcīnot Eiropas Čempionu kausu 18 reizes,<ref name = "Sports"/> vairāk nekā jebkura cita komanda jebkādā sporta veidā. 2,12 metrus garā [[Uļjana Semjonova]] bija komandas labākā spēlētāja. Viņa arī bija svarīga PSRS izlases sastāvdaļa, uzvarot 2 Olimpiskajās spēlēs un 3 Pasaules čempionātos.<ref name = "Sports"/> Astoņdesmitajos gados ļoti labi spēlēja [[Valdis Valters]], kurš PSRS izlasē 1981. gadā ieguva zelta medaļu Eiropas čempionāts, viņš tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref name = "Sports"/> Diemžēl Olimpiskajās spēlēs viņam nesanāca piedalīties, jo 1984. gadā PSRS tās boikotēja. Toties pēc četriem gadiem — 1988. gadā olimpisko zeltu ieguva [[Igors Miglinieks]]. 1992. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā lielu ažiotāžu izraisīja [[Igors Miglinieks|Igora Miglinieka]] un [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] lēmums spēlēt nevis Latvijas, bet gan [[NVS]] olimpiskajā basketbola komandā. Latvijas izlase, spēlējot bez viņiem, nekvalificējās Olimpiskajām spēlēm. Līdz šim veiksmīgākais turnīrs atjaunotajai Latvijas izlasei bija 2001. gada Eiropas čempionāts, kur tā izcīnīja augsto 8. vietu. [[Kaspars Kambala]] bija labākais izlases spēlētājs šajā turnīrā. Deviņdesmitajos gados Latvijas līgā un čempionātā dominēja [[Brocēni]], vēlāk [[BK Ventspils]]. 2006. gadā BK Ventspils kļuva par septiņkārtējiem Latvijas līgas čempioniem. [[Gundars Vētra]] kļuva par pirmo latvieti, kas spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], kad [[1992.—1993. gada NBA sezona|1993. gadā]] viņš aizvadīja 13 spēles [[Minesotas "Timberwolves"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Gundars Vetra Info Page | url = http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=gundars_vetra | publisher = NBA.com | language = angliski | accessdate = 14.05.2009.}}</ref> 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru tika draftēts cits latvietis&nbsp;— [[Andris Biedriņš]] —,<ref name = "Sports"/> viņu izvēlējās [[Goldensteitas "Warriors"]] un šajā komandā viņš nospēlēja astoņas sezonas. Viņš bija jaunākais spēlētājs [[2004.—2005. gada NBA sezona|NBA 2004.—2005. gada sezonā]]. Šobrīd NBA ir divi aktīvi latviešu basketbolisti — [[Dāvis Bertāns]] un [[Kristaps Porziņģis]] [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Latvijas izlase ieguva astoto vietu, bet [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas izlase izcīnīja piekto vietu. Latvijas vīriešu basketbolas izlase Pasaules kausā debitēja [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada]], iegūstot piekto vietu. === Biatlons === [[Attēls:Ilmārs Bricis in Otepää1.jpg|thumb|150px|Ilmārs Bricis [[Otepē]] 2008. gadā]] Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem jau daudzus gadus ir biatlons. [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada olimpiskajās spēlēs]] komandu stafetē Latvijas komanda finišēja 6. vietā. Stafetē piedalījās [[Ilmārs Bricis]], [[Oļegs Maļuhins]], [[Gundars Upenieks]] un [[Jēkabs Nākums]]. Tajās pašās olimpiskajās spēlēs augsto 5. vietu 10 kilometru sprintā izcīnīja Jēkabs Nākums, sestais palika Oļegs Maļuhins, toties 20 kilometru distancē 5. vietu izcīnīja Ilmārs Bricis. {{dat|1999|3|4||bez}} [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Kanāda|Kanādā]] O. Maļuhins uzvarēja sprintā, tā ir līdz šīm vienīgā Latvijas pārstāvja uzvara šādās sacensībās. Ilmārs Bricis ir izcīnījis 2 bronzas medaļas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] 2001. un 2005. gadā. 1997.—1998. gada sezonā Ilmārs Bricis Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnīja savā karjerā labāko&nbsp;— 11. vietu. 2006. gada olimpiskajās spēlēs viņš startēja vislabāk no visiem latviešu biatlonistiem un iedzīšanā ierindojās 4. vietā. Šajās olimpiskajās spēlēs labi startēja [[Madara Līduma]], kas visās sacensībās bija trīsdesmitniekā, 20 kilometru distancē izcīnot arī augsto 10. vietu, kas bija viņas labākais sasniegums karjerā. Toties vīriešu izlasē bija notikusi paaudžu maiņa, jo no 1998. gada "četrinieka" piedalījās tikai Ilmārs Bricis. Oļegs Maļuhins piedalījās slēpošanas sacensībās. [[Raivis Zīmelis|Raivim Zīmelim]] savos 30 gados šīs bija pirmās olimpiskās spēlēs, vēl piedalījās arī jaunie&nbsp;— [[Jānis Bērziņš (biatlonists)|Jānis Bērziņš]], [[Edgars Piksons]] un [[Kristaps Lībietis]]&nbsp;— vislabākais starts no viņiem padevās Bērziņam. Stafetē vīriešu izlase palika tikai 16. vietā, kas arī bija priekšpēdējā. Pēc Ilmāra Briča karjeras beigšanas par Latvijas izlases vadošo biatlonistu kļuva [[Andrejs Rastorgujevs]], kas [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. 2014. gadā kļuva par Eiropas čempionu 20 km individuālajā distancē, savukārt, 2018. gadā kļuva par Eiropas čempionu 10 km sprintā. [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā]] Rastorgujevs izcīnīja sudraba medaļu, kas ir augstākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē. Tajā pašā čempionātā [[Baiba Bendika]] izcīnīja 5. vietu sprintā, kas ir līdz šim labākais Latvijas panākums sievietēm šāda līmeņa sacensībās. === Bobslejs === Jau kopš laika, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka apgūt bobsleju, tajā nozīmīga loma bija latviešiem. [[Sigulda|Siguldā]] tika uzcelta bobsleja/[[kamaniņu braukšana|kamaniņu]]/[[skeletons|skeletona]] trase, kas gan neatbilst pašreizējiem noteikumiem, un tajā nedrīkst braukt ar četrinieku kamanām. 1984. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Zintis Ekmanis]] izcīnīja bronzas medaļu divniekos. Nākamajā gadā viņš uzvarēja arī Eiropas čempionātā divniekos. 1988. gada Olimpiskajās spēlēs bobslejā dominēja [[Jānis Ķipurs]], divniekos uzvarot, bet četriniekos izcīnot bronzas medaļu.<ref name = "Sports"/> 1984. gadā Ķipurs izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā divniekos. 1999. - 2000. gada sezonā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā 2. vietu izcīnīja [[Sandis Prūsis]], bet 2003. gadā Prūsis kļuva par Eiropas čempionu četriniekos. Nesaskaņu dēļ 2003. - 2004. gada sezonā Prūsis vairs nestartēja, bet viņa vietu aizpildīja [[Jānis Miņins]]. 2004. gadā Miņins uzvarēja Pasaules junioru čempionātā gan divniekos,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Miņins un Latišs — Pasaules junioru čempioni! [papildināts] | url = http://www.apollo.lv/portal/sports/18/articles/12666/0 | publisher = Apollo | date = 05.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan četriniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | first = Daina | last = Veško | title = Jānis Miņins divkārtējs pasaules čempions junioriem | url = http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | publisher = Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks | date = 09.02.2004. | accessdate = 14.05.2009. | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170926191003/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=11919&Itemid=22 | archivedate = 26.09.2017 }}</ref> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] bobsleja četriniekos [[Oskars Melbārdis]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Arvis Vilkaste]]/[[Jānis Strenga]] ieguva zelta medaļas. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/bobslejs/27032019-oficiali_sok_maina_socu_rezultatus_un_pas|title=Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-28|date=2019-03-27|language=lv}}</ref> [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļas divniekos ieguva Oskars Melbārdis/Jānis Strenga. === Futbols === [[Attēls:Virsliga 2008 Ventspils.jpg|thumb|200px|[[FK Ventspils]] pēc uzvaras [[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008. gada Virslīgas čempionātā]]]] 20. gadsimta pirmajā pusē [[futbols]] bija populārākais sporta veids Latvijā. 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās Parīzes [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. 1930. gados Latvijas izlase kļuva spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču rezultatīvākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Latvijas futbola izlase kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]].<ref name = "Sports"/> Čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Pēc šī sasnieguma Latvijas futbolā, notiekot paaudžu maiņai, iestājās kritums. === Hokejs === [[Attēls:Schweden-Lettland bei der WM 2005.jpg|thumb|200px|[[Jānis Sprukts]] (5) zviedru vārtu priekšā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Austrija|Austrijā]].]] {{pamatraksts|Hokejs Latvijā}} Hokeju Latvijā spēlē jau kopš 1920. gadiem. Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada [[ziemas olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēles]], tikmēr [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas līgā]] dominēja [[HK ASK Rīga|ASK Rīgas]] un [[Rīgas US]] klubi. Pirmajā [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlēs, kas notika 1932. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas izlase ar 3:0 pārspēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]]. Pirmo vārtu autors bija [[Indriķis Reinbahs]]. Latvijas hokeja skola spēlēja svarīgu lomu arī [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejā. [[Rīgas "Dinamo"]] bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā 1946. - 1947. gada ziemā. 1951. gadā [[Harijs Mellups]] bija [[PSRS hokeja izlase|PSRS izlases]] vārtsargs tās pirmajā spēlē, kad PSRS ar 23:2 pārspēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas izlasi]]. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas "Dinamo" spēlēja tikai PSRS 3. līgā, bet popularitāti atguva septiņdesmitajos gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]. 1973.-1974. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] 1991. gadā. 1975. gadā [[Viktors Hatuļevs]] kļuva par pirmo latvieti un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet PSRS neļāva viņam spēlēt ārzemju klubos. [[Helmuts Balderis]] 1977. gadā kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi latviešu vārtsargi&nbsp;— [[Vitālijs Samoilovs]] un [[Artūrs Irbe]]. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu,<ref name = "Sports"/> bet [[Vitālijs Samoilovs]] bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs, kurā PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Kad 1987.-1988. gada sezonā PSRS līgā pirmo reizi notika izslēgšanas kārta, Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]], tādējādi ierindojoties 2. vietā.<ref name = "Sports"/> NHL čempiona titulu — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] līdz šim ir izcīnījis tikai [[Sandis Ozoliņš]],<ref name = "Sports"/> tas viņam izdevās 1995. - 1996. gada sezonā, spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]]. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlēja [[Kanāda]]s latvieši [[Harolds Šnepsts]] un [[Maiks Knuble]]. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija atkal tika uzņemta IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienota Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvija spēlēja B divīzijā, bet kopš 1997. gada A divīzijā. 1997. un 2004. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, kas līdz 2023. gadam bija augstākais Latvijas izlases sasniegums. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlase ieguva bronzas medaļas. Pasaules čempionāts ir trīs reizes noticis Latvijā — [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] (visas trīs reizes notika [[Rīga|Rīgā]]). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja izlase piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] Latvijas hokeja komanda iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu. Savukārt, Latvijas hokeja izlase nespēja kvalificēties 2018. gada Olimpiskajām spēlēm. [[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022. gada ziemas olimpiskajās spēles]] Latvijas izlase atgriezās, taču grupu turnīru noslēdza pēdējā vietā, nekvalificējoties ceturtdaļfinālam. === Riteņbraukšana === [[Attēls:Raivis Belohvosciks 2006.jpg|thumb|[[Raivis Belohvoščiks]] 2006. gada pasaules čempionātā]] Vairākiem latviešu riteņbraucējiem savā laikā ir izdevies pabūt pasaules riteņbraukšanas elitē. Par visu laiku labāko latviešu sasniegumu uzskatāma [[Romāns Vainšteins|Romāna Vainšteina]] uzvara 2000. gada Pasaules čempionātā [[šosejas riteņbraukšana]]s grupas braucienā.<ref name = "Sports"/> [[1994. gada Tour de France]] daudzdienu velobraucienā veiksmīgi startēja cits Latvijas riteņbraucējs&nbsp;— [[Pēteris Ugrjumovs]], kurš uzvarot 2 posmos, kopvērtējumā izcīnīja augsto 2. vietu. [[BMX]] 2006. gada Eiropas čempionātā dominēja latviešu riteņbraucēji [[Artūrs Matisons]], [[Ivo Lakučs]] un [[Artis Zentiņš]]. 2008. gadā [[Māris Štrombergs]] kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu, 2010. gadā atkārtoti uzvarēja BMX pasaules čempionātā, bet 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu. Savulaik Latvijā bija arī panākumi [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]. === Kamaniņas un skeletons === [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā]] [[Vera Zozuļa]] PSRS komandas sastāvā uzvarēja [[kamaniņu braukšana]]s sacensībās, bet [[Ingrīda Priedniece|Ingrīda Amantova]] izcīnīja bronzas medaļu. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]] [[Mārtiņš Rubenis]] kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ |title=Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa |access-date=22.12.2017 |archive-date=21.03.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180321220036/http://www.olimpiade.lv/vankuvera/raksts/vesture/ }}</ref> [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā]] [[Andris Šics]] un [[Juris Šics]] kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu, [[Martins Dukurs]] ieguva sudraba medaļu [[skeletons|skeletonā]], bet [[Tomass Dukurs]] izcīnīja 4. vietu. [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos]] skeletonā Martins Dukurs izcīnīja zelta medaļu un Tomass Dukurs bronzas medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda ([[Elīza Tīruma]], [[Mārtiņš Rubenis]] un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|2022. gada ziemas olimpiskajas spēlēs]] Latvijas komanda (Elīza Tīruma, [[Kristers Aparjods]] un [[Mārtiņš Bots]]/[[Roberts Plūme]]) ieguva bronzas medaļas. === Teniss === [[Attēls:Ernests.JPG|right|150px|thumb|[[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]].]] Latvijas tenisiste [[Larisa Neilande]] uzvarēja divos ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' dubultspēļu turnīros (1989. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]] un 1991. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]]). Vienspēlēs viņas augstākais sasniegums bija aizkļūšana līdz divu ''Grand Slam'' turnīru ceturtdaļfināliem&nbsp;— 1994. gada Vimbldonā un 1988. gada ASV atklātajā čempionātā. Visaugstāko vietu reitingā viņa ieņēma 1996. gadā, kad ierindojās 58. vietā, bet 1992. gada sākumā viņa ieņēma pirmo vietu dubultspēļu reitingā. [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīros kopš 2006. gada piedalās arī [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]]. Labākos panākumus guvis Francijas atklātajā čempionātā, kur 2008. gadā sasniedza turnīra ceturtdaļfinālu. 2011. gada februārī E. Gulbis ATP vienspēļu rangā ierindojās 21. vietā, taču tad Ernestu piemeklēja neveiksmju sērija, tomēr 2014. gada jūnijā viņš sasniedza 10. vietu ATP reitingā. Ernests Gulbis savas karjeras laikā ieguvis četrus ATP titulus, divus no tiem 2013. gadā. Latvijas vīriešu izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231063239/http://www.daviscup.com/en/teams/team/profile.aspx?id=LAT }}</ref> kopš 1993. gada piedalās [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņā]], kad tika paaugstināta uz [[Eiropa]]s/[[Āfrika]]s zonas 2. grupu. 2000. gadā Latvijas izlase atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. Lai gan pēc gada Latvijas izlase atgriezās 2. grupā, tomēr 2002. gadā tā atkal tika nosūtīta uz 3. grupu. 2003. gadā Latvijas izlase atgriezās 2. grupā. 2007. gadā Latvijas izlase uzvarēja [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s un [[Monako]] izlases un iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā. Arī 2010. gadā Latvijas izlase iekļuva 1. grupā. Bez Gulbja Latvijas vīriešu tenisa izlasē 2011. gadā spēlēja [[Andis Juška]], [[Deniss Pavlovs]] un [[Kārlis Lejnieks]]. 2013. gadā, kad Latvija no jauna iekļuva Eiropas/Āfrikas zonas pirmajā grupā, izlasi pārstāvēja Ernests Gulbis, Andis Juška un jaunie Latvijas tenisa talanti&nbsp;— Miķelis Lībietis un Mārtiņš Podžus. Sieviešu tenisā ilgu laiku Latvijas pirmā rakete bija [[Anastasija Sevastova]],<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/13196/title/anastasija-sevastova</ref> kura 2017. gada oktobrī sasniedza 15. vietu WTA rangā. [[Aļona Ostapenko]] 2011. gada martā izcīnīja uzvaru Francijas ''Les Petits'' turnīrā, augustā viņa izcīnīja zelta medaļu Eiropas Jaunatnes Olimpiādē.<ref>http://www.wtatennis.com/players/player/20365/title/jelena-ostapenko</ref> [[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017. gada Francijas atklātajā čempionātā]] viņa uzvarēja vienspēļu turnīrā, bet 2017. gada oktobrī sasniedza 7. vietu WTA rangā. Latvijas tenisa sieviešu izlase piedalās ''Fed cup'' sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fedcup.com/en/home.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107091128/http://www.fedcup.com/en/home.aspx |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> 2018. gada 19. martā, Ostapenko WTA rangā sasniedza 5. vietu, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Latvijas tenisistiem. Latvijā darbojas ap 50 tenisa klubu. Viens no lielākajiem tenisa klubiem ir [[Lielupes tenisa centrs]], kurš atrodas Jūrmalā. Lielupes tenisa centrā ir 5 iekštelpu tenisa korti un 8 vasaras sezonas korti ar māla segumu. === Vieglatlētika === Latviešu vieglatlēti ir izcīnījuši medaļas gan Olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un Pasaules čempionātos. 2004. gada Olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs [[Vadims Vasiļevskis]] izcīnīja sudraba medaļu, bet 2002. gada Eiropas čempionātā barjersprinteris [[Staņislavs Olijars]] izcīnīja sudraba medaļu. 2005. gadā prestižajā [[Ņujorka]]s maratonā uzvarēja [[Jeļena Prokopčuka]].<ref name = "Sports"/> Veiksmīgi startējis arī soļotājs [[Aigars Fadejevs]]. Pirmskara gados veiksmīgi startēja vairāki Latvijas soļotāji. Soļotājs [[Jānis Daliņš]] izcīnīja pirmo medaļu Latvijas valsts pastāvēšanas laikā&nbsp;— viņš izcīnīja sudraba medaļu 1932. gada Olimpiskajās spēlēs&nbsp;— 50 kilometru soļojumā.<ref name = "Sports"/> 1934. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.<ref name = "Sports"/> Seškārtējs pasaules rekordists.<ref name = "Sports"/> Viņa vārdā nosaukts stadions [[Valmiera|Valmierā]]. Soļotājs [[Adalberts Bubenko]] 1936. gada Olimpiskajās spēlēs 50&nbsp;km soļojumā izcīnīja bronzas medaļu. [[Latvijas PSR]] laikā par pirmo latvieti&nbsp;— Olimpisko čempioni 1956. gadā kļuva šķēpmetēja [[Inese Jaunzeme]], bet šķēpmetēja [[Elvīra Ozoliņa]] kļuva par Olimpisko čempioni 1960. gadā. [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]] 1972. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļu 4x100 metru sprintā. Šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] uzvarēja 1968. gada Olimpiskajās spēlēs, un ir pagaidām vienīgais latvietis, kurš savā karjerā izcīnījis visu Olimpisko medaļu komplektu (zelta, sudraba un bronzas medaļu).<ref name = "Sports"/> 4 reizes pēc kārtas viņš uzvarēja Eiropas čempionātā,<ref name = "Sports"/> 12 reizes bija PSRS čempions, bet 1987. gadā [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] viņu atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Atzīts arī par visu laiku latviešu labāko sportistu. Ar vecās konstrukcijas šķēpu (izmantots līdz 1986. gadam) viņam izdevās divreiz labot pasaules rekordu&nbsp;— viņš aizmeta 91,68 metrus 1968. gadā un 93,80 metrus 1972. gadā. Jāni Lūsi 2015. gadā uzņēma Monako Starptautiskās vieglatlētikas Slavas zālē. Šķēpmetējs [[Dainis Kūla]] kļuva par Olimpisko čempionu 1980. gadā. 2004. gada Olimpiskajās spēles sudraba medaļu šķēpmešanā izcīnīja [[Vadims Vasiļevskis]], bet 2008. gadā Pekinā sudraba medaļu ieguva arī [[Ainārs Kovals]]. [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006.]] gadā par Eiropas čempionu 110 metru barjersprintā kļuva [[Staņislavs Olijars]]. == Skatīt arī == * [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]] * [[Baltijas Basketbola līga]] * [[Latvijas futbola Virslīga]] * [[Latvijas Futbola federācija]] * [[Latvijas kauss futbolā]] * [[Baltijas kauss futbolā]] * [[Latvijas gada labākais futbolists]] * [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] * [[Dopinga lietas Latvijas sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sports Latvijā| ]] oye8aykij3vbx57c9tldbrbqkcpzd93 0 18317 4547245 4223549 2026-11-09T12:13:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547245 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Bayerische Motoren Werke AG'' | logo = BMWLogo.svg.png | caption = BMW Logo 1992-2011 | type = Akciju sabiedrba | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1916 | founder = | defunct = | location_city = [[Minhene]] | location_country = {{DEU}} | location = | locations = | area_served = Visā pasaulē | key_people = | industry = Mašīnbūve | products = Automašīnas, motocikli, riteņi, dzinēji, u.c. | services = | revenue = [[€]]62.82 miljardi(2011) | operating_income = [[€]]8.006 miljardi(2011) | net_income = [[€]]4.881 miljardi(2011) | aum = | assets = [[€]]123.42 miljardi(2011) | equity = [[€]]27.10 miljardi(2011) | owner = | num_employees = 102 007(2011) | parent = | divisions = | subsid = Mini<br />Rolls Royce | homepage = {{URL|www.bmw.com}} | footnotes = | intl = }} '''''BMW''''' ('''''Bayerische Motoren Werke AG''''' — "Bavārijas Motordarbnīcas") ir [[Vācija]]s uzņēmums, kas ražo automobiļus, motociklus, velosipēdus un dzinējus, un ir dibināta 1916. gada 7. martā. BMW galvenā mītne atrodas Minhenē, Bavārijā, Vācijā. Kompānijai arī pieder un ražo ''Mini'' un ''Rolls Royce'' markas automašīnas. Uzņēmumam kopumā ir 25 rūpnīcas, 13 valstīs kā [[Vācija]], [[Ķīna]], [[Dienvidāfrika]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Indija]], [[Japāna]], [[Kanāda]], [[Lielbritānija]], [[Austrija]], [[Krievija]], [[Indonēzija]], [[Malaizija]] un [[Ēģipte]]. BMW ir viena no trijām lielākajam Vācijas luksusa automašīnu ražotājām, šajā grupā ietilpst arī [[Audi (auto)|Audi]] un [[Mercedes-Benz]]. BMW bija oficiālais sponsors [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], sniedzot atbalstu ar 4037 BMW un Mini markas automašīnām, riteņiem un motocikliem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/tamarawarren/2012/07/28/bmw-goes-to-the-london-olympics/|title=BMW Goes To The London Olympics|first=Tamara|last=Warren|website=Forbes}}</ref> BMW ir arī futbola kluba [[Frankfurtes "Eintracht"]] viens no galvenajiem sponsoriem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/german_champions_borussia_dortmund_join_solar_trend|title=German champions Borussia Dortmund join solar trend - SportsPro Media|website=www.sportspromedia.com|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230426031532/https://www.sportspromedia.com/news/german_champions_borussia_dortmund_join_solar_trend/}}</ref> == BMW automašīnu modeļi == * [[BMW 1.sērija]] * [[BMW 2.sērija]] * [[BMW 3.sērija]] * [[BMW 4.sērija]] * [[BMW 5.sērija]] * [[BMW 6.sērija]] * [[BMW 7.sērija]] * [[BMW 8.sērija]] * [[BMW X sērija]] * [[BMW Z sērija]] * [[BMW M sērija]] == Skatīt arī == * [[BMW (moto)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Auto-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{DAX uzņēmumi}} {{Euro Stoxx 50}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:BMW| ]] [[Kategorija:Frankfurtes fondu biržā kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Bavārija]] [[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]] o37vqoc6l6pjhqkbn0ei954sixotim3 0 18429 4547507 4253079 2026-11-10T01:31:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547507 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dionysos Louvre Ma87 n2.jpg|thumbnail|200px|Dionīsa statuja]] '''Dionīss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi sauc auglības un vīnkopības dievu sengrieķu mitoloģijā: ''Dionīss'' vai ''Dionīsijs''? |year= 2011 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Šīs dievības vārds ir '''''Dionīss''''' (''Ilustrētā svešvārdu vārdnīca''. Rīga: Avots, 2005, 600. lpp.), savukārt svētkus, kurus svinēja četras reizes gadā par godu auglības un vīnkopības dievam Dionīsam, sauca par ''Dionīsijiem''. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 }}</ref> ({{val|el| Διόνυσος}} (''Dionysos'')) [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] ir zemes auglības spēku un [[vīnkopība]]s dievs. Viņš māca ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Dionīss rīkoja gaviles, ar apdullinošu mūziku un [[vīns|vīna]] reibumu izraisot cilvēkos ekstāzi, reliģisku aizmiršanos. Vēlāk šīs orģijas pārtapa [[karnevāls|karnevāliskos]] gājienos, saglabājot reliģiskā rituāla būtību. Laika gaitā [[Dionīsiji]] (svētki) kļuva ļoti populāri. Dionīss pats bija kā simbols pasaules cikliskumam. Gājiena priekšgalā atradās viegli ģērbtas sievietes, kas ar deju, ritmisku kustību un apreibinošu dzērienu palīdzību noveda sevi līdz ekstāzei. Kulminācija bija, kad šīs sievietes ar kailām rokām saplosīja dzīvu āzi. Dionīss ir [[Zevs|Zeva]] un Semeles dēls. Romiešu mitoloģijā saukts arī par Bakhu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{sengrieķu mitoloģija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķu dievi]] [[Kategorija:Auglības dievi]] [[Kategorija:Vīns]] 5avoiv5b106ls6ifo8ji34k4own3v8g 0 20004 4547730 4502105 2026-11-10T11:41:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547730 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0098c9 | nos = ''FC Zürich'' | logo = FC Zurich Logo 2022.svg | pilns = ''Fussballclub Zürich'' | iesauka = ''Der Limmat Club'' <br />(Limmatas klubs)<br />''Züri'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Cīrihe}} | dib = 1896 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | stad = [[Letzigrund stadions]] | ietilp = 26 105 | prez = {{flaga|Šveice}} Ančillo Kanepa | tren = {{flaga|Šveice}} Denniss Hēdigers | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 10. vieta | pattern_la1 = | pattern_b1 = _zurich1617h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _zurich1617a | pattern_b2 = _zurich1617a | pattern_ra2 = _zurich1617a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0b1433 | socks2 = 0b1433 }} '''''Fussballclub Zürich''''', biežāk pazīstams kā '''''FC Zürich''''', '''FCZ''' vai vienkārši '''''Zürich''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Cīrihe]]s. Klubs ir dibināts 1896. gadā, pašlaik spēlē [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Letzigrund stadions|Letzigrund]]'' stadionā, kurš tika rekonstruēts pirms [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]]. ''Zürich'' futbolisti 12 reizes ir izcīnījuši Šveices čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši Šveices kausa izcīņā. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] pusfinālā, kas izdevies divreiz — 1963.—1964. un 1976.—1977. gada sezonās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm |language=de |title=Geschichte |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=FC Zürich |archive-date={{dat|2013|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130325222036/http://www.fcz.ch/de/verein/history.htm }}</ref> No 2016. gada jūnija līdz 2020. gadam komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] vārtsargs [[Andris Vaņins]]. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1901–02, 1923–24, 1962–63, 1965–66, 1967–68, 1973–74, 1974–75, 1975–76, 1980–81, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2021–2022 ** Vicečempioni (9): 1902–03, 1910–11, 1931–32, 1951–52, 1963–64, 1966–67, 1971–72, 1978–79, 2010–11 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1965–66, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2015–16, 2017–18 ** Finālisti (1): 1980–81 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1980–81 ** Finālisti (2): 1974–75, 1975–76 * '''Šveices Izaicinājuma līga''' ** Čempioni (1): 2016–17 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Pusfinālisti (2): 1963—64, 1976—77 == Bijušie spēlētāji == * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Jakobs "Kobi" Kūns|Jakobs Kūns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Renē Botterons]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frics Kūncli]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džoans Džampers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Karls Grobs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Daniels Gigaks]] * [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|20px|Jaunzēlande]] [[Vintons Rufers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Ruedi Elseners]] * [[Attēls:Flag of Burundi.svg|20px|Burundi]] [[Šābani Nonda]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Rašidi Jekini]] * [[Attēls:Flag of South Africa.svg|20px|Dienvidāfrikas Republika]] [[Šons Bārtlets]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Adrians Ilje]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Frēderiks Čassots]] * [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|20px|Nigērija]] [[Ike Šorunmu]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Marko Paskolo]] * [[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|20px|Dienvidslāvija]] [[Jure Jerkovičs]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hainzs Lūdi]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Džians-Pjetro Zappa]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Julians Filipesku]] * [[Attēls:Flag of Romania.svg|20px|Rumānija]] [[Mihai Tararače]] * [[Attēls:Flag of Sweden.svg|20px|Zviedrija]] [[Jonass Terns]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Hanspeters Cvikers]] * [[Attēls:Flag of Switzerland.svg|20px|Šveice]] [[Francs Peterhanss]] * [[Attēls:Flag of Hungary.svg|20px|Ungārija]][[Attēls:Flag of Spain.svg|20px|Spānija]] [[Ladislao Kubala]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Zürich}} * [http://www.fcz.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20061104220352/http://www.suedkurve.ch/ www.suedkurve.ch] * [http://www.efzezet.ch www.efzezet.ch] * [http://www.fczforum.ch Kluba fanu forums] {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zürich}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Zürich]] 1xqvxvb91vqurzmaoacw9rqiv5egqpm 0 22375 4547610 4506675 2026-11-10T07:49:10Z Vylks 50297 4547610 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #40A36D | nos = FK Auda | logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]] | pilns = Futbola klubs "Auda" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}} | dib = 1969 | dib_com = ''<br />kā zvejnieku kolhoza<br />«9. maijs» futbola klubs'' | stad = * [[Skonto stadions]] * ''Mežaparks Sports Village'' | ietilp = 8087 (Skonto) | prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]] | tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 3. vieta | mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = _pumavision2122g | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00A55A | body1 = 00A55A | rightarm1 = 00A55A | shorts1 = 00924F | socks1 = 00924F | pattern_la2 = | pattern_b2 = _pumavision2122w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumaglory22b | pattern_b3 = _pumaultimate23b | pattern_ra3 = _pumaglory22b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] "9. maijs" futbola komanda. Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības "Auda", kas izveidojusies kolhoza "9. maijs" vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|"Audas"]] nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}</ref> 2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}}) * 1991: FK "Auda" * 1992—1993: RFK * 1994: RFK "Auda" * 1995—''pašlaik'': FK "Auda" == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:1000 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:7 from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:4 from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/1991 till:01/07/1994 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1994 till:01/07/1997 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/1997 till:01/07/2001 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2001 till:01/07/2004 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2004 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes "Audai" otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}</ref> * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni''' * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls) * [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās'' * [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2023—24 |[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] |1:1 |1:4 |style=background:#fdd|'''2:5''' |- |rowspan=3|2024—25 |rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[B36 Tórshavn]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |2QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Cliftonville FC|Cliftonville]] |2:0 |2:1 |style=background:#dfd|'''4:1''' |- |3QR |{{flaga|KVX}} |align="left"|[[KF Drita|Drita]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Larne F.C.|Larne]] |2:2 |0:0 |style=background:#fdd|'''2:2''' <small>(11 m: 2:4)</small> |- |rowspan=2|2026—27 |rowspan=2|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|ROU}} |align="left"|[[FCSB]] |4:1 |3:2 |style=background:#dfd|'''7:3''' |- |3QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[FC Dinamo City|Dinamo City]] |1:0 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:4''' |} == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|8|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}} {{Fs player|no=11|nat=BFA|pos=FW|name=[[Usmans Kamara]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}} {{Fs player|no=14|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahims]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=PAN|pos=MF|name=[[Ariels Arrojo]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=MF|name=[[Mohamuds Fofana]]}} {{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Niks Aleksandrovs]]}} {{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}} {{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}} {{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}} {{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}} {{Fs player|no=79|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ibrahīms Kone]]}} {{Fs player|no=80|nat=PER|pos=DF|name=[[Sebastians Aranda]]|other=īrē no [[Sport Boys]]}} {{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}</ref> * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> * {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title="Auda" galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – "Auda" atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs * {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik) == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]] * {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]] * {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]] * {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]] * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Auda, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] afqqwpff72kgdp33kmzpsbodvxwg8hs 0 22892 4547681 4461025 2026-11-10T10:15:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547681 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Engures ezers |attēls=Engures ezers pie Dzedriem.jpg |paraksts=Dzedrupes ieteka Engures ezerā | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=16 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=23 | gar_m=6 | gar_s= | gar_EW=E |platība=40,46 |garums=17,9 |platums=4,4 |Vid_dziļums=0,4 |Max_dziļums=2,1 |tilpums=0,0168 |augstums_vjl=3,2 |izteka=[[Mērsraga kanāls]] |baseins=644 |valstis=[[Latvija]] |salas=9 |pilsētas= * [[Mērsrags]] * [[Ķūļciems]] |citas_daļas= {{Designation list | embed = jā | designation1 = Rāmsara | designation1_offname = | designation1_type = | designation1_criteria = | designation1_date = {{dat|1995|7|25|N|bez}} | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [https://rsis.ramsar.org/ris/738 738] }} }} '''Engures ezers''' ir liels un sekls [[ezers]] [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]], [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema]] un [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] pagastā un [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Engures pagasts|Engures pagastā]]. Pēc virsmas platības Engures ezers ir trešais [[Latvijas ezeru uzskaitījums|lielākais ezers Latvijā]]. == Raksturojums == Izveidojies kā [[lagūna]]s izcelsmes ezers pirms ap 4000 gadiem, atkāpjoties [[Litorīnas jūra]]i.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Dabas-objekti/Engures-ezers|title=Engures ezers - Dabas objekti - Ko skatīt? - Tukums|website=visittukums.lv|access-date=2023-06-21}}</ref> Mūsdienās to no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] atdala {{nobr|1,5 — 2,5 km}} plata priedēm apaugusi [[kāpa|kāpu]] josla.<ref name=":2">{{LPE|3|190}}</ref> Ezerā ietek [[Dzedrupe]], [[Dursupe]], [[Jurģupe]], [[Pelčupe (Engures ezera pieteka)|Pelčupe]], [[Kalnupe (Engures ezera pieteka)|Kalnupe]], un vēl dažas upītes, bet uz jūru iztek [[Mērsraga kanāls]], kurš pēc lauksaimnieku iniciatīvas tika izrakts 1842. gadā,<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upes.lv/informacija/rigas-lici/engure-ezers/|title=ENGURES ezers|website=www.upes.lv|access-date=2023-06-21}}</ref> pazeminot ezera līmeni par {{nobr|1,5 metriem}}. Jau 1972. gadā ezera dziļums nepārsniedza {{nobr|2,1 metrus}}, bet vidējais dziļums bija tikai {{nobr|0,40 metri}}.<ref name=":0">[http://www.ezeri.lv/database/1774 Ezeri.lv]</ref> Gultne smilšaina, granšaina, ar dolomīta šķembām, to pārklāj biezs dūņu slānis, vietām līdz {{nobr|6 metrus}} biezas [[sapropelis|sapropeļa]] iegulas.<ref name=":3" /> Krasti lēzeni, parasti purvaini un grūti pieejami,<ref name=":1" /> pašu ezeru no krasta reti kur var saskatīt. Lai radītu atklātu krasta ainavu, vairākās vietās krasts tiek noganīts ar savvaļas govīm un zirgiem.<ref name=":3" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitbaltics.net/lv/prirodnyj-park-ozero-engures/|title=Dabas parks “Engures ezers”|website=Visit Baltics|access-date=2023-06-21|date=2021-03-29|language=ru|archive-date=2023-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621172659/https://visitbaltics.net/lv/prirodnyj-park-ozero-engures/}}</ref> Ezers stipri aizaudzis. Ūdens krāsa — dzeltenīga.<ref name=":0" /> Rietumu malā — plašs niedrēm aizaudzis staignājs Grebis (arī Grebju jeb Grebļu pussala).<ref name=":3" /> Daudz zivju, sastopamas 16 sugu zivis,<ref name=":3" /> no kurām nozvejo [[Rudulis|ruduļus]], [[Asaris|asarus]], [[līdaka]]s, [[Līnis|līņus]], [[Ālants|ālantus]], [[rauda]]s,<ref name=":5">{{LME|1|478-479}}</ref> makšķernieki norāda pie galvenajiem lomiem arī [[Sapals|sapalus]], [[Plaudis|plaužus]], [[Sīga (zivs)|sīgas]], [[vēdzele]]s, [[Zutis|zušus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.copeslapa.lv/udns/engurez.htm|title=Engures ezers|website=www.copeslapa.lv|access-date=2023-06-21|archive-date=2023-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230621172658/https://www.copeslapa.lv/udns/engurez.htm}}</ref> Ūdensputnu skaita un sugu dažādības ziņā Engures ezers ir visbagātākais Latvijā,<ref name=":5" /> ligzdo ap 60 sugu, tai skaitā daudzu sugu ūdensputni, starp kuriem ap 20 [[Zosveidīgie|zosveidīgo]], 12 [[Tārtiņveidīgie|tārtiņveidīgo]], 7 [[Dzērvjveidīgie|dzērvjveidīgo]] un 5 [[Dūkuru dzimta|dūkurveidīgo]].<ref name=":2" /> Ligzdo vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Apmetas daudz caurceļotāju putnu, rudeņos ezerā var būt vairāk nekā 10 000 pīļu.<ref name=":5" /> Vairākās vietās piekrastē izveidoti [[putnu vērošana]]s torņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/dabas-parks-engures-ezers|title=Dabas parks "Engures ezers" {{!}} latvia.travel|website=www.latvia.travel|access-date=2023-06-21}}</ref> Engures ezers un tā apkārtne iekļauta [[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezera dabas parkā]], dienvidrietumu daļā atrodas stingrākā režīma — rezervāta zona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par Engures ezera dabas parku - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-06-21|language=lv}}</ref> Ezera austrumu piekrastē kopš 1957. gada, kad šeit tika izveidots ūdensputnu rezervāts, atrodas [[ornitoloģija|ornitoloģisko]] pētījumu centrs<ref name=":5" /> ar peldošu māju.<ref name=":4" /> Daļā ezera atļauta [[makšķerēšana]], piekrastē vairākas laivu bāzes. Ziemā notiek niedru pļaušana, jo vairumam ūdensputnu vajadzīgas nelielas niedru audzes, nevis nepārtraukts niedru klājiens.<ref name=":1" /> Ezera izmēri ir mainīgi krastu pārpurvošanās dēļ. No 1910. līdz 1960. gadiem tā platība samazinājās par 9 hektāriem.<ref name=":5" /> == Salas == 9 salu kopējā platība pēc vieniem datiem 1974. gadā — {{nobr|85 hektāri}},<ref name=":0" /> bet 1966. un 1982. gadā tiek uzskaitītas 6 salas ar kopplatību 130 hektāru.<ref name=":2" /><ref name=":5" /> Ezera sekluma un aizauguma dēļ salu daudzums un lielums ir mainīgs. === Salas ar nosaukumiem === {{columns |width=300px |col1= * Akmeņrova * Apaļrova — apaugusi ar kokiem * Kazrova — apaugusi ar kokiem * Lielā sala jeb Stintsala — apaugusi ar kokiem |col2= * Lielrova * Lopsala * Garrova * Mazsaliņa }} == Attēli == <gallery> Engures ezera krasts.jpg|Novembra beigas Engures ezera dabas parks4.JPG|Laipa uz putnu vērošanas torni Engures ezers. Mājiņa ezerā - mikroskops - Panoramio.jpg|Ornitologu peldošā māja MG4949x.jpg </gallery> == Skatīt arī == * [[Latvijas ezeru uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1774 ''Ezeri.lv'' datubāze] * [http://www.ramsar.org/lake-engure Rāmsaras konvencija] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Engures ezers| ]] [[Kategorija:Talsu novada ezeri]] [[Kategorija:Tukuma novada ezeri]] [[Kategorija:Engures pagasts]] [[Kategorija:Ķūļciema pagasts]] 8y4td9v4t0uaigo2jai8rbrxgdip0tl 0 25177 4547702 4077829 2026-11-10T11:15:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547702 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rihanna Umbrella singls.jpg|thumb|200px|[[Rihanna]] un [[Jay-Z]] singla "Umbrella" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 8 nedēļas.]] [[Attēls:Say It Right singls.jpg|thumb|200px|[[Nelly Furtado]] singla "Say It Right" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 6 nedēļas pēc kārtas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2007. gads|2007]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 11.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot bija iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tika apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2007. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 251 dziesma | dziesmu sk top10 = 91 dziesma | ned 1sk1 = 10 | ned 1dz1 = [[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — [[Apologize (dziesma)|Apologize]] | ned 1sk2 = 8 | ned 1dz2 = [[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] — Umbrella | ned 1sk3 = 6 | ned 1dz3 = [[Nelly Furtado]] — All Good Things (Come To An End)<br />[[Nelly Furtado]] — Say It Right | ned 10sk1 = 17 | ned 10dz1 = Hellogoodbye — Here (In Your Arms)<br />DJ Tiesto feat. Christian Burns — In The Dark | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[Nelly Furtado]] — Say It Right<br />[[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] — Umbrella | ned 10sk3 = 14 | ned 10dz3 = [[Timbaland]] feat. [[Keri Hilson]] — [[The Way I Are]] | ned 40sk1 = 30 | ned 40dz1 = [[Nelly Furtado]] — Say It Right | ned 40sk2 = 23 | ned 40dz2 = [[Mika]] — Relax (Take It Easy) | ned 40sk3 = 22 | ned 40dz3 = [[David Guetta]] feat. Chris Willis — Love Is Gone | jaun sk1 = | jaun dz1 = | jaun sk2 = | jaun dz2 = | jaun sk3 = | jaun dz3 = }} [[Attēls:Apologize.jpg|thumb|200px|[[Timbaland]] un [[OneRepublic]] singla "[[Apologize (dziesma)|Apologize]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 10 nedēļas un vēl 7 nedēļas [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2008)|2008]]. gadā.]] [[Attēls:The+way+i+are.jpg|thumb|200px|[[Timbaland]], [[Keri Hilson]] un D.O.E. singla [[The Way I Are]] vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[7. janvāris]] || [[Nelly Furtado]] || All Good Things (Come To An End) |- | [[14. janvāris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[21. janvāris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[28. janvāris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[4. februāris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[11. februāris]] || Nelly Furtado || All Good Things (Come To An End) |- | [[18. februāris]] || [[Nelly Furtado]] || Say It Right |- | [[25. februāris]] || Nelly Furtado || Say It Right |- | [[4. marts]] || Nelly Furtado || Say It Right |- | [[11. marts]] || Nelly Furtado || Say It Right |- | [[18. marts]] || Nelly Furtado || Say It Right |- | [[25. marts]] || Nelly Furtado || Say It Right |- | [[1. aprīlis]] || Mika || Relax (Take It Easy) |- | [[8. aprīlis]] || Mika || Relax (Take It Easy) |- | [[15. aprīlis]] || Mika || Relax (Take It Easy) |- | [[22. aprīlis]] || [[Avril Lavigne]] || Girlfriend |- | [[29. aprīlis]] || [[Timbaland]] feat. [[Nelly Furtado]] & [[Justin Timberlake]] || [[Give It To Me (Timbaland dziesma)|Give It to Me]] |- | [[6. maijs]] || Timbaland feat. Nelly Furtado & Justin Timberlake || Give It To Me |- | [[13. maijs]] || Timbaland feat. Nelly Furtado & Justin Timberlake || Give It To Me |- | [[20. maijs]] || Timbaland feat. Nelly Furtado & Justin Timberlake || Give It To Me |- | [[27. maijs]] || [[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] || Umbrella |- | [[3. jūnijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[10. jūnijs]] || Hellogoodbye || Here (In Your Arms) |- | [[17. jūnijs]] || [[Rihanna]] feat. [[Jay-Z]] || Umbrella |- | [[24. jūnijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[1. jūlijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[8. jūlijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[15. jūlijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[22. jūlijs]] || Rihanna feat. Jay-Z || Umbrella |- | [[29. jūlijs]] || [[Avril Lavigne]] || When You're Gone |- | [[5. augusts]] || Hellogoodbye || Here (In Your Arms) |- | [[12. augusts]] || [[Avril Lavigne]] || When You're Gone |- | [[19. augusts]] || [[Timbaland]] feat. Keri Hilson & D.O.E. || [[The Way I Are]] |- | [[26. augusts]] || Timbaland feat. Keri Hilson & D.O.E. || The Way I Are |- | [[2. septembris]] || [[Kanye West]] vs. Daft Punk || Stronger |- | [[9. septembris]] || Kanye West vs. Daft Punk || Stronger |- | [[16. septembris]] || [[50 Cent]] feat. [[Justin Timberlake]] & [[Timbaland]] || Ayo Technology |- | [[23. septembris]] || 50 Cent feat. Justin Timberlake & Timbaland || Ayo Technology |- | [[20. septembris]] || [[Kanye West]] vs. Daft Punk || Stronger |- | [[7. oktobris]] || Kanye West vs. Daft Punk || Stronger |- | [[14. oktobris]] || [[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] || [[Apologize (dziesma)#Remiksētā versija|Apologize]] |- | [[21. oktobris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[28. oktobris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[4. novembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[11. novembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[18. novembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[25. novembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[2. decembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[9. decembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[16. decembris]] || [[Leona Lūisa|Leona Lewis]] || Bleeding Love |- | [[23. decembris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2007)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2007. gads mūzikā]] qzcuk6vxt48lqox98908swkxf4ozgh5 0 31632 4547527 4432408 2026-11-10T03:54:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547527 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bana-zeme-velo-foto-L.Kļaviņa.jpg|thumb|283px|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne]] [[Attēls:Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne karte.png|thumb|283px|Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne kartē.]] {{Gulbene — Alūksne|collapse=yes}} '''Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne''' ir šaursliežu 750 mm platuma dzelzceļš, kas savieno [[Gulbene]]s un [[Alūksne]]s pilsētas. Šī ir vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija [[Baltija]]s valstīs, kurā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi.<ref>[https://www.vietas.lv/objekts/gulbenes_aluksnes_mazbanitis/ Gulbenes - Alūksnes Mazbānītis. vietas.lv]</ref> Mūsdienās līniju apsaimnieko SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis". Līdz 2010. gadam līnijā kursēja 3 vilcienu pāri dienā, bet no {{dat|2010|02|01|Ģ}} rīta reiss atcelts.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/16044/gulbenes--aluksnes-mazbanitis-no-ritiem-vairs-nebrauks Gulbenes — Alūksnes mazbānītis no rītiem vairs nebrauks]</ref> Iepriekš izsludinātos datumos vilciens reisā dodas ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/likvide-gulbenes-aluksnes-banisa-brivdienu-reisu.d?id=29823269 Likvidē Gulbenes — Alūksnes 'bānīša' brīvdienu reisu]</ref> No 2000. gada vilciena popularizēšanai līnijā Gulbene – Alūksne septembra pirmajā nedēļas nogalē tiek organizēti Bānīša svētki. == Vēsture == Līnijas pirmsākumi meklējami 1903. gadā, kad tika uzsākta [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka]] būvniecība. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada decembrī šo dzelzceļa līniju uz laiku savā kontrolē pārņēma revolucionārie kaujinieki. Posms no [[Pļaviņas|Pļaviņām]] līdz [[Gulbene]]i [[1915]].-[[1916]]. gadā tika pārveidots par platsliežu dzelzceļa līniju. Šaursliežu posms palika līnijā [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka|Gulbene—Valka]]. Tā kā kara laikā šajā reģionā notika aktīva karadarbība, dzelzceļš nopietni cieta. Vilcienu kustību [[1920]]. gada 15. martā atjaunoja posmā [[Gulbene]]—[[Alūksne]], [[1921]]. gada 6. septembrī tika atjaunota satiksme arī posmā līdz [[Valka]]i. Arī [[2. pasaules karš]] nesa zaudējumus un postījumus Latvijas dzelzceļam. Pēc kara tika atjaunota satiksme no Gulbenes līdz [[Ape]]i, vēlāk arī līdz [[Valga]]i, jo Valkā dzelzceļa mezglu neatjaunoja. 1970. gadā slēdza posmu no Apes līdz Valgai, bet 1973. gadā arī no Apes līdz Alūksnei. 1984. gadā atlikušajam dzelzceļa posmam tika piešķirts tehnikas pieminekļa statuss. == Bānīša zeme == No 2019. gada tūrisma piedāvājumos teritorija, kuru šķērso dzelzceļa līnija Gulbene – Alūksne tiek saukta par "Bānīša zemi". Teritorijā izveidoti 6 dabā marķēti velo maršruti, kuri sākas vai noslēdzas kādā no līnijas stacijām vai pieturas punktiem un ļauj velo braucienu apvienot ar braucienu šaursliežu vilcienā jeb Bānītī. Līnijas vēsturi un nozīmi vietējiem iedzīvotājiem var izzināt multimediālā ekspozīcijā [[Alūksnes Bānīša stacija]]. Vilciena vērošanai iekārtotas speciālas skatu vietas [[Stāmeriena|Stāmerienā]] un Pullāna kalnā pie Alūksnes. == Stacijas == * [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] * [[Birze (šaursliežu stacija)|Birze]] * [[Pūriņi]] * [[Stāmeriene (stacija)|Stāmeriene]] * [[Kalniena (stacija)|Kalniena]] * [[Dunduri (stacija)|Dunduri]] * [[Paparde (stacija)|Paparde]] * [[Umernieki (stacija)|Umernieki]] * [[Vējiņi (stacija)|Vējiņi]] * [[Alūksne (stacija)|Alūksne]] == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Vilciens Alūksnes stacijā.jpg|<center><small>Vilciens [[Alūksne (stacija)|Alūksnes stacijā]]</small></center> Tvaika lokomotīve pie ūdenstorņa Papardes stacijā.jpg|<center><small>Tvaika lokomotīve pie ūdenstorņa [[Paparde (stacija)|Papardes stacijā]]</small></center> Kalniena - Dunduri.JPG|<center><small>Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne posmā Kalniena—Dunduri</small></center> Lokomotīve Ferdinands.JPG|<center><small>Restaurētā tvaika lokomotīve Гр-319 "Ferdinands"</small></center> TUm diesel locomotive in Aluksne.jpg|<center><small>Vilciena sastāvs līnijā</small></center> Šaursliežu vilciens Alūksnes stacijā.JPG|<center><small>Šaursliežu vilciena sastāvs [[Alūksne (stacija)|Alūksnes stacijā]]</small></center> Tvaika lokomotīve Ferdinands Gulbenes stacijā.jpg|<center><small>Tvaika lokomotīve «Ferdinands» Gulbenes stacijā</small></center> Gulbene - Aluuksne 1979.gif|<center><small>Vilcienu saraksts līnijā Gulbene—Alūksne 1979. gadā<ref>1. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.</ref></small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://banitis.lv/ Līnijas mājaslapa] Banitis.lv * [http://www.youtube.com/watch?v=Ts1rZ6dwLgY&feature=related Brauciens līdz Alūksnei un atpakaļ no lokomotīves kabīnes (video)] * [https://web.archive.org/web/20190922055655/https://ru-uzd.livejournal.com/48166.html?thread=169510 Līnijas fotogrāfijas 2008. gadā] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne}} {{DEFAULTSORT:Gulbene—Alūksne, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Gulbene]] [[Kategorija:Alūksne]] [[Kategorija:Annas pagasts]] o5bpvout1x10kgzworlewe1elghsraw 0 36577 4547282 4288409 2026-11-09T14:19:57Z Limbazunovads 153067 Nomainīts pareizais pagasta ģerbonis 4547282 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Braslavas pagasts | karte = Braslavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = [[File:Braslavaspagasts.png|thumb|]] | ģerboņa_nosaukums = Braslavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Limbažu novads | centrs = Vilzēni | platība = 82,8 | iedzīvotāji = 727<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 727 / 82.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Braslavas pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Alojas pagasts|Alojas]] un [[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku]] pagastiem, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Matīšu pagasts|Matīšu]], [[Vecates pagasts|Vecates]] un [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Bauņupīte]], [[Īģe]], [[Mažurka]], [[Neķe]], [[Struņķupīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Ķiruma ezers]], [[Urgas dzirnavezers]]. ==== Purvi ==== [[Purvēnu purvs]], [[Vilzēnu purvs]]. === Dabas aizsardzība === Pagasts atrodas [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. == Vēsture == [[Attēls:Aleja uz paviljonu Braslavas muižas parkā 1912.jpg|thumb|270px|Aleja uz paviljonu Braslavas muižas parkā (1912).]] 1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs, bet tuvumā esošais [[Vilzēnu pagasts]] – ar 48,1 km² un 681 iedzīvotāju.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas [[ciema padome|ciema padomi]], ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. '''Braslavas ciems''' (vēlāk pagasts) ietilpis [[Alojas rajons|Alojas]] (1949—1956), [[Limbažu rajons|Limbažu]] (1956—1962; 1967—2009) un [[Valmieras rajons|Valmieras]] (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto [[Vilzēnu ciems|Vilzēnu ciemu]]. 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja [[Aloja]]s pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu [[Skaņkalnes ciems|Skaņkalnes ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Alojas novads|Alojas novadā]]. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. ===Kultūras pieminekļi=== *[[Vilzēnu muiža]]s durvju kompekti == Iedzīvotāji == {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=2 ! style="background:#efefef;" | Tautība ! style="background:#efefef;" | Īpatsvars |- | [[latvieši]] || align="center" | 86,2% |- | [[krievi]] || align="center" | 6,6% |- | [[baltkrievi]] || align="center" | 2,4% |- | citi || align="center" | 4,8% |- |} |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1342 |1959|1050 |1965|956 |1979|931 |1989|932 |2000|859 |2011|633 |2021|564 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Vilzēni]]''' (pagasta centrs),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aloja.lv/kontakti/braslavas-pagasta-p%C4%81rvalde |title=Braslavas pagasta pārvalde |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130104130715/http://www.aloja.lv/kontakti/braslavas-pagasta-p%C4%81rvalde |archivedate={{dat|2013|01|04||bez}} }}</ref> [[Urga (ciems)|Urga]], [[Braslava (ciems)|Braslava]], [[Vilzēnmuiža]], [[Klāmaņi]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964), Latvijas PSR valsts darbinieks, LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis * [[Ernests Blanks]] (1894—1972), publicists, rakstnieks un vēsturnieks * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011), matemātiķis * [[Dace Everss]] (1954), aktrise == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alojas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Limbažu novada pagasti]] [[Kategorija:Braslavas pagasts| ]] 70rgbri7rpsmr59v2sm43vpmgttn2kw 4547283 4547282 2026-11-09T14:21:21Z Kikos 3705 /* ievads */ 4547283 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Braslavas pagasts | karte = Braslavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Braslavaspagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Braslavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Limbažu novads | centrs = Vilzēni | platība = 82,8 | iedzīvotāji = 727<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 727 / 82.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Braslavas pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Alojas pagasts|Alojas]] un [[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku]] pagastiem, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Matīšu pagasts|Matīšu]], [[Vecates pagasts|Vecates]] un [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Bauņupīte]], [[Īģe]], [[Mažurka]], [[Neķe]], [[Struņķupīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Ķiruma ezers]], [[Urgas dzirnavezers]]. ==== Purvi ==== [[Purvēnu purvs]], [[Vilzēnu purvs]]. === Dabas aizsardzība === Pagasts atrodas [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. == Vēsture == [[Attēls:Aleja uz paviljonu Braslavas muižas parkā 1912.jpg|thumb|270px|Aleja uz paviljonu Braslavas muižas parkā (1912).]] 1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs, bet tuvumā esošais [[Vilzēnu pagasts]] – ar 48,1 km² un 681 iedzīvotāju.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas [[ciema padome|ciema padomi]], ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. '''Braslavas ciems''' (vēlāk pagasts) ietilpis [[Alojas rajons|Alojas]] (1949—1956), [[Limbažu rajons|Limbažu]] (1956—1962; 1967—2009) un [[Valmieras rajons|Valmieras]] (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto [[Vilzēnu ciems|Vilzēnu ciemu]]. 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja [[Aloja]]s pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu [[Skaņkalnes ciems|Skaņkalnes ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Alojas novads|Alojas novadā]]. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. ===Kultūras pieminekļi=== *[[Vilzēnu muiža]]s durvju kompekti == Iedzīvotāji == {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=2 ! style="background:#efefef;" | Tautība ! style="background:#efefef;" | Īpatsvars |- | [[latvieši]] || align="center" | 86,2% |- | [[krievi]] || align="center" | 6,6% |- | [[baltkrievi]] || align="center" | 2,4% |- | citi || align="center" | 4,8% |- |} |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1342 |1959|1050 |1965|956 |1979|931 |1989|932 |2000|859 |2011|633 |2021|564 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Vilzēni]]''' (pagasta centrs),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aloja.lv/kontakti/braslavas-pagasta-p%C4%81rvalde |title=Braslavas pagasta pārvalde |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130104130715/http://www.aloja.lv/kontakti/braslavas-pagasta-p%C4%81rvalde |archivedate={{dat|2013|01|04||bez}} }}</ref> [[Urga (ciems)|Urga]], [[Braslava (ciems)|Braslava]], [[Vilzēnmuiža]], [[Klāmaņi]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964), Latvijas PSR valsts darbinieks, LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis * [[Ernests Blanks]] (1894—1972), publicists, rakstnieks un vēsturnieks * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011), matemātiķis * [[Dace Everss]] (1954), aktrise == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alojas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Limbažu novada pagasti]] [[Kategorija:Braslavas pagasts| ]] fbby4n66qikv6wnxglwmzvhp234xt37 0 38584 4547692 4495841 2026-11-10T10:48:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547692 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|izgudrotāju|Rubiks|Rubiks}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernē Rubiks | vārds_orig = ''Rubik Ernő'' | attēls = Erno Rubik Genius Gala 2014.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Budapešta]], [[Ungārijas Karaliste]] (tagad {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija]]) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ungārs]] | nodarbošanās = izgudrotājs, tēlnieks un arhitektūras profesors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = Izgudrotāja | nozare = | darba_vietas = | izglītība = | projekti = | izgudrojumi = [[Rubika kubs]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} [[Attēls:Rubiks cube solved.jpg|thumb|right|Ernē Rubika pazīstamākais izgudrojums — [[Rubika kubs]]]] '''Ernē Rubiks''' ({{Val-hu|Rubik Ernő}}, dzimis {{dat|1944|7|13}} [[Budapešta|Budapeštā]]) ir [[ungāri|ungāru]] izgudrotājs, [[tēlniecība|tēlnieks]] un [[arhitektūra]]s profesors. Viņš ir plašāk zināms kā mehānisku mīklu autors, to skaitā [[Rubika kubs]], [[Rubika maģija]] un [[Rubika čūska]]. == Dzīvesgājums == Rubiks dzimis 1944. gada 13. jūlijā [[Budapešta|Budapeštā]]. Rubika tēvs bija aviācijas inženieris un lidmašīnu dizainers, bet māte — rakstniece. Viņa interese par konstrukcijām un mehāniku izveidojās jau bērnībā, iedvesmojoties no tēva darba. Viņš studēja arhitektūru Budapeštas Lietišķo mākslu universitātē, kur specializējās [[Trīsdimensiju ģeometrija|trīsdimensiju ģeometrijā]] un arhitektūras dizainā. Vēlāk viņš sāka strādāt kā pasniedzējs. Ernē Rubiks izstrādāja Rubika kubu 1974. gadā, sākotnēji kā mācību rīku studentiem, lai palīdzētu saprast trīsdimensiju ģeometriju, bet tas ātri kļuva par globālu fenomenu. Kubu dēvēja par "Burvju kubu" (ungāru valodā ''Bűvös kocka''), un tas kļuva par komerciālu produktu 1980. gadā, kad to laida tirgū uzņēmums Ideal ''Toy Corp''. Līdz 1982. gadam tas bija pārdots vairāk nekā 100 miljonos eksemplāru, un tajā pašā gadā Budapeštā notika pirmais pasaules Rubika kuba risināšanas čempionāts. Ernē Rubiks turpināja strādāt dizaina un inovāciju jomā, veidojot citas prāta spēles un attīstot jaunas idejas izglītībai. Viņš ir dibinājis Rubika Stipendiju fondu, lai atbalstītu jaunos talantus zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas (STEM) jomās. Rubika kubs ir saņēmis vairākas balvas un atzinības, un pats tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta dizaineriem. Viņš ir arī publicējis grāmatu "''Cubed: The Puzzle of Us All''" (2020), kurā stāsta par savu dzīvi, izgudrojuma vēsturi un tā ietekmi uz pasauli. == Personīgā dzīve == Ernē Rubiks dzīvo Budapeštā un ir precējies ar Āgnesi Rubiku, pārim ir 4 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercatornet.com/the_inventor_of_the_rubik_s_cube_turns_80|title=The inventor of the Rubik’s Cube turns 80|last=Szabo|first=Christopher|website=Mercator|access-date=2024-11-25|language=en|archive-date=2024-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20241109205049/https://www.mercatornet.com/the_inventor_of_the_rubik_s_cube_turns_80}}</ref> Viņa vaļasprieki ietver mākslu, dizainu un filozofiju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubiks, Erne}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Ungāru arhitekti]] [[Kategorija:Ungāru izgudrotāji]] 2t5qfsdxwxekitpxxxzmcq206ygo2sx 0 40223 4547337 4225605 2026-11-09T16:17:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547337 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bjalistokas apriņķis | native_name = Powiat białostocki | image_skyline = Podlaskie - Dobrzyniewo Duze - Dobrzyniewo Duze - DK65.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Ainava Dobžiņevo Dužes gminā | settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = POL powiat białostocki flag.svg | image_shield = POL powiat białostocki COA.svg | image_map = Polija bialostocki.png | map_caption = | subdivision_type = Apriņķis | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = Vojevodiste | subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]] | area_total_km2 = 2984.64 | population_total = 136797 | population_as_of = 2006 | population_density_km2 =auto | population_urban = | population_blank1_title = Pilsētās | population_blank1 = 53758 | population_blank2_title = Laukos | population_blank2 = 83039 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Bjalistoka]] (neietilpst apriņķī) | parts_type = Gminas | parts = 15 | p1 = [[Čarna Bjalostocka]] (pilsētas-lauku) | p2 = [[Dobžiņevo Duže]] (lauku) | p3 = [[Grudeka]] (lauku) | p4 = [[Horošča]] (pilsētas-lauku) | p5 = [[Juhnoveckoscelni]] (lauku) | p6 = [[Lapi (pilsēta)|Lapi]] (pilsētas-lauku) | p7 = [[Mihalovo]] (pilsētas-lauku) | p8 = [[Posventne]] (lauku) | p9 = [[Suprasla]] (pilsētas-lauku) | p10 = [[Suraža (Polija)|Suraža]] (pilsētas-lauku) | p11 = [[Tikocina]] (pilsētas-lauku) | p12 = [[Turosņkoscelna]] (lauku) | p13 = [[Vasilkova]] (pilsētas-lauku) | p14 = [[Zabludova]] (pilsētas-lauku) | p15 = [[Zavadi]] (lauku) | blank_name = | blank_info = | website = http://www.powiatbialostocki.pl/ }} '''Bjalistokas apriņķis''' ({{val-pl|powiat białostocki}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Podlases vojevodiste]]s centrālajā daļā. Robežojas ar Podlases vojevodistes [[Hajnuvkas apriņķis|Hajnuvkas]], [[Belskas apriņķis|Belskas]], [[Visokes Mazoveckes apriņķis|Visokes Mazoveckes]], [[Zambrovas apriņķis|Zambrovas]], [[Lomžas apriņķis|Lomžas]], [[Moņku apriņķis|Moņku]] un [[Sokulkas apriņķis|Sokulkas apriņķiem]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet [[Bjalistoka]] ir anklāvs apriņķa teritorijā. ==Apskates vietas== * [[Knišinas gāršas dabas parks]] (''Park Krajobrazowy Puszczy Knyszyńskiej'') * [[Narevas Nacionālais parks]] (''Narwiański Park Narodowy'') * [[Supraslas lavra]] (''Monaster Zwiastowania Przenajświętszej Bogurodzicy i św. Jana Teologa w Supraślu'') * [[Tikocinas Lielā sinagoga]] (''Wielka Synagoga w Tykocinie'') == Attēlu galerija == <gallery> Park_Krajobrazowy_Puszczy_Knyszyńskiej_w_okolicy_Kołodna.jpg|Knišinas gārša Kolodnas ciema apkaimē Waniewo - kładka edukacyjna.JPG|Narevas Nacionālais parks (Nareva pie Vaņevo ciema) Zespol_klasztorny_w_Supraslu1.jpg|Supraslas lavra 2013 Great Synagogue in Tykocin - 04.jpg|Tikocinas Lielā sinagoga </gallery> == Ārējās saites == *[http://www.pkpk.wrotapodlasia.pl/ Knišinas gāršas dabas parks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180324052641/http://www.pkpk.wrotapodlasia.pl/ |date={{dat|2018|03|24||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20201030094157/http://www.npn.pl/ Narevas Nacionālais parks] *[https://web.archive.org/web/20181228005405/http://monaster-suprasl.pl/ Supraslas lavra] {{polija-aizmetnis}} [[Kategorija:Podlases vojevodistes apriņķi|Bjalistokas]] 32jf8gcrijjy8ngrrmml22xedkruez7 0 43600 4547518 4464804 2026-11-10T02:54:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547518 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dricānu pagasts | karte = Dricānu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Dricānu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Dricānu pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Dricāni | platība = 103,3 | iedzīvotāji = 931<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 931/ 103.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = }} '''Dricānu pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā. Robežojas ziemeļos ar [[Strūžānu pagasts|Strūžānu pagastu]], ziemeļrietumos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]], austrumos ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagastu]], dienvidos ar [[Audriņu pagasts|Audriņu]] un [[Kantinieku pagasts|Kantinieku]] pagastiem, rietumos ar [[Rikavas pagasts|Rikavas]] un [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Dricāni|Dricānos]]. == Vēsture == Dricēnu pagasts<!-- sic! --> izveidots pēc 1861. gada [[zemes reforma]]s, apvienojot Dricēnu, Taunogas un Piļcines [[muiža|muižu]] pagastus, kā arī Skūškovas un Kļasicas [[pusmuiža]]s. 1935. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] '''Dricēnu pagasta''' platība bija 122,7 km² un tajā dzīvoja 4266 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Dricēnu, [[Pelsiņu ciems|Pelsiņu]], [[Skuškovas ciems|Skuškovas]] un [[Taunagas ciems|Taunagas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Dricēnu ciems''' ietilpis [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949—1957) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (pēc 1957. gada) rajonos. Dricēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skūškovas ciemu, 1962. gadā — [[Puderu ciems|Puderu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Ausma» teritoriju, 1971. gadā — Pelsiņu ciema [[padomju saimniecība]]s «Dricēni» teritoriju, bet 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Audriņu ciems|Audriņu]] un [[Kantinieku ciems|Kantinieku]] ciemiem.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1991. gada 9. jūlijā Dricēnu pagastu pārdēvēja par '''Dricānu pagastu'''.<ref>https://likumi.lv/ta/id/282494-par-dazu-latvijas-republikas-pagastu-pardevesanu-daugavpils-kuldigas-un-rezeknes-rajona</ref> 2009. gadā Dricānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Ezeri ==== [[Kuces ezers]], [[Lempu ezers]], [[Sološnīku ezers (Sološu ezers)]], [[Zileņu ezers]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2485 |1935|3626 |1959|2590 |1967|2250 |1979|1798 |1989|1372 |2000|1258 |2011|985 |2021|864 }} === Apdzīvotās vietas === {{Nepilnīga nodaļa}} === Reliģija === Pagastā darbojas divas katoļu draudzes: Dricānu un [[Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca|Pilcenes]]. === Ievērojamas personības === * [[Gustavs Manteifelis]] (1832—1916), publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs, latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājs * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957), latgaliešu vēsturnieks * [[Vladislavs Locis]] (1912-1984), grāmatizdevējs * [[Romualds Zarembo]] (1925), pedagogs, dzejnieks (literārais pseidonīms ^_ Romons Spaitāns)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8696|title=Romualds Zarembo|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210201075652/https://latgalesdati.du.lv/persona/8696}}</ref> * [[Staņislavs Broks]] (1926^_1977), diriģents, mūzikas pedagogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/personalijas/58-stanislavs-broks/|title=Staņislavs Broks|website=lcb.lv|access-date=2021.gada 3.aprīlī|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026062710/http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/personalijas/58-stanislavs-broks/}}</ref> * [[Jānis Elksnis]] (1933), grāmatizdevējs, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs * [[Ontons Matvejāns]] (1937^_2008), skolotājs, literāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Ontons-Matvejans/873558|title=Ontons Matvejāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129064250/http://literatura.lv/lv/person/Ontons-Matvejans/873558}}</ref> * [[Skaidrīte Lasmane]] (1939), filozofe == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Dricānu vidusskola == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Dricānu pagasts| ]] p2kl8qlan1u58wgluk7kw10r5lq94qw 0 43653 4547442 4494760 2026-11-09T20:26:11Z ~2026-59271-30 153089 mainīju informāciju un paplašināju to 4547442 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|augu sugu|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}} {{BioTakso infokaste | attēls = Quercus robur.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fagales | rinda_lv = Dižskābāržu rinda | dzimta = Fagaceae | dzimta_lv = Dižskābaržu dzimta | ģints = Quercus | ģints_lv = Ozoli | suga = Q. robur | suga_lv = Parastais ozols | binomial = Quercus robur | autors = L. | izplatība = [[Attēls:Quercus_robur_range.svg|frameless|310x220px]] }} '''Parastais ozols''' (latīņu: Querobus robis) ir Latvijas dzimtas ozolzīļu un [[ozoli|ozolu ģints]] [[koks|koku]] suga, kas ir vienīgā šīs suga, kura Latvijā aug pa ceļiem.<ref name=dendr>A. Mauriņš, A. Zvirgzds. Dendroloģija. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 273.-274. lpp. {{ISBN|9984-802-21-3}}</ref> Ir arī selekcionētas vairākas dekoratīvas apstādījumu šķirnes. Parastais ozols izaug liels koks ar vērtīgu koku [[augļi]] — [[zīle (auglis)|zīles]], kuras sauc arī par ozolzīlēm. Senāk cilvēki zīles izmantoja pārtikā (gatavoja "ozolzīļu kafiju", arī kvasu, alu, maizītes),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/varam-deret-ka-to-zina-vien-retais-no-ozola-var-iegut-vilnu|title=Varam derēt, ka to zina vien retais. No ozola var ne tikai iegūt vilnu, bet tas noder pārtikā!|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> kā arī tās ir nozīmīgs barības avots dažādām būtnēm. Latvijā ir izdīgušas un turpina augt 3000 gadu vecas ozolzīles. Lielākais koksnes blīvums starp Eiropas ozoliem ir Šveicē.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 25. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Tādēļ daudzu Eiropas 1000 p. m. ē. mākslinieku gleznām kā pamats ir izmantots tieši ozolkoks no Latvijas. Senāk no ozola koksnes darināta arī vilna, ko ieguva, pēc četru gadu rūgšanas procesa mazgājot un sukājot tā šķiedru. == Apraksts == Parastais ozklavieresvatehnikuļš [[vienmājas augi|v]]<nowiki/>mēbeles[[sakne|ietsakņu sistēmu]], kas var stiepties 5 m dziļumā. Saknei raksturīga [[mikoriza]]. Mežaudzēs veidojas taisns [[stumbrs]] ar kompaktu zaru vainagu, bet atsevišķi augoši koki zarojas zemu, un tiem ir plašs vainags. Jauniem kokiem stumbra miza ir gluda, brūni pelēka un samērā plāna. 20—30 gadu vecumā tā saplaisā un veidojas kreve. Veciem kokiem miza ir tumši pelēka un līdz 10 cm bieza. Koksne ir cieta, smaga, ar labām mehāniskām un dekoratīvām īpašībām.<ref name=dendr/> [[Lapas]] plūksnaini daivainas (ga 5—15 cm, pl 3—6 cm) ar īsu kātu (ga 0,5—1 cm). Daivas strupas, plātne kaila, ādaina.<ref name=daba>[https://www.latvijasdaba.lv/augi/quercus-robur-l/ Parastais ozols Quercus robur L.] Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2026.07.14.</ref> Vīrišķo ziedu [[spurdze]]s skrajas, zaļgandzeltenas, nokarenas (ga 3—5 cm). Sievišķie [[zieds|ziedi]] sīki, iesārti, pie pamata ietverti kausveida vīkalā jeb bļodiņā. Zied maijā, reizē ar lapu plaukšanu, [[apputeksnēšana|apputeksnē]] vējš. Augļi — [[zīle (auglis)|zīles]] 1,5—3,5 cm garas. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, nosedz 1/4—1/6 tās garuma. Zīles nogatavojas septembrī un tūlīt nobirst.<ref name=daba/><ref name=Me>A. Mauriņš, I. Mangalis Ozoli: Meža enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Apgāds "Zelta grauds", 2003, 237.-238. lpp. ISBN 9984-9684-0-5</ref> Atsevišķi augoši ozoli sāk ziedēt 20—25 gadu vecumā, bet mežaudzēs 50—60 gadu vecumā. Bagātīga zīļu raža ir ik pēc 4—7 gadiem, bet atsevišķiem kokiem tā var būt katru otro gadu. Zīles izplata [[putni]] (īpaši [[sīlis|sīļi]]), kā arī [[grauzēji]], kas veido ziemas krājumus.<ref name=dendr/><ref name=Me/> == Izplatība un ekoloģija == Parastais ozols ir bieži sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Mazāzija]]s jaukto un lapu koku mežu zonā. [[Latvija|Latvijā]] biežāk sastopams [[gārša|gāršās]] un mistrāja tipa mežos.<ref name=dendr/> Upju ielejās un ezeru krastos ir saglabājušās nelielas tīraudzes (Pededzes ozolu audze, [[Barkavas ozolu audze]], Cīravas ozoli).<ref name=Me/> Parastais ozols ir [[gaisma]]s prasīgs augs. Pirmajos 2—3 dzīves gados labi pacieš apēnojumu, vēlāk nepanes apēnojumu no augšas. Mežaudzēs apēnojums no sāniem veicina gara un taisna stumbra veidošanos. Labāk aug trūdvielām bagātās, [[karbonāti|karbonātus]] saturošās mālainās un smilšmāla [[augsne|augsnēs]]. Salcietīgs augs, tomēr ļoti aukstās ziemās var izsalt pumpuri un veidoties stumbra kambija gareni plīsumi. Vēja izturīga suga.<ref name=dendr/> [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] gaismas prasīgo parasto ozolu tipiskās vietās izspiež ēncietīgais, ļoti konkurētspējīgais [[Eiropas dižskābardis]]. Daudzi ozolu meži Centrāleiropā ir antropogēnas izcelsmes. Vēsturiski tie ir audzēti vērtīgās koksnes un zīļu dēļ, kas ir noderīgas kā lopbarība mājlopiem. == Simbolisms latviešu kultūrā == Baltu reliģijā ozolu birzīs ir dzīvojuši dievi, tāpēc arī latviešu mitoloģijā un kultūrā ozoli ieņem īpašu vietu. Par ozola simbolismu [[latviešu kultūra|latviešu kultūrā]] liecina tādi salīdzinājumi kā „vīrs kā ozols”, „stalts kā ozols”, „stiprs kā ozols”. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās [[pirtsslota]]s zēnam gatavo no ozola.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 24. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Vislielākie latviešu svētki [[Jāņi]], ir vasaras [[saulgrieži|saulgriežu]] laiks, kad līgotāji vij ozolzaru vainagus un liek tos galvā [[Jānis|Jānim]], ar ozolzariem pušķo mājas, pajūgus un automašīnas. Pēc senlatviešu ticējuma Jāņu naktī meitām jāmet Jāņu vainagi ozolā. Tās, kuru vainagi ar pirmo sviedienu paliks zaros, tajā pašā gadā izies pie vīra. Pārējām būs vēl precinieks jāgaida. Cik reizes vainags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140622010341/http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/# |archivedate={{dat|2014|06|22||bez}} }}</ref> Sapnī redzēt ozolu vai ozola vainagu nozīmējis ilgu mūžu, lielu godu, bagātību, varu, bet redzēt nolūzušu — nomirs kāds spēcīgs, varens vīrs, valdnieks, būs liela nelaime un bēdas. Mūsdienās ar ozola zariem ir rotāts [[Latvijas Republikas ģerbonis]], firmu un organizāciju emblēmas. Ozols tiek izmantots nosaukumos, uzvārdos, mājasvārdos. Vēl arvien ozola zaru vītnes ir rotājums ne tikai vasaras saulgriežos, bet arī ģimenes godos, [[Svētki|valsts svētkos]], [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētkos]], atklājot un iesvētot jaunas ēkas, tiltus un pieminekļus. Ozola lapa [[Latvija|Latvijā]] ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. == Pielietojums medicīnā == [[Attēls:Holz der Stieleiche.jpg|210px|left|thumb|Ozola koksne ar mizu]] Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt [[āda|ādu]], [[gļotāda]]s. No drogas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, [[caureja]]s, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto [[mutes dobums|mutes dobuma]] skalošanai hroniska rīkles iekaisuma ([[tonsilīts|tonsilīta]]), [[stomatīts|stomatītu]], kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un [[apdegums|apdegumu]] ārstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām, peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem, uroģenitālo orgānu, akūtu iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, bet bez tam vēl [[apsaldējums|apsaldējumu]], [[izgulējums|izgulējumu]], [[skrofuloze]]s ārstēšanai, skalojumiem pret baltajiem ziediem un [[trihomonas|trihomonu]] invāzijām. Iekšķīgi lieto [[dizentērija]]s, pārmērīgu menstruālo asiņošanu, [[urīnpūslis|urīnpūšļa]] iekaisumu, [[cinga]]s, [[rahīts|rahīta]], aknu un liesas slimību ārstēšanai, kā arī pret saindēšanos ar sēnēm un [[varš|vara]] sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai. Ozolu mizas pulveri ar [[melnā papele|melnās papeles]] pumpuriem līdzīgās daļās vārot eļļā vai taukos (uz 1 — 2 ēdamkarotēm drogas 10 ēdamkarotes eļļas), gatavo ziedi, ko lieto izgulējumu ārstēšanai. Ozolu miza ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā. == Dižozoli == [[Attēls:Grīdnieku dižozols.JPG|250px|thumb|Grīdnieku dižozols Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 8.27m, 2015]] [[Attēls:Königseiche, 2a.jpg|250px|thumb|[[Bavārija]]s dižozols ''König-Ludwig-Eiche'', 2012]] Lielāko daļu no Latvijas dižkokiem aizņem tieši ozoli. Par dižozolu tiek saukts ozols ar apkārtmēru virs 4 metriem. [[Latvijas lielākie dižozoli]] pārsniedz 9 metru apkārtmēru. [[Kaives dižozols]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā,]] kā arī koks kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] ar 10,2 m apkārtmēru<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Kur aug Baltijā resnākie ozoli? | author= Andris Grīnbergs | work= Vides Vēstis | url= http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | accessdate= 2012-07-23 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304224138/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | archivedate= 2016-03-04 }}</ref> ir resnākais ozols Baltijā un Ziemeļeiropā. Kopš 2010. gada 16. marta Latvijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] noteikumos Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteicis mazākus izmērus kokiem, kuri ir aizsargājami un uzskatāmi par dižkokiem. Tagad dižkokus nosaka pēc tādiem pašiem kritērijiem kā citur Eiropā. Ozolam jāsasniedz 4 m apkārtmērs 1,3 m augstumā no zemes, lai kļūtu par dižozolu, vai arī jāstiepjas 32 m augstumā. Līdz izmaiņām dižozols Latvijā skaitījās tikai no 5 m apkārtmēra sasniegšanas. Aizsargājamo teritoriju arī dižkoku var apzīmēt ar speciālu „ozollapas zīmi”. Šo zīmju sagatavošanu un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160110204415/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/koki.htm Latvijas dabas pieminekļi — koki] * [http://www.skabeklis.lv/lv/ka-audzet/ozola-sesana/ Ozola sēšana] {{Commons|Quercus robur|Parastais ozols}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koki]] 2fhjp1sepoiypholiuccfvr8qqo10nl 4547445 4547442 2026-11-09T20:26:45Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59271-30|~2026-59271-30]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Silvatica 4494760 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|augu sugu|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}} {{BioTakso infokaste | attēls = Quercus robur.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fagales | rinda_lv = Dižskābāržu rinda | dzimta = Fagaceae | dzimta_lv = Dižskābaržu dzimta | ģints = Quercus | ģints_lv = Ozoli | suga = Q. robur | suga_lv = Parastais ozols | binomial = Quercus robur | autors = L. | izplatība = [[Attēls:Quercus_robur_range.svg|frameless|310x220px]] }} '''Parastais ozols''' ({{val|la|Quercus robur}}) ir [[dižskābaržu dzimta]]s [[ozoli|ozolu ģints]] [[koks|koku]] suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.<ref name=dendr>A. Mauriņš, A. Zvirgzds. Dendroloģija. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 273.-274. lpp. {{ISBN|9984-802-21-3}}</ref> Ir arī selekcionētas vairākas dekoratīvas apstādījumu šķirnes. Parastais ozols izaug liels koks ar vērtīgu [[koksne|koksni]], [[augļi]] — [[zīle (auglis)|zīles]], kuras sauc arī par ozolzīlēm. Senāk cilvēki zīles izmantoja pārtikā (gatavoja "ozolzīļu kafiju", arī kvasu, alu, maizītes),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/varam-deret-ka-to-zina-vien-retais-no-ozola-var-iegut-vilnu|title=Varam derēt, ka to zina vien retais. No ozola var ne tikai iegūt vilnu, bet tas noder pārtikā!|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> kā arī tās ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem. Latvijā ir izdīgušas un turpina augt 1200 gadu vecas ozolzīles. Lielākais koksnes blīvums starp Eiropas ozoliem ir Latvijā.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 25. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Tādēļ daudzu Eiropas viduslaiku mākslinieku gleznām kā pamats ir izmantots tieši ozolkoks no Latvijas. Senāk no ozola koksnes darināta arī vilna, ko ieguva, pēc divu gadu rūgšanas procesa mazgājot un sukājot tā šķiedru.<ref name=":0" /> No šīs vilnas gatavoja apģērbu, segas un mūzikas instrumentu stīgas.<ref name=":0" /> == Apraksts == Parastais ozols ir vasarzaļš [[vienmājas augi|vienmājas]] koks ar spēcīgu [[sakne|mietsakņu sistēmu]], kas var stiepties 5 m dziļumā. Saknei raksturīga [[mikoriza]]. Mežaudzēs veidojas taisns [[stumbrs]] ar kompaktu zaru vainagu, bet atsevišķi augoši koki zarojas zemu, un tiem ir plašs vainags. Jauniem kokiem stumbra miza ir gluda, brūni pelēka un samērā plāna. 20—30 gadu vecumā tā saplaisā un veidojas kreve. Veciem kokiem miza ir tumši pelēka un līdz 10 cm bieza. Koksne ir cieta, smaga, ar labām mehāniskām un dekoratīvām īpašībām.<ref name=dendr/> [[Lapas]] plūksnaini daivainas (ga 5—15 cm, pl 3—6 cm) ar īsu kātu (ga 0,5—1 cm). Daivas strupas, plātne kaila, ādaina.<ref name=daba>[https://www.latvijasdaba.lv/augi/quercus-robur-l/ Parastais ozols Quercus robur L.] Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2026.07.14.</ref> Vīrišķo ziedu [[spurdze]]s skrajas, zaļgandzeltenas, nokarenas (ga 3—5 cm). Sievišķie [[zieds|ziedi]] sīki, iesārti, pie pamata ietverti kausveida vīkalā jeb bļodiņā. Zied maijā, reizē ar lapu plaukšanu, [[apputeksnēšana|apputeksnē]] vējš. Augļi — [[zīle (auglis)|zīles]] 1,5—3,5 cm garas. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, nosedz 1/4—1/6 tās garuma. Zīles nogatavojas septembrī un tūlīt nobirst.<ref name=daba/><ref name=Me>A. Mauriņš, I. Mangalis Ozoli: Meža enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Apgāds "Zelta grauds", 2003, 237.-238. lpp. ISBN 9984-9684-0-5</ref> Atsevišķi augoši ozoli sāk ziedēt 20—25 gadu vecumā, bet mežaudzēs 50—60 gadu vecumā. Bagātīga zīļu raža ir ik pēc 4—7 gadiem, bet atsevišķiem kokiem tā var būt katru otro gadu. Zīles izplata [[putni]] (īpaši [[sīlis|sīļi]]), kā arī [[grauzēji]], kas veido ziemas krājumus.<ref name=dendr/><ref name=Me/> == Izplatība un ekoloģija == Parastais ozols ir bieži sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Mazāzija]]s jaukto un lapu koku mežu zonā. [[Latvija|Latvijā]] biežāk sastopams [[gārša|gāršās]] un mistrāja tipa mežos.<ref name=dendr/> Upju ielejās un ezeru krastos ir saglabājušās nelielas tīraudzes (Pededzes ozolu audze, [[Barkavas ozolu audze]], Cīravas ozoli).<ref name=Me/> Parastais ozols ir [[gaisma]]s prasīgs augs. Pirmajos 2—3 dzīves gados labi pacieš apēnojumu, vēlāk nepanes apēnojumu no augšas. Mežaudzēs apēnojums no sāniem veicina gara un taisna stumbra veidošanos. Labāk aug trūdvielām bagātās, [[karbonāti|karbonātus]] saturošās mālainās un smilšmāla [[augsne|augsnēs]]. Salcietīgs augs, tomēr ļoti aukstās ziemās var izsalt pumpuri un veidoties stumbra kambija gareni plīsumi. Vēja izturīga suga.<ref name=dendr/> [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] gaismas prasīgo parasto ozolu tipiskās vietās izspiež ēncietīgais, ļoti konkurētspējīgais [[Eiropas dižskābardis]]. Daudzi ozolu meži Centrāleiropā ir antropogēnas izcelsmes. Vēsturiski tie ir audzēti vērtīgās koksnes un zīļu dēļ, kas ir noderīgas kā lopbarība mājlopiem. == Simbolisms latviešu kultūrā == Baltu reliģijā ozolu birzīs ir dzīvojuši dievi, tāpēc arī latviešu mitoloģijā un kultūrā ozoli ieņem īpašu vietu. Par ozola simbolismu [[latviešu kultūra|latviešu kultūrā]] liecina tādi salīdzinājumi kā „vīrs kā ozols”, „stalts kā ozols”, „stiprs kā ozols”. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās [[pirtsslota]]s zēnam gatavo no ozola.<ref>G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. AS "Lauku Avīze", 2008, 24. lpp. {{ISBN|978-9984-827-15-5}}</ref> Vislielākie latviešu svētki [[Jāņi]], ir vasaras [[saulgrieži|saulgriežu]] laiks, kad līgotāji vij ozolzaru vainagus un liek tos galvā [[Jānis|Jānim]], ar ozolzariem pušķo mājas, pajūgus un automašīnas. Pēc senlatviešu ticējuma Jāņu naktī meitām jāmet Jāņu vainagi ozolā. Tās, kuru vainagi ar pirmo sviedienu paliks zaros, tajā pašā gadā izies pie vīra. Pārējām būs vēl precinieks jāgaida. Cik reizes vainags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140622010341/http://kllproject.lv/ziemassvetki/jani-un-ligo/# |archivedate={{dat|2014|06|22||bez}} }}</ref> Sapnī redzēt ozolu vai ozola vainagu nozīmējis ilgu mūžu, lielu godu, bagātību, varu, bet redzēt nolūzušu — nomirs kāds spēcīgs, varens vīrs, valdnieks, būs liela nelaime un bēdas. Mūsdienās ar ozola zariem ir rotāts [[Latvijas Republikas ģerbonis]], firmu un organizāciju emblēmas. Ozols tiek izmantots nosaukumos, uzvārdos, mājasvārdos. Vēl arvien ozola zaru vītnes ir rotājums ne tikai vasaras saulgriežos, bet arī ģimenes godos, [[Svētki|valsts svētkos]], [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētkos]], atklājot un iesvētot jaunas ēkas, tiltus un pieminekļus. Ozola lapa [[Latvija|Latvijā]] ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols. == Pielietojums medicīnā == [[Attēls:Holz der Stieleiche.jpg|210px|left|thumb|Ozola koksne ar mizu]] Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt [[āda|ādu]], [[gļotāda]]s. No drogas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, [[caureja]]s, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto [[mutes dobums|mutes dobuma]] skalošanai hroniska rīkles iekaisuma ([[tonsilīts|tonsilīta]]), [[stomatīts|stomatītu]], kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un [[apdegums|apdegumu]] ārstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām, peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem, uroģenitālo orgānu, akūtu iekaisumu ārstēšanai. Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, bet bez tam vēl [[apsaldējums|apsaldējumu]], [[izgulējums|izgulējumu]], [[skrofuloze]]s ārstēšanai, skalojumiem pret baltajiem ziediem un [[trihomonas|trihomonu]] invāzijām. Iekšķīgi lieto [[dizentērija]]s, pārmērīgu menstruālo asiņošanu, [[urīnpūslis|urīnpūšļa]] iekaisumu, [[cinga]]s, [[rahīts|rahīta]], aknu un liesas slimību ārstēšanai, kā arī pret saindēšanos ar sēnēm un [[varš|vara]] sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai. Ozolu mizas pulveri ar [[melnā papele|melnās papeles]] pumpuriem līdzīgās daļās vārot eļļā vai taukos (uz 1 — 2 ēdamkarotēm drogas 10 ēdamkarotes eļļas), gatavo ziedi, ko lieto izgulējumu ārstēšanai. Ozolu miza ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā. == Dižozoli == [[Attēls:Grīdnieku dižozols.JPG|250px|thumb|Grīdnieku dižozols Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 8.27m, 2015]] [[Attēls:Königseiche, 2a.jpg|250px|thumb|[[Bavārija]]s dižozols ''König-Ludwig-Eiche'', 2012]] Lielāko daļu no Latvijas dižkokiem aizņem tieši ozoli. Par dižozolu tiek saukts ozols ar apkārtmēru virs 4 metriem. [[Latvijas lielākie dižozoli]] pārsniedz 9 metru apkārtmēru. [[Kaives dižozols]], kas atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā,]] kā arī koks kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] ar 10,2 m apkārtmēru<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Kur aug Baltijā resnākie ozoli? | author= Andris Grīnbergs | work= Vides Vēstis | url= http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | accessdate= 2012-07-23 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304224138/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36 | archivedate= 2016-03-04 }}</ref> ir resnākais ozols Baltijā un Ziemeļeiropā. Kopš 2010. gada 16. marta Latvijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] noteikumos Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteicis mazākus izmērus kokiem, kuri ir aizsargājami un uzskatāmi par dižkokiem. Tagad dižkokus nosaka pēc tādiem pašiem kritērijiem kā citur Eiropā. Ozolam jāsasniedz 4 m apkārtmērs 1,3 m augstumā no zemes, lai kļūtu par dižozolu, vai arī jāstiepjas 32 m augstumā. Līdz izmaiņām dižozols Latvijā skaitījās tikai no 5 m apkārtmēra sasniegšanas. Aizsargājamo teritoriju arī dižkoku var apzīmēt ar speciālu „ozollapas zīmi”. Šo zīmju sagatavošanu un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160110204415/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/koki.htm Latvijas dabas pieminekļi — koki] * [http://www.skabeklis.lv/lv/ka-audzet/ozola-sesana/ Ozola sēšana] {{Commons|Quercus robur|Parastais ozols}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koki]] b381nwu6cmp7g73beboi5g7z7a2qiln 0 43727 4547703 4156091 2026-11-10T11:15:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547703 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Apologize.jpg|thumb|200px|[[Timbaland]] un [[OneRepublic]] singla "[[Apologize (dziesma)|Apologize]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 7 nedēļas un vēl 10 nedēļas [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2007)|2007]]. gadā.]] [[Attēls:Infinity 2008.jpg|thumb|200px|[[Guru Josh Project]] singla "Infinity 2008" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 6 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2008. gads|2008]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tika apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalījās visas dziesmas, par kurām tika balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tika balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, summētās kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skanēja katru svētdienu plkst. 11.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām varēja vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot bija iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot bija iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, bija iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām bija jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 bija zemākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēja, ka dziesma ļoti patīk). Bija jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai bija iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus bija jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas bija angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem varēja arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tika apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skanēja katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skanēja no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2008. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 227 dziesmas | dziesmu sk top10 = 78 dziesmas | ned 1sk1 = 6 | ned 1dz1 = [[Guru Josh Project]] — Infinity 2008<br />[[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] — [[Apologize (dziesma)|Apologize]] | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Enrique Iglesias]] — Can You Hear Me | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] feat. [[Justin Timberlake]] — [[4 Minutes]]<br />[[Katy Perry]] — I Kissed A Girl<br />[[Katy Perry]] — Hot N Cold | ned 10sk1 = 19 | ned 10dz1 = [[Armin van Buuren]] feat. Chris Jones — Going Wrong | ned 10sk2 = 17 | ned 10dz2 = [[Jordin Sparks]] feat. [[Chris Brown]] — No Air | ned 10sk3 = 15 | ned 10dz3 = [[Guru Josh Project]] — Infinity 2008<br />[[Busta Rhymes]] feat. [[Linkin Park]] — We Made It | ned 40sk1 = 24 | ned 40dz1 = [[Armin van Buuren]] feat. Chris Jones — Going Wrong<br />Fragma — Toca's Miracle 2008 | ned 40sk2 = 23 | ned 40dz2 = [[Paul van Dyk]] feat. Rea Garvey — Let Go | ned 40sk3 = 21 | ned 40dz3 = Laurent Wolf — No Stress<br />[[Basshunter]] — [[Now You're Gone]] | jaun sk1 = | jaun dz1 = | jaun sk2 = | jaun dz2 = | jaun sk3 = | jaun dz3 = }} [[Attēls:4 Minutes singls.jpg|thumb|200px|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un [[Justin Timberlake]] singla "[[4 Minutes]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 4 nedēļas.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[6. janvāris]] || [[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] || [[Apologize (dziesma)#Remiksētā versija|Apologize]] |- | [[13. janvāris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[20. janvāris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[27. janvāris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[3. februāris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[10. februāris]] || [[Leona Lūisa|Leona Lewis]] || Bleeding Love |- | [[17. februāris]] || [[Timbaland]] feat. [[OneRepublic]] || Apologize |- | [[24. februāris]] || Timbaland feat. OneRepublic || Apologize |- | [[2. marts]] || [[Leona Lūisa|Leona Lewis]] || Bleeding Love |- | [[9. marts]] || [[Timbaland]] feat. [[Keri Hilson]] & [[Nicole Scherzinger]] || [[Scream (Timbaland dziesma)|Scream]] |- | [[16. marts]] || [[Basshunter]] || [[Now You're Gone]] |- | [[23. marts]] || [[Paul van Dyk]] feat. Rea Garvey || Let Go |- | [[30. marts]] || Paul van Dyk feat. Rea Garvey || Let Go |- | [[6. aprīlis]] || [[Flo Rida]] feat. T-Pain || Low |- | [[13. aprīlis]] || H Two O feat. Platnum || What's It Gonna Be |- | [[20. aprīlis]] || [[OneRepublic]] || Stop And Stare |- | [[27. aprīlis]] || [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] feat. [[Justin Timberlake]] || [[4 Minutes]] |- | [[4. maijs]] || Madonna feat. Justin Timberlake || 4 Minutes |- | [[11. maijs]] || Madonna feat. Justin Timberlake || 4 Minutes |- | [[18. maijs]] || Madonna feat. Justin Timberlake || 4 Minutes |- | [[25. maijs]] || [[Jordin Sparks]] feat. [[Chris Brown]] || No Air |- | [[1. jūnijs]] || Jordin Sparks feat. Chris Brown || No Air |- | [[8. jūnijs]] || [[September]] || Cry For You |- | [[15. jūnijs]] || September || Cry For You |- | [[22. jūnijs]] || September || Cry For You |- | [[29. jūnijs]] || [[Jordin Sparks]] feat. [[Chris Brown]] || No Air |- | [[6. jūlijs]] || [[Busta Rhymes]] feat. [[Linkin Park]] || We Made It |- | [[13. jūlijs]] || [[Enrique Iglesias]] || Can You Hear Me |- | [[20. jūlijs]] || [[Busta Rhymes]] feat. [[Linkin Park]] || We Made It |- | [[27. jūlijs]] || [[Enrique Iglesias]] || Can You Hear Me |- | [[3. augusts]] || Enrique Iglesias || Can You Hear Me |- | [[10. augusts]] || Enrique Iglesias || Can You Hear Me |- | [[17. augusts]] || [[Busta Rhymes]] feat. [[Linkin Park]] || We Made It |- | [[24. augusts]] || [[Enrique Iglesias]] || Can You Hear Me |- | [[31. augusts]] || [[Katy Perry]] || I Kissed A Girl |- | [[7. septembris]] || Katy Perry || I Kissed A Girl |- | [[14. septembris]] || Katy Perry || I Kissed A Girl |- | [[21. septembris]] || Katy Perry || I Kissed A Girl |- | [[28. septembris]] || [[Guru Josh Project]] || Infinity 2008 |- | [[5. oktobris]] || Guru Josh Project || Infinity 2008 |- | [[12. oktobris]] || Guru Josh Project || Infinity 2008 |- | [[19. oktobris]] || Guru Josh Project || Infinity 2008 |- | [[26. oktobris]] || Guru Josh Project || Infinity 2008 |- | [[2. novembris]] || Guru Josh Project || Infinity 2008 |- | [[9. novembris]] || [[Katy Perry]] || Hot N Cold |- | [[16. novembris]] || Katy Perry || Hot N Cold |- | [[23. novembris]] || Katy Perry || Hot N Cold |- | [[30. novembris]] || Katy Perry || Hot N Cold |- | [[7. decembris]] || [[Kanye West]] || Love Lockdown |- | [[14. decembris]] || [[Pussycat Dolls]] || I Hate This Part |- | [[21. decembris]] || Pussycat Dolls || I Hate This Part |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2008)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2008. gads mūzikā]] gn1z63xgh5pktx34136luulyb2tdo9b 0 49803 4547437 4529033 2026-11-09T20:14:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547437 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) ir [[pilsēta]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs, kas atrodas ārpus tā teritorijas. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī. == Nosaukums == "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā Carnikavas pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute'', taču šie vārdi neguva plašu lietojumu.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Avotos minēts arī ar [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]] saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Mūsdienu lībiešu valodā 'osis' rakstāms kā ''särn'' (datīvā ''särni'') vai ''sǟrna'', bet ieleja — ''luoik.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livonian.tech/datubazes/lv/api2/tech/formas?vards_id=19927&vardskira=s|title=Vārda ''särn'' vienskaitļa un daudzskaitļā locījumi - Livonian language and culture resource platform “Livonian.tech”|website=livonian.tech|access-date=2026-09-04|date=2024|publisher=Latvijas Universitātes Lībiešu institūts}}</ref> Vārds ''Koivemund'' veidojies kā saliktenis "Gaujas mute (ieteka)" no Gaujas nosaukuma somugru valodās — ''Koiv'' jeb ''Koiva'' — un vācu vārda ''mund'', kas tulkojams gan kā 'mute', gan 'ieteka'. == Vēsture == {{galvenais|Carnikavas vēsture}} [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā minēta [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta pie Gaujas ɡrīvas (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169|url=https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm|access-date={{dat|2026|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|06|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625083212/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Chronicle of Henry of Livonia. Translated by James A. Brundage.|url=http://archive.org/details/chronicleofhenry0000unse|date=1961|pages=121., 201|location=[[Medisona]], [[Viskonsīna]], ASV|publisher=Wisconsin Press|year=1961}}</ref> [[Livonija|Livonijas valsts]] laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja]]s Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta viena no, pēc laikabiedru vērtējuma, greznākajām muižu pilīm Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> [[Carnikavas muiža]] 18. un 19. gadsimtos saukta arī par Meņģeļu muižu<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> jeb Sānkauli.<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1917. gads|1917. gada]] rudenī pēc [[Rīgas operācija]]s Carnikavu ieņēma [[Vācijas Impērija]]s armija, kura to kontrolēja līdz [[1919. gads|1919. gada]] sākumam, kad tā atkāpās kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienībām [[Padomju Latvijas armija|Latvijas SPR armijas]] uzbrukuma rezultātā. Rīgas operācijas laikā nodega Carnikavas muižas pils, kuras drupas saglabājās vismaz līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]]. 1919. gada pavasarī Carnikavas muižas apkārtni ieņēma latviešu un [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] vienības. Tā paša gada vasarā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavas apkārtni no Landesvēra spēkiem atbrīvoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] vienības, kuras ar uguni atbalstīja [[Igaunijas Jūras spēki|Igaunijas Kara flote]]. No 19. gadsimta beigām līdz 1949. gadam Carnikava bija Rīgas apriņķa Ādažu pagasta ciems. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju, ciemā darbojās 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā līdz Carnikavai pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Zemitāni—Rūjiena]], un 1934. gadā atklāja dzelzs tiltu pār Gauju, kas ļāva pagarināt līniju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada vasarai, kad atgriezās padomju okupācijas varasiestādes, Carnikavu bija okupējis [[Vērmahts]], kurš, atkāpjoties, uzspridzināja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai. 1945. gadā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas iestādes]] Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas [[Ciems (administratīva vienība)|ciema padomi (ciemu)]], kurš 1949. gadā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku [[kolhozs]] "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> 1990. gada administratīvās reformas ietvaros tika likvidēts Ādažu ciems un atjaunots Ādažu pagasts Rīgas rajona sastāvā, bet 1992. gada martā ar Latvijas valdības lēmumu no tā atdalīja [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] ar centru Carnikavā. 2006. gadā pagastu pārveidoja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš no 2009. gada kļuva par pirmā līmeņa pasvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā [[Ādažu novada dome|Ādažu novada pašvaldība]] uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stājas spēkā 2026. gada 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā. Saeima likumprojektu sekojoši atbalstīja, piešķirot Carnikavai pilsētas tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 |2026|5317 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā ir vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš", bērnudārzs "Nēģītis", jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv|archive-date=2024-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103001616/https://www.maksluskola.lv/kontakti}}</ref> == Personības == Carnikavas muižas pilī dzīvoja embriologs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas pārvaldnieka namā (mūsdienās nojaukts, aptuvenā adrese — Jūras iela 2) dzīvoja ģenerālis un Latvijas kara ministrs [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas pilsētas daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja Saeimas deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavā dzimis Austrālijas latviešu gleznotājs [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (bijušajos "Drunkas Nagaiņos", 1899—1983), kā arī jūras kapteinis, hidrogrāfs un pētnieks [[Reinholds Bernhards]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242|title=46-47. lpp.|access-date={{dat|2019|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242}}</ref><ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref><ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā dzīvo dzejniece [[Anna Auziņa]]. Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā apɡlabāti dzejnieki [[Ojārs Vācietis]] un [[Ludmila Azarova|Ludmila Vāciete (Azarova)]]. Azarova oriģināli dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15, un pēc tam tur dzīvoja arī Ojārs Vācietis.<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref> Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> metālmākslinieks, viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> kā arī šahists [[Alvis Vītoliņš]], rakstniece un padomju represiju upure [[Melānija Vanaga]] un būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lepnumu-tautai-nevajag-zaudet-melanija-vanaga|title=Lepnumu tautai nevajag zaudēt. Melānijas Vanagas saruna ar “LA” 1994. gadā|website=LA.LV|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvaldes ēka </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.adazunovads.lv/lv Ādažu novada mājas lapa] * [http://www.carnikava.lv Bijušā Carnikavas novada mājas lapas arhīvs] {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] 7dupjnjuoetff8v8oo3zox5vuuv3syi 0 51743 4547639 4502955 2026-11-10T08:44:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547639 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Trollus europaeus.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Trollius europaeus|Eiropas saulpurene}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Ranunculales | rinda_lv =Gundegu rinda | dzimta =Ranunculaceae | dzimta_lv =Gundegu dzimta | ģints =Trollius | ģints_lv =Saulpurenes | suga =T. europaeus | suga_lv =Eiropas saulpurene | binomial =Trollius europaeus L. | kategorijas = nē }} '''Eiropas saulpurene''' (''Trollius europaeus'') ir daudzgadīgs [[gundegu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Dzelteno un apaļo ziedu dēļ augam ir daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta pika, cāļa galva, cāļa poga, zaķupoga, bumbuļpuķe, sviestpurene un citi. [[Latvijas Botāniķu biedrība]] savā 70 gadu jubilejā Eiropas saulpureni ir izvēlējusies par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]] 2022.<ref name=dabasdati>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati. Skatīts: 2022. gada 11. janvārī</ref> == Apraksts == Vidēja lieluma augs, atkarībā no augšanas apstākļiem var būt 30—80 cm garš. [[Stumbrs]] stāvs, dažreiz zarojas, dobs. Apakšējās [[lapas]] ar kātiem vai sēdošas, staraini dalītas. Augšējās lapas sēdošas. Lapu virspuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka. Lapu forma ir līdzīga [[gandrenes|gandrenēm]] vai [[gundegas|gundegām]], bez ziediem šos augus ir viegli sajaukt. [[Attēls:Trollius_europaeus_fruchtstand.jpeg|thumb|Auglis - someņu kopauglis]] [[Zieds|Ziedi]] dzelteni, 1,5–2,5 cm diametrā, pa vienam stumbra galā. Virs zieda platajām, dzeltenajām kauslapām ir sīkākas, oranždzeltenas [[vainaglapa]]s. Pie vainaglapu pamata atrodas [[nektārs|nektāra]] bedrītes, tāpēc tās sauc arī par nektārlapām.<ref name=latvijasdaba>[https://www.latvijasdaba.lv/augi/trollius-europaeus-l// Latvijas daba] Sugu enciklopēdija. Skatīts: 2022. gada 11. janvārī</ref> Ziedēšanas laikā vainaglapas joprojām paliek ieritinātas un veido kupolu ar mazu ieeju. Tāpēc saulpurenes var apputeksnēt vai nu ļoti sīki kukaiņi, vai arī lieli, kas ar savu svaru spēj iespiesties zieda kupolā un nokļūt līdz nektāram. Eiropas saulpurene zied maijā un jūnija sākumā. [[Auglis]] — someņu kopauglis. Augam ir gandrīz vertikāli novietots saknenis, kurā uzkrājas barības vielu rezerves. Sakņu sistēma ir sekla un sniedzas aptuveni 15 cm dziļumā, toties uz sāniem var stiepties 50–100 cm attālumā. == Izplatība un biotopu raksturojums == [[Attēls:Trollius europaeus seed head - Keila.jpg|thumb|Sēklas izplata vējš vai pašizsēja]] Suga izplatīta [[Eiropa]]s ziemeļu, centrālajos un kalnu apvidos, sastopama arī [[Sibīrija|Rietumsibīrijā]]. Izplatības dienvidu robeža sniedzas līdz [[Spānija]]s un [[Itālija]]s centrālajai daļai, kā arī [[Grieķija]]s ziemeļiem. Kalnos saulpurenes ir atrodamas augstkalnu pļavās līdz 3000 m augstumam virs jūras līmeņa.<ref>Jaakko Jalas, Juha Suominen (Hrsg.): Atlas Florae Europaeae. Distribution of Vascular Plants in Europe. 8. Nymphaeaceae to Ranunculaceae. Akateeminen Kirjakauppa, The Committee for Mapping the Flora of Europe & Societas Biologica Fennica Vanamo, Helsinki 1989, ISBN 951-9108-07-6, S. 38–39.</ref> Latvijā Eiropas saulpurenes ir sastopamas visā teritorijā. Aug mitrās pļavās, upju krastos, mežu pļavās — vietās, kur ir barības vielām bagāta, pastāvīgi mitra augsne. Lai gan izplatības areāls ir plašs, augs nav bieži sastopams un ir iekļauts vairāku valstu [[Sarkanā grāmata|Sarkanajās grāmatās]]. Arī Latvijā sugas atradņu skaits samazinās, jo pļavas tiek meliorētas, kultivētas, vai reizēm aizaug ar krūmāju. Izvirzot Eiropas saulpureni par Gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas noskaidrot sugas stāvokli dabā, vai tā arī Latvijā nav uzskatāma par apdraudētu.<ref name=dabasdati /> Tā kā Eiropas saulpurene aug vietās, kas nav pakļautas pārmērīgi intensīvai zālāju izmantošanai, tā ir bioloģiski vērtīgu zālāju [[indikatorsuga]].<ref>[https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=67&aug_id=351&new// Dziedava.lv] Skatīts: 2022. gada 11. janvārī</ref> == Izmantošana == Eiropas saulpurene ir iecienīts [[krāšņumaugs]]. Sugai izveidotas vairākas šķirnes, kas piemērotas audzēšanai dārzos. Saulpurenes ir saulmīļi, bet labi pacieš daļēju noēnojumu. Augiem piemērotas labi drenētas, mitras augsnes, tāpēc saulpurenes izmanto apstādījumiem ūdensbaseinu malās.<ref>Keirāns L. ''Iepazīsim Latvijas augus''. Rīga : Zvaigzne, 1993. 64. lpp. ISBN 5-405-00395-6</ref> Eiropas saulpurenei piemīt antibakteriālas, spazmolītiskas, urīna un žulti dzenošas un pretiekaisuma īpašības, tomēr tautas medicīnā izmantot nav ieteicams, jo augs ir indīgs. Senatnē šo augu izmantoja, lai ārstētu cingu, dzelteno kaiti, hemoroīdus, epilepsiju un tūsku.<ref>[https://www.agfonds.lv/arstniecibas-zalites/zalites-rs/saulpurene-eiropas-trollius-europaeus-l/// AGfonds.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220111183144/https://www.agfonds.lv/arstniecibas-zalites/zalites-rs/saulpurene-eiropas-trollius-europaeus-l/// |date={{dat|2022|01|11||bez}} }} Skatīts: 2022. gada 11. janvārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Gundegu dzimta]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] [[Kategorija:Latvijas gada augs]] nqfjjnmguqxh70blean7j98lhfc4ltq 0 56135 4547359 3513519 2026-11-09T17:37:58Z Meistars Joda 781 4547359 wikitext text/x-wiki {{Zvaigznāja infokaste | name = Zaķis | abbreviation = Lep | name_latin = Lepus | RA = 6 | dec = -20 | areatotal = 290.291 | arearank = 51. vieta | numbermainstars = 8 | numberstarsplanets = 1 | numberbrightstars = 2 | numbernearbystars = 3 | brighteststarname = [[Arnebs]] | starmagnitude = 2.58 | neareststarname =[[GI 229]] | stardistance = 19 | numbermessierobjects = 1 | meteorshowers = | bordering = [[Orions]]<br />[[Vienradzis (zvaigznājs)|Vienradzis]]<br />[[Lielais Suns]]<br />[[Balodis (zvaigznājs)|Balodis]]<br />[[Greblis]]<br />[[Eridāna]] | r_latvija =ziemā | latmax = 63 | latmin = 90 }} '''Zaķis''' ir dienvidu puslodes [[zvaigznājs]]. Tas ir viens no 48 [[Ptolemajs|Ptolemaja]] izveidotajiem zvaigznājiem. Zvaigznājā atrodas 72 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes. Nelielais Zaķa zvaigznājs atrodas zem [[Orions (zvaigznājs)|Oriona]]. Spožākā zvaigzne '''Zaķa α''' jeb '''Arnebes''' ir 3. lieluma pārmilzis. Kopā ar [[Rīgels|Rīgelu]] un Orionu tas veido gandrīz vienādmalu trīsstūri. Savukārt '''Zaķis α,β,ε,ν''' veido diezgan viegli pamanāmu četrstūri. == Nozīmīgi objekti == * Zvaigznājā atrodas viens no [[Mesjē katalogs|Mesjē kataloga]] objektiem — [[M79]]. Tā ir lodveida zvaigžņu kopa ar [[redzamais spožums|redzamo spožumu]] 8.56^m. Atrodas 41 000 gaismas gadu attālumā. * [[Arnebs]] ir spožākā zvaigzne zvaigznājā. Tās redzamais spožums ir 2.58^m. Atrodas 1300 gaismas gadu attālumā. * [[Nihals]] ir dzeltenais [[pārmilzu zvaigzne|pārmilzis]]. Tā redzamais spožums 2.81^m. Atrodas 159.2 gaismas gadu attālumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Zvaigznāji}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zvaigznāji]] dmuxf45jcim13zgi1hdqklgue6ednt5 0 56356 4547333 4505973 2026-11-09T16:09:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547333 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|kukaiņiem, kuri ir līdzīgi medus bitēm|Bite (nozīmju atdalīšana)|bite}} {{BioTakso infokaste | attēls = Osmia ribifloris bee.jpg | att_nosaukums = [[Zilā bite]] (''Osmia ribifloris'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta=Endopterygota | virskārta_lv=Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Hymenoptera | kārta_lv = Plēvspārņi | apakškārta = Apocrita | apakškārta_lv = Iežmauglapsenes | virsdzimta = Apoidea | virsdzimta_lv = Bišu virsdzimta | nenoteikta kārta = Anthophila | nenoteikta kārta_lv = Bites | binomial = Anthophila <small>([[Latreille]], 1804/1807?)</small><ref>[http://taxonomicon.taxonomy.nl/TaxonTree.aspx?id=28306 Taxon: Anthophila Latreille, 1804/1807? - bees]</ref> | izplatība = | iedalījums = Pie bitēm pieder vairākas dzimtas:<br /> * [[Austrālijas zīdbites]] (''Stenotritidae'') * [[Griezējbites]] (''Megachilidae'') * [[Grumbuļbites]] (''Melittidae'') * [[Lielās grumbuļbites]] (''Meganomiidae'') * [[Medusbišu dzimta|Medusbites]] (''Apidae'') * [[Primitīvās grumbuļbites]] (''Dasypodaidae'') * [[Slaidbites]] (''Halictidae'') * [[Smilšbites]] (''Andrenidae'') * [[Zīdbites]] (''Colletidae'') | kategorijas = nē | sinonīmi= * ''Apiformes'' }} '''Bites''' jeb '''bišveidīgie kukaiņi''' (''Anthophila'') ir [[kukaiņi]], kuri ir radniecīgi [[lapsenes|lapsenēm]] un [[skudru dzimta|skudrām]]. Ir zināmas vairāk nekā 20 000 bišu [[suga|sugu]]<ref>Danforth, B.N., Sipes, S., Fang, J., Brady, S.G. (2006) The history of early bee diversification based on five genes plus morphology. Proceedings of the National Academy of Sciences 103: 15118-15123</ref>, kuras iedalītas 9 [[dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Savukārt visas šīs dzimtas ietilpst [[bišu virsdzimta|bišu virsdzimtā]] (''Apoidea''). Bites apdzīvo visus [[kontinenti|kontinentus]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. == Bišu izskats un īpašības == [[Attēls:Irapuã_-_REFON.jpg|thumb|left|180px|[[Bezdzeloņbites|Bezdzeloņbite]] ''[[Trigona spinipes]]'']] Bites pārtiek no [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em, pirmkārt bitēm barība ir enerģijas avots, un tikai otrkārt tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots. Bites savus cirmeņus (bišu kāpurus) baro ar [[bišu maize|bišu maizi]], ko pagatavo no ziedputekšņiem. Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle. Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem [[trans|traniem]], bet no 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm. Visām bitēm ir 4 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām [[kājas|kājām]]. Tāpat kā citiem [[iežmauglapsenes|iežmauglapseņu]] kukaiņiem, bitēm [[dējeklis]] ir pārveidojies [[dzelonis|dzelonī]]. Dzelonis miera stāvoklī ir paslēpts vēderā. Tā kā vēders ir ļoti kustīgs, dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs. Bišveidīgajiem kukaiņiem ir bagātīgs ķermeņa apmatojums un paplašināts kājiņas priekšējais loceklis. Savus pēcnācējus bites audzē ligzdā [[bišu šūnas|šūnās]]. Vismazākā bite ir [[mazā bezdzeloņbite]] (''Trigona minima''), kas pieder [[bezdzeloņbites|bezdzeloņbišu ģintij]] (''Trigona''), šīm bitēm nav dzeloņa un to garums ir 2,1 [[Milimetrs|mm]]. Vislielākā bite pasaulē ir [[Indonēzijas sveķu bite]] (''Megachile pluto''), kas pieder [[griezējbites|griezējbišu dzimtai]] (''Megachilidae''), Indonēzijas sveķu bite var sasniegt 39 mm garumu. Bet [[slaidbites]] (''Halictidae''), kas ir populāras visā [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]], ir tik atšķirīgas no bitēm kopumā, ka tiek uzskatītas par [[muša|mušām]] vai [[lapsene|lapsenēm]]. Vislabāk cilvēki atpazīst [[Eiropas medus bite|Eiropas medus biti]] (''Apis mellifera''), kura ražo [[medus|medu]], lai gan medu ražo arī dažas citas bites. Šī bite ir iecienīta [[biškopība|biškopībā]] visā pasaulē. Bišu galvenie ienaidnieki ir dažādi [[putni]]: [[bišu dzenis]] (''Merops apiaster''), [[karaļputni]] (''Tyrannus''), [[zobgaļputni]] (''Mimidae''), kā arī [[spāres]] un lapseņu ģints - [[bišuvilki]] (''Philanthus''). == Augu apputeksnēšana == [[Attēls:Bee Collecting Pollen 2004-08-14.jpg|thumb|left|180px|[[Eiropas medus bite]] apputeksnē ziedu]] Bitēm ir liela nozīme [[augi|augu]] apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bites meklē ziedošus augus, lai sūktu [[nektārs|nektāru]] vai arī lai vāktu [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]]. Sūcot nektāru, bite var apputeksnēt ziedu, bet, vācot ziedputekšņus, apputeksnēšanās notiek pilnīgi. Zinātniski ir aprēķināts, ka ⅓ cilvēces pārtikas resursu ir atkarīga no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek [[Apputeksnēšana|apputeksnēta]] ar bišu palīdzību, īpaši ar [[Eiropas medus bite]]s (''Apis mellifera'') palīdzību. Lielākā daļa bišu ir pūkainas, to matiņi spēj [[Elektrostatika|elektrostatiski]] uzlādēties, kas palīdz pievilkt ziedputekšņus pie matiņiem, kas aug ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām. Ik pa laikam bites savāktos ziedputekšņus aiznes uz ligzdu, notīra un savāc speciālās [[bišu šūnas|šūnās]]. Liela daļa bišu vāc ziedputekšņus no daudziem, dažādiem augiem, bet ir bites, kas apmeklē tikai noteikta auga [[zieds|ziedus]]. Ziedu apmeklēšana var būt bīstama nodarbošanās. Ziedu kausos mēdz slēpties dažādas [[vaboles]] un [[zirnekļi]], kas uzbrūk bitēm. Meklējot ziedus, bites var nomedīt [[putni]] un citi plēsīgi [[kukaiņi]]. == Evolūcija == Bites tāpat kā [[Skudru dzimta|skudras]] ir pārveidojušās [[lapsenes]]. Bišu priekšteči bija lapsenes, kuras ir plēsīgas. Pārmaiņa no plēsīga kukaiņa uz kukaini, kas ēd nektāru un ziedputekšņus iespējams notika tādēļ, ka daudzie nomedītie kukainīši, kas bija paredzēti cirmeņu barošanai, bija aplipuši ar ziedu putekšņiem. Viena no vecākajām fosilajām bitēm, kas atrasta [[Ņūdžersija]]s [[dzintars|dzintara]] gabaliņā, ir bezdzeloņa bite, kas ir apmēram 100 [[miljons|miljonus]] gadus veca<ref>Poinar, G.O. Jr., Danforth, B.N. 2006. A fossil bee from early Cretaceous Burmese amber. Science 314: 614. </ref>. Zinātnieki ir vienojušies, ka starp mūsdienās dzīvojošām bitēm visprimitīvākās bites ir [[primitīvās grumbuļbites]] (''Dasypodaidae''). Kādreiz valdīja uzskats, ka tās ir [[zīdbites]] jeb [[īsmēles bites]] (''Colletidae''), kā arī tās ir bijušas sistematizētas [[grumbuļbites|grumbuļbišu dzimtā]] (''Melittidae''). Tomēr šobrīd zinātnieki uzskata, ka īsā [[mēle]] ir nevis bāzes formas pazīme, bet gan īpašas [[evolūcija]]s pazīme. == Saimes bites == [[Attēls:Bumblebee closeup.jpg|thumb|right|150px|[[Kamenes|Kamene]] (''Bombus''), saimes bite]] Bites var būt gan vientuļnieces, gan veidot lielākas vai mazākas saimes. Visattīstītākās bites ir tās, kas veido lielas saimes: [[medus bites]] (''Apis''), [[kamenes]] (''Bombus'') un [[bezdzeloņa medusbites]] (''Meliponini''). Lielajās saimēs kopā dzīvo [[bišu māte]], [[trans|trani]] un meitas - [[darba bite]]s. Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem. Saimes var būt ļoti lielas, kā [[Eiropas medus bite]]i (''Apis mellifera''), kurai vienā saimē var būt 60 000 bišu, un mazākas saimes kā [[kamenes|kamenēm]] - līdz 200 īpatņiem. Ir bites, kas veido nelielas, daļēji sociālas grupas. Šajās saimēs kopā dzīvo māsas, un tās nedzīvo kopā ar bišu māti, arī šīm bitēm ir darbu dalīšana. Ir primitīvas bišu dzimtas, kas ir sociālas un veido organizētas saimes, bet to uzvedība ir maz pētīta. Šo bišu dzīves veids ir gandrīz nezināms. Vismazāk izpētītās bites ir [[slaidbites]] (''Halictidae'') == Bites vientuļnieces == [[Attēls:Anthidium September 2007-7.jpg|thumb|left|180px|[[Griezējbites|Griezējbite]] (''Megachile''), bite vientuļniece]] Lielākā daļa pārējo bišu, kā [[austrumu namdara bite]] (''Xylocopa virginica''), [[lucernas griezējbite]] (''Megachile rotundata''), [[orhideju bite]] (''Osmia lignaria'') un [[Japānas ragabite]] (''Osmia cornifrons'') ir vientuļnieces, kas jāsaprot tādā veidā, ka katra sievišķā dzimuma bite ir māte, katra veido savu ligzdu, un šīm bitēm nav darba bišu. Bites vientuļnieces neražo [[medus|medu]] un [[bišu vasks|vasku]]. Bites vientuļnieces ir nozīmīgas augu apputeksnētājas, ziedputekšņi ir galvenā bišu [[cirmenis|cirmeņu]] barība. Bieži ziedputekšņi tiek jaukti ar nektāru. Šīs bites ļoti bieži ir viena vai dažu [[augs|augu]] bites, tomēr nektāru sūc no dažādiem augiem. Nav zināma neviena bite, kas vāktu [[nektārs|nektāru]] tikai no viena vai dažiem augiem. Ir bites, kas ziedputekšņu vietā ievāc augu eļļas. Ir augi, kurus efektīgi apputeksnēt var tikai īpašas [[suga]]s bites. Bites vientuļnieces iekārto ligzdas dobos augos, piemēram, [[niedres|niedrēs]], bet visbiežāk tuneļos [[zeme|zemē]]. Bišu māte iekārto ligzdu ar vienu [[ola|olu]], un šajā ligzdā noglabā cirmenim nepieciešamo pārtiku, ligzda tiek rūpīgi noslēgta. Ligzdā var būt arī vairākas šūnas. Ja ligzda tiek iekārtota koka dobumā, tad ārējās šūnās, tajās, kuras atrodas vistuvāk izejai, tiek iedētas vīrišķā dzimuma olas. Bites vientuļnieces nerūpējas par cirmeņiem, ligzda tiek pamesta pēc olu izdēšanas. Parasti bites vientuļnieces pēc tam, kad ir iekārtojušas vienu vai vairākas ligzdas, nomirst. Bites vientuļnieces visbiežāk ir bez dzeloņiem, vai, ja tām ir dzelonis, tas tiek lietots ļoti reti. Ir bišu vientuļnieču sugas, kuru mātes labprāt veido ligzdas tuvu viena otrai, radot šķietamu iespaidu par sociālu struktūru. Reizēm vairākas mātes izmanto vienu ligzdu, bet katra iekārto savam pēcnācējam šūnu ar barības resursu. Šādas bites mēdz saukt par komunālām bitēm. == Parazītbites == [[Attēls:Nomada fulvicornis01.jpg|thumb|150px|[[Dzegužbišu apakšdzimta|Dzegužbite]] (''Nomadinae'')]] Parazītbites jeb dzegužbites rīkojas tāpat kā [[putni]] [[dzeguze]]s. Šādas bites ir vairākās [[bišu virsdzimta]]s (''Apoidea'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Viena no tādām parazītbišu apakšdzimtām ir [[dzegužbišu apakšdzimta]] (''Nomadinae''), kas pieder [[bišu dzimta]]i (''Apidae''). Šo bišu mātēm nav spējas savākt ziedputekšņus, un tās nemāk uzbūvēt savas ligzdas, tādēļ tās ielavās "normālo" bišu ligzdās un to šūnās iedēj savas olas. Ižšķiļoties parazībites cirmenis apēd saimnieces bites cirmeni, ja māte to jau nav izdarījusi. Reizēm parazītbite ielavās saimes bišu ligzdās un izdēj daudzas savas olas, dažreiz [[bišu māte]] tiek nogalināta, un tās vietu ieņem parazītbite. Daudzas parazītbites ir radniecīgas kādām bišu sugām, izskatā un izmērā atgādinot biti, kuras ligzdā tā vēlas iekļūt. == Nakts bites == [[Attēls:Two bees in a flower.JPG|thumb|180px|Nakts bites kaktusa ziedā]] Četrām bišu dzimtām: [[smilšbites|smilšbitēm]] (''Andrenidae''), [[zīdbites|zīdbitēm]] (''Colletidae''), [[slaidbites|slaidbitēm]] (''Halictidae'') un [[medusbišu dzimta]]i (''Apidae'') ir sugas, kas izlido vākt ziedputekšņus krēslā vai [[nakts|naktī]]. To acis ir veidotas, lai spētu uztvert visniecīgāko [[gaisma|gaismu]]. Šīs bites apputeksnē augus, kuru [[zieds|ziedi]] atveras vakarā, vai dažas šo sugu bites dzīvo tuksnesī un dienas laikā gaisa [[temperatūra]] ir pārāk augsta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ Bišu latviskie nosaukumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715095501/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ |date={{dat|2009|07|15||bez}} }} * [http://www.discoverlife.org/20/q?search=Apoidea Bišu virsdzimta] * [https://web.archive.org/web/20060428075519/http://cache.ucr.edu/~heraty/beepage.html Bišu sugas (angliski)] * [http://www.ars.usda.gov/main/site_main.htm?modecode=53420300 Bišu izpētes centrs] * [http://www.abc.net.au/science/scribblygum/may2003/default.htm Bezdzeloņbites] * [https://web.archive.org/web/20090409114154/http://www.insectpix.net/ Bites vientuļnieces] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/6084974.stm Vecākā fosilā bite pasaulē] * [https://web.archive.org/web/20090801133935/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/174500 Koksnes bites tranu deja] *[http://www.nationalgeographic.com/features/140114-bee-native-macro-photography-insects-science/?utm_source=Facebook&utm_medium=Social&utm_content=link_fb20140124ng-bees&utm_campaign=Content#.UuODVv3g46U Nationalgeographic Photo Album of Bees] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140127171946/http://www.nationalgeographic.com/features/140114-bee-native-macro-photography-insects-science/?utm_source=Facebook&utm_medium=Social&utm_content=link_fb20140124ng-bees&utm_campaign=Content#.UuODVv3g46U |date={{dat|2014|01|27||bez}} }} [[Kategorija:Bites| ]] [[Kategorija:Bišu virsdzimta]] [[Kategorija:Plēvspārņi]] tv3543phrbn7wepcyhx2cspasutk7jw 0 56615 4547358 4537458 2026-11-09T17:37:21Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547358 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 300px | nosaukums = Velociraptori | binomial = Velociraptor | autors = Osborn, 1924 | attēls = Velociraptor Wyoming Dinosaur Center.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Sauropsida | klase_lv = Rāpuļi | virskārta = Dinosauria | virskārta_lv = Dinozauri | kārta = Saurischia | kārta_lv = Zauriegurņa dinozauri | apakškārta = Theropoda | apakškārta_lv = Teropodi | dzimta = Dromaeosauridae | dzimta_lv = Dromeozauru dzimta | apakšdzimta = Velociraptorinae | apakšdzimta_lv = Velociraptoru apakšdzimta | ģints = Velociraptor | ģints_lv = Velociraptori | iedalījums = * ''[[Velociraptor mongoliensis|V. mongoliensis]]'' * ''[[Velociraptor osmolskae|V. osmolskae]]'' | kategorijas = nē }} '''Velociraptori''' (''Velociraptor'') ir izmirusi plēsīgu [[teropodi|teropodu]] [[dinozauri|dinozauru]] ģints, kas pieder [[dromeozauri|dromeozauru dzimtai]] (''Dromaeosauridae'').<ref name="nhm">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhm.ac.uk/discover/dino-directory/velociraptor.html |title=Velociraptor |work=Natural History Museum |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref><ref name="bindellini2025">{{Publikācijas atsauce |last=Bindellini |first=Gabriele |last2=Moscarella |first2=Alfio |last3=Makovicky |first3=Peter |last4=Manucci |first4=Fabio |last5=Romano |first5=Marco |title=Velociraptor: The State of the Art 100 Years after the Discovery of This Iconic Dinosaur |journal=Italian Journal of Geosciences |year=2025 |volume=144 |issue=3 |pages=460–486 |doi=10.3301/IJG.2025.22 |url=https://www.italianjournalofgeosciences.it/297/article-1232/em-velociraptor-em-the-state-of-the-art-100-years-after-the-discovery-of-this-iconic-dinosaur.html |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Tie dzīvoja [[Āzija|Āzijā]] vēlā [[krīts (periods)|krīta periodā]], galvenokārt tagadējās [[Mongolija]]s un [[Ķīna]]s teritorijā.<ref name="amnh">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/explore/ology/ology-cards/018-velociraptor-mongoliensis |title=Velociraptor mongoliensis |work=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Velociraptori bija nelieli, viegli būvēti, divkājaini un [[spalva|spalvām]] klāti [[gaļēdāji|plēsēji]] ar garu, samērā stīvu [[aste|asti]] un dromeozauriem raksturīgu palielinātu, sirpjveidīgu nagu uz katras pakaļkājas otrā [[pirksts|pirksta]].<ref name="bindellini2025"/><ref name="amnh-feathers">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/explore/news-blogs/velociraptor-feather-evidence |title=Velociraptor Had Feathers |date=2007-11-28 |work=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Salīdzinājumā ar dažiem citiem pazīstamiem dromeozauriem, piemēram, [[deinonikss|deinoniksiem]] (''Deinonychus'') un ''[[Achillobator]]'', tie bija nelieli. Pieauguša velociraptora garums bija ap 1,8—2 metriem, un ievērojamu daļu no tā veidoja aste.<ref name="nhm"/><ref name="bindellini2025"/> Velociraptoriem bija zems un iegarens [[galvaskauss]] ar raksturīgi ieliektu purna augšējo profilu un nedaudz uz augšu izliektu purna priekšgalu.<ref name="bindellini2025"/> Ģintij tradicionāli pieskaita divas sugas — ''[[Velociraptor mongoliensis|V. mongoliensis]]'' un ''[[Velociraptor osmolskae|V. osmolskae]]''. Tomēr vairākās [[filoģenētika|filoģenētiskajās]] analīzēs ''V. osmolskae'' nav izveidojusi vienotu grupu ar ''V. mongoliensis'', tādēļ tās piederība velociraptoru ģintij tiek apšaubīta un ir ierosināts tai izveidot atsevišķu ģinti.<ref name="bindellini2025"/> ''V. mongoliensis'' fosilijas galvenokārt atrastas Mongolijā, savukārt ''V. osmolskae'' 2008. gadā aprakstīta pēc galvaskausa kauliem, kas atrasti [[Bajana Mandahu veidojums|Bajana Mandahu veidojumā]] [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]], Ķīnā.<ref name="bindellini2025"/> Velociraptori ir vieni no [[masu kultūra|masu kultūrā]] pazīstamākajiem dinozauriem, īpaši pateicoties filmai “[[Juras laikmeta parks]]” un [[Juras laikmeta parks (filmu cikls)|tās turpinājumiem]], kuros tie parasti dēvēti par “raptoriem”.<ref name="amnh-popculture">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/explore/news-blogs/velociraptor |title=Get to Know a Dino: Velociraptor |date=2016-05-24 |work=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Filmās attēlotie velociraptori tomēr ievērojami atšķiras no paleontoloģiskajos pētījumos rekonstruētajiem dzīvniekiem. Filmās tie ir daudz lielāki un attēloti bez [[apspalvojums|apspalvojuma]], turklāt to izskatu un ķermeņa proporcijas lielā mērā iedvesmojis lielākais radinieks [[deinonikss]] (''Deinonychus'').<ref name="nhm"/><ref name="amnh-popculture"/> == Nosaukums un atklāšana == Pirmās zinātnei zināmās velociraptoru fosilijas tika atrastas [[Gobi]] tuksnesī [[Mongolija|Mongolijā]] [[Amerikas Dabas vēstures muzejs|Amerikas Dabas vēstures muzeja]] (AMNH) Centrālāzijas ekspedīciju laikā.<ref name="amnh-expedition">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/explore/ology/ology-cards/024-central-asiatic-expedition |title=Central Asiatic Expedition |work=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref><ref name="bindellini2025"/> Šīs ekspedīcijas 1920. gados vadīja amerikāņu pētnieks [[Rojs Čepmens Endrūss]], un tajās tika atklāts liels daudzums [[krīts (periods)|krīta]] perioda [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] fosiliju, tostarp vairāku līdz tam nezināmu [[dinozauri|dinozauru]] atliekas.<ref name="amnh-expedition"/> {{dat|1923|8|11||bez}} ekspedīcijas dalībnieks Pīters Kaisens Šabarahusu, tagad biežāk pazīstams kā [[Bajandzaga]] jeb Liesmojošās klintis, apvidū atrada pirmo velociraptora eksemplāru, kas vēlāk tika reģistrēts ar numuru AMNH 6515.<ref name="bindellini2025"/><ref name="amnh-6515">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.amnh.org/paleontology/search.php?action=detail&specimen_id=49382 |title=Velociraptor, catalog number FR 6515 |work=Division of Paleontology Collections Database |publisher=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Atradumu veidoja sāniski saspiests, bet gandrīz pilnīgs [[galvaskauss]] ar žokļiem, kā arī rokas trešā pirksta priekšpēdējā [[falanga (anatomija)|falanga]] un tai pievienota naga falanga.<ref name="bindellini2025"/> Šis eksemplārs kļuva par jaunās ģints un sugas ''[[Velociraptor mongoliensis]]'' [[holotips|holotipu]].<ref name="osborn1924">{{Publikācijas atsauce |last=Osborn |first=Henry Fairfield |title=Three New Theropoda, Protoceratops Zone, Central Mongolia |journal=American Museum Novitates |year=1924 |issue=144 |pages=1–12 |url=https://www.biodiversitylibrary.org/bibliography/91523 |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Amerikas Dabas vēstures muzeja prezidents un paleontologs [[Henrijs Fērfīlds Osborns]] 1924. gadā to zinātniski aprakstīja kā jaunu ģinti un sugu.<ref name="osborn1924"/><ref name="bindellini2025"/> Tā paša gada populārzinātniskā publikācijā Osborns dzīvniekam sākotnēji bija lietojis nosaukumu ''Ovoraptor djadochtari'', taču tam nebija pievienots formāls apraksts, tādēļ tas netika atzīts par derīgu [[binārā nomenklatūra|zinātnisku nosaukumu]]. Formālajā aprakstā Osborns ieviesa nosaukumu ''Velociraptor mongoliensis''.<ref name="osborn1924-popular">{{Publikācijas atsauce |last=Osborn |first=Henry Fairfield |title=The Discovery of an Unknown Continent |url=https://archive.org/details/sim_natural-history_march-april-1924_24_2/page/133 |journal=Natural History |year=1924 |volume=24 |issue=2 |pages=133–149 |language=en}}</ref><ref name="osborn1924"/> Ģints nosaukums ''Velociraptor'' veidots no [[latīņu valoda|latīņu]] vārdiem ''velox'' — ‘ātrs’ — un ''raptor'' — ‘laupītājs’, ‘zaglis’ vai ‘sagrābējs’, tādēļ to var tulkot aptuveni kā „ātrais laupītājs” vai „ātrais zaglis”.<ref name="osborn1924"/><ref name="bindellini2025"/> [[Sugas epitets]] ''mongoliensis'' norāda uz Mongoliju, kur tika atrasts [[tipa eksemplārs]].<ref name="bindellini2025"/> == Sistemātika un radniecība == [[Attēls:Vraptor-scale.svg|thumbnail|upright=1.1|Velociraptors salīdzinājumā ar cilvēku]] Velociraptori pieder [[dinozauri]]em (''Dinosauria''), [[teropodi]]em (''Theropoda'') un [[maniraptori]]em (''Maniraptora''). Maniraptoru ietvaros tas pieder ''[[Paraves]]'' kladai, kurā ietilpst [[dromeozauri]], [[troodonti]] un [[avialāni]], tostarp [[putni]].<ref name="turner2012">{{Publikācijas atsauce |last=Turner |first=Alan H. |last2=Makovicky |first2=Peter J. |last3=Norell |first3=Mark A. |title=A Review of Dromaeosaurid Systematics and Paravian Phylogeny |journal=Bulletin of the American Museum of Natural History |year=2012 |issue=371 |pages=1–206 |doi=10.1206/748.1 |url=https://www.biodiversitylibrary.org/bibliography/220865 |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref> Velociraptori pieder [[dromeozauru dzimta]]i (''Dromaeosauridae''), kuras pārstāvji bija galvenokārt nelieli vai vidēji lieli, divkājaini, spalvām klāti plēsīgi teropodi ar raksturīgu palielinātu, sirpjveidīgu nagu uz [[pakaļkāja]]s otrā pirksta.<ref name="turner2012"/><ref name="bindellini2025"/> Dromeozauru dzimtas ietvaros velociraptorus tradicionāli pieskaita [[velociraptoru apakšdzimta|velociraptoru apakšdzimtai]] (''Velociraptorinae''). Tā filoģenētiski definēta kā dromeozauru grupa, kuras pārstāvji ir tuvāk radniecīgi velociraptoriem nekā [[dromeozauri]]em (''Dromaeosaurus'').<ref name="bindellini2025"/> Velociraptoru apakšdzimtas sastāvs dažādos [[filoģenētika|filoģenētiskajos]] pētījumos tomēr atšķiras. Pie šīs grupas bieži pieskaita tādas Āzijas ģintis kā ''[[Tsaagan]]'' un ''[[Linheraptor]]'', bet dažās analīzēs arī ''[[Kuru]]'', ''[[Shri]]'', ''[[Adasaurus]]'' un citus dromeozaurus, savukārt citās analīzēs daļa šīs ģintis tiek iekļautas citās dromeozauru apakšgrupās.<ref name="bindellini2025"/> Velociraptoru radniecība ar [[deinonikss|deinoniksiem]] (''Deinonychus'') vēsturiski bijusi īpaši nozīmīga dromeozauru sistemātikā. Abām ģintīm ir daudzas līdzīgas [[skelets|skeleta]] pazīmes, un vairākos filoģenētiskajos pētījumos deinoniksi iekļauti velociraptoru apakšdzimtā. Citās analīzēs tie novietoti tuvāk [[dromeozauru apakšdzimta]]i (''Dromaeosaurinae''), tādēļ precīza abu ģinšu radniecības pakāpe ir atkarīga no izmantotās pazīmju kopas un filoģenētiskās analīzes.<ref name="bindellini2025"/> Savukārt [[dromeozauri]] (''Dromaeosaurus'') pieder tai pašai dromeozauru dzimtai, taču parasti tiek klasificēts dromeozauru apakšdzimtā.<ref name="bindellini2025"/> Dromeozauru dzimtas pārstāvji ir viena no neputnu dinozauru grupām, kas evolucionāri atrodas īpaši tuvu [[putni]]em. Velociraptori nebija mūsdienu putnu tiešie priekšteči, taču dromeozauriem un avialāniem bija kopīgs evolūcijas sencis, un tiem raksturīgas vairākas līdzīgas anatomiskas pazīmes.<ref name="turner2012"/> To vidū ir [[dakšveida kauls]] jeb furkula, putniem līdzīga [[plaukstas locītava]]s uzbūve, dobi un viegli [[kauls|kauli]], kā arī [[spalva|spalvojums]].<ref name="amnh-popculture"/><ref name="amnh-feathers"/> Fragmentāra eksemplāra MPC-D 100/981 [[elkoņkauls|elkoņkaulā]] konstatētas spalvu kātu piestiprinājuma vietas, kas tradicionāli interpretētas kā tiešs pierādījums tam, ka velociraptoriem bija attīstītas spārnveida spalvas.<ref name="amnh-feathers"/> Tomēr šā eksemplāra piederība tieši velociraptoru ģintij jaunākajos pētījumos tiek uzskatīta par nenoteiktu, un tas varētu būt klasificējams tikai kā nenoteikts velociraptoru apakšdzimtas pārstāvis.<ref name="bindellini2025"/> Velociraptori, būdami vieni no vislabāk zināmajiem dromeozauriem, ir bijuši nozīmīgs [[teropodi|teropodu]] anatomijas, dromeozauru sistemātikas un [[putnu evolūcija|putnu evolucionārās izcelsmes]] pētījumos.<ref name="turner2012"/><ref name="bindellini2025"/> Tā un citu [[paraviāni|paraviānu]] fosilijas palīdz rekonstruēt pakāpenisku tādu putniem raksturīgu pazīmju kā spalvojuma, specializētas plaukstas locītavas uzbūves un citu skeleta īpatnību veidošanos neputnu teropodu evolūcijā.<ref name="turner2012"/> == Sugas == Velociraptoru ģintij tradicionāli pieskaita divas sugas — ''[[Velociraptor mongoliensis]]'' un ''[[Velociraptor osmolskae]]''.<ref name="bindellini2025"/> Abas zināmas no [[vēlais krīts|vēlā krīta]], precīzāk — [[kampāns|kampāna]] stāva, nogulumiem Austrumāzijā, taču abu sugu fosilā materiāla daudzums un saglabātība ievērojami atšķiras.<ref name="bindellini2025"/><ref name="godefroit2008">{{Publikācijas atsauce |last=Godefroit |first=Pascal |last2=Currie |first2=Philip J. |last3=Li |first3=Hong |last4=Shang |first4=Chang Yong |last5=Dong |first5=Zhi-Ming |title=A New Species of Velociraptor (Dinosauria: Dromaeosauridae) from the Upper Cretaceous of Northern China |journal=Journal of Vertebrate Paleontology |year=2008 |volume=28 |issue=2 |pages=432–438 |doi=10.1671/0272-4634(2008)28[432:ANSOVD]2.0.CO;2 |language=en}}</ref> === ''Velociraptor mongoliensis'' === [[Attēls:Velociraptor Restoration.png|thumbnail|upright=1.0|Velociraptora rekonstrukcija]] ''Velociraptor mongoliensis'' ir [[holotips|ģints tipa suga]], kuru [[Henrijs Fērfīlds Osborns]] aprakstīja 1924. gadā pēc Mongolijas [[Gobi]] tuksnesī atrastā eksemplāra AMNH 6515.<ref name="osborn1924"/><ref name="bindellini2025"/> Tā zināma galvenokārt no [[Djadoktas svīta]]s nogulumiem Mongolijas dienvidos.<ref name="bindellini2025"/> Sugai piedēvēts salīdzinoši bagātīgs fosilais materiāls, tostarp vairāki [[galvaskauss|galvaskausi]] un samērā pilnīgi [[skelets|skeleti]], tādēļ ''V. mongoliensis'' ir viens no anatomiski vislabāk zināmajiem [[dromeozauri|dromeozauriem]].<ref name="bindellini2025"/> Pie ''V. mongoliensis'' pieder arī vairāki īpaši nozīmīgi fosilie atradumi, tostarp tā sauktais „[[Cīnošies dinozauri|Cīnošos dinozauru]]” eksemplārs, kurā ''Velociraptor mongoliensis'' saglabājies cīņā ar ''[[Protoceratops andrewsi]]''.<ref name="amnh-fighting">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amnh.org/explore/ology/ology-cards/038-fighting-dinosaurs |title=Fighting Dinosaurs |work=American Museum of Natural History |language=en |access-date=2026-10-18}}</ref><ref name="bindellini2025"/> Ar ''V. mongoliensis'' vēsturiski saistīts arī fragmentārais eksemplārs MPC-D 100/981, kura [[elkoņkauls|elkoņkaulā]] konstatētas attīstītu [[spalva|spalvu]] kātu piestiprinājuma vietas.<ref name="amnh-feathers"/> Šis atradums tradicionāli uzskatīts par tiešu pierādījumu velociraptoru apspalvojumam, tomēr eksemplāra fragmentārā saglabātība neļauj droši apstiprināt tā piederību ''V. mongoliensis''; jaunākajā pārskatā tas klasificēts kā nenoteikts velociraptoru apakšdzimtas vai iespējams velociraptoru ģints pārstāvis.<ref name="bindellini2025"/> === ''Velociraptor osmolskae'' === ''Velociraptor osmolskae'' 2008. gadā aprakstīja [[Paskāls Godefruā]], [[Filips Dž. Karijs]] un līdzautori pēc [[fosilijas|fosilijām]], kas atrastas [[Bajana Mandahu]] atradnē [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]], [[Ķīna|Ķīnā]].<ref name="godefroit2008"/> [[Holotips|Tipa materiālu]] veido savstarpēji saistīti sapāroti [[augšžoklis|augšžokļi]] un kreisais [[asaru kauls]], tādēļ suga zināma no ievērojami fragmentārāka materiāla nekā ''V. mongoliensis''.<ref name="godefroit2008"/><ref name="bindellini2025"/> No ''V. mongoliensis'' tā sākotnēji tika atšķirta galvenokārt pēc augšžokļa uzbūves — iegarenas purna priekšējās plātnes un palielinātas, pilienveidīgas priekšaugšžokļa atveres, kas pēc izmēra līdzinās augšžokļa atverei.<ref name="godefroit2008"/> Bajana Mandahu svītas nogulumi pēc vecuma, nogulumu veidošanās apstākļiem un fosilās faunas ir līdzīgi Mongolijas Djadoktas svītai.<ref name="godefroit2008"/> Sākotnējā aprakstā ''V. osmolskae'' tika uzskatīta par ''V. mongoliensis'' tuvu radinieci un tādēļ iekļauta tajā pašā ģintī.<ref name="godefroit2008"/> Vēlākās [[filoģenētika|filoģenētiskajās]] analīzēs šāda abu sugu radniecība tomēr nav vienmēr apstiprinājusies. Dažos pētījumos ''V. osmolskae'' novietota tuvāk ''[[Linheraptor]]'' nekā ''V. mongoliensis''.<ref name="bindellini2025"/> ''V. osmolskae'' joprojām tiek uzskatīta par atšķirīgu dromeozauru sugu, taču jaunākajā ģints sistemātikas pārskatā ieteikts tai izveidot atsevišķu ģinti. Tādēļ tās nosaukumu dažkārt raksta kā ''“Velociraptor”'' ''osmolskae'', ar pēdiņām norādot uz neskaidro ģints piederību.<ref name="bindellini2025"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zauriegurņa dinozauri]] eea5uhyzcz30l9a2z7s9677y4f99s4u 0 64950 4547502 4400713 2026-11-10T00:15:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547502 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mlodziejowski Palace in Warsaw.JPG|thumb|Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs]] '''Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs''' ({{val-en|Office for Democratic Institutions and Human Rights}}) ir EDSO sturktūrvienība, kas darbojas vēlēšanu uzraudzības, demokrātijas attīstības, cilvēktiesību, iecietības un nediskriminācijas, kā arī tiesiskuma jomā. Kopš 2020. gada biroja direktors ir Mateo Mekači (Itālija). Birojs ir dibināts 1990. gadā kā Brīvo vēlēšanu birojs. Tā sēdeklis ir Varšava. == Ārējās saites == * [http://www.osce.org/odihr/ DICB mājaslapa]{{en ikona}} * DICB ziņojumi par vēlēšanām Latvijā: ** 2002. g.: [https://web.archive.org/web/20190720054822/https://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/16247 ziņojums par provizoriskiem novērojumiem un secinājumiem, 06.10.2002.] ** 2006. g.: [http://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/21362 paziņojums presei, 08.10.2006.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170405012143/http://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/21362 |date=05.04.2017 }}, [http://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/23954 gala ziņojums, 08.02.2007.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305143425/http://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/23954 |date=05.03.2016 }} ** 2010. g.: [http://www.osce.org/lv/odihr/71709 paziņojums par provizoriskajiem novērojumiem un secinājumiem, 03.10.2010.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305143604/http://www.osce.org/lv/odihr/71709 |date=05.03.2016 }}, [http://www.osce.org/lv/odihr/75206 gala ziņojums, 10.12.2010.]{{Novecojusi saite}} ** 2011. g.: [http://www.osce.org/lv/odihr/elections/82647?download=true Paziņojums par provizoriskajiem novērojumiem un secinājumiem, 18.01.2011] ** 2014. g.: [http://www.osce.org/lv/odihr/elections/latvia/133746?download=true Gala atskaite, 18.12.2014] ** 2018. g.: [https://www.osce.org/files/Latvia%202018%20parliamentary_final%20report_LTV.pdf Gala atskaite, 17.01.2019] {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Cilvēktiesību organizācijas]] [[Kategorija:EDSO]] [[he:הארגון לביטחון ולשיתוף פעולה באירופה#המשרד למוסדות דמוקרטיים וזכויות אדם]] o2t3apbvmhlupzqntxyhv3lmsjrd85h 0 67343 4547602 4510694 2026-11-10T07:36:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Smiļģis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Smiļģis uz 2020. gada Latvijas pastmarkas | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1966 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 19 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = teātra režisors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Jānis Smiļģis, Hedviga Smiļģe (dz. Reinfelde) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Eduards Smiļģis''' (dzimis {{dat|1886|11|23}}, miris {{dat|1966|4|19}}) bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis [[Dailes teātris|Dailes teātri]] un bijis tā galvenais režisors no 1920. līdz 1964. gadam. Smiļģa vadītais Dailes teātris iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1886. gadā Rīgā ierēdņa ģimenē.<ref name="letonika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Smi%C4%BC%C4%A3is%20Eduards/32658|title=Eduards Smiļģis|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2015|6|17||bez}}}}</ref> Tēvs Jānis Smiļģis, māte Hedviga Smiļģe (dzimusi Reinfelde). Ģimenē bija arī brālis un māsa, kuri abi gājuši bojā Pirmā pasaules kara laikā (jaunākais brālis Jānis pazudis bez vēsts, māsa Anna mirusi no [[spāņu gripa]]s). 1906. gadā beidza mācības [[Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola|Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā]]<ref name="lat">{{LAT e|5|254.—255}}</ref> strādāja Zasulauka rūpnīcā "Motors" (direktors [[Teodors Kaleps]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Teodors-Kaleps |title=timenote.info |access-date={{dat|2026|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230426125716/https://timenote.info/lv/Teodors-Kaleps}}</ref> Līdztekus darbojās [[Apollo (teātris)|Apollo teātra]] un [[Rīgas Latviešu teātris|Rīgas Latviešu teātra]] izrādēs, 1912. gadā sāka strādāt [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]]. Pirmā pasaules kara laikā E. Smiļģis atradās bēgļu gaitās. No 1915. līdz 1916. gadam viņš darbojās Jaunajā Pēterpils Latviešu teātrī. 1920. gadā uzņēmās filmā "Psihe". Tēlojis varoņlomas. Tēliem raksturīgs dziļš pārdzīvojums, temperaments.<ref name="lat" /> Par E. Smiļģa darbību Padomju Krievijā šajā laikā ir samērā pretrunīga informācija, zināms, ka viņš bijis Ārkārtējās evakuācijas komisijas loceklis [[Arhangeļska]]s ostā Krievijas ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/378525-legendarais-eduards-smilgis-vina-teatris-kaislibas-un-sievietes|title=Leģendārais Eduards Smiļģis: viņa teātris, kaislības un sievietes|last=Bernāts|first=Andris}}</ref> Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā dibināja [[Dailes teātris|Dailes teātri]], līdz 1964. gadam bijis tā mākslinieciskais vadītājs un režisors, līdz 1941. gadam arī pats tēloja izrādēs (vairākas savu iestudējumu titullomas). Inscenējumus raksturo monumentalitāte, filozofisks vispārinājums, heroiski romantisks virziens.<ref name="lat" /> Bija [[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]] priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā kļuva par [[Latvijas Teātra biedrība]]s biedru. No 1949. līdz 1951. gadam un no 1953. līdz 1962. gadam vadīja to.<ref name="lat" /> 1950. gadā sarakstīja grāmatu par [[Berta Rūmniece|Bertu Rūmnieci]], publicēja rakstus par teātra mākslu. Miris 1966. gadā 79 gadu vecumā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. === Personīgā dzīve === E. Smiļģa pirmā sieva bija teātra sufliere Berta Āboliņa, laulībā dzimuši divi dēli Eduards Ornulfs un Zigurds (abi dēli gājuši bojā Otrā pasaules kara gados, viens pazudis kaujās pie [[Maskava]]s, otrs Vācijā, iespējams, gājis bojā [[Drēzdenes bombardēšana|Drēzdenes bombardēšanā]]). Viņam bija romantiskas attiecības ar vairākām teātra aktrisēm, arī ar [[Lilija Štengele|Liliju Štengeli]] un kustību pedagoģi un režisori [[Felicita Ertnere|Felicitu Ertneri]], attiecībās dzimusi Anna, kuru E. Smiļģis oficiāli neatzina par savu meitu. Pēc Otrā pasaules kara apprecējās ar Zigrīdu Kalniņu, laulībā dzimuši divi bērni — dēls Jānis un meita Aija. == Apbalvojumi == 1926. gadā Smiļģis saņēma ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], 1937. gadā — trešās šķiras. 1947. gadā saņēma [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu, bet 1948. gadā — [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu. Saņēmis vairākus [[Padomju Savienība|PSRS]] apbalvojumus. 1946. gadā tika apbalvots ar [[ordenis "Goda Zīme"|ordeni "Goda Zīme"]], bet 1947. gadā — ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] un [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]]. Saņēmis divus [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeņus]]. == Piemiņa == 1967. gadā [[Imants Krenbergs]] uzņēma dokumentālo filmu "Eduards Smiļģis".<ref name="lat" /> 1976. gadā viņa mājā iekārtots Teātra muzejs. 1986. gadā nodibināta Smiļģa balva varoņlomu tēlotājiem un režisoriem.<ref name="lat" /> Viņa dzimšanas dienā notiek "[[Spēlmaņu nakts]]" balvas pasniegšanas ceremonija. == Inscenējumi Dailes teātrī == {{pamatraksts|Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Smiļģis, Eduards}} [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 8agyuojvk015l1511w4in2wwu1p8qp8 0 68161 4547431 4533768 2026-11-09T20:02:25Z Biafra 13794 /* Oktobris */ t. 4547431 wikitext text/x-wiki {{Gads|2010}} {{Gada citi notikumi|2010}} {{Gads citos kalendāros|2010}} '''2010'''. ({{Rom sk gadam|2010}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** sākās [[Spānija]]s prezidentūra [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], pārņemot to no [[Zviedrija]]s; ** terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos kādas [[Volejbols|volejbola]] spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēki; ** vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība [[SUCRE]]; ** [[Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācij]]a (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar [[Ķīnu]]. * [[4. janvāris]] — [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pilsētā [[Dubaija|Dubaijā]] oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais [[Halīfa tornis]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/dubaija-atklas-pasaule-pirmo-superdebesskrapi Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi], diena.lv, {{dat|2010|1|4|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — [[2010. gada Haiti zemestrīce|7,0 balles stipra zemestrīce]] satricināja [[Haiti]], izpostot galvaspilsu [[Portoprensa|Portoprensu]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100117035912/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso |date={{dat|2010|01|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|13|SK}}</ref> bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ Haiti raises earthquake death toll to 230,000] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415005200/http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, msnbc.msn.com, {{dat|2010|2|9|SK}} {{en ikona}}</ref> * [[15. janvāris]] — bija novērojams daļējs [[Saules aptumsums]]. === Februāris === * [[7. februāris]] — [[Ukraina]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Viktors Janukovičs]]. * [[12. februāris|12.]]—[[28. februāris]] — [[Kanāda]]s pilsētās [[Vankūvera|Vankūverā]] un [[Vistlera|Vistlerā]] notika [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]]. * [[18. februāris]] — valsts apvērsumā gāzts [[Nigēra]]s prezidents [[Mamadū Tandža]]; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs [[Salū Džibo]]. * [[27. februāris]] — [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Čīle]]s krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/8542122.stm Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708], bbc.co.uk, {{dat|2010|2|28|SK}} {{en ikona}}</ref> šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja [[cunami]] vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju. * [[28. februāris]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] vētra "Sintija" [[Eiropa]]s rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,<ref>[http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/02/28/europe.storms/ Storm batters Europe, at least 55 dead], cnn.com</ref> izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100302191141/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas |date={{dat|2010|03|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Hosē Muhika]]. * [[11. marts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Mikola Azarovs]]. * [[23. marts]] — nogrimstot [[Dienvidkoreja]]s karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi [[Ziemeļkoreja]]s torpēda. * [[29. marts]] — divu sieviešu izraisītos sprādzienos [[Maskavas metro]] bojā gāja 37 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100401032057/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak |date={{dat|2010|04|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Kirgizstāna]]s prezidents [[Kurmanbeks Bakijevs]] pameta [[Biškeka|Biškeku]] un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva [[Roza Otunbajeva]]. * [[8. aprīlis]] — [[Prāga|Prāgā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]] un [[Krievija]]s prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] parakstīja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu]]. * [[10. aprīlis]] — [[Smoļenskas aviokatastrofa]]: pie [[Smoļenska]]s pilsētas [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas [[Tu-154]] katastrofā gāja bojā [[Polija]]s prezidents [[Lehs Kačiņskis]] un vēl 96 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100412153151/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents |date={{dat|2010|04|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** pastiprinājās [[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]] vulkāna izvirdums [[Islande|Islandē]], kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa; ** 7,1 ballu stiprā zemestrīcē [[Ķīna|Ķīnā]] gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes. * [[18. aprīlis]] — [[Zimeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[20. aprīlis]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: pēc sprādziena uz naftas platformas ''Deepwater Horizon'' sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki. * [[27. aprīlis]] — [[Standard & Poor's]] samazināja [[Grieķija]]s kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi. === Maijs === * [[1. maijs]]—[[30. oktobris]] — [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā notika [[Expo 2010|Expo]] pasaules izstāde. * [[2. maijs]] — [[Eirozona]] un [[Starptautiskais Valūtas fonds]] nolēma piešķirt 110 miljardus [[eiro|EUR]] palīdzībai [[Grieķija]]i. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelta [[Laura Činčilla]]. Viņa ir pirmā sieviete prezidente Kostarikā. * [[10. maijs]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[25. maijs|25.]]—[[29. maijs]] — [[Norvēģija]]s galvaspilsētā [[Oslo]] notika [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|55. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]s pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. * [[31. maijs]] — [[Izraēla]] uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut [[Gazas josla]]s blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Oša (Kirgizstāna)|Ošā]] nemieri pārauga etniskos konfliktos starp [[kirgīzi]]em un [[uzbeki]]em; bojā gāja vismaz 195 cilvēki. * [[11. jūnijs]]—[[11. jūlijs]] — [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika [[2010. gada FIFA Pasaules kauss]] futbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }}</ref> * [[13. jūnijs]] — Japānas zondes [[Hayabusa]] kapsula nolaidās uz Zemes, atgādājot asteroīda daļiņas. * [[24. jūnijs]] — par [[Austrālija]]s premjerministri kļuva [[Džūlija Gilarde]]. * [[26. jūnijs|26.]]—[[27. jūnijs]] — [[Toronto]] notika [[G20]] samits. * [[28. jūnijs]] — par [[Burundi]] prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts [[Pjērs Nkurunziza]]. * [[30. jūnijs]]: ** par [[Vācija]]s prezidentu ievēlēts [[Kristians Vulfs]]; ** par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentu kļuva [[Benigmo Akino III]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — sākās [[Beļģija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[4. jūlijs]] — [[Polija]]s prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja [[Broņislavs Komorovskis]]. * [[11. jūlijs]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams pilns [[saules aptumsums]]. * [[15. jūlijs]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma. * [[29. jūlijs]] — [[Pakistāna]]s ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes. === Augusts === * [[6. augusts]] — [[karstuma vilnis|karstuma viļņa]] ietvaros [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords. === Septembris === * [[16. septembris]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[10. Saeimas vēlēšanas]], kurās uzvarēja politiskā apvienība "[[Vienotība]]". * [[4. oktobris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti. * [[10. oktobris]]: ** [[Nīderlandes Antiļas]] beidza pastāvēt; ** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[15. oktobris]] — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa [[Gotarda bāzes tunelis|Gotarda bāzes tuneļa]] pirmā eja. * [[31. oktobris]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Dilma Rusefa]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[17. novembris]] — [[CERN]] pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevās "sagūstīt" [[antimatērija|antimatēriju]]: 38 [[antiūdeņradis|antiūdeņraža]] atomi tika noturēti sešas sekundes. * [[21. novembris]] — [[Eirozona]]s valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi [[Īrija]]i, lai novērstu tās finanšu krīzi. * [[23. novembris]] — [[Ziemeļkoreja]] apšaudīja [[Dienvidkoreja]]s pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti. * [[28. novembris]]: ** [[WikiLeaks]] publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu; ** [[Moldova|Moldovā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] fosfora vietā tiek izmantots [[arsēns]]. * [[18. decembris]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Tunisija|Tunisijā]] sākās [[Tunisijas revolūcija|protesti]] pret valstī esošo bezdarbu, korupciju un citām nebūšanām. * [[19. decembris]] — [[Baltkrievija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]]. * [[22. decembris]] — [[ASV Senāts]] ratificēja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju]]. <!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:J. D. Salinger (Catcher in the Rye portrait).jpg|thumb|120px|[[Dž. D. Selindžers]]]] * [[11. janvāris]] — [[Mīpa Gīza]] (''Miep Gies''), Nīderlandes ebreju glābēja Otrajā pasaules karā (dzimusi 1909. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džeroms Deivids Selindžers]] (''J. D. Salinger''), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā) === Februāris === * [[25. februāris]] — [[Vladislavs Galkins]] (''Владислав Галкин''), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā) === Marts === [[Attēls:Interpolisschaaktoernooi Tilburg 1819 Smyslov aan zet, Bestanddeelnr 929-3630.jpg|thumb|120px|[[Vasilijs Smislovs]]]] * [[4. marts]] — [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā) * [[13. marts]] — [[Žans Žozefs Sanfuršs]] (''Jean-Joseph Sanfourche''), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[27. marts]] — [[Vasilijs Smislovs]] (''Василий Смыслов''), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Lech Kaczyński.jpg|thumb|120px|[[Lehs Kačiņskis]]]] [[Attēls:Juan Antonio Samaranch DF-ST-01-00128.jpg|thumb|120px|[[Huans Antonio Samarančs]]]] * [[5. aprīlis]] — [[Vitālijs Sevastjanovs]] (''Виталий Севастьянов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[10. aprīlis]] ** [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Aleksander Kaczyński''), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā) ** [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Pīters Stīls]] (''Peter Steele''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā) === Maijs === * [[29. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Jose Saramago.jpg|thumb|120px|[[Žuze Saramagu]]]] [[Attēls:Algirdas Brazauskas 1998.jpg|thumb|120px|[[Aļģirds Brazausks]]]] * [[1. jūnijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.) * [[14. jūnijs]] — [[Leonīds Kizims]] (''Кизим Денисович''), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.) * [[18. jūnijs]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.) * [[19. jūnijs]] — [[Manute Bols]] (''Manute Bol''), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.) * [[20. jūnijs]] — [[Roberto Rosato]] (''Roberto Rosato''), Itālijas futbolists (dzimis 1943.) * [[26. jūnijs]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.) === Augusts === [[Attēls:Patricia Neal by David Shankbone cropped.jpg|thumb|120px|[[Patrīcija Nīla]]]] [[Attēls:Laurent FIGNON.jpg|thumb|120px|[[Lorāns Fiņons]]]] * [[8. augusts]] — [[Patrīcija Nīla]] (''Patricia Neal''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā) * [[14. augusts]] — [[Eibija Linkolna]] (''Abbey Lincoln''), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā) * [[22. augusts]] — [[Stjepans Bobeks]] (''Стјепан Бобек''), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā) * [[30. augusts]] — [[Fransisko Varaljo]] (''Francisco Varallo''), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā) * [[31. augusts]] — [[Lorāns Fiņons]] (''Laurent Fignon''), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā) === Septembris === * [[24. septembris]] — [[Genādijs Janajevs]] (''Геннадий Янаев''), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[28. septembris]] — [[Arturs Penns]] (''Arthur Penn''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. septembris]]: ** [[Tonijs Kērtiss]] (''Tony Curtis''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) ** [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā) === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Jānis Klovāns]], Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (dzimis 1933. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Farūks Leghari]] (''Farooq Leghari''), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Nestors Kišners]] (''Néstor Kirchner''), Argentīnas politiķis, jurists, valsts prezidents (dzimis 1940. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) === Novembris === [[Attēls:ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg|thumb|120px|[[Viktors Černomirdins]]]] [[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|thumb|120px|[[Leslijs Nīlsens]]]] * [[3. novembris]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[10. novembris]] — [[Dino De Laurentiss]] (''Dino De Laurentiis''), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā) * [[28. novembris]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā) * [[29. novembris]] — [[Bella Ahmaduļina]] (''Бе́лла Ахмаду́лина''), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā) === Decembris === [[Attēls:Blake Edwards 1966.jpg|thumb|120px|[[Bleiks Edvardss]]]] * [[13. decembris]] — [[Ričards Holbruks]] (''Richard Holbrooke''), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā) * [[15. decembris]] — [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[21. decembris]] — [[Enco Bearcots]] (''Enzo Bearzot''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pīters Daimonds]], [[Deils Mortensens]] un [[Kristofers Pisaridess]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Andre Geims]] un [[Konstantīns Novosjolovs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Edvardss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ričards Heks]], [[Eiči Negiši]] un [[Akira Suzuki]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Mario Vargass Ljosa]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Liu Sjaobo]] == Atsauces == {{atsauces}} {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:2010. gads| ]] 4c5ck3ahgb55sozz25gmpysoudmryd2 4547432 4547431 2026-11-09T20:02:46Z Biafra 13794 /* Oktobris */ 4547432 wikitext text/x-wiki {{Gads|2010}} {{Gada citi notikumi|2010}} {{Gads citos kalendāros|2010}} '''2010'''. ({{Rom sk gadam|2010}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** sākās [[Spānija]]s prezidentūra [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], pārņemot to no [[Zviedrija]]s; ** terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos kādas [[Volejbols|volejbola]] spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēki; ** vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība [[SUCRE]]; ** [[Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācij]]a (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar [[Ķīnu]]. * [[4. janvāris]] — [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pilsētā [[Dubaija|Dubaijā]] oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais [[Halīfa tornis]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/dubaija-atklas-pasaule-pirmo-superdebesskrapi Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi], diena.lv, {{dat|2010|1|4|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — [[2010. gada Haiti zemestrīce|7,0 balles stipra zemestrīce]] satricināja [[Haiti]], izpostot galvaspilsu [[Portoprensa|Portoprensu]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100117035912/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso |date={{dat|2010|01|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|13|SK}}</ref> bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ Haiti raises earthquake death toll to 230,000] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415005200/http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, msnbc.msn.com, {{dat|2010|2|9|SK}} {{en ikona}}</ref> * [[15. janvāris]] — bija novērojams daļējs [[Saules aptumsums]]. === Februāris === * [[7. februāris]] — [[Ukraina]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Viktors Janukovičs]]. * [[12. februāris|12.]]—[[28. februāris]] — [[Kanāda]]s pilsētās [[Vankūvera|Vankūverā]] un [[Vistlera|Vistlerā]] notika [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]]. * [[18. februāris]] — valsts apvērsumā gāzts [[Nigēra]]s prezidents [[Mamadū Tandža]]; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs [[Salū Džibo]]. * [[27. februāris]] — [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Čīle]]s krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/8542122.stm Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708], bbc.co.uk, {{dat|2010|2|28|SK}} {{en ikona}}</ref> šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja [[cunami]] vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju. * [[28. februāris]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] vētra "Sintija" [[Eiropa]]s rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,<ref>[http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/02/28/europe.storms/ Storm batters Europe, at least 55 dead], cnn.com</ref> izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100302191141/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas |date={{dat|2010|03|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Hosē Muhika]]. * [[11. marts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Mikola Azarovs]]. * [[23. marts]] — nogrimstot [[Dienvidkoreja]]s karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi [[Ziemeļkoreja]]s torpēda. * [[29. marts]] — divu sieviešu izraisītos sprādzienos [[Maskavas metro]] bojā gāja 37 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100401032057/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak |date={{dat|2010|04|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Kirgizstāna]]s prezidents [[Kurmanbeks Bakijevs]] pameta [[Biškeka|Biškeku]] un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva [[Roza Otunbajeva]]. * [[8. aprīlis]] — [[Prāga|Prāgā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]] un [[Krievija]]s prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] parakstīja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu]]. * [[10. aprīlis]] — [[Smoļenskas aviokatastrofa]]: pie [[Smoļenska]]s pilsētas [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas [[Tu-154]] katastrofā gāja bojā [[Polija]]s prezidents [[Lehs Kačiņskis]] un vēl 96 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100412153151/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents |date={{dat|2010|04|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** pastiprinājās [[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]] vulkāna izvirdums [[Islande|Islandē]], kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa; ** 7,1 ballu stiprā zemestrīcē [[Ķīna|Ķīnā]] gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes. * [[18. aprīlis]] — [[Zimeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[20. aprīlis]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: pēc sprādziena uz naftas platformas ''Deepwater Horizon'' sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki. * [[27. aprīlis]] — [[Standard & Poor's]] samazināja [[Grieķija]]s kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi. === Maijs === * [[1. maijs]]—[[30. oktobris]] — [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā notika [[Expo 2010|Expo]] pasaules izstāde. * [[2. maijs]] — [[Eirozona]] un [[Starptautiskais Valūtas fonds]] nolēma piešķirt 110 miljardus [[eiro|EUR]] palīdzībai [[Grieķija]]i. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelta [[Laura Činčilla]]. Viņa ir pirmā sieviete prezidente Kostarikā. * [[10. maijs]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[25. maijs|25.]]—[[29. maijs]] — [[Norvēģija]]s galvaspilsētā [[Oslo]] notika [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|55. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]s pārstāve [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. * [[31. maijs]] — [[Izraēla]] uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut [[Gazas josla]]s blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Oša (Kirgizstāna)|Ošā]] nemieri pārauga etniskos konfliktos starp [[kirgīzi]]em un [[uzbeki]]em; bojā gāja vismaz 195 cilvēki. * [[11. jūnijs]]—[[11. jūlijs]] — [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika [[2010. gada FIFA Pasaules kauss]] futbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }}</ref> * [[13. jūnijs]] — Japānas zondes [[Hayabusa]] kapsula nolaidās uz Zemes, atgādājot asteroīda daļiņas. * [[24. jūnijs]] — par [[Austrālija]]s premjerministri kļuva [[Džūlija Gilarde]]. * [[26. jūnijs|26.]]—[[27. jūnijs]] — [[Toronto]] notika [[G20]] samits. * [[28. jūnijs]] — par [[Burundi]] prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts [[Pjērs Nkurunziza]]. * [[30. jūnijs]]: ** par [[Vācija]]s prezidentu ievēlēts [[Kristians Vulfs]]; ** par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentu kļuva [[Benigmo Akino III]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — sākās [[Beļģija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[4. jūlijs]] — [[Polija]]s prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja [[Broņislavs Komorovskis]]. * [[11. jūlijs]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams pilns [[saules aptumsums]]. * [[15. jūlijs]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma. * [[29. jūlijs]] — [[Pakistāna]]s ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes. === Augusts === * [[6. augusts]] — [[karstuma vilnis|karstuma viļņa]] ietvaros [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords. === Septembris === * [[16. septembris]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[10. Saeimas vēlēšanas]], kurās uzvarēja politiskā apvienība "[[Vienotība]]". * [[4. oktobris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti. * [[10. oktobris]]: ** [[Nīderlandes Antiļas]] beidza pastāvēt; ** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[15. oktobris]] — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa [[Gotarda bāzes tunelis|Gotarda bāzes tuneļa]] pirmā eja. * [[31. oktobris]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Dilma Rusefa]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[17. novembris]] — [[CERN]] pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevās "sagūstīt" [[antimatērija|antimatēriju]]: 38 [[antiūdeņradis|antiūdeņraža]] atomi tika noturēti sešas sekundes. * [[21. novembris]] — [[Eirozona]]s valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi [[Īrija]]i, lai novērstu tās finanšu krīzi. * [[23. novembris]] — [[Ziemeļkoreja]] apšaudīja [[Dienvidkoreja]]s pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti. * [[28. novembris]]: ** [[WikiLeaks]] publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu; ** [[Moldova|Moldovā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] fosfora vietā tiek izmantots [[arsēns]]. * [[18. decembris]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Tunisija|Tunisijā]] sākās [[Tunisijas revolūcija|protesti]] pret valstī esošo bezdarbu, korupciju un citām nebūšanām. * [[19. decembris]] — [[Baltkrievija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]]. * [[22. decembris]] — [[ASV Senāts]] ratificēja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju]]. <!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:J. D. Salinger (Catcher in the Rye portrait).jpg|thumb|120px|[[Dž. D. Selindžers]]]] * [[11. janvāris]] — [[Mīpa Gīza]] (''Miep Gies''), Nīderlandes ebreju glābēja Otrajā pasaules karā (dzimusi 1909. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džeroms Deivids Selindžers]] (''J. D. Salinger''), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā) === Februāris === * [[25. februāris]] — [[Vladislavs Galkins]] (''Владислав Галкин''), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā) === Marts === [[Attēls:Interpolisschaaktoernooi Tilburg 1819 Smyslov aan zet, Bestanddeelnr 929-3630.jpg|thumb|120px|[[Vasilijs Smislovs]]]] * [[4. marts]] — [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā) * [[13. marts]] — [[Žans Žozefs Sanfuršs]] (''Jean-Joseph Sanfourche''), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[27. marts]] — [[Vasilijs Smislovs]] (''Василий Смыслов''), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Lech Kaczyński.jpg|thumb|120px|[[Lehs Kačiņskis]]]] [[Attēls:Juan Antonio Samaranch DF-ST-01-00128.jpg|thumb|120px|[[Huans Antonio Samarančs]]]] * [[5. aprīlis]] — [[Vitālijs Sevastjanovs]] (''Виталий Севастьянов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[10. aprīlis]] ** [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Aleksander Kaczyński''), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā) ** [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Pīters Stīls]] (''Peter Steele''), amerikāņu mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā) === Maijs === * [[29. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Jose Saramago.jpg|thumb|120px|[[Žuze Saramagu]]]] [[Attēls:Algirdas Brazauskas 1998.jpg|thumb|120px|[[Aļģirds Brazausks]]]] * [[1. jūnijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.) * [[14. jūnijs]] — [[Leonīds Kizims]] (''Кизим Денисович''), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.) * [[18. jūnijs]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.) * [[19. jūnijs]] — [[Manute Bols]] (''Manute Bol''), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.) * [[20. jūnijs]] — [[Roberto Rosato]] (''Roberto Rosato''), Itālijas futbolists (dzimis 1943.) * [[26. jūnijs]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.) === Augusts === [[Attēls:Patricia Neal by David Shankbone cropped.jpg|thumb|120px|[[Patrīcija Nīla]]]] [[Attēls:Laurent FIGNON.jpg|thumb|120px|[[Lorāns Fiņons]]]] * [[8. augusts]] — [[Patrīcija Nīla]] (''Patricia Neal''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā) * [[14. augusts]] — [[Eibija Linkolna]] (''Abbey Lincoln''), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā) * [[22. augusts]] — [[Stjepans Bobeks]] (''Стјепан Бобек''), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā) * [[30. augusts]] — [[Fransisko Varaljo]] (''Francisco Varallo''), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā) * [[31. augusts]] — [[Lorāns Fiņons]] (''Laurent Fignon''), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā) === Septembris === * [[24. septembris]] — [[Genādijs Janajevs]] (''Геннадий Янаев''), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[28. septembris]] — [[Arturs Penns]] (''Arthur Penn''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. septembris]]: ** [[Tonijs Kērtiss]] (''Tony Curtis''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā) ** [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā) === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Jānis Klovāns]], Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (dzimis 1933. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Farūks Leghari]] (''Farooq Leghari''), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Nestors Kiršners]] (''Néstor Kirchner''), Argentīnas politiķis, jurists, valsts prezidents (dzimis 1940. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) === Novembris === [[Attēls:ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg|thumb|120px|[[Viktors Černomirdins]]]] [[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|thumb|120px|[[Leslijs Nīlsens]]]] * [[3. novembris]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[10. novembris]] — [[Dino De Laurentiss]] (''Dino De Laurentiis''), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā) * [[28. novembris]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā) * [[29. novembris]] — [[Bella Ahmaduļina]] (''Бе́лла Ахмаду́лина''), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā) === Decembris === [[Attēls:Blake Edwards 1966.jpg|thumb|120px|[[Bleiks Edvardss]]]] * [[13. decembris]] — [[Ričards Holbruks]] (''Richard Holbrooke''), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā) * [[15. decembris]] — [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[21. decembris]] — [[Enco Bearcots]] (''Enzo Bearzot''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pīters Daimonds]], [[Deils Mortensens]] un [[Kristofers Pisaridess]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Andre Geims]] un [[Konstantīns Novosjolovs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Edvardss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ričards Heks]], [[Eiči Negiši]] un [[Akira Suzuki]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Mario Vargass Ljosa]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Liu Sjaobo]] == Atsauces == {{atsauces}} {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:2010. gads| ]] em84vyp9xuac811068zvjtihf3fii8i 0 72983 4547704 1775060 2026-11-10T11:15:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547704 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Poker Face Lady Gaga.jpg|thumb|200px|[[Lady Gaga]] singla "[[Poker Face]]" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 8 nedēļas.]] [[Attēls:Sexy Bitch singls.png|thumb|200px|[[David Guetta]] un [[Akon]] singla "Sexy Bitch" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 11 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2009. gads|2009]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. Programmas maiņas dēļ kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[13. februāris|13. februāra]] [[EHR]] [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tika atskaņots [[piektdiena]]s pēcpusdienā plkst. 17.00 ar atkārtojumu [[svētdiena|svētdienā]] plkst. 10.00 no rīta. Iepriekš "European Hit Radio Top 40" tika atskaņots katru [[svētdiena|svētdienu]] plkst. 10.00. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 17.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00.<ref group="P">Sākot ar [[2009. gads|2009]]. gada [[13. februāris|13. februāri]].</ref> === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2009. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 243 dziesmas | dziesmu sk top10 = 94 dziesmas | ned 1sk1 = 11 | ned 1dz1 = [[David Guetta]] feat. [[Akon]] — Sexy Chick | ned 1sk2 = 8 | ned 1dz2 = [[Lady GaGa]] — [[Poker Face]] | ned 1sk3 = 6 | ned 1dz3 = [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] — When Love Takes Over | ned 10sk1 = 21 | ned 10dz1 = [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] — When Love Takes Over | ned 10sk2 = 19 | ned 10dz2 = [[The Black Eyed Peas]] — I Gotta Feeling<br />[[David Guetta]] feat. [[Akon]] — Sexy Chick | ned 10sk3 = 18 | ned 10dz3 = Remady P&R — No Superstar | ned 40sk1 = 30 | ned 40dz1 = Remady P&R — No Superstar | ned 40sk2 = 25 | ned 40dz2 = [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] — When Love Takes Over | ned 40sk3 = 24 | ned 40dz3 = Antoine Clamaran feat. Shamel Shepard — Gold<br />[[Beyoncé]] — Sweet Dreams | jaun sk1 = 4 | jaun dz1 = Inna — Love | jaun sk2 = 12 | jaun dz2 = Alesha Dixon — Breathe Slow<br />[[Michael Jackson]] — You Are Not Alone | jaun sk3 = 13 | jaun dz3 = Inna — Hot<br />[[Jay-Z]] feat. [[Kanye West]] & [[Rihanna]] — Run This Town }} [[Attēls:Robin Wong Enrique 013.JPG|thumb|150px|[[Enrique Iglesias]]]] [[Attēls:ThePussycatDolls.jpg|thumb|150px|[[The Pussycat Dolls]]]] [[Attēls:Les Black Eyed Peas en concert au VIP Room Paris 3.jpg|thumb|150px|[[The Black Eyed Peas]]]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[4. janvāris]] || [[Lady GaGa]] || Poker Face |- | [[11. janvāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[18. janvāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[25. janvāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[1. februāris]] || [[Pink]] || Sober |- | [[8. februāris]] || [[Lady GaGa]] || Poker Face |- | [[13. februāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[20. februāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[27. februāris]] || Lady GaGa || Poker Face |- | [[6. marts]] || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ciara]] || Takin' Back My Love |- | [[13. marts]] || [[Paramore]] || [[Decode]] |- | [[20. marts]] || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ciara]] || Takin' Back My Love |- | [[27. marts]] || [[Flo Rida]] feat. [[Kesha]] || Right Round |- | [[3. aprīlis]] || Flo Rida feat. Kesha || Right Round |- | [[10. aprīlis]] || Flo Rida feat. Kesha || Right Round |- | [[17. aprīlis]] || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ciara]] || Takin' Back My Love |- | [[24. aprīlis]] || [[Flo Rida]] feat. [[Kesha]] || Right Round |- | [[1. maijs]] || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ciara]] || Takin' Back My Love |- | [[8. maijs]] || A.R. Rahman & [[The Pussycat Dolls]] feat. Nicole Scherzinger || Jai Ho! (You Are My Destiny) |- | [[15. maijs]] || A.R. Rahman & The Pussycat Dolls feat. Nicole Scherzinger || Jai Ho! (You Are My Destiny) |- | [[22. maijs]] || A.R. Rahman & The Pussycat Dolls feat. Nicole Scherzinger || Jai Ho! (You Are My Destiny) |- | [[29. maijs]] || [[Alexander Rybak]] || [[Fairytale]] |- | [[5. jūnijs]] || Alexander Rybak || Fairytale |- | [[12. jūnijs]] || Alexander Rybak || Fairytale |- | [[19. jūnijs]] || Alexander Rybak || Fairytale |- | [[26. jūnijs]] || [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] || When Love Takes Over |- | [[3. jūlijs]] || [[The Veronicas]] || Untouched |- | [[10. jūlijs]] || [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] || When Love Takes Over |- | [[17. jūlijs]] || David Guetta feat. Kelly Rowland || When Love Takes Over |- | [[24. jūlijs]] || David Guetta feat. Kelly Rowland || When Love Takes Over |- | [[31. jūlijs]] || David Guetta feat. Kelly Rowland || When Love Takes Over |- | [[7. augusts]] || [[The Black Eyed Peas]] || I Gotta Feeling |- | [[14. augusts]] || The Black Eyed Peas || I Gotta Feeling |- | [[21. augusts]] || [[David Guetta]] feat. [[Kelly Rowland]] || When Love Takes Over |- | [[28. augusts]] || [[David Guetta]] feat. [[Akon]] || Sexy Bitch <ref group="P">Pārsvarā ēterā tika atskaņota singla cenzētā versija ar nosaukumu "Sexy Chick".</ref> |- | [[4. septembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[11. septembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[18. septembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[25. septembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[2. oktobris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[9. oktobris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[16. oktobris]] || [[Inna (mūziķe)|Inna]] || Hot |- | [[23. oktobris]] || [[David Guetta]] feat. [[Akon]] || Sexy Bitch |- | [[30. oktobris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[6. novembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[13. novembris]] || David Guetta feat. Akon || Sexy Bitch |- | [[20. novembris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Meet Me Halfway |- | [[27. novembris]] || The Black Eyed Peas || Meet Me Halfway |- | [[4. decembris]] || [[Ke$ha]] || TiK ToK |- | [[11. decembris]] || [[The Black Eyed Peas]] || Meet Me Halfway |- | [[18. decembris]] || [[Edward Maya]] feat. [[Vika Jigulina]] || Stereo Love |- | [[25. decembris]] || [[Mariah Carey]] || All I Want For Christmas Is You |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2009)]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2009. gads mūzikā]] bvdk59tp43a9742frtkr8mfniom9mb1 0 73507 4547614 4511997 2026-11-10T07:53:41Z Vylks 50297 4547614 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Biedrība "FC RFS" | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br><small>Kā FSK Daugava 90, mūsdienu formātā izveidota 2016. gadā</small> | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila, balta, melna | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Slovenia}} [[Žiga Lipuščeks]] | mediji = [http://www.fkrfs.lv Mājaslapa] | sadarbojas = | current = [[2023. gada RFS sezona]] <!------ Nosaukuma vēsture ------->| name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 3 (2021, 2023,<ref>https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina</ref> 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_futbolisti_treso_reizi_cel_virs_savam|title=RFS futbolisti trešo reizi ceļ virs savām galvām Virslīgas čempionu kausu|last=|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|language=|trans-title=}}</ref>) | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (FK RFS, arī FC RFS) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā kā '''FSK Daugava 90''', pašreizējo identitāti un nosaukumu iegūstot 2016. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] RFS pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs ir trīsreiz izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]], [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]]), kā arī divreiz kvalificējies Eiropas klubu turnīru – [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas]] un [[UEFA Konferences līga|Konferences līgu]] – grupu posmiem. Klubam nav saistības ar [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] 1962. gadā dibināto [[Rīgas Futbola skola (1962)|Rīgas Futbola skolu]] (jeb RFS), kuras pieaugušo komanda šobrīd spēlē [[Altero.lv LIIGA|Altero.lv LIIGA (2.līgas) A grupā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rigasfs.lv/par-skolu/|title=Par skolu|last=SkolaRFS62|website=Rīgas Futbola Skola|access-date=2023-10-18|language=|trans-title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rigas-futbola-skola-11835/?cid=20849250|title=Rīgas Futbola skola - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubu dibināja uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. Savā pirmajā sezonā, 2006. gadā, FSK Daugava 90 piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] [[Rīgas futbola čempionāts|Rīgas čempionātā]] un ieguva tiesības iekļūt 1. līgā. [[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007. gada sezonā]] klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://daugavababite.ucoz.lv/|title=Futbola klubs Daugava-Rīga - Galvenā|website=daugavababite.ucoz.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> Tomēr [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gadā]] FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā, iegūstot 7. vietu un sekojošajās pārspēlēs par vietu Virslīgā zaudējot [[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]]. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "'''Rīgas Futbola Skola'''", par spīti tam, ka klubam nebija saistības ar jau eksistējošo, Rīgas pašvaldības dibināto Rīgas futbola skolu. [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015. gada sezonā]] FK "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt futbola klubs "Rīgas Futbola Skola", kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu '''RFS''' (FK RFS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/vesture/|title=Vēsture|website=FC RFS|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2018. gada sezonā komanda izcīnīja Virslīgas bronzas medaļas un 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem, Virslīgā izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6811104/rfs-papildlaika-uzvar-jelgavu-un-izcina-latvijas-kausu|title=RFS papildlaikā uzvar "Jelgavu" un izcīna Latvijas kausu|website=Futbols|access-date=2024-10-03|date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06112021-pirmo_reizi_par_virsligas_cempioni_klust_|title=Pirmo reizi par Virslīgas čempioni kļūst RFS, liepājnieki aizsniedzas līdz bronzai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-03|date=2021-11-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā RFS izcīnīja 3. vietu [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un nodrošināja dalību 2023. gada [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/nodrosinata-bronza-un-eirokausi-nakamgad/|title=Nodrošināta bronza un Eirokausi nākamgad!|last=Jakelis|first=Paulius|website=FK RFS|access-date=2023-04-06|date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā par RFS ģenerālsponsoru kļuva uzņēmums ''Tonybet Fan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetfan.com/rfs/tonybet-uzsak-sadarbibu-ar-rfs/|title=“Tonybet” uzsāk sadarbību ar pērn Eiropu iekarojušo RFS|last=#fb|website=TonybetFan|access-date=2024-03-15|date=2023-03-07|language=lv}}</ref> 2023. gada sezonā RFS otro reizi kluba vēsturē kļuva par Latvijas čempioni. Tituls tika nodrošināts čempionāta pēdējā kārtā, kurā RFS ar 1:0 pārspēja [[FK Metta|Metta]], savukārt konkurente Riga FC spēlēja neizšķirti 1:1 ar [[Valmiera FC]]. Tajā pašā sezonā RFS ceturto reizi sasniedza Latvijas kausa finālu, kur pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā piekāpās Riga FC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17221/rfs-klust-par-divkartejo-latvijas-cempionu/|title=RFS kļūst par divkārtējo Latvijas čempionu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> 2024. gadā RFS nosargāja Latvijas čempiones titulu, trešo reizi kluba vēsturē triumfējot Virslīgā. Sezonu komanda pabeidza ar 90 punktiem un 103 gūtiem vārtiem, sasniedzot jaunus Virslīgas vienas sezonas rekordus abos rādītājos. RFS trešo reizi ieguva arī Latvijas kausu, finālā papildlaikā ar 4:2 pārspējot [[FK Auda]], bet novembrī ar 3:0 uzvarēja Tallinas Flora un izcīnīja Livonijas kausu. Starptautiskajās sacensībās klubs pirmoreiz kvalificējās UEFA Eiropas līgas pamatturnīram, iekļūstot 2024./2025. gada turnīra līgas fāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17924/rfs-2024-gada-latvijas-cempions/|title=RFS 2024. gada Latvijas čempions|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=17344295&|title=FC RFS - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17919/latvijas-kausa-trofeju-iegust-fc-rfs/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst FC RFS|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17965/rfs-futbolisti-titulu-virknei-pievieno-livonijas-kausu/|title=RFS futbolisti titulu virknei pievieno Livonijas kausu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> 2025. gada 23. janvārī RFS UEFA Eiropas līgas līgas fāzes spēlē [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] ar 1:0 uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"|Amsterdamas Ajax]], izcīnot pirmo Latvijas kluba uzvaru UEFA klubu sacensību pamatturnīra kārtā. Martā RFS pirmoreiz ieguva Latvijas Superkausu, ar 3:1 pārspējot Riga FC. 2025. gada Virslīgas sezonu komanda noslēdza otrajā vietā ar 87 punktiem, vienu punktu atpaliekot no čempiones Riga FC, un 36 spēlēs guva 100 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18052/vesturiska-uzvara-un-apmeklejums/|title=Vēsturiska uzvara un apmeklējums|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18117/rfs-jauno-sezonu-iesak-ar-triumfu-superkausa/|title=RFS jauno sezonu iesāk ar triumfu Superkausā|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> == Mājvieta == No kluba pirmsākumiem līdz 2022. gadam klubs mājas spēles aizvadīja sporta kompleksā "Arkādija" (šobrīd – [[Jāņa Skredeļa stadions]]). {{dat|2022|8|7||bez}} tika aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma jaunuzceltajā [[LNK Sporta parks|LNK sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:03/11/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:03/11/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == === Ar citiem nosaukumiem === * [[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006]] – astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — ceturtdaļfināls * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — astotdaļfināls (kā FK "Rīgas Futbola skola"/RFS) * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — astotdaļfināls (kā RFS/Rīgas FS) * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — astotdaļfināls (kā Rīgas FS) * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — astotdaļfināls (kā "Rīgas Futbola skola") * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — trešā kārta (kā "Rīgas Futbola skola") === Kā FK RFS === * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pusfināls (daļēji kā "Rīgas Futbola skola") * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — pusfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — pusfināls * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni''' * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — pusfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''fināls''' * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''fināls''' * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — '''Čempioni''' * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — pusfināls * [[2026. gada Latvijas kauss futbolā|2026]] — pusfināls == Eiropas turnīru sasniegumi == RFS pirmoreiz UEFA klubu sacensību pamatturnīram kvalificējās 2022./2023. gada sezonā, sasniedzot UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīru. Kvalifikācijas izšķirošajā kārtā RFS pārspēja [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]] klubu [[Linfield FC|Linfield]]. Grupu turnīrā Latvijas klubs spēlēja pret Florences Fiorentina, Edinburgas [[Hearts]] un Stambulas [[Başakşehir]], sešās spēlēs izcīnot divus punktus. Savā pirmajā grupu turnīra spēlē RFS viesos nospēlēja neizšķirti 1:1 ar [[ACF Fiorentina|Fiorentina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14263/uefa-eiropas-konferences-ligas-ietvaros-riga-viesosies-ari-fiorentina/|title=UEFA Eiropas Konferences līgas ietvaros Rīgā viesosies arī "Fiorentina"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14299/rfs-pret-pazistamo-fiorentina-izcina-pirmo-punktu/|title=RFS pret pazīstamo "Fiorentina" izcīna pirmo punktu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> 2024./2025. gada sezonā RFS otro reizi kluba vēsturē sasniedza UEFA sacensību pamatturnīru, pirmoreiz kvalificējoties UEFA Eiropas līgas līgas fāzei. Astoņās līgas fāzes spēlēs RFS ieguva piecus punktus – spēlēja neizšķirti 2:2 ar Stambulas Galatasaray un 1:1 ar Briseles Anderlecht, kā arī ar 1:0 pārspēja Amsterdamas Ajax. Turnīra līgas fāzi RFS noslēdza 32. vietā 36 komandu konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-23|language=en}}</ref> 2025. gada 23. janvārī Daugavas stadionā izcīnītā uzvara pār Ajax kļuva par pirmo Latvijas kluba uzvaru UEFA klubu sacensību pamatturnīra kārtā. Vienīgos vārtus spēles 78. minūtē guva Adams Marhijevs. Spēli klātienē vēroja 10 233 skatītāji, kas bija lielākais Latvijas futbola spēles apmeklējums 21. gadsimtā līdz tam brīdim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18052/vesturiska-uzvara-un-apmeklejums/|title=Vēsturiska uzvara un apmeklējums|website=LFF.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="6"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- | rowspan=5|[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|NIR}} |[[Linfield FC|Linfield]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan=3|{{piezīme|GS|Grupu turnīrs}} |{{flaga|TUR}} |[[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=3|'''2 punkti'''<br />4. vieta grupā |- |{{flaga|ITA}} |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|1:1 |- |{{flaga|SCO}} |[[Heart of Midlothian FC|Hearts]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |- |rowspan=2|2023—24 |rowspan=2|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FK Makedonija G.P.|Makedonija]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:1''' |- |2QR |{{Flaga|AZE}} |[[Sabah FK|Sabah]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |- |rowspan=12|2024—25 |rowspan=2|[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Larne FC|Larne]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|4:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''7:0''' |- |2QR |{{Flaga|NOR}} |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;"|0:4 |style="text-align:center;background:#fdd"|1:7 |- |rowspan=10|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|AND}} |[[UE Santa Coloma]] |style="text-align:center;"|7:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''9:0''' |- |PO |{{Flaga|CYP}} |[[Nikosijas APOEL|APOEL]] |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan="8"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|NED}} |[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |style="text-align:center;background:#dfd"|1:0 | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=8|'''5 punkti'''<br />32. vieta |- | {{flaga|GER}} |[[Eintracht Frankfurt]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|GRE}} |[[Saloniku PAOK|PAOK]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ISR}} |[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|1:2 |- | {{flaga|TUR}} | [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|2:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|UKR}} |[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|BEL}} |[[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|1:1 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ROU}} |[[FCSB]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"| 1:4 |- |rowspan=4|2025—26 |rowspan=2|[[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|EST}} |[[FCI Levadia|Levadia]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''2:0''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[Malmö FF]] |style="text-align:center;"|1:4 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|FIN}} |[[Kuopio "Palloseura"|KuPS]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |PO |{{Flaga|MLT}} |[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Glentoran F.C.|Glentoran]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''4:1''' |- |2QR |{{Flaga|ISL}} |[[Vestri]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |3QR |{{Flaga|CZE}} |[[FK Jablonec|Jablonec]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/rfs/#players|title=RFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jānis Beks]]}} {{Fs player | no= 2| nat=SER | pos=DF | name=[[Aleksandrs Filipovičs]]}} {{Fs player | no= 3| nat=NGA | pos=FW | name=[[Viktors Osvagvu]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF | name=[[Niks Sliede]]}} {{Fs player | no= 7| nat=CIV | pos=MF | name=[[Ismaēls Diomandē]]}} {{Fs player | no= 8| nat=GEO | pos=MF | name=[[Laša Odišarija]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=MF | name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]}} {{Fs player | no=11| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Savaļnieks]]}} {{Fs player | no=14| nat=CIV | pos=FW | name=[[Mamadu Silla]]}} {{Fs player | no=15| nat=CMR | pos=MF | name=[[Rostāns Ndžiki]]}} {{Fs player | no=16| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgēņijs Ņerugals]]}} {{Fs player | no=17| nat=CIV | pos=FW | name=[[Sedriks Kuadio]]}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=FW | name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=FW | name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=22| nat=SER | pos=FW | name=[[Darko Lemajičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23| nat=ALB | pos=DF | name=[[Herdi Prenga]]}} {{Fs player | no=24| nat=JAP | pos=MF | name=[[Mikaze Nagasava]]}} {{Fs player | no=26| nat=SRB | pos=MF | name=[[Stefans Paničs]]}} {{Fs player | no=27| nat=POR | pos=MF | name=[[Mateušs Klemente]]}} {{Fs player | no=30| nat=GAM | pos=MF | name=[[Haruna Rasids Njē]]}} {{Fs player | no=32| nat=ARG | pos=MF | name=[[Fakundo Garsija]]}} {{Fs player | no=35| nat=CRO | pos=GK | name=[[Marko Maričs]]}} {{Fs player | no=39| nat=LAT | pos=FW | name=[[Ruslans Deružinskis]]}} {{Fs player | no=43| nat=SVN | pos=DF | name=[[Žiga Lipuščeks]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{Fs player | no=49| nat=LAT | pos=MF | name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}} {{Fs player | no=66| nat=GAM | pos=MF | name=[[Modu Saidī]]}} {{Fs player | no=69| nat=UKR | pos=DF | name=[[Maksims Derkačs]]}} {{Fs player | no=77| nat=SEN | pos=FW | name=[[Mors Talla]]}} {{Fs player | no=81| nat=SER | pos=MF | name=[[Strahiņa Rakičs]]}} {{Fs player | no=99| nat=NGA | pos=DF | name=[[Šina Kumaters]]}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valērijs Lizunovs]]}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valerijs Lizunovs]] | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref name="fkrfs.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == : ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref name="lff.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}</ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref name="lff.lv"/> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. * Visvairāk punktu vienā Virslīgas sezonā — 90 (2024) * Visvairāk gūto vārtu vienā Virslīgas sezonā — 103 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20012025-rfs_punktu_rekords_guto_vartu_rekords_un_|title=RFS: punktu rekords, gūto vārtu rekords un trešais tituls četros gados|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-23|date=2025-01-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160505181238/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs |date={{dat|2016|05|05||bez}} }} [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] ju4lrfh3zenvlv1hjlzf0w53rbf699i 0 75249 4547364 4030513 2026-11-09T17:42:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547364 wikitext text/x-wiki {{Dzīvnieka šķirnes infokaste | nosaukums = | attēls = Brumbies.jpg | at_izm = 260px | izcelsme = [[Austrālija]]. [[19. gadsimts|19.gs]] | svars = | svars_tēv = | svars_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "svars" 2) "svars_tēv" un "svars_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | augums = 135—150 cm | augums_tēv = | augums_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "augums" 2) "augums_tēv" un "augums_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | krāsa = [[zirga krāsa|bērs, ruds, dārks]] | piezīmes = | vernacular_name = [[Mājas zirgs]] (''Equus caballus'') }} '''Brambijs''' ir savvaļā dzīvojoša [[mājas zirgs|zirgu]] [[šķirne]]. Brambijus var sastapt visā Austrālijā, bet visvairāk to ir [[Austrālija]]s kalnos dienvidaustrumos. Austrālijā dzīvo visvairāk [[savvaļas zirgs|savvaļas zirgu]] pasaulē. Brambiju skaits pārsniedz pat [[mustangs|mustangu]] skaitu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[prērija|prērijās]]. Reizēm kāds brambijs tiek pieradināts, parasti to lieto kā darba zirgu vai jājamzirgu. Ir daudz diskusiju par šiem zirgiem Austrālijā, jo daži tos uzskata par kaitēkļiem dabas ekosistēmai, lauksaimniecībai, privātajam īpašumam, bet citi tos vērtē kā Austrālijas kultūras mantojumu un ar tiem lepojas, veidojot brambijiem dabas parkus, kur tie varētu būt drošībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.guyfawkesheritagehorse.com.au/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081119141549/http://www.guyfawkesheritagehorse.com.au/ |archivedate={{dat|2008|11|19||bez}} }}</ref> Brambiju skaits Austrālijā tiek regulēts, tos medījot. Brambiji ir pēcteči zirgiem, kas kādreiz piederēja pirmajiem eiropiešiem, kuri ieradās kopā ar saviem [[Eiropa]]s zirgiem apgūt jauno zemi. Tie bija [[tīrasiņu zirgs|tīrasiņu zirgi]], [[arābu zirgs|arābu zirgi]], dažādas britu [[ponijs|poniju]] šķirnes, kā arī britu darba zirgu šķirnes. Šķirne augumā ir neliela, augstums skaustā 135—150 [[centimetrs|cm]]. Tomēr zirgi ir ātri, spēcīgi un tempermentīgi. == Vēsture == Ir vairākas versijas, kā zirgi ieguva savu vārdu — brambiji. Pirmā leģenda vēsta, ka no [[Anglija]]s [[1791]]. gadā Austrālijā ieradās Džeimss Brambijs, pildot [[karavīrs|karavīra]] pienākumus Ņūsausvelsas korpusā, viņš esot pildījis arī kalēja pienākumus. [[1804]]. gadā Džeimss Brambijs aizbrauca uz [[Tasmanija|Tasmaniju]], atstājot savus [[zirgs|zirgus]] ganoties savvaļā [[Jaundienvidvelsa]]s apkārtnē. Kad vietējiem iedzīvotājiem kāds prasīja, kam pieder zirgi, tie vienmēr atbildēja Brambija.<ref>Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"</ref> Cita versija ir tāda, ka brambiji savu vārdu ir ieguvuši no [[aborigēnu valoda]]s. [[Austrālijas aborigēni|Aborigēnu]] vārds "barumbi" nozīmē "mežonīgs". Bandžo Patersons ievadvārdos savai poēmai "Brambiju skrējiens", kas sarakstīta [[1894]]. gadā, raksta, ka brambijs nozīmē — brīvi skrienošs zirgs. Vēstulē, kas rakstīta [[1896]]. gadā un nosūtīta Sidnejas "Morning Herald" laikrakstam, teikts, ka barumbiji ir vārds zirgiem, ko lieto aborigēnu cilvēki. Ir versija, ka netālu no Kvīnslendas šata Burneta pilsētiņas ir upīte Baramba. Šeit {{g_dek|1840|L|}} tika nodibināta kolonija, kas vēlāk tika sagrauta, un apdzīvotās vietas zirgi izbēga savvaļā. Versijas ir daudzas un dažādas, tomēr pirmā drukātā versija, kas skaidro, ka brambiji ir savvaļas zirgi [[Kvīnslenda]]s štatā, ir [[Melburna]]s [[avīze]] [[1880]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brumbywatchaustralia.com/Brumby_facts.htm |title=brumbywatchaustralia.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080916000000/http://www.brumbywatchaustralia.com/Brumby_facts.htm |archivedate={{dat|2008|09|16||bez}} }}</ref> [[Attēls:Alpine Way brumbies.jpg|thumb|300px|Brambiji uz kalnu ceļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090222195425/http://www.feral.org.au/content/species/horse.cfm Feral horse (Equus caballus)] * [https://web.archive.org/web/20090104171749/http://www.savethebrumbies.org/ Caring For Australian wild horses] * [https://web.archive.org/web/20050509013736/http://www.brumbywatchaustralia.com/old_index.htm About Brumby] [[Kategorija:Zirgu šķirnes]] [[Kategorija:Austrālijas fauna]] rjcm5px6908ccxldy49o16v2fl7kbnn 0 76450 4547723 4541273 2026-11-10T11:30:23Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4547723 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Solvita Āboltiņa piedalās jauno telpu atklāšanā Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (5664558308).jpg|thumb|Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem]] '''Cietumi Latvijā''' ir [[Latvijas Republikas Ieslodzījuma vietu pārvalde]]s (IeVP) sastāvdaļa. Kopš [[2000. gads|2000]]. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde atrodas [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārraudzībā. Šobrīd Latvijā ir palikušas deviņas ieslodzījuma vietas, jo 2019. gada 1. aprīlī tika likvidēts [[Brasas cietums]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/304350-latvijas-ieslodzijuma-vietu-attistiba-2019|title=Latvijas ieslodzījuma vietu attīstība|last=Balode|first=Linda|publisher=LV portāls|website=lvportals.lv|access-date=2020-11-21|date=2019-05-17|language=lv}}</ref> == Vēsture == Ieslodzījuma vietas Latvijā būvētas laikā no 19. gadsimta pirmās puses līdz 20. gadsimta vidum. Kā būtisku šo ēku rekonstrukciju var uzskatīt daudzvietīgo kopmītņu tipa telpu pārbūvi par kamerām ar mazāku ietilpību, kas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s notika vairākos cietumos 1990. gadu vidū. Pēc tam ieslodzījuma vietās piešķirtā finansējuma ietvaros veica nepieciešamākos darbus infrastruktūras pienācīgai uzturēšanai, remontam un renovācijai, lai nepieļautu avārijas situācijas.<ref name=":0" /> 1919. gada 8. jūlijā [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārziņā izveidoja Galveno cietumu valdi (mūsdienu IeVP priekšteci). Ieslodzījuma vietu reformu uzsāka 1994. gada 30. decembrī ar grozījumiem ''Latvijas Labošanas darbu kodeksā'', kas stājās spēkā kā ''Latvijas Sodu izpildes kodekss''. Minētie grozījumi aizstāja vārdus “labošanas darbu līdzekļi” ar vārdiem “resocializācijas pasākumi”.<ref name=":0" /> 2005. gada 2. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma rīkojumu Nr. 280 "Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju", kur tika norādīts, ka [[Eiropas Padome|Eiropas Padomes]] (EP) cietumu eksperti pēdējos gados asi kritizējuši Latviju par nespēju pilnībā nodrošināt soda izciešanas apstākļu atbilstību Latvijas un starptautiskajām tiesību normām un aizbildināšanās ar finanšu resursu trūkumu nepārliecina. Koncepcijā piedāvātais risinājums paredzēja normalizēt visu ieslodzīto personu kategoriju (apcietināto, notiesāto, nepilngadīgo, pilngadīgo, sieviešu, vīriešu) uzturēšanās apstākļus, novēršot problēmas, kas saistītas ar telpām, ēkām un cietuma darbības nodrošināšanu. Koncepcija bija spēkā līdz 2014. gadam.<ref name=":0" /> === Cietumu skaita samazināšana === Līdz [[2008. gads|2008]]. gada 31. oktobrim valstī darbojās 15 cietumi. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā veica cietumu apvienošanu, lai [[2009. gads|2009]]. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] vadītā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/7149-apvienojot-daugavpils-un-grivas-cietumus-izveidos-daugavgrivas-cietumu.htm Apvienojot Daugavpils un Grīvas cietumus, izveidos Daugavgrīvas cietumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160411011940/http://nra.lv/zinas/7149-apvienojot-daugavpils-un-grivas-cietumus-izveidos-daugavgrivas-cietumu.htm |date={{dat|2016|04|11||bez}} }} Neatkarīgā Rīta avīze, 2008-08-27</ref> * [[2008. gads|2008]]. gada 31. oktobrī tika apvienots [[Matīsa cietums]] un [[Centrālcietums]], izveidojot [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumu]], kā arī tika apvienots [[Grīvas cietums]] un [[Daugavpils cietums]], izveidojot [[Daugavgrīvas cietums|Daugavgrīvas cietumu]]. * 2008. gada 12. decembrī tika slēgts [[Pārlielupes cietums]] [[Jelgava|Jelgavā]], cietuma ēkas pārgāja Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.<ref>[http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=10069 Pārlielupes cietums paliek tukšs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100812023125/http://www.jelgavnieki.lv/?act=4&art=10069 |date={{dat|2010|08|12||bez}} }} jelgavnieki.lv 2008-12-12</ref> Pārlielupes cietums bija dibināts [[1957]]. gadā. * 2014. gada 1. novembrī tika slēgts [[Šķirotavas cietums]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skirotavas-cietuma-slegsana--naudas-ietaupijums-un-vakancu-aizpildisana-citos-cietumos.a103758/ Šķirotavas cietuma slēgšana – naudas ietaupījums un vakanču aizpildīšana citos cietumos]</ref> (2018. gadā šo teritoriju ar ēkām iegādājās uzņēmums "[[Grindeks]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/292316-pamesto-skirotavas-cietumu-par-gandriz-miljonu-noperk-zalu-razotajs-grindeks |title=Pamesto Šķirotavas cietumu par gandrīz miljonu nopērk zāļu ražotājs "Grindeks" |access-date={{dat|2019|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191020092958/https://jauns.lv/raksts/zinas/292316-pamesto-skirotavas-cietumu-par-gandriz-miljonu-noperk-zalu-razotajs-grindeks |archivedate={{dat|2019|10|20||bez}} }}</ref> * 2017. gada 1. janvārī tika slēgts [[Vecumnieki|Vecumnieku]] cietums. * 2019. gada 1. aprīlī tika slēgts [[Brasas cietums]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50950433|title=Foto: Restes un sienu gleznojumi – slēgts Brasas cietums|last=Sildniks|first=Gunita Gailāne; Jānis|website=delfi.lv|access-date=2019-09-11|date=2019-03-29|language=lv}}</ref> == Cietumu saraksts == Kopš 2019. gada gada Latvijā darbojas šādi cietumi: *[[Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem]] [[Cēsis|Cēsīs]], *[[Daugavgrīvas cietums]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] (2008. gadā apvienojot [[Grīvas cietums|Grīvas cietumu]] un [[Daugavpils cietums|Daugavpils cietumu]]), *[[Iļģuciema cietums]] Rīgā, *[[Jelgavas cietums]] [[Jelgava|Jelgavā]], *[[Jēkabpils cietums]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], *[[Liepājas cietums]] [[Liepāja|Liepājā]], *[[Olaines cietums]] [[Olaine|Olainē]], *[[Rīgas Centrālcietums]] Rīgā (2008. gadā apvienojot [[Centrālcietums|Centrālcietumu]] un [[Matīsa cietums|Matīsa cietumu]]), *[[Valmieras cietums]] [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastā]]. == Cietumu tipi un režīmi == Saskaņā ar [[Latvija]]s Sodu izpildes kodeksu,<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=90218 Latvijas Sodu izpildes kodekss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090328100259/http://www.likumi.lv/doc.php?id=90218 |date={{dat|2009|03|28||bez}} }} likumi.lv, spēkā ar 01.04.1971.</ref><!-- Šī atsauce attiecas uz visu nodaļu --> pastāv sekojoši cietumu tipi: * slēgtais; * atklātais. Bez minētajiem cietumu tipiem pastāv arī tādas ieslodzījumu vietas kā izmeklēšanas cietumi un nepilngadīgo audzināšanas iestādes. Sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē. Slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ieslodzītajiem nosaka vienu no šādām režīma pakāpēm: augstākā, vidējā un zemākā. === Slēgta tipa cietumi === Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Par slēgta tipa cietumiem noteikti: * Daugavgrīvas cietums (Daugavpilī); * Jelgavas cietums; * Jēkabpils cietums (ar daļēji slēgta un atklātā tipa cietuma nodaļām); * Olaines cietums (ar atklātā tipa cietuma nodaļu); * Valmieras cietums. === Daļēji slēgta tipa cietumi === Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš: # sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu; # vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu; # notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā; # notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem; # vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu; # personas, kurām [[naudas sods]] aizstāts ar brīvības atņemšanu; # personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu; # notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību; # notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem; # notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās. Par daļēji slēgta tipa cietumiem noteikti: * Iļģuciema cietums (sievietēm, ar audzināšanas nodaļu nepilngadīgajiem); * Jēkabpils cietuma daļēji slēgta tipa cietuma nodaļa. === Atklāta tipa cietumi === Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie: # par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē; # par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem; # par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem; # kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību. Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes. Par atklāta tipa cietumiem noteikti: * Jēkabpils cietuma atklāta tipa cietuma nodaļa; * Olaines cietums. === Nepilngadīgo audzināšanas iestādes === Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Par nepilngadīgo audzināšanas iestādēm noteiktas: * Cēsu audzināšanas iestāde; * Iļģuciema cietuma audzināšanas nodaļa (sievietēm). === Izmeklēšanas cietumi === Izmeklēšanās cietumā apcietinājumā tiek turētas aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kā arī notiesātie, kuriem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=74350&from=off MK noteikumi Nr. 211 „Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091124144119/http://www.likumi.lv/doc.php?id=74350&from=off |date={{dat|2009|11|24||bez}} }} likumi.lv, spēkā ar 07.05.2003.</ref> Par izmeklēšanas cietumiem noteikti: * Liepājas izmeklēšanas cietums; * Rīgas Centrālcietums; * Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa. == Sistēmas trūkumi == 2005. gada MK izdotajā rīkojumā par ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju bija identificētas tādas problēmas kā cietumu pārapdzīvotība, novecojušās cietumu ēkas un nožogojumi, strauji pieaugošais notiesāto skaits, kam brīvības atņemšana jāizcieš slēgtā cietumā, kā arī trūkstošās telpas un darbinieki, kas nodrošinātu ieslodzīto izglītības, resocializācijas un nodarbinātības sistēmas izveidi un uzturēšanu.<ref name=":0" /> Būtiskākās problēmas ir sekojošās:<ref name=":0" /> * apcietināto un notiesāto personu skaits divas reizes lielāks par cietumos esošo vietu skaitu – sistēmas kvantitatīvais rādītājs jeb penitenciārais koeficients bija 355 (ieslodzīto skaits uz 100 tūkstošiem valsts iedzīvotāju) – viens no augstākajiem Eiropā; * cietumos nepietiek telpu, lai atbilstoši prasībām izvietotu tur jau esošos ieslodzītos (trūkst aptuveni 2100 telpu ieslodzīto izvietošanai); * cietumu ēkas tehniski ir nolietojušās (būvētas 19. gadsimta beigās) – daļa no tām nav projektētas kā cietumi, bet kā padomju laika kolonijas, kurās ieslodzītos izvietoja lielās koplietošanas telpās, kas neatbilst šodienas vajadzībām; * novecojis nožogojums un tā aprīkojums (tehniskie apsardzes līdzekļi, signalizācija, apgaismojums, novērošanas sistēma), kas cietumus rada bīstamus sabiedrībai, palielina bēgšanas gadījumu riskus un iespēju ieslodzītajiem kontaktēties ar noziedzīgiem grupējumiem, kas atrodas brīvībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ievp.gov.lv/lv Ieslodzījuma vietu pārvalde] [[Kategorija:Cietumi|Latvija]] [[Kategorija:Cietumi pēc valsts|Latvija]] [[Kategorija:Latvijas tieslietas]] 0s7pibmjpo5kjr0rgwzyw4bx3k8z4fq 0 76626 4547446 4464668 2026-11-09T20:31:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547446 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Belize21.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Tapiridae | dzimta_lv = Tapiri | ģints = Tapirus | ģints_lv = Tapiri | suga = Tapirus bairdii | suga_lv = Centrālamerikas tapirs | izplatība = [[Attēls:Range map Tapirus bairdii with borders.png|center|240px]] | binomial = Tapirus bairdii | autors = Gill, 1865 | kategorijas = nē }} '''Centrālamerikas tapirs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varam.gov.lv/files/text/21973A0303(01).pdf |title=Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām |access-date={{dat|2014|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150423154317/http://www.varam.gov.lv/files/text/21973A0303(01).pdf |archivedate={{dat|2015|04|23||bez}} }}</ref> (''Tapirus bairdii'') ir viena no [[tapiri|tapiru dzimtas]] (''Tapiridae'') [[Latīņamerika]]s tapiru [[suga|sugām]]. Sugas zinātniskais nosaukums ''bairdii'' dots par godu [[Amerika]]s dabas pētniekam Spenseram Fulertonam Beirdam ''(Spencer Fullerton Baird)'', kurš 1843. gadā devās uz [[Meksika|Meksiku]], lai pētītu [[Centrālamerika]]s [[dzīvnieki|dzīvniekus]]. Centrālamerikas tapirs ir sastopams [[Centrālamerika]]s džungļos: [[Meksika|Meksikā]], [[Beliza|Belizā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurasa|Hondurasā]], [[Kostarika|Kostarikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]] un [[Ekvadora|Ekvadorā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/21471 |title=Tapirus bairdii (Baird's Tapir, Central American Tapir)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090115231435/http://www.iucnredlist.org/details/21471 }}</ref> Mājo līdz 3350 m [[virs jūras līmeņa]]. Centrālamerikas tapirs ir [[Beliza]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. == Izskats == [[Attēls:Belize19.jpg|thumb|left|200px|Centrālamerikas tapirs ir lielākais no visiem tapiriem]] Centrālamerikas tapirs ir tumši brūnā vai pelēkbrūnā krāsā ar smilšu krāsas purnu un pakakli. Tam uz katra vaiga ir tumšs laukumiņš, tādi ir arī zem acīm. Centrālamerikas tapirs ir lielākais no Amerikas tapiriem, kā arī lielākais [[zīdītājs]], kas dzīvo savvaļā Meksikā un citur [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Tā ķermeņa garums ir apmēram 2 m, augstums skaustā 1,20 m, svars 240—400 kg. Kā visiem tapiriem, tam ir īsa un resna [[aste]] un kustīgs snuķis. Priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti.<ref>[http://www.ultimateungulate.com/Perissodactyla/Tapirus_bairdii.html Baird's tapir, Central American tapir<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Ekoloģija == Centrālamerikas tapirs var būt aktīvs jebkurā [[diennakts]] laikā, bet pamatā tas ir [[nakts]] [[dzīvnieki|dzīvnieks]]. Barojas ar [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] lapām, jaunajiem dzinumiem un nokritušiem [[augļi]]em. Zem biezā pameža zariem tapirs izveido zig—zag veida takas, kuras diendienā pārstaigā. Tapirs vienmēr cenšas uzturēties [[ūdens]] tuvumā, kur labprāt peld un nirst, īpaši karstās dienās tapirs stundām uzturas ūdenī, tikai [[galva|galvu]] turot laukā. Tapiri ļoti labi spēj rāpties pa stāvām upju krastu kraujām un nepieciešamības gadījumā ātri skriet. Lai gan tapiri ir vientuļnieki, tomēr ne tikai mazuļi, bet arī jaunuļi turas kopā ar māti. Savā starpā sazinās ar spalgiem svilpieniem un spiedzieniem. Centrālamerikas tapiru ienaidnieki ir [[jaguārs|jaguāri]] un [[puma]]s. Tapiram uz muguras, kakla un krustiem ir ļoti bieza āda, kas to sargā no [[plēsējs|plēsējiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tapirs.org/tapirs/bairds.html |title=Tapir Specialist Group-The Baird's Tapir<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2007|09|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070905034202/http://www.tapirs.org/tapirs/bairds.html |archivedate={{dat|2007|09|05||bez}} }}</ref> Ja dzīvnieku izbiedē, tas meklē glābiņu ūdenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belizezoo.org/zoo/zoo/mammals/tap/tap1.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090129114312/http://belizezoo.org/zoo/zoo/mammals/tap/tap1.html# |archivedate={{dat|2009|01|29||bez}} }}</ref> Tomēr galvenais Centrālamerikas tapiru ienaidnieks ir [[cilvēks]], kas tos gan medī, gan izcērt mežus, iznīcinot dzīvesvietas. Meksikā, Belizā, Gvatemalā, Kostarikā un Panamā Centrālamerikas tapirus ir aizliegts medīt ar likumu, bet tos joprojām turpina medīt malu mednieki, kā arī aizliegums medīt neiespaido intensīvo [[mežu izciršana|mežu izciršanu]]. == Vairošanās == Mātītei grūsnības periods ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis (dvīņi piedzimst ļoti reti). Kā visiem tapiru mazuļiem, tam ir sarkanbrūns apmatojums ar baltiem lāsumiem un svītrām, kas lieliski maskē meža gaismēnu spēlē. Lēnām apmatojums mainās un kļūst tāds pats kā pieaugušajiem dzīvniekiem. Pirmo nedēļu pēc piedzimšanas māte mazuli paslēpj [[mežs|meža]] biezoknī, kamēr pati dodas ganībās. Māte atgriežas ik pa laikam, lai pabarotu mazuli ar [[piens|pienu]]. Pēc nedēļas mazulis sāk mātei visur sekot. Trīs nedēļu vecumā mazais tapirs var jau peldēt. Māte pārtrauc mazuli zīdīt pēc viena gada. Dzimumbriedumu tapirs sasniedz apmēram 1,5—2 gadu vecumā. Centrālamerikas tapirs var nodzīvot vairāk kā 30 gadus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090425143503/http://tapirs.org/news/interviews/carlosmr-echandi-interview.html A High-level Tapir Run-in] * [https://web.archive.org/web/20090123062729/http://www.arkive.org/bairds-tapir/tapirus-bairdii/ ARKive: Baird's tapir (Tapirus bairdii)] * [http://www.tapirback.com/tapirgal/bairds/ The Baird's tapir] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090205163347/http://tapirback.com/tapirgal/bairds/ |date={{dat|2009|02|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090205210516/http://sandiegozoo.org/animalbytes/t-tapir.html SandiegoZoo: Tapir] [[Kategorija:Tapiri]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] kieijxjd4fyivpozhd4omrgj24xbknv 0 77655 4547616 4451566 2026-11-10T07:56:39Z Vylks 50297 4547616 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu|Tukums (nozīmju atdalīšana)|Tukums}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #3CB371 | nos = FK Tukums 2000 / TELMS | logo = [[Attēls:FK Tukums 2000.png|160px]] | pilns = Futbola klubs "Tukums 2000" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Tukums}} | dib = 2000 | stad = [[Tukuma pilsētas stadions]] | ietilp = 1000 | prez = {{flagicon|Latvia}} Verners Akimovs | tren = {{flagicon|Latvija}} [[Kristaps Dišlers]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 9. vieta | mediji = [http://www.fktukums2000.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = _jakocelticmelange22cb | pattern_b1 = _jakocelticmelange22cb | pattern_ra1 = _jakocelticmelange22cb | pattern_sh1 = _jakostrike1920by | leftarm1 = FFF000 | body1 = FFF000 | rightarm1 = FFF000 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFF000 | pattern_la2 = _jakocelticmelange22gw | pattern_b2 = _jakocelticmelange22gw | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22gw | pattern_sh2 = _jakostrike1920gw | leftarm2 = 008000 | body2 = 008000 | rightarm2 = 008000 | shorts2 = 008000 | socks2 = 008000| }} Futbola klubs '''Tukums 2000,'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/50008049731 | title= UR informācijas portāls | language=lv |accessdate= 2024-6-26}}</ref> zināms arī ar kā '''FK Tukums 2000 / {{Piezīme|TELMS|Būvniecības uzņēmums SIA "TELMS" ir kluba galvenais sponsors}}''', ir Latvijas [[Futbols|futbola]] klubs no Tukuma novada [[Tukums|Tukuma]]. 2022. gada sezonā, pēc gada pārtraukuma, Tukums 2000 atgriezās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]]. Klubs dibināts [[2000. gads|2000]]. gadā. Sākotnēji tika trenētas meiteņu un zēnu jauniešu akadēmijas, bet [[2007. gads|2007]]. gadā tika izveidota pieaugušo vīru komanda, kura startēja 1. līgā. Kluba formas mājas krāsa ir zaļā, bet izbraukuma - dzeltens ar melnu. Klubā savu karjeru savulaik uzsāka Latvijas izlasē spēlējušie futbolisti [[Kristaps Blanks]] un [[Ritvars Rugins]]. [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gada sezonā]] FK Tukums uzvarēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]] un iekļuva Virslīgā, tomēr nākamajā gadā atkal izkrita no Virslīgas. Savukārt vēl pēc gada (2022. gadā) atkal iekļuva Virslīgas komandu sastāvā. 2022. gadā futbola klubs sasniedza kluba rekordu, Virslīgā paliekot 6. vietā no 10 vietām. Uzmanības vērts sasniegums bija arī 2023. gada Latvijas kausa izcīņa, kurā Tukums tika līdz pat pusfinālam, tomēr pretinieks ([[RFS]]) bija pārāks. Pirmo reizi Virslīgā kāds no Tukuma sastāvā esošajiem spēlētājiem, tika iekļauts valstsvienības sastāvā. 2023. gadā Bogdans Samoilovs tika uzaicināts uz Latvijas Nacionālās izlases sastāvu. 2022. gada Virslīgas sezonā visvairāk minūšu Tukuma sastāvā bija japānietim Rjugam Nakamuram. Tieši aiz viņa sekoja Atis Ozols un trešais bija Niks Sliede. Savukārt rezultatīvāko spēlētāju vidū tika atzīts Gomi (2+5), Ingars Sarmis Stuglis (3+3) un Kruglaužs (5+0). 2023. gadā Tukumu atzina par atraktīvāko klubu Virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fktukums2000.lv/wp-content/uploads/2025/12/attistibas-strategija.pdf|title=FK Tukums 2000 attīstības stratēģija līdz 2030|publisher=FK Tukums 2000|website=fktukums2000.lv|access-date=2026-04-07}}</ref> Bogdans Samoilovs klubā nopelnījās vislielāko minūšu skaitu. Pēc viņa bija Raivis Ķiršs un Kaspars Anmanis. Tukuma komanda Virslīgā 2023. gadā debitēja septiņi latviešu spēlētāji - Kārlis Mikuļskis, Aleksandrs Butovskis, Armans Galajs, Artjoms Šaboha, Iļja Atligins, Renards Ūdris un Helvijs Joksts. Samoilovs tika atzīts arī par rezultatīvāko spēlētāju (4+12). Starp rezultatīvākajiem ierindojās vēl Arturs Krancmanis (8+5), Raivis Ķiršs (9+1) un Faustas Steponavičs (8+1). Kluba dublieru komanda ('''FK Tukums 2000-2/{{Piezīme|TSS|Tukuma sporta skola}}''') spēlē [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas futbola 1. līgā]]. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2006 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2007 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|12]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|12]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|10]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|10]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|11]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|13]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|11]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|7]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|7]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|7]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]] from:01/07/2006 till:01/07/2019 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2019 till:01/07/2020 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2020 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * 2024 - astotdaļfināls * '''2023 - pusfināls''' * 2022 - ceturtdaļfināls * 2021 - 2. posms → astotdaļfināls * 2020 - ceturtdaļfināls * 2019 - ceturtdaļfināls * 2018 - 2. posms → astotdaļfinals * 2016 - astotdaļfināls * 2012-13 — astotdaļfināls * 2011-12 — astotdaļfināls * 2010-11 — 3. kārta * 2009-10 — ''nepiedalījās'' * 2008 — ''nepiedalījās'' * 2007 — 3. kārta * 2006 — astotdaļfināls == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|03|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-tukums-2000-telms/#players|title=FK Tukums 2000/Telms|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 4|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kaspars Anmanis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristers Volkovs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=JAP|pos=MF|name=[[Šuns Šibata]]}} {{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=DF|name=[[Rūdolfs Reingolcs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=NGA|pos=FW|name=[[Džozefs Oloko Ede]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=MF|name=[[Bogdans Samoilovs]]}} {{Fs player|no=11|nat=BRA|pos=MF|name=[[Leoni Gastaldelu]]}} {{Fs player|no=12|nat=LAT|pos=GK|name=[[Kārlis Keziks]]}} {{Fs player|no=14|nat=LAT|pos=MF|name=[[Daniils Putrāns]]}} {{Fs player|no=15|nat=LAT|pos=FW|name=[[Raivis Ķiršs]]}} {{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristaps Kļaviņš]]}} {{Fs player|no=17|nat=UKR|pos=DF|name=[[Maksims Derkačs]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=MF|name=[[Dāvis Cālbergs]]}} {{Fs player|no=20|nat=LAT|pos=MF|name=[[Rems Gastons Dzeguze]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=FW|name=[[Dāvis Valmiers]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=FW|name=[[Iļja Atligins]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Anševics]]}} {{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=MF|name=[[Helvijs Joksts]]}} {{Fs player|no=27|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ruslans Deružinskis]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=28|nat=LAT|pos=DF|name=[[Rūdolfs Meļķis]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player|no=29|nat=JAP|pos=MF|name=[[Jušins Koki]]|other=īrē no [[FC Ryukyu|Ryukyu]]}} {{Fs player|no=32|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Kārlis Ūzis]]}} {{Fs player|no=33|nat=JAP|pos=MF|name=[[Juns Toba]]}} {{Fs player|no=35|nat=LAT|pos=GK|name=[[Kristofers Minajevs]]}} {{Fs player|no=88|nat=LAT|pos=DF|name=[[Martins Štāls]]}} {{Fs player|no=97|nat=LAT|pos=GK|name=[[Ivans Baturins]]}} {{Fs player|no= |nat=JAP|pos=MF|name=[[Sora Masuda]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=FW|name=[[Daniels Radzenieks]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Dišlers]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Pāvels Mihadjuks]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Verners Akimovs]] |- | Ārsts, fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Kristīne Mušinska |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Kaspars Valdmanis |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Rainers Vahtelis |} == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] * {{flaga|Latvija}} [[Ritvars Rugins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fktukums2000.lv/ Kluba oficiālā vietne] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Tukums 2000, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Tukumā]] [[Kategorija:FK Tukums 2000]] t5dlfc51u4kn10tzpi5lxieittw38kv 100 80595 4547461 4547086 2026-11-09T21:55:53Z Dainis 876 4547461 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[8. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 29''). * [[7. novembris]] ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militāro sakaru pavadoņi ''USA-572 — USA-580'' (''USSF-432''; ''SBST R-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Soyuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2621]]'' (''GLONASS-K''). * [[6. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') palaisti pavadoņi: ''[[Guanlan Shiyan Xing]]'', ''[[Yunyao 1-28]]'', ''[[Juntian 1-06A ]]'', ''[[Zhongbei Daxue 1]]''. * [[5. novembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džošua Kutriks]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[3. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti 18 sakaru pavadoņi: ''[[Qianfan]]'' (21. grupa). * [[2. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]''. * [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 0se10n0sx1thikx048uqf7flko2y69y 100 80630 4547466 4547095 2026-11-09T22:03:27Z Dainis 876 4547466 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[10. novembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-627]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[11. novembris]] — nesējraķetes ''[[Mir (nesējraķete)|Mir]]'' pirmais starts. * [[13. novembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-317]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. novembris]] — 40 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC6L]]''. * [[13. novembris]] — supersmagais nesējs ''[[Starship]]'' * [[14. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-19]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[23. novembris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[25. novembris]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 24]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''. * [[26. novembris]] — pavadonis ''[[AT-Astra]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[29. novembris]] — kravas kuģis ''[[NG-25]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Novembris — militārais pavadonis ''[[NROL-195]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * [[6. novembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> ajcaalxnz3mq52y616hmy0fg5rnbve9 0 88025 4547684 3788485 2026-11-10T10:21:55Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4547684 wikitext text/x-wiki '''Grundmanis''' ({{val|de|Grundmann}}; sieviešu dzimtē [[Grundmane]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Krišs Grundmanis]] (1989) — latviešu hokejists; * [[Nikolajs Grundmanis]] (1896—1916) — latviešu strēlnieku virsnieks. == Skatīt arī == * [[Gruntmanis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 1m4r3zpyzfe0z31prwkwdobipb0177c 4547686 4547684 2026-11-10T10:23:05Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4547686 wikitext text/x-wiki '''Grundmanis''' ({{val|de|Grundmann}}; sieviešu dzimtē [[Grundmane]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Krišs Grundmanis]] (1989) — latviešu hokejists; * [[Nikolajs Grundmanis]] (1896—1916) — latviešu strēlnieku virsnieks. == Skatīt arī == * [[Gruntmane]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] fnit9sfccm257a8poi10ltoxmd6xbgk 0 88901 4547691 4513962 2026-11-10T10:47:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547691 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernsts Peders | vārds_orig = ''Ernst Põdder'' | attēls = Ernst Põdder - Kaitseliit.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Veru apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]]<br /> (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1932 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 24 | m_vieta = [[Tallina]], {{EST}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Igauņi|igaunis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1897 — 1917<br />1918 — 1932 | valsts = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />{{EST}} | struktūra = sauszemes armija | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Igaunijas brīvības cīņas]], [[Latvijas brīvības cīņas]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Attēls:EST Cross of Liberty I division ribbon.svg|60px]] [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķiras, I pakāpe), [[Lāčplēša Kara ordenis]] (II un III šķiras) u. c. | cits_darbs = }} }} '''Ernsts Peders''' ({{val|et|Ernst Põdder}}; {{dat|1879|02|10|N}} — {{dat|1932|06|24|N}}) [[Igaunijas armija]]s ģenerālmajors. [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks. [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krusta]] un [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == [[Attēls:EstArmyHighCommnd1920.jpg|thumb|270px|Igaunijas armijas augstākie virsnieki 1920. gadā. Ernsts Peders stāv otrās rindas kreisajā malā]] Dzimis [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]]. Pabeidzis [[Tartu|Tērbatas]] pilsētas skolu, bet pēc tam, 1897. gadā, brīvprātīgi iestājās [[Krievijas Impērija]]s [[karaspēks|armijas]] karadienestā. Sākotnēji dienēja 104. kājnieku [[pulks (armija)|pulkā]]. Tika nosūtīts uz [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolu]], kuru pabeidza 1900. gadā iegūstot poručika pakāpi.<ref name="ie3">[http://www.bhr.balanss.ee/index.php?option=com_content&view=article&id=2329:ernst-podder-130-aastat-suennist&catid=18:i-vabadussoda&Itemid=57 "Ernst Põdder — 130 aastat sünnist"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120430022229/http://bhr.balanss.ee/index.php?option=com_content&view=article&id=2329:ernst-podder-130-aastat-suennist&catid=18:i-vabadussoda&Itemid=57 |date={{dat|2012|04|30||bez}} }} {{et ikona}}</ref> Pēc tās pabeigšanas tika pārcelts uz 107. kājnieku pulku, bet 1904. gadā uz 123. kājnieku pulku. 2. Sibīrijas kājnieku korpusa sastāvā [[1904]]. gadā piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. Cīņas ticis ievainots. No 1905. gada janvāra 107. kājnieku pulkā. Nākamajā gadā tika pācelts uz 32. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku. 1908. gadā paaugstināts par štābskapitānu.<ref name="ie3" /> Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], 1914. gada jūlijā, tika pārcelts uz 52. Sibīrijas strēlnieku pulku, kur bija [[rota (armija)|rotas]] komandieris, paaugstināts par kapitanu.<ref name="ie3" /> No 1915. gada 8. februāra, [[bataljons|bataljona]] komandieris. Cīnījies [[Latvija]]s teritorijā, Rīgas frontē. 1916. gada jūlijā [[Kaujas pie Ķekavas (1916)|kaujā pie Ķekava]]s tika [[kontūzija|kontuzēts]]. Nākamā gada maijā tika paaugstināts par pulkvedi. No 8. jūlija pārgāja uz 1. igauņu strēlnieku pulku, kur bija komandiera palīgs (vietnieks). 1917. gada septembrī tika iecelts par Atsevišķā [[Tallina]]s igauņu bataljona komandieri, bet jau novembrī atgriezās iepriekšējā pulkā. 1918. gada 12. martā, nu jau Igaunijas armijas sastāvā, tika paaugstināts par ģenerālmajoru.<ref name="ie2">[http://www.noortekolonn.org/index.php?option=com_content&view=article&id=232:aavo-savitsch-kindralmajor-ernst-podder-130&catid=43:inimene&Itemid=77 Aavo Savitsch: Kindralmajor Ernst Põdder 130] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250223133905/https://www.noortekolonn.org/index.php?option=com_content&view=article&id=232:aavo-savitsch-kindralmajor-ernst-podder-130&catid=43:inimene&Itemid=77 |date={{dat|2025|02|23||bez}} }} {{et ikona}}</ref><ref>[http://www.mil.ee/index_eng.php/?s=ajalugu Estonian Defence Forces — Chronology] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090921183008/http://www.mil.ee/index_eng.php/?s=ajalugu |date={{dat|2009|09|21||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Par cīņās izrādīto varonību dienesta laikā Krievijas Impērijas armijā tika apbalvots ar II un III šķiras Staņislava ordeņiem, II, III un IV šķiras Annas ordeņiem, kā arī ar IV šķiras Vladimira ordeni. Vācu varas laikā bija Tallinas pašaizsardzības operatīvais vadītājs. Pagrīdes apstākļos organizēja [[Kaitseliit]] organizāciju. Par savu darbību ticis arī arestēts. Sākoties Igaunijas brīvības cīņām tika iecelts par Tallinas un [[Harju apriņķis|Harju]], [[Lēnes apriņķis|Lēnes]], [[Jervas apriņķis|Jervas]] apriņķu aizsardzības virspavēlnieku. Pēc tam tika iecelts par Igaunijas Iekšējās aizsardzības spēku komandieri. 1918. gada 23. decembrī nodeva savas virspavēlnieka pilnvaras [[Johans Laidoners|Johanam Laidoneram]]. 1919. gada 29. maijā tika iecelts par 3. divīzijas komandieri. 1919. gada aprīlī Peders pārņēma Dienvidu frontes komandēšanu, kura tobrīd bija līnijā [[Ainaži]]-[[Ape]]. Jau nākamajā mēnesī viņa vadībā no lieliniekiem tika atbrīvota [[Valmiera]], [[Limbaži]], [[Smiltene]] un šo pilsētu apkārtne. Vadīja igauņu un latviešu vienības [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] (no 19. līdz 23. jūnijam), kā arī vēlākajās Juglas kaujās (no 27. jūnija līdz 3. jūlijam) pret [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigera fon der Golca]] [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīziju]] un [[Alfrēds Flečers|Alfrēda Flečera]] komandēto [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]]. [[Strazdumuižas pamiers]] neļāva igauņu vienībām ieiet Rīgā, tāpēc viņi palika iepriekšējās pozīcijās, bet pēc tam viņa komandētā divīzija ieņēma frontes iecirkni starp [[Lubāns|Lubānas]] ezeru un Igaunijas robežu pret lieliniekiem līdz pat decembra sākumam. Pēc tam Peders savu divīziju komandēja cīņās pie [[Peipuss|Peipusa]] ezera un [[Narva]]s. Pēc Igaunijas brīvības cīņām no 1921. līdz 1926. gadam bija 2. divīzijas komandieris, kura bija dislocēta Tartu. Reizē bija šīs pilsētas garnizona komandants. Personīgi piedalījās komunistu [[Tallinas pučs|Tallinas puča]] likvidācijā [[1924]]. gadā. 1926. gadā pārcelts uz Kara padomi.<ref>[[Latvijas Kareivis]] [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1926/11/09&ChunkNum=-1&ID=Ar00205&PageLabel=2 "Ģenerālis Põdders" (09.11.26.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Peders nodarbojās ar [[skautisms|skautu]] kustības izveidi un attīstību. Bija vienīgais nacionālistiskās [[Vabsi|Vabsu]] kustības goda biedrs.<ref name="ie2" /> Vairākkārt viesojās Latvijā.<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1928/11/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00107&PageLabel=1 "Ārvalstu delegācijas mūsu jubilejas svinībās" (17.11.28.)]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[[Policijas Vēstnesis]] [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=POV/1924/11/21&ChunkNum=-1&ID=Ar00101 "Uzvaras pieminekļa atklāšanas un Cēsu pilsētas 700 gadu pastāvēšanas svinības 16. novembrī Cēsīs." (21.11.24.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1932. gada 2. martā Pederam tika amputēta labā kāja, kaut arī operācija bija veiksmīga, tomēr tā paša gada 24. jūnijā, 53 gadu vecumā, viņš nomira Tallinā.<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1932/03/03&ChunkNum=-1&ID=Ar00406&PageLabel=4 "Pēdējās ziņas" (03.03.32.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Zemes klēpī tika guldīts Tallinas garnizona kapos. 2002. gadā saistībā ar 70 gadiem, kopš Ernsta Pedera nāves, Tartu tika uzstādīts bareljefs, lai godinātu viņu.<ref>[http://www.tartu.ee/?page_id=1443&lang_id=1&menu_id=6&lotus_url=http://info.raad.tartu.ee/muinsus.nsf/0/8CB9A02991998FB1C2256D7F0036BDA1 Kindral Põdderi mälestustahvel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306042647/http://www.tartu.ee/?page_id=1443&lang_id=1&menu_id=6&lotus_url=http%3A%2F%2Finfo.raad.tartu.ee%2Fmuinsus.nsf%2F0%2F8CB9A02991998FB1C2256D7F0036BDA1 |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} {{et ikona}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Attēls:EST Cross of Liberty I division ribbon.svg|100px]] [[Igaunijas Brīvības krusts]] (I šķira, I pakāpe) * [[Lāčplēša Kara ordenis]] (II un III šķira) * citi apbalvojumi un goda zīmes.<ref name="ie3" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120515123930/http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1882 Ernsta Pedera L. k. o. k. biogrāfija] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peders, Ernsts}} [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Igaunijas virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] ece01laiucfodcf2s6g79pzjbp6qkvq 0 90456 4547733 4494616 2026-11-10T11:50:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547733 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = FK Jelgava | logo = Attēls:FK Jelgava Logo.svg | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "Jelgava" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 2004 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} Māris Peilāns | tren = {{flaga|LAT}} [[Dāvis Caune]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Igors Kozlovs]] | līga = [[Latvijas Jauniešu čempionāts]] | sez = [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020.]] | poz = 7. vieta | mediji = [http://www.fkjelgava.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = 26559b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = _bochum1819a | pattern_b2 = _bochum1819a | pattern_ra2 = _bochum1819a | leftarm2 = CCCCCC | body2 = CCCCCC | rightarm2 = CCCCCC | shorts2 = CCCCCC | socks2 = CCCCCC }} '''FK Jelgava''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas izveidojās 2004. gadā, apvienojoties diviem [[Jelgava]]s futbola klubiem — '''RAF''' un '''Viola'''. No 2010. līdz 2020. gadam spēlēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]], bet 2021. gadā finansiālu apsvērumu dēļ no dalības Virslīgā atteicās un pašlaik ir jaunatnes futbola klubs. Par tā profesionālo mantinieku uzskatāms klubs [[FS Jelgava]]. Klubs četras reizes ir uzvarējis [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa izcīņā]] (2010, 2014, 2015, 2016). Virslīgā iekļuva pēc uzvaras [[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009. gada]] [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā. Labākais sasniegums Virslīgā — 2. vieta [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonā]]. == Vēsture == Klubs dibināts 2004. gadā, bet tas saistīts arī ar iepriekšējiem pilsētas futbola klubiem. === Jelgavas "Metālists" === Klubs pirmo reizi parādījās 1977. gadā un savā debijas reizē Latvijas līgā ieņēma 7. vietu 13 komandu konkurencē. Pēc mazāk kā trim sezonām klubs nomainīja savus īpašniekus — tas atkal tika pievienots mašīnbūves rūpnīcai un tika pārdēvēts par Jelgavas "Automobilists". === Jelgavas "Automobilists" === Kā klubam "Automobilists Jelgava" gāja samērā sarežģīti — labākajā sezonā tas finišēja tabulas vidusdaļā un starp 1983. un 1987. gadu spēlēja 1. līgā. 1987. gadā "Automobilists" zaudēja pārspēlēs par vietu uz Virslīgu [[Ilūkstes NSS|Ilūkstes "Zemgale"]] komandai, bet tā kā Virslīgu paplašināja, tad jau zem nosaukuma [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]], [[Jelgava]]i kārtējo reizi bija savs klubs Latvijas augstākajā līgā. === RAF Jelgava === [[Attēls:FK RAF Jelgava2.jpg‎|thumb|Futbola kluba RAF logotips]] 1988. un 1989. gadā RAF sastāvā bija divas komandas, kuras 1990. gadā noformējās vienā. Viena spēlēja zemākajā Padomju Savienības līgā, otra — Latvijas līgā. 1988. un 1989. gadā [[Viktors Ņesterenko|Viktora Ņesterenko]] vadībā "vietējā" RAF komanda uzvarēja Latvijas līgā, 1988. gadā tā ieguva arī zelta medaļu un uzvarēja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausā]]. Savukārt "starptautiskajai" RAF komandai neklājās tik spīdoši — kaut arī tās sastāvā bija pāris talantīgu jaunu spēlētāju, tādi kā [[Vladimirs Babičevs]], [[Dzintars Sproģis]], [[Igors Troickis]] un [[Aleksandrs Stradiņš]], komandas sniegums bija ļoti bēdīgs. 1989. gadā Ņesterenko pārņēma vadību apvienotajā "RAF" komandā, kas turpināja spēlēt gan Padomju līgā, gan Baltijas līgā. 1990. un 1991. gadā komandas sniegums uzlabojās, bet tad Padomju Savienība sabruka un RAF pievienojās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgai]]. Deviņdesmito gadu sākumā "RAF" bija viena no spēcīgākajām komandām Virslīgā, trīs reizes finišējot otrajā vietā un vienreiz trešajā (1992. gadā zaudēja zeltu [[Skonto FC|Rīgas "Skonto"]] komandai, finišējot ar vienādu punktu skaitu sezonas noslēgumā). Kad rūpnīca nonāca finansiālajās problēmās, komandai uzradās jauns sponsors [[Latvijas Universitāte]], 1996. gadā tika nomainīts arī komandas nosaukums un atrašanās vieta tika nomainīta uz Rīgu, spēles aizvadot Latvijas Universitātes stadionā. === RAF Rīga === Kā RAF Rīga komanda nospēlēja tikai vienu sezonu, pabeidzot to 5. vietā, bet 1996. gadā ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Pēc sezonas klubs atkal nomainīja nosaukumu, šoreiz uz "Universitāte Rīga". === Universitāte Rīga === [[Attēls:LU.gif|thumb|100px|FK Universitāte Rīga logotips]] Vienīgā sezona zem nosaukuma "Universitāte Rīga" nenesa nekādus augļus un klubs finišēja 6. vietā, pēc sezonas klubs tika izformēts. === RAF Jelgava (atkal) === Klubs ar nosaukumu RAF Jelgava parādījās atkal 2001. gadā šoreiz jau [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Pēc 2003. gada sezonas klubs apvienojās ar citu Jelgavas klubu — 1996. gadā izveidoto Jelgavas "Viola", liekot pamatus FK Jelgavas izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcviola.lv/musu-vesture/|title=MŪSU VĒSTURE|website=VIOLA|access-date=2024-07-03|language=|archive-date=2024-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240613155417/https://jfcviola.lv/musu-vesture/}}</ref> === FK Jelgava === 2009. gada sezonā, uzvarot Latvijas Pirmās līgas čempionātā, iekļuva Latvijas futbola Virslīgā. 2010. gada 19. maijā FK Jelgava uzvarēja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa izcīņā]], finālā (Skonto stadionā, Rīgā) ar 6:5 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pārspējot [[FK Jūrmala-VV]] komandu. Pa ceļam uz finālu tika pārspēti futbola klubi [[SK Liepājas Metalurgs]] (ceturtdaļfinālā) un [[Skonto FC]] (pusfinālā). 2010. gada vasarā FK Jelgava iekļuva [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] un sāka startu šajā turnīrā uzreiz no 2. kvalifikācijas kārtas. Norvēģijā pret ''[[Molde FK]]'' spēle beidzās 0:1, bet Jūrmalā ([[Slokas stadions|Slokas stadionā]]) jelgavnieki uzvarēja ar 2:1, taču viesos vairāk iesisto vārtu dēļ nākamajā kvalifikācijas kārtā iekļuva ''Molde FK''. 2010. gada 2. septembrī Jelgavā tika atklāts [[Zemgales Olimpiskais centrs]], kura atklāšanas svētku kulminācija bija futbola spēle starp FK Jelgava un ''[[Blackpool FC]]'', kas 2010. gadā spēlēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Spēle beidzās ar rezultātu 2:1 mājinieku labā — vārtus guva [[Vladislavs Kozlovs]] un [[Oļegs Malašenoks]]. 2011. gadā FK Jelgava devās "Ziemeļanglijas tūrē", kur ar 0:0 nospēlēja pret ''[[Fleetwood FC]]'' un 1:1 pret ''Blackpool FC'', tādējādi ieejot vēsturē ar to, ka pēc 3 spēlēm pret Anglijas klubiem, FK Jelgava nevienu spēli nav zaudējis. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam trīs reizes pēc kārtas uzvarēja Latvijas kausa izcīņā. [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]] pārvarēja divas kvalifikācijas kārtas, uzvarot [[Islande]]s klubu ''[[Breidablik]]'' un [[Slovākija]]s klubu [[ŠK Slovan Bratislava|Bratislavas "Slovan"]], taču nākamajā kārtā piekāpās [[Jeruzalemes "Beitar"]]. Tas līdz šim ir sekmīgākais kluba starts [[UEFA]] klubu turnīros. No 2021. gada FK Jelgava ir jaunatnes futbola klubs (akadēmija) un startē Latvijas jaunatnes čempionātā un Latvijas Sieviešu futbola 1.līgā. 2021. gadā finansiālu apsvērumu dēļ komanda no dalības Virslīgā atteicās un pašlaik ir jaunatnes futbola klubs (ar akadēmijas statusu) ar apmēram 500 audzēkņiem (no 4 līdz 18 gadu vecumam). Par tā profesionālo mantinieku ar to saistītais uzskatāms klubs [[FS Jelgava]]. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1977—1979: Metālists Jelgava * 1980—1987: Automobilists Jelgava * 1988—1995: RAF Jelgava * 1996: RAF Rīga * 1997: Universitāte Rīga * 2001—2003: RAF Jelgava * 2004—2021: FK Jelgava == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2003 till:01/07/2020 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2004 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2004|11 (7*)]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|11 (6*)]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|9]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|5]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|4]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|1]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2010|6]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2011|6]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2012|7]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2013|8]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2014|3]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2015|4]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2016|2]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|7]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2009 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2020 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline><br /><small>'''*''' Neskaitot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu otrās komandas, kuras [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas čempionātā]] startēja ārpus konkurences.</small> == Dalības eirokausos == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2010—11 |align="left"|[[UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Norvēģija}} |align="left"|[[Molde FK]] |2:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''2:2''' |- |2014—15 |align="left"|[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|Norvēģija}} |align="left"|[[Rosenborg BK]] |0:2 |0:4 |style=background:#fdd|'''0:6''' |- | rowspan="2" |2015—16 |align="left" rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|Bulgārija}} |align="left"|[[PFC Litex Lovech]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |2QR |{{Flaga|Maķedonija}} |align="left"|[[FK Rabotnički]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" |2016—17 | align="left" rowspan="3" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|Islande}} |align="left"|[[Breidablik]] |2:2 |3:2 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |2QR |{{Flaga|Slovākija}} |align="left"|[[ŠK Slovan Bratislava|Bratislavas "Slovan"]] |3:0 |0:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{Flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Beitar Jerusalem FC|Beitar]] |1:1 |0:3 |style=background:#fdd|'''1:4''' |- |2017—18 |align="left"|[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|Ungārija}} |align="left"|[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]] |0:1 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:3''' |} == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |[[2004. gada Latvijas kauss futbolā|2004.]] |astotdaļfināls |- |[[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005.]] |astotdaļfināls |- |[[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006.]] |astotdaļfināls |- |[[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007.]] |2. kārta |- |[[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008.]] |astotdaļfināls |- |[[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009.—2010.]] |'''kausa ieguvēji''' |- |[[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010.—2011.]] |ceturtdaļfināls |- |[[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011.—2012.]] |pusfināls |- |[[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012.—2013.]] |astotdaļfināls |- |[[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013.—2014.]] |'''kausa ieguvēji''' |- |[[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014.—2015.]] |'''kausa ieguvēji''' |- |[[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015.—2016.]] |'''kausa ieguvēji''' |- |[[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016.—2017.]] |ceturtdaļfināls |- |[[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017.]] |ceturtdaļfināls |- |[[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018.]] |trešais posms (astotdaļfināls) |- |[[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019.]] |fināls |- |2020. |ceturtdaļfināls |- |2021. | --- |} == Komandas sastāvs (2020. gada sezonas noslēgumā) == : ''{{dat|2020|9|20||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-jelgava-11592/?cid=5535771|title=FK Jelgava |website=lff.lv|access-date={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ingus Šlampe]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ivo Minkevičs]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Vladislavs Gabovs]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=MF | name=[[Boriss Bogdaškins]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Marks Kurtišs]]}} {{Fs player | no=11|nat=UKR| pos=MF | name=[[Artems Radčenko]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Igors Kozlovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=GK | name=[[Dmitrijs Grigorjevs]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=FW | name=[[Ņikita Ivanovs (futbolists)|Ņikita Ivanovs]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Andris Krušatins]]}} {{Fs player | no=20|nat=GUI| pos=MF | name=[[Jusufs Sovs]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Grīnbergs (futbolists)|Jānis Grīnbergs]]}} {{Fs player | no=22|nat=TRI| pos=MF | name=[[Veslijs Džons]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=MF | name=[[Daniils Hvoiņickis]]}} {{Fs player | no=25|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ingus Grinbergs]]}} {{Fs player | no=27|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kevins Cēsnieks]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=29|nat=LAT| pos=FW | name=[[Germans Saveļjevs]]}} {{Fs player | no=35|nat=LAT| pos=GK | name=[[Vladislavs Kurakins]]}} {{Fs player | no=37|nat=LAT| pos=MF | name=[[Ričards Korzāns]]}} {{Fs player | no=45|nat=UKR| pos=FW | name=[[Jurijs Zaharkivs]]}} {{Fs player | no=50|nat=UKR| pos=DF | name=[[Dmitro Semenovs]]}} {{Fs player | no=80|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jevgeņijs Kazačoks]]}} {{Fs player | no=81|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Soloveičiks]]}} {{Fs player | no=87|nat=LAT| pos=MF | name=[[Markuss Kruglaužs]]}} {{Fs player | no=97|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aleksejs Grjaznovs]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Gatis Štrauss]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=MF | name=[[Bogdans Samoilovs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=GK | name=Artūrs Štefenhagens}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=Mareks Plonis}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=Jēkabs Šteinburgs}} {{Fs end}} == Komandas personāls (2020. gada sezonas noslēgumā) == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkjelgava.lv/fk-jelgava-komanda |title=Meistarkomanda |website=fkjelgava.lv |accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|LAT}} [[Dāvis Caune]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Cauņa]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} Andrejs Adamovičs |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} Aldis Trukšāns |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Māris Peilāns |- | Meistarkomandas direktors | {{flaga|Latvija}} Ainārs Tamisārs |- | Meistarkomandas administrators | {{flaga|Latvija}} [[Raivis Hščanovičs]] |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Boriss Lavrenovs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Dainis Kazakevičs]] (2004—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Jānis Dreimanis]] (2013) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (pienākumu izpildītājs) (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beškarevs]] (2014) * {{flaga|Latvija}} [[Vitālijs Astafjevs]] (2014—2016) * {{flaga|Lietuva}} [[Sauļus Širmelis]] (2016) * {{flaga|Moldova}} [[Aleksandru Kurtejans]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Caune]] (pienākumu izpildītājs) (2017) * {{flaga|Krievija}} [[Raviļs Sabitovs]] (2017—2018) * {{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]] (2018—2019) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Dāvis Caune]] (2020 septembris - novembris) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{FK Jelgava spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Jelgava, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] [[Kategorija:FK Jelgava]] awcscq0wpk8wr6fuqskbk4i8jxw5gyd 0 90551 4547443 4186599 2026-11-09T20:26:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547443 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Celebration |Attēls = Celebration singls.jpg |Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] |Albums = [[Celebration]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{flaga|Pasaule}} [[2009. gads|2009]]. [[3. augusts]] <ref>Ciparu lejupielāde</ref><br />{{flaga|Vācija}} [[2009. gads|2009]]. [[11. septembris]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[2009. gads|2009]]. [[14. septembris]] |Formāts = CD singls, Ciparu lejupielāde, Airplay |Ierakstīts = [[2009. gads|2009]] |Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[Hausmūzika]] |Garums = 3:35 |Izdevējs = [[Warner Records|Warner Bros.]] |Autors = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Pols Okenfolds, Jans Grīns, Siārans Gribins |Producents = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Pols Okenfolds |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Youtube = lWTDR6ztcnQ |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Miles Away singls.jpg|60px]]<br />[[Miles Away]]<br />[[2008. gads|2008]] |Šis singls = [[Attēls:Celebration singls.jpg|60px]]<br />'''Celebration'''<br />[[2009. gads|2009]] |Nākamais singls = [[Attēls:Revolver singls.jpg|60px]]<br />[[Revolver (dziesma)|Revolver]]<br />[[2009. gads|2009]] }} '''"Celebration"''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] pirmais singls no [[2009. gads|2009]]. gadā izdotā trešā labāko dziesmu albuma [[Celebration]]. Dziesmas teksta autori ir [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Pols Okenfolds, Jans Grīns, Siārans Gribins, bet producenti [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un Pols Okenfolds. Singls oficiāli tika izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[3. augusts|3. augustā]],<ref name="autogenerated1">[http://www.madonna.com/news/title/a-celebration-of-madonna-music--the-ultimate-greatest-hits-collection-september-28th-release A “Celebration” Of Madonna Music - The Definitive Greatest Hits Collection September 28/29 Release], madonna.com, {{dat|2009|7|22|SK}} {{en ikona}}</ref> bet singla remiksi atskaņošanai deju klubos tika izplatīti [[2009. gads|2009]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].<ref>[http://www.billboard.com/#/news/madonna-s-celebration-hits-collection-to-1003996769.story Madonna's 'Celebration' Hits Collection To Feature Two New Songs], billboard.com, {{dat|2009|7|23|SK}} {{en ikona}}</ref> Ciparu lejupielādes formātā mūzikas internetveikalā [[iTunes]] singls tika izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[31. jūlijs|31. jūlijā]].<ref>[http://www.madonna.com/news/title/celebration-single--download-now Celebration Single - Download Now!], madonna.com, {{dat|2009|7|31|SK}} {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Madonnas preses pārstāve Liza Rosenberga apstiprināja, ka mūziķe ir sarakstījusi trīs jaunas dziesmas priekš labāko dziesmu izlases albuma [[Celebration]]. Arī mūzikas producents Pols Okenfolds apstiprināja, ka ir divu jaunu dziesmu producents. Žurnāls ''Attitude'' intervijā ar Polu Okenfoldu tika paziņots, ka Okenfolda producēto dziesmu nosaukumi ir "Broken (I'm Sorry)" un "Celebrate", turklāt producents piebilda, ka jaunās dziesmas ir "liriski klasiskā Madonna ar ļoti modernu skanējuma fonu".<ref>[http://www.attitude.co.uk/viewblog.aspx?blogid=1474&viewuserid=1d17547e-17b6-4271-8b20-f3eb845a65d0 WORLD EXCLUSIVE: NEW MADONNA NEWS!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090530072456/http://www.attitude.co.uk/viewblog.aspx?blogid=1474&viewuserid=1d17547e-17b6-4271-8b20-f3eb845a65d0 |date={{dat|2009|05|30||bez}} }}, attitude.co.uk, {{dat|2009|5|26|SK}} {{en ikona}}</ref> Dziesma "Celebrate" vēlāk tika pārdēvēta par "Celebration". Pasaules pirmizrāde dziesmas "Celebration" Pola Okenfolda Dub 12" versija tika atskaņota Pīta Tonga BBC Radio 1 šova laikā [[2009. gads|2009]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].<ref>[http://www.bbc.co.uk/radio1/petetong/ Pīta Tonga vietne BBC Radio 1 mājas lapā], bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> ''[[Warner Music Group|Warner Music]] Germany'' paziņoja, ka singla Maxi CD [[Vācija|Vācijā]] tiks izdots [[2009. gads|2009]]. gada [[11. septembris|11. septembrī]].<ref>[http://www.warnermusic.de/madonna/news/ Celebrate the best - with „Celebration“!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130130003815/http://www.warnermusic.de/madonna/news/ |date={{dat|2013|01|30||bez}} }}, warnermusic.de, {{dat|2009|7|24|SK}} {{de ikona}}</ref> == Mūzikas video == Madonnas oficiālajā mājas lapā tika ziņots, ka singla mūzikas videoklips tika filmēts [[2009. gads|2009]]. gada [[18. jūlijs|18. jūlijā]] [[Itālija]]s pilsētā [[Milāna|Milānā]], kur tika atlasīti un piedalījās mūziķes fani. Līdzīga filmēšana vēlāk notika [[Spānija]]s pilsētā [[Barselona|Barselonā]].<ref>[http://www.madonna.com/news/title/its-a-celebration-and-we-want-you-to-join It's A Celebration And We Want You To Join!], madonna.com, {{dat|2009|7|16|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.madonna.com/news/title/video-shoot-barcelona--we-want-you-to-join- Video Shoot Barcelona - We Want You To Join!!], madonna.com, {{dat|2009|7|19|SK}} {{en ikona}}</ref> Videoklipa režisors ir [[Zviedri|zviedrs]] Džonas Akerlunds (Jonas Åkerlund).<ref name="autogenerated1" /> == Oficiālās versijas == {{columns |width=400px |col1= * '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] CD2 / EU maxi''' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eil.com/shop/moreinfo.asp?catalogid=482152|title=UK formats for Celebration single|date=2009-08-21|accessdate=2009-08-21|work=EIL.com}}</ref> # "Celebration" (Album Version) - 3:35 # "Celebration" (Oakenfold Remix) - 6:32 # "Celebration" (Benny Benassi Remix) - 5:28 # "Celebration" (Oakenfold Remix Dub) - 6:32 # "Celebration" (Benny Benassi Remix Edit) - 3:58 # "Celebration" (Johnny Vicious Club Remix) - 7:58 * '''[[Vācija]]s CD Maxi-Singls''' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jpc.de/jpcng/poprock/detail/-/lang/en/art/Madonna-Celebration/hnum/1066275|title=German CD maxi-single|date=2009-08-22|accessdate=2009-08-23|work=JPC.de}}</ref> # "Celebration" (Album Version) - 3:34 # "Celebration" (Benny Benassi Remix) - 5:30 # "Celebration" (Benny Benassi Dub) - 6:01 |col2= * '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] / [[Eiropa]]s 12" Picture Disc''' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warnermusic.ch/artist_catalogue-n28-sD.html?artist=MADONNA|title=European formats for Celebration single|date=2009-08-07|accessdate=2009-08-11|work=[[Warner Music Group]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bigwentertainment.com.au/product/celebration_5563068_10257.html|title=Australia tracklisting for Celebration single|date=2009-08-07|accessdate=2009-09-02|work=BigW.com.au}}{{Novecojusi saite}}</ref> # "Celebration" (Album Version) - 3:35 # "Celebration" (Benny Benassi Remix) - 5:28 # "Celebration" (Paul Oakenfold Remix) - 6:32 # "Celebration" (Paul Oakenfold Dub Mix) - 6:32 * '''iTunes Remixes EP''' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.madonna.com/news/title/celebration-remixes-now-on-itunes|last=Reporter|first=Icon|title=Celebration remixes now on iTunes|date=2009-08-18|work=Icon: Official Madonna website|publisher=Madonna.com|accessdate=2009-08-21}}</ref> # "Celebration" (Benny Benassi Remix Edit) - 3:58 # "Celebration" (Benny Benassi Remix) - 5:28 # "Celebration" (Benny Benassi Dub) - 6:00 # "Celebration" (Oakenfold Remix Dub) - 6:32 # "Celebration" (Oakenfold Remix) - 6:32 # "Celebration" (Johnny Vicious Club Remix) - 7:58 }} == Singls topos == Madonnas singls "Celebration" pasaules valstu un reģionu topos.<ref>[http://www.ultratop.be/nl/showitem.asp?interpret=Madonna&titel=Celebration&cat=s Madonnas singls "Celebration" topos], ultratop.be</ref> {| class="wikitable sortable" !Tops (2009) !Vieta |- |{{karogs|Pasaule}} — UWC <ref>[http://www.mediatraffic.de/tracks-week38-2009.htm Global Track Chart<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|6 |- |{{karogs|Austrālija}} |align="center"|40 |- |{{karogs|Austrālija}} — Dance Chart |align="center"|8 |- |{{karogs|Austrija}} |align="center"|12 |- |{{karogs|Beļģija}} ([[Flandrija]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/nl/showitem.asp?interpret=Madonna&titel=Celebration&cat=s|title=Madonna - Celebration - World charts|date=2009-08-08|work=[[Ultratop 50]]|publisher=Ultratop.nl|accessdate=2009-08-08}}</ref> |align="center"|4 |- |{{karogs|Beļģija}} ([[Volonija]]) |align="center"|3 |- |{{karogs|Kanāda}} |align="center"|5 |- |{{karogs|Dānija}} |align="center"|4 |- |{{karogs|Nīderlande}} |align="center"|2 |- |{{karogs|Eiropa}} — European Hot 100 <ref>[http://www.billboard.com/#/charts/european-hot-100?begin=1&order=position European Hot 100]</ref> |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Somija}} |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Francija}} <ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.chartsinfrance.net/Muse/news-68644.html|title=Muse n°1, Mika privé de la tête des ventes|date=2009-09-23|accessdate=2009-09-23|work=[[Syndicat National de l'Édition Phonographique]]|author=News, SNEP}}</ref> |align="center"|2 |- |{{karogs|Vācija}} <ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.media-control.de/purs-wuensche-auf-platz-eins.html|title=PURs "Wünsche" auf Platz eins|date=2009-09-22|accessdate=2009-09-23|author=Reporter, MC|work=[[Media Control Charts]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090923191529/http://www.media-control.de/purs-wuensche-auf-platz-eins.html|archivedate=2009-09-23}}</ref> |align="center"|5 |- |{{karogs|Īrija}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p%2Fmusicvideo%2Fmusic%2Farchive%2Findex_test.jsp&ct=240001&arch=t&lyr=2009&year=2009&week=38 |title=Īrijas singlu tops |access-date={{dat|2009|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120229152154/http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p%2Fmusicvideo%2Fmusic%2Farchive%2Findex_test.jsp&ct=240001&arch=t&lyr=2009&year=2009&week=38 |archivedate={{dat|2012|02|29||bez}} }}</ref> |align="center"|10 |- |{{karogs|Itālija}} |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Latvija}} <ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/new.html Latvian Airplay Top 50, 2010.05.02<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Latvija}} — [[European Hit Radio|EHR Top 40]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |title=European Hit Radio - Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40}}</ref> |align="center"|11 |- |{{karogs|Japāna}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/japan_singles_top_100/2009/38|title=Japan Hot 100|date=2009-09-19|work=[[Billboard]]|publisher=acharts.us|accessdate=2009-09-12}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|6 |- |{{karogs|Norvēģija}} |align="center"|5 |- |{{karogs|Rumānija}} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.divercitycafe.ro/s-a-relansat-rt-100.html|title=S-a relansat RT 100|date=2009-09-03|accessdate=2009-09-06|work=[[Romanian Top 100]]|language=Romanian|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090909100851/http://www.divercitycafe.ro/s-a-relansat-rt-100.html|archivedate=2009-09-09}}</ref> |align="center"|38 |- |{{karogs|Krievija}} <ref name="russia">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tophit.ru/airplay_week.shtml|title=Airplay Detection TopHit 100, 14/09-20/09/2009|date=2009-09-20|work=Tophit.ru|accessdate=2009-02-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130701033255/http://tophit.ru/airplay_week.shtml|archivedate=2013-07-01}}</ref> |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Spānija}} <ref name="spain">{{Tīmekļa atsauce|url=http://promusicae.es/listastonos/listas/Top%2050%20Canciones%20w32.pdf|title=Spanish Singles Chart|date=2009-08-13|work=[[Productores de Música de España]]|accessdate=2009-08-07}}{{Novecojusi saite}}</ref> |align="center"|22 |- |{{karogs|Zviedrija}} <ref name="swe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/sweden_singles_top_60/2009/33|title=Sweden Singles Top 60|date=2009-08-13|work=[[Sverigetopplistan]]|publisher=acharts.us|accessdate=2009-08-14}}</ref> |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|Šveice}} |align="center"|5 |- |{{karogs|Apvienotā Karaliste}} |align="center"|3 |- |{{karogs|ASV}} — [[Billboard Hot Dance/Club Play|Hot Dance/Club Play]] <ref name="Madonna">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/column/chartbeat/celebration-madonna-s-40-most-impressive-1004012156.story|title='Celebration': Madonna's 40 Most Impressive Instants|last=Trust|first=Gary|date=September 15, 2009 |work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate=2009-09-15}}</ref> |align="center"|'''1''' |- |{{karogs|ASV}} — [[Billboard Hot 100|Hot 100]] |align="center"|71 |- |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|3}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājaslapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> {{Madonna singli}} [[Kategorija:Madonnas singli]] [[Kategorija:2009. gada singli]] 1hnfha8ev75xnitzfdfnksp3embhav9 0 90611 4547395 4542723 2026-11-09T18:25:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547395 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Medved mzoo.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Ursidae | dzimta_lv = Lāču dzimta | ģints = Ursus | ģints_lv = Lāči | suga = Ursus arctos | suga_lv = Brūnais lācis | binomial = Ursus arctos <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Ursus arctos range map.svg|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Brūnais lācis''' (''Ursus arctos'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') [[plēsēji|plēsēju kārtas]] [[suga]], kas sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Mūsdienās [[Latvija|Latvijā]], īpaši Austrumlatvijā brūno lāci atkal var novērot arvien biežāk. == Izplatība == [[Attēls:Brown bear (Ursus arctos arctos) standing.png|thumb|left|220px|Latvijā arvien biežāk var novērot brūnos lāčus, attēlā [[Eirāzijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos arctos'')]] [[Attēls:Lightmatter Alaskan brownbear3.jpg|thumb|220px|left|[[Kadjakas lācis]] (''Ursus arctos middendorffi'') ir lielākais no visām brūno lāču pasugām]] Lai arī [[populācija]] kopumā ir samazinājusies, šobrīd [[pasaule|pasaulē]] dzīvo apmēram 200 000 brūno lāču. Visvairāk to ir [[Krievija|Krievijā]], [[Aļaska|Aļaskā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), [[Kanāda|Kanādā]], [[Karpati|Karpatos]] (īpaši [[Rumānija]]s teritorijā) un [[Somija|Somijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/en|title=IUCN Red List of Threatened Species: Ursus arctos|first1=Bruce McLellan (IUCN SSC Bear|last1=Rla)|first2=Stefan Michel (IUCN SSC Caprinae Specialist|last2=Group)|first3=Michael Proctor (Birchdale|last3=Ecological)|first4=University of Zagreb)|last4=Djuro Huber (Veterinary Faculty|date=2016. gada 2. febr.|website=IUCN Red List of Threatened Species}}</ref> Krievijā dzīvo apmēram 120 000 brūno lāču, ASV {{nobr|32 500}} un Kanādā {{nobr|21 750}} lāču. 95% ASV brūno lāču dzīvo Aļaskā. Vairākas brūno lāču pasugas mūsdienās ir izmirušas. Daži uzskata, ka [[Meksika|Meksikā]] joprojām dzīvo brūnie lāči, tomēr pēdējais zināmais lācis tur tika nošauts 1960. gadā. [[Eiropa|Eiropā]] dzīvo apmēram {{nobr|14 000}} brūno lāču, bet to populācija ir sadrumstalota nelielos, savstarpēji nesaistītos reģionos, sākot ar [[Spānija]]s rietumiem līdz Krievijai austrumos, no [[Skandināvija]]s ziemeļos līdz [[Grieķija]]i dienvidos. Brūnais lācis ir izmiris [[Britu salas|Britu salās]], gandrīz izmiris [[Francija|Francijā]] un Spānijā, un kopumā tam draud izmiršanas briesmas visā Eiropā. Vislielākā Eiropas lāču populācija dzīvo [[Karpati|Karpatu kalnos]], apmēram 4500—5000 lāču. [[Zviedrija|Zviedrijā]] dzīvo apmēram 2500 brūno lāču, [[Somija|Somijā]] 840 un [[Norvēģija|Norvēģijā]] 70. [[Balkāni (kalni)|Balkānu kalnos]] ir relatīvi liela brūno lāču grupa; apmēram 2500—3000 lāču, kas apdzīvo [[Slovēnija]]s, [[Horvātija]]s, [[Serbija]]s, [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas]], [[Albānija]]s, [[Grieķija]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovina]]s teritorijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kora.ch/sp-ois/bear-ois/index.htm|title=KORA: Home|website=www.kora.ch|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210614033232/https://www.kora.ch/sp-ois/bear-ois/index.htm}}</ref> === Latvijā === 19. un 20. gadsimta mijā plašu [[Atmežošana|meža masīvu izciršanas]], kā arī [[medības|medīšanas]] rezultātā brūnais lācis Latvijas teritorijā izzuda. Tikai 20. gadsimta 70. gados atsākās dzīvnieku regulāra ieceļošana no [[Igaunija]]s un Krievijas [[Pleskava]]s apgabala. 2020. gados Latvijā uzturas ap 200 īpatņu un to skaits turpina pieaugt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latma.lv/latvija-lacu-klust-vairak-ko-rada-jaunakie-monitoringa-dati/|title=Latvijā lāču kļūst vairāk – ko rāda jaunākie monitoringa dati?|last=LATMA|website=Latvijas Mednieku Asociācija|access-date=2026-08-30|date=2026-03-17|language=lv-LV}}</ref> Demogrāfiskā spiediena rezultātā lāči arvien biežāk posta saimniecības, un notiek diskusijas par lāču medību atjaunošanu, kā tas jau izdarīts vairumā kaimiņvalstu, piemēram, Igaunijā, kur Vides departaments rekomendē gadā nošaut pa 150 lāčiem, taču faktiski atļaujas izsniedz tikai pierādīta kaitējuma gadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.err.ee/1610101210/ohotu-na-medvedej-fakticheski-zapretili-nesmotrja-na-bystryj-rost-populjacii|title=Охоту на медведей фактически запретили, несмотря на быстрый рост популяции|last=ERR|first=Ханнели Руди {{!}}|website=ERR|access-date=2026-08-30|date=2026-08-03|language=ru}}</ref> == Izskats == Brūnais lācis ir liels [[dzīvnieks]], tā vislielākā pasuga ir [[Kadjakas lācis]] (''Ursus arctos middendorffi''), kas kopā ar [[polārlācis|polārlāci]] (''Ursus maritimus'') ir lielākie [[sauszeme]]s [[plēsēji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fws.gov/endangered/factsheets/polar_bear.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|07|30||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080605045644/http://www.fws.gov/endangered/factsheets/polar_bear.pdf }}</ref> Brūnais lācis sver no 100—680 kg, tā ķermeņa garums ir 1,7—2,8 m, augstums skaustā 90—150 cm. Augums un svars dažādām pasugām variē, mātītes ir par 38—50% mazākas nekā tēviņi. Vismazākā pasuga ir [[Sīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos syriacus''), nedaudz lielāks ir [[Eirāzijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos arctos''),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://russianbearhunt.com/|title=Russian bear hunting with Sergei Shushunov|website=russianbearhunt.com|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210520204235/https://russianbearhunt.com/}}</ref> šīs pasugas mātīte sver apmēram {{nobr|90 kg}}.<ref>Wood, The Guinness Book of Animal Facts and Feats. Sterling Pub Co Inc (1983), {{ISBN|978-0-85112-235-9}}</ref> Nedaudz lielāks ir [[grizlilācis]] (''Ursus arctos horribilis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yesnet.yk.ca/projects/bears/facts/e/grizzly.html |title=The Bear Facts - Types of bears in the Yukon<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090808101445/http://www.yesnet.yk.ca/projects/bears/facts/e/grizzly.html |archivedate={{dat|2009|08|08||bez}} }}</ref> un [[Sibīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos collaris''). Lielākās pasugas ir [[Kadjakas lācis]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.adfg.alaska.gov/index.cfm?adfg=species.main|title=Alaska's Species Information, Alaska Department of Fish and Game|website=www.adfg.alaska.gov}}</ref> un [[Kamčatkas brūnais lācis]] (''Ursus arctos beringianus''). Ir datēts Kadjakas lācis, kas svēra {{nobr|1100 kg}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daylife.com/photo/03Nngke5xR7Vx |title=Photo from Getty Images<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100928041336/http://www.daylife.com/photo/03Nngke5xR7Vx |archivedate={{dat|2010|09|28||bez}} }}</ref> [[zoodārzs|Zoodārzos]] lāči izaug lielāki un smagāki kā savvaļā, tas ir saistīts ar regulāru un kvalitatīvu barību. Neskatoties uz masīvo augumu, tas ir labs skrējējs, ir fiksēts brūnā lāča skriešanas ātrums {{nobr|64 km/h}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/world/2005/aug/09/environment.italy|title=300 kilos, 40mph ... brown bears colonise the Alps|date=2005. gada 8. aug.|website=the Guardian}}</ref> Kā visi lāči, brūnais lācis spēj stāvēt un iet uz pakaļkājām, tādējādi vizuāli sevi palielinot. Uz skausta brūnajam lācim ir izteikts [[muskuļi|muskuļu]] kumbrs, kas to atšķir no pārējiem [[lāči]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountainnature.com/wildlife/Bears/BearID.htm |title=Learn to Identify Black Bears and Grizzly (Brown) Bears<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091012102115/http://www.mountainnature.com/Wildlife/Bears/bearid.htm |archivedate={{dat|2009|10|12||bez}} }}</ref> Brūnais lācis ir ļoti spēcīgs plēsējs, tas spēj viegli salauzt lielo [[zālēdājs|zālēdāju]] [[kakls|kaklus]]. Brūnajiem lāčiem ir biezs, pinkains [[apmatojums]], kura krāsa variē no ļoti gaiši brūnas līdz brūnai un gandrīz melnai. Kažoks ir dubults, ar biezu pavilnu un garākiem akotmatiem, kuru galiņi bieži ir gaišāki kā pārējā mata krāsa. Šāds kažoks ir grizlilāčiem. [[Aste]] brūnajam lācim ir 10—13 cm gara.<ref>Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. 340. {{ISBN|1-55821-474-7}}</ref> Priekšķepu [[nagi]] ir apmēram 15 cm gari, tos dzīvnieks pamatā lieto rakšanai, kā arī, lai uzrāptos [[koks|kokos]]. Galva ir relatīvi liela un apaļa, un profils ieliekts, kas ir atšķirīgi no citiem lāčiem. == Ieradumi == Brūnais lācis pamatā ir [[nakts]] dzīvnieks. Vasarā un rudenī tas uzkrāj [[āda|zemādas]] [[tauki|taukus]] līdz pat 180 kg, kas tiek izmantoti [[ziemas guļa]]s laikā. Brūno lāci var viegli uzmodināt no ziemas miega, jo tas nav dziļš. Ziemas guļai lācis izvēlas kādu [[ala|alu]], iedobi zem zariem vai akmeņiem vai arī [[koks|koka]] dobumu. Lai arī brūnie lāči ir vientuļnieki, tie mēdz pulcēties baros bagātīgās barības ieguves vietās, piemēram, [[lasis|lašu]] medībās [[upe|upēs]]. Šādā barā valda stingra hierarhija, kurā tiek ievērots vecums un auguma izmērs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://animaldiversity.org/accounts/Ursus_arctos/|title=Ursus arctos (brown bear)|first1=Tanya|last1=Dewey|first2=Liz|last2=Ballenger|website=Animal Diversity Web}}</ref> === Barība === [[Attēls:Brown Bear Feeding on Salmon 1.jpg|thumb|240px|Brūnais lācis lašu medībās]] [[Attēls:Wolfbear.jpg|thumb|240px|Vilks seko jaunam brūnajam lācim]] Brūnie lāči, kā lielākā daļa lāču, ir [[visēdājs|visēdāji]]. Tie ēd dažādus [[augi|augus]] — [[oga]]s, asnus, [[augļi|augļus]], [[sēne]]s, kā arī [[zivis]], [[ola]]s, [[kukaiņi|kukaiņus]], [[grauzēji|grauzējus]], reizēm arī lielākus zīdītājus. Brūnie lāči nav izteikti plēsīgi, apmēram 90% no barības ir augi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dced.state.ak.us/oed/student_info/learn/bearwatching.htm |title=Alaska Office of Economic Development<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090415202025/http://www.dced.state.ak.us/oed/student_info/learn/bearwatching.htm |archivedate={{dat|2009|04|15||bez}} }}</ref> To ēšanas ieradumi ir atkarīgi no apdzīvotās teritorijas iespējām. Piemēram, Krievijā un Aļaskā tie galvenokārt ēd lašus, kas ir bagāti ar [[proteīni|proteīnu]], līdz ar to šo lāču augumi ir ļoti lieli. Toties [[Jeloustona]]s kalnos vasaras laikā brūnais lācis pamatā ēd [[naktstauriņš|naktstauriņus]], dienā apēdot 40 000 vai vairāk kukaiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yellowstonepark.com/MoreToKnow/ShowNewsDetails.aspx?newsid=163 |title=Yellowstone Grizzly Bears Eat 40,000 Moths a Day In August<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100715011549/http://www.yellowstonepark.com/moretoknow/shownewsdetails.aspx?newsid=163 |archivedate={{dat|2010|07|15||bez}} }}</ref> Reizēm brūnie lāči nomedī lielos zālēdājus, tādus kā [[staltbriedis|staltbriežus]], [[alnis|aļņus]], [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežus]] un [[bizons|bizonus]]. Parasti lāči medī jaunuļus un mazuļus, izvairoties no sadursmēm ar pieaugušiem indivīdiem. Lācis nogalina, ar garajiem ilkņiem pārkožot upurim rīkli, bet lielos dzīvniekus, piemēram, bizonus, nogalina, ar ķepām pārlaužot tiem muguru vai kakla skriemeļus. Lācis neatsakās arī no maitas vai atņem medījumu mazākiem plēsējiem kā [[pelēkais vilks|vilkiem]], [[puma|pumām]], [[tīģeris|tīģeriem]] un [[Amerikas melnais lācis|melnajiem lāčiem]]. === Brūnais lācis un citi plēsēji === Brūnais lācis parasti dominē teritorijās, kurās tas dzīvo, un bieži izmanto savu lielo augumu, lai atņemtu mazākam [[plēsējs|plēsējam]] medījumu vai lai pieteiktu savas tiesības uz teritoriju. Visbiežāk šādos konfliktos dzīvnieki lieto iebiedēšanas paņēmienus un no tiešas cīņas cenšas izvairīties, lai gan, ja cīņa izceļas, tad, pateicoties lielajam augumam, svaram un spēkam, brūnais lācis parasti konfliktā ir uzvarētājs. Ja šāda cīņa beidzas ar pretinieka nāvi, lācis parasti pretinieku apēd, lai arī konflikts nav sācies, lai nogalinātu. Visbiežāk medījums tiek atņemts [[pelēkais vilks|vilkiem]]. Gan vilki, gan brūnie lāči medī viens otra mazuļus. Pieaugušam brūnajam lācim dabā neuzbrūk gandrīz neviens cits plēsējs kā tikai cits brūnais lācis, tomēr [[Krievija|Krievijā]] ziemas miega laikā, kamēr lācis guļ migā, tos mēdz nomedīt [[Sibīrijas tīģeris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.panthera.org/documents/Miquelle_Quigley_1996_Food_habits_of_Amur_tigers.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305023554/https://www.panthera.org/documents/Miquelle_Quigley_1996_Food_habits_of_Amur_tigers.pdf }}</ref> Neskatoties uz to, Sibīrijā uzmodināts no ziemas miega, brūnais lācis bieži seko tīģerim, lai atņemtu tā medījumu, jo, esot nomodā, tam briesmas no tīģeriem nedraud. Pēdējā laikā zinātnieki ir fiksējuši brūnā lāča un [[polārlācis|polārlāča]] konfliktu skaita pieaugumu, jo sakarā ar [[globālā sasilšana|globālo sasilšanu]] brūnie lāči migrē arvien vairāk uz ziemeļiem. Šajos konfliktos parasti uzvar brūnais lācis, un arvien biežāk brūno lāču migās var atrast polārlāču mazuļu [[kauli|kaulus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Technology/DyeHard/story?id=582243&page=1|title=Grizzlies Encroaching on Polar Bear Country|first=A. B. C.|last=News|website=ABC News}}</ref> Lāči mēdz atņemt medījumu arī [[puma|pumām]]. Tās ir veiklākas mednieces, bet tām pietrūkst spēka, lai aizstāvētu savu medījumu pret lāčiem. == Vairošanās == [[Attēls:Grizzly Bear- Sow and cubs (5728173840).jpg|thumb|240px|Māte ar lācēniem, attēlā [[grizlilācis|grizlilāču]] (''Ursus arctos horribilis'') ģimene]] [[riests|Riesta]] laiks brūnajiem lāčiem ir no maija līdz jūlijam. Brūnie lāči ir nosacīti [[monogāmija|monogāmi]], riesta laikā pāris paliek kopā vairākas dienas vai nedēļas. Dzimumbriedumu mātīte sasniedz 5—7 gadu vecumā, tēviņi dažus gadus vēlāk līdz tie ir nobrieduši pietiekami spēcīgi un lieli un spēj konkurēt par mātītes labvēlību. Apaugļotās [[olšūna]]s attīstību mātīte spēj atlikt līdz 6 mēnešiem, un [[embrijs]] attīstās, lai piedzimtu ziemas miega laikā. Ja mātīte vasarā un rudenī nepaspēj uzkrāt pietiekami daudz zemādas tauku rezervju, embrijs neattīstās vispār un uzsūcas mātes ķermenī. Parasti piedzimst 1—4 lācēni, bet visbiežāk divi. Vecākām mātītēm dzimst vairāk lācēnu, jaunākām mazāk. Ir bijuši gadījumi, kad lācenei piedzimst 5 mazuļi, kā arī gadījumi, kad lācene pieņem audzināšanā svešus lācēnus. Piedzimstot mazuļi ir akli, nevarīgi, bez zobiem un gandrīz bez apmatojuma. Visu ziemu un pavasari tie barojas ar mātes [[piens|pienu]]. Pavasarī, iznākot no ziemas migas, lācēni ir paaugušies un spēj visur sekot līdzi savai mātei. Lācēni paliek kopā ar māti 2—4 gadus, šajā laikā tie iemācās no savas mātes visas izdzīvošanas gudrības. Pieaudzis brūnā lāča tēviņš var nogalināt mazuļus,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ingentaconnect.com/content/bsc/eth/2006/00000112/00000003/art00004;jsessionid=6580enj8ip2kk.alice?format=print|title=Ingenta Connect Mating Strategies in Relation to Sexually Selected Infanticide in a Non-Social Carnivore: the Brown Bear|website=www.ingentaconnect.com}}</ref> jo, kamēr mātītei ir mazuļi, tai neveidojas seksuāla interese un tā nevēlas pāroties, kā arī mazuļus tēviņš var saplēst apēšanai. Ja lācēni ierauga svešu lāci, tie slēpjas kokā, bet mātīte iesaistīsies cīņā pat ar divas reizes lielāku tēviņu. == Sistemātika == *'''Brūnais lācis''' (''Ursus arctos'') ** pasuga: [[Apenīnu brūnais lācis]] (''Ursus arctos marsicanus'') ** † pasuga: [[Atlasa lācis]] (''Ursus arctos crowtheri'') ** † pasuga: [[Bergmaņa lācis]] (''Ursus arctos piscator'') ** pasuga: [[Eirāzijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos arctos'') ** pasuga: [[Gobi lācis]] (''Ursus arctos gobiensis'') ** pasuga: [[Grizlilācis]] (''Ursus arctos horribilis'') ** pasuga: [[Himalaju brūnais lācis]] (''Ursus arctos isabellinus'') ** pasuga: [[Kadjakas lācis]] (''Ursus arctos middendorffi'') ** pasuga: [[Kamčatkas brūnais lācis]] (''Ursus arctos beringianus'') ** † pasuga: [[Meksikas grizli lācis]] (''Ursus arctos nelsoni'') ** pasuga: [[Sibīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos collaris'') ** pasuga: [[Sīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos syriacus'') ** pasuga: [[Tibetas brūnais lācis]] (''Ursus arctos pruinosus'') ** pasuga: [[Usūrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos lasiotus'') ** † pasuga: Kalifornijas zeltainais lācis (''Ursus arctos californicus'') ** pasuga: Karpatu brūnais lācis (''Ursus arctos formicarius'') ** pasuga: Kaukāza brūnais lācis (''Ursus arctos meridionalis'') ** pasuga: Kolimas brūnais lācis (''Ursus arctos ognevi'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.msnbc.msn.com/id/12738644/GT1/8199/ Grizli un polārlāča hibrīds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100105104151/http://www.msnbc.msn.com/id/12738644/GT1/8199/ |date={{dat|2010|01|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20020907231641/http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=546 Brūnais lācis (latviski)1] * [http://raksti.daba.lv/referaati/2006/kortlova/palags.html Brūnais lācis (latviski)2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130612085039/http://raksti.daba.lv/referaati/2006/kortlova/palags.html |date={{dat|2013|06|12||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071019235150/http://www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/sugu_plani/lachuplansLV.pdf Brūno lāču aizsardzības plāns Latvijā] * [https://web.archive.org/web/20070320073807/http://www.russianbearhunt.com/ Sergei Shushunov Bear Hunting in Russia] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/4003325.stm Ancient bear made early migration] * [https://web.archive.org/web/20090810233923/http://www.bear.org/website/ North American Bear Center] * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/brown-bear.html National Geographic: Brown Bear Ursus arctos] * [http://www.grizzlybear.org/gbstatus/griznum.htm Brūno lāču populācijas] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Somijas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] l0klphgq5ar4as4slrqvgodl8e8tslt 0 91301 4547363 4538766 2026-11-09T17:41:28Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547363 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Tādžmahals | native_name = {{val|hi|ताज महल}}<br>{{val|fa|تاج محل}} | image = Taj Mahal in March 2004.jpg | image_size = 280px | caption = Tādžmahals skatā no dienvidiem | building_type = [[mauzolejs|mauzoleju komplekss]] | architectural_style = [[mogulu arhitektūra]], [[indoislāma arhitektūra]] | structural_system = ķieģeļu mūris kaļķu javā ar [[marmors|marmora]] un sarkanā [[smilšakmens]] apdari | location_town = [[Āgra]] | location_country = {{IND}} | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | map_caption = Tādžmahala atrašanās vieta | map_label = Tādžmahals | latd = 27 | latm = 10 | lats = 27 | latNS = N | longd = 78 | longm = 2 | longs = 32 | longEW = E | start_date = {{dat|1632|||SK|bez}} | completion_date = 1648 <small>(mauzolejs)</small><br>1653 <small>(viss komplekss)</small> | client = [[Šahs Džahāns]] | architect = [[Ustadu Ahmadu Lahaurī]] <small>(parasti uzskatīts par galveno arhitektu; projektēšanā piedalījās arhitektu un amatnieku kolektīvs)</small> | governing_body = ''[[Archaeological Survey of India]]'' | other_dimensions = kompleksa platība — apmēram 17 ha | designations = [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma objekts]] <small>(1983; kritērijs i; Nr. 252)</small> | website = {{URL|https://www.tajmahal.gov.in/}} }} '''Tādžmahals''' ({{val|hi|ताज महल}}, ''tāj mahal'', {{izrunā|t̪ɑːd͡ʒ mə.ɦəl}}; {{val|fa|تاج محل}}, {{izrunā|taːd͡ʒ ma.ˈhal}}) ir 17. gadsimtā celts [[mauzolejs|mauzoleja]], dārzu un citu ēku komplekss [[Āgra|Āgrā]], [[Utarpradēša|Utarpradēšā]], [[Indija|Indijā]], [[Jamuna]]s upes krastā.<ref name="unesco-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/252/ |title=Taj Mahal |work=UNESCO World Heritage Centre |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> To lika celt [[Mogulu impērija]]s valdnieks [[Šahs Džahāns]] savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai pēc viņas nāves 1631. gadā.<ref name="worldhistory-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldhistory.org/Taj_Mahal/ |title=Taj Mahal: Symbol of Love, Power, & Mughal Architecture |author=Mark Cartwright |work=World History Encyclopedia |date=2026-09-30 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Kompleksa galvenais balta [[marmors|marmora]] mauzolejs tika iecerēts kā Mumtāzas Mahalas apbedījuma vieta. Pēc Šaha Džahāna nāves 1666. gadā tajā līdzās viņai tika apbedīts arī pats valdnieks.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Tādžmahals ir viens no ievērojamākajiem [[Mogulu arhitektūra]]s pieminekļiem.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Kompleksā apvienoti [[Islāma arhitektūra|islāma]], [[Persijas arhitektūra|persiešu]] un [[Indijas arhitektūra]]s tradīciju elementi, un tajā ietilpst galvenais mauzolejs, [[mošeja]], [[viesu nams]], monumentāli vārti un ģeometriski plānoti [[dārzs|dārzi]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> Kopš 1983. gada Tādžmahals ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Šahs Džahāns un Mumtāza Mahala == {{pamatraksts|Šahs Džahāns}} [[Attēls:Portrait of Mumtaz Mahal on Ivory (cropped).jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Mumtāza Mahala]] (1593–1631), Mogulu imperatora [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] sieva, 17. gadsimta portreta miniatūrā uz ziloņkaula. Darbs glabājas Lahoras muzejā]] [[Šahs Džahāns]] (1592—1666) bija piektais [[Mogulu impērija]]s valdnieks, kurš valdīja no 1628. līdz 1658. gadam.<ref name="tajmahal-shah-jahan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/maker-of-the-taj-mahal.aspx |title=Emperor Shah Jahan |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pirms kāpšanas tronī viņš bija pazīstams kā princis Hurrams.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/> Viņa valdīšanas laikā Mogulu galmā īpaši uzplauka [[arhitektūra]] un citas [[māksla]]s, un viens no nozīmīgākajiem šā perioda celtniecības projektiem kļuva Tādžmahals.<ref name="tajmahal-shah-jahan"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Šahs Džahāns to lika celt savas sievas [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] piemiņai.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Mumtāza Mahala, dzimusi Ardžumanda Bānu Beguma, nāca no ietekmīgas [[persieši|persiešu]] izcelsmes Mogulu galma augstmaņu ģimenes.<ref name="calabria-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sbu.edu/docs/default-source/academics-documents/academics-arts-sciences-school/modern-languages/center-for-arab-and-islamic-studies/nur-fall-2017.pdf?sfvrsn=100e3087_0 |title=Profiles of Muslim Women: Mumtaz Mahal (1593–1631) |author=Michael D. Calabria |work=Nūr: The Newsletter of the Center for Arab and Islamic Studies |publisher=St. Bonaventure University |date=2017 |pages=5–8 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Viņas tēvs bija [[Asafs Hāns]], augsta ranga galminieks un imperatora [[Džahāngīrs|Džahāngīra]] sievas [[Nūra Džahāna|Nūras Džahānas]] brālis.<ref name="calabria-mumtaz"/> Ardžumanda Bānu 1607. gadā tika saderināta ar princi Hurramu un 1612. gadā apprecējās ar viņu.<ref name="tajmahal-mumtaz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/the-cause-of-the-taj.aspx |title=Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pēc laulībām viņa saņēma titulu Mumtāza Mahala.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Mumtāza Mahala ieņēma ievērojamu vietu Šaha Džahāna galmā un bija viņa īpaši ieredzētā sieva un uzticama pavadone.<ref name="tajmahal-mumtaz"/> Viņa bieži pavadīja Šahu Džahānu ceļojumos un militārajās kampaņās, un valdnieks viņai uzticēja arī imperatora [[zīmogs|zīmogu]].<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Atšķirībā no savas tantes Nūras Džahānas Mumtāza Mahala pati necentās kļūt par patstāvīgu politiskās varas centru, tomēr viņas stāvoklis valdnieka ģimenē un galmā bija ļoti augsts.<ref name="tajmahal-mumtaz"/><ref name="calabria-mumtaz"/> {{dat|1631|6|17||bez}} Mumtāza Mahala nomira [[Burhānpura|Burhānpurā]] [[Dekāna|Dekānā]], kur bija devusies līdzi Šaham Džahānam viņa militārās kampaņas laikā.<ref name="calabria-mumtaz"/> Viņa nomira [[dzemdības|dzemdībās]], laižot pasaulē pāra četrpadsmito bērnu — meitu Gauharu Āru Begumu.<ref name="calabria-mumtaz"/> Mumtāzas nāve dziļi ietekmēja Šahu Džahānu un kļuva par tiešo priekšnoteikumu monumentālas pastāvīgas apbedījuma vietas izveidei.<ref name="calabria-mumtaz"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Sākotnēji Mumtāzas Mahalas mirstīgās atliekas tika apbedītas Zainābādas dārzā pie [[Tapti]] upes Burhānpurā.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-mumtaz-mahal.aspx |title=Empress Mumtaz Mahal |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šis apbedījums bija paredzēts kā pagaidu vieta.<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/> 1631. gada beigās viņas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Āgra|Āgru]], kur Šahs Džahāns bija nolēmis izveidot pastāvīgu un monumentālu [[mauzolejs|mauzoleju]].<ref name="tajmahal-mumtaz-burial"/><ref name="calabria-mumtaz"/> Tādžmahala celtniecība sākās drīz pēc tam, 1632. gadā, un galvenais mauzolejs tika veidots par Mumtāzas Mahalas galīgo apbedījuma vietu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> == Celtniecība == Tādžmahala celtniecība sākās ap 1632. gadu, neilgi pēc [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] nāves. Kompleksa izveide bija viens no vērienīgākajiem [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laika būvniecības projektiem.<ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Galvenais [[mauzolejs]] lielākoties tika pabeigts ap 1648. gadu, bet darbi pie [[mošeja]]s, viesu nama, galvenajiem vārtiem, ārējā pagalma, galerijām un citām kompleksa daļām turpinājās vēl vairākus gadus un tika pabeigti ap 1653. gadu.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Komplekss tika izbūvēts [[Jamuna]]s labajā krastā.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Upes tuvums prasīja īpašu uzmanību pamatu nostiprināšanai un būvlaukuma sagatavošanai. Mauzoleja pamatu sistēmu veidoja akas, arkas un balsti, kuru izbūvē izmantoja akmens blokus, [[ķieģelis|ķieģeļus]], ūdensnecaurlaidīgu [[java (būvniecība)|javu]] un vietējos materiālus.<ref name="sharma-taj-foundations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1680/jenhh.18.00016 |title=Investigation of construction techniques used for the foundation of the Taj Mahal in India |author=Avichal Sharma; Jin Yang; Michael Parke; Fabian Tan |work=Engineering History and Heritage |volume=171 |issue=3 |pages=104–113 |date=2018 |doi=10.1680/jenhh.18.00016 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Pamatos izraktās cilindriskās akas piepildīja ar akmeņiem un šķembām, lai nodrošinātu stabilu pamatni un mazinātu upes radīto applūšanas risku.<ref name="sharma-taj-foundations"/><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Virs pamatiem tika izbūvēta paaugstināta kvadrātveida platforma, uz kuras novietoja galveno mauzoleju un tā [[minarets|minaretus]].<ref name="worldhistory-taj-mahal"/><ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Art Work inside Taj Mahal 01.JPG|thumbnail|left|upright=1.0|Ziedu un augu motīvu [[bareljefs|bareljefi]] Tādžmahala marmora apdarē. Dekoratīvajos paneļos izmantoti gan akmens grebumi, gan krāsainu akmeņu inkrustācijas]] Būvniecībai nepieciešamos materiālus piegādāja no dažādiem [[Indija]]s un citu Āzijas reģionu apvidiem. Īpaši nozīmīgs bija baltais [[marmors]], ko ieguva [[Makrana|Makranas]] akmeņlauztuvēs mūsdienu [[Rādžastāna|Rādžastānā]] un izmantoja galvenā mauzoleja apšuvumam un dekoratīvajiem elementiem.<ref name="gia-taj-mahal">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gia.edu/gems-gemology/fall-2019-era-of-the-taj-mahal-and-mughals |title=Gemstones in the Era of the Taj Mahal and the Mughals |author=Dona Mary Dirlam; Chris L. Rogers; Robert Weldon |work=Gems & Gemology |publisher=Gemological Institute of America |date=2019 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="worldhistory-taj-mahal"/> Savukārt daudzās pārējās kompleksa ēkās, tostarp mošejā un viesu namā, plaši izmantots sarkanais [[smilšakmens]].<ref name="unesco-taj-mahal"/> Mūra pamatkonstrukcijas galvenokārt veidotas no ķieģeļiem un kaļķu javas, bet redzamās virsmas apšūtas ar marmoru vai smilšakmeni.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Dekoratīvajos [[inkrustācija]]s darbos izmantoti arī krāsaini marmora paveidi un daudzi [[pusdārgakmens|pusdārgakmeņi]].<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> Materiālu pārvadāšana līdz [[Āgra]]i un pašam būvlaukumam bija apjomīgs loģistikas uzdevums. Marmora blokus no aptuveni 400 kilometru attālās Makranas pārvadāja ar vēršu vilktiem ratiem.<ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala oficiālajos vēstures materiālos un Gemoloģijas institūta pētījumā norādīts, ka būvniecībā un materiālu pārvadāšanā izmantots vairāk nekā tūkstotis [[Āzijas zilonis|ziloņu]].<ref name="tajmahal-about-agra">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/about-agra.aspx |title=About Agra |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="gia-taj-mahal"/> Tādžmahala celtniecībā piedalījās liels skaits dažādu specialitāšu amatnieku. [[UNESCO]] norāda, ka tika nodarbināti mūrnieki, akmeņkaļi, akmens inkrustācijas meistari, griezēji, gleznotāji, [[kaligrāfija|kaligrāfi]], kupolu būvētāji un citi amatnieki no visas [[Mogulu impērija]]s, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s.<ref name="unesco-taj-mahal"/> Atsevišķi speciālisti bija atbildīgi par konkrētiem arhitektoniskajiem un dekoratīvajiem darbiem, piemēram, galvenā kupola izbūvi, marmora ziedu grebumiem, akmens inkrustācijām un [[Korāns|Korāna]] tekstu kaligrāfiju.<ref name="tajmahal-construction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/creation-history-of-taj-mahal.aspx |title=Creation History |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Amatnieku izcelsmes daudzveidība atspoguļojās arī izmantotajās tehnikās. Akmens apdarē tika apvienota marmora griešana un [[pulēšana]], [[reljefs|reljefa]] veidošana un ''parchin kari'' — krāsainu un pusdārgakmeņu gabaliņu iestrādāšana baltajā marmorā, veidojot sarežģītus ornamentus.<ref name="gia-taj-mahal"/> Kaligrāfiskos uzrakstus, kas rotā galvenos vārtus un mauzoleju, veidoja, iestrādājot melna marmora vai [[jašma]]s burtus baltā marmora virsmā.<ref name="tajmahal-calligraphy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tajmahal.gov.in/calligraphy.aspx |title=Calligraphy, Inscription and Decoration |work=Official Website of Taj Mahal |publisher=Department of Tourism, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Šo dažādo amatniecības tradīciju un materiālu apstrādes paņēmienu apvienojums bija būtisks Tādžmahala arhitektoniskā un dekoratīvā veidola tapšanā.<ref name="unesco-taj-mahal"/><ref name="gia-taj-mahal"/> == Arhitekti un amatnieki == Tādžmahala kompleksu būvēja dažādi arhitekti, taču par galveno arhitektu uzskata [[persieši|persiešu]] cilmes indieti [[Ustads Ahmads Lahaurī|Ustadu Ahmadu Lahaurī]] (''Ustad Aḥmad Lahawrī''). == Mīti un leģendas == Ap Tādžmahalu laika gaitā izveidojušies daudzi nostāsti un [[leģenda]]s, kas kļuvušas par daļu no pieminekļa populārā tēla. Daļa no tiem izplatīta [[mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijā]] un [[tūrisms|tūrisma]] literatūrā, bet to avotu vērtība ir atšķirīga. Atsevišķi nostāsti balstīti laikmetam tuvos aprakstos, savukārt citiem nav apstiprinājuma 17. gadsimta [[Mogulu impērija|Mogulu galma]] hronikās vai citos tālaika [[vēstures avots|vēstures avotos]]. Tādēļ Tādžmahala vēstures izpētē dokumentēti fakti jānošķir no vēlākām interpretācijām un nostāstu elementiem.<ref name="begley-taj-myth">{{Publikācijas atsauce |last=Begley |first=Wayne E. |title=The Myth of the Taj Mahal and a New Theory of Its Symbolic Meaning |url=https://archive.org/details/sim_art-bulletin_1979-03_61_1/page/7 |journal=The Art Bulletin |volume=61 |issue=1 |year=1979 |pages=7–37 |doi=10.1080/00043079.1979.10787632 |language=en}}</ref> Viens no pazīstamākajiem nostāstiem vēsta, ka pēc Tādžmahala pabeigšanas [[Šahs Džahāns]] licis nocirst rokas vai citādi sakropļot tā celtniecībā iesaistītos [[arhitekts|arhitektus]] un [[amatnieks|amatniekus]], lai tie vairs nevarētu radīt līdzvērtīgu celtni. Dažās stāsta versijās amatniekiem esot izdurtas arī acis. Tomēr nav zināmi ticami laikmeta avoti, kas apliecinātu šādu rīcību, un vēsturnieki šo stāstu raksturo kā vēlāk radušos leģendu jeb urbāno mītu.<ref name="taj-workers-myth">{{Tīmekļa atsauce |url=https://m.thewire.in/article/history/fact-check-did-shah-jahan-chop-off-the-hands-of-taj-mahal-workers/amp |title=Fact-Check: Did Shah Jahan Chop off the Hands of Taj Mahal Workers? |work=The Wire |date=2021-12-24 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Tādžmahala celtniecībā patiešām piedalījās daudzu specialitāšu amatnieki no visas Mogulu impērijas, kā arī no [[Centrālāzija]]s un [[Irāna]]s, taču avoti nesniedz ziņas par viņu masveida sakropļošanu pēc būvdarbu pabeigšanas.<ref name="unesco-taj-mahal"/> [[Attēls:Mehtab Bagh (Closeup)-Agra-Uttar Pradesh-N-AP-A18.jpg|thumbnail|upright=1.1|[[Mehtāba dārzs]] Jamunas pretējā krastā iepretim Tādžmahalam. Ar šo vietu saistīta leģenda par iecerēto “Melno Tādžmahalu”, lai gan arheoloģiskie pētījumi nav apstiprinājuši tur iesāktu melna marmora mauzoleja celtniecību]] Plaši izplatīta ir arī leģenda par tā saukto “Melno Tādžmahalu”. Saskaņā ar šo nostāstu Šahs Džahāns esot iecerējis [[Jamuna]]s pretējā krastā uzcelt otru, Tādžmahalam simetrisku [[mauzolejs|mauzoleju]] no melna [[marmors|marmora]], kurā pēc nāves tiktu apbedīts pats imperators. Dažās leģendas versijās abus mauzolejus būtu savienojis [[tilts]]. Stāsta izcelsmi parasti saista ar franču ceļotāja [[Žans Batists Tavernjē|Žana Batista Tavernjē]] 17. gadsimta aprakstu, kurā minēta Šaha Džahāna iecere būvēt sev kapenes otrpus upei. Tomēr šis apraksts pats par sevi nepierāda, ka iecerētajai celtnei būtu vajadzējis būt identiskam melna marmora Tādžmahalam.<ref name="koch-taj-interview">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahapedia.org/mughal-architecture-conversation-ebba-koch |title=Mughal Architecture: In Conversation with Ebba Koch |author=Yashaswini Chandra |work=Sahapedia |year=2012 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Jamunas pretējā krastā atrodas [[Mehtāba dārzs]] (''Mehtab Bagh''), kas ietilpa Mogulu laika Āgras upmalas dārzu sistēmā. 1990. gados veiktajos [[arheoloģija|arheoloģiskajos]] izrakumos tur tika atklātas astoņstūru baseina, dārza ieejas arku un citu dārza būvju paliekas. Dārza platums un novietojums atbilst Tādžmahala kompozīcijas asij, tādēļ pētnieki to skaidro kā skatu vietu, no kuras Tādžmahalu un tā atspulgu varēja vērot pāri upei.<ref name="smithsonian-mehtab-bagh">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/marvels-of-the-mughals-53027148/?page=2 |title=Marvels of the Mughals |work=Smithsonian Magazine |date=2011-08-16 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Arī Šaha Džahāna dēla [[Aurangzebs|Aurangzeba]] vēstulē šī vieta raksturota kā dārzs ar baseinu un paviljonu, nevis kā otra monumentāla kapa būve. Līdzšinējie atradumi tādēļ nepamato priekšstatu par tur iesāktu melna marmora mauzoleju, un “Melnais Tādžmahals” parasti tiek uzskatīts par vēlāk attīstītu leģendu.<ref name="koch-taj-interview"/> Ar populāriem skaidrojumiem saistīti arī četri Tādžmahala [[minarets|minareti]]. Nereti tiek apgalvots, ka tie apzināti nedaudz sasvērti prom no centrālā mauzoleja, lai [[zemestrīce]]s vai konstrukcijas sabrukšanas gadījumā nekristu uz kapenēm. Tādžmahala oficiālajā arhitektūras aprakstā norādīts, ka minareti novietoti nedaudz ārpus marmora platformas pamata, lai sabrukšanas gadījumā to būvdaļas kristu prom no mauzoleja. Tomēr šis novietojums pats par sevi neapstiprina populāro apgalvojumu par īpaši aprēķinātu minaretu slīpumu kā “pretzemestrīču sistēmu”.<ref name="tajmahal-exteriors">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tajmahal.gov.in/the-taj-exteriors.aspx |title=The Taj Exteriors: Exterior Decoration |work=Official Website of Taj Mahal, Government of Uttar Pradesh |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Turklāt [[Indijas Arheoloģiskais dienests|Indijas Arheoloģiskā dienesta]] un Indijas Ģeodēzijas dienesta veiktajā uzraudzībā nav konstatētas nozīmīgas minaretu vertikalitātes pārmaiņas. 2011.—2012. gadā izmērītās nelielās novirzes atradās [[ģeodēzija|ģeodēzisko]] mērījumu pieļaujamās precizitātes robežās, un minareti tika atzīti par stabiliem.<ref name="pib-taj-minarets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pib.gov.in/newsite/erelcontent.aspx?lang=2&reg=48&relid=81413 |title=Tilting of Minarets of Taj Mahal |work=Press Information Bureau, Government of India |date=2012-03-21 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Daudzi Tādžmahala nostāsti ir saistīti ar romantizētu priekšstatu par Šaha Džahāna un [[Mumtāza Mahala|Mumtāzas Mahalas]] attiecībām. Populārajos pārstāstos piemineklis bieži attēlots gandrīz tikai kā “mūžīgas mīlestības simbols”. 17. gadsimta galma hronikās patiešām aprakstītas Šaha Džahāna sēras pēc sievas nāves, tostarp apgalvots, ka viņa bārda īsā laikā kļuvusi balta un viņš nedēļu nav parādījies sabiedrībā. Tomēr šie apraksti rakstīti tālaika persiešu galma literatūrai raksturīgā izteiksmīgā un pārspīlētā stilā, bet vēlāk, īpaši 18. un 19. gadsimta romantisma ietekmē, tie tika pārveidoti par priekšstatu par Tādžmahalu kā “akmenī iemiesotu mīlestības poēmu”.<ref name="begley-taj-myth"/> Pie populārajiem nostāstiem pieder arī apgalvojums, ka Mumtāza pirms nāves likusi imperatoram apsolīt uzcelt viņu mīlestībai veltītu pieminekli. Arī UNESCO materiālos šī epizode raksturota kā leģenda, nevis dokumentēts notikums.<ref name="unesco-taj-legend">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unesco.org/archives/multimedia/document-4213 |title=The Taj Mahal: A Monument to Undying Love |work=UNESCO Multimedia Archives |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Vēstures un [[arhitektūras vēsture]]s pētījumos Tādžmahals tādēļ netiek skaidrots tikai kā personiskas mīlestības piemineklis. Tas vienlaikus bija imperatora mauzolejs, Mogulu galma reprezentācijas projekts un sarežģīts arhitektūras ansamblis, kura plānojumā un uzrakstu programmā atspoguļojās priekšstati par valdnieka varu, [[paradīze]]s dārzu un Dieva troni. Mogulu arhitektūrā monumentāla celtniecība bija arī līdzeklis valdnieka varas un slavas reprezentēšanai.<ref name="begley-taj-myth"/><ref name="koch-taj-interview"/> Vēlāk radītās leģendas kļuvušas par nozīmīgu Tādžmahala kultūras uztveres daļu, taču tās ne vienmēr iespējams izmantot kā drošas ziņas par pieminekļa celtniecības vēsturi. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.tajmahal.org.uk/ | title= The Official Site of Taj Mahal | language= angliski}} {{Indija-aizmetnis}} {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Indijā]] [[Kategorija:Mauzoleji]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] 3v0w79fg45n5phsqpirflfmikzkefq2 0 91994 4547530 4521137 2026-11-10T04:06:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte 2.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Zemitāni—Rīga]] [[Attēls:Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Sarkandaugava - Mangaļi.jpg|thumb|300px|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Sarkandaugava—Mangaļi]] '''Zemitāni—Skulte''' (neoficiāls nosaukums – ''Rīga—Skulte'') ir dzelzceļa līnija Latvijā. Līnija no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāniem]] ir 52 km gara (no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] – 56 km). Līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—Carnikava, Rīga—Saulkrasti, Rīga—Skulte. Brauciena ilgums no [[Rīga]]s līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ar elektrovilcienu ir 1 stunda un 8–9 minūtes (atkarīgs no reisa). Regulāra kravas vilcienu satiksme pastāv līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]], aiz Ziemeļblāzmas kravas vilcieni kursē samērā reti. No 2024. gada 15. decembra starp Sarkandaugavas un Mangaļu stacijām tika atklāta jauna pietura — [[Dauderi (stacija)|Dauderi]].<ref>[http://atd.lv/lv/jaunumi/no-15-decembra-b%C5%ABs-izmai%C5%86as-vilcienu-kust%C4%ABbas-sarakst%C4%81-tiks-atkl%C4%81tas-3-jaunas-pieturas No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[1872]]. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļu]], bet no [[1894]]. gada līnija pārgāja valsts īpašumā. Pēc tam, kad līnijas pagarināšanas plānus izjauca [[Pirmais pasaules karš]], 1923. gadā apstiprināja un [[1929]]. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 2. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/7933/|title=Zudusī Latvija - Limbaži. Pirmā vilciena sagaidīšana|website=zudusilatvija.lv}}</ref> Būvi aizkavēja [[Lielā depresija]], un tikai 1933. gada 26. oktobrī līnija sasniedza [[Carnikava|Carnikavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-stacija-carnikava|title=Foto: Stacija Carnikava {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv|access-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250212160706/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-stacija-carnikava}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/26-oktobris-vesture-un-senas-avizes-pirmais-vilciens-uz-carnikavu.7677|title=26. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmais vilciens uz Carnikavu - Šī diena vēsturē|website=[[Latvijas Avīze]]|access-date=2025-02-12|date=2023-10-26|language=lv}}</ref> 1934. gadā, pēc 3 gadus ilgiem darbiem, atklāja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai, un līnija sasniedza [[Saulkrasti|Saulkrastus]] un 15. septembrī [[Limbaži|Limbažus]].<ref name="Piejūra" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju {{!}} DZELZCEĻA MUZEJS|website=railwaymuseum.lv|access-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250212151938/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju-1}}</ref> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Līnijas turpinājumu līdz Rūjienai]] atklāja {{dat|1937|12|04|L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2511 |title=Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika |access-date={{dat|2025|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131019024510/http://www.ldz.lv/?object_id=2511 }}</ref> [[1957]]. gadā elektrificēja posmu Rīga—Mangaļi, nākamajā gadā elektrifikāciju pabeidza līdz Saulkrastiem.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 187. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[1971]]. gadā elektrificēja posmu Saulkrasti—Zvejniekciems, bet [[1991]]. gadā – posmu Zvejniekciems—Skulte.<ref>[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050427214054/http://www.railwaymuseum.lv/linijas4.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs</ref> Pēc posma Skulte—Rūjiena slēgšanas to dēvē par līniju Zemitāni—Skulte. == Stacijas == Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 stacijas un pieturas punkti. 8 stacijas vai pieturas atrodas [[Rīga]]s pilsētā (Rīga—Vecāķi), 6 – [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]], 3 – [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]], 2 – [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] un 1 – [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. # [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] ([[Rīga]]) # [[Brasa (stacija)|Brasa]] ([[Rīga]]) # [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] ([[Rīga]]) # [[Dauderi (stacija)|Dauderi]] (Rīga) # [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] ([[Rīga]]) # [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] ([[Rīga]]) # [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] ([[Rīga]]) # [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] ([[Rīga]]) # [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Garciems (stacija)|Garciems]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Garupe (stacija)|Garupe]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Gauja (stacija)|Gauja]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] ([[Carnikavas pagasts]]) # [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] ([[Saulkrasti]]) # [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] ([[Saulkrastu pagasts]]) # [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] ([[Skultes pagasts]]) # [[Skulte (stacija)|Skulte]] ([[Skultes pagasts]]) == Attēlu galerija == <gallery> Zemitānu stacija 10.JPG|Zemitānu stacija Brasas stacija 09.JPG|Brasas stacija Sarkandaugava Station.JPG|Sarkandaugavas stacija Mangaļu stacija 04.JPG|Mangaļu stacija Vecdaugavas stacija 07.JPG|Vecdaugavas stacija Vecāķu stacija 03.JPG|Vecāķu stacija </gallery> <gallery> Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Ķīšupe - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Ķīšupe—Zvejniekciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Gauja - Lilaste (2).jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Gauja—Lilaste Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garupe - Garciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garupe—Garciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte posmā Garciems - Kalngale.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Garciems—Kalngale Skulte - Zvejniekciems.jpg|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Skulte—Zvejniekciems Dzelzceļa līnija Rīga - Skulte.JPG|Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Vecdaugava—Ziemeļblāzma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=0UoYpuYgP-4 Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (paātrinājumā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=yZofdMdBLIw Elektrovilciens Rīga - Skulte 2011 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=i3lFZHU-PgU Elektrovilciens Rīga - Skulte 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=14TZAlb-T14 Elektrovilciens Skulte - Rīga 2018 (video no mašīnista kabīnes) (reālā laikā)] * [http://www.youtube.com/watch?v=0iR9_yyNRg0 Elektrovilciens Rīga - Skulte - Rīga 2012 5x (video no mašīnista kabīnes)] * {{youtube|fQ6mAphVhhM|Pilnā elektrovilciena maršruta video versija, virzienā Skulte - Rīga}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} {{DEFAULTSORT:Zemitani—Skulte, dzelzcelza linija}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|Zemitāni—Skulte]] smcapu4uesujt3iajzdovadgyx4u9ii 0 93801 4547522 4466047 2026-11-10T03:21:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547522 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dunalkas pagasts | karte = Dunalkas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Dunalka | platība = 87,5 | iedzīvotāji = 701<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 701 / 87.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.dunalka.lv }} '''Dunalkas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām, [[Durbes ezers|Durbes ezera]] ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu]], [[Durbes pagasts|Durbes]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]], [[Medzes pagasts|Medzes]], [[Vērgales pagasts|Vērgales]], [[Sakas pagasts|Sakas]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]] un [[Aizputes pagasts|Aizputes]] pagastiem. Pagasta teritorija ir 8749,8 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 5272,9 ha. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Durbe (upe)|Durbe]] un [[Lāņupe]] ==== Ezeri ==== [[Durbes ezers]], Dunalkas dīķis, Mēra dīķis, Tuņņu dīķis un Bērza dīķis == Vēsture == Mūsdienu Dunalkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās [[Dunalkas muiža]] (''Gut Dubenalken'', [[Dunalka]]), [[Rāvas muiža]] (''Gut Rawen'', [[Rāva (Dunalkas pagasts)|Rāva]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Dunalkas pagasta platība bija 57 km². 1945. gadā pagastā izveidoja [[Daidzes ciems|Daidzes]] un Dunalkas [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķu 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]]. 1951. gadā Dunalkas ciemam pievienoja Daidzes ciemu, 1954. gadā - [[Rāvas ciems|Rāvas ciemu]]. 1962. gadā AIzputes rajona lielāko daļu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Dunalkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Durbes novads|Durbes novadā]]. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktiem "Rāva", "Spāģi" un "Dunalka", kas slēgta 1964. gadā. === Pieminekļi === * [[Firksi#Dzimtai piederošās muižas (1920)|Dunalkas muižas]] apbūve<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Dunalkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220926031102/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Dunalkas+pagasts&region=0&group=1&type=0}}</ref> * Strungu senkapi * Dunalkas Elku kalns - pilskalns * Ķiepes strauta apmetne * Dunalkas apmetne * Upesputriņu apmetne * Upmaļu apmetne === Firksu dzimtas kapenes === [[Attēls:Dunalkas Firksu kapliča 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|200px|[[Dunalka]]s Firksu kapliča (1926. gada attēls).]] Aptuveni piecus kilometrus no Dunalkas, pie Durbes–Aizputes ceļa [[autoceļš P112|P112]] netālu no Mālu kroga, atrodas [[Ēģipte|ēģipiešu]] stilā<ref>[https://llufb.llu.lv/Raksti/Landscape_Architecture_Art/2018/LLU_Landscape_Architect_Art_Vol_12_2018-59-65.pdf Egyptian Revival in the manor parks of Latvia], [[Jānis Zilgalvis]], Scientific Journal of [[Latvia University of Life Sciences and Technologies]]. Landscape Architecture and Art, Volume 12, Number 12</ref> būvētais fon [[Firksu dzimta]]s mauzolejs, kas iekļauts Valsts aizsargājams kultūras pieminekļu sarakstā. Piramīdas formas kapliču 1801. gadā uzcēla Dunalkas muižas īpašnieks Kārlis Ulrihs fon Firkss (1738–1816). Tās karkass būvēts no ķieģeļiem un laukakmeņiem, bet no ārpuses piramīdu apņēma dzeltenīgu Holandes ķieģeļu apšuvums. Kapličas grīda bija veidota no brūna plakanakmeņu bruģa, bet fasādi rotāja divas nišas ar cēlām akmens vāzēm, uz sienām plastikas medaljoni ar seju saules staru ielokā, fon Firksu dzimtas ģerbonis, un virs durvīm bija granīta plāksne ar uzrakstu latīņu valodā – ''Coniugi optimae sibi suisque. Carolus Ulricus Fircks. MDCCCI'' ("Vislabākais dzīvesbiedram un sev. Kārlis Ulrihs Firkss. 1801).<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/aizmirstiba-grimusi-dunalkas-perle/ Dunalkas pērle – fon Firksu mauzolejs] Sanita Dejus, speciāli “Liepājas Vēstulēm” no liepajniekiem.lv 29.09.2021</ref> ”Pie Dunalkas privātmuižas ceļā no Liepājas uz Kuldīgu es ieraudzīju no holandiešu ķieģeļiem celtu piramīdu ar plašu velvi pareizās proporcijās un ļoti labā gaumē. Žēl gan, ka piramīda atrodas varenu ozolu birzs galā, kur vasarā to aizsedz koku lapotnes, tikai ziemā ļaujot izcelties starp zariem.”<ref>[[Ulrihs fon Šlipenbahs]] "Gleznainie ceļojumi caur Kurzemi" (1809)</ref> 2022. gadā uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kā teritorijā atrodas kapliča, izstrādāja konservācijas darbu projektu un gada otrajā pusē kapliču attīrīja no koku un krūmu apauguma, grīdu un apbedīšanas nišas atbrīvoja no nobrukušajiem ķieģeļiem. Kapličas kupolveida griestus, ieejas ailu un apbedīšanas nišas nostiprināja. Ap kapliču izbūvēja koka karkasu ar daļēji nosegtām sienām un jumtu ar metāla segumu.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/dunalkas-baronu-kaplica-iekonserveta/ Iekonservēta Dunalkas baronu kapliča] Liene Kupiča "Kurzemes Vārds" 07.02.2023</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1476 |1959|1353 |1965|1261 |1979|1078 |1989|994 |2000|968 |2011|710 |2021|586 |2024|578 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Dunalka]]''' (pagasta centrs), [[Rāva (Dunalkas pagasts)|Rāva]], [[Dupļi]], [[Dunalkas skola]]. === Ievērojamas personības === * [[Andrejs Spāģis]] (1820—1871) — skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem. == Saimniecība == === Transports === Pagasta teritoriju šķērso [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[autoceļš P112|P112]] [[Kuldīga]] — [[Aizpute]] — [[Līči]]. Dunalkas pašvaldības aprūpē esošo ceļu kopējais garums ir 45,15 km, no kuriem asfalta segums ir 0,5 km garumā, bet pārējie ceļi ir ar grants segumu. Attālums līdz [[Liepāja]]i — 34 km, līdz [[Rīga]]i — 180 km. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/dunalkas-elka-kalns/ Dunalkas Elka kalns] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Durbes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Dunalkas pagasts| ]] 5rid0b5l1t68cjeq5pc4ct150osvun3 0 98553 4547722 4465179 2026-11-10T11:28:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547722 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ezernieku pagasts | karte = Ezernieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Ezernieku pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Ezernieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Krāslavas novads | centrs = Ezernieki | platība = 128,6 | iedzīvotāji = 667<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 667 / 128.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ezernieku pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Eša ezers|Eša ezera]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]], [[Svariņu pagasts|Svariņu]], [[Dagdas pagasts|Dagdas]] un [[Andzeļu pagasts|Andzeļu]] pagastiem, [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Rundēnu pagasts|Rundēnu]] un [[Istras pagasts|Istras]] pagastiem. == Daba == Ezernieku pagasts iekļaujas [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālā parka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/raznas_nacionalais_parks/|title=Rāznas nacionālais parks|last=|first=|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}</ref> teritorijā. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir deviņas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Akmineica]], [[Deņica]], [[Jurkovas upīte]], [[Narūta]], [[Paulinka]], [[Pustošku grāvis]], [[Sarja (upe)|Sarja]], [[Volčica]], [[Židovka]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir deviņpadsmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Adamovas ezers (Ezernieku pagasts)|Adamovas ezers]], [[Boļtiņais]], [[Ciukača ezers]], [[Dūbuleits]], [[Eša ezers]], [[Glušačoks]], [[Juguļu ezers]], [[Košiuneits]], [[Namaškaļs]], [[Paholku ezers]], [[Patmaļnīku ezers]], [[Plataču ezers]], [[Riuseits]], [[Samaneits]], [[Svetļiņkais ezers]], [[Šabalu ezers]], [[Udrijas ezers]], [[Vaivodu ezers]], [[Verdiveits]]. ==== Purvi ==== Pagasta teritorijā ir divi purvi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezernieku pagasta purvi|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Verdiveite]], [[Vilku purvs]]. == Vēsture == 1935. gadā '''Bukmuižas pagasta''' platība bija 192,1 km². No 1940. gada pagastu pārdēvēja par '''Ezernieku pagastu'''. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Ezernieku, [[Naikuru ciems|Naikuru]], [[Niperu ciems|Niperu]], [[Patmalnieku ciems|Patmalnieku]], [[Ruseckas ciems|Ruseckas]], [[Svariņu ciems|Svariņu]] un [[Žogotovas ciems|Žogotovas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Patmalnieku ciemu, 1957. gadā - Niperu ciema Dzeržinska [[kolhozs|kolhoza]] teritoriju. 1960. gadā Ezernieku ciemam pievienoja Svariņu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, bet [[padomju saimniecība]]s "Dagda" teritoriju pievienoja [[Andzeļu ciems|Andzeļu ciemam]]. 1965. gadā "Dagdas" teritoriju pievienoja atpakaļ Ezernieku ciemam.<ref>{{latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Dagdas novads|Dagdas novadā]]. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. === Pieminekļi === Pagasta teritorijā ir divpadsmit kultūras pieminekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Ezernieku+pagasts&region=2|title=Ezernieku pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 11. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 18. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518055834/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Ezernieku+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== * [[Bukmuižas baznīca|Bukmuižas katoļu baznīca]] ar žogu *Bukmuižas katoļu baznīcas altāris *Jaundomes muižas dzīvojamā ēka (fasādes dekoratīvā apdare) * Ūdrāju pilskalns (Dubovka, Ozolkalns) ar apmetni * Piļoru senkapi I,II * Lieltirševas senkapi (Šauskalns) * Jurkovas senkapi (Turku kalns) *Obiteļu senkapi (Franču kapi. Kara kapi) * Pustoškas Baterijas kalns - pilskalns ==== Vietējas nozīmes pieminekļi ==== * [[Novomisļi (Ezernieku pagasts)|Jaundomes]] muižas kungu māja *Lieltirševas viduslaiku kapsēta *Pontagu senkapi == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|4160 |1935|4350 |1959|2251 |1966|2035 |1979|1637 |1989|1288 |2000|1160 |2011|778 |2021|577 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Ezernieki]]''' (pagasta centrs), [[Egļova (Ezernieku pagasts)|Egļova]], [[Udrija]]. === Ievērojamas personības === [[Ignats Asāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Ignats-Asans/872267|title=Ignats Asāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> (1874-1918) - latgaliešu literatūras izdevējs, publicists, sabiedrisais darbinieks [[Jāzeps Kazlass]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4154|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121233913/https://latgalesdati.du.lv/persona/4154}}</ref> - priesteris, 1928.-1944.g. kalpojis Bukmuižas katoļu draudzē, literāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Jezups-Kazlass/873030|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> [[Valentīna Zeile]] (1937^_2018), zinātniece-ekonomiste, politiķe<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2969|title=Valentīna Zeile|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 6. martā|archive-date=2021. gada 2. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20210302161909/http://latgalesdati.du.lv/persona/2969}}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Dagdas novads}} {{Krāslavas rajons}} {{Dagdas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]] [[Kategorija:Ezernieku pagasts| ]] bzh4quothhzsgtyc3mysj864gywop3j 0 99391 4547258 4423621 2026-11-09T12:32:43Z Meistars Joda 781 4547258 wikitext text/x-wiki '''Valkas pilsētas teātra''' pirmsākumi meklējami [[1871]]. gada 10. maijā, kad pirmo reizi [[Valka|Valkā]] latviešu valodā tika izspēlēta izrāde. [[teātris|Teātra]] attīstībā lielu ieguldījumu deva [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināra]] audzēkņi. Kopš tā laika teātra dzīve šajā mazajā [[Ziemeļvidzeme]]s, [[Tālava]]s novada pilsētiņā nav pārtrūkusi nevienu gadu. == Attīstība == Valkas pilsētas teātris ir projektu teātris, viens no [[Latvijas pilsētu amatierteātri|Latvijas pilsētu amatierteātriem]]. Teātra finansējumu veido dažādu kultūras fondu atbalsts un sponsoru līdzekļi. Šobrīd Valkas pilsētas teātrim ir divi stacionāri spēles laukumi: Lielā zāle ar 400 skatītāju vietām un Kamerzāle — 30 skatītājiem. [[1982]]. gadā par Valkas pilsētas teātra māksliniecisko vadītāju kļuva režisors [[Aivars Ikšelis]], turpinot teātra izaugsmi radošās individualitātes virzienā. [[1998]]. gadā tika izveidots jauns aktieru ansamblis. [[2009. gads|2009]]. gadā teātra trupā iesaistījās pirmie profesionālie aktieri, kas beiguši Krievijas teātru augstskolas. Šodien teātra trupā ir 13 aktieri un tehniskais personāls. == Starptautiskā darbība == Valkas pilsētas teātra iestudētās izrādes ir atzinīgi novērtētas Starptautiskajos teātru festivālos [[Latvija|Latvijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Austrālija|Austrijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Malta|Maltā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Teātra radošā trupa vienmēr ir iesaistījusies starptautiskajos projektos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, [[Austrālija|Austrālijā]], Krievijā, Izraēlā un arī citās [[Eiropa]]s valstīs. == Festivāls „Tālvils” == 1. starptautiskais teātru festivāls „Tālvils” Valkā notika [[1996]]. gadā, tam sekojošie festivāli [[1998]]., [[2001. gads|2001]]., [[2003. gads|2003]]., [[2005. gads|2005]]., [[2006. gads|2006]]., [[2007. gads|2007]]., [[2009. gads|2009]]. gadā. == Iestudējumi == Valkas pilsētas teātrī režisors Aivars Ikšelis ir iestudējis šādas izrādes: {| class="wikitable sortable" |- ! Gads !! Autors !! Nosaukums |- | 1984. || [[Rūdolfs Blaumanis]] || "Zagļi" |- | 1985. || [[Karels Čapeks]] || "Māte" |- | 1986. || [[Tomass Brendons, Mati Unts]] || "Čārlija krustmāte" |- | 1987. || [[Antonio Buero Valjeho]] || "Liesmojošā tumsa" |- | 1988. || [[Hella Vuolijoki]] || "Justīne" |- | 1989. || [[Gunārs Priede]] || "Udmurtijas vijolīte" |- | 1990. || [[Atis Skalbergs]] || "Šaubu akmeņi" |- | 1991. || [[Žilbērs Sesbrons]] || "Ir pusnakts, doktor Šveicer!"{{efn|diplomdarbs, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju}} |- | 1993. || [[Edīte Piafa]] || "Mana dzīve" |- | 1994. || [[Velga Krile]] || "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie?" |- | 1995. || [[Eduardo de Filipo]] || "Filumena Marturāno" |- | 1996. || [[Žans Kokto]] || "Cilvēka balss" |- | 1997. || [[Žans Anuijs]] || "Eiridīke" |- | 1998. || [[Austra Skujiņa]] || "Es sapņoju būt..." |- | 1999. || [[Velga Krile]] || "Kains" |- | 2000. || [[Velga Krile]] || "Katastrofa" |- | 2001. || [[Antons Čehovs]] || "Ķiršu dārzs" |- | 2002. || [[Eriks C. Petersons]] || "Pēckvēle" |- | 2003. || [[Antons Čehovs]] || "Ivanovs" |- | 2004. || [[Inga Ābele]] || "Dzelzszāle" |- | 2005. || [[Lelde Stumbre]] || "Sunītis" |- | 2006. || [[Agita Draguna]] || "Plaisa" |- | 2006. || [[Antons Čehovs]] || "Melnais mūks" |- | 2006. || [[Heiners Millers]] || "Mēdeja. Materiāls" |- | 2007. || [[Andrejs Zinčuks]] || "Vientulības gaisma" |- | 2008. || [[Agita Draguna]] || "Aiza" |- | 2009. || [[Nikolajs Rudkovskis]] || "Bergmaņa sievietes" |- | 2011. || [[Nikolajs Gogolis]] || "Ņevas prospekts" |- | 2012. || [[Andrejs Zinčuks]] || "Mērkaķīte" |- | 2012. || [[Osmu Dazi]] || "Krītu pie Jūsu kājām" |- | 2013. || [[Ksenija Dragunska]] || "Edīte Piafa. Mans leģionārs" |- | 2014. || [[Leonīds Savins]] || "Uzgaidāmā zāle Nr. 13 trijiem" |- | 2015. || [[Aspazija]] || "Ragana" |- | 2016. || [[Anrī Barbiss]] || "Maigums" |- | 2017. || [[Valentīns Krasnogorovs]] || “Divbalsīga dziesma nedzirdīgajiem” |- | 2018. || [[Antons Čehovs]] || "Jubileja" |- | 2019. || [[Nikolajs Gogolis]] || "Veclaiku muižnieki" |- | 2020. || [[Antons Čehovs]] || "Lācis" |- | 2021. || [[Stefans Cveigs]] || "Kādas nezināmās vēstule" |- | 2021. || [[Nikolajs Koļada]] || "Mana sapņu meitene" |- | 2021. || [[Jaroslava Puļinoviča]] || "Natašas sapnis" |- | 2022. || [[Mihails Vellers]] || "Gribu uz Parīzi" |- | 2023. || [[Leons Aguļanskis]] || "Zvirbuļa ligzda" |- | 2024. || [[Bertolts Brehts]] || "Mietpilsoņu kāzas" |- | 2024. || [[Dmitrijs Učaneišvili]] || "Arčijs un Keita" |- | 2025. || [[Diana Baliko]] || "Kokteiļbārs" |- | 2026. || [[Fjodors Dostojevskis]] || "Baltās naktis" |- | 2026. || [[Natālija Mošina]] || "Rozā kleita ar zaļo jostu" |} == Piezīmes == <references group="lower-alpha" /> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110722163917/http://www.valkasteatris.lv/ Valkas pilsētas teātra mājaslapa] [[Kategorija:Valka]] [[Kategorija:Teātri Latvijā]] 087zozdsezpesoi703d05gcutj4q243 0 100478 4547499 4514646 2026-11-10T00:10:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547499 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|jūras zīdītāju|Delfīns|Delfīns}} [[Attēls:Common dolphin.jpg|thumb|280px|[[Parastais delfīns]] (''Delphinus'')]] Par '''delfīniem''' sauc lielāko daļu [[zobvaļi|zobvaļu apakškārtas]] (''Odontoceti'') dzīvnieku. Tie ir tuvi radinieki [[vaļi]]em un [[cūkdelfīni]]em. Ir gandrīz 40 delfīnu [[suga]]s, kas iedalītas 17 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]. To lielumi ir ļoti dažādi. Mazākais ir [[Jaunzēlandes baltgalvas delfīns]] (''Cephalorhynchus hectori maui''), kas ir 1,2 m garš un sver 40 kg, bet lielākais ir [[zobenvalis]] jeb plēsoņdelfīns, kas ir 9,5 m garš un sver 10 tonnas. Delfīni ir plaši izplatīti visā pasaulē, bet visbiežāk sastopami seklākajās [[jūra|jūrās]]. Tie visi ir plēsīgi un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un [[kalmāri]]em. Delfīni ir vieni no inteliģentākajiem [[dzīvnieki]]em [[pasaule|pasaulē]]. Draudzīgā un interaktīvā attieksme tos padarījusi ļoti populārus cilvēku vidū. Vārds "delfīns" cēlies no [[sengrieķu valoda]]s: δελφίς (''delfin''), kas savukārt atvasināts no cita sengrieķu vārda — δελφύς (''delfis'') ([[latviešu valoda|latviešu valodā]] "dzemde"). [[Sengrieķi|Senie grieķi]] delfīnu sauca par zivi ar dzemdi.<ref>[http://dictionary.reference.com/browse/Dolphin Dolphin | Define Dolphin at Dictionary.com]</ref> == Evolūcija un klasifikācija == [[Attēls:Dolphin embryo.jpg|thumb|160px|left|Piecas nedēļas vecam delfīna embrijam var redzēt pakaļkāju iedīgļus, kas vēlāk attīstoties izzūd]] Visi vaļveidīgie dzīvnieki: ([[vaļi]], delfīni un [[cūkdelfīni]]) cēlušies no [[sauszeme]]s [[pārnadžu kārta|pārnadžu]] [[zīdītāji]]em, tādējādi tie ir daļa no pārnadžu kārtas (''Artiodactyla'').<ref>[http://sysbio.oxfordjournals.org/cgi/reprint/48/1/1.pdf Towards Resolving the Interordinal Relationships of Placental Mammals]</ref> Uz sauszemes delfīnu tuvākie radinieki ir [[nīlzirgi]].<ref>[http://www.sciencedaily.com/releases/2009/09/090924185533.htm Getting A Leg Up On Whale And Dolphin Evolution: New Comprehensive Analysis Sheds Light On The Origin Of Cetaceans]</ref> Abiem ir kopējs priekštecis [[Indijas cūka]] (''Indohyus''), kas dzīvoja pirms 54—48 miljoniem gadu.<ref> Dawkins, Richard (2004). The Ancestor's Tale. Boston: Houghton Mifflin Company. {{ISBN|0-618-00583-8}}.</ref> Tas bija pārnadzis, kas dzīvoja [[Kašmira]]s reģionā [[Indija|Indijā]]. Tas bija līdzīgs mūsdienu [[jenoti]]em (''Procyon'') un [[pundurbrieži]]em (''Tragulidae''). Indijas cūka dzīvoja daļēji ūdenī un daļēji uz sauszemes. Delfīni [[ūdens|ūdeni]] sāka apdzīvot [[eocēns|eocēnā]] pirms 50 miljoniem gadu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/1974869.stm BBC News | SCI/TECH | How whales learned to swim]</ref> Mūsdienu delfīniem joprojām ir [[rudiments|rudimentārs]] iegurņa kauls un iezīmes par pakaļkājām. [[Japāna|Japānā]] 2006. gadā [[zinātnieki]] noķēra [[pudeļdeguna delfīns|pudeļdeguna delfīnu]], kuram iespējamo [[kājas|pakaļkāju]] vietā bija nelielas airkājas.<ref>[https://web.archive.org/web/20090803130303/http://www.foxnews.com/story/0,2933,227572,00.html Japanese Researchers Find Dolphin With 'Remains of Legs']</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Bottlenose Dolphin KSC04pd0178 head only.JPG|thumb|180px|Delfīniem ir viena elpošanas atvere, un virs acs atrodas neliela auss atvere]] [[Attēls:Delfinarium-91-hu-400.jpg|thumb|180px|Delfīnu mutes kaktiņi liecas uz augšu, radot iespaidu, ka tie smaida]] Delfīniem, kā visiem [[vaļveidīgie|vaļveidīgajiem]], ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. [[Aste]] kā dzenskrūve nodrošina delfīna kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura līdzsvaro delfīna peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no [[zivis|zivīm]], kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē. Delfīnu [[krāsa]] dažādām sugām atšķiras, bet visbiežāk tie ir pelēki ar gaišāku pavēderi, bieži tiem ir kontrastaini krāsu laukumi. Delfīni medījot lieto eholokāciju. Viņi to spēj izdarīt, pateicoties speciālam orgānam delfīnu [[galva|galvās]]. Daudzām sugām žokļi ir pagarināti, veidojot knābim līdzīgu purnu, kā arī [[mute]]s kaktiņi ir uzliekti uz augšu, radot iespaidu, ka delfīni visu laiku smaida, piemēram, [[pudeļdeguna delfīni]]. [[Zobi|Zobu]] skaits ir ļoti dažāds, dažām sugām var būt 250 zobu. Delfīni elpo ar elpošanas atveri, kas atrodas uz galvas. Elpošanas atvere ir viena (atšķirībā no [[plātņvaļi]]em, kuriem ir divas elpošanas atveres). Delfīnu [[smadzenes]] ir lielas un kompleksas, kā arī tās atšķiras no lielākās daļas dzīvnieku smadzenēm. Delfīniem, atšķirībā no citiem [[zīdītāji]]em, nav apmatojuma, izņemot dažus matiņus purna galā, kas izzūd īsi pēc vai pirms piedzimšanas.<ref>[http://www.imms.org/ The Institute for Marine Mammal Studies]</ref> Izņēmums ir [[Amazones upesdelfīns]], kuram matiņi saglabājas visu mūžu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.virtualexplorers.org/ARD/Dolphin/bkgd.htm |title=All About Dolphins |access-date={{dat|2009|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201106232800/http://www.virtualexplorers.org/ARD/Dolphin/bkgd.htm }}</ref> Lielākajai daļai delfīnu ir laba [[redze]] gan zem [[ūdens]], gan ārpus ūdens. Arī [[dzirde]]s diapazons delfīniem ir ļoti plašs. Salīdzinot ar [[cilvēks|cilvēku]], delfīna dzirdes robeža augstām skaņām 10 reizes vai vairāk pārsniedz cilvēka augšējo robežu. Katrā [[galva]]s pusē delfīniem ir neliela ausu atvere (uzreiz virs acīm). Zem ūdens delfīns klausās ar [[apakšžoklis|apakšžokļa]] palīdzību, kas [[skaņa|skaņu]] novada līdz iekšējai [[auss|ausij]]. Zinātnieki uzskata, ka delfīna zobi strādā kā antenas, kas uztver skaņas viļņus un spēj noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Delfīniem ir ļoti labi attīstīta arī [[tauste]]s sajūta. Īpaši jutīgs ir purna gals, krūšu un ģenitāliju rajons, kā arī visa [[āda]] kopumā. Lai arī delfīni nespēj uztvert smaržas, tiem ir garšas izjūta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/bottlenose/senses.htm |title=Bottlenose Dolphins - Senses |access-date={{dat|2009|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100225144403/http://www.seaworld.org/animal-info/info-books/bottlenose/senses.htm |archivedate={{dat|2010|02|25||bez}} }}</ref> un dažas zivis tiem garšo labāk nekā citas. Delfīni daudz laika pavada zem ūdens un, iespējams, ka ūdens pagaršošana tiem aizstāj [[oža|ožu]], tādējādi delfīns iegūst informāciju par objektu pirms tā paņemšanas [[mute|mutē]]. == Uzvedība == [[Attēls:Dolphins gesture language.jpg|thumb|left|240px|[[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnu]] (''Tursiops aduncus'') bars]] Par delfīniem bieži saka, ka tie ir visgudrākie dzīvnieki [[pasaule|pasaulē]]. Ir grūti salīdzināt dažādu dzīvnieku inteliģenci, jo katram ir savs uzvedības modelis un atšķirīga komunikācija ar cilvēkiem. Tomēr delfīni neapšaubāmi ir inteliģenti dzīvnieki, un to apliecina daudzie pētījumi gan nebrīvē, gan savvaļā. Delfīni ir sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo baros. Ar barības resursiem bagātās vietās delfīnu bari var būt ļoti lieli. Šādā barā var pulcēties līdz 1000 delfīniem. Savā starpā delfīni sazinās ar klikšķiem, svilpieniem un citādām [[skaņa|skaņām]]. [[Eholokācija]]i delfīni lieto [[ultraskaņa|ultraskaņu]]. Savstarpējās attiecības delfīniem veidojas ciešas, lai gan bara hierarhija nepārtraukti mainās. Delfīni nepamet ievainotus vai slimus bara locekļus, pat palīdz tiem elpot, paceļot nevarīgo īpatni līdz [[ūdens]] virsmai.<ref>[http://www.bio.davidson.edu/people/vecase/behavior/Spring2001/Ewart/Altruism.html A case for reciprocal altrusim]</ref> Savstarpējā izpalīdzība un [[altruisms]] neaprobežojas tikai ar sava bara vai [[suga]]s brāļiem. Pie [[Jaunzēlande]]s krastiem zinātnieki novēroja kādu delfīnu, kurš palīdzēja [[pundurkašalots|pundurkašalota]] mātītei ar mazuli no sekliem piekrastes ūdeņiem izkļūt atklātā [[jūra|jūrā]]. Diezgan bieži delfīni pasargā arī cilvēkus no [[haizivis|haizivīm]], riņķojot ap peldētāju un nelaižot haizivi tuvumā, vai pat uzbrūkot un padzenot to.<ref>[http://www.cbc.ca/world/story/2004/11/24/dolphin_newzealand041124.html CBC News - World - Dolphins save swimmers from shark]</ref> Delfīni spēj izmantot priekšmetus un apmācīt to darīt arī jaunākajai paaudzei. Netālu no [[Austrālija]]s 2005. gadā tika novērots, kā [[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīna]] (''Tursiops aduncus'') mātīte apmāca savu mazuli apsegt purnu ar koniskas formas [[sūkļi|sūkli]], uzvelkot to kā cimdu, lai aizsargātu jutīgo degungalu, kamēr tiek pārbaudītas dūņas un meklēta barība. Zinātnieki, izpētot [[DNS]], noskaidroja, ka visi delfīni, kas lietoja sūkļus, lai pasargātu savus purnus, ir mātes un meitas. Un tikai viens lietotājs bija tēviņš.<ref>[http://www.newscientist.com/article/dn7475 Dolphins teach their children to use sponges - life - 06 June 2005 - New Scientist]</ref> Delfīnu tēviņi diezgan bieži sakaujas. Jo vecāks tēviņš, jo uz ķermeņa ir vairāk rētu. Agresijas iemesli var būt vienkārši domstarpības divu indivīdu starpā vai cīņa par mātītes labvēlību. Reizēm kautiņi ir tik intensīvi, ka tēviņš, kurš zaudējis cīņu, tiek izdzīts no bara. Reizēm [[pudeļdeguna delfīni|pudeļdeguna delfīnu]] tēviņi nogalina mazuļus. [[Zinātnieki]]em nezināmu iemeslu dēļ reizēm tiek nogalināti arī [[cūkdelfīni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.txtwriter.com/Onscience/Articles/Flipper.html |title=Is Flipper a Senseless Killer? |access-date={{dat|2011|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061111055736/http://www.txtwriter.com/Onscience/Articles/Flipper.html |archivedate={{dat|2006|11|11||bez}} }}</ref> === Rotaļas === [[Attēls:Dolphinsurfresize.jpg|thumb|220px|Delfīni sērfo [[Austrālija]]s piekrastē]] Delfīni peldot ik pa laikam izlec no ūdens. Reizēm lēcieni ir ļoti augsti un sarežģīti kā akrobātiski triki. Zinātniekiem nav vienota viedokļa par akrobātisko elementu nozīmi. Viena no versijām lēcienu nozīmi skaidro ar delfīnu vēlmi, aplūkot apkārtni no augšas, vai tuvumā nav zivju bara. Par to liecinātu jūras putnu barošanās kādā konkrētā vietā. Citā versijā tas tiek skaidrots ar savstarpējo komunikāciju, kā iespējamu ķermeņa valodu vai vienkārši ar prieku par dzīvi. Rotaļas delfīniem ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Delfīni spēlējas ne tikai viens ar otru, bet arī ar jūraszālēm, jūras [[putni]]em vai [[bruņurupuči]]em. Savstarpējās spēlēs jaunie delfīni atdarina un apgūst cīņas mākslu. Delfīniem ļoti patīk sērfot. Tam tiek izmantoti gan piekrastes lūstošie viļņi, gan motorlaivu saceltie viļņi, īpaša jautrība ir priecāties par vairāku laivu saceltiem, pretēji ejošiem viļņiem. Reizēm delfīni uz rotaļu cenšas izaicināt kādu peldošu cilvēku. === Gulēšana === Delfīniem tāpat kā [[vaļi]]em guļ tikai viena [[smadzenes|smadzeņu]] puslode, bet nomoda puslode seko līdzi elpošanai un iespējamiem ienaidniekiem vai citām briesmām. Pēc brīža smadzeņu pusložu aktivitāte apmainās vietām. Miega iesākumā uz īsu brīdi iesnaužas abas puslodes.<ref>[http://www.bio.net/bionet/mm/neur-sci/1994-August/003910.html more dolphin sleep (%24hr)]</ref> Nebrīvē delfīni iemieg ar abām puslodēm, abas acis ir ciet un delfīni nereaģē uz maigiem stimulatoriem. Elpošana notiek automātiski: delfīnam regulāri astes spērieni, lai elpošanas atvere atrastos ūdens virspusē, notiek refleksu līmenī.<ref>[http://www.anesthesia-analgesia.org/cgi/content/full/104/1/239#F199 Behavioral Observations of Sleep and Anesthesia in the Dolphin: Implications for Bispectral Index Monitoring of Unihemispheric Effects in Dolphins — A & A]</ref> Līdzīga aizmigšana ir novērota [[kašalots|kašalotam]] savvaļā, tomēr zinātniekiem trūkst datu, vai savvaļā delfīni aizmieg tik cieši kā nebrīvē.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/edinburgh_and_east/7254522.stm BBC NEWS | UK | Scotland | Edinburgh, East and Fife | Sperm whales caught 'cat napping']</ref> == Barība == Dažādas sugas medī dažādi. Kopumā delfīni barojas ar [[zivis|zivīm]] un [[kalmāri]]em, izņemot [[zobenvaļi|zobenvaļus]] un [[mazie zobenvaļi|mazos zobenvaļus]], kas medī arī jūras [[zīdītāji|zīdītājus]]. Viena no izplatītākajām medību tehnikām ir zivju sadzīšana barā. Zivis tiek sadzītas ciešā, nelielā barā jeb kamolā. Tad delfīni metas cauri blīvajam zivju kamolam un viegli saķer medījumu. Otrs izplatīts paņēmiens ir zivis iedzīt seklumā, kur tās vieglāk noķert. [[Atlantijas pudeļdeguna delfīns|Atlantijas pudeļdeguna delfīni]] zivis izdzen dūņainajos krastos. Kamēr zivis cenšas nokļūt atpakaļ jūrā, delfīni tās uzlasa. Arī zobenvaļi reizēm uzbrūk pludmalē guļošajām [[jūras lauva|jūras lauvām]]. Dažas delfīnu sugas zivis apdullina ar savu astes spuru vai izsit laukā no ūdens, un tad tās uzķer. Delfīni bieži kooperējas ar cilvēkiem zivju medībās. Ziņas par šādu kooperāciju ir saglabājušās jau no [[Senā Roma|Senās Romas]] laikiem. Mūsdienās šāda veida kooperācija joprojām notiek ar zvejniekiem [[Brazīlija]]s krastos. Delfīni dzen zivis virzienā uz tīkliem, tad signalizē zvejniekiem, ka zivis ir sadzītas un tīklus var izvilkt. Delfīni savukārt iegūst zivis, kas izbēg vai izkrīt no tīkliem.<ref>[http://www.telegraph.co.uk/travel/destinations/southamerica/brazil/734722/Brazils-sexiest-secret.html Brazil's sexiest secret - Telegraph]</ref> == Vairošanās un seksualitāte == Delfīni pārojas, atrodoties ar vēderiem viens pret otru. Pārim ir ilgstoša priekšspēle pirms paša dzimumakta, reizēm kopošanās notiek vairākas reizes ar nelieliem pārtraukumiem. Grūsnības periods variē atkarībā no sugas. Mazajiem [[tukuši]]em tie ir 11—12 mēneši, bet [[zobenvaļi]]em 17 mēneši. Vēl nesasnieguši [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] delfīni kļūst seksuāli aktīvi. Delfīniem mēdz būt seksuālas attiecības arī bez vairošanās mērķa, kā arī homoseksuālas attiecības. Tēviņi seksuāla uzbudinājuma laikā var būt ļoti agresīvi gan pret citiem tēviņiem, gan mātītēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.monkeymiadolphins.org/Pdf/Scott%20et%20al%202005.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325000417/http://www.monkeymiadolphins.org/Pdf/Scott%20et%20al%202005.pdf# |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> Reizēm dažas sugas pārojas ar citām sugām, radot hibrīdpēcnācējus.<ref>[http://www.livescience.com/animals/ap_050415_wolphin.html Whale-Dolphin Hybrid Has Baby 'Wholphin' | LiveScience]</ref> Reizēm delfīni meklē seksuālas attiecības ar citiem dzīvniekiem, cilvēkus ieskaitot.<ref>[http://whitelab.biology.dal.ca/lb/Samuels%20Bejder%20et%20al%202003.pdf Swimming with wild cetaceans in the Southern Hemisphere]</ref> == Ienaidnieki == Izņemot cilvēkus, delfīniem ir tikai daži ienaidnieki. Dažām sugām nav neviena ienaidnieka, tās pašas ir plēsīgas un bieds jūras [[zīdītāji]]em. Delfīnus, īpaši mazuļus un pusaudžus apdraud dažas [[haizivis|haizivju]] sugas: [[vēršhaizivs]], [[tumšā haizivs]], [[tīģerhaizivs]] un [[lielā baltā haizivs]]. Arī zobenvaļi medī mazāko sugu delfīnus. == Delfīni un cilvēki == [[Attēls:Whaling in the Faroe Islands.jpg|thumb|200px|Pēc [[baltsānu delfīns|baltsānu delfīnu]] (''Lagenorhynchus acutus'') medībām [[Fēru salas|Fēru salās]]]] Cilvēku saimnieciskās darbības un medību dēļ dažas delfīnu sugas ir tuvu izmiršanai. Tāds ir [[Amazones upesdelfīns]], [[Ķīnas upesdelfīns]] un [[Indijas upesdelfīns]]. [[Ķīna|Ķīnā]] 2006. gada izpētes ekspedīcijā neatklāja nevienu Ķīnas upesdelfīnu, kas liecina, ka tie, iespējams, ir izmiruši. Delfīnus apdraud [[pesticīdi]], [[smagie metāli]], atkritumi un citāda rakstura [[ūdens piesārņojums]], kā arī tie bieži tiek nāvējoši traumēti ar laivu dzenskrūvēm. Daudzi delfīni tiek nogalināti, zvejojot [[tuncis|tunčus]], jo sapinas tīklos un iet bojā. Dažās pasaules daļās delfīnus medī kā barību cilvēku galdam. Šādas tradīcijas ir [[Fēru salas|Fēru salās]] un [[Japāna|Japānā]]. Kuģu navigācijas sistēmas rada skaļus zemūdens trokšņus, kas delfīniem izraisa [[stress|stresu]], bojā [[dzirde|dzirdi]] un veicina dažādas [[slimība]]s, kas saistītas ar skaļa trokšņa iedarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbc.ca/health/story/2003/10/09/sonar031009.html |title=CBC News - Health - Navy sonar may be killing whales, dolphins |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090124055540/http://www.cbc.ca/health/story/2003/10/09/sonar031009.html |archivedate={{dat|2009|01|24||bez}} }}</ref> === Mitoloģija === Delfīns ir populārs tēls [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] mitoloģijā, tas ir attēlots arī uz monētām. Attēlā ir redzams, kā jauns vīrietis jāj ar delfīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dougsmith.ancients.info/feac50tar.html |title=Taras |access-date={{dat|2011|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070208015112/http://dougsmith.ancients.info/feac50tar.html |archivedate={{dat|2007|02|08||bez}} }}</ref> Senie grieķi ticēja, ka redzēt delfīnu ir laba zīme. Ja kuģim pa priekšu peldēja delfīni, bija gaidāms, ka ceļojums būs veiksmīgs. [[hindi|Hindu]] mitoloģijā [[Gangas upesdelfīns]] apliecināja [[Ganga]]s upes svētumu, delfīns bija dieva klātbūtnes zīme. === Delfinārijs === Delfīnu popularitāte atgriezās {{g_dek|1960|L}}, kad visā pasaulē tika izveidoti daudzi delfināriji. Delfīnu izrādes kļuva pieejamas plašai auditorijai. Vairāki delfināriji pēc publikas pieprasījuma drīz vien tika aizvērti, jo delfīniem tajos nebija piemēroti dzīves apstākļi. Tomēr joprojām strādā vairāki simti delfināriju. Viens no populārākajiem — "Jūras dzīvnieku parks" ({{val|en|SeaWorld marine mammal park}}), kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], demonstrē trikus pat ar [[zobenvaļi]]em. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070614013211/http://www.trustedpartner.com/docs/library/000059/Herzing%20Moewe%20Brunnick%20final.pdf Interspecies interactions between Atlantic spotted dolphins, Stenella frontalis and bottlenose dolphins, Tursiops truncatus] * [http://www.collective-evolution.com/2013/09/17/india-declares-dolphins-whales-as-non-human-persons/ India Declares Dolphins & Whales As ‘Non-Human Persons’] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130920055158/http://www.collective-evolution.com/2013/09/17/india-declares-dolphins-whales-as-non-human-persons/ |date={{dat|2013|09|20||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091219045713/http://today.msnbc.msn.com/id/21689083/?GT1=10547 Dolphins save surfer from becoming shark’s bait] * [http://www.telegraph.co.uk/earth/earthnews/3317206/Dolphins-woo-females-with-bunches-of-weeds.html Dolphins woo females with bunches of weeds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516231915/http://www.telegraph.co.uk/earth/earthnews/3317206/Dolphins-woo-females-with-bunches-of-weeds.html |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090927022232/http://search.japantimes.co.jp/cgi-bin/nn20090923f1.html Details on how Japan's dolphin catches work] * [http://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/whales/etc/navycron.html The Story of Navy dolphins] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/world/middle_east/670551.stm Iran buys kamikaze dolphins] * [https://web.archive.org/web/20090317122725/http://www.tribine.lv/zinas/Amerika-atrasts-roza-delfins/9261 Amerikā atrasts rozā delfīns] * [https://web.archive.org/web/20160304205024/http://travelnews.lv/index.php?m_id=18262&i_id=5&pub_id=53889 Delfīns kļūst bīstams pludmales apmeklētājiem] * [https://web.archive.org/web/20120121062053/http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1721 Delfīni, jūras eņģeļi] * [https://web.archive.org/web/20080304032746/http://www.daivings.lv/world_scuba_news/scuba/40 Varbūt delfīni ir cēlušies no cilvēkiem uz zemes?] * [http://www.spoki.lv/daba-un-dzivnieki/Delfini/17991 Delfīni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607161031/https://spoki.lv/daba-un-dzivnieki/Delfini/17991 |date={{dat|2019|06|07||bez}} }} * [http://www.nra.lv/zinas/8269-savvalas-delfini-rada-trikus.htm Savvaļas delfīni rāda trikus] * [https://web.archive.org/web/20100217035700/http://news.frut.lv/lv/scitech/12993 Baltijas jūrā pie Vācijas manīti parastie delfīni] * {{Commons|Dolphin|Delfīni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zobvaļi]] [[Kategorija:Vaļveidīgie]] cg6ugdgym49w11i08ycee3xus9tq3jv 0 101150 4547724 4499634 2026-11-10T11:31:32Z Vylks 50297 4547724 wikitext text/x-wiki {{Sporta līga | nosaukums = Meistriliiga | aktuāla_sezona = | logo = Meistriliiga.png | pikseļi = 150px | apraksts = Meistriliiga logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1992}} | moto = | valsts = {{EST}} | komandas = 10 | izkr = [[Esiliiga]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Konferences līga]] | viet_turn = [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kauss]] | čempions = ''[[FCI Levadia]]''<br />(2026; 12. tituls) | čempions_visv = ''[[FC Flora|Flora]]'' (16 tituli) | mlapa = [http://www.jalgpall.ee jalgpall.ee] }} '''Meistriliiga''' ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Igaunija|Igaunijā]]. Līga dibināta [[1991]]. gadā. Kopš 2020. gada tā ir pilnībā profesionāla, agrāk vairākām komandām bija pusprofesionāļu statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sport.postimees.ee/6973141/eesti-jalgpalli-meistriliiga-jatkub-teisipaeval-uue-formaadiga |title=Eesti jalgpalli meistriliiga jätkub teisipäeval uue formaadiga |language=et |date=14 May 2020 |access-date={{dat|2024|4|6||bez}} |website=postimees.ee}}</ref> Kā vairumā valstu ar zemām temperatūrām ziemā, sezona sākas martā un ilgst līdz novembrim. Līgā piedalās 10 komandas, katra ar katru spēlējot 4 reizes. Pēc katras sezonas pēdējā komanda izkrīt uz zemāko līgu un to aizvieto ''[[Esiliiga]]'' uzvarētājkomanda (ja vien tā nav kādas Meistriliigas komandas rezerves komanda; šādā gadījumā tiek paaugstināta nākamā komanda) un priekšpēdējā Meistriliigas komanda aizvada divas pārspēles ar 2. Esiliigas komandu par palikšanu vai iekļūšanu augstākajā līgā. == 2026. gada sezonas komandas == {{Location map+|Igaunija|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Igaunija |lat=59.421292 |long=24.73205 |label=[[FCI Levadia|Levadia]]<br/>[[FC Flora|Flora]]<br/>{{nobr|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]}}<br/>{{nobr|[[FC Nõmme United|Nõmme United]]}}|position=top}} {{location map~ |Igaunija |lat=58.25 |long=22.483333 |label=[[FC Kuressaare|Kuressaare]]|position=top}} {{location map~ |Igaunija |lat=59.375833 |long=28.196111 |label=[[Narvas "Trans"|Narva Trans]]|position=left}} {{location map~ |Igaunija |lat=58.883333 |long=25.557222 |label=[[Paide Linnameeskond|Paide]]|position=left}} {{location map~ |Igaunija |lat=58.383333 |long=26.716667 |label=[[Tartu JK Tammeka|Tammeka]]|position=top}} {{Location map~ |Igaunija |lat=58.4100 |long=24.5000 |label=[[Pērnavas "Vaprus"|Vaprus]]|position=top}} {{Location map~ |Igaunija |lat=59.3505263|long=24.6173840|label=[[Harju JK Laagri|Harju]]|position=bottom}} |width=300}} {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="150px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="150px"|Vieta 2025. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[FCI Levadia]]''||[[Tallina]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[FC Flora|Flora]]''||[[Tallina]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[Harju JK Laagri|Harju]]''||[[Lāgri]]||7. |- |style="text-align: left;"|''[[FC Kuressaare|Kuressaare]]''||[[Kuresāre]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]''||[[Tallina]]||3. |- |style="text-align: left;"|''[[FC Nõmme United|Nõmme United]]''||[[Tallina]]||data-sort-value="10"|1. (''Esiliiga'') |- |style="text-align: left;"|''[[Paide Linnameeskond]]''||[[Paide]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[Tartu "Tammeka"|Tammeka]]''||[[Tartu]]||8. |- |style="text-align: left;"|''[[Narvas "Trans"|Trans]]''||[[Narva]]||5. |- |style="text-align: left;"|''[[Pērnavas "Vaprus"|Vaprus]]''||[[Pērnava]]||6. |} == Tituli == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !width=100|Klubs !Čempioni !Vicečempioni !Uzvarētās sezonas |- |align=left|[[FC Flora Tallinn|Flora]] |16 |7 |align=left|1993–94, 1994–95, 1997–98, 1998, 2001, 2002, 2003, 2010, 2011, 2015, 2017, 2019, 2020, 2022, 2023, 2025 |- |align=left|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]] |12 |12 |align=left|1999, 2000, 2004, 2006, 2007, 2008, 2009, 2013, 2014, 2021, 2024, 2026 |- |align=left|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]] |2 |3 |align=left|2012, 2018 |- |align=left|[[FC Lantana Tallinn|Lantana]] |2 |1 |align=left|1995–96, 1996–97 |- |align=left|[[FC Norma Tallinn|Norma]] |2 |1 |align=left|1992, 1992–93 |- |align=left|[[FC TVMK|TVMK]] |1 |3 |align=left|2005 |- |align=left|[[FCI Tallinn]] |1 |0 |align=left|2016 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jalgpall.ee/voistlused/52/premium-liiga Oficiālā tīmekļa vietne] {{et ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/premium-liiga/startseite/wettbewerb/EST1 Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Futbols Igaunijā}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbols Igaunijā]] ixkt0cgpv8zc26yaa5z4n6fkqk0yxnu 0 101700 4547705 3589698 2026-11-10T11:15:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547705 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Memories singls.jpg|thumb|200px|[[David Guetta]] un [[Kid Cudi]] singla "Memories" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 10 nedēļas.]] [[Attēls:Love The Way You Lie singls.jpg|thumb|200px|[[Eminem]] un [[Rihanna]] singla "Love The Way You Lie" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 13 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2010. gads|2010]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 17.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2010. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 223 dziesmas | dziesmu sk top10 = 83 dziesmas | ned 1sk1 = 13 | ned 1dz1 = [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie | ned 1sk2 = 10 | ned 1dz2 = [[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] — Memories | ned 1sk3 = 6 | ned 1dz3 = [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] — Whataya Want From Me | ned 10sk1 = 24 | ned 10dz1 = [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie | ned 10sk2 = 23 | ned 10dz2 = [[B.o.B]] feat. [[Hayley Williams]] — Airplanes | ned 10sk3 = 17 | ned 10dz3 = [[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] — Memories<br />[[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] — Whataya Want From Me | ned 40sk1 = 26 | ned 40dz1 = [[B.o.B]] feat. [[Hayley Williams]] — Airplanes | ned 40sk2 = 25 | ned 40dz2 = [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — Love The Way You Lie<br />[[Enrique Iglesias]] feat. [[Pitbull]] — I Like It | ned 40sk3 = 24 | ned 40dz3 = [[David Guetta]] feat. Chris Willis — Gettin' Over You | jaun sk1 = 3 | jaun dz1 = [[Eminem]] — Not Afraid | jaun sk2 = 8 | jaun dz2 = [[Keri Hilson]] — I Like | jaun sk3 = 10 | jaun dz3 = [[3OH!3]] feat. [[Katy Perry]] — Starstrukk }} [[Attēls:Keri Hilson 2009-04-10 Adam-Bielawski.jpg|thumb|150px|[[Keri Hilson]].]] [[Attēls:Adam Lambert at the 2010 SAG Awards.jpg|thumb|150px|[[Ādams Lamberts|Adam Lambert]].]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[15. janvāris]] || [[Edward Maya]] feat. [[Vika Jigulina]] || Stereo Love |- | [[22. janvāris]] || [[Keri Hilson]] || I Like |- | [[29. janvāris]] || [[Owl City]] || [[Fireflies (dziesma)|Fireflies]] |- | [[5. februāris]] || [[Keri Hilson]] || I Like |- | [[12. februāris]] || [[OneRepublic]] || All The Right Moves |- | [[19. februāris]] || [[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] || Memories |- | [[26. februāris]] || 3OH!3 feat. [[Katy Perry]] || Starstrukk |- | [[5. marts]] || [[David Guetta]] feat. [[Kid Cudi]] || Memories |- | [[12. marts]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[19. marts]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[26. marts]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[2. aprīlis]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[9. aprīlis]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[16. aprīlis]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[23. aprīlis]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[30. aprīlis]] || David Guetta feat. Kid Cudi || Memories |- | [[7. maijs]] || [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] || Whataya Want From Me |- | [[14. maijs]] || Adam Lambert || Whataya Want From Me |- | [[21. maijs]] || Adam Lambert || Whataya Want From Me |- | [[28. maijs]] || Adam Lambert || Whataya Want From Me |- | [[4. jūnijs]] || [[Eminem]] || Not Afraid |- | [[11. jūnijs]] || Eminem || Not Afraid |- | [[18. jūnijs]] || [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] || Whataya Want From Me |- | [[25. jūnijs]] || [[Eminem]] || Not Afraid |- | [[2. jūlijs]] || [[Ādams Lamberts|Adam Lambert]] || Whataya Want From Me |- | [[9. jūlijs]] || [[Eminem]] || Not Afraid |- | [[16. jūlijs]] || [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] || Love The Way You Lie |- | [[23. jūlijs]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[30. jūlijs]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[6. augusts]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[13. augusts]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[20. augusts]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[27. augusts]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[3. septembris]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[10. septembris]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[17. septembris]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[24. septembris]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[1. oktobris]] || [[Hurts]] || Wonderful Life |- | [[8. oktobris]] || [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] || Love The Way You Lie |- | [[15. oktobris]] || Eminem feat. Rihanna || Love The Way You Lie |- | [[22. oktobris]] || [[B.o.B]] feat. [[Hayley Williams]] || Airplanes |- | [[29. oktobris]] || [[Bruno Mars]] || Just The Way You Are |- | [[5. novembris]] || [[Nelly]] || Just A Dream |- | [[12. novembris]] || Nelly || Just A Dream |- | [[19. novembris]] || Nelly || Just A Dream |- | [[26. novembris]] || Nelly || Just A Dream |- | [[3. decembris]] || [[Tinie Tempah]] feat. Eric Turner || Written In The Stars |- | [[10. decembris]] || [[Nelly]] || Just A Dream |- | [[17. decembris]] || [[Tinie Tempah]] feat. Eric Turner || Written In The Stars |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2010)]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2010. gads mūzikā]] quo97p7b4e7o9zhi6639scg8p9npocb 0 102403 4547637 4508664 2026-11-10T08:41:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547637 wikitext text/x-wiki '''Eiropas kultūras galvaspilsēta''' ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā [[gads|gada]] laikā [[Eiropas Savienība]] ir devusi tiesības popularizēt tās [[kultūra]]s dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas [[Eiropa|Eiropā]] izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ. [[Eiropas Komisija]]s pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā. Pastāv uzskats, ka EKG sociālie un ekonomiskie ieguvumi pieaug, ja pasākumi tiek iestrādāti kā daļa no ilgtermiņa uz kultūru balstītas pilsētas un apkārtējo reģionu attīstības stratēģijas.<ref>Burkšienė, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and Sustainability Marketing in Competing for the Title of European Capital of Culture. Organizacija, Vol. 51 (1), p. 66-78 https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180617193053/https://content.sciendo.com/view/journals/orga/51/1/article-p66.xml |date=17 June 2018 }}</ref> == Vēsture == Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija [[Grieķija]]s kultūras ministre [[Melina Merkuri]]. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva [[Atēnas]]. [[Vācija]]s prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu. == Eiropas kultūras galvaspilsētu uzskaitījums == [[Attēls:Galwaycitycollage.jpg|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Golveja]] ([[Īrija|Īrijā]])]] [[Attēls:Rijeka grad hrvatska.png|right|thumb|Viena no 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām — [[Rijeka]] ([[Horvātija|Horvātijā]])]] [[Attēls:Lille2004.JPG|right|thumb|Ķīniešu paviljons [[Lille|Lillē]], [[Francija|Francijā]] laikā, kad tā 2004. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Liverpool 2008 Flag.jpg|right|thumb|Īpašais ''Liverpool 2008'' karogs [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Stavanger2008parade.jpg|right|thumb|Parāde [[Stavangere|Stavangerē]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] laikā, kad tā 2008. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Linz-gelbeshaus-113.jpg|right|thumb|Ekspozīcija ''Bellevue'' [[Linca|Lincā]], [[Austrija|Austrijā]] laikā, kad tā 2009. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Estonian Air Tallinn 2011 737-33R.jpg|right|thumb|''[[Estonian Air]]'' lidmašīna [[Kopenhāgenas lidosta|Kopenhāgenas lidostā]] laikā, kad [[Tallina]] [[Igaunija|Igaunijā]] 2011. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Logo Guimarães 2012 – Capital Europeia da Cultura.jpg|right|thumb|Instalācija [[Gimarainša|Gimarainšā]], [[Portugāle|Portugālē]] laikā, kad tā 2012. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Latvijas eiro piemiņas monēta 2014 Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta.png|right|thumb|[[Latvijas eiro monētas|Latvijas eiro piemiņas monēta]], uz kuras attēlots Vecrīgas siluets, kas izdota laikā, kad [[Rīga]] [[Latvija|Latvijā]] 2014. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Länderbahn, Kulturhauptstadt Pilsen, 3.jpeg|right|thumb|Vilciens uz [[Plzeņa|Plzeņu]], [[Čehija|Čehijā]] laikā, kad tā 2015. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] [[Attēls:Essener Lichtwochen 2016 Aarhus.jpg|right|thumb|Instalācija [[Orhūsa|Orhūsā]], [[Dānija|Dānijā]] laikā, kad tā 2017. gadā bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām]] {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Gads ! width="160" | Pilsēta un valsts ! width="300" | Piezīmes un ārējās saites |- | align="center" | 1985 | {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | |- | align="center" | 1986 | {{vieta|Itālija|Florence}} | |- | align="center" | 1987 | {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | |- | align="center" | 1988 | {{vieta|Vācija|Rietumberlīne}} | |- | align="center" | 1989 | {{vieta|Francija|Parīze}} | |- | align="center" | 1990 | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} | |- | align="center" | 1991 | {{vieta|Īrija|Dublina}} | |- | align="center" | 1992 | {{vieta|Spānija|Madride}} | |- | align="center" | 1993 | {{vieta|Beļģija|Antverpene}} | |- | align="center" | 1994 | {{vieta|Portugāle|Lisabona}} | |- | align="center" | 1995 | {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]] | |- | align="center" | 1996 | {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | |- | align="center" | 1997 | {{vieta|Grieķija|Saloniki}} | |- | align="center" | 1998 | {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | |- | align="center" | 1999 | {{vieta|Vācija|Veimāra}} | |- | align="center" rowspan="9" | 2000 | {{vieta|Francija|Aviņona}} | rowspan="9" | [[Eiropas Savienība]] vēlējās 2000., tūkstošgades gadu, atzīmēt īpašā veidā, ļaujot 9 [[Eiropa]]s pilsētām kļūt par kultūras galvaspilsētu, ieskaitot trim no valstīm, kas Savienībā iestājās tikai 2004. gads|2004. gadā]], un divām pilsētām no valstīm, kuras joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalstis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krakow.pl/krakow_open_city/international_organisations/8370,artykul,association_of_european_cities_of_culture_of_the_year_2000.html|title=Association of European Cities of Culture of the Year 2000 - KRAKOW THE OPEN CITY|website=Krakow the Open City|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|date={{Dat|2011|8|17||bez}}|language=en}}</ref> |- | {{vieta|Norvēģija|Bergena}} |- | {{vieta|Itālija|Boloņa}} |- | {{vieta|Beļģija|Brisele}} |- | {{vieta|Somija|Helsinki}} |- | {{vieta|Polija|Krakova}} |- | {{vieta|Čehija|Prāga}} |- | {{vieta|Islande|Reikjavika}} |- | {{vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}} |- | align="center" rowspan="2" | 2001 | {{vieta|Portugāle|Portu}} | |- | {{vieta|Nīderlande|Roterdama}} | |- | align="center" rowspan="2" | 2002 | {{vieta|Beļģija|Brige}} | |- | {{vieta|Spānija|Salamanka}} | |- | align="center" | 2003 | {{vieta|Austrija|Grāca}} | [http://www.graz03.at/ ''Graz 2003''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060127223330/http://www.graz03.at/ |date={{dat|2006|01|27||bez}} }} |- | align="center" rowspan="2" | 2004 | {{vieta|Itālija|Dženova}} | |- | {{vieta|Francija|Lille}} | |- | align="center" | 2005 | {{vieta|Īrija|Korka}} | |- | align="center" | 2006 | {{vieta|Grieķija|Patra}} |- | align="center" rowspan="2" | 2007 | {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]], [[Luksemburga]] | |- | {{vieta|Rumānija|Sibiu}} | [https://web.archive.org/web/20061015213159/http://www.sibiu2007.ro/index_en.php ''Sibiu 2007''] |- | align="center" rowspan="2" | 2008 | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Liverpūle}} | |- | {{vieta|Norvēģija|Stavangere}} | |- | align="center" rowspan="2" | 2009 | {{vieta|Austrija|Linca}} | [https://www.linz09.at/de/index.html ''Linz 2009''] |- | {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | |- | align="center" rowspan="3" | 2010 | {{vieta|Vācija|Esene}} | Pārstāvēja visu [[Rūras apgabals|Rūras apgabalu]] ar nosaukumu [https://web.archive.org/web/20120919011328/http://www.essen-fuer-das-ruhrgebiet.ruhr2010.de/en/home.html ''Ruhr.2010''] |- | {{vieta|Ungārija|Pēča}} | |- | {{vieta|Turcija|Stambula}} | |- | align="center" rowspan="2" | 2011 | {{vieta|Igaunija|Tallina}} | |- | {{vieta|Somija|Turku}} | |- | align="center" rowspan="2" | 2012 | {{vieta|Portugāle|Gimarainša}} | |- | {{vieta|Slovēnija|Maribora}} | [http://www.maribor2012.info/ ''Maribor 2012''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170726013747/http://www.maribor2012.info/ |date={{dat|2017|07|26||bez}} }} |- | align="center" rowspan="2" | 2013 | {{vieta|Slovākija|Košice}} | |- | {{vieta|Francija|Marseļa}} | Pārstāvēja arī Marseļas apgabalu ar nosaukumu [https://www.myprovence.fr/marseille-provence-2013?lang=en ''Marseille-Provence 2013'' (''MP2013'')] |- | align="center" rowspan="2" | 2014 | {{vieta|Latvija|Rīga}} | ''Skatīt vairākː [[Rīga 2014]]'' |- | {{vieta|Zviedrija|Ūmeo}} | [https://web.archive.org/web/20171021210311/http://umea2014.se/en/ ''Umeå 2014''] |- | align="center" rowspan="2" | 2015 | {{vieta|Beļģija|Monsa}} | [https://web.archive.org/web/20200716161442/http://www.mons2015.eu/ ''Mons 2015''] |- | {{vieta|Čehija|Plzeņa}} | [https://web.archive.org/web/20100217045931/http://www.plzen2015.cz/ ''Plzeň 2015''] |- | align="center" rowspan="2" | 2016 | {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | [http://dss2016.eu/ ''San Sebastián 2016''] |- | {{vieta|Polija|Vroclava}} | [https://web.archive.org/web/20170729175520/http://www.wroclaw2016.pl/ ''Wrocław 2016''] |- | align="center" rowspan="2" | 2017 | {{vieta|Dānija|Orhūsa}} | [http://www.aarhus2017.dk/ ''Aarhus 2017''] |- | {{vieta|Kipra|Pafa}} | [http://www.pafos2017.eu/ ''Paphos 2017''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923133341/http://www.pafos2017.eu/ |date={{dat|2020|09|23||bez}} }} |- | align="center" rowspan="2" | 2018 | {{vieta|Nīderlande|Leuvardena}} | [https://web.archive.org/web/20170709050143/http://www.2018.nl/ ''Leeuwarden 2018''] |- | {{vieta|Malta|Valleta}} | [http://valletta2018.org/ ''Valletta 2018''] |- | align="center" rowspan="2" | 2019 | {{vieta|Itālija|Matēra}} | [http://www.matera-basilicata2019.it/en/ ''Matera 2019''] |- | {{vieta|Bulgārija|Plovdiva}} | [http://www.plovdiv2019.eu/ ''Plovdiv 2019''] |- | align="center" rowspan="2" | 2020 | {{vieta|Īrija|Golveja}} | [http://www.galway2020.ie/ ''Galway 2020''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240516062330/http://galway2020.ie/ |date={{dat|2024|05|16||bez}} }} |- | {{vieta|Horvātija|Rijeka}} | [http://www.rijeka2020.eu/ ''Rijeka 2020''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230515051615/http://www.rijeka2020.eu/ |date={{dat|2023|05|15||bez}} }} |- | 2021 | — | Tā kā [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ nebija pilnvērtīgi iespējams rīkot visus kultūras galvaspilsētas pasākumus, [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja ieceri pārbīdīt kultūras galvaspilsētu grafiku par vienu gadu, šo titulu 2021. gadā nepiešķirot nevienai pilsētai. 2020. gada kultūras galvaspilsētām [[Golveja]]i un [[Rijeka]]i bija atļauts kultūras galvaspilsētas titulu saglabāt līdz 2021. gada aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture|title=European Capitals of Culture|publisher=[[Eiropas Komisija]]|access-date={{Dat|2021|4|10||bez}}|language=en}}</ref> |- | align="center" rowspan="3" | 2022 | {{vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetes}} | [https://esch2022.lu/ ''Esch-sur-Alzette 2022''] |- | {{vieta|Lietuva|Kauņa}} | [http://valletta2018.org/ ''Kaunas 2022''] |- | {{vieta|Serbija|Novi Sada}} | [http://novisad2021.rs/en/ ''Novi Sad 2022''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802033840/http://novisad2021.rs/en/ |date={{dat|2017|08|02||bez}} }} |- | align="center" rowspan="3" | 2023 | {{vieta|Grieķija|Elefsina}} | [https://www.2023elevsis.eu/ ''Eleusis 2023''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210410194541/https://www.2023elevsis.eu/ |date={{dat|2021|04|10||bez}} }} |- | {{vieta|Rumānija|Timišoara}} | [https://timisoara2021.ro/ro/ ''Timișoara 2023''] |- | {{vieta|Ungārija|Vesprēma}} | Kopā ar [[Balatons|Balatona ezera]] apkārtni kā [https://veszprembalaton2023.hu/en ''Veszprém-Balaton 2023''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230325003541/https://veszprembalaton2023.hu/en |date={{dat|2023|03|25||bez}} }} |- | align="center" rowspan="3" | 2024 | {{vieta|Igaunija|Tartu}} | [https://www.tartu2024.ee/en ''Tartu 2024''] |- | {{vieta|Austrija|Badišla}} | Kopā ar [[Zalckammergūta]]s novadu kā [https://www.salzkammergut-2024.at/en/ ''Salzkammergut 2024''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210728073948/https://www.salzkammergut-2024.at/en/ |date={{dat|2021|07|28||bez}} }} |- | {{vieta|Norvēģija|Būdē}} | [https://bodo2024.no/en/ ''Bodø 2024''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210416015442/https://bodo2024.no/en/ |date={{dat|2021|04|16||bez}} }} |- | align="center" rowspan="2" | 2025 | {{vieta|Vācija|Kemnica}} | [https://chemnitz2025.de/ ''Chemnitz 2025''] |- | {{vieta|Slovēnija|Novagorica}} | Pasākumi notiks arī [[Gorīcija|Gorīcijā]], [[Itālija|Itālijā]] ar nosaukumu [https://www.go2025.eu/en/ ''GOǃ 2025''] |} === Turpmākajos gados === {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | Gads ! width="160" | Pilsēta un valsts ! width="300" | Piezīmes un ārējās saites |- | align="center" rowspan="2" | 2026 | {{vieta|Slovākija|Trenčina}} | [https://www.trencin2026.sk/ ''Trenčín 2026''] |- | {{vieta|Somija|Oulu}} | [https://oulu2026.eu/en/frontpage/ ''Oulu 2026''] |- | align="center" rowspan="2" | 2027 | {{vieta|Latvija|Liepāja}} | ''[[Liepāja 2027]]'' |- | {{vieta|Portugāle|Evora}} | [https://www.evora2027.com/ ''Évora 2027''] |- | align="center" rowspan="3" | 2028 | {{vieta|Čehija|Česke Budejovice}} | [https://www.budejovice2028.eu/en ''České Budějovice 2028''] |- | {{vieta|Francija|Burža}} | [https://bourges2028.org/ ''Bourges 2028''] |- | {{vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | [https://skopje2028.mk/ ''Skopje 2028''] |- | align="center" rowspan="2" | 2029 | {{vieta|Zviedrija|Kiruna}} | [https://web.archive.org/web/20260209145152/https://kiruna.se/2029 ''Kiruna 2029''] |- | {{vieta|Polija|Ļubļina}} | [https://lublin2029.pl/en/home-page/ ''Lublin 2029''] |- | align="center" rowspan="3" | 2030 | {{vieta|Beļģija|Levēna}} | [https://www.lov2030.be/ ''Leuven 2030''] |- | {{vieta|Kipra|Larnaka}} | [https://larnaka2030.eu/ ''Larnaka 2030''] |- | {{vieta|Melnkalne|Nikšiča}} | [https://niksic2030.com/ ''Nikšić 2030''] |- | align="center" rowspan="2" | 2031 | {{karogs|Malta}} | Kandidātpilsētasː [[Birgu]] un [[Viktorija (Malta)|Viktorija]]. |- | {{karogs|Spānija}} | Potenciālās kandidātpilsētasː [[Burgosa]], [[Granada]], [[Heresa de la Frontera]], [[Kaseresa]], [[Ovjedo]], [[Laspalmasa de Grankanārija]], [[Toledo]]. |- | align="center" rowspan="2" | 2032 | {{karogs|Bulgārija}} | |- | {{karogs|Dānija}} | Potenciālās kandidātpilsētas: [[Helsingēra]], [[Nestveda]] |- | align="center" rowspan="3" | 2033 | {{karogs|Itālija}} | Potenciālās kandidātpilsētas: [[Pezāro]]/[[Urbīno]], [[Turīna]], [[Viterbo]] |- | {{karogs|Nīderlande}} | Potenciālā kandidātpilsēta: [[Hērlena]] |- | ''Tiks paziņots'' | Kultūras galvaspilsētas titulam var pieteikties pilsētas no [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalstīm — [[Albānija]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Gruzija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Moldova]]s, [[Serbija]]s, [[Turcija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s —, no potenciālajām kandidātvalstīm — [[Kosova]]s —, kā arī no [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija|EBTA]] dalībvalstīm — [[Islande]]s, [[Lihtenšteina]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s. |} === Karte === {{VietasKarte+ | Europe | float=center | width=1000 | caption=Pašreizējās kultūras galvaspilsētas (zaļā)<br/ >Kultūras galvaspilsētas turpmākajos gados (zilā)<br/ >Bijušās kultūras galvaspilsētas (sarkanā)| places= {{VietasKarte~ | Europe | lat=37.966667 | long=23.716667 | label_size=75 | label=[[Atēnas]] | position=right}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=43.783333 | long=11.250000 | label_size=75 | label=[[Florence]] | position=right}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=52.373056 | long= 4.892222 | label_size=75 | label=[[Amsterdama]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=52.516667 | long=13.383333 | label_size=75 | label=[[Berlīne]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=48.856700 | long= 2.350800 | label_size=75 | label=[[Parīze]] | position=bottom}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=55.858000 | long=-4.259000 | label_size=75 | label=[[Glāzgova]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=53.347778 | long=-6.259722 | label_size=75 | label=[[Dublina]] | position=bottom}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=40.400000 | long=-3.683333 | label_size=75 | label=[[Madride]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.216667 | long= 4.400000 | label_size=75 | label=[[Antverpene]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=38.713811 | long=-9.139386 | label_size=75 | label=[[Lisabona]] | position=top}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=49.611667 | long= 6.130000 | label_size=75 | label=[[Luksemburga (pilsēta)|Luksemburga]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=55.676111 | long=12.568333 | label_size=75 | label=[[Kopenhāgena]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=40.650000 | long=22.900000 | label_size=75 | label=[[Saloniki]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=59.329444 | long=18.068611 | label_size=75 | label=[[Stokholma]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.983333 | long=11.316667 | label_size=75 | label=[[Veimāra]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=43.95 | long= 4.81 | label_size=75 | label=[[Aviņona]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=60.389444 | long= 5.33 | label_size=75 | label=[[Bergena]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=44.5075 | long=11.351389 | label_size=75 | label=[[Boloņa]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.85 | long= 4.35 | label_size=75 | label=[[Brisele]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=60.170833 | long=24.9375 | label_size=75 | label=[[Helsinki]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.061389 | long=19.938333 | label_size=75 | label=[[Krakova]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.083333 | long=14.416667 | label_size=75 | label=[[Prāga]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=64.133333 | long=-21.933333| label_size=75 | label=[[Reikjavika]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=42.880447 | long=-8.546303 | label_size=75 | label=[[Santjago de Kompostela]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.916667 | long= 4.5 | label_size=75 | label=[[Roterdama]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=41.162142 | long=-8.621953 | label_size=75 | label=[[Portu]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.216667 | long= 3.233333 | label_size=75 |label=[[Brige]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=40.961612 | long=-5.667607 | label_size=75 |label=[[Salamanka]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=47.066667 | long=15.433333 | label_size=75 |label=[[Grāca]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=44.411111 | long= 8.932778 | label_size=75 |label=[[Dženova]] | position=top}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.6372 | long= 3.0633 | label_size=75 |label=[[Lille]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.897222 | long=-8.47 | label_size=75 |label=[[Korka]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=38.25 | long=21.733333 | label_size=75 |label=[[Patra]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=45.792784 | long=24.152069 | label_size=75 |label=[[Sibiu]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=53.4 | long=-2.983333 | label_size=75 |label=[[Liverpūle]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=58.963333 | long=5.718889 | label_size=75 |label=[[Stavangere]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=54.683333 | long=25.283333 | label_size=75 |label=[[Viļņa]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=48.303056 | long=14.290556 | label_size=75 |label=[[Linca]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.450833 | long= 7.013056 | label_size=75 |label=[[Esene]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=41.013611 | long=28.955 | label_size=75 |label=[[Stambula]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=46.071111 | long=18.233056 | label_size=75 |label=[[Pēča]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=60.45 | long=22.266667 | label_size=75 |label=[[Turku]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=59.437222 | long=24.745278 | label_size=75 |label=[[Tallina]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=41.45 | long=-8.3 | label_size=75 |label=[[Gimarainša]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=46.55 | long=15.65 | label_size=75 |label=[[Maribora]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=48.716667 | long=21.25 | label_size=75 |label=[[Košice]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=43.2964 | long=5.37 | label_size=75 |label=[[Marseļa]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=56.948889 | long=24.106389 | label_size=75 |label=[[Rīga]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=63.825 | long=20.263889 | label_size=75 |label=[[Ūmeo]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.45 | long=3.95 | label_size=75 |label=[[Monsa]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=49.7475 | long=13.3775 | label_size=75 |label=[[Plzeņa]] | position=bottom}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=43.321389 | long=-1.985556 | label_size=75 |label=[[Sansevastjana]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=51.116667 | long=17.033333 | label_size=75 |label=[[Vroclava]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=56.1572 | long=10.2107 | label_size=75 |label=[[Orhūsa]] | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=34.766667 | long=32.416667 | label_size=75 |label=[[Pafa]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=35.897778 | long=14.5125 | label_size=75 |label=[[Valleta]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=53.2 | long= 5.783333 | label_size=75 |label=[[Leuvardena]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=42.09 | long=24.45 | label_size=75 |label=[[Plovdiva]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=40.666667 | long=16.60 | label_size=75 |label=[[Matēra]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=45.316667 | long=14.416667 | label_size=75 |label=[[Rijeka]]}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=53.2707 | long=-9.0568 | label_size=75 |label=[[Golveja]] | position=top}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=45.25 | long=19.85 | label_size=75 | label=[[Novi Sada]] | mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=54.897222 | long=23.886111 | label_size=75 | label=[[Kauņa]] | mark=Red pog.svg | position=top}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=49.4969 | long=5.9806 | label_size=75 | label=[[Eša pie Alzetes]] | mark=Red pog.svg | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=38.033333 | long=23.533333 | label_size=75 | label=[[Elefsina]] | mark=Red pog.svg | position=bottom}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=45.749444 | long=21.227222 | label_size=75 | label=[[Timišoara]] | mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=47.09296 | long=17.91377 | label_size=75 | label=[[Vesprēma]] | mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=58.383333 | long=26.716667 | label_size=75 | label=[[Tartu]] | mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=47.720278 | long=13.633333 | label_size=75 | label=[[Badišla]] | mark=Red pog.svg}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=67.305556 | long=14.549167 | label_size=75 | label=[[Būdē]] | mark=Red pog.svg | position=left}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=50.832222 | long=12.925278 | label_size=75 | label=[[Kemnica]] | mark=Green pog.svg | position=top}} {{VietasKarte~ | Europe | lat=45.955833 | long=13.643333 | label_size=75 | label=[[Novagorica]] | mark=Green pog.svg}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=65.021545 |long=25.469885 |label_size=75 |label=[[Oulu]] |mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=48.891944 |long=18.036667 |label_size=75 |label=[[Trenčina]] |mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=56.511667 |long=21.013889 |label_size=75 |label=[[Liepāja]] |mark=Blue pog.svg |position=top}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=38.571 |long=-7.9096 |label_size=75 |label=[[Evora]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=47.084 |long=2.3963 |label_size=75 |label=[[Burža]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=47.084 |long=2.3963 |label_size=75 |label=[[Burža]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=48.974 |long=14.4747 |label_size=75 |label=[[Česke Budejovice]] |mark=Blue pog.svg |position=right}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=42.000 |long=21.4666 |label_size=75 |label=[[Skopje]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=67.848 |long=20.3027 |label_size=75 |label=[[Kiruna]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=51.248 |long=22.5702 |label_size=75 |label=[[Ļubļina]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=34.916 |long=33.6333 |label_size=75 |label=[[Larnaka]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=50.883 |long=4.7000 |label_size=75 |label=[[Levēna]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Europe |lat=42.783 |long=18.9500 |label_size=75 |label=[[Nikšiča]] |mark=Blue pog.svg |position=bottom}} }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=LV&id=1004 Eiropas Parlaments - Eiropas kultūras galvaspilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081222022039/http://www.europarl.europa.eu/news/archive/staticDisplay.do?language=lv&id=1004 |date={{dat|2008|12|22||bez}} }} * [http://ec.europa.eu/culture/our-programmes-and-actions/doc413_en.htm European Commission - European Capitals of Culture] * [http://www.candidatecities.com/ Association of Candidate Cities to the European Capital of Culture] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas kultūra]] k8yqg7pyb72naztfm66uh0eq0wrdcch 0 103149 4547580 4449350 2026-11-10T07:14:38Z ~2026-59691-59 153102 4547580 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture pornhub.com == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] mhhds9jf2virjl1a8de6ib80gfzpikf 4547582 4547580 2026-11-10T07:17:31Z ~2026-59691-59 153102 4547582 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture pornhub.com == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. oi phonk hub.lv ir viss labakaka lieta pasaule [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] 7ta6jc68m583us3rtihnt9y454one99 4547583 4547582 2026-11-10T07:18:22Z ~2026-59691-59 153102 4547583 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture pornhub.com == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]]<nowiki/>ssssssssssssssssssssssssssss. izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. oi phonk hub.lv ir viss labakaka lieta pasaule [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] idl2x4snzdsoyu86th3u7u4t6ebdy4g 4547584 4547583 2026-11-10T07:19:03Z ~2026-59691-59 153102 4547584 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture pornhub.com 67676767676767676767676766767676767676767676767676767676767676767676776767667766767676767676 == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]]<nowiki/>ssssssssssssssssssssssssssss. izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. oi phonk hub.lv ir viss labakaka lieta pasaule [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] gkgxikc9q3k9yg36gw1gwl11bpeo1s0 4547585 4547584 2026-11-10T07:19:46Z 魔琴 102950 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4449350 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] ocqeyqwmusjjxg3qomww4lg689d6pl3 4547587 4547585 2026-11-10T07:21:37Z ~2026-59691-59 153102 4547587 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēstureeweeeedeeeeeee == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] 02coiihs99c9sat4aq3n2yzydai4j76 4547588 4547587 2026-11-10T07:22:00Z 魔琴 102950 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 魔琴 4449350 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] ocqeyqwmusjjxg3qomww4lg689d6pl3 4547590 4547588 2026-11-10T07:22:55Z ~2026-59691-59 153102 4547590 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongol gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidacfgvnbbnbbnbnbnbnnbnbnbnbnbnbnbnbnnbbnbnbnbnbnbnbnbnbnnbnbnbnby6yb78n77ny6n77n7ny6n7by67ny6āts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] 6be27vuov5b4gy53m6vam2f4qpkskph 4547591 4547590 2026-11-10T07:23:04Z 魔琴 102950 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 魔琴 4449350 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] ocqeyqwmusjjxg3qomww4lg689d6pl3 4547592 4547591 2026-11-10T07:24:39Z ~2026-59691-59 153102 4547592 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture stop fixing my work stuff okay ? == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] l53419ksckq6wqqjhf1rd6z1h6t2kh7 4547593 4547592 2026-11-10T07:25:09Z 魔琴 102950 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 魔琴 4449350 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] ocqeyqwmusjjxg3qomww4lg689d6pl3 4547594 4547593 2026-11-10T07:25:48Z ~2026-59691-59 153102 4547594 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture bruh :( == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] e1fvt2pdgfv1tl60xmwehkx8tealyqe 4547672 4547594 2026-11-10T09:51:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 魔琴 4449350 wikitext text/x-wiki '''Aviācija''' ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots [[lidmašīna|lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu {{dat|1783|11|21}}. To veica brāļi Mongolfjē, kas lidoja ar karstā gaisa [[Gaisa balons|balonu]]. Šis lidaparāts nebija praktisks transportam, jo spēja lidot tikai pa vējam. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī [[dirižablis|dirižabļiem]] var izmantot šāda veida balonus. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. [[1785]]. gadā viņš pārlidoja pār [[Lamanšs|Lamanšam]]. [[1799]]. gadā sers [[Džordžs Kailijs]] izveidoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas, kas nodrošināja tās pacelšanos, virzīšanos uz priekšu un [[Nosēšanās|nosēšanos]]. Pirmo dirižabļu attīstītāji izmantoja mehānisko virzītājspēku, stingru karkasu, kā arī strādāja pie lidaparātu ātruma un manevrētspējas attīstīšanas. [[Attēls:Northwest Airlines A330-323 (N805NW) landing at London Gatwick Airport.jpg|thumb|right|230px]] Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veicis pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, pieņemts uzskatīt, ka tie bija [[brāļi Raiti]] {{dat|1903|12|17}}, kuri uzveica laika gaitā izveidojušos problēmu - kā lidojuma laikā lidaparātu vadīt.<ref name="WDL">{{tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11372/ |title = Telegram from Orville Wright in Kitty Hawk, North Carolina, to His Father Announcing Four Successful Flights, 1903 December 17 |website = [[World Digital Library]] |date = 1903-12-17 |accessdate = 2013-07-22 |archive-date = 2019-01-07 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190107070246/https://www.wdl.org/en/item/11372/ }}</ref> Viņi arī bija pirmie, kuru lidaparātam bija mehāniska piedziņa. Tikai dekādi vēlāk, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem [[kājnieki]]em. Kad lidaparāti kļuva lielāki un drošāki, tie sāka transportēt cilvēkus un kravu. Pirmo kravas pārvadājumu lielā distancē veica [[Vācija|vācu]] firmas [["Zeppelin"]] ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas kopumā nolidojis vairāk nekā miljonu [[jūdze|jūdžu]], ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei [[1929]]. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. Dirižabļu "zelta ēra" beidzās līdz ar [[LZ 129 Hindenburg|"Hindenburg"]] aizdegšanos {{dat|1937|5|6}}. Katastrofas laikā gāja bojā 36 cilvēki. [[Attēls:Norwegian military Bell 412SP helicopters.jpg|thumb|left|230px|[[Norvēģija]]s militārie spēki ar [[helikopters|helikopteru]] ''Bell 412''.]] [[Attēls:Kāpnes uz debesīm.JPG|thumb|110px|Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā]] Laika posmā no [[1920]]. gada līdz [[1930]]. gadam aviācijā bija vērojams progress. Šajā laikā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - ''[[Douglas DC-3]]''. [[Otrais pasaules karš]] aviācijai nesa vairākus [[jauninājums|jauninājumus]], piemēram, tika izgudrota [[Reaktīvā lidmašīna|lidmašīna ar reaktīvo dzinēju]]. Pēc kara, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sākās civilās aviācijas "bums". Piecdesmito gadu laikā tika radīts [[Boeing 707]], kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komercindustrijā, jo bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi. {{dat|2004|6|21}} uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvāja lidojumus ārpus [[Zeme]]s atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās kļūst lidmašīnas, kas darbināmas ar alternatīvajiem resursiem - [[etanols|etanolu]], [[elektrība|elektrību]], [[Saules enerģija|Saules enerģiju]]. == Civilā aviācija == Civilā aviācija ir lidaparātu izmantošana nemilitārām vajadzībām. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi: * ''[[Airbus]]'', bāzējas [[Francija|Francijā]] * ''[[Boeing]]'', bāzējas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * ''[[Bombardier Aerospace|Bombardier]]'', bāzējas [[Kanāda|Kanādā]] * ''[[Embraer]]'', bāzējas [[Brazīlija|Brazīlijā]] * ''[[Tupolev]]'', bāzējas [[Krievija|Krievijā]]. ''Boeing'', ''Airbus'' un ''Tupolev' galvenokārt ražo lielus reaktīvos aviolainerus, bet ''Embraer'' un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām. == Aviācija Latvijā == {{Pamatraksts|Aviācija Latvijā}} Aviācija Latvijā sāka attīstīties 20. gadsimta sākumā, un mūsdienās aptver gan militāro, gan civilās aviācijas jomu — tā ir kļuvusi par svarīgu valsts transporta, aizsardzības un ekonomikas sastāvdaļu. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] Latvijā tika izveidota nacionālā aviācija ar savu lidmašīnu ražošanu un regulāriem gaisa satiksmes maršrutiem. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas laikā]] aviācija tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] sistēmā, bet pēc neatkarības atgūšanas valsts attīstīja modernu civilās aviācijas infrastruktūru. Šodien Latvijā darbojas starptautiski atzīta aviokompānija “[[airBaltic]]”, un [[Rīgas lidosta]] ir kļuvusi par nozīmīgu [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona gaisa satiksmes mezglu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] ocqeyqwmusjjxg3qomww4lg689d6pl3 0 107654 4547274 4502679 2026-11-09T13:46:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547274 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta =Caniformia | apakškārta_lv =Suņveidīgie | virsdzimta =Musteloidea | virsdzimta_lv =Sermuļu virsdzimta | dzimta=Procyonidae | dzimta_lv=Jenotu dzimta | ģints =Procyon | ģints_lv=Jenoti | suga=Procyon lotor | suga_lv=Parastais jenots | pasuga =Procyon lotor gloveralleni | pasuga_lv=Barbadosas jenots | izplatība= | binomial=† Procyon lotor gloveralleni | kategorijas =nē }} '''Barbadosas jenots''' (''Procyon lotor gloveralleni'') ir izmirusi [[parastais jenots|parastā jenota]] (''Procyon lotor'') pasuga. Barbadosas jenots bija [[endēmisks|endēmiska]] [[Barbadosa]]s salas, [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu]] salu arhipelāgā, pasuga. Lai gan par izmirušu Barbadosas jenotu pasludināja tikai [[1996]]. gadā, pēdējais jenots [[sala|salā]] tika redzēts [[1964]]. gadā. Tas tika nejauši notriekts ar automašīnu ceļa negadījumā.<ref>Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 42, 46. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}.</ref> Par galveno iemeslu, kādēļ ir izmiruši Barbadosas jenoti, tiek minēta tūrisma attīstība. Barbadosas salā [[1994]]. gadā tika ievests un palaists salas mežos citas pasugas parastā jenota pāris.<ref>Glatston, Angela R. (1994). The Red Panda, Olingos, Coatis, Raccoons, and their Relatives</ref> == Klasifikācija == Pētnieks Edvards Goldmans [[1950]]. gadā sistematizēja Barbadosas jenotu kā patstāvīgu [[suga|sugu]], to nosaucot par ''Procyon gloveralleni''. Tomēr {{g_dek|2000|L}} [[zinātnieki]], veicot [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] un [[ģenētika|ģenētiskās]] analīzes, secināja, ka Barbadosas jenots ir [[parastais jenots|parastā jenota]] pasuga. Jenots salā tika ievests tikai pirms dažiem [[gadsimts|gadsimtiem]].<ref>Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (2005). "A Systematic and Zoogeographic Overview of the Raccoons of Mexico and Central America". {{ISBN|978-970-32-2603-0}}.</ref> Tas ir tuvu radniecīgs [[Bahamu jenots|Bahamu jenotam]] un [[Gvadelupas jenots|Gvadelupas jenotam]]. Kopš [[2005. gads|2005]]. gada tas tiek sistematizēts kā parastā jenota (''Procyon lotor'') pasuga ''Procyon lotor gloveralleni''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |date={{dat|2011|05|21||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Salīdzinot ar kontinenta parasto jenotu, Barbadosas jenots ir maza auguma, kas apliecina [[Hipotēze|hipotēzi]], ka salās un citās ierobežotās teritorijās, dzīvnieki kļūst augumā mazāki. Ārēji tas atgādina [[Bahamu jenots|Bahamu jenotu]], tam ir smalks un īss [[galvaskauss]]. Tā kažoks ir tumši [[pelēks]] ar nelielu [[brūnā krāsa|brūnu]] nokrāsu uz [[kakls|kakla]] un [[pleci]]em. Pavēderē aug gandrīz tika pavilna, kuru sedz daži akotmati. Toties, salīdzinot ar Bahamu jenotu, tā "melnā maska" uz [[acis|acīm]] ir vienlaidus, bez pārtraukuma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305025857/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1802/ Barbados Raccoon] * [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 Procyon lotor] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112144542/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} * [http://thewebsiteofeverything.com/animals/mammals/Carnivora/Procyonidae/Procyon/Procyon-gloveralleni.html Barbados raccoon] * [https://web.archive.org/web/20061125221128/http://animals.mongabay.com/iucn/B/Barbados_Raccoon.html Educational resources on Barbados Raccoon] [[Kategorija:Jenoti]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] or801pmh87l0u7ch42m441kcapumyfc 0 109735 4547457 4471896 2026-11-09T21:39:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547457 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Conficker.svg|thumb|350px|Shēma par to kā var notikt datora inficēšanās.]] '''''Conficker''''' (zināms arī kā '''''Downup''''', '''''Downadup''''' un '''''Kido''''') — mūsdienu viens no zināmajiem un bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]]. Programma tika uzrakstīta [[C++|Microsoft Visual C++]] valodā un pirmoreiz tīklā parādījās [[2008. gads|2008]]. gada [[21. novembris|21. novembrī]].<ref>[http://www.microsoft.com/protect/computer/viruses/worms/conficker.mspx Aizsargājat sevi no Conficker datortārpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090627012614/http://www.microsoft.com/protect/computer/viruses/worms/conficker.mspx |date={{dat|2009|06|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Uzbrūk ''[[Microsoft Windows]]'' operētājsistēmām (no ''[[Windows 2000]]'' līdz ''[[Windows 7]]'' un ''[[Windows Server 2008 R2]]''). Līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim vīruss bija skāris no 9<ref>[http://edition.cnn.com/2009/TECH/ptech/01/16/virus.downadup/?iref=mpstoryview Downadup vīruss apdraud miljoniem datoru] {{en ikona}}</ref> līdz 15 miljoniem<ref>[http://www.upi.com/Top_News/2009/01/26/Virus-strikes-15-million-PCs/UPI-19421232924206/ Vīrusa upuru skaits sasniedz 15 miljonus] {{en ikona}}</ref> pasaules datoru. [[2009. gads|2009]]. gada [[13. janvāris|13. janvārī]] [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par vīrusa autora informāciju.<ref>[http://www.securitylab.ru/news/368248.php Microsoft samaksās 250 tūkst. dolāru par vīrusa Conficker autora informāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111203023123/http://www.securitylab.ru/news/368248.php |date={{dat|2011|12|03||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1. aprīlī bija paredzēts, ka vīrusam jāaktivizējas, taču tas neaktivējās, bet bīstamība ir saglabājusies līdz pat šai dienai. Epidēmija kļuva iespējama, jo zināma daļa lietotāju laikus neizmantoja vienlaikus ar biļetenu MS08-067 pieejamu atjauninājuma ielādēšanas iespēju.<ref>[http://www.microsoft.com/technet/security/Bulletin/MS08-067.mspx Microsoft Security Bulletin MS08-067 — Critical] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100409022434/http://www.microsoft.com/technet/security/Bulletin/MS08-067.mspx |date={{dat|2010|04|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Nosaukums == Nosaukums „Conficker” cēlies no {{val|en|configuration}} (konfigurācija) un {{val|de|ficker}} (rupji — tas, kas nodarbojas ar dzimumaktu, salīdz. {{val|en|fucker}})<ref>[http://de.pons.eu/deutsch-englisch/ficker Vārda "ficker" angliskais tulkojums]{{Novecojusi saite}} {{de ikona}}</ref> Tādējādi, ''Conficker'' — „konfigurāciju izvarotājs”. == Izplatīšanās == Tik ātra vīrusa izplatīšanās ir saistīta ar „Server service” pakalpojumu. Izmantojot „caurumu” tajā, tārps lejuplādē sevi no [[internets|interneta]]. Interesanti ir tas, ka vīrusa izstrādātāji iemācījušies pastāvīgi mainīt savus serverus. Tāpat tas arī var izplatīties caur [[USB]], izveidojot failu autorun.inf un failu RECYCLED\{SID}\RANDOM_NAME.vmx. Sistēmā tārps saglabājas dll-faila izskatā ar nejaušu nosaukumu, kas sastāv no latīņu burtiem, piemēram: ''c:\windows\system32\zorizr.dll''. Tāpat arī ieraksta sevi servisos ar nejaušu nosaukumu, kas sastāv no latīņu burtiem. == Darbības principi == Tārps atrod Windows [[neaizsargātība|neaizsargātību]], saistītu ar [[Bufera pārpildinājums|bufera pārpildinājumu]] un ar palīdzību viltus [[Remote Procedure Call|RPC]]-pieprasījumu izpilda kodu. Pirmkārt tas atslēdz pakalpojumu sēriju: [[Automatic Updates|automātiskā ''Windows'' atjaunošanās]], ''[[Windows Security Center]]'', ''[[Windows Defender]]'' un ''[[Windows Error Reporting]]'', kā arī bloķē piekļuvi [[pretvīrusu programmatūra|pretvvīrusa programmatūru]] tīmekļa vietnēm Periodiski tārps nejaušā veidā ģenerē Interneta adrešu sarakstu (apmēram 50 tūkst. domēnu vārdus dienā), kuriem pievēršas, lai saņemtu izpildāmo kodu. Saņemot no adreses izpildāmo failu, tārps salīdzina elektronisko ciparparakstu un, ja tas saskan, izpilda failu. Turklāt tārps realizē [[Vienādranga tīkls|P2P]] apmaiņas mehānismu atjauninājumus, kas ļauj viņam izsūtīt atjauninājumus dzēstām kopijām, apejot pārvaldības serveri. == Infekcijas simptomi == '''1.''' Atslēgti un/vai nevarat ieslēgt šādus pakalpojumus: <ul><li>''Windows Update Service''</li> <li>''Background Intelligent Transfer Service''</li> <li>''Windows Defender''</li> <li>Windows Error Reporting Services</li></ul> '''2.''' Bloķēta pieeja [[pretvīrusu programmatūra|pretvīrusu programmatūru]] tīmekļa vietnēm. '''3.''' Inficētajos datoros lokālajā tīklā palielinās tīkla noslodze, jo no šiem datoriem sākas tīkla uzbrukumi. '''4.''' Antivīrusu pieteikumi ar aktīvu tīkla ekrānu ziņo par Intrusion.Win.NETAPI.buffer-overflow.exploit uzbrukumu. == Cīņa ar vīrusu == Brīdināšanā par vīrusa infekciju un tā iznīcināšanā no inficētiem datoriem piedalījās tādas korporācijas, kā ''[[Microsoft]]'', ''[[Dr.Web]]'', [[ESET]],<ref>[http://www.eset.eu/encyclopaedia/conficker_aa_trojan_win32_agent_bbof_w32_downadup_b_w32_conficker_worm_gen_a Conficker.C informācija Eset mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100115181314/http://www.eset.eu/encyclopaedia/conficker_aa_trojan_win32_agent_bbof_w32_downadup_b_w32_conficker_worm_gen_a |date={{dat|2010|01|15||bez}} }} {{en ikona}}</ref> ''[[Kaspersky Lab]]'', ''[[Panda Security]]'',<ref>[http://www.pandasecurity.com/homeusers/security-info/about-malware/encyclopedia/overview.aspx?idvirus=204292 Conficker.C informācija Panda Security mājaslapā] {{en ikona}}</ref> ''[[F-Secure]]'', [[AOL]] un citi. Taču bīstamība tik un tā ir saglabājusies līdz pat šai dienai, jo vīruss pastāvīgi pārveidojas, tāpēc, lai novērstu datora inficēšanos, vajag vienmēr atjaunot sistēmu un pretvīrusu bāzes parakstus. Kā arī katram lietotājam jāzina, ka, ja dators jau ir inficēts ar vīrusu — atjauninājums var nepalīdzēt. Tieši tāpēc pilnīgai tārpa dzēšanai iesaka izmantot [https://web.archive.org/web/20100416021531/http://www.confickerworkinggroup.org/wiki/pmwiki.php/ANY/RepairTools īpašas programmas] pašas jaunākās versijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == # [http://itnewsonly.com/internet/istoriya-conficker.-mehanizm-raboty-zaschita.html Conficker vēsture, darbības mehānisms un aizsardzība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100415173339/http://itnewsonly.com/internet/istoriya-conficker.-mehanizm-raboty-zaschita.html |date={{dat|2010|04|15||bez}} }} {{ru ikona}} # [https://web.archive.org/web/20100614073338/http://www.securrity.ru/malicious_software/217-net-wormwin32kidobt.html Net-Worm.Win32.Kido.bt] {{ru ikona}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Datorvīrusi]] 1zpbocj1gl00npnpq4llot3vo7rbkru 10 109949 4547626 4353558 2026-11-10T08:08:34Z Vylks 50297 4547626 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas čempioni futbolā |titlestyle = background:#8A3025; color:white; | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |title = [[Latvijas futbola Virslīga|<span style="color:white;">Latvijas čempioni futbolā</span>]] |list1 = * [[Skonto FC|Skonto]] ('''14''') * [[Rīgas FK]] ('''8''') * [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] ('''7''') * [[FK Ventspils|Ventspils]] ('''6''') * [[Riga FC]] ('''4''') * [[FK RFS|RFS]] ('''4''') * [[FK ASK Rīga|ASK]] ('''3''') * [[FK Ķeizarmežs|Ķeizarmežs]] ('''2''') * [[FK Liepājas Metalurgs|Metalurgs]] ('''2''') * [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks]] ('''2''') * [[FC Daugava|Daugava]] ('''1''') * [[FK Liepāja|Liepāja]] ('''1''') * [[Valmiera FC|Valmiera]] ('''1''') }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīgas veidnes]] </noinclude> 61xbn2d7ueo43a9xupahp0ai7u6kqv0 0 110187 4547509 4472081 2026-11-10T01:34:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547509 wikitext text/x-wiki [[Attēls:TooManyPigeons.jpg|thumb|right|Šajā attēlā redzami {{nowrap|''n'' {{=}} 10}} baloži {{nowrap|''m'' {{=}} 9}} būros. Tā kā skaitlis 10 ir lielāks nekā 9, Dirihlē princips norāda, ka vismaz vienā būrī būs 2 baloži.]] Matemātikā '''Dirihlē princips''' norāda, ka ja {{math|''n''}} priekšmetus ievieto {{math|''m''}} kastītēs, kur {{math|''n'' > ''m''}}, tad vismaz vienā kastītē atradīsies vairāk kā viens priekšmets.<ref name=Herstein64>{{harvnb|Herstein|1964|loc= p. 90}}</ref> Šīs teorēmas piemēri ir sastopami arī reālajā dzīvē, piemēram, "no trīs cimdiem, vismaz divi būs labās rokas vai arī kreisās rokas cimdi". Lai arī tas šķiet intuitīvs apgalvojums, to var izmantot, lai parādītu iespējami negaidītus rezultātus, piemēram, ka vismaz diviem cilvēkiem [[Londona|Londonā]] uz galvas ir vienāds skaits matu. Ir ticams, ka pirmo reizi šo ideju pauda [[Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē]] 1834. gadā, ar nosaukumu ''Schubfachprinzip'' ("atviktņu princips" vai "plauktu princips"). Tas bieži tiek saukts arī par '''Baložu būru principu''' vai '''Dirihlē atvilktņu principu'''<ref>Jeff Miller, Peter Flor, Gunnar Berg, and Julio González Cabillón. "[http://jeff560.tripod.com/p.html Pigeonhole principle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100212043548/http://jeff560.tripod.com/p.html |date={{dat|2010|02|12||bez}} }}". In Jeff Miller (ed.) ''[http://jeff560.tripod.com/mathword.html Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304032905/http://jeff560.tripod.com/mathword.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}''. Electronic document, retrieved November 11, 2006</ref> — Nosaukums "Atvilktņu princips" joprojām tiek lietots [[Franču valoda|franču valodā]] ("principe des tiroirs"), [[Poļu valoda|poļu valodā]] ("zasada szufladkowa"), [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]] ("принцип на чекмеджетата"), [[Turku valoda|turku valodā]] ("çekmece ilkesi"), [[Ungāru valoda|ungāru valodā]] ("skatulyaelv"), [[Itāļu valoda|itāļu valodā]] ("principio dei cassetti"), [[Vācu valoda|vācu valodā]] ("Schubfachprinzip"), [[Dāņu valoda|dāņu valodā]] ("Skuffeprincippet"), un [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]] ("抽屉原理"). Dirihlē princips var tikt skaidrots dažādi, tomēr visbiežāk to saprot šādi: ja {{math|''k''}} un {{math|''m''}} ir [[Naturāls skaitlis|naturāli skaitļi]] , un {{math|1=''n'' = ''km'' + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} kastēs, tad Dirihlē princips apgalvo, ka vismaz viena kaste saturēs vismaz {{math|''k'' + 1}} priekšmetus.<ref>{{harvnb|Fletcher|Patty|1987|loc=p. 27}}</ref> Patvaļīgiem {{math|''n''}} un {{math|''m''}} tas vispārinas uz {{math|1=''k'' + 1 = ⌊(''n'' – 1)/''m''⌋ + 1}}, kur {{math|⌊...⌋}} ir [[grīdas funkcija]]. Lai gan visbiežāk Dirihlē princips tiek lietots [[Galīga kopa|galīgām kopām]] (kā, piemēram, baloži un kastītes), to izmanto arī [[bezgalīgām kopām]]. == Piemēri == === Zeķu izvēlēšanās === Iedomājieties, ka jums ir maiss ar bezgalīgi daudz oranžām un bezgalīgi daudz baltām zeķēm. Kāds ir minimālais skaits zeķu, kas jāizvelk no maisa, lai būtu garantēts, ka jums būs pāris ar vienādas krāsas zeķēm? Dirihlē princips norāda, ka, lai iegūtu vienu pāri ar vienādas krāsas zeķēm {{math|''m'' {{=}} 2}} , jums vajag tikai 3 zeķes {{math|''n'' {{=}} 3}}. === Roku paspiešana === Ja ir {{math|''n''}} cilvēki, kuri var paspiest roku viens ar otru (kur {{math|''n'' > 1}}), Dirihlē princips parāda, ka vienmēr ir divi cilvēki, kuri paspiedīs roku ar vienādu skaitu cilvēkiem. Tā kā {{math|''m''}} atbilst skaitam cik reizes tiek paspiestas rokas, un katrs cilvēks var paspiest roku ar ikvienu no 0 līdz {{math|''n'' − 1}} cilvēkiem, tas rada {{math|''n'' − 1}} "būrus". Tas ir tāpēc, ka gan '0', gan {{math|'''n'' − 1'}} "būrim" jābūt tukšam (ja viens cilvēks paspiež roku ar visiem, nav iespējams, ka ir cilvēks, kurš nebūtu paspiedis roku ne ar vienu; tāpat, ja viens cilvēks nepaspiež roku ne ar vienu, tad nevar būt cilvēks, kurš būtu paspiedis roku ar visiem). Pēc tā seko, ka {{math|''n''}} cilvēki tiek ielikti {{math|''n'' − 1}} "būros", kas garantē dubultošanos. === Matu skaitīšana === Mēs varam pierādīt, ka [[Londona|Londonā]] ir vismaz divi cilvēki, kuriem ir vienāds skaits matu uz galvas.<ref>Šajā gadījumā mēs pieņemsim, ka neviens cilvēks nav plikgalvains.</ref> Tā kā parasti cilvēkam uz galvas ir apmēram 150,000 matu; ir loģiski pieņemt, ka nevienam nav vairāk nekā 1,000,000 matu {{math|(''m'' {{=}} 1 miljons}} būri). Londonā ir vairāk nekā 1,000,000 cilvēku ({{math|''n''}} ir vairāk nekā miljons priekšmetu). Piešķirot "būri" katram cilvēku matu skaitam, un piešķirot cilvēkus "būriem" atbilstoši viņu matu skaitam, līdz 1,000,001 piešķiršanai, ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem, kuri ir piešķirti vienam un tam pašam "būrim" (jo viņiem ir vienāds skaits matu uz galvas) (vai, {{math|''n'' > ''m''}}). Tā kā cilvēkam ir vidēji ({{math|1=''m'' = 150 000}}) matu, tad katrā "būrī" būs vismaz viens cilvēks, un 150,001 cilvēks būs "būrī", kurā kāds jau ir. Ir iespējams, ka pārklāšanās notiks jau ātrāk nekā 150 001. reizē — svarīgākais ir tas, ka tā vispār notiks. Dirihlē princips nenorāda skaitu, cik reizes notiek pārklāšanās (par to stāsta [[varbūtību teorija]]). === Dzimšanas dienas problēma === Dzimšanas dienas problēma vaicā, kāda ir iespējamība, ka nejauši izvēlētu {{math|''n''}} cilvēku grupā, diviem cilvēkiem dzimšanas diena būs vienā un tajā pašā dienā? Pēc Dirihlē principa, ja istabā ir 367 cilvēku, mēs zinām, ka ir vismaz viens pāris, kuri dzimuši vienā dienā, jo ir tikai 366 iespējamas dzimšanas dienas no kurām izvēlēties (ieskaitot 29. februāri). Dzimšanas dienu "[[paradokss]]" noved pie tā, ka pat grupā, kurā ir tikai 23 cilvēki, ir 50% iespējamība, ka būs divi cilvēki ar vienu dzimšanas dienu. Lai gan pirmajā brīdī tas var šķist pārsteidzoši, šķiet loģiski, ka salīdzināšana notiks starp jebkuriem diviem cilvēkiem, nevis starp vienu cilvēku un visu grupu. === Softbola komanda === Iedomājieties 7 cilvēkus, kuri vēlas spēlēt [[Softbols|Softbolu]] {{math|(''n'' {{=}} 7}}), vienīgi viņi drīkst sadalīties tikai 4 komandās {{math|(''m'' {{=}} 4}}). Dirihlē princips norāda, ka katrs nevar spēlēt savā komandā, bet vismaz 2 cilvēkiem būs jāspēlē vienā: : <math> \left\lfloor \frac{(n-1)}{m} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac{(7-1)}{4} \right\rfloor + 1 = \left\lfloor \frac64 \right\rfloor + 1 = 1 + 1 = 2 </math> == Citi formulējumi == Šie ir citi Dirihlē principa formulējumi. # Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' > ''m''}}, tad kādā vietā būs vismaz divi objekti.<ref name=Herstein64 /> # (līdzīgs formulējums kā 1.) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, ka nevienā vietā nav vairāk kā viens priekšmets, tad katra vieta saņem tieši vienu priekšmetu.<ref name=Herstein64 /> # Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''m''}} vietās, un ja {{math|''n'' < ''m''}}, tad kādā vietā nebūs neviens priekšmets. # (līdzīgs formulējums kā 3) Ja {{math|''n''}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} vietās tā, lai katrā vietā būtu kāds priekšmets, tad katrā vietā būs tieši viens objekts.<ref>{{harvnb|Brualdi|2010|page=70}}</ref> == Vispārīgā forma == {{math|''q''₁, ''q''₂, …, ''q''_''n''}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja : <math>q_1 + q_2 + \cdots + q_n - n + 1</math> priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastītēs, tad vai nu pirmā kastīte satur vismaz {{math|''q''₁}} priekšmetus, vai otrā kastīte satur vismaz {{math|''q''₂}} priekšmetus, …, vai {{math|''n''}}tā kastīte satur vismaz {{math|''q''_''n''}} priekšmetus.<ref>{{harvnb|Brualdi|2010|page=74 Theorem 3.2.1}}</ref> Vienkāršā forma ir iegūta no šīs ņemot {{math|1=''q''₁ = ''q''₂ = … = ''q''_''n'' = 2}}, kas dod {{math|''n'' + 1}} priekšmetus. Ņemot {{math|1=''q''₁ = ''q''₂ = … = ''q''_''n'' = ''r''}} tiek iegūta plašāka versija par Dirihlē principu: {{math|''n''}} un {{math|''r''}} ir pozitīvi veseli skaitļi. Ja {{math|''n''(''r'' – 1) + 1}} priekšmeti tiek ievietoti {{math|''n''}} kastēs, tad vismaz viena no kastēm satur {{math|''r''}} vai vairāk priekšmetus.<ref>In the lead section this was presented with the substitutions {{math|1=''m'' = ''n''}} and {{math|1=''k'' = ''r'' − 1}}.</ref> Tas var tikt formulēts arī kā, ja {{math|''k''}} atsevisķi objekti tiek ievietoti {{math|''n''}} konteineros, tad vismaz vienam konteineram ir jāsatur vismaz <math>\lceil k/n \rceil</math> objekti, kur <math>\lceil x\rceil</math> ir griestu [[funkcija]], norādot, ka mazākais veselais skaitlis ir lielāks vai vienāds ar {{math|''x''}}. Līdzīgi, vismaz vienam konteineram ir jāsatur ne vairāk kā <math>\lfloor k/n \rfloor</math> objektu, kur <math>\lfloor x \rfloor</math> ir grīdas funkcija, norādot, ka lielākais veselais skaitlis ir mazāks vai vienāds ar {{math|''x''}}. == Dirihlē principa vispārinājumi == Varbūtības vispārinājums Dirihlē principam norāda, ka ja {{math|''n''}} baloži tiek nejauši ievietoti {{math|''m''}} būros ar varbūtību {{math|1/''m''}}, tad vismaz viens būris saturēs vairāk nekā vienu balodi ar iespējamību : <math>1 - \frac{(m)_n}{m^n}, \!</math> kur {{math|(''m'')_''n''}} ir dilstošs [[faktoriāls]] {{math|''m''(''m'' − 1)(''m'' − 2)...(''m'' − ''n'' + 1)}}. Ja {{math|1=''n'' = 0}} un {{math|1=''n'' = 1}} (un {{math|''m'' > 0}}), tad varbūtība ir 0; citiem vārdiem sakot, ja ir tikai viens balodis, tad nevar būt pretruna. Ja {{math|''n'' > ''m''}} (baložu vairāk par būriem) varbūtība ir 1, un tādā gadījumā tas sakrīt ar ierasto Dirihlē principu. Bet pat ja baložu skaits nepārsniedz būru skaitu ({{math|''n'' ≤ ''m''}}), sakarā ar to, ka baloži tiek ievietoti pēc nejaušības principa, bieži vien ir iespēja, ka radīsies sadursmes. Piemēram, ja 2 baloži tiek nejauši ievietoti 4 būros, ir 25% iespējamība, ka vismaz 1 būris saturēs vairāk nekā 1 balodi; 5 baložiem un 10 būriem šī iespējamība ir 69.76%; un 10 baložiem un 20 būriem apmēram 93.45%. Ja būru skaits netiek mainīts, iespējamība vienmēr augs, ja jūs palielināsiet baložu skaitu. Šī problēma tiek plašāk apskatīta "Dzimšanas dienu paradoksā". == Bezgalīgas kopas == Bezgalīgām kopām ir līdzīgs princips: Ja nesaskaitāmi daudz baložu tiek ievietoti saskaitāmi daudz būros, tad eksistē vismaz viens būris, kurā ir nesaskaitāmi daudz baložu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Papildu literatūra == * {{citation|first=Richard A.|last=Brualdi|title=Introductory Combinatorics|edition=5th|year=2010|publisher=Pentice Hall|isbn=978-0-13-602040-0}} * {{citation|first1=Peter|last1=Fletcher|first2=C.Wayne|last2=Patty|title=Foundations of Higher Mathematics|year=1987|publisher=PWS-Kent|isbn=0-87150-164-3}} * {{citation|first=Ralph P.|last=Grimaldi|author-link=Ralph Grimaldi|title=Discrete and Combinatorial Mathematics: An Applied Introduction|edition=3rd|year=1994|isbn=978-0-201-54983-6}} * {{ citation | first1 = I. N. | last1 = Herstein | year = 1964 | isbn = 978-1-114-54101-6 | title = Topics In Algebra | publisher = [[Blaisdell Publishing Company]] | location = Waltham }} == Ārējās saites == * "[https://web.archive.org/web/20080705042534/http://www.cs.utexas.edu/users/EWD/transcriptions/EWD09xx/EWD980.html The strange case of The Pigeon-hole Principle]"; Dirihlē principa interpretācijas un formulējumi. * "[http://zimmer.csufresno.edu/~larryc/proofs/proofs.pigeonhole.html The Pigeon Hole Principle]"; Elementāri Dirihlē principa piemēri. * "[http://www.cut-the-knot.org/do_you_know/pigeon.shtml Pigeonhole Principle from Interactive Mathematics Miscellany and Puzzles]"; Dirihlē principa analīze un piemēri. * "[http://mindyourdecisions.com/blog/2008/11/25/16-fun-applications-of-the-pigeonhole-principle 16 fun applications of the pigeonhole principle]"; Interesanti fakti. [[Kategorija:Kombinatorika]] [[Kategorija:Matemātikas principi]] 4t5zeu7unfvgx0dcurhebxtp6hj6xy6 0 113407 4547601 4425906 2026-11-10T07:35:52Z Vylks 50297 4547601 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = BFC Daugavpils | logo = [[Attēls:BFC Daugavpils logo.png|240px]] | pilns = Biedrība "Futbola centrs<br />Daugavpils"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcdaugavpils.lv/lv/Vesture/|title=Vēsture|website=fcdaugavpils.lv|access-date=2022-07-11|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707143201/https://www.fcdaugavpils.lv/lv/Vesture}}</ref> | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | dib = 2009 | dib_mēn = 12 | dib_dat = 11 | dib_com = <br />(kā ''BFC Daugava'') | stad = [[Esplanāde (stadions)|Esplanāde]] | ietilp = | prez = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Kirils Kurbatovs]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 4. vieta | mediji = [http://fcdaugavpils.lv/ fcdaugavpils.lv] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF| }} '''BFC Daugavpils''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Daugavpils]], kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts [[2009. gads|2009]]. gadā, līdz 2014. gadam tā nosaukums bija '''BFC Daugava'''. BFC Daugavpils mājas spēles aizvada [[Daugavpils Olimpiskais centrs|Daugavpils Olimpiskā centra]] “Esplanādes” stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032023-daugavpils_sezonas_prieksvakara_panak_vie?is_mobile=0|title=''Daugavpils'' sezonas priekšvakarā panāk vienošanos par mājas spēļu norises vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-07|date=2023-03-10|language=lv}}</ref> 2013. gadā komanda uzvarēja 1. līgā un [[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2014. gada sezonā]] pirmo reizi debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Debijas sezonā "BFC Daugavpils" ieguva 8. vietu. Augstākā vieta Virslīgā tika izcīnīta [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonā]], kad komanda ierindojās 6. vietā. [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gadā]] palika pēdējā, astotajā vietā un bija spiesti Virslīgu atstāt. [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gada sezonā]] sadarbojās ar futbola klubu "Progress", tāpēc tā nosaukums bija '''BFC Daugavpils/Progress'''. 2018. gadā uzvarēja 1. līgā un atgriezās Virslīgā. 2025. gada sezonā BFC Daugavpils izcīnīja 4. vietu. == Vēsture == [[Attēls:BFC Daugava.jpg|thumb|152px|BFC Daugavas logotips]] * 2009. g. — Kluba dibināšana * 2010. g. — 7. vieta (1. līga) * 2011. g. — 8. vieta (1. līga) * 2012. g. — 4. vieta (1. līga) * 2013. g. — 1. vieta (1. līga) == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2009 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2010 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|7]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|8]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|4]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|1]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2014|8]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2015|6]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2016|8]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|7]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|7]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2009 till:01/07/2013 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2013 till:01/07/2016 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2016 till:01/07/2018 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2018 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]] |2:4 |1:0 |style=background:#fdd|'''3:4''' |} == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2026|03|08||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/bfc-daugavpils/#players|title=BFC Daugavpils|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK| name=[[Jurijs Saveļjevs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=FW| name=[[Rinolds Baikovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=SEN| pos=DF| name=[[Papa Omars Gnings]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=MF| name=[[Raivis Skrebels]]}} {{Fs player | no= 7|nat=CIV| pos=MF| name=[[Mamadū Silla]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player | no=10|nat=LAT| pos=MF| name=[[Edgars Ivanovs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no=11|nat=NGA| pos=MF| name=[[Džoels Jakubu]]|other=īrē no [[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec B]]}} {{Fs player | no=12|nat=LAT| pos=GK| name=[[Jānis Beks]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player | no=14|nat=LAT| pos=MF| name=[[Rolands Daukšts]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=FW| name=[[Ervīns Piņaskins]]}} {{Fs player | no=20|nat=CGO| pos=MF| name=[[Žuniors Čibinda]]}} {{Fs player | no=22|nat=UKR| pos=MF| name=[[Artems Harža]]}} {{Fs player | no=27|nat=LAT| pos=MF| name=[[Maksims Kopilovs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=33|nat=LAT| pos=DF| name=[[Dāvis Cucurs]]}} {{Fs player | no=34|nat=NED| pos=DF| name=[[Ziads Uleds-Hadžs Mhands]]}} {{Fs player | no=37|nat=LAT| pos=DF| name=[[Gļebs Mihaļcovs]]}} {{Fs player | no=42|nat=LAT| pos=FW| name=[[Alims Saveļjevs]]}} {{Fs player | no=66|nat=LAT| pos=DF| name=[[Kirils Bujanovs]]}} {{Fs player | no=77|nat=LAT| pos=DF| name=[[Rinalds Aizups]]}} {{Fs player | no=85|nat=GHA| pos=MF| name=[[Elaidža Adai]]}} {{Fs player | no=97|nat=UKR| pos=FW| name=[[Daniels Kivinda]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=GK| name=[[Daniels Aroniško]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF| name=[[Maksims Aleksejevs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=MF| name=[[Linards Lozda]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=MF| name=[[Ričards Vībāns]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=MF| name=[[Maksims Bērziņš]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170217030234/http://fcdaugavpils.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{futbols-stub}} {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|Daugavpils, BFC]] [[Kategorija:Sports Daugavpilī]] [[Kategorija:BFC Daugavpils|Daugavpils, BFC]] jw0yw06ews41bll079uk2qizpbt2kcu 0 116913 4547254 4545853 2026-11-09T12:25:01Z Kleivas 2704 /* Sporta veidi un disciplīnas */ 4547254 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara | Logo = 1904summerolympicsposter.jpg | Izmērs = 200px | Nosaukums = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts | Apraksts = | Dalībvalstis = 10<ref>Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.</ref> | Sportisti = 650<ref>Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.</ref> | Notikumi = 94 (18 sporta veidos) | Atklāšanas ceremonija = 1904. gada 14. maijs (atklāšanas ceremonija) <br/> 1904. gada 1. jūlijs (oficiālais spēļu sākums) | Noslēguma ceremonija = 1904. gada 23. novembris | Oficiāli atklāja = [[Deivids Frānsiss]] | Sportistu zvērests = | Tiesnešu zvērests = | Olimpiskā lāpa = | Iepriekšējās = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]''' | Nākamās = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]''' }} '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frānsiss]].<ref>{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.<ref name="Olympedia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}</ref><ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts |archive-date=2012. gada 22. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20120822080103/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ }}</ref> Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frānsisa Olimpiskais laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]]. [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai aptuveni 60 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.<ref name="athletes_number">{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}</ref> == Rīkotājpilsētas izvēle == Jau 1894. gadā, kad Parīzē notika pirmais [[Olimpiskais kongress]], Pjēra de Kubertēns lika saprast, ka 1904. gada Olimpiskās spēles notiks Amerikas Savienotajās Valstīs, lai uzsvērtu spēļu universālo un globālo raksturu. 1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.<ref name=Olympedia/> == Spēļu organizēšana == Par sporta pasākumiem [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] laikā bija atbildīga Luiziānas izstādes organizācijas komitejas P nodaļa ("Fiziskā kultūra"), kuru vadīja [[Amatieru sporta savienība|Amatieru sporta savienības]] (AAU) kasieris [[Džeimss Edvards Salivens]]. Salivens bija arī Olimpisko spēļu un Olimpisko spēļu komitejas direktors. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] bija Olimpisko spēļu komitejas prezidents, savukārt Alfrēds G. Šeplijs, [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona universitātes Sentluisā]] viceprezidents, bija patrons. Valdē bija vairāki AAU un Amerikas Paukošanas federācijas locekļi. Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi nebija pārstāvēti. {{Galerija |width=150 | height=160 |perrow=3 |align=center |Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|[[Teodors Rūzvelts]] — Olimpisko spēļu komitejas prezidents. |Attēls:DRFrancis.jpg|[[Deivids Frānsiss]] — 1904. gada Pasaules izstādes prezidents. |Attēls:James Edward Sullivan (cropped).jpg|[[Džeimss Edvards Salivens]] — Olimpisko spēļu direktors. }} Sacensību organizēšana bija nacionālo sporta federāciju un dažādu universitāšu un sporta klubu pārstāvju atbildība. Starptautiskās sporta federācijas 20. gadsimta sākumā joprojām bija retums un netika ņemtas vērā. Atšķirīgās noteikumu interpretācijas Atlantijas okeāna abās pusēs izraisīja skaitliski daudzus pārpratumus starp sacensību tiesnešiem (kas visi bija ASV pārstāvji) un sportistiem. Tika novērota labvēlīgāka attieksme pret rīkotājvalsts atlētiem, ko tā laika novērotāji interpretēja kā reakciju uz līdzīgu ASV sportistu diskrimināciju četrus gadus iepriekš notikušajās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]]. Pretēji mūsdienu Olimpiskās hartas prasībām, kas uzliek par pienākumu Olimpisko spēļu organizācijas komitejām sagatavot oficiālo pārskatu, 1904. gada spēļu rīkotāji šādu dokumentu neizstrādāja. Šādos ziņojumos parasti tiek apkopota visaptveroša informācija par spēļu piešķiršanas gaitu, organizatorisko procesu, norisi un sporta sacensību rezultātiem. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un sporta vēsturnieki par 1904. gada spēļu oficiālajiem ziņojumiem atzīst divus 1905. gadā [[angļu valoda|angļu valodā]] izdotus darbus. Par nozīmīgāko no tiem tiek uzskatīts [[Alberts Spaldings|Alberta Spaldinga]] rediģētais un Džeimsa E. Salivena sarakstītais "Spaldinga oficiālais sporta almanahs 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''). Otrs darbs ir Čārlza Dž. P. Lūkasa publikācija "1904. gada olimpiskās spēles" (''The Olympic Games 1904'').<ref name=athletes_number/> == Spēļu programma == Sporta sacensības tika izstieptas vairāku mēnešu garumā, pielāgojot tās Pasaules izstādes norises grafikam. Olimpisko spēļu organizācijas komiteja iesniedza Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) sākotnējo sacensību programmu, ko organizācija apstiprināja un publicēja žurnāla ''Olympic Review'' 1903. gada oktobra numurā.<ref>{{cite web|title=General program of the third Olympiad Saint-Louis 1904|url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1903/ROLE12/ROLE12d.pdf|publisher=''Olympic Review''|access-date=2026. gada 21. augusts}}</ref> III Olimpisko spēļu atklāšana tika pasludināta 1904. gada 1. maijā. Pasākumu programma tika iekļauta arī "Spaldinga oficiālajā sporta almanahā 1905. gadam" (''Spalding's Official Athletic Almanac''), tomēr tā nedaudz atšķīrās no ''Olympic Review'' sākotnēji publicētās versijas. Mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja par oficiālās olimpiskās programmas daļu atzīst tikai atsevišķas sacensības, kas norisinājās laika posmā no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Taču pastāv neskaidrības par precīzu olimpisko disciplīnu loku, jo spēļu galvenais organizators [[Džeimss Edvards Salivens]] centās par "olimpiskām" pasludināt visas Pasaules izstādes ietvaros rīkotās sporta sacensības. Mūsdienu sporta vēsturnieki sacensību statusa precizēšanai izmanto vairākus kritērijus. Lai pasākumu atzītu par olimpisku, tam bija jābūt atvērtam visu valstu pārstāvjiem, bez handikapa (priekšrocību) piešķiršanas, kā arī paredzētam tikai amatieriem. Vienīgais izņēmums tajā periodā bija [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]], kurā atsevišķā disciplīnā drīkstēja sacensties arī profesionāli meistari. Tā kā Sentluisā šāds izņēmums paukošanā netika nodrošināts, visas par olimpiskajām atzītās sacensības notika vienīgi starp amatieriem. === 1904. gada Sentluisas Olimpisko spēļu un 1904. gada Pasaules izstādes ietvaros organizēto sporta sacensību pasākumu grafiks === {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- |bgcolor="#CED8F6"| [[olimpiskie sporta veidi|Olimpiskais sporta veids (sacensības)]] ||bgcolor="#F6D8CE"| daļēji olimpiskais sporta veids (sacensības) ||bgcolor="#F5F6CE"| Demonstrācijas sporta veids |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- ! Datums !! Sacensības/sporta veidi !! Dalībnieku skaits |- | 14. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Sentluisas || 136 |- | 21. maijs || align=left|Vieglatlētikas sacensības sportistiem ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 28. maijs || align=left|Starpskolu sacensības skolēniem no Luiziānas || 122 |- | 30. maijs || align=left|Pamatskolu čempionāts || 68 |- | 2. jūnijs || align=left|[[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) priekšrocības (handikapa) spēles || 195 |- | 3. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) junioru spēles || 187 |- | 4. jūnijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) senioru spēles || 183 |- | 11. jūnijs || align=left|Rietumkrasta universitāšu čempionāts || 124 |- | 20. – 25. jūnijs || align=left|Universitāšu beisbola turnīrs || 99 |- | 23. jūnijs || align=left|Tērneru masu demonstrējumi || 3500 |- | 25. jūnijs || align=left|Starptautiskais olimpiskais universitāšu čempionāts || 110 |- | 29. – 30.jūnijs || align=left|Starpskolu čempionāts || 258 |- | 1. – 2. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrošanas]] individuālais un komandu čempionāts || 789 |- | 4. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|Amatieru sporta savienības (AAU) [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņa]] || 7 |- | 5. – 7. jūlijs || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lakrosa turnīrs]] || 39 |- | 11. – 12. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|[[Basketbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskais basketbola čempionāts]] || 44 |- | 13. – 14. jūlijs || align=left|Universitāšu basketbola čempionāts || 15 |- | 20. – 23. jūlijs || align=left bgcolor="#F5F6CE"|Gēlu (ķeltu) sporta veidu čempionāts: [[hērlings 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|hērlings]] un [[gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|gēlu futbols]] || 140 |- | 29. – 30. jūlijs || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskā olimpiskā regate ([[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšana]]) || 131 |- | 29. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju vieglatlētikas sacensības ar priekšrocībām (handikapu) || 90 |- | 30. jūlijs || align=left|Amatieru sporta savienības (AAU) Rietumu asociāciju čempionātā || 100 |- | 1. – 6. augusts || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Riteņbraukšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 124 |- | 3. – 8. augusts || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Roke 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Roke]] || 4 |- | 15. – 20. augusts || align=left|Jauno vīriešu kristīgās apvienības (''Young Men's Christian Association''; YMCA) čempionāts || 393 |- | 29. augusts – 2.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 545 |- | 29. augusts – 3.septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || 92 |- | 5. – 7. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[peldēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] un [[ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] čempionāts || 308 |- | 6. – 8. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"|Starptautiskais [[paukošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošana]]s čempionāts || 42 |- | 19. – 21. septembris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Olimpiskais [[golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] turnīrs || 74 |- | 19. – 24. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|[[Loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šaušana]] || 35 |- | 21. – 23. septembris || align=left bgcolor="#CED8F6"|Starptautiskais [[bokss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa]] čempionāts || 28 |- | 14. – 15. oktobris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]] čempionāts || 62 |- | 28. oktobris || align=left bgcolor="#F6D8CE"| Amatieru sporta savienības (AAU) [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] čempionāts || 38 |- | 12. novembris || align=left| Universitāšu futbola turnīrs || 340 |- | 16. – 17.novembris || align=left bgcolor="#CED8F6"| Olimpiskais [[futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola]] turnīrs || 50 |} === Antropoloģijas dienas === [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] organizatori 12. un 13. augustā sarīkoja tā dēvētās "[[Koloniālisms Olimpiskajās spēlēs|Antropoloģijas dienas]]". Sākot no [[1889. gada Pasaules izstāde|1889. gada Parīzes izstādes]], tā laika pasaules izstāžu raksturīga iezīme bija tā sauktie "cilvēku zoodārzi", kuru mērķis bija praktiski demonstrēt tā brīža antropoloģiskos konceptus par [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]], progresu un [[civilizācija]]s attīstību. Šiem principiem sekoja arī 1904. gada izstāde Sentluisā. Antropoloģiskajās ekspozīcijās tika demonstrēti aptuveni 1400 pamatiedzīvotāji no [[Dienvidaustrumāzija]]s, [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām, [[Austrumāzija]]s, [[Āfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s, kas tika izvietoti viņu tradicionālajam dzīvesveidam pielāgotā vidē. Vēl aptuveni 1600 pamatiedzīvotāju prezentēja savu kultūru citos izstādes sektoros, tostarp paraugskolā, kurā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] internātskolu audzēkņi demonstrēja [[Pārtautošana|asimilācija]]s procesa rezultātus.<ref>{{cite web|url=https://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/|title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been the Strangest Ever|publisher=[[Smithsonian Magazine]]|author=Karen Abbott|date=August 7, 2012}}</ref> Pašās "Antropoloģijas dienu" sporta sacensībās piedalījās aptuveni 100 piesaistīti pamatiedzīvotāju vīrieši. Aptuveni 10 000 skatītāju klātbūtnē norisinājās sacensības [[beisbols|beisbola]] bumbas mešanā, [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], [[skriešana|skriešanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], [[svarcelšana|svarcelšanā]], kāpšanā stabā un [[virves vilkšana|virves vilkšanā]]. Šajās dienās sievietes nepiedalījās, lai gan atsevišķas pārstāves, tostarp Fortšovas Indēniešu skolas meiteņu basketbola komanda, startēja citos izstādes ietvaros rīkotajos sporta pasākumos. Zinātniece [[Sjūzena Braunela]] norāda, ka pasaules izstāžu un olimpisko spēļu pārklāšanās šajā periodā bija likumsakarīga, jo abas parādības balstījās kopīgā kultūras loģikā, kas tām piešķīra dabisku radniecību. Turklāt viens no "Antropoloģijas dienu" sākotnējiem mērķiem bija papildu uzmanības piesaistīšana oficiālajai olimpisko spēļu programmai. == Sporta veidi un disciplīnas == {{pamatraksts|Olimpiskie sporta veidi}} 1904. gada vasaras olimpisko spēļu programmā bija iekļauti 18 sporta veidi ar 95 disciplīnām. 2021. gada jūlijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma olimpiskā vēsturnieka [[Bills Malons|Billa Malona]] ieteikumus par to, kuri sporta veidi un sacensības būtu uzskatāmi par olimpiskajām sacensībā.<ref name="Analysis and Summaries">{{Cite web | title=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries | url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf | archive-url=https://web.archive.org/web/20110708103043/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |archivedate=July 8, 2011}}</ref><ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Šajās Olimpisko spēļu sacensībās pirmo reizi debitēja [[bokss olimpiskajās spēlēs|bokss]], [[daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšana]], [[lakross olimpiskajās spēlēs|lakross]] un [[raketes olimpiskajās spēlēs|raketes]]. Savukārt [[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sports]] un [[svarcelšana olimpiskajās spēlēs|svarcelšana]] atkal tika iekļauti programmā, jo pēc debijas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu spēlēs]] tie netika pārstāvēti [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]]. Gandrīz visos sporta veidos sacensības tika rīkotas tikai vīriešiem. Vienīgais izņēmums bija loka šaušana, kurā norisinājās disciplīnas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Kā neoficiāli paraugdemostrējumu sporta veidi tika pārstāvēti [[basketbols]], [[hērlings]], [[amerikāņu futbols]] un [[gēlu futbols]]. Tāpat norisinājās paraugcīņa sieviešu boksā.<ref>{{cite web|url=http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |title=Women's Boxing |work=[[GB Boxing]] |access-date=2020-07-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160824180308/http://www.gbboxing.org.uk/womens-boxing/ |archive-date=2016-08-24}}</ref> [[Pasaules Beisbola un Softbola konfederācija]] (WBSC) norāda, ka spēļu ietvaros tika rīkotas arī [[beisbols|beisbola]] sacensības, tomēr tās nav iekļautas olimpiskā vēsturnieka Bila Malona sastādītajā oficiālajā reģistrā, un ziņas par to rezultātiem nav saglabājušās.<ref name="WBSC">{{cite web | title=Baseball in the Olympics: A sport with an Olympic history that starts with Royals trying to play with an orange | website=World Baseball Softball Confederation | date=2022-07-14 | url=https://www.wbsc.org/en/news/baseball-in-the-olympics-a-sport-with-an-olympic-history-that-starts-with-royals-trying-to-play-with-an-orange | access-date=2024-01-27}}</ref><ref name="Analysis and Summaries"/> ''Iekavās norādīts disciplīnu skaits sporta veidā.'' {{colbegin|3}} * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} (6) * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} (5) * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} (9) * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} (7) * {{osv|Roke|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} (2) * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} (1) * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} (24) * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} (12) * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} (1) ''Demonstrāciju / neoficiālie sporta veidi:'' * ''{{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}}'' * ''{{osv|Hērlings|1904|vasaras}}'' {{colend}} == Norises vietas == {{pamatraksts|1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|300px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] tiek uzskatīts par šo olimpisko spēļu centrālo norises vietu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.]] 1904. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas piecās norises vietās. Starp tām bija [[Gleneho golfa klubs]] — pirmais golfa laukums, kas tika uzbūvēts uz rietumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes un tika atvērts 1901. gadā.<ref name=gecc>{{cite web|url=http://golfclubatlas.com/in-my-opinion/glen-echo-country-club|last=Healey|first=Jim|title=Glen Echo County Club|website=golfclubatlas.com|date=19 March 2009 |access-date=November 23, 2018}}</ref> [[Foresta parks|Foresta parkā]], kas bija galvenā [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] norises vieta, tika rīkoti trīs olimpisko sporta veidu pasākumi — daiļlēkšana, peldēšana un ūdenspolo.<ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |title=Diving at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Springboard |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125526/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/DIV/mens-springboard.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |title=Swimming at the 1904 St. Louis Summer Games |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044731/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/SWI/ |archive-date=April 17, 2020}}</ref><ref name=wp>{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |title=Water Polo at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Water Polo |website=Sports Reference |access-date=November 23, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418125222/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/WAP/mens-water-polo.html |archive-date=April 18, 2020}}</ref> [[Krīvkēras ezers|Krīvkēras ezerā]] tika aizvadītas airēšanas sacensības. Savukārt par Olimpisko spēļu galveno norises vietu kļuva [[Frānsisa Olimpiskais laukums]], kur tika aizvadītas cīņas sporta, futbola, lakrosa, loka šaušanas, riteņbraukšamas, rokes, svarcelšanas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un virves vilkšanas sacensības. Tūlīt pēc izstādes ārpus stadiona tika uzbūvēti dekoratīvi vārti, pieminot 1904. gada Olimpiskās spēles.<ref name=field>[http://www.wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html Washington University in St. Louis profile of Francis Field.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227054543/http://wustl.edu/community/visitors/tour/danforth/francis-field.html |date=27 December 2010}}.</ref> [[Frānsisa sporta zāle|Frānsisa sporta zālē]] tika aizvadītas boksa un paukošanas sacensības. {| class="wikitable" ! Norises vieta !! Sporta veidi / disciplīnas |- | [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras}}, {{osv|Futbols|1904|vasaras}}, {{osv|Lakross|1904|vasaras}}, {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras}}, {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras}}, {{osv|Rokē|1904|vasaras}}, {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras}}, {{osv|Teniss|1904|vasaras}}, {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras}}, {{osv|Vingrošana|1904|vasaras}} un {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras}} |- | [[Frānsisa sporta zāle]] || {{osv|Bokss|1904|vasaras}} un {{osv|Paukošana|1904|vasaras}} |- | [[Foresta parks]] || {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras}}, {{osv|Peldēšana|1904|vasaras}} un {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras}} |- | [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] || {{osv|Airēšana|1904|vasaras}} |- | [[Gleneho lauku golfa klubs]] || {{osv|Golfs|1904|vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == Šajās olimpiskajās spēlēs startēja 10 valstis ar 650 sportistiem (644 vīrieši un 6 sievietes). Sakarā ar grūtībām nokļūt Sentluisā un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas-Japānas kara]] izraisīto spriedzi Eiropā, Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai aptuveni 60 sportisti no ārpus Ziemeļamerikas.<ref name=Olympedia/><ref name=SportReference/> Taču atsevišķos avotos norādīts atšķirīgs sportistu un arī pārstāvošo valstu skaits. Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs startēja [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] (pirmā [[Āfrika]]s kontinenta valsts Olimpiskajās spēlēs). Šajās olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēta neviena [[Āzija]]s un [[Dienvidamerika]]s valsts. Spēļu ietvarā tika izveidota [[Jauktā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kura pēc SOK oficiālās informācijas startējusi tikai paukošanas sacensībās. Sportisti un pārstāvēto valstus skaitliskās neatbilstības dažādos avotos izriet no tā, ka ne visas sacensības, kas notika [[1904. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes]] ietveros tiek uzskatīti par olimpiskajiem. Atsevišķos vēsturiskajos avotos minēts, ka 1904. gada spēlēs piedalījās arī [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]] un [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]], tomēr mūsdienās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šo valstu oficiālo dalību vairs neatzīst. Piemēram, Francijas dalības iekļaušana ir pretrunīga, jo [[Francijas Olimpiskā komiteja]] uz šīm spēlēm nesūtīja nevienu sportistu. [[Alberts Korijs]], Amerikas iedzīvotājs ar Francijas pilsonību, ir reģistrēts kā individuāls dalībnieks, un viņa sudraba medaļa tiks ieskaitīta ASV sastāvā. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes spēlēs]], oficālajā olimpisko spēļu programmā sievietes (6 ASV sportistes) bija pārstāvētas tikai [[loka šaušana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušanā]]. Lielākā daļa no sportistiem, 526 sportisti, bija no spēļu rīkotājvalsts — [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Maratona skrējēji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], abi no Dienvidāfrikas, bija pirmie melnādainie afrikāņi, kas piedalījās Olimpiskajās spēlēs. [[Attēls:1904 Summer olympics team numbers.png|400px|thumb|Sportistu sadalījuma pa pārstāvētajām spēlēm.]] ; Pārtstāvētās valstis ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|543}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|ITA|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|54}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|22}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' ; Diskutabli pārstāvētās valstis * {{ValstsOS|AUT|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|FRA|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|NOR|1904. gada vasaras}} * {{ValstsOS|SUI|1904. gada vasaras}} {{colend}} ; Pārstāvēto valstu un sportistu sadalījums pa sporta veidiem {| class="wikitable sortable" style="margin:0.5em auto; font-size:100%; text-align:center" |- ! rowspan=2| Sporta veids !! rowspan=2|Disciplīnu <br/> skaits !! rowspan=2| Pārstāvētās <br/> valstis !! colspan=3| Dalībnieku skaits !! rowspan=2| Sportistu / komandu <br/> sastāvu uzskaitījums |- ! style="width:6em;|Kopā !! style="width:6em;|Vīrieši !! style="width:6em;|Sievietes |- | align=left|{{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} || 7 || 1 || 42 || 42 || — || ''[[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Futbols|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Golfs|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Roke|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 4 || 4 || — || ''[[Rokes spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 5 || 5 || — || ''[[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 36 || 36 || — || ''[[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 21 || 21 || — || ''[[Ūdenspolo spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} || 24 || 9 || 116 || 116 || — || ''[[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |- | align=left|{{osv|Vingrošana|1904|vasaras|image=yes}} || |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} || 1 || 3 || 30 || 30 || — || ''[[Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|uzskaitījums]]'' |} == Interesanti fakti == * Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē. * SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā. * ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā). * Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā. * Franks Kuglers ir vienīgais sportists, kurš vienās Olimpiskajās spēlēs ieguvis medaļu trīs dažādos sporta veidos. == Medaļu kopvērtējums == {|class="wikitable" style="text-align:center" !Vieta!!width="160"|Valsts!!width="95"|{{Zelta medaļa}}!!width="95"|{{Sudraba medaļa}}!!width="95"|{{Bronzas medaļa}}!!width="95"|Kopā |-bgcolor=ccccff | 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239 |- | 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13 |- | 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9 |- | 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6 |- | 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4 |- |rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2 |- |align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2 |- |rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2 |- |align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2 |- | 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1 |} == Skatīt arī == {{col-begin}} {{col-2}} * Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]]; ** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]]; ** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]; ** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]]; ** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]''; {{col-2}} * Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas ASV: ** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]]; ** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]]; ** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]''; {{col-end}} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} * [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}} * [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis (Universalis.fr)'' {{en ikona}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] <br/> II Olimpiskās spēles}} {{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] <br/> ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' <br/> {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 <br/> III Olimpiskās spēles}} {{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] <br/> IV Olimpiskās spēles}} {{kastes beigas}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās spēles}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]] [[Kategorija:1904. gads]] 33bmam56hz9bolkv22dld5z6ottwxbp 0 119316 4547350 4390152 2026-11-09T17:20:24Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547350 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Doxycycline 100mg capsules.jpg|235px|right|thumb|[[Doksiciklīns|Doksiciklīna]] kapsulas, [[stomatoloģija|zobārstniecībā]] tiek izmantotas kā pretinfekcijas un antiseptiskais līdzeklis [[mutes dobums|mutes dobuma]] vietējai ārstēšanai]] '''Antibiotikas''' ({{val|grc|ἀντι-}}, ''anti-'' — ‘pret’, {{gree|βιωτικός}}, ''biōtikós'' — ‘saistībā ar dzīvību’) ir dabiskas, daļēji sintētiskas vai pilnībā sintētiskas [[ķīmiskā viela|ķīmiskās vielas]] vai to [[maisījums|maisījumi]], kas nelielās koncentrācijās spēj kavēt [[baktērijas|baktēriju]] un citu [[mikroorganismi|mikroorganismu]] vairošanos (bakteriostatiskās) vai tās iznīcina (baktericīdās). Antibiotikas pieder plašākai [[antibakteriālie preparāti|antibakteriālo preparātu]] grupai un tiek lietotas, lai ārstētu [[infekcija]]s un [[infekcijas slimība|to slimības]], ko radījuši mikroorganismi, ieskaitot [[sēnītes]] un [[vienšūņi|vienšūņus]]. Vēsturiski par antibiotikām sauca tikai mikroorganismu, piemēram, sēņu vai baktēriju, ražotos savienojumus, taču mūsdienās termins ietver arī strukturāli līdzīgus pussintētiskus un pilnīgi sintētiskus [[zāles|medikamentus]].<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Vanessa Ngan |title=Antibiotics |url=https://dermnetnz.org/topics/antibiotics |website=dermnetnz.org |publisher=DermNet |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Antibiotikas pēc darbības mehānisma iedala divās pamatklasēs — [[baktericīdi|baktericīdās]] un [[bakteriostatiska|bakteriostatiskajās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=13.1E: Antibiotic Classifications |url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Microbiology/Microbiology_%28Boundless%29/13%3A_Antimicrobial_Drugs/13.01%3A_Overview_of_Antimicrobial_Therapy/13.1E%3A_Antibiotic_Classifications |website=bio.libretexts.org |publisher=LibreTexts |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Medicīnā antibiotikas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem modernās [[terapija]]s pamatiem. Tās ļauj efektīvi ārstēt [[pneimonija|pneimoniju]], [[sepse|sepsi]] un citas bakteriālas infekcijas, kā arī droši veikt [[ķirurģija|ķirurģiskas]] iejaukšanās, [[orgānu transplantācija]]s un vēža [[ķīmijterapija|ķīmijterapiju]]. Vienlaikus nepamatoti lietojot antibiotikas, organisms zaudē savas aizsargspējas, tiek traucēta [[imūnsistēma]]s darbība.<ref name="veselības projekts">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.veselibasprojekti.lv/antibiotikas | title= Antibiotikas | publisher= Veselības projekti Latvijai | accessdate= 2019. gada 10. jūlijā | archive-date= {{dat|2019|07|10||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190710123057/http://www.veselibasprojekti.lv/antibiotikas }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antimicrobial resistance |url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/antimicrobial-resistance |website=who.int |publisher=Pasaules Veselības Organizācija |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Antibiotikas neārstē [[vīruss|vīrusu]] izraistītās slimības.<ref name="veselības projekts"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antibiotic |url=https://www.britannica.com/science/antibiotic |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Antibiotiku vēsture aizsākās ar [[Pauls Ērlihs|Paula Ērliha]] sintētisko [[arsfenamīns|arsfenamīnu]] un [[sulfonamīdi]]em, taču īstu revolūciju izraisīja skota bakteriologa [[Aleksandrs Flemings|Aleksandra Fleminga]] 1928. gadā atklātā [[penicilīni|penicilīna]] antibakteriālā iedarbība. Otrā pasaules kara laikā [[Ernsts Boriss Čeins|Ernsta Čeina]] un [[Hauards Valters Florijs|Hauarda Florija]] vadītie pētījumi ļāva penicilīnu ražot rūpnieciski un 1940. gados tas glāba tūkstošiem dzīvību. Terminu ‘antibiotikas’ 1942. gadā ieviesa mikrobiologs [[Zeļmans Vaksmans]], lai apzīmētu jebkuras mikroorganismu izstrādātas vielas, kas lielā atšķaidījumā darbojas pret citu mikroorganismu augšanu. 1950. un 1960. gados sekoja tā sauktais “zelta laikmets”, kad tika atklātas daudzas citu klašu antibiotikas. Jau 1945. gadā Flemings brīdināja par iespējamu rezistenci,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The unseen enemy: navigating antimicrobial resistance |url=https://www.nobelprize.org/prizes/medicine/1923/banting/lecture/Links/ |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> un 21. gadsimtā šī prognoze ir kļuvusi par globālu [[Sabiedrības veselība|sabiedrības veselības]] izaicinājumu.<ref>{{laikraksta atsauce |author1=Evan Martens |author2=Arnold L Demain |title=The antibiotic resistance crisis, with a focus on the United States |journal=The Journal of Antibiotics |date=2017 |issue=70 |page=520–526 |doi=10.1038/ja.2017.30}}</ref> == Vēsture == Cilvēku novērojumi par mikroorganismu [[antagonisms|antagonismu]] sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē — [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] un [[Senā Grieķija|Grieķijā]] brūcēm uzklāja pelējuma skartas maizes vai auzu plācenīšus, lai mazinātu infekciju,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antimicrobials: From Ancient Mouldy Bread to Modern Antibiotics |url=https://www.stemside.co.uk/post/antimicrobials-from-ancient-mouldy-bread-to-modern-antibiotics |website=stemside.co.uk |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250614010013/https://www.stemside.co.uk/post/antimicrobials-from-ancient-mouldy-bread-to-modern-antibiotics }}</ref> bet vēl 17.–19. gadsimtā Eiropā līdzīgi paņēmieni bija izplatīti [[tautas medicīna|tautas medicīnā]].<ref>{{laikraksta atsauce |author1=Kate Gould |title=Antibiotics: from prehistory to the present day |url=https://archive.org/details/journal-antimicrobial-chemotherapy_2016-03_71_3/page/572 |journal=Journal of Antimicrobial Chemotherapy |date=2016-3 |volume=71 |issue=3 |page=572–575 |doi=10.1093/jac/dkv484}}</ref> Tikai 19. gadsimta beigās parādījās pirmie zinātniskie skaidrojumi. 1877. gadā [[Luijs Pastērs]] un [[Žils Žubē]] konstatēja, ka citu baktēriju klātbūtne apspiež ''[[Bacillus anthracis]]'' augšanu, bet franču biologs [[Žans Pols Vijimē]] to nosauca par “antibiozi”. Pirmo mērķtiecīgo [[ķīmijterapija]]s līdzekli radīja [[Pauls Ērlihs]], kura laboratorijā 1907.–1910. gadā tika sintezēts [[arsfenamīns]] (''Salvarsan''), kas ir efektīvs pret [[sifiliss|sifilisu]] un [[tripanosomoze|tripanosomozi]] un plaši uzskatīts par pirmo modernās antimikrobiālās terapijas pārstāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The history of Salvarsan |url=https://www.whatisbiotechnology.org/index.php/exhibitions/antimicrobial/index/salvarsan |website=whatisbiotechnology.org |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aug. 31, 1909: First Chemotherapy Drug Treats Syphilis |url=https://www.wired.com/2009/08/0831chemotherapy-syphilis/ |website=wired.com |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> 1932. gadā vācu patoloģijas profesors [[Gerhards Domagks]] atklāja, ka azokrāsviela [[prontosils]] darbojas pret ''[[Streptococcus]]'' infekcijām, aizsākot [[sulfonamīdi|sulfonamīdu]] ēru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Domagk Discovers That Sulfonamides Can Save Lives |url=https://www.ebsco.com/research-starters/history/domagk-discovers-sulfonamides-can-save-lives |website=ebsco.com |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Pagrieziena punkts 20. gadsimta medicīnā bija {{dat|1928|9|28||bez}}, kad skotu bakteriologs [[Aleksandrs Flemings]] savā [[Svētās Mērijas slimnīca]]s laboratorijā nejauši pamanīja, ka pelējuma ''[[Penicillium notatum]]'' kolonija kavē [[stafilokoki|stafilokoku]] augšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Discovery and Development of Penicillin |url=https://www.acs.org/education/whatischemistry/landmarks/flemingpenicillin.html |website=acs.org |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=ne}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jānis Krops |title=28. septembris. Skotu farmaceits sers Aleksandrs Flemings atklāja penicilīnu |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/28.-septembris.-skotu-farmaceits-sers-aleksandrs-flemings-atklaj.a56844/ |website=lr1.lsm.lv |publisher=Latvijas Radio 1 |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}}}}</ref> Flemings 1929. gadā publicēja atklājumu, taču nespēja iegūt vielu pietiekami tīrā un stabilā veidā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] priekšvakarā [[Oksfordas Universitāte]]s komanda, kuru vadīja [[Hauards Valters Florijs|Hauards Florijs]] un [[Ernsts Boriss Čeins|Ernsts Čeins]], izstrādāja ekstrakcijas, attīrīšanas un vēlāk arī dziļtvertņu (''deep-tank'') fermentācijas metodes, kas padarīja iespējamu penicilīna rūpniecisko ražošanu. Par šo darbu viņi kopā ar Flemingu 1945. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]].<ref>{{laikraksta atsauce |title=Alexander Fleming (1881–1955): Discoverer of penicillin |journal=Singapore Med J. |date=2015-7 |volume=56 |issue=7 |page=366–367 |doi=10.11622/smedj.2015105}}</ref> No 1941. līdz 1943. gadam [[Apvienotā Karaliste]] un [[Amerikas Savienotās Valstis]] īstenoja valdības un rūpniecības sadarbību, lai nodrošinātu penicilīna pieejamību frontes vajadzībām. Izšķirošs solis bija ''deep-tank'' aerobo fermentatoru ieviešana (''[[Pfizer]]'', ''[[Merck]]'' un citi), kas līdz 1944. gadam ļāva vairāk nekā simtkārtīgi palielināt ražošanu un padarīja preparātu klīniski pieejamu miljoniem karavīru un civiliedzīvotāju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Development of Deep-tank Fermentation |url=https://www.acs.org/content/dam/acsorg/education/whatischemistry/landmarks/penicillin/development-of-deep-tank-fermentation-commemorative-booklet.pdf |publisher=Pfizer Inc |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pfizer's work on penicillin for World War II becomes a National Historic Chemical Landmark |url=https://www.eurekalert.org/news-releases/491868 |website=eurekalert.org |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref> Penicilīna panākumi no 1940. gadiem līdz 1960. gadiem izraisīja tā saukto “antibiotiku zelta laikmetu”, kurā, izmantojot augsnes aktinobaktēriju un citu mikroorganismu skrīningu, tika atklātas desmitiem jaunas antibiotiku klases. [[Streptomicīns]] (1943, [[Zeļmans Vaksmans|Z. Vaksmans]] un A. Šacs) kļuva par pirmo efektīvo [[tuberkuloze]]s terapiju, kam sekoja [[hloramfenikols]], [[tetraciklīni]], [[makrolīdi]] un daudzas citas vielas, kas joprojām ir klīniskajā apritē.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Saloni Dattani |title=What was the Golden Age of Antibiotics, and how can we spark a new one? |url=https://ourworldindata.org/golden-age-antibiotics |website=ourworldindata.org |publisher=Our World in Data |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Dr. Sanchari Sinha Dutta, Ph.D. |title=The History of Antibiotics |url=https://www.news-medical.net/health/The-History-of-Antibiotics.aspx |accessdate={{dat|2025|6|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Matthew I Hutchings |author2=Andrew W Truman |author3=Barrie Wilkinson |title=Antibiotics: past, present and future |journal=Current Opinion in Microbiology |date=2019 |volume=51 |page=72–80 |doi=10.1016/j.mib.2019.10.008}}</ref> Masveida sintēzes tehnoloģijas, regulēta zāļu reģistrācija un globālā izplatīšana padarīja antibiotikas par 20. gadsimta nozīmīgāko farmaceitisko inovāciju, būtiski samazinot mirstību no bakteriālām infekcijām un nodrošinot drošāku ķirurģiju, transplantoloģiju un onkoloģisko terapiju. == Klasifikācija == Antibiotiku klasifikācijai izmanto dažādus principus. Praktiska nozīme ir antibiotiku dalījumam grupās, kurās ietilpst pēc ķīmiskās uzbūves un īpašībām līdzīgi preparāti. Medicīnas praksē biežāk izmantotās antibiotikas ir šādas:<ref>{{grāmatas atsauce | author= Purviņš I, Purviņa S. | title= Praktiskā farmakoloģija | location= Rīga: 3. Izdevums | publisher= Farmservis | year= 2008}}</ref> * [[bēta laktāmi]], kuru struktūras pamatā ir β laktāma gredzens, piemēram, [[cefalosporīni]], [[karbapenēmi]], [[karbacefēmi]] un [[monobaktāmi]]; * [[makrolīdi]], kas satur makrociklisku laktona gredzenu, piemēram, [[eritromicīns]], [[azitromicīns]], [[oleandomicīns]], [[josamicīns]], [[spiramicīns]] un [[roksitromicīns]]; * [[tetraciklīni]], piemēram, [[oksitetraciklīns]] un [[morfociklīns]]; * [[aminoglikozīdi]], kuru molekulas satur aminocukurus, piemēram, [[streptomicīns]], [[neomicīns]], [[gentamicīns]], [[kanamicīns]] un [[sizomicīns]]; * [[hloramfenikols|hloramfenikola]] (dioksiaminofenilpropāna) atvasinājumi jeb levomicetīna grupa, piemēram, [[levomicetīns]]; * [[cikliskie polipeptīdi]] jeb polimiksīni, piemēram, [[kapreomicīns]]; * [[linkozamīdi]], piemēram, [[klindamicīns]] un [[linkomicīns]]; * [[rifamicīni]], piemēram, [[rifampicīns]]; * [[glikopeptīdi]], piemēram, [[vankomicīns]]; * [[streptogramīni]], piemēram, [[pristinamicīns]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=antibiotikas | title= Antibiotikas <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Antibiotikas| ]] 7izhoomvi44m5x4bf6rmvnrolgaayaa 0 122901 4547690 4167617 2026-11-10T10:43:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547690 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Ernests Teodors Felsbergs | vārds_orig = | attēls = ernests_felsbergs.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 07 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Nēķena pagasts}}<br>(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1928 | m_mēnesis = 08 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Rīga]] {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Lūcija Felsberga-Bērziņa | paraksts = | darba_vietas = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], [[Voroņežas Valsts universitāte|Voroņežas Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]] | zinātne = [[vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Ernests Teodors Felsbergs''' (dzimis {{dat|1866|11|07}}, miris {{dat|1928|08|31}}) bija [[latvieši|latviešu]] mākslas vēsturnieks, [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] un [[Latvijas Universitāte]]s profesors, pirmais [[Latvijas Augstskola]]s rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un [[Latvijas Universitāte|LU]] [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1922—1923). == Dzīvesgājums == Ernests Felsbergs dzimis 1866. gada 7. novembrī (pēc vecā stila 25. oktobrī) [[Taurenes pagasts|Nēķenes pagasta]] "Pīkāņu" mājās mežsarga Reiņa Felsberga (1839—1869) un viņa sievas Kristīnes (1845—1909) ģimenē. Agri zaudēja tēvu, māte otrreiz apprecējās ar Krišjāni Felsbergu (1846—1916). Mācījās Taurenes un Dzērbenes draudzes skolās, pēc tam Cēsu apriņķa skolā. Pēc kalpa gaitām (1882—1884) viņš līdz 1888. gadam strādāja [[Vecpiebalga]]s Veļķu pagasta skolā, bet nākamos četrus gadus par mājskolotāju [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] Līksnā. 1892. gadā viņš kļuva par mājskolotāju Liepkalnē, 1895. gada ziemā apguva senās valodas pie toreizējā Tērbatas studenta [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]], 1897. gada maijā beidza [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāziju]] un rudenī uzsāka klasiskās filoloģijas studijas Tērbatas Universitātē. Tur kļuva par vecākās latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Lettonia]]'' biedru. Visvairāk Felsberga uzskatus ietekmējuši hellēnists Aleksandrs Ņikitskis (1859—1921) un mākslas vēsturnieks Vladimirs Malmbergs (1860—1921). Pēc studiju beigām 1901. gada maijā Felsbergs uz diviem gadiem tika nosūtīts papildināties uz Pēterburgas Universitāti, bet 1904. gadā uz Berlīnes Universitāti pie Eduarda Meijera (Meyer) un Ulriha fon Vilamovica-Mellendorfa (von Wilamowitz-Moellendorff). 1905. gadā viņš mācīja grieķu un latīņu valodu Trefnera privātģimnāzijā Tērbatā, bet 11. novembrī pēc darba “Pētījumi par Hēraklejas tabulām” publiskas aizstāvēšanas ieguva privātdocenta titulu. 1910. gada 29. aprīlī Felsbergs aizstāvēja doktora disertāciju “Brāļi Grakhi”. 10. septembrī Felsbergam piešķīra klasiskās filoloģijas un arheoloģijas profesora nosaukumu un viņu apstiprināja par [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] mākslas muzeja direktoru. Kopā ar Malmbergu viņš zinātniski apstrādāja klasiskās senatnes muzeja materiālus, publicēja oriģinālo eksponātu apskatus. 1910. gadā viņš strādāja arī Berlīnes, Drēzdenes, Minhenes un Vīnes muzejos, bet nākamajā gadā apceļoja Itāliju un Grieķiju. Tērbatas Universitātē Felsbergs lasīja klasiskās mākslas, mākslas mitoloģijas, grieķu un romiešu vēstures lekciju kursus. Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada jūnijā, kad Tērbatā notika Latvijas 2. skolotāju kongress, Felsbergs kopā ar filosofu Jēkabu Osi (1860—1919) vadīja Augstskolas sekciju, kurā tika izstrādāta Latvijas Augstskolas programma. Pēc Rīgas krišanas Felsbergs līdz ar Tērbatas Universitāti 1918. gada ziemā evakuējās uz [[Voroņeža|Voroņežu]], kur viņš bija mākslas vēstures un teorijas profesors un universitātes mākslas muzeja direktors. Viņš lasīja lekcijas arī konservatorijā, skolotāju institūtā un vadīja mākslas nodaļu guberņas muzejā. 1920. gadā viņš saņēma uzaicinājumu atgriezties Latvijā, bet tika apcietināts un vairāk nekā mēnesi kā ķīlnieks pavadīja [[Veļikije Luki]] cietumā. Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gada augustā Felsbergs uzsāka darbu [[Latvijas Augstskola]]s Filoloģijas un filosofijas fakultātē un 3. septembrī ar Latvijas Ministru Kabineta lēmumu tika apstiprināts par Latvijas Augstskolas pagaidu rektoru. Ernesta Felsberga vadībā tika izstrādāts Universitātes satversmes projekts un 1922. gada 14. septembrī viņš tika apstiprināts par pirmo pilntiesīgo universitātes rektoru. Šajā laikā viņš iesaistījās politiskajā darbībā un no [[Demokrātiskā Centra partija]]s tika ievēlēts Saeimā. 1923. gadā Felsbergs piedalījās Parlamentāriešu konferencē Kopenhāgenā un [[Tautu Savienība]]s intelektuālās kopdarbības nodaļas rīkotajā 3.starptautiskajā intelektuālās kopdarbības konferencē Parīzē. No 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 4. martam Ernests Felsbergs pildīja Latvijas Izglītības ministra pienākumus. Pēc ministra pilnvaru beigām Felsbergs lasīja lekcijas arī Mākslas akadēmijā, Latvijas Universitātē labiekārtoja Mākslas kabinetu. 1926. gadā Felsbergs apceļoja Grieķiju un uzrakstīja vairākus darbus par antīko mākslu — “Ievads grieķu mākslas vēsturē” (1926), “Grieķu mākslas vēstures literatūra” (1926), “Akropole un Partenons” (1926). Savās lauku mājās Cēsu apriņķa “Pipariņos” viņš uzrakstīja grāmatu “Grieķu vāzu gleznas” (1927), par kuru 1928. gadā saņēma Kultūras fonda prēmiju. Felsbergs bija iecerējis uzrakstīt arī antīkās mākslas vēsturi, taču 1927. gada rudenī viņam diagnosticēja smadzeņu audzēju. Par spīti tam viņš turpināja strādāt līdz savai nāvei 1928. gada 31. augustā. Meita — Lūcija Felsberga-Bērziņa, mazdēls [[Guntis Bērziņš]], uzņēmējs un politiķis, Saeimas deputāts. == Avoti == * [http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/biblioteka/publikacijas/resursi/felsbergs.pdf Profesors Dr. phil. h. c. Ernests Felsbergs. Dzīve un darbs]{{Novecojusi saite}} == Svarīgākās akadēmiskās uzstāšanās == * Latviešu attieksme pret mākslu. Priekšlasījums Tērbatā 1918. gada 3. janvārī. ("Jaunā Latvija". — Nr.1 (1918), 31.-33.lpp.) * Egejas kultūra. Runa Latvijas Augstskolas gada svētkos 1920. gada 28. septembrī. (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — Nr.11., 1920. nov., 401.-407.lpp.) * Runa Latvijas Republikas Saeimā par Latvijas Universitātes Satversmi 1923. gada 23. februārī * Atklāšanas runa Latvijas Tautu Savienības veicināšanas biedrības dibināšanas sapulcē, 1923. gada 21. janvārī. == Publikācijas == * [https://web.archive.org/web/20210923150917/http://dspace.ut.ee/handle/10062/6802 Исследования в области Ираклийских таблиц.] — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1905. — 59 с. * [https://web.archive.org/web/20210921231102/http://dspace.ut.ee/handle/10062/6767 К статистике народонаселения Аттики V в. до Р. Хр.] — Юрьев: Тип. К. Маттисена, 1907. — 8 с. * [http://dspace.ut.ee/handle/10062/6803 Микенский период истории Греции.] {{Novecojusi saite}} — Юрьев: Тип. Эд. Бергмана, 1907. — 11 с. * История римского аграрного строя. — [Юрьев, 1909]. — 78 с. * «Эрот» Соранцо. В сборнике в честь проф. В.К.Мальмберга, 1910 * Античные вазы и терракоты / Вл.К.Мальмберг, Э.Р.Фельсберг. — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1910. — 40 с. * [https://web.archive.org/web/20201028034219/https://dspace.ut.ee/handle/10062/6140 Братья Гракхи.] — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1910. — VIII, 248 с. (aizstāvēta kā doktora disertācija) * Античные мраморы и бронзы / Вл.К.Мальмберг, Э.Р.Фельсберг. — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1911. — 24 с. * Гипсовые слепки Музея изящных искусств при императорском Юрьевском университете. — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1913. — XX, 159 с. * Одна краснофигурная чаша Музея изящных искусств при императорском Юрьевском университете. — Юрьев: Тип. К.Маттисена, 1915. — 12с. * Cilvēces progress. Dzintarzeme. — Nr.1 (1921, febr.), 13.-14.lpp. * Literatūras vēsture latviešu skolās. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — Nr.9 (1921, sept.), 979.-980.lpp. * ''Pro domo''. E.Felsberga atsauksme par A. Andersona rakstu "Rīgas pilsēta un augstskola". Jaunākās Ziņas. — Nr.199 (1921, 3. sept.), 7.lpp. * ''A Hieron kylix''. Latvijas Augstskolas raksti. — Rīga, 1921. — 1.[sēj.], 72.-75.lpp. * “Divas piezīmes pie J.Ozola kga raksta “Izrakumi Priekuļos”. (E.Felsberga atsauksme par J. Ozola rakstu par arheoloģiskajiem izrakumiem.) Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — Nr.5 (1922, maijs), 546.lpp. * Grieķu īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. — Rīga: LU, 1922. — 35 lpp. * Neatliekams pienākums. Jaunākās Ziņas. — Nr.208 (1922, 16. sept.), 6.lpp. (Raksts par jauno zinātnieku sagatavošanu) * Recenzija par grāmatu Eužens Laube. "Krāsu un formu loģika". — Rīga: Ekonomists, 1921. — 69, [2] lpp. * Recenzija par grāmatu Roberts Vippers. Seno laiku vēsture. — Rīga: Gulbis, — 152 lpp. * Sargājat mūsu senču kapus! Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — Nr.5 (1922, maijs), 545.-546.lpp.; Latvijas Kareivis. — Nr.90 (1922, 23. apr.), 6.lpp. ; Latvis. — Nr.190 (1922, 22. apr.), 4.lpp.; Valdības Vēstnesis. — Nr.89 (1922, 22. apr.), 2.lpp.(Par Latvijas arheoloģijas un vēstures pieminekļu aizsardzību) * Vairāk mīlas, mazāk naida. Mūsu Bērni. — Nr.1 (1922, 27. maijs), 2.lpp. (Par bērnu audzināšanu un attiecībām ģimenē) * Darbs izglītības laukā. Jaunākās Ziņas. — Nr.288 (1924, 18. dec.), 3.lpp. (izglītības ministra E.Felsberga darba ieceres) * Kāda būs turpmāk mūsu skolu politika. Brīvā Zeme. — Nr.290 (1924, 20. dec.), 5.lpp. * Akropole un Partenons. — Rīga: Valters un Rapa, 1926. — 99 lpp. * Grieķu mākslas vēstures literatūra. — Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1926. — 33.-66.lpp. * Ievads grieķu mākslas vēsturē. — Rīga : Gulbis, 1926. — 30 lpp. * Latvju akadēmiskās dzīves gaitas. Students. — Nr.115 (1926, 3. nov.), 1.lpp. * Latvia. Educational yearbook of the International Institute of Teachers College, Columbia university, 1925. — New York: Macmillan, p. 307-323. * Grieķu vāzu gleznas. — Rīga: Valters un Rapa, 1927. — 147 lpp. * Kas jāievēro Latvijas Universitāti tālāk izveidojot? Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. — Nr.9 (1927, sept.), 200.-202.lpp ; Jaunākās Ziņas. — Nr.153 (1927, 14. jūl.), 1.lpp. ; Students. — Nr.125 (1927, 15. sept.), 3.lpp. * J.Čakste Tērbatas bēgļu komitejas priekšnieks. Jānis Čakste. Ilustrēts piemiņas rakstu krājums (red. A.Kurmis). — Rīga: Jāņa Čakstes piemiņas fonds, 1928. — 162.-163.lpp. == Raksti par Ernestu Felsbergu == * E.Felsbergs. Latvieši un latvietes Krievijas augstskolās. — Jelgava : Alunāns, 1908. — 41.lpp. * Felsbergs, Ernests. ''Album Lettonorum'', 1882-1912. — Rīga: Humpela drukātava, [1912]. — 88.lpp. * Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā (1919./20.) mācības gadā. (sast. P.Dāle). — Rīga: Latvijas Augstskola, 1921. — 76 lpp. * Latvijas Universitātes piecgadu darbības pārskats, 1919.-1924. — Rīga: LU, 1925. — 381, [2] lpp. * Blese E. Prof. Ernests Felsbergs (sakarā ar viņa 60 gadu jubileju). [[Latvis (laikraksts)|Latvis]]. — Nr.1527 (1926, 7. nov.), 1., 3.lpp. * Kalniņš Edvarts. Prof. Ernesta Felsberga piemiņai. Latvis. — Nr.2062 (1928, 1. sept.), 3.lpp. * Miris prof. E.Felsbergs, pirmais universitātes rektors un bij. izglītības ministrs. Pēdējā Brīdī. — Nr.197 (1928, 1. sept.), 6.lpp. * Felsbergs Ernests. Latvju mazā enciklopēdija Alfreda Bīlmaņa red. — Rīga: Grāmatu Draugs, [193-]. — 697.sl. * Felsbergs, Ernests. Album Lettonorum, 1870-1882-1930. — Rīga: 1930. — 71.-73.lpp. * Felsbergs Ernests. Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga: Gulbis, 1930-1931. — 5.sēj., 8428.-8429.sl. * Felsbergs Ernests. Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. — Rīga: Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. — 164.lpp. * Felsbergs Ernests. Latvju enciklopēdija. red. A.Švābe. — Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1951. — 1.sēj., 631.lpp. * Felsberg(s), Ernst. Internationale Personalbibliographie 1800-1943. Max Arnim. — 2., verb. und stark verm. Aufl. — Stuttgart: Hiersemann, 1952. — Bd.1: A-K, S.362. * Немировский А.И. Изучение истории древнего мира в Воронежском университете. Вестник древней истории. — N 3(1967), с.107-111. * Felsbergs Ernests. Es viņu pazīstu : latviešu biogrāfiskā vārdnīca. — [2.iesp.]. — Grand Haven : Raven Printing, 1975. — 164.lpp. * Felsbergs Ernests. Enciklopēdiskā vārdnīca: 2 sēj. — Rīga : Latvijas enciklopēdiju redakcija, 1991. — 1.sēj. 185.lpp. * Bērziņa-Felsberga Lūcija. Mans tēvs — prof. Ernests Felsbergs, pirmais Latvijas Universitātes rektors. Latvijas Vēsture. — Nr.3(1993), 72.-73.lpp. * Keevallik, Juta. Felsberg, Johann Ernst Theodor. Eesti kunsti ja arhitektuuri biograafiline leksikon. — Tallinn : Eesti Entsüklopeediakirjastus, 1996. — 76.lpp. * Felsbergs Ernests. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. — Rīga : Valērija Belokoņa izd., 2003. — 2.sēj. 486.lpp. == Apbalvojumi == * Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (1926) {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pauls Valdens]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = 1922. gada 14. septembris - 1923. gada 1. jūlijs | pēc = [[Jānis Ruberts]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Straubergs]] | virsraksts = [[Latvijas Izglītības ministrs]] | periods = 1924. gada 19. decembris — 1925. gada 4. marts | pēc = [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]}} {{kastes beigas}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} {{1. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{DEFAULTSORT:Felsbergs, Ernests}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] rfbvv7q1moeq9cbq92uibl52xapov6q 0 123007 4547489 4514541 2026-11-09T23:29:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547489 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Daugavpils Pasažieru parks | tips = stacija | attēls = Daugavpils (stacija)1.jpg | attēla_apraksts = Daugavpils stacijas ēkas fragments ([[2010. gads|2010]]) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|ru|Динабург, Двинск}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas, <br /> iecirkņa, mezgla | arhitekts2 = B. Sudoplātovs | platformas = 3 | platformu_tips = 1 malas, 2 salas | sliežu_ceļi = daudz | adrese = Stacijas iela 47, Daugavpils,<br />LV-5401 | latd = 55 | latm = 52 | lats = 29 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 39 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Daugavpils D parks|D parks]] (1 km) <br /> [[Daugavpils Šķirošanas parks|Šķirošanas parks]] (3 km) <br /> [[Grīva (stacija)|Grīva]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[387. kilometrs]] (3 km) <br /> [[3. kilometrs (izmaiņas punkts)|3. km]] (4 km) <br /> [[5. kilometrs (ceļa postenis)|5. km]] (6 km) <br /> [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (6 km) <br /> [[525. kilometrs (pieturas punkts)|525. km]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 218 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Daugavpils''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] gala stacija, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]], otrajā lielākajā [[Latvija]]s pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> Daugavpils dzelzceļa mezgls ir otrais lielākais Latvijā pēc Rīgas dzelzceļa mezgla. Daugavpils stacija atrodas Daugavpils centrā, pie Stacijas ielas. Daugavpils stacija ir liela mezgla stacija, no kuras sākas līnijas uz [[Rīga|Rīgu]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaini]] un [[Indra|Indru]]. Savienojošie ceļi savieno to ar [[Daugavpils-Šķirotava|Daugavpils Šķirošanas staciju]], no kurienes tālāk iet līnija uz [[Rēzekne|Rēzekni]], kā arī ar lokomotīvju depo ([[Daugavpils D parks|D parku]]). Bez Šķirošanas stacijas un D parka Daugavpils stacijā ietilpst '''Daugavpils Pasažieru parks''', pie kura atrodas arī Daugavpils stacijas ēka. Daugavpilī ir intensīva kravas satiksme, bet pasažieru satiksme pastāv galvenokārt uz Rīgu (5 dīzeļvilcieni katru dienu) un no 2020. gada 13. decembra uz Krāslavu (1 dīzeļvilcienu pāris katru dienu), bet no 2021. gada 12. decembra arī uz Indru. 2026. gada 27. augustā Satiksmes ministrija solīja, ka līdz gada beigām maršrutā Tallina—Rīga—Daugavpils reizi dienā varētu kursēt no "[[Elron]]" nomāti ''"[[Stadler FLIRT]]"'' dīzeļvilcieni, bet ap 2029.–2030. gadu no Rīgas varētu sākt kursēt bateriju vilcieni. Arī tiešo vilcienu satiksmi starp Daugavpili un Viļņu solīja atjaunot līdz gada beigām, taču gala lēmums vēl jāpieņem Lietuvas pasažieru pārvadātājam "[[LTG Link]]". <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.08.2026-dzelzcels-daugavpili-parmainu-prieksa-atrak-uz-rigu-talak-uz-tallinu-un-varsavu.a660681/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dzelzceļš Daugavpilī pārmaiņu priekšā: ātrāk uz Rīgu, tālāk uz Tallinu un Varšavu] lsm.lv 27.08.2026</ref> == Vēsture == Staciju ierīkoja līdz ar Rīgas—Daugavpils [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūvi 1861. gadā,<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title="Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}</ref> tā nodrošināja savienojumu ar 1860. gadā uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas-Daugavpils dzelzceļu]]. Pēc [[Daugavpils]]-[[Vitebska]]s dzelzceļa izbūves 1866. gadā stacija kļuva par abu dzelzceļu apvienoto staciju, bet 1868. gadā par privātās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Orla]] mezgla staciju. 1866. gadā šeit uzbūvēja iespaidīgas ritošā sastāva remontdarbnīcas, vēlākos gados "Latvijas dzelzceļu" galvenās darbnīcas, kas pašlaik ir AS ''[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]]''.<ref name="autogenerated1" /> 1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums bija '''Daugavpils I Pasažieru''', pēc Daugavpils- Vitebskas dzelzceļa izbūves '''Daugavpils I Preču''' stacija tika ierīkota aptuveni viena kilometra attālumā [[Indra]]s stacijas virzienā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kā pilsētai, tā arī dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Karam beidzoties, staciju atjaunoja. 1946. gadā stacijas uzgaidāmajās un dienesta telpās iekārtoja [[kinoteātris|kinoteātri]] un pēc pieciem gadiem, 1951. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku, kas kalpo līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> Vēsturiski starp stacijām Daugavpils un [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] atradās divi pieturas punkti: '''Nometne''' un '''Cietoksnis'''. "Nometne" kā pieturas punkts tika atvērts 1926. gadā un kalpoja Latvijas armijas karavīru vajadzībām, slēgts pēc Otrā pasaules kara. "Cietoksnis" kā pieturas punkts tika atvērts 1935. gadā, slēgts tika Otrā Pasaules kara laikā. Mūsdienās uz Daugavpils Pasažieru parku kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Daugavpils, Rīga—Krāslava, Rīga—Indra, kā arī reizi gadā tiek norīkots vilciens caur Daugavpili līdz [[Aglona (stacija)|Aglonai]]. Caur Daugavpili kursēja arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska (līdz 2015. gada jūnijam kursēja arī Sanktpēterburga—Viļņa, bet līdz 2015. gada oktobrim Rīga—Sanktpēterburga). No 2018. gada 13. janvāra "[[Lietuvas dzelzceļš]]" uzsāka pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursēja divi pāri dīzeļvilcienu DR1A sestdienās un svētdienās.<ref>[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]</ref> No 2018. gada 15. decembra saraksts tika mainīts; sestdienās vakaros bija paredzēts papildu vilciens no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf |title=Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa |access-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210918185000/https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf }}</ref> Līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai]] caur Daugavpili kursēja starptautiskais vilciens uz [[Minska|Minsku]], bet kopš 2018. gada nedēļas nogalēs (sestdienās un svētdienās 2 dīzeļvilcieni) arī uz [[Viļņa|Viļņu]]. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 12. jūnijam Daugavpils—Viļņas starptautiskā maršruta brīvdienu dīzeļvilcieni kursēja līdz/no Turmantas stacijai (Lietuvas robežstacijai), Latvijas teritorijā neiebraucot. 2020. gada 13. jūnija pasažieru vilcienu satiksmi uz Lietuvu daļēji atjaunoja, samazinot reisu skaits līdz 1 dīzeļvilciena pārim brīvdienās, kā arī atcēla vilcienu Daugavpils—Turmanta. Tomēr 14. jūnijā satiksmi līnijā atkal apturēja. Kopš 15. marta nekursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> Pēc koronavīrusa pandēmijas radīto ierobežojumu atcelšanas, maršrutā Daugavpils—Viļņa kursēja tikai viens vilcienu pāris brīvdienās, bet pasažieru satiksme maršrutā Daugavpils—Turmanta ir atcelta. Kopš 2024. gada 15. decembra kursē ar elektrovilcieniem saskaņots dīzeļvilciens Daugavpils—Aizkraukle, katru dienu 2 vilcienu pāri.<ref>[https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/143/turpmak-uz-daugavpili-divas-reizes-diena-bus-pieejami-ipasi-elektrovilciena-dizelvilciena-reisi-ar-parsesanos-aizkraukle/ Turpmāk uz Daugavpili divas reizes dienā būs pieejami īpaši elektrovilciena – dīzeļvilciena reisi ar pārsēšanos Aizkrauklē]</ref> Tādējādi satiksme ar Rīgu tiek nodrošināta katru dienu 7 reizes dienā. == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="10"|{{flaga|Latvija}} "[[Pasažieru vilciens]]" (zīmols "[[Vivi]]") |Rīga — Daugavpils | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Daugavpils — Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga — Aizkraukle — Daugavpils (''Aizkraukle — Daugavpils, ar pārsēšanos no elektrovilciena no Rīgas'') | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Daugavpils — Aizkraukle — Rīga (''Daugavpils — Aizkraukle, ar pārsēšanos elektrovilcienā uz Rīgu'') |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga — Krāslava | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,-,-,6,7 |- |Krāslava — Rīga |1,2,3,4,-,-,7 |- |Rīga — Indra | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |- |Indra — Rīga | -,-,-,-,5,6,- |- |Rīga — Aglona | rowspan="2"|<span style="color:orange;">'''Pēc atsevišķa rīkojuma'''</span> |1 reizi gadā |- |Aglona — Rīga |1 reizi gadā |- | rowspan="3"|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai'' |Daugavpils — Viļņa | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | -,-,-,-,-,6,7 |- |Viļņa — Daugavpils | -,-,-,-,-,6,7 |- |Daugavpils — Turmanta | <span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | -,-,-,-,-,6,- |- | rowspan="2"|{{flaga|Baltkrievija}} ''Беларуская чыгунка — БЧ'' (BCh) |Rīga — Minska | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | rowspan="2"| — |- |Minska — Rīga |- | rowspan="2"|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai'' |Sanktpēterburga — Viļņa | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | rowspan="2"| — |- |Viļņa — Sanktpēterburga |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "[[Latvijas dzelzceļš]]" |Rīga — Sanktpēterburga | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | rowspan="2"| — |- |Sanktpēterburga — Rīga |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="5"> Attēls:Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā.jpg|<small>Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā 2018. gada 13. janvārī</small> Attēls:Gājēju tiltiņš.jpg|<small>Gājēju tiltiņš pie Daugavpils dzelzceļa stacijas (2020)</small> Attēls:Daugavpilsstacija1.jpg|<small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2020)</small> Attēls:Daugavpilsstacija2.jpg|<small>Autobusu pietura "Dzelzceļu stacija" (2020)</small> Attēls:Daugavpils dzc stacija.jpg|<small>Daugavpils dzelzceļa stacija</small> Attēls:Daugavpils (stacija).jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)2.jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)3.jpg|<small>Interjera fragments (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)4.jpg|<small>Interjera fragments (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)5.jpg|<small>Uzgaidāmā zāle (2010)</small> Attēls:Riga Station in Daugavpils (1).jpg|<small>Sākotnējā stacijas ēka</small> Attēls:Daugavpils stacijas ēka 19.-20. gadsimts.jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka, 19./20. gadsimta mijā.</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20210523142838/https://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture] * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&LNG=RU#picture|title=Daugavpils stacijas panorāmas foto|archiveurl=https://archive.today/20130427162815/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-04-27|access-date=2010-09-30}} * {{youtube|rJdAS0oo82|Daugavpils galvenā dzelzceļa stacija}} {{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}} {{Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Eglaine—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] g5acy1dvxjktj7eqxuz33wk2kr9c32n 0 124614 4547263 4547224 2026-11-09T12:52:56Z Biafra 13794 es domāju, ka tāda detalizācija nav šeit nepieciešama. 4547263 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Imants Parādnieks | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096436744).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Imants Parādnieks 2014. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1968|8|27}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] <small>(1998-?)</small><br />[[Visu Latvijai!]] <small>(2006-2011)</small><br />[[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Lita Trakina | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<ref name="cvk2014">{{Tīmekļa atsauce |url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/98f39e2a6b5c.html |title=Imants Parādnieks |publisher=Centrālā vēlēšanu komisija |date= |accessdate={{dat|2014|9|6}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140930003607/http://sv2014.cvk.lv/saraksti/98f39e2a6b5c.html |archivedate={{dat|2014|09|30||bez}} }}</ref> | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Imants Parādnieks''' (dzimis {{dat|1968|8|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pārstāv [[VL-TB/LNNK|Nacionālo apvienību]] (iepriekš partiju "[[Visu Latvijai!]]"). Bijis trīs [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pēdējo reizi ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]]. == Dzīvesgājums == 1987. gadā kā feldšeris beidza [[Rīgas 4. medicīnas skola|Rīgas 4. medicīnas skolu]],<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=81260431581 |title= Imants Parādnieks |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20141107130749/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=81260431581 |archivedate= {{dat|2014|11|07||bez}} }}</ref> pēc tam dienēja obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]]. 1990. gadā, iegūstot mūrnieka-kamīnlicēja profesiju, pabeidza [[Rīgas 72. arodvidusskola|Rīgas 72. arodvidusskolu]].<ref name="cvk"/> 1993. gadā uzsāka uzņēmējdarbību, izveidojot SIA “AGNI”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.agni.lv/lv/kontakti |title=AGNI - Kontakti |publisher=agni.lv |accessdate={{dat|2014|09|25}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140903075204/http://www.agni.lv/lv/kontakti |archivedate={{dat|2014|09|03||bez}} }}</ref> kas nodarbojas ar kamīnu interjera dizainu, kamīnu ražošanu un izbūvi un citu apkures projektu izstrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agni.lv/lv/par-mums|title=attieksme pret klientiem, Modernie kamīni, akmens durvis, kamīnu firma, akmens izstrādājumu un dūmvadu ražošana|website=www.agni.lv|access-date=2024-02-28}}</ref><ref name="ml" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.agni.lv/kompanija/ |title= Kompānija |publisher= agni.lv |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100708195350/http://www.agni.lv/kompanija/ |archivedate= {{dat|2010|07|08||bez}} }}</ref> Biedrības "Hokeja klubs AGNI" valdes priekšsēdētājs,<ref name="cvk" /> bērnudārza "Pūcīte" līdzīpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pucite.lv/ |title=Pūcīte |publisher=pucite.lv |accessdate={{dat|2014|09|25}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141221152301/http://www.pucite.lv/ |archivedate={{dat|2014|12|21||bez}} }}</ref> 2014. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē,<ref name="cvk2014"/> aizstāvot bakalaura darbu "Konstitūciju preambulu nozīme salīdzinošā kontekstā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lat.mixnews.lv/lv/politika/31625_paradnieks-beidzot-absolve-latvijas-universitati |title=Parādnieks beidzot absolvē Latvijas Universitāti |publisher=lat.mixnews.lv |accessdate={{dat|2014|09|25}} |date={{dat|2014|06|12}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313203834/http://lat.mixnews.lv/lv/politika/31625_paradnieks-beidzot-absolve-latvijas-universitati |archivedate={{dat|2016|03|13||bez}} }}</ref> Imants Parādnieks ir 8 bērnu tēvs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/585499-imants-paradnieks-sagaidijis-astoto-bernu|title=Imants Parādnieks sagaidījis astoto bērnu|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-30|date=2023-11-28|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1988. gadā iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]],<ref name="ml">{{Tīmekļa atsauce |url= http://paradnieks.lv/par-imantu/ |title= Par Imantu |publisher= paradnieks.lv |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100815233453/http://paradnieks.lv/par-imantu/ |archivedate= {{dat|2010|08|15||bez}} }}</ref> vēlāk partijā "[[Visu Latvijai!]]".<ref name="ml" /><ref name="ve">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.visulatvijai.lv/faili/VL/infomat/VL_vesture.pdf |title= «Visu Latvijai!» vēsture |publisher= [[Visu Latvijai]] |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100705004607/http://www.visulatvijai.lv/faili/VL/infomat/VL_vesture.pdf |archivedate= {{dat|2010|07|05||bez}} }}</ref> 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika. 2007. gada 18. novembrī I. Parādnieku ievēlēja par "Visu Latvijai!" priekšsēdētāju. 2008. gada 7. decembrī, izmainot partijas statūtus, I. Parādnieks un R. Dzintars tika ievēlēti kā līdztiesīgi "Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāji.<ref name="ve" /> Pēc partiju "Visu Latvijai!" un "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]" apvienošanās viņu ievēlēja [[VL/TB/LNNK|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdē. 2009. gada [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] kandidēja "Visu Latvijai!" sarakstā ar otro numuru, bet, sarakstam nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.kand?nr=01000015 |title= Imants Parādnieks |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100915071726/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.kand?nr=01000015 |archivedate= {{dat|2010|09|15||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&paz=1 |title= Imants Parādnieks |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20090719183246/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&paz=1 |archivedate= {{dat|2009|07|19||bez}} }}</ref> 2010. gada [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] I. Parādnieks kandidēja [[Zemgale]]s vēlēšanu apgabalā no "[[Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]" saraksta ar pirmo numuru<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.sak |title= 2010. gada 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas. Deputātu kandidātu saraksti un statistika |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100825041920/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.sak |archivedate= {{dat|2010|08|25||bez}} }}</ref> un tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]]. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā apbraukāja Zemgali [[zirgs|zirga]] pajūgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://paradnieks.lv/marsruts/ |title= Maršruts |publisher= paradnieks.lv |accessdate= {{dat|2010|8|26}} |archiveurl= https://web.archive.org/web/20100816033500/http://paradnieks.lv/marsruts/ |archivedate= {{dat|2010|08|16||bez}} }}</ref> 25. augustā [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] [[Jelgava|Jelgavā]] rīkotajās "Līderu debatēs" aicināja apvienības "[[Par Labu Latviju]]" Zemgales saraksta līderi [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] līdz vēlēšanām iziet pārbaudi ar melu detektoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://diena.lv/lat/politics/hot/paradnieks-publiski-aicina-skeli-parbaudities-ar-melu-detektoru |title=Melu detektora īpašniece: Ēlertes jautājumu Šķēlem var pārbaudīt |publisher=[[Diena (laikraksts)|diena.lv]] |date=2010-08-26 |accessdate={{dat|2010|8|26}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100828073411/http://diena.lv/lat/politics/hot/paradnieks-publiski-aicina-skeli-parbaudities-ar-melu-detektoru |archivedate=2010-08-28 }}</ref> Arī [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā no Nacionālās apvienības saraksta ar pirmo numuru un tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]]. Darbojās Saeimas Saimnieciskajā komisijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.deputatiuzdelnas.lv/aktualitates/ka-brauc-saeimas-deputati.html |title=Kā brauc Saeimas deputāti |publisher=Sabiedrība par atklātību "Delna" |author=Laura Zaharova, Karlīna Treija |date={{dat|2012|04|16}} |accessdate={{dat|2014|09|25}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs, vadīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisiju, kas panāca izmaiņas 2013. un 2014. gada valsts budžetā par labu ģimenēm ar bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lm.gov.lv/news/id/6002 |title=Izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanas kārtībā no 1. oktobra |publisher=Labklājības ministrija |author=Viktorija Buraka |date={{dat|2014|09|22}} |accessdate={{dat|2014|09|25}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140925011541/http://www.lm.gov.lv/news/id/6002 |archivedate={{dat|2014|09|25||bez}} }}</ref> Piedalījās [[Latvijas Republikas Satversmes preambula|Satversmes preambulas]] izstrādāšanā, bija [[Baltijas Asambleja]]s Latvijas delegācijā, deputātu grupā Tibetas atbalstam, iestājās par [[Katalonija]]s tiesībām uz pašnoteikšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/imanta-paradnieka-runa-par-katalonijas-tautas-pasnoteiksanas-tiesibam-saeimas-arpolitikas-debates/ |title=Imanta Parādnieka runa par Katalonijas tautas pašnoteikšanās tiesībām Saeimas ārpolitikas debatēs |publisher=Nacionālā Apvienība |date={{dat|2014|01|23}} |accessdate={{dat|2014|09|25}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140401102044/http://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/imanta-paradnieka-runa-par-katalonijas-tautas-pasnoteiksanas-tiesibam-saeimas-arpolitikas-debates/ |archivedate={{dat|2014|04|01||bez}} }}</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Nacionālās apvienības Zemgales apgabalā ar otro numuru sarakstā, vēlēšanu kampaņā trīs nedēļas ar kājām apceļoja Zemgali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/12-saeimas-velesanas/partiju-avizu-tiksanos-un-sovu-laiks-14068880|title=Partiju avīžu, tikšanos un šovu laiks|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|10|1||bez}}}}</ref> 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Pēc Saeimas darbības sākuma kļuva par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu. 2019. gada janvārī, kad darbu uzsāka [[Krišjāņa Kariņa valdība]], I. Parādnieks, atbilstoši valdības sadarbības līguma nosacījumiem, kļuva par Ministru prezidenta padomnieku [[demogrāfija]]s jautājumos. Kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu starp Nacionālās apvienības saraksta deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-27}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Commons category|Imants Parādnieks}} * {{tviteris|Paradnieks}} * [https://web.archive.org/web/20100815233453/http://paradnieks.lv/par-imantu/ Saeimas vēlēšanu mājaslapa] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Raivis Dzintars]] | virsraksts = [[Visu Latvijai!]] priekšsēdētājs<br /><small>(no {{dat|2008|12|07|SK}} kopā ar [[Raivis Dzintars|R. Dzintaru]])</small> | periods={{dat|2007|11|18|N}} — {{dat|2011|07|23|N}} | pēc = partija iekļāvusies [[VL-TB/LNNK|Nacionālajā apvienībā]]}} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Paradnieks, Imants}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] i4ejo81qekjoe6uoj5jzbwhwi0mqejs 0 124710 4547343 3473992 2026-11-09T16:48:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547343 wikitext text/x-wiki {{coord|44|29|38|N|11|20|34|E|source:nowiki_region:IT_scale:100000|display=title}} {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Boloņas Universitāte<br />Universitas Bononiensis |attēla_nos = Seal of the University of Bologna.svg |att_izm = 150px |att_apraksts = Universitātes ģerbonis |moto = ''Alma mater studiorum'' |dibin = [[1088. gads|1088]]. gadā |valsts = Itālija |vieta = [[Boloņa]] |tips = Valsts universitāte |dotācijas = Valsts |rektors = Prof. [[Ivano Dionigi]] |pasniedz = |studenti = 95 771 (2006)<ref>[http://statistica.miur.it/ustat/Statistiche/provvisoria.asp Dati dell'ufficio di statistica del MUR 2006] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100821211645/http://statistica.miur.it/ustat/Statistiche/provvisoria.asp |date={{dat|2010|08|21||bez}} }} {{it ikona}}</ref> |publik = |asociācijas = [[Europaeum]]<br />[[Koimbras grupa]]<br />[[Utrecht Network]] |trangs = 174 ({{palielinājās}} 18)<ref>2009. gada dati [http://www.timeshighereducation.co.uk/hybrid.asp?typeCode=431&pubCode=1&navcode=148 World University Rankings 2009] {{en ikona}}</ref> |arangs = |mlapa = [http://www.unibo.it/Portale/default.htm www.unibo.it] }} '''Boloņas Universitāte''' ({{val|it|Alma Mater Studiorum Università di Bologna}}, '''UNIBO''') ir vecākā pasaules [[universitāte]].<ref name="li">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/paslit/Literatura/25/25cit.html |title=Renesanse pasaules literatūrā |access-date={{dat|2010|08|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081201072819/http://www.liis.lv/paslit/Literatura/25/25cit.html |archivedate={{dat|2008|12|01||bez}} }}</ref> Vārds ''universitas'' ({{val-la|kopība}}) radās tieši no šīs mācību iestādes nosaukuma. == Vēsture == Ilgstoši nebija skaidrs, kad tieši šī universitāte ir dibināta. Oficiāli 1158. gadā to atvēra [[Frīdrihs I Barbarosa]], tomēr [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē vēsturnieku komisija, kuras vadībā bija [[Džozue Karduči]], noskaidroja, ka par Boloņas Universitātes dibināšanas gadu uzskatāms 1088. gads, kas to padarīja par pasaulē vecāko universitāti.<ref>Islāma zemēs pastāvēja arī vecākas augstākās izglītības iestādes, tomēr būtiska atšķirība bija tajā, ka tās nedeva to beidzējiem diplomus par iegūto izglītību.</ref> Sākumā tā bija [[Tiesību zinātne|juridiskā]] mācību iestāde.<ref name="pe">{{LPE|2}}</ref> [[10. gadsimts|10.]] un [[11. gadsimts|11. gadsimtā]] lielākajos [[Itālija]]s centros kļuva populāras "brīvo mākslu" skolas, kurās apguva [[retorika|retoriku]]. Arī Boloņā pastāvēja šāda skola, kurā darbojās [[Inērijs]]. Viņš lika pamatus [[glosatori|glosatoru]] tradīcijai, kurai bija liela nozīme [[romiešu tiesība|romiešu]] tiesību [[recepcija|recepcijā]]. Paralēli retorikai viņš pētīja antīko autoru darbus un romiešu tiesības. Romiešu tiesības tobrīd nebija spēkā esošas, jo pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] valdnieka [[Justiniāns I|Justiniāna I]] nāves, bijušās Romas impērijas teritorijā darbojās vai nu vietējās [[Tradīcija|paražas]], vai nu vulgarizētas romiešu tiesības.<ref>Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga:Mantojums, 2005. gads 26. lpp.</ref> Romiešu tiesībām praksē bija nozīme attiecībā uz [[kanoniskās tiesības|kanoniskajām tiesībām]], kuras bija spēkā esošas. Pēc [[Toskānas Matilde]]s lūguma Inērijs Boloņā izveidoja juridisko skolu. 1088. gadā viņš sāka lasīt savas publiskās lekcijas un izveidoja jurisprudences katedru. Jurisprudence kļuva par patstāvīgu zinātni, kuru turpmāk apguva universitātēs. Vairāki priekšnoteikumi ļāva 11. un [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] Boloņas Universitātei izveidoties par vienu no spēcīgākajām tā laika universitātēm, piemēram, universitāti 12. gadsimtā dažādi atbalstīja ķeizars Frīdrihs I Barbarosa, šeit tika apgūtas romiešu tiesības un tādējādi tās darbība nebija atkarīga no [[Kristīgā baznīca|baznīcas]] un [[Romas pāvests|pāvesta]], kuriem bija vara pār universitātēm, kurās apguva [[teoloģija|teoloģiju]], Boloņa bija attīstīta pilsēta un tajā bija labs klimats, no visiem studentiem tika prasīts vienāds pamatzināšanu līmenis un nebija iespējams iestāties tikai dēļ ietekmīgiem radiniekiem, šeit varēja studēt un pasniegt arī sievietes, Boloņas Universitātes pasniedzēji un absolventi baudīja dažādas privilēģijas. Šeit radās daudzas universitātes tradīcijas, kas ir pazīstamas joprojām, piemēram, vēlēšanas, kurās izvēlēja ''universitas magistrorum'' un ''universitas scholarium''. No [[13. gadsimts|13.]] līdz [[15. gadsimts|15. gadsimtam]] Boloņas Universitātē darbojās [[postglosatori]], kuru tradīcijas aizsācējs bija [[Bartolu]]. [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] atvērtas [[filozofija]]s, [[medicīna]]s un teoloģijas fakultātes.<ref name="pe"/> Savu ietekmi universitāte zaudēja 13. un 14. gadsimtā, kam par pamatu kalpoja politiska rakstura strīdi ap universitāti. == Struktūra == Mūsdienās Boloņas Universitātes 23 fakultātēs studē ap 100 000 studentu. Universitātē var apgūt 128 bakalaura programmas (3 gadi) un tikpat daudz maģistra programmas (2 gadi). Atsevišķās programmās studiju ilgums gan var sasniegt piecus gadus, medicīnas programmās studijas ilgst sešus gadus. Pēc bakalaura un maģistra grādu iegūšanas ir iespējams studēt otrā līmeņa maģistratūrā, skolās ar noteiktu specializāciju vai doktorantūrā. Boloņas Universitātei ir sešas [[filiāle]]s dažādās Itālijas pilsētās, kā arī filiāle [[Buenosairesa|Buenosairesā]] (Argentīna). == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Tieslietas-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Itālijā]] 48l6rrd7t0jnje7mjquegwgr3mz4a40 0 125767 4547460 4460714 2026-11-09T21:52:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547460 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Cēsu alus | logo = Attēls:Cēsu alus LOGO.jpg | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1995. gadā (pirmsākumi 1590. gadā) | founder = | defunct = | location_city = [[Cēsis]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Evija Grīnberga (valdes priekšsēdētāja) | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[alus]], [[sidrs]], kokteiļi, [[bezalkoholiskie dzērieni]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = 61,76 miljoni eiro <ref name="'Cēsu alus' 2018. gadā nopelnījis 4,2 miljonus eiro">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/cesu-alus-2018-gada-nopelnijis-4-2-miljonus-eiro.d?id=51322017/ DELFI Bizness raksts]</ref> | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Olvi]]'' ({{FIN}}) | divisions = [[Piebalgas alus]]{{br}}[[Valmiermuižas alus]] | subsid = | homepage = [https://cesualus.lv cesualus.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Cēsu alus"''' ir [[alus]] un bezalkoholisko dzērienu ražotājs [[Latvija|Latvijā]]. 99,88 % tā kapitāldaļu pieder Somijas ''[[Olvi]]''. Galvenais birojs un ražotne atrodas [[Cēsis|Cēsīs]]. "Cēsu alus" ir lielākā Latvijā ražojošā alus darītava un 2018. gadā "Cēsu alus" saražoja 64% no Latvijā saražotā alus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/cesu-alus-2018-gada-nopelnijis-4-2-miljonus-eiro.d?id=51322017|title='Cēsu alus' 2018. gadā nopelnījis 4,2 miljonus eiro|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Par alus darītavas pirmsākumiem uzskata 1590. gadu, tādējādi "Cēsu alu" var uzskatīt par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/news/articles/6801/|title=New life for oldest beer|website=www.baltictimes.com|access-date=2019-09-12}}</ref> Uzņēmumam pieder alus ražotājs "[[Piebalgas alus]]" un "[[Valmiermuižas alus]]". == Vēsture == 1590. gadā [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] revīzijas protokolā pirmo reizi tika pieminēta alus gatavošana. Pirmā alus darītava atradās tieši pilī. 17. gadsimta pirmajā pusē tā tika pārcelta uz trešo priekšpili. 19. gadsimta vidū [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuižā]] uzbūvēja alus darītavas ēkas un izveidoja Cēsu alus darītavu, kuras īpašnieks bija grāfs [[Emanuels fon Zīverss]]. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpirka alus darītavu no Zīversa un nodibināja A/S "Augļu dārzs". 1920.-1930. gados alus darītavā tika ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā A/S "Augļu dārzs" nacionalizēja. 1976. gadā tika izveidota alus rūpnieciskā ražošanas apvienība "Cēsu alus", kurā ietilpa arī Naukšēnu un Gulbenes alus darītavas. 1988. gadā apvienība sadalījās. 1995. gadā "Cēsu alus" tika privatizēts, un tas atkal pārtapa par akciju sabiedrību. 1999. gadā alus darītavu nopirka [[Somija]]s alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja [[Olvi|''Olvi Oyj'']] meitas uzņēmums Igaunijā ''[[A. Le Coq]]''. 2001. gadā tika atklāta jauna ražotne Cēsīs, Aldaru laukumā 1, un alus darītava pārcēlās uz jaunām ēkām. 2003. gadā "Cēsu alus" kļuva par otru lielāko,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesualus.lv/lv/par_mums/vesture/ |title=Cēsu alus vēsture |access-date={{dat|2010|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100914102922/http://www.cesualus.lv/lv/par_mums/vesture/ }}</ref> bet 2014. gadā — par lielāko alus ražotāju Latvijā. "Cēsu alus" piedalās ilgtspējas indeksa novērtējumā kopš tā ieviešanas Latvijā 2010. gadā. Pirmajos trīs gados "Cēsu alus" saņēma Sudraba kategorijas novērtējumu, bet mērķtiecīgi attīstot uzņēmuma darbību un ilgtspējas sniegumu, no 2013. gada uzņēmuma veikums ilgtspējas indeksā novērtēts ar Zelta līmeni, bet no 2017.gada ar augstāko novērtējumu – Platīna līmeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cesualus.lv/preses-relizes/cesu-alus-atkartoti-sanem-ilgtspejas-indeksa-platina-novertejumu-un-specialbalvu-ka-senioriem-lidztiesigakais-uznemums// |title=Cēsu alus aktualitātes |access-date={{dat|2019|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190923032001/https://www.cesualus.lv/preses-relizes/cesu-alus-atkartoti-sanem-ilgtspejas-indeksa-platina-novertejumu-un-specialbalvu-ka-senioriem-lidztiesigakais-uznemums/}}</ref> 2021. gada 8. martā tika paziņots, ka AS "Cēsu alus" iegādāsies [[Piebalgas alus|SIA "Piebalgas alus"]].<ref name="db 2021.03.08" /> 16. aprīlī Latvijas Konkurences padome atļāva šo darījumu.<ref name="KP 2021.04.16" />; un to pabeidza 1. jūnijā. 2021. gada 14. oktobrī "Cēsu alus" noslēdza vienošanos par dzeramā ūdens zīmola ''Everest'' un ūdens ražošanas iekārtu pirkšanu no "[[Orkla Latvija]]";<ref name="db 2021,10,14" /> 17. novembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu. 12. novembrī "Cēsu alus" paziņoja, ka ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Beļģijā reģistrētu uzņēmumu ''[[AB InBev]]'', iegūstot tiesības Latvijā pārdot ''[[Corona (alus)|Corona]]'' alu.<ref name="db 2021.11.12" /> 2024. gadā AS "Cēsu alus" strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 1,1 % mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4 %, un bija 3,564 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2025-valmiermuizas-alus-pievienosies-cesu-alum.a612692/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Valmiermuižas alus» pievienosies «Cēsu alum»] lsm.lv 2025. gada 2. septembrī</ref> 2025. gada 2. septembrī tika paziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies alus darītāju [[Valmiermuižas alus|SIA "Valmiermuižas alus"]].<ref name="db 2025.09.02" /> Pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas darījums pabeigts 2026. gada 17. janvārī. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2021.03.08">[https://www.db.lv/zinas/cesu-alus-iegadasies-piebalgas-alu-501516 Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu] Zane Atlāce-Bistere; LETA, 08.03.2021</ref> <ref name="KP 2021.04.16">[https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20210416_Lemums_C%C4%93su%20alus.pdf Lēmums Nr. 11 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos" 2021. gada 16. aprīlī] Konkurences padome</ref> <ref name="db 2021,10,14">[https://www.db.lv/zinas/cesu-alum-lauts-iegut-izskirosu-ietekmi-par-piebalgas-alu-502177 Cēsu alus iegādājas ūdens zīmolu Everest] Db.lv, 14.10.2021</ref> <ref name="db 2021.11.12">[https://www.db.lv/zinas/cesu-alus-iegust-zimola-corona-pardosanas-tiesibas-latvija-505219 Cēsu alus iegūst zīmola Corona pārdošanas tiesības Latvijā] Db.lv, 12.11.2021</ref> <ref name="db 2025.09.02">[https://www.db.lv/zinas/valmiermuizas-alus-apvienosies-ar-as-cesu-alus-522931 Valmiermuižas alus apvienosies ar AS Cēsu alus] Db.lv, 02.09.2025</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250812093747/http://cesualus.lv/ "Cēsu alus" vietne] {{Latvijas alus}} [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Olvi]] b4abo8ftk8wimj3jwvra3j920tvkxy4 0 127995 4547314 4540969 2026-11-09T15:29:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547314 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Group photo of aerial demonstrators at the 2005 Naval Unmanned Aerial Vehicle Air Demo.jpg|thumb|BPLA ASV Karaflotes gaisa šova laikā 2005. gadā]] '''Bezpilota lidaparāts''' ('''BPLA''') jeb '''drons''' (no {{val|en|drone}} — '[[trans]], liekēdis, dūcējs') ir [[lidaparāts]], kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādu lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu [[bruņotie spēki]]. Atšķirībā no raķetes, BPLA ir atkārtojami lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību. Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju BPLA. Vēsturiski BPLA bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi BPLA iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri — lido autonomi — pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas. Patlaban militārie BPLA veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus,<ref>[http://www.wired.com/dangerroom/2009/06/strategist-killer-drones-level-extremists-advantage/ David Axe, "Strategist: Killer Drones Level Extremists’ Advantage", ''Wired'', June 17, 2009.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090821172608/http://www.wired.com/dangerroom/2009/06/strategist-killer-drones-level-extremists-advantage |date={{dat|2009|08|21||bez}} }} {{en ikona}}</ref> nodarot zaudējumus arī mierīgajiem iedzīvotājiem. BPLA arvien vairāk tiek pielietoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Nereti BPLA izmanto uzdevumos, kas ir pārāk „vienmuļi, netīri vai bīstami” pilotējamiem lidaparātiem. == Nosaukums == Plašsaziņas līdzekļos lietotais drona ("trana") nosaukums ieviesies jau pirms Otrā pasaules kara, jo pirmajiem bezpilota lidaparātiem deva [[bites|bišu]] un [[lapsenes|lapseņu]] nosaukumus. Bezpilota lidaparāta ({{val|en|Unmanned Aircraft System, UAS}}) nosaukumu oficiāli sāka lietot 2005. gadā apstiprinātajā ASV Aizsardzības departamenta rīcības plānā (''UAS Roadmap 2005—2030''). == Vēsture == [[Attēls:Teledyne-Ryan-Firebee-hatzerim-1.jpg|thumb|''[[Ryan Firebee]]'' „lidojošo mērķu”/BPLA sērijas pārstāvis]] Pirmais bezpilota lidaparāts bija [[Arčibalds Lovs|Arčibalda Lova]] 1916. gadā konstruētais "gaisa mērķis".<ref name="autogenerated1">Taylor, A. J. P. ''Jane's Book of Remotely Piloted Vehicles''. {{en ikona}}</ref> Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk — [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pēc tā. Visvairāk to tika uzbūvēts „tehnoloģiju sacensībās” Otrā pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām. Strūklas dzinējus sāka izmantot tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. 1951. gadā kompānija ''Ryan Aeronautical Company'' uzkonstruēja [[Ryan Firebee|Firebee I]], tanī pat laikā ''Beechcraft'' saņēma līgumu Modeļa 1001 ražošanai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Jūras Kara flotes vajadzībām. Vairāk vai mazāk, tās tik un tā palika distances vadāmās lidmašīnas, līdz [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikam. Par ASV BPLA dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1959. gads, kad [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] virsnieki izteica raizes par gaisa operāciju laikā zaudētiem pilotiem. Šajā laikā tika uzsākts bezpilota lidojumu plānošanas process. Procesu paātrināja Frensisa Gerija Pauersa pilotētās [[U2]] notriekšana virs [[Padomju Savienība|PSRS]] 1960. gadā. Dažu dienu laikā tika uzsākta sevišķi slepena BPLA programma, kuras nosaukums bija "Red Wagon" 1964. gada 2.—4. augustā Vjetnamas karā ASV un Ziemeļvjetnamas karakuģu sadursmju laikā [[Tonkinas līcis|Tonkinas līcī]] ASV sūtīja „sevišķi slepeno” BPLA pirmajā kaujas uzdevumā šajā karā. Patiešām Gaisa karaspēka BPLA bija tik slepeni, ka uzrādot notriekto lidaparātu fotogrāfijas, ASV amatpersonas tās nekomentēja. Tikai 1973. gada 26. februārī ASV militārā vadība apliecināja, ka kara laikā izmantojusi BPLA, kas veikuši aptuveni 3435 kaujas uzdevumus, un apmēram 554 BPLA dažādos apstākļos tika zaudēti. 1973. gadā [[Jom Kipur karš|Jom Kipur kara]] laikā [[Sīrija]]s raķešu baterijas [[Libāna|Libānā]] radīja lielus zaudējumus [[Izraēla]]s iznīcinātājiem. Tā rezultātā Izraēla radīja savu pirmo mūsdienu BPLA. Areālās fotogrāfijas, ko sagādāja šie lidaparāti, palīdzēja Izraēlai pilnībā neitralizēt Sīrijas pretgaisa aizsardzību Libānas kara sākumā 1982. gadā, kā rezultātā neviens Izraēlas pilots netika notriekts. Tehnoloģijām attīstoties, ASV militārās vadības interese par BPLA pielietojumu pieauga. BPLA tika uzskatīti par lētākām, spējīgākām kaujas mašīnām, ko var lietot neriskējot ar apkalpēm. Sākotnējās paaudzes galvenokārt bija izlūklidmašīnas, dažas no tām bija apbruņotas (piem. MQ-1 Predator ar AGM-114 Hellfire gaiss-zeme raķetēm). [[Attēls:Russian drone without explosive in Kyiv Oblast (2024-12-21) 01.webp|thumb|Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai izmantotais Krievijas drons bez sprāgstvielām (2025)]] 2019. gadā [[Irāna]] ar droniem [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] laikā uzbruka [[Saūda Arābija]]s naftas atradnēm. Vēlāk ''[[Shahed]]'' dronu modifikācijas izmantoja gan [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], gan arī [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] ar nosaukumu ''Герань-2'' ("[[Gandrene]]"). Ukrainas pretgaisa aizsardzības maldināšanai Krievija karā sāka izmantot arī dronus bez sprāgstvielām. == Bezpilota lidaparāti Latvijā == Patlaban Latvijā bezpilota lidaparātu ražošanu veic vairāki uzņēmumi. Latvijā lielākajā bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmumā ''UAV FACTORY'',<ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ Ivars Tirans, "Bezpilota lidaparāti Latvijā", ''Militārais Apskats'', 2009.Nr.2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305083123/http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kurā ir nodarbināti vairāk kā 60 cilvēki. Uzņēmums ražo ''Penguin B'' sērijas kompozītmateriālu lidaparātu korpusus un komponentus citiem lidaparātu ražotājiem un ''Penguin C'' bezpilota lidaparātu sistēmu komerciālai izmantošanai. Uzņēmumam ir klienti vairāk kā 47 valstīs. Līdz pat 95% lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus, tiek ražoti Latvijā. Latvijā dronus un to programmatūru izstrādā arī uzņēmums ''FIXAR-AERO'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/iespejas-gaisa-ko-sobrid-dara-latvijas-dronu-nozares-uznemumi.d?id=53807135|title=Iespējas gaisā: ko šobrīd dara Latvijas dronu nozares uzņēmumi?|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2021-11-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/latvijas-fixar-nostiprinas-kanada|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-12-06|language=lv}}</ref> kas vislabāk pazīstams ar tā vertikālās pacelšanās un nosēšanās modeli ''FIXAR 007''. == Meklēšana un glābšana == Kā meklēšanas un glābšanas instruments BPLA spēj palīdzēt atrast cilvēkus jūrā, mežos, iesprostotus sabrukušās ēkās. BPLA tiek aprīkoti ar optiskajiem sensoriem (dienas un infrasarkanajām kamerām) un sintezētās apertūras radaru. Lidaparātā iemontētā aparatūra uz komandpunktu spēj nogādāt reāla laika zemes virsmas attēlus, kas uzņemti ierobežotas redzamības (caur mākoņiem, lietu vai miglu, naktī) apstākļos kā arī dienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezpilota lidaparāti|*]] olncw0bqqrujaorf2p2ozftvzgcp37c 0 129235 4547410 4449412 2026-11-09T19:18:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547410 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Perisoreus infaustus2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Perisoreus | ģints_lv = Bēdroži | suga = Perisoreus infaustus | suga_lv = Bēdrozis | binomial = Perisoreus infaustus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Bēdrozis''' jeb '''Sibīrijas bēdrozis''',<ref>[http://ec.europa.eu/environment/nature/info/pubs/docs/biogeos/Boreal/KH7809634LVC_002.pdf Natura 2000 boreālā zonā]</ref> arī '''Sibīrijas sīlis''' (''Perisoreus infaustus'') ir neliela auguma [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') [[putns]], kas plaši izplatīts [[Eirāzija]]s ziemeļu reģionu mežu zonā. Izdala 5 pasugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018]</ref> Lai gan bēdrozis ir plaši izplatīts, tā [[populācija]] līdz ar [[lauksaimniecība]]s un [[rūpniecība]]s attīstību sadrumstalota.<ref>[http://www.jstor.org/pss/3683509 Genetic Diversity in the Siberian Jay Perisoreus infaustus]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Perisoreus Infaustus Kittila 2007 03 07.JPG|thumb|200px|left|Bēdrozis ir mazākais vārnu dzimtas putns]] Bēdroža izplatības areāls plešas, sākot ar [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Somija|Somiju]] rietumos līdz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] austrumos. Areāla dienvidu robeža sasniedz [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Ķīna]]s ziemeļus.<ref>[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/146607/0 Perisoreus infaustus]{{Novecojusi saite}}</ref> Ziemo ligzdošanas areālā, reizēm veicot nelielus klejojumus.<ref name=lat>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_perinf.htm |title=Bēdrozis |access-date={{dat|2010|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100722141834/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_perinf.htm |archivedate={{dat|2010|07|22||bez}} }}</ref> == Latvijā == Bēdrozis [[Latvija|Latvijā]] ir rets ieceļotājs.<ref name=lat/> [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] bijuši tikai trīs novērojumi ([[Zeltiņi|Zeltiņos]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Ogre]]s apkārtnē).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/perinf.htm |title=Ornitofaunistika: Bēdrozis Perisoreus infaustus |access-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226214625/http://ornitofaunistika.com/lvp/perinf.htm |archivedate={{dat|2018|02|26||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Bēdrozis ir pamanāmi mazāks, slaidāks un ar proporcionāli garāku [[aste|asti]] kā [[sīlis]]. Tas ir viens no vismazākajiem un smalkākajiem putniem [[vārnu dzimta|vārnu dzimtā]]. Tā ķermeņa garums 25—32 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 40—46 cm, svars 72—101 [[grams|g]].<ref name=izs>[http://www.avibirds.com/euhtml/Siberian_Jay.html Avibirds European birdguide online: Siberian Jay (Perisoreus infaustus)]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://www.hbw.com/species/siberian-jay-perisoreus-infaustus Alive: Siberian Jay (Perisoreus infaustus)]</ref><ref>[https://www.birdid.no/bird/eBook.php?specieID=1461 Nord University: Siberian Jay (Perisoreus infaustus)]</ref> Bēdrozim no pārējiem vārnu dzimtas putniem īpaši atšķiras [[knābis]], kas ir daudz īsāks un smailāks. Tā apspalvojums ir brūni [[pelēks]], spārnu pamatne un pleci kastaņbrūni, bet spārni un aste koši rudi. Lidspalvas spārniem ir pelēkas vai pelēkbrūnas. [[Galva]]s virsa tumši pelēka vai brūna. == Barība == [[Attēls:Perisoreus Infaustus Kittila 2007 03 10c.JPG|thumb|220px|Bēdrozis ligzdot sāk ļoti agri pavasarī, kad mežos vēl ir sniegs]] Bēdrozis ir [[visēdājs]]. Tas medī mazus [[dzīvnieki|dzīvniekus]] un [[putni|putnus]], apmēram tik lielus kā [[zīlītes|zīlīte]], izēd citiem putniem [[ola]]s un putnēnus. Barojas ar jebkura veida [[maita]]s [[gaļa|gaļu]] un ar jebkuriem pieejamiem [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekiem]], lielākā daļa no tiem ir [[kukaiņi]]. No augu barības bēdrozis ir iemīļojis dažādas [[oga]]s un [[augļi|augļus]]. Ja barības ir daudz, tas veido barības krājumus, kurus pamatā izmanto putnēnu barošanas laikā. Barība tiek slēpta aiz koku mizām vai starp skujukoku skujām. Krājumi ir nelieli un grūti pamanāmi.<ref name=izs/> == Ligzdošana == Bēdroži ligzdo vienreiz gadā, [[aprīlis|aprīļa]] sākumā. Inkubācijas periods ilgst 18—19 dienas. Olas perē tikai mātīte. Tēviņš baro mātīti ne tikai perēšanas laikā, bet arī 7 dienas pēc putnēnu izšķilšanās, jo pirmo nedēļu tie netiek atstāti vieni. Pēc tam putnēnus baro abi vecāki. Dējumā ir 2—4 [[ola]]s. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 21—22 dienām.<ref name=izs/> Liela daļa jauno putnu paliek ilgstoši kopā ar vecākiem vienā teritorijā, tādējādi tie apmācās aizsargāt savu kopienu pret saviem galvenajiem ienaidniekiem: [[vanagu ģints|vanagiem]] un [[pūčveidīgie|pūcēm]].<ref>[http://www.zoology.unibe.ch/behav/lecserie/Griesser%20etal%202005%20Nepotistic%20mobbing.pdf Nepotistic mobbing behaviour in the Siberian jay, Perisoreus infaustus]{{Novecojusi saite}}</ref> Jaunie bēdroži nākamajā [[vasara|vasarā]] neveido pārus, neligzdo un, kamēr jaunie putnēni nav pametuši ligzdu, arī nepalīdz vecākiem barot jaunākos brāļus un māsas.<ref>[http://beheco.oxfordjournals.org/content/5/3/245.short?rss=1&ssource=mfc Offspring retention in the Siberian jay]</ref> Pat, ja kāds mēģina piedalīties barošanā, vecāki jaunos bēdrožus padzen. Tikai tad, kad putnēni ir apspalvojušies un sākuši lidot, vecāki ļauj iepriekšējā [[gads|gada]] bērniem barot jaunākos putnus. To skaidro ar faktu, ka bēdrozis ļoti rūpējas, lai tā [[ligzda]] būtu labi noslēpta. Vairāku barotāju regulāra ligzdas apmeklēšana norādītu plēsējiem ligzdas vietu, kā arī visi iespējamie plēsēji tiek aizmānīti un vesti projām, izmantojot visu ģimenes resursu. Kad jaunais perējums ir jau sācis lidot un vairs nav tik nevarīgs, iepriekšējā gada putniem ir ļauts piedalīties barošanā, un vecāki retāk apmeklē jauno perējumu.<ref>[http://rparticle.web-p.cisti.nrc.ca/rparticle/AbstractTemplateServlet?calyLang=eng&journal=cjz&volume=79&year=2001&issue=12&msno=z01-171 Does initial suppression of allofeeding in small jays help to conceal their nests?]{{Novecojusi saite}}</ref> Lai gan ne visi jaunie putni paliek pie vecākiem, tie pamet vecāku teritoriju apmēram pēc 8 nedēļām.<ref name=izs/> == Sistemātika == Bēdrozim ir 5 pasugas:<ref name=world/> *''Perisoreus infaustus infaustus'' — nominālpasuga, sastopams no [[Skandināvija]]s līdz [[Sibīrija]]s rietumiem; *''Perisoreus infaustus maritimus'' — sastopams Sibīrijas dienvidaustrumos un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos; *''Perisoreus infaustus opicus'' — sastopams [[Kazahstāna]]s austrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Sib;irijas centrālās daļas dienvidos; *''Perisoreus infaustus rogosowi'' — sastopams no [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļas ziemeļaustrumiem līdz Sibīrijas centrālās daļas ziemeļiem; *''Perisoreus infaustus sibericus'' — sastopams Sibirijas centrālajā daļā un [[Mongolija]]s ziemeļos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/perisoreus-infaustus-l/ Perisoreus infaustus (L.)] * [http://www.pbase.com/bister/image/56260524 Bēdroža foto] (pbase.com) * [https://web.archive.org/web/20090310181255/http://www.lintukuva.fi/lajikuvat/perinf/ Bēdroža foto] (lintukuva.fi) * [http://www.matton.lv/atteli/meklet/perisoreus+infaustus.html Bēdroža foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305055640/http://www.matton.lv/atteli/meklet/perisoreus+infaustus.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (matton.lv) * [http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1689928/pdf/0WQ99AMKYK4XLVD8_266_911.pdf Increased lifetime reproductive success for Siberian jay males] * [http://www.birdlife.org/datazone/species/BirdsInEuropeII/BiE2004Sp5724.pdf An info-card on the Siberian Jay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090902205435/http://www.birdlife.org/datazone/species/BirdsInEuropeII/BiE2004Sp5724.pdf |date={{dat|2009|09|02||bez}} }} [[Kategorija:Bēdroži]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] dxzggey2415zeyzkoka9d397r97cfs6 0 131930 4547472 4200741 2026-11-09T22:16:58Z Lasks 38532 /* 10. Saeimas frakcijas termiņa beigās */ 4547472 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 10. |attēls = 10saeima.svg |att_izm = |paraksts = Frakcijas 2010. gadā |sākums = {{dat|2010|11|2|N}} |beigas = {{dat|2011|10|16|N}} |priekšsēdētājs = [[Solvita Āboltiņa]] |pr biedri = * [[Gundars Daudze]] (līdz {{dat|2011|07|21|SK}}) * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Jānis Vucāns]] (no {{dat|2011|07|21|SK}}) |frakcijas = * [[Vienotība]] (33) * [[Saskaņas centrs]] (29) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (22) * [[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (8) * [[Par labu Latviju]] (8) |pirms = [[9. Saeima]] |pēc = [[11. Saeima]] }} '''10. [[Saeima]]''' ir [[Latvijas Republika]]s [[parlaments]], kas savu darbību sāka {{dat|2010|11|2}} un beidza {{dat|2011|10|16}}. {{dat|2011|7|23}} notikušajā [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumā]] 10. Saeima tika atlaista, un tika izsludinātas jaunas vēlēšanas. == Vēlēšanas == {{Pamatraksts|10. Saeimas vēlēšanas}} [[10. Saeimas vēlēšanas]] notika {{dat|2010|10|2}}. Vēlēšanās kandidēja 13 saraksti un nobalsoja 934 336 vēlētāju, kas sastādīja 62,63% no kopējā balsstiesīgo skaita. 5% barjeru pārvarēja un 10. Saeimā iekļuva 5 vēlēšanu saraksti: * [[Vienotība]] — 33 vietas; * [[Saskaņas Centrs]] — 29 vietas; * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] — 22 vietas; * [[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] — 8 vietas; * [[Par Labu Latviju]] — 8 vietas. == Deputāti un frakcijas == {{Pamatraksts|10. Saeimas deputāti|10. Saeimas frakcijas}} [[Attēls:10.Saeimas deputātu kopbilde.jpg|thumb|10. Saeimas deputāti 2011. gada oktobrī]] 10. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti. Saeimas darbu sāka 98 deputāti, jo pirmajā sēdē nepiedalījās [[Jānis Ādamsons|Jāņa Ādamsona]] (SC) un [[Klāvs Olšteins|Klāva Olšteina]] mandāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Deputāta zvērestu nodod 98 jaunie deputāti; Ādamsons slims | publisher = Delfi | date = 2010.11.02. | accessdate = 2010.11.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputata-zverestu-nodod-98-jaunie-deputati-adamsons-slims.d?id=34948897}}</ref> Mainoties Saeimas deputātu sastāvam, laika gaitā tajā ir bijuši 111 cilvēki. 10. Saeimā darbojas 5 frakcijas. Tā arī ir pirmā Saeima Latvijas vēsturē, kurā deputātiem, kas ir izstājušies no frakcijas, ir aizliegts pievienoties citai vai veidot jaunas frakcijas. == Darbība == {{dat|2010|11|02}} par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta [[Solvita Āboltiņa]] (Vienotība), bet par priekšsēdētāja biedriem: [[Gundars Daudze]] (ZZS) un [[Andrejs Klementjevs]] (SC). 10. Saeimas sekretārs bija [[Kārlis Šadurskis]] (Vienotība), bet viņa biedrs — [[Dzintars Rasnačs]] (VL-TB/LNNK).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Apstiprina Saeimas prezidiju; PLL paliek bez amatiem (plkst.17:30) | publisher = Delfi | date = 2010.11.02. | accessdate = 2010.11.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101107162625/http://www.delfi.lv/news/national/politics/apstiprina-saeimas-prezidiju-pll-paliek-bez-amatiem-plkst1730.d?id=34950095 | archivedate = {{dat|2010|11|07||bez}} }}</ref> 2011. gada 21. jūlijā Saeima ievēlēja G. Daudzes vietā par priekšsēdētāja biedru [[Jānis Vucāns|Jāni Vucānu]] (ZZS). 10. Saeimā darbojas 16 komisijas: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, Eiropas lietu, Izglītības, kultūras un zinātnes, Juridiskā, Mandātu, ētikas un iesniegumu, Nacionālās drošības, Pieprasījumu, Pilsonības likuma izpildes, Publisko izdevumu un revīzijas, Saimnieciskā, Sociālo un darba lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Saeima ievēl komisiju locekļus | publisher = Delfi | date = 2010.11.04. | accessdate = 2010.11.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ievel-komisiju-loceklus.d?id=34991633}}</ref> {{dat|2011|05|28}} [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja 10. Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu | publisher = Apollo | date = 2011.05.28. | accessdate = 2011.05.28. | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/239390 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110531092746/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/239390 | archivedate = {{dat|2011|05|31||bez}} }}</ref> == 10. Saeimas frakcijas termiņa beigās == [[Attēls:10saeima2011.svg|thumb|10. Saeimas frakcijas tās atlaišanas brīdī]] {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |Frakcija "[[Vienotība]]" |[[Dzintars Zaķis]] |33 |- |Frakcija "[[Saskaņas centrs]]" |[[Jānis Urbanovičs]] |29 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija |[[Augusts Brigmanis]] |22 |- |Frakcija "[[Par Labu Latviju!]]" |[[Edgars Zalāns]] |8 |- |Frakcija "[[Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]" |[[Einārs Cilinskis]] |7 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti | |1 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Saeima] {{10. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:10. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] of4v7rkrx9jo93h0ffi190802c83aqd 0 137386 4547706 4221416 2026-11-10T11:15:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547706 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pitbull Give Me Everything singls.jpg|thumb|200px|[[Pitbull]], [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] un [[Nayer]] singla "Give Me Everything" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieguva 11 nedēļas un kopumā Top 40 atradās 25 nedēļas.]] [[Attēls:LMFAO Party Rock Anthem single.jpeg|thumb|200px|[[LMFAO]], [[Lauren Bennett]] un [[GoonRock]] singla "Party Rock Anthem" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieguva 2 nedēļas, bet kopumā Top 40 atradās 26 nedēļas — visilgāk no visiem 2011. gada singliem.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2011. gads|2011]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. Kopumā 2011. gada laikā Top 40 iekļuva 211 singli, no kuriem 82 sasniedza pirmo desmitnieku, bet 18 singli ieņēma pirmo vietu. Visvairāk nedēļas pirmajā vietā pavadīja [[Pitbull]], [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] un [[Nayer]] singls "Give Me Everything", kur tas sabija 11 nedēļas, no kurām desmit nedēļas pēc kārtas. Tas ir arī dalīts 5/6 visaugstākais rezultāts topa vēsturē. Ar 6 nedēļām tam sekoja franču elektroniskās deju mūzikas dīdžeja [[David Guetta]] un austrāliešu dziedātājas [[Sīa Ferlere|Sia]] kopdarbs "Titanium", kā arī barbadosiešu dziedātājas [[Rihanna]] un skotu mūziķa [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] singls "We Found Love". Visvairāk nedēļas top 40 pavadīja amerikāņu elektroniskās deju mūzika apvienības [[LMFAO]], Lauren Bennett un GoonRock deju mūzikas dziesma "Party Rock Anthem", kura topā pavadīja 26 nedēļas. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 17.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu uz adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz linka. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2011. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 211 dziesmas | dziesmu sk top10 = 82 dziesmas | ned 1sk1 = 11 | ned 1dz1 = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & [[Nayer]] — Give Me Everything | ned 1sk2 = 6 | ned 1dz2 = [[David Guetta]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] — Titanium<br />[[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] — We Found Love | ned 1sk3 = 5 | ned 1dz3 = [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] & [[DJ Frank E]] — Tonight (I'm Lovin' You) | ned 10sk1 = 21 | ned 10dz1 = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & [[Nayer]] — Give Me Everything | ned 10sk2 = 20 | ned 10dz2 = [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett & GoonRock — Party Rock Anthem | ned 10sk3 = 16 | ned 10dz3 = [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] & [[DJ Frank E]] — Tonight (I'm Lovin' You)<br />[[David Guetta]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] — Titanium | ned 40sk1 = 26 | ned 40dz1 = [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett & GoonRock — Party Rock Anthem | ned 40sk2 = 25 | ned 40dz2 = [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & Nayer — Give Me Everything<br />[[Peter Luts]] feat. Jerique — Can't Fight This Feeling | ned 40sk3 = 23 | ned 40dz3 = [[Pitbull]] feat. [[Marc Anthony]] — Rain Over Me<br />[[Chris Brown]] feat. [[Benny Benassi]] — Beautiful People | jaun sk1 = 10 | jaun dz1 = [[Britney Spears]] — Hold It Against Me | jaun sk2 = 11 | jaun dz2 = [[Blue (grupa)|Blue]] — I Can | jaun sk3 = 13 | jaun dz3 = [[Wanted (grupa)|Wanted]] — Glad You Came<br />[[David Guetta]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] — Titanium<br />[[One Direction]] — What Makes You Beautiful }} [[Attēls:Tonight (Im Lovin You) singls.jpg|thumb|200px|[[Enrique Iglesias]] un [[Ludacris]] singla "Tonight (I'm Lovin' You)" vāka noformējums. Singls pirmo vietu ieņēma 5 nedēļas pēc kārtas.]] [[Attēls:David Guetta Titanium singls.jpg|thumb|200px|[[David Guetta]] un [[Sīa Ferlere|Sia]] singla "Titanium" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[7. janvāris]] || [[Nelly]] || Just A Dream |- | [[14. janvāris]] || Nelly || Just A Dream |- | [[21. janvāris]] || [[Bruno Mars]] || Grenade |- | [[28. janvāris]] || [[Tinie Tempah]] feat. Eric Turner || Written In The Stars |- | [[4. februāris]] || [[Bruno Mars]] || Grenade |- | [[11. februāris]] || [[Diddy-Dirty Money]] feat. [[Skylar Grey]] || Coming Home |- | [[18. februāris]] || [[Enrique Iglesias]] feat. [[Ludacris]] & DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You) <ref group="P">Singla oriģinālais nosaukums ir "Tonight (I'm F**kin' You)", tomēr radio ēterā tika atskaņota dziesmas cenzētā versija, kurā vārds ''F**kin'' tika aizvietots ar vārdu ''Lovin''.</ref> |- | [[25. februāris]] || Enrique Iglesias feat. Ludacris & DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You) |- | [[4. marts]] || Enrique Iglesias feat. Ludacris & DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You) |- | [[11. marts]] || Enrique Iglesias feat. Ludacris & DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You) |- | [[18. marts]] || Enrique Iglesias feat. Ludacris & DJ Frank E || Tonight (I'm Lovin' You) |- | [[25. marts]] || [[Jennifer Lopez]] feat. [[Pitbull]] || On The Floor |- | [[1. aprīlis]] || Jennifer Lopez feat. Pitbull || On The Floor |- | [[8. aprīlis]] || Jennifer Lopez feat. Pitbull || On The Floor |- | [[15. aprīlis]] || Jennifer Lopez feat. Pitbull || On The Floor |- | [[22. aprīlis]] || [[Katy Perry]] feat. [[Kanye West]] || E.T. |- | [[29. aprīlis]] || [[Hurts]] || Stay |- | [[6. maijs]] || [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett & GoonRock || Party Rock Anthem |- | [[13. maijs]] || [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & Nayer || Give Me Everything |- | [[20. maijs]] || [[LMFAO]] feat. Lauren Bennett & GoonRock || Party Rock Anthem |- | [[27. maijs]] || [[Pitbull]] feat. [[Ne-Yo]], [[Afrojack]] & Nayer || Give Me Everything |- | [[3. jūnijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[10. jūnijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[17. jūnijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[24. jūnijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[1. jūlijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[8. jūlijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[15. jūlijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[22. jūlijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[29. jūlijs]] || Pitbull feat. Ne-Yo, Afrojack & Nayer || Give Me Everything |- | [[5. augusts]] || [[Example]] || [[Changed The Way You Kiss Me]] |- | [[12. augusts]] || [[Pitbull]] feat. [[Marc Anthony]] || Rain Over Me |- | [[19. augusts]] || Pitbull feat. Marc Anthony || Rain Over Me |- | [[26. augusts]] || [[DJ Antoine]] vs. [[Timati]] feat. Kalenna || Welcome To St. Tropez |- | [[2. septembris]] || [[Pitbull]] feat. [[Marc Anthony]] || Rain Over Me |- | [[9. septembris]] || Pitbull feat. Marc Anthony || Rain Over Me |- | [[16. septembris]] || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Titanium |- | [[23. septembris]] || David Guetta feat. Sia || Titanium |- | [[30. septembris]] || [[Olly Murs]] feat. [[Rizzle Kicks]] || Heart Skips A Beat |- | [[7. oktobris]] || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Titanium |- | [[14. oktobris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[21. oktobris]] || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Titanium |- | [[28. oktobris]] || David Guetta feat. Sia || Titanium |- | [[4. novembris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[11. novembris]] || [[LMFAO]] || Sexy And I Know It |- | [[18. novembris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[25. novembris]] || Rihanna feat. Calvin Harris || We Found Love |- | [[2. decembris]] || Rihanna feat. Calvin Harris || We Found Love |- | [[9. decembris]] || [[David Guetta]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Titanium |- | [[16. decembris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] * [[European Hit Radio Top 100 (2011)]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2011. gads mūzikā]] o6h6ydhm296f42zk9yrynoj174i9qgk 0 138148 4547486 4460798 2026-11-09T23:20:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547486 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Daudzeva | tips = stacija | attēls = Daudzevasstacija.JPG | attēla_apraksts = Stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava I—Krustpils]] | atvērta = 1904 | slēgta = | citi_nosaukumi = Daudsewa | stacijas_tips = kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5 | adrese = Daudzeva, dzelzceļa stacija. <br /> [[Daudzeva]],[[Daudzeses pagasts]], <br /> [[Aizkraukles novads]], LV-5111 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 14 | longs = 39 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēsis]] (29 km)<br /> [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]] (20 km.) <br />[[Menta (stacija)|Menta]] (9 km) <br />[[Sece (stacija)|Sece]] (8 km.) | tuvākie_pp_un_cp = [[256. kilometrs (pieturas punkts)|p.p. 256. km.]] (4 km.) <br /> [[Staburags (stacija)|Staburags]] (17 km.) | attālums_līdz_Rīgai = 140 | attālums_ref = <ref>Braucot caur [[Jelgava I|Jelgavu]].</ref> }} '''Daudzeva''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|līnijā Jelgava I—Krustpils]]. Līdz mūsdienām ir saglabājusies sākotnējā stacijas ēka. Blakus stacijai atrodas 1989. gadā novietots piemiņas akmens [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941.]] un [[1949. gada marta deportācijas|1949.gadā]] deportētajiem pagasta iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daudzese.lv/2240-labiekartots-laukums-pie-pieminekla-daudzevas-stacijas-laukuma|title=Labiekārtots laukums pie pieminekļa Daudzevas stacijas laukumā|last=Ruta|website=daudzese.lv|access-date=2021-01-31|language=lv-lv|archive-date=2021-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203000652/https://daudzese.lv/2240-labiekartots-laukums-pie-pieminekla-daudzevas-stacijas-laukuma}}</ref> == Stacijas vēsture == [[Attēls:Daudzeva.png|thumb|270px|left|Stacijas ēka 20. gadsimta sākumā.]] [[Attēls:Ilya Murometz № 10.jpg|thumb|270px|left|1916. gada aprīļa uzlidojumā Daudzevai vācu zenītartilērijas sabojātais "Iļja Muromietis".]] Stacija tika atklāta 1904. gadā grāfa P. Šuvalova īpašumā. <ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 100. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā stacija atradās vāciešu okupētajā Latvijas daļā. 1916. gada 13. aprīlī ar zenītartilēriju nostiprinātajai Daudzevas stacijai tika veikts uzlidojums ar krievu četrmotoru bumbvedēju "[[Iļja Muromietis (lidmašīna)|Iļja Muromietis]]". Lidmašīnas ekipāžā ietilpa motorists Marsels Pliā ({{val-fr|Marcel Pliat}}), pēc izcelsmes - [[Franču Polinēzija|franču polinēzietis]]. Kaujas laikā lidmašīna tika ievērojami bojāta, un lielā mērā tieši Pliā veiktais remonts kaujas un turpmākā lidojuma apstākļos ļāva lidmašīnai veiksmīgi nosēsties. Pēc kaujas visi ekipāžas dalībnieki tika apbalvoti un tiem paaugstināja dienesta pakāpi, tostarp M. Pliā apbalvoja ar III pakāpes [[Sv. Jura krusts|Sv. Jura krustu]] un piešķīra vecākā apakšvirsnieka (feldfēbeļa) pakāpi.<ref>Катышев, Г. И.; Михеев, В. Р. Крылья Сикорского. — М.: Воениздат, 1992. — 432 с. {{ru ikona}}</ref> [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kauja starp [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu un Latvijas armijas daļām. Arī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas stacija kalpoja kā svarīgs preču pārkraušanas punkts un savienojums ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļu]], kurš darbojās līdz 1972. gadam.<ref>{{Atsauce|title=Neparastais Daudzevas stacijas stāsts - Latvijas Dzelzceļš {{!}} Facebook|url=https://www.facebook.com/LatvijasDzelzcels/videos/neparastais-daudzevas-stacijas-st%C4%81sts/1621893281327852/|accessdate=2021-01-31|language=lv|date=2021-01-15}}</ref> Pasažieru satiksme stacijā pārtraukta 2000. gadā līdz ar pasažieru satiksmes pārtraukšanu visā dzelzceļa līnijā. 2014. gadā stacijas ēka renovēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.staburags.lv/novadu-zinas/jaunjelgavas-novada/remonte-daudzevas-dzelzcela-staciju-100323|title=Remontē Daudzevas dzelzceļa staciju|last=|first=|website=[[Staburags (laikraksts)|Staburags]]|access-date=|date=2014. gada 6. augusts|archive-date=2021. gada 30. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20211130212331/https://www.staburags.lv/novadu-zinas/jaunjelgavas-novada/remonte-daudzevas-dzelzcela-staciju-100323}}</ref> {{clear}} == Attēlu galerija == <gallery widths="230px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG|<center><small>Piemiņas akmens represētajiem</small></center> Attēls:st daudzeva.JPG|<center><small>Skats uz staciju no tilta</small></center> Attēls:st daudzeva ziema.JPG|<center><small>Stacijas ēka ziemā</small></center> Attēls:Daudzevas dzelzcela stacija.JPG|<center><small>Stacijas ēka</small></center> Attēls:Daudzevas stacijas ēka.JPG|<center><small>Stacijas ēka pavasarī</small></center> Attēls:Noliktava Daudzevas stacijā.JPG|<center><small>Noliktava</small></center> Attēls:Tualete Daudzevas stacijā.JPG|<center><small>Tualete</small></center> Attēls:Kravas vilciens Daudzevas stacijā.JPG|<center><small>Kravas vilciens</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Daudzevas stacijā.JPG |<center><small>Sliežu ceļi</small></center> Attēls:Saimniecības ēka Daudzevas stacijā.JPG|<center><small>Bijusī saimniecības ēka, šobrīd dzīvojamā māja</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}} [[Kategorija:Daudzeses pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] 610g4lbax1m08zj0e15svj3iv92knl0 0 143366 4547325 4546945 2026-11-09T15:54:42Z Lietotaajs 19361 4547325 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mīlas viesulis | image = Sturm_der_Liebe_Logo_-_gross_seit_2011.png | genre = [[ziepju opera]]<br />[[romantiska drāma]] | creator = Bea Šmita | executive_producer = Bea Šmita | writer = Jūlija Bahmane<br />Bea Šmita | starring = [[Dirks Galuba]]<br />[[Zeps Šauers]]<br />[[Antje Hāgena]]<br />[[Ērihs Altenkofs]]<br />[[Dīters Bahs]]<br />[[Svens Vāzners]]<br />[[Tanja Laneisa]]<br />[[Jeliza Simseka]]<br />[[Izabella Šterna]]<br />u.c. | country = {{flagicon|Germany}} [[Vācija]] | language = [[Vācu valoda|vācu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 4694 {{small|(17/12/2026)}} | opentheme = Curly - ''Stay'' | theme_music_composer = [[Leslijs Mandoki]]<br />Lašlo Benkers | company = ''[[Bavaria Film]]'' | camera = | runtime = 48–50 minūtes | network = ''[[Das Erste]]'' | picture_format = [[576i]] [[Standard-definition television|SDTV]] (2005–2011)<br /> [[720p]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] (2011–pašlaik) | audio_format = Stereo | first_aired = {{Start date|df=yes|2005|9|26}} | last_aired = pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | website = http://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/index.html }} '''"Mīlas viesulis"''' ({{val|de|Sturm der Liebe}}) ir [[Vācija]]s televīzijas seriāls, kuru sabiedriskā medija [[ARD]] TV kanāls ''[[Das Erste]]'' pārraida kopš 2005. gada 26. septembra. Seriālam ir 22 sezonas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Staffel_22|title=Staffel 22|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2024-12-05|language=de}}</ref> vairāk nekā 4650 sērijas (2026. gada oktobrī).<ref name="ep">[https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/sendung/index.html Episode List]</ref> Latvijā to kopš 2006. gada<ref name="ltv2006">{{tīmekļa atsauce |title=Mīlas viesulis / Seriāli / LTV1 / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |website=ltv.lv |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060406205752/http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |archivedate={{dat|2006|4|6||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|4|6||bez}}}}</ref> 27. marta<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pirmdiena, 27. marts, 5. lpp |url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |website=preilubiblioteka.lv |publisher=Preiļu rajona laikraksts "Novadnieks" |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502091609/http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |page=5 |language=lv |date={{dat|2006|3|24||bez}}}}</ref> pārraida [[LTV1]]. Seriāla darbība notiek pieczvaigžņu viesnīcā netālu no [[Rozenheima]]s [[Bavārija|Bavārijā]]. Seriāla nemainīgi galvenie varoņi ir Hildegarde, Alfonss, Verners, Mihaēls u.c. 2024. gada maijā paziņots, ka "Mīlas viesulis" tiks veidots vismaz līdz 2027. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD setzt beide Telenovelas fort - aber nur als Halbstünder |url=https://www.dwdl.de/nachrichten/97890/ard_setzt_beide_telenovelas_fort__aber_nur_als_halbstuender/ |website=DWDL.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de |date={{dat|2024|5|6||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD-Telenovelas bis 2027 in gewohnter Sendelänge {{!}} Das Erste |url=https://www.daserste.de/specials/ueber-uns/ard-telenovelas-bis-2027-in-gewohnter-sendelaenge100.html |website=daserste.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de}}</ref> == Apraide un mārketings == Seriālu sāka producēt 2005. gada 1. augustā, un no 2005. gada 26. septembra to pārraida darba dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 |title=Bavaria-Archiv (abgefragt: 1. November 2009) |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100114031737/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 }}</ref> Seriālu ir nopirkušas jau 20 raidorganizācijas visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satundkabel.de/index.php?option=com_content&view=article&id=72595&Itemid=155 |title=Autor Süß erklärt sich den Erfolg des Sturms, der bisher in 20 Länder verkauft wurde}}</ref> Tiesības uz visām epizodēm tika piešķirtas "STV" ([[Slovākija]]) un [[TV3 Latvija|TV3]] ([[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 |title=MIPCOM in Cannes |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090111222940/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 }}</ref> tomēr to Latvijā kopš 2006. gada pārraida [[LTV1]].<ref name="ltv2006" /> Itālijā "Rete 4" seriāls tiek pārraidīts itāļu valodā, kas dublēts ar nosaukumu ''Tempesta d'amore''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mediaset.it/rete4/tempesta_d_amore/|title=Tempesta d’amore auf Rete 4}}</ref> [[Bulgārija]]s raidorganizācija "Nova TV" to pārraida kopš 2009. gada jūlija beigām ar nosaukumu ''Wetrowete na Lyubowta'' (Mīlestības vēji). Beļģijā "Vitaya" pārraida ''Mīlas viesuli'' vācu valodā ar flāmu subtitriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Stievie|url=https://stievie.be/info/s/sturmderliebe|title=Kijk tv op jouw manier|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015122913/https://stievie.be/info/s/sturmderliebe}}</ref> [[Polija]]s raidorganizācija "TV Puls" pārraida ''Mīlas viesuli'' ar nosaukumu ''Burza uczuć''. [[Francija|Francijā]] apraide sākās 2013. gada pavasarī ar 1392. sēriju HD versijā "France Télévisions". [[Islande]]s raidorganizācija "RUV" seriālu sāka translēt 2012. gada oktobrī ar ceturto sezonu un galveno varoņu pāri ''Emmu'' un ''Fēliksu''. Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s pētījumu institūta "Digital TV Research" pētījumu, seriāls 2012. gadā Eiropas televīzijas tirgū guva ieņēmumus 93,2 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā; ''Mīlas viesulis'' bija vienīgais seriāls labāko desmitniekā, kas nenāca no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>Christian Junklewitz: [http://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html ''SerienBiz: NCIS ist die wertvollste Importserie''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191216073903/https://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html |date={{dat|2019|12|16||bez}} }}, serienjunkies.de (abgerufen am 12. Juli 2013).</ref><ref>digitaltvresearch.com: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf|title=Top imported drama titles gain as others fade (PDF; 381&nbsp;kB)|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130721013000/http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf}}</ref> == Sižets == [[Attēls:Sturm der Liebe.jpg|thumb|Seriāla logotips līdz 2009. gadam]] Seriāla stāsts ir par attiecībām un [[Mīlestība|mīlestību]], kura darbība norisinās ap pieczvaigžņu viesnīcu "Firstenhofu". Notikumi risinās izdomātā ciematā ''Bihlheimā'', [[Bādtelca|Bādtelcā]], [[Augšbavārija|Augšbavārijā]]. Viesnīcas ārējie skati ir ņemti no [[Vāgenes pils]], [[Vāgenes ciemats|Vāgenes ciematā]], netālu no [[Rozenheima]]s. Sižets ir saistīts ap ''Zālfeldu'' ģimenes locekļiem, kuri ir viesnīcas īpašnieki un viņu darbiniekiem. Sezonas ir savstarpēji saistītas, kur mīlnieku pāri beigās saiet kopā pēc daudz un dažādām nesaskaņām un pārdzīvojumiem. == Sezonu pārskats == {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" |+ !Sezona !Pirmā sērija !Pēdējā sērija !Sēriju skaits |- !1 |1 <small>(26.09.2005)</small> |313 <small>(31.01.2007)</small> |313 |- !2 |314 <small>(01.02.2007)</small> |520 <small>(18.12.2007)</small> |207 |- !3 |521 <small>(19.12.2007)</small> |703 <small>(08.10.2008)</small> |183 |- !4 |704 <small>(09.10.2008)</small> |914 <small>(14.09.2009)</small> |211 |- !5 |915 <small>(15.09.2009)</small> |1117 <small>(05.08.2010)</small> |203 |- !6 |1118 <small>(06.08.2010)</small> |1391 <small>(10.10.2011)</small> |274 |- !7 |1392 <small>(11.10.2011)</small> |1600 <small>(05.09.2012)</small> |209 |- !8 |1601 <small>(06.09.2012)</small> |1814 <small>(02.08.2013)</small> |214 |- !9 |1815 <small>(05.08.2013)</small> |2066 <small>(10.09.2014)</small> |252 |- !10 |2067 <small>(11.09.2014)</small> |2265 <small>(28.07.2015)</small> |199 |- !11 |2266 <small>(29.07.2015)</small> |2499 <small>(25.07.2016)</small> |234 |- !12 |2500 <small>(26.07.2016)</small> |2692 <small>(22.05.2017)</small> |193 |- !13 |2693 <small>(23.05.2017)</small> |2812 <small>(17.11.2017)</small> |120 |- !14 |2813 <small>(20.11.2017)</small> |3019 <small>(18.10.2018)</small> |207 |- !15 |3020 <small>(19.10.2018)</small> |3264 <small>(06.11.2019)</small> |245 |- !16 |3265 <small>(07.11.2019)</small> |3515 <small>(22.12.2020)</small> |251 |- !17 |3516 <small>(23.12.2020)</small> |3729 <small>(01.12.2021)</small> |214 |- !18 |3730 <small>(02.12.2021)</small> |3957 <small>(02.01.2023)</small> |228 |- !19 |3958 <small>(05.01.2023)</small> |4151 <small>(22.11.2023)</small> |194 |- !20 |4152 <small>(23.11.2023)</small> |4334 <small>(04.12.2024)</small> |183 |- !21 |4335 <small>(05.12.2024)</small> |4485 <small>(28.10.2025)</small> |151 |- !22 |4486 <small>(29.10.2025)</small> |4665 <small>(03.11.2026)</small> |180 |- !23 |4666 <small>(04.11.2026)</small> | | |} == Seriāla galvenie varoņi == === Verners Zālfelds un Kristofs Zālfelds === [[Attēls:Saalfeld_Clan.png|alt=|thumb|''Zālfeldu''{{Novecojusi saite}} dzimtas koks]] '''''Verners Zālfelds''''' ir ''Roberta'', ''Lauras'', ''Sandras'', ''Morica'', ''Konstantīna'' un ''Viljama'' tēvs, kā arī ''Aleksandra'' likumīgais tēvs, kurš reiz apprecējās ar ''Firstenhofas'' mantinieci ''Šarloti Zālfeldi''. Daudzus gadus viņš ir 5 zvaigžņu viesnīcas direktors. Pēc gandrīz 40 gadiem viņš beidzot ir salabis ar savu brāli ''Andrē'' un atkal nodarbina viņu kā pavāru ''Firstenhofā''. Nekas nav mainījies viņa tieksmē uzticēties viltīgām un skaistām sievietēm. Viņš atkal un atkal krāpis savu sievu ''Šarloti'', kas galu galā noveda pie viņu šķiršanās pēc 36 laulības gadiem.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/index.html Werner Saalfeld], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Pēc ''Barbaras fon Heidenbergas'' par jauno sievu Verneram kļūst ''Dorisa van Nordena'', kuru viņš pameta pēc īsas afēras [[Buenosairesa|Buenosairesā]] un kopš tā laika vairs nav redzējis. Tā kā Verners staigāja ar "rozā brillēm", viņš nepamanīja, kādu spēli ''Dorisa'' spēlē ar ''Šarloti''. Pēc tam, kad ''Dorisa'' atzinusies visos savos ļaunajos darbos un bijusi ieslodzīta, ''Verners'' teica, ka atkal ir laiks pārmaiņām. Viņš tiek izvirzīts par jauno ''Bihlheimas'' mēru un uzvar vēlēšanās. Tikai ''Frīdrihs'' ir aizdomīgs par ''Verneru'' un atkal un atkal mēģina pārliecināt ''Šarloti'', ka Verners rīkojas nepareizi. Viņš arī sāk attiecības ar ''Natašas'' jaunāko māsu ''Popiju Šveicari'', kuru vēlāk apprec. Kad ''Popija'' kādu laiku vēlāk mirst kruīzā kopā ar māti, viņš krīt dziļās sērās. Kad ''Adrians Lehners'' iegādājās 20% no "Firstenhofas" [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijām]], atklājās tumšs ''Vernera'' pagātnes noslēpums. Reiz viņš piesedza [[Slepkavība|slepkavību]], kuru par samaksu pastrādāja ''Adriana'' tēvs ''Hāgens''. Tikmēr ''Šarlote'' ir piedevusi viņam grēkus ar ''Hāgenu Lehneru'' un abi ir nolēmuši atkal apprecēties, kas pēc tam tiek īstenots. Pēc tam, kad ''Šarlote'' pārcēlās uz [[Āfrika|Āfriku]], Verners turpināja cīnīties ar ''Kristofu'' par "Firstenhofu". Viņš cer ar ''Roberta'' atbalstu pilnībā atbrīvoties no viņa. ''Verners'' neuzticas mazdēlam ''Džošuā'', ko viņš arī neslēpj. Kamēr ''Verners'' bauda dzīvi trīs paaudžu mājsaimniecībā, šķiršanās no ''Šarlotes'' atkal parāda to, kas viņam vajadzīgs, lai būtu pilnīgi laimīgs. Drīz viņa uzmanību piesaista cita sieviete. '''''Kristofs Zālfelds''''' ir viesnīcas dibinātāja ''Ludviga Zālfelda'' mazdēls un pasaules mēroga lētu [[Viesnīca|viesnīcu]] tīkla īpašnieks. Viņš ierodas ''Bihelheimā'', lai padarītu "Firstenhofu" par savu ģimenes vietu, jo viņš uzskata sevi par vienīgo likumīgo pēcteci viesnīcas dibinātājam. Viņš ieguva lielāko daļu viesnīcas akciju ar intrigu palīdzību. Viņa lielās mīlestības ''Alīsijas'' zaudēšana bija smags trieciens ''Kristofam''. Galu galā viesnīcas vairākuma īpašnieks ir pieradis iegūt to, ko vēlas. Viņš prasmīgi izmanto “Firstenhofas” cilvēkus kā šaha figūras, lai nostiprinātu savu pozīciju. Viņš ne pie kā neapstājas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par viņa bijušo sievu ''Kseniju'', viņa bērniem vai konkurentiem. Kad Kristofa dzīvē ienāk cita sieviete, viņam ir jāsaprot, ka viņš var daudz ko kontrolēt, bet ne savas jūtas. === Citas nozīmīgas lomas === '''''Alfonss''''' un '''''Hildegarde Zonbīhleri''''' gadu desmitiem ir nodarbināti ''Firstenhofā'', viņa virtuvē kā otrā pavāre un viņš kā galvenais šefportjē. Alfonsam ir īpašas attiecības ar ''Zālfeldiem'', arī tāpēc, ka viņam jaunībā bija attiecības ar ''Šarloti Zālfeldi'' – ''Aleksandrs'' ir viņu dēls. ''Hildegarde'' ir iesaistījusies vietējā padomē un bija mēra amata kandidāte. Viņu abu bērns ir ''Marija Zonbīhlere'', kura ir pametusi ''Firstenhofu''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/sepp-schauer-als-alfons-sonnbichler-102.html Alfons Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref><ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/antje-hagen-als-hildegard-sonnbichler-102.html Hildegard Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Tā kā Alfonss kļuva par [[Bavārija]]s "seju", viņš satiek aktrisi ''Magdalēnu Murnau'', ar kuru viņš uzņem dažas reklāmas un tiek uzaicināts uz publiskiem pasākumiem. Laika gaitā ''Hildegarde'' pamazām kļūst greizsirdīga uz ''Magdalēnu'' un jūtas kā "piektais ritenis". Pēc ''Magdalēnas'' aizbraukšanas starp ''Zonbīhleriem'' atgriežas miers. Pēc kāda laika ciemos ierodas viņas brāļadēls ''Jonass Damanis''. Kad ''Klāra Morgenšterna'' ierodas ''Bihlheimā'' kopā ar savu māti ''Melāniju'', sauktu par ''Melliju'', izrādās, ka ''Alfonss'' ir ''Mellijas'' tēvs un ''Klāras'' vectēvs. Lai arī ''Hildegarde'' sākumā ir šokā, viņa drīz pieņem ''Melliju'' tā, it kā būtu pašas meita. Dažus mēnešus vēlāk ''Mellijas'' mātes ''Gertijas'' parādīšanās izraisa ažiotāžu, jo viņa ir ļoti īpatnēja. Pēc kāda laika viņš kopā ar ''Hildegardi'', kā arī ''Natašu'' un ''Mihaēlu'' nodibināja literatūras grupu. ''Alfonsam'' kādu laiku bija jācīnās ar smagu aizmāršību, kas ''Hildegardei'' sagādāja lielas bažas. Par pārsteigumu ''Alfonsam'', viņa uztaisa manikīru. Tas, kas notika pēc tam, pārsteidz ''Alfonsu'', jo pēkšņi viņa sieva saņem uzmanību no visiem, it īpaši no citiem vīriešiem. Viņa kļūst par jauna skaistumkopšanas produkta seju un tādējādi piesaista vairāk uzmanības, nekā viņa gaidīja. '''''Andrē Konopka''''' ir ''Vernera Zālfelda'' jaunākais brālis un pēc daudziem gadiem beidzot ir ar viņu salīdzis mieru. Tagad viņš strādā pie viņa kā šefpavārs. ''Andrē'' reizēm ir diezgan bērnišķīgs. Viņa brāļadēls ''Roberts'' pēc sievas ''Mirjamas'' nāves atgriezās "Firstenhofā" un strādāja kopā ar ''Andrē'' kā otrais galvenais šefpavārs, līdz Andrē atkāpās ''Geca'' spiediena dēļ. Šīs nodevības dēļ viņš aizgāja no ģimenes. Jo īpaši ''Roberta'' jaunais bistro bija tas, kur viņš mēģināja darīt visu iespējamo, lai to sabotētu. ''Andrē'' dēls ''Simons'' kopā ar sievu ''Maiki'' ir devies uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un strādā par vīndari sievastēva īpašumā pie ''Jaspera Štēnkampa''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html André Konopka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200818120209/https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html |date={{dat|2020|08|18||bez}} }} (Zugriff am 29. Dezember 2013)</ref> ''Sabrīna Gerresa'', pieaugusī ''Andrē'' meita tiek pieņemta darbā, bet diemžēl mirst divus gadus vēlāk aviokatastrofā. ''Mihaēls'' un ''Andrē'' apprecas, lai glābtu no cietuma ''Andrē'', kurš saindēja ''Natašu'' ar [[Glutamāti|glutamātu]]. Nedaudz vēlāk viņi izšķiras. Pēc dažādiem notikumiem, ''Andrē'' sākās attiecības ar ''Melliju Zonbīhleri'' un arī radās jūtas pret ''Sjūzenu Ņūkombu'', kas noveda pie atsvešināšanās no ''Mellijas''. ''Andrē'' un ''Mellija'' apprecējās un bija laimīgi, līdz ''Andrē'' pastāvīgo melu dēļ viņa no viņa izšķīrās un pārcēlās pie meitas ''Klāras'' [[Tokija|Tokijā]]. Kad alus darītavai radās parādi, ''Andrē'' mēģināja to glābt, izmantojot apdrošināšanas izkrāpšanu, bet viņa dedzināšanas mēģinājums tika atklāts, tāpēc ''Andrē'' tika notiesāts. Kamēr viņa lielā mīlestība ''Mellija'' ir sākusi jaunu dzīvi Tokijā, viņa mahinācijas viņam "nāk atpakaļ". Ar smagu sirdi ''Andrē'' dodas ceļā uz cietumu, taču nekad tur nenonāk. '''''Dr. Mihaēls Nīderbīls''''' ierodas "Firstenhofā"'','' lai pārņemtu uz [[Kanāda|Kanādu]] aizbraukušās ''Evelīnas Konopkas'' praksi. Pēc neilga laika izrādās, ka viņš ir ''Tanjas Heinemanes'' (toreizējās ''Lībercas'') dēla ''Fabiana'' tēvs. Pēc neveiksmīgām attiecībām ar ''Šarloti Zālfeldi'', viņš pēc kāda laika saderinājās ar ''Rozāliju Engeli'', bet viņa uzsāka romānu ar staļļa zēnu ''Jākobu Krendlingeru''. Pēc tam viņš izšķīrās no ''Rozālijas''. ''Mihaēlam'' ir pārsteigums, kad viņa pieaugušā meita ''Debija'', kura ir no iepriekšējām attiecībām, apciemo viņu "Firstenhofā".<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/erich-altenkopf-als-dr-michael-niederbuehl-104.html Michael Niederbühl], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Vēlāk ''Mihaēls'' kļuva par ''Marlēnas Šveicares'' partneri. Pēc tam, kad viņa apprecējās ar savu lielo mīlestību ''Konstantīnu Rīdmīlleru'', šīs attiecības izjuka. Pēc neilga laika ''Mihaēls'' flirtē ar ''Koko'', bet pēc tam, kad no viņu abu attiecībām nekas nav sanācis, ''Koko'' pamazām iemīlas ''Goranā'', kurš viņu pielūdz kopš pirmās iepazīšanās reizes un ir apņēmības pilns būt ar viņu kopā. Kad ''Mihaēls'' atzīstas, ''Koko'' saprot, ka arī viņai ir slepenas jūtas pret viņu, bet viņa vēlas būt attiecībās ar ''Goranu.'' Nedaudz vēlāk viņš un ''Nataša'' izveido duetu “Mīla gaisā”. Strādājot kopā, abi iemīlas un galu galā apprecas. ''Mihaēls'' krāpj ''Natašu'' ar viņas jaunāko māsu ''Popiju'', kura pēc tam pat paliek stāvoklī, bet cieš no [[Spontānais aborts|spontāna aborta]]. Neskatoties uz to, ''Nataša'' un ''Mihaēls'' paliek kopā. Vēlāk "Firstenhofā" ierodas ''Mihaēla'' dēls ''Fabians''. Lai gan sākotnēji viņam un ''Natašai'' nebija labas attiecības, vēlāk tās noskaidrojās. Pēc ilgām pārdomām, ''Mihaēls'' piedod sievai dēku ar ''Nilu''. Pēc kāda laika ''Ksenija Zālfelde'' iemīlas ''Mihaēlā'', un abiem ir romāns. Pēc tam, kad romāns ir beidzies, viņš un ''Nataša'' sāk pāru terapiju. Tur viņi atkal iemācījās mīlēt viens otru. '''''Nataša Šveicare''''' ir ekscentriska dziedātāja, kura saderinās "Firstenhofā" tikai tāpēc, lai grozītos ap mūzikas producentu un dotos uz [[Brodvejas teātris|Brodveju]]. Kad viņas potenciālais albuma producents atsakās, ''Nataša'' ir spiesta veidot karjeru "Firstenhofā". Pēc tam, kad viņas meita un ''Konstantīns'' kļūst par pāri, viņa dod viņiem savu svētību. Kādu laiku vēlāk viņa izveido duetu "Mīla gaisā" kopā ar ''Mihaēlu''. Strādājot kopā, viņi abi iemīlās, līdz beigās apprecās. Kādu laiku vēlāk Nataša saslima ar [[Nuevoskleroze|nuevosklerozi]] un slēpa to no ''Mihaēla''. Kad viņš to uzzināja, viņš darīja visu, lai glābtu ''Natašas'' dzīvību. Tamdēļ viņš pat pārgulēja ar ''Frederiki Breieri'', dakteri, kura kādreiz bija viņā iemīlējusies. Viņa vērpa dažādas intrigas, lai atgūtu ''Mihaēlu'', bet, kad tās izgāzās, pat sacīja, ka viņš izvaroja viņu, bet beigās noliedza to. Tad viņa saprata, ka nevar izšķirt ''Mihaēlu'' un ''Natašu'' un pameta "Firstenhofu". Kādu laiku vēlāk ''Nils Heinemanis'' iemīlējās ''Natašā'' un viņas laulība ar ''Mihaēlu'' bija briesmās. ''Nataša'' piedeva ''Mihaēlam'' dēku ar ''Kseniju''. Pēc visiem šiem trauksmainajiem notikumiem bārmene dara visu iespējamo, lai vienreiz un uz visiem laikiem glābtu savu laulību. '''''Roberts Zālfelds''''' ir ''Vernera'' un ''Šarlotes'' dēls, ''Mirjamas'' atraitnis, bijušais ''Evas'' vīrs un ''Valentīnas'' tēvs. Viņš uzauga "Firstenhofā" un ieguva viesnīcas virtuvei pirmo zvaigzni kā šefpavārs. Divas reizes atradis mīlestību "Firstenhofā", viņš kopā ar ''Evu'' un ''Valentīnu'' dodas uz [[Verona|Veronu]] un tur atver [[Restorāns|restorānu]]. Kad ''Šarlote'' pēc uzturēšanās cietumā dodas atpūsties uz Āfriku, ''Roberts'' atgriežas "Firstenhofā"'','' lai uz laiku pārvaldītu savu vecāku akcijas. ''Robertam'' piederēja daļa no ''Vernera'' "Firstenhofas" akcijām, lai atbalstītu savu tēvu cīņā par "Firstenhofu". Cīņa par varu viesnīcā atklāj iepriekš nesaprotamus aspektus. Roberts atrod atbalstu un mieru sievā ''Evā''. Tomēr viņam jāsaprot, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu un, ka viņam būs jācīnās par laimīgu laulību. == Galvenie pāri == === 1.—313. sērija: Laura un Aleksandrs Zālfelds === ''Laura Mālere'', šefpavāre, un ''Aleksandrs'', vecākais ''Zālfeldu'' dēls un jaunākais viesnīcas šefs, iemīlas. Oficiāli viņiem nav lemts ilgi būt kopā, jo izrādās, ka abi ir pusbrālis un pusmāsa, jo ''Laura'' ir ''Vernera Zālfelda'' ārlaulības meita. Tikai pēc tam, kad ''Laura'' paliek stāvoklī no ''Aleksandra'' pēc slepenas satikšanās ar viņu, atklājas, ka abi nav radinieki, jo ''Aleksandrs'' nav ''Vernera'' bioloģiskais dēls, bet gan ''Alfonsa Zonbīhlera''. ''Helēna Marinelli'', kura arī paliek stāvoklī no ''Aleksandra'', bet pēkšņi zaudē bērnu, nolaupa ''Lauru'' viņas kāzu dienā, jo viņa uzskata, ka ''Lauras'' bērns ir viņas. Pēc tam, kad ''Laura'' izbēg no gūsta pazemes cietumā, ''Helēna'' atklāj viņas bēgšanas mēģinājumu un vēlāk piesien viņu pie gultas. Neilgi pēc tam pazemes cietumā izceļas ugunsgrēks. ''Aleksandrs'' izglābj ''Lauru'' pēdējā brīdī un nogādā viņu slimnīcā, jo viņa saindējas ar dūmiem. Neilgi pēc tam abi apprecās un dodas uz [[Brisele|Briseli]], kur ''Aleksandrs'' kļūst par izpilddirektoru un ''Laura'' par konditori slavenā konditorejā. ''Laurai'' un ''Aleksandram'' piedzimst bērns: ''Hanna Zālfelde''. Kad ''Roberts'' nonāk [[Koma|komā]], ''Aleksandrs'' atkal apciemo savu ģimeni. Divus gadus vēlāk ''Laura'' un ''Roberts'' apmeklē "Firstenhofu" tās jubilejā, kur viņa satiek savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" vēlreiz un kļūst par [[infekcija]]s upuri. Vēlāk ''Laurai'' piedzimst otrs bērns: ''Pēters Zālfelds''. Vēl ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" viņa mātes ''Šarlotes'' un ''Frīdriha'' kāzās. === 314.—520. sērija: Mirjama un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', galvenais šefpavārs, un viesnīcas līdzīpašnieks, ir ''Šarlotes'' un ''Vernera'' dēls. ''Mirjama fon Heidenberga'' uz "Firstenhofu" ierodas kopā ar pamāti ''Barbaru''. ''Roberts'' un ''Mirjama'' uzreiz iemīlas. Bet viņi viens otru atrod tikai caur daudziem dzīves līkločiem. ''Mirjama'' pat apprecējās ar savu bērnības mīļoto ''Fēliksu Tarašu,'' bet ''Roberta'' un ''Mirjamas'' mīlestība ir spēcīgāka un liek Mirjamas laulībai izgāzties. Pirms gaidāma ''Mirjamas'' šķiršanās, abi svin simboliskas kāzas un pārceļas uz [[Parīze|Parīzi]], kur ''Mirjama'' sāk strādāt kā parfimēre, bet Roberts atver nelielu [[Restorāns|restorānu]]. Gadu vēlāk ''Mirjama'' uz dažām dienām ierodas "Firstenhofā" un izšķiras no ''Fēliksa''. Roberts ierodas ciemos uz "Firstenhofas" gadadienu kopā ar ''Lauru'', kur viņš satiek arī savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. Dodoties prom, viņš paziņo, ka ''Mirjama'' pavasarī gaida meitu. Pēc pusgada ''Roberts'' atkal atgriežas "Firstenhofā", lai sniegtu liecības tiesas procesā pret ''Barbaru''. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, notiek traģēdija: ''Mirjama'' nomirst, dzemdējot viņu abu meitu ''Valentīnu''. Roberts apglabā savu mīļoto sievu "Firstenhofā" un pēc tam krīt dziļās sērās. === 521.—703. sērija: Samija un Gregors Bergmeisters === ''Samija Obote'' nelegāli ieradās [[Vācija|Vācijā]], lai paslēptos no sava valdonīgā tēva, kurš vēlas viņu piespiedu kārtā izprecināt ar liellopu tirgotāju un uzturas pie ''Šarlotes Zālfeldes'', kura reiz izglāba viņas dzīvību. Laika gaitā ''Samija'' un ''Gregors'' iemīlas, bet ''Gregors'' uzsāk mīlas dēku ar ''Roberta Zālfelda'' pusmāsīcu ''Leoniju Preizingeri'', kas tomēr ir īslaicīga, jo viņai ir jūtas arī pret ''Marku Kolveijeru''. Šķiet, ka viss notiek uz labu, līdz ''Fiona Markvarta'' nogalina ''Samijas'' tēvu ''Džošuā'' ar pelnu trauku viņa dārgā [[Dimants|dimanta]] dēļ un aizdomās tiek turēts ''Gregors''. Pēc kāda laika viņš sāk attiecības ar izmeklēšanas [[Komisārs|komisāri]] ''Janu Šneideri'', kura pēc tam pat no viņa gaida bērnu. Pēc kāda laika ''Samija'', savukārt, nodibina sakarus ar ''Simonu Konopku''. Kāzu dienā viņa tomēr pamana, ka viņas jūtas pret ''Gregoru'' ir spēcīgākas. Arī ''Fiona'' atzīst savu noziegumu un braucot mašīnā ar ''Šarlotes'' māsu ''Elizabeti,'' nonāk [[Autoavārija|autoavārijā]], kurā ''Fiona'' nekavējoties aiziet bojā, bet ''Elizabete'' ir kritiski ievainota. Arī viņa pēc dažām nedēļām mirst sava bērnības mīļotā ''Johana Grūbera'' apskāvienos. Pēc traģēdijas ''Samija'' un ''Gregors'' apprecas ar romantiskām kāzām tvaikonī un beidzot sāk jaunu dzīvi [[Āfrika|Āfrikā]]. Pēc vairāk nekā septiņiem gadiem ''Gregors'' uz īsu brīdi atgriežas "Firstenhofā". === 704.—914. sērija: Emma un Fēlikss Zālfelds === ''Emma Štrobla'' iemīlēja ''Fēliksu'', kad satika viņu pirmo reizi, kurš toreiz bija "Firstenhofas" restorāna vadītājs. Pēc tam, kad abi kopā dejoja ''Gregora'' un ''Samijas'' kāzās, ''Fēlikss'' iemīlējās ''Emmas'' viltīgajā pusmāsā ''Rozālijā Engelē''. ''Emma'' ilgi mēģināja saiet kopā ar ''Fēliksu'', līdz beidzot viņa uzsāka attiecības ar ''Benu Šponheimu''. Pēc kāda laika abi nolemj apprecēties. Pēc tam, kad ''Bena'' bioloģiskā māte ''Barbara fon Heidenberga'' nolaupīja ''Fēliksu'' un ''Emmu'' un ieslēdza viņus [[Elektrostacija|elektrostacijā]], ''Emma'' izšķiras no ''Bena'' ''Fēliksa'' labad. Kad ''Emma'' un ''Fēlikss'' ir atraduši viens otru, ''Rozālija'' izliekas par [[Grūtniecība|grūtnieci]]. Ar to viņa vēlas panākt, lai ''Fēlikss'' viņu apprecētu. Tomēr viņas meli drīz tiek atklāti, un neilgu laiku vēlāk ''Emma'' un ''Fēlikss'' apprecas [[Austrija]]s laukos tēva saimniecībā. Kāzu laikā ''Rozālija'' vēlas nogalināt ''Emmu'', bet padodas, jo saprot, ka mīl viņu. ''Emma'' un ''Fēlikss'' kopā ar ''Fēliksa'' tēvu ''Johanu'' sāk jaunu dzīvi [[Kanāda|Kanādā]]. Piecus mēnešus vēlāk ''Fēlikss'' un ''Emma'', kura tagad ir stāvoklī, uz neilgu laiku apciemo "Firstenhofu". Medicīniskajā izmeklēšanā atklājās, ka ''Emmai'' būs [[dvīņi]]. Pēc pusgada ''Emma'' laiž pasaulē divus dēlus ''Maksu'' un ''Moricu''. ''Emma'' un ''Fēlikss'' atgriežas "Firstenhofā" īsu brīdi uz modes šovu. === 915.—1117. sērija: Sandra un Lūkass Castrovs === Neilgi pēc ''Emmas'' un ''Fēliksa'' došanās prom, kļuva zināms, ka ''Korbiniāna Nīderbīla'' mājsaimniece ''Kosima Castrova'' pēc dzimšanas tika samainīta pret ''Šarloti Zālfeldi'' un tas, ka viņa ir ''Ludviga Zālfelda'' īstā meita. "Firstenhofā" ierodas viņas dēls ''Lūkass''. Tur viņš satiek savu bijušo klasesbiedreni ''Anniku Brukneri'', kura no "neglītā pīlēna" kļuvusi par "skaistu gulbi". ''Lūkass'' viņu apbur. Nedaudz vēlāk ''Annika'' iet bojā autoavārijā, par kuru daļēji ir atbildīgs ''Lūkass''. Pēc tam viņš slimnīcā satiek ''Sandru Ostermeijeri'', kurai sirds mazspējas dēļ ir atlicis dzīvot tikai dažas dienas. Kad viņai pēc ''Annikas'' nāves tiek pārstādīta sirds, ''Lūkass'' sēž pie viņas gultas un atzīstas mīlestībā. ''Sandra'' ir ļoti aizkustināta par viņa vārdiem. Sākot rehabilitāciju "Firstenhofā", izrādās, ka viņa ir ''Vernera Zālfelda'' meita. Kādu laiku vēlāk ''Lūkass'' un ''Sandra'' atrod viens otru, bet pēc dažādām intrigām viņi šķiras. Tad ''Lūkass'' apprec ''Rozāliju'', bet dažas dienas vēlāk no viņas šķiras. Viņš atkal atgriežas pie ''Sandras''. ''Kosima'' veic slepkavības mēģinājumu pret ''Rozāliju'' un kopā ar dēlu ''Lūkasu'' sniedz viltus [[alibi]]. Viņa šantažē ''Sandru'', lai viņa šķirās no ''Lūkasa''. Kad izrādās, ka ''Sandra'' no ''Lūkasa'' ir stāvoklī, ''Kosima'' izbeidz savu šantāžu. Neskatoties uz to, ''Sandra'' nedaudz vēlāk zaudē bērnu. Arī ''Lūkasa'' tēva ''Geca'' parādīšanās izraisa ažiotāžu: kad viņš uzzina, ka ''Lūkass'' un ''Sandra'' ir aprakti [[Lavīna|lavīnā]], viņš nesauc palīdzību, bet vilto nolaupīšanu un mēģina šantažēt ''Verneru'' un ''Kosimu'', kas tomēr neizdodas. Kad ''Kosimu'' sāk šantažēt ''Rozālija'' ar mēģinājumu viņu nogalināt, viņai uznāk spēku izsīkums: viņa cieš no nāvējošas [[sirdslēkme]]s un ar pēdējiem vārdiem lūdz ''Lūkasam'' piedošanu. ''Lūkass'' un ''Sandra'' apprecās un kopā dodas uz kalniem [[Čehija|Čehijā,]] lai pārveidotu vecu [[Klosteris|klosteri]] par jaunu eko–viesnīcu. Pēc kāda laika abi adoptē mazu meiteni vārdā ''Anna''. === 1118.—1391. sērija: Eva un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', kurš divarpus gadus iepriekš bija pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]] ar savu lielo mīlestību ''Mirjamu'', atgriežas "Firstenhofā" uz tiesas procesu pret ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura ir apsūdzēta par slepkavību. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, viņš piedzīvo traģēdiju: ''Mirjama'', kura bija smagā stāvoklī, mirst, dzemdējot viņu meitu ''Valentīnu''. Vēlāk tikai auklīte ''Eva Krendlingere'' viņa dzīvei spēja piešķirt nelielu dzīvesprieku. ''Eva'' savulaik zaudēja savu lielo mīlestību: pirms vienpadsmit gadiem burāšanas negadījumā noslīka ''Markuss Castrovs'', ''Kosimas Castrovas'' vecākais dēls. ''Eva'' arī atklāj, ka viņas tēvs ir ''Gustls Mozburgers'', ''Alfonsa Zonbīhlera'' pusbrālis. ''Eva'' ir iemīlējusies ''Robertā'' un abi kopīgi brauc uz Veronu. Kad ''Eva'' paliek stāvoklī, ''Roberts'' pašķirās no viņas, sakarā ar viņa traumu ''Mirjamas'' nāves dēļ. Tad uzrodas ''Markuss Castrovs'', kuru bija nolaupījusi [[mafija]], no kuras gūsta pēc vairākiem mēnešiem viņš spējis izbēgt. Viņš vēlas atgūt ''Evu''. Pirms viņš dodas pie viņas, viņš neapzināti vienu nakti pavada meža būdiņā kopā ar tēva sievu ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura pēc tam paliek stāvoklī. Kad ''Markuss'' beidzot atklāj ''Evai'' patiesību, viņa drīz pēc tam zaudē ''Roberta'' bērnu. Pēc kāda laika ''Evas'' jūtas pret ''Markusu'' ir atmodušās un viņa vēlas viņu precēt. Barbara saindē ''Markusa'' tēvu ''Gecu'', jo viņš draudēja viņu nogādāt cietumā. Vēlāk ''Eva'' saprot, ka vairs nemīl ''Markusu'', un vēlas no viņa šķirties. Tieši tad viņa uzzina, ka viņam ir nāvējošs [[smadzeņu audzējs]]. ''Eva'' nolemj palikt pie ''Markusa'' līdz brīdim, kad viņš tiks izdziedināts. Tomēr ''Markuss'' vairs netic, ka var kļūt vesels un vēlas apprecēt ''Evu'', pirms viņš nomirst. Neilgi pirms "jā" vārda, viņš sabrūk, bet vēlāk tiek izglābts pēc ārkārtas operācijas. Īsi pēc tam ''Eva'' šķiras no viņa. Uz neilgu laiku domājis par [[Pašnāvība|pašnāvību]], viņš atkal optimistiski raugās nākotnē un dodas uz [[Zilte|Zilti]]. Neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' apprecās. Par cik ''Barbarai'' neizdevās panākt, ka ''Robertu'' ievieto aiz restēm, kāzu laikā viņa uzspridzina "Firstenhofu" un tiek domāts, ka viņa mirst bēgšanas laikā, tomēr tā nav, jo Barbara vēlāk uzrodās. Par laimi, sprādzienā neviens netika nogalināts, un neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' kopā Veronā atvēra restorānu. Gandrīz piecus ar pusi gadus vēlāk ''Roberts'' uz dažām dienām atgriežas "Firstenhofā", pēc tam, kad viņa māte ''Šarlote'' cieš atmiņas zudumu. Kad viņa jūtas labāk, ''Roberts'' dodas atpakaļ uz Veronu. Aptuveni pēc sešiem mēnešiem ''Roberts'' un ''Eva'' uz īsu brīdi atgriezās "Firstenhofā" saistībā ar ''Šarlotes'' un ''Vernera'' kāzām. === 1392.—1600. sērija: Terēze Burgere un Morics van Nordens === Pabeidzot studijas, lai kļūtu par aldari, ''Terēze Burgere'' atgriežas no [[Berlīne]]s dzimtajā pusē ''Bihlheimā'' un ar šausām atklāj, ka ģimenes uzņēmums ''Burger Bräu'' (''Burgerbrūzis'') ir nolaists un pamests. Pretēji viņas labākās bērnības draudzenes brīdinājumam, vadības konsultantei ''Gitijai Kēnigai'', viņa tomēr nolemj atsākt ražošanu un atjaunot alus darītavu. Kad viņa tīrīja vecas alus mucas, viņa satika arhitektu ''Moricu van Nordenu'', un abi satuvinās. Viņa māte ''Dorisa'' – nekustamo īpašumu aģente un uzņēmuma ''Van Norden Bau'' īpašniece plāno luksusa dzīvojamo kompleksu ''Bihlheimā'', kur viņa jau ir iegādājusies neskaitāmus īpašumus. Tagad, kad viņas plānos ir alus darītava, viņa rīkojas aiz sava dēla jaunās draudzenes muguras un mēģina izdarīt liktenīgo triecienu uzņēmumam. ''Morics'' pārkrīt pār tiltu un pazūd upē. Bezsamaņā esošo ''Moricu'' upes krastā atrod jaunā romiete ''Elēna Majorē'' un viņas tēvs, kurš viņu nogādā slimnīcā. ''Elēna'', kura ar ''Hildegardes'' starpniecību iegūst virtuves asistenta darbu "Firstenhofā", pierunā plastikas ķirurgu, kurš viesnīcā uzturējies kā viesis, rūpēties par ''Moricu''. Ar jaunu seju, bet bez iepriekšējās dzīves atmiņām, viņš strādā kā ''Pēteris Bahs'' par viesnīcas dārznieku. Par cik ''Verners'' nevēlējās iecelt ''Andrē'', bet gan ''Robertu'' kā otro viesnīcas vadītāju, ''Andrē'' mēģina sacelties pret vecāko brāli un pievienojas alus darītavai kā partneris. ''Terēze'' un ''Gitijas'' tēvs ''Jūliuss'' atgriežas alus ražošanas biznesā. Neskatoties uz to, skumjas par ''Moricu'' un vainas izjūta grauž ''Terēzi'', jo viņa tikmēr ir patiesi iemīlējusies ''Konstantīnā''. Kad ''Morica'' atmiņa atgriežas, strīda laikā ar ''Konstantīnu'', viņš viņam paziņo, ka ir nozadzis viņa identitāti un dzīvi. Lai arī ''Dorisa'' ātri saprata dēla spēli un sākotnēji viņu par to ienīda, viņa iestājas par ''Konstantīnu'', lai viņu vairs nepazaudētu, ko ''Morics'' uzskata par nodevību. Tikai tiesas sēdē saprāts dominē pār viņu, un viņš atzīst, ka tieši viņš uzbruka ''Konstantīnam'', pēc kā viņam un ''Terēzei'' piespriež nosacītus sodus. Tikmēr ''Konstantīna'' tante ''Pilāra'', kura no [[Buenosairesa]]s ieradusies uz tiesas sēdi, izdara spiedienu uz ''Dorisu'' sakarā ar viņas nogalināto brāli ''Migelu''. Nedaudz vēlāk ''Dorisa'' veica nāvējošu uzbrukumu ''Pilārai'', kurā ''Morics'' gandrīz kļuva par upuri. ''Moricam'' ir aizdomas, ka viņa brālis mēģina viņu nogalināt, lai gan abi tikai nesen salīga mieru. ''Burgerbrūzis'' nonāk krīzē, kad ''Dorisa'' pierunā ''Terēzes'' veco skolas draugu, maksātnespējīgo dzērienu tirgotāju ''Janu Augustīnu'' parakstīt piegādes līgumu ar alus darītavu. Kādā pasākumā, kurā ''Terēze'' apņēmās izcelt ''Burgerbrūža'' kvalitāti, pārsteidzoši parādās viņas tēvs ''Hanss'', kurš slēpa no meitas briesmīgu noslēpumu: pēc viņu bioloģiskā bērna nāves, viņa sieva ''Karolīna'' nolaupīja vienu zīdaini no ratiņiem un tā pazušana tika pasludināta kā liktenīgs nelaimes gadījums. Kad ''Terēze'' mežā uzgāja kapa plāksni, uz kuras bija rakstīts viņas vārds, viņa tomēr atklāja savu likteni: veco laikrakstu ziņojumi par toreizējo negadījumu radīja aizdomas, ka ''Terēze'' varētu būt ''Nīna'' – ''Nikolas'' mirusī meita. Cerībā to noskaidrot, abas nolemj veikt ģenētisko testu, taču ''Dorisa'' ar to manipulē. Kad ''Nikola'' uzzina visu patiesību no ''Hansa'', viņa ir ļoti sarūgtināta un ilgstoši cieš no [[Aneirisms|aneirisma]]. Vēlāk ''Nikola'' mirst ''Terēzes'' [[Apskāviens|apskāvienos]]. Saņemot mantojuma apliecību no ''Pahmeijera'', ''Kristīna'' pārvērš alus darītavas aktīvus [[Dimants|dimantos]], bet ''Dorisa'' par to uzzina un piedraud ar ieroci. Ieroča šāviens ievaino ''Kristīnu'', taču par spīti tam, viņa neticamā veidā ir spēcīgāka par ''Dorisu'' un ieslēdz viņu kopā ar ''Terēzi'' alus darītavas telpās. Tur abām sievietēm draud nāves briesmas. Skatoties nāvei acīs, ''Dorisa'' ''Terēzei'' atzīstas par savām intrigām, pēc kā ''Terēze'' beidzot uzzina par viņas patieso izcelsmi. Pēc tam, kad abas sievietes ir salīgušas, ''Konstantīns'' un ''Morics'' viņas pēdējā brīdī izglābj. Pēc ''Kristīnas'' aresta, ''Morics'' un ''Terēza'' apprecās kalnu kapelā, kur viņa reiz tika kristīta. === 1601.—1814. sērija: Marlēna un Konstantīns Rīdmillers === Neilgi pirms ''Konstantīna'' dvīņubrāļa kāzām, "Firstenhofā" ierodas pianiste ''Marlēna Šveicare'' kā menedžere savai mātei, slavenajai dziedātājai ''Natašai Šveicarei''. Dēļ negadījuma, kurā tika satraumēta ''Marlēnas'' kāja, viņa staigā ar kruķiem kopš trīs gadu vecuma. Netradicionālas tikšanās laikā ar argentīniešu bārmeni jaunā sieviete uzreiz iemīlās. Sajūsmināts nevis par ''Marlēnu'', bet gan par ideju piesaistīt viņas mammu ekskluzīvos mūzikas vakaros kopā ar viņu viesnīcā, ''Konstantīns'' velta ''Marlēnai'' savu laiku. Abi spontāni un bez jebkādiem slēptiem nodomiem dejo pie dziesmas ''Can't Help Falling in Love,'' kas izrādās maģisks brīdis ''Marlēnai''. Pēc tam viesnīcā pati personīgi ierodas ''Nataša'', kur vēlas dot savai karjerai jaunu stimulu. Sajūsmināts par grūti apmierināmo dīvu, ''Konstantīns'' sāk par viņu rūpēties. Savukārt ''Nataša'' ir pārsteigta par ''Konstantīna'' šarmu un temperamentu. Viņai acīmredzami patīk iegūt dažādību no jauna karstasinīga vīrieša. ''Marlēna'' mātei stāsta par savām jūtām pret ''Konstantīnu'', kuras ''Nataša'' sākotnēji it kā ņem vērā. Bet vēlāk viņa nonāk gultā ar ''Konstantīnu''. Viņš ātri paslēpjas, kad istabā ienāk ''Marlēna'' un, pēc sarunas, ir spiests noskaidrot savas un ''Marlēnas'' turpmākās attiecības. Lai kaut kādā mērā atbrīvotos no apmulsuma un vismaz saglabātu draudzīgas attiecības ar ''Konstantīnu'', ''Marlēna'' izliekas, ka ātri tiek tam pāri un viņai nav nekas pret romānu starp viņu un ''Natašu''. === 1815.—2066. sērija: Paulīne un Leonards Štāls === Paulīnes un Leonarda attiecību stāsts ir par mīlestību no pirmā acu skatiena, greizsirdību, nodevību, ģimenes noslēpumiem un cīņu par kopīgu nākotni. Stāsts risinās greznajā pieczvaigžņu viesnīcā Firstenhofā, kur ierodas Paulīne kopā ar savu labāko draudzeni Koko Konradi. Paulīne ir talantīga, romantiska un dzīvespriecīga konditore, kura ierodas, lai atbalstītu draudzeni, kas pretendē uz restorāna vadītājas amatu. Viņa pati drīz iegūst darbu viesnīcas konditorejā. Tur Paulīne iepazīstas ar Leonardu Štālu – viesnīcas jaunieceltā vadītāja Frīdriha Štāla vecāko dēlu. Leonards ir pievilcīgs, pašpārliecināts un veiksmīgs uzņēmējs. Paulīne viņā iemīlas jau pirmajā tikšanās reizē, taču Leonards sākotnēji saglabā distanci un neizrāda tādas pašas jūtas. Situāciju vēl sarežģītāku padara Patrīcija Dītriha, kura uzsāk attiecības ar Leonardu. Viņa ir viltīga un manipulatīva sieviete, kura vēlas iegūt Leonardu un neapstājas patiesi nežēlīgu intrigu priekšā. Patrīcija kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem Paulīnes un Leonarda attiecībās. Laika gaitā Leonards saprot, ka viņa patiesās jūtas pieder Paulīnei. Abi satuvinās, tomēr viņu laimi nepārtraukti apdraud Patrīcijas meli, šantāža un dažādi ģimenes noslēpumi. Turklāt atklājas arī būtiski noslēpumi par Firstenhofas viesnīcas pagātni un Paulīnes ģimenes saikni ar šo īpašumu. Attiecības piedzīvo vairākus smagus pārbaudījumus. Patrīcija cenšas izmantot savu grūtniecību un manipulācijas, lai nostādītu Leonardu pret Paulīni. Arī Leonarda tēvs Frīdrihs savtīgu interešu dēļ mēģina ietekmēt abu attiecības. Paulīnei nākas pieņemt sarežģītus lēmumus, lai nezaudētu ne savu pašcieņu, ne mīļoto cilvēku. Tomēr Leonards pamazām atklāj Patrīcijas patieso dabu un saprot, cik svarīga viņam ir Paulīne. Viņu mīlestība izrādās stiprāka par intrigām un šķēršļiem. Stāsta kulminācijā Leonards bildina Paulīni un abi svin savas kāzas romantiskā ceremonijā. Pēc kāzām jaunlaulātie dodas uz [[Vīne|Vīni]], lai sāktu kopīgu dzīvi.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Die schönsten Momente: Pauline und Leonard|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/folgen/die-schoensten-momente-pauline-und-leonard-1386637?utm_source=chatgpt.com|date=2020-06-22|accessdate=2026-11-09|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presseportal.de/pm/6694/2795844|title=Das Erste: "Sturm der Liebe": Romantische Traumhochzeit|website=presseportal.de|access-date=2026-11-09|date=2014-07-30|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tz.de/stars/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.tz.de|access-date=2026-11-09|date=2021-03-24|language=de}}</ref> === 2067.—2265. sērija: Jūlija un Niklass Štāls === === 2226.—2502. sērija: Luīze un Sebastians Vēgeners === === 2503.—2692. sērija: Klāra un Adrians Lehners === ''Klāra Morgenšterna'', topošā modes dizainere, ierodas "Firstenhofā", lai atrastu savu vectēvu, kurš it kā esot viesnīcas īpašnieks. Bet, tā kā ne ''Verners'', ne ''Frīdrihs'' nav viņas mātes ''Melānijas'' (saukta par ''Melliju'') tēvs, viņa vēlas doties prom. Taču nejauši izrādās, ka ''Alfonss Zonbīhlers'' ir ''Mellijas'' tēvs, līdz ar to ''Klāra'' un ''Mellija'' paliek "Firstenhofā". Kādu dienu ''Klāra'' satiek vienu no viesnīcas viesiem, kurš viņai tūlīt iepatīkas. Kā izrādās, tas ir viņas bērnības draugs ''Adrians Lehners''. Kad ''Adrians'' uzzina, ka "Firstenhofa" nonākusi finansiālās grūtībās, viņš nopērk 20% no viesnīcas akcijām. ''Klāra'' un ''Adrians'' pavada vairāk laika kopā, bet diemžēl viņš viņu redz tikai kā mazo māsu. Turklāt ''Dezirē Bramiga'', ''Beatrises Hoferes'' meita no pirmās laulības arī izrāda interesi par ''Adrianu'' un pat pavada ar viņu nakti. Adrians vēlas ar viņu uzsākt romānu, taču tas pajūk, jo viesnīcā ierodas viņas bijušais draugs ''Lusjēns Everss''. Par cik viņa plāns izmantot ''Dezirē'' kā kontrabandisti neizdodas, viņš cenšas iegūt ''Klāras'' uzticību, lai ar viņas palīdzību nogādātu antīku krustu [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Viņa plāns izgāžās un viņš tiek arestēts. === 2693.—2812. sērija: Rebeka un Viljams Ņūkombs === === 2813.—3019. sērija: Alīsija Lindberga un Viktors Zālfelds === === 3020.—3264. sērija: Denīze un Džošuā Vinters === === 3265.—3515. sērija: Francīte Krumbīgla un Tims Zāfelds === === 3491.—3729. sērija: Maja un Florians Fogts === ''Maja fon Tālheima'' ir jautra, humoristiska, prātīga un dažkārt nedaudz sapņaina jauna sieviete. Savas nepastāvības dēļ viņa ātri aizraujas ar lietām, bet mēdz tās nepabeigt. Tēva zaudējums pirms dažiem gadiem ''Maju'' joprojām ļoti sāpina, lai gan šķiet, ka viņa to slēpj. Viņas labākā draudzene ''Širīna'' pārgulēja ar viņas līgavaini pēc kā viņa nozvērēja, ka pagaidām nevēlas tikties ar vīriešiem. Viņa vēlas koncentrēties uz jaunu sākumu. Viņa sāk strādāt par viesmīli viesnīcā. Tieši tad ''Bihlheimā'' parādās ''Širīna'' un paziņo, ka vēlas glābt viņu draudzību. ''Florians Fogts'' darba apsvērumu dēļ pārceļas uz ''Bihlheimu''. Viņa vecāki par viņu īpaši neinteresējās. Viņa brālis ''Ēriks'' darīja visu, lai dāvātu viņam brīnišķīgus bērnības mirkļus, neskatoties uz tā laika grūtajiem apstākļiem. Pāri visam viņus saista traumatiska pieredze, kas joprojām spēcīgi ietekmē ''Floriana'' dzīvi. ''Florianu'' aizrauj daba. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņš savu mežsarga darbu uztver kā īstu aicinājumu un veic to ļoti apzinīgi. === 3713.—3957. sērija: Džozija un Pauls Klē === === 3956.—4151. sērija: Elēna Švarcbaha un Leanders Zālfelds === === 4152.—4334. sērija: Ana Alvesa un Filips Brandess === === 4335.–4485 sērija: Maksija Neibaha/Zālfelde un Henrijs Sīdovs === === 4486. sērija–: Fanija Šecla un Kilians Rudlofs === == Filmēšanas vietas == [[Attēls:Vagener Schloss 2018.jpg|thumb|145x145px|Vāgenes pils (2018)]] Izdomātās viesnīcas “Firstenhofas” ārējais motīvs ir privāta pils [[Vāgene]]s ciematā [[Augšbavārija|Augšbavārijā]] netālu no [[Rozenheima]]s, [[Feldkirhene-Vesterhema|Feldkirhenes-Vesterhemas]] pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vagen.de/index.php/sdl-startseite.html|title=Startseite - Vagen im schönen Mangfalltal|website=vagen.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Filmēšana parasti nav pieejama sabiedrībai. Ir vēl viena villa, kurā kopš 2006. gada marta tiek filmēts atjaunotais "Firstenhofas" rietumu spārns. Šim nolūkam izmantota ''Villa Mann'' fasāde, kas celta 2000. gadā kā fons vēsturiskajai televīzijas filmai ''Die Manns – Ein Jahrhundertroman''. Tā tika atjaunota un pārbūvēta, pamatojoties uz oriģinālo fonu, tāpēc motīvu var izmantot arī no iekšpuses. Kad ziemas mēnešos ir slikti laikapstākļi, filmēšana galvenokārt notiek šeit, jo atrodas tuvumā filmēšanas studijai. [[Attēls:Nr. 1 Geilertshausen-Egling-1.jpg|thumb|147x147px|''Zonbīhleru'' māja (2014)]] Seriāla āra skatu filmēšanas vieta ir arī [[Eglinga]]s apgabals [[Geilertshauzene|Geilertshauzenē]] Augšbavārijā, kur atrodas ''Zonbīhleru'' mājas filmēšanas motīvs – lauku māja,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.br.de/br-fernsehen/programmkalender/sendung-3708722.html|title=Abendschau {{!}} 21.03.2023|last=Rundfunk|first=Bayerischer|website=www.br.de|access-date=2023-10-06|date=2023-04-24|language=de}}</ref> kā arī [[Ifeldorfa]] Augšbavārijā. Starp seriāla ainām tiek rādītas ainavas atbilstoši sezonālajiem laikapstākļiem. Fotogrāfijas uzņemtas [[Alpi|Alpu]] pakājē. Tiek atainota arī kalnu grēda [[Tirole|Tirolē]]. 1. sērijā ''Laura'' un ''Aleksandrs'' ceļo pa [[Minhene|Minheni]]. No 1193. līdz 1195. sērijai ''Eva'', ''Roberts'', ''Alfonss'' un ''Hildegarde'' dažas dienas pavada [[Verona|Veronā]], [[Ziemeļitālija|Itālijas ziemeļos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Epizodes no 1999. līdz 2001. tika filmētas [[Vīne|Vīnē]]. == Balvas un apbalvojumi == ==== 2007 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — [[Lorenco Patane]] kā ''Roberts Zālfelds''<ref name="bavaria-film.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-04}}</ref> * ''Rauchfrei-Siegel'' — jo seriālā atveidotie tēli izvairās no smēķēšanas<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2008 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — Zuzannai Hekei und Martinam Grūberam kā ''Viktorjiai'' un ''Fēliksam Tarašam''<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2009 ==== * "Fanu dienā" [[Zeps Šauers]] saņēma "Fanu balvu"<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2010 ==== * ''Vācijas televīzijas balva 2010'' kategorijā "Labākais dienas seriāls" ==== 2011 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā telenoveles aktrise'' — [[Antje Hāgena]], [[Mona Zēfrīda]] ** ''Labākais telenoveles aktieris'' — [[Dirks Galuba]], [[Zeps Šauers]] ** ''Labākais mīlas pāris'' — [[Lorenco Patane]] un [[Uta Kargele]] ** ''Sliktākā ļaundare'' — Nikola Tigelere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Andreass Tīle ** ''Izskatīgāka sieviete'' — Natālija Alisone ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Ērihs Altenkofs ==== 2012 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā aktrise'' — Lūsija Šērere, [[Antje Hāgena]] ** ''Labakais aktieris'' — [[Dirks Galuba]], Ērihs Altenkofs ** ''Labākais mīlas pāris'' — Daniels Finfroks un Inese Luca ** ''Sliktākā ļaundare'' — Simona Ričere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Morics Titels ** ''Izskatīgākā sieviete'' — Judīte Hildebrante, Lili Geslere ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Florians Štadlers, Morics Titels ==== 2013 ==== * ''Eiropas ziepju operas balva'' kategorijā "Labākais ārzemju seriāls" ==== 2019 ==== * “Zaļā filmēšanas karte” no ''Hamburgas Šlēsvigas-Holšteinas filmu fonda'' par videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem ražošanas pasākumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/gruener-drehpass-100.html|title=Grüner Drehpass für SdL - Sturm der Liebe - ARD {{!}} Das Erste|website=www.daserste.de|access-date=2023-10-05|language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20120711210340/http://soapspoiler.de/soaps_sturmderliebe_vorschau.html ''Mīlas viesulis''-Spoiler] {{de ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Vācu seriāli}} [[Kategorija:Vācijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] b2zrp7iad3ov81kgsn5n9mo3lmwvcxc 0 148241 4547298 4302543 2026-11-09T15:09:39Z Meistars Joda 781 4547298 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Vāda | citvalsts = Krievija | citnosaukums = Vjada | citvaloda = ru | citvaloriģin = Вяда, Веда | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Stompaku pūrs]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Veļikaja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=7 | sāk_plat_s=33 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=28 | sāk_gar_s=22 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=23 | iet_plat_s=47 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=28 | iet_gar_m=9 | iet_gar_s=9 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LAT}}, {{RUS}} | tek_caur = | garums = 83 | garums_latvijā = 40 | iztekas_augstums = 130,9 | ietekas_augstums = 44 | kritums = | caurtece = | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 1160 | baseins_latvijā = 610 | pietekas = [[Koura]], [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Opočna]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Vāda''' (arī '''Vjada, Vēda'''; {{val|ru|Вяда, Веда}})<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=94974 |title=Informācija par objektu: Vjada |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir upe [[latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Iztek no grāvju sistēmas [[Stompaku purvi|Stompaku purvā]] [[Susāju pagasts|Susāju pagastā]]. Tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā pa [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumu]], tālāk pa [[Mudavas zemiene|Mudavas zemieni]]. Lielākajā daļā tecējuma Latvijas teritorijā upes gultne regulēta. Vāda tek cauri [[Nastrovas ezers|Nastrovas]] un [[Tepenīcas ezers|Tepenīcas]] ezeriem.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Lejpus [[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcām]] tek pa [[Vecumu mežu dabas parks|Vecumu mežu dabas parku]]. 2,3 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek [[Veļikaja|Veļikajā]] pie [[Ručji]]em [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]]. Lielākās pietekas ir [[Opočna]], [[Voroža]], [[Liepna (upe)|Liepna]] (kreisās) un [[Koura]] (labā). Upi šķērso autoceļš [[P42]], lielākā apdzīvotā vieta tās krastos ir [[Rodovoje]] (Krievijā). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Balvu novada upes]] [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Narvas baseina upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Veļikajas pietekas]] [[Kategorija:Vāda]] r4pdq4e6rlhybx6yst1ytun20ddnp9o 0 153034 4547629 4526489 2026-11-10T08:15:36Z ZANDMANIS 91184 4547629 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Patriss Beržerons | vārds_orig = ''Patrice Bergeron'' | attēls = Patrice Bergeron - Boston Bruins 2016.jpg | att_izm = | paraksts = Beržerons 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|7|24}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[Centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2003 | kar_beig = 2023 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 45., 2. kārta | dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Bostonas "Bruins"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2004—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 2011 * [[Kinga Klensija balva]] — 2013 * [[Frenka Selkes balva]] — 2012, 2014, 2015, 2017, 2022, 2023 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016, 2022 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2026) | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|7|26}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kanāda 2010]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2004]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules kausa izcīņa hokejā|Pasaules kauss hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules kausa izcīņa hokejā|Kanāda 2016]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}} {{MedalCompetition|[[Špenglera kauss|Špenglera kauss]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada Špenglera kauss|Davosa 2012]]}} }} '''Patriss Beržerons''' ({{val|fr|Patrice Bergeron}}; dzimis '''Patriss Beržerons-Klerī''' ({{val|fr|Patrice Bergeron-Cleary}}) {{dat|1985|7|24}} [[Kanāda|Kanādā]])<ref>{{ziņu atsauce | url=http://www.boston.com/sports/hockey/bruins/articles/2010/10/01/clearing_up_bergerons_name/ | work=The Boston Globe | title=Clearing up Bergeron's name | date=2010-10-01 | access-date=2011-06-09 | archive-date=2014-01-08 | archive-url=https://web.archive.org/web/20140108055521/http://www.boston.com/sports/hockey/bruins/articles/2010/10/01/clearing_up_bergerons_name/}}</ref> ir bijušais kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadīja 19 sezonas [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Bostonas "Bruins"]] rindās, 1294 spēlēs gūstot 1040 rezultativitātes punktus. 2011. gadā izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. == Spēlētāja karjera == Hokejists pirms karjeras NHL spēlēja Kvebekas junioru hokeja līgā (QMJHL) un [[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu [[Bostonas "Bruins"]] izraudzījās ar kopējo 45. kārtas numuru. P. Beržerons patstāvīgi "Bruins" sastāvā spēlē kopš 2003.—2004. gada sezonas. Lokauta laikā spēlēja "Bruins" [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā Providensas "Bruins". 2011. gadā "Bruins" sastāvā izcīnījis Stenlija kausu, tādējādi pievienojoties ''[[Triple Gold Club]]''.<ref>[http://sports.espn.go.com/espn/wire?section=nhl&id=6667039 Marchand helps Bruins win Stanley Cup], espn.com</ref> No 2020. līdz 2023. gadam bija "Bruins" [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. 2023. gada jūlijā paziņoja par karjeras noslēgšanu.<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25072023-19_sezonas_bruins_rindas_aizvadijusais_be</ref> Viņš 2026. gadā tika uzņemts [[IIHF Slavas zāle|IIHF Slavas zālē]] un arī [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]].<ref>{{Cite web |date=2026-06-22 |title=2026 Hockey Hall of Fame class includes Bergeron, Price, Rinne, Tkachuk {{!}} NHL.com |url=https://www.nhl.com/news/patrice-bergeron-carey-price-pekka-rinne-keith-tkachuk-elected-to-hockey-hall-of-fame |access-date=2026-06-22 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās kļuvis par [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpisko]] čempionu, izcīnījis zeltu arī [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004. gada Pasaules čempionātā]] un 2005. gada Pasaules junioru čempionātā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites|nhl=8470638}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Berzzerons, Patriss}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Bostonas Bruins]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|SVK}} [[Zdeno Hāra]]|pēc={{flaga|CAN}} [[Breds Maršāns]] |periods= 2021-2023}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] 8e7bgfmorua89pxxu8pugm02vwp05s4 0 155930 4547576 4317795 2026-11-10T07:12:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547576 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edmunds Dukulis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 204 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 49. vidusskola]]<ref name="Sports">{{laikraksta atsauce|last= Buivids|first= Renārs|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2011|6|17||bez}}|title= Spēka uzbrucējs itāļu gaumē|journal= [[Sports (laikraksts)|Sports]]|volume= 11/12|issue= 236/237|page= |pages= 24.—25. lpp|publisher= |location= Rīga|issn= |url= http://www.sporto.lv/raksts/speka_uzbrucejs_italu_gaume|accessdate= {{dat|2011|07|08||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110912025959/http://sporto.lv/raksts/speka_uzbrucejs_italu_gaume|archivedate= {{dat|2011|09|12||bez}}}}</ref> | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2012 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas Lauvas]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|LAT}} (jaunatnes) <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edmunds Dukulis''' (dzimis {{dat|1992|6|21}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Spēlējis Latvijas jaunatns izlasēs. Pārstāvēja [[Boisas štata Universitāte]]s [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] komandu ''Boise State Broncos''.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/16112011-edmunds_dukulis_pievienosies_ncaa_komanda Edmunds Dukulis pievienosies NCAA komandai "Boise State"]</ref> Jaunatnes basketbolā sācis spēlēt Krištopana Basketbola skolā, kas pēc tam kļuva par Basketbola skolu "Rīga". Šo komandu pārstāvējis [[LJBL]]. Pirmais treneris — [[Matīss Vārna]]. Trenējies pie daudziem treneriem, tostarp vidusskolas laikā bijis [[VEF Rīga]] sistēmā pie treneriem [[Valdis Valters|Valda Valtera]] un [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]], savukārt [[LBL2]] pārstāvējis [[BA Turība]] komandu, ko trenēja [[Pēteris Višņēvičs]].<ref>{{Atsauce|title=Edmunds Dukulis par savu pieredzi basketbolā|url=https://www.youtube.com/watch?v=1ks5N302upI|date=2023-04-08|accessdate=2024-06-14|last=WinWin}}</ref> 2009.—2010. gada sezonu viņš aizvadīja [[Itālija]]s kluba ''[[Pallacanestro Cantù]]'' sistēmā,<ref>[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/25012011-edmunds_dukulis Edmunds Dukulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117025634/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/25012011-edmunds_dukulis |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv</ref> kļuva par Itālijas vicečempionu jauniešiem.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com</ref> [[2011.—2012. gada LBL sezona|2011.—2012. gada sezonā]] pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandu "[[Liepājas Lauvas]]", bet pēc tam devās uz ASV, lai studētu un spēlētu [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/51116/edmunds-dukulis|title=Edmunds Dukulis, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-06-14|language=en}}</ref> Ieguvis izglītību [[Boisas štata Universitāte|Boisas štata Universitātē]], bet pēc tam NCAA otrās divīzijas komandā ''Saint Leo Lions''. Pēc augstskolas vairs neatgriezās profesionālajā basketbolā. E. Dukulis ir pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases. 2008. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|Eiropas čempionātā U-16 vecuma izlasēm]] E. Dukulis izcīnīja 10. vietu izlases sastāvā. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] viņš kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> E. Dukulis Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100202020950/http://basket.lv/lbl/speletaji/052154_dukulis_edmunds LBS profils] * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.teamID_2134.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.roundID_7323.playerID_62205.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/20092011-edmunds_dukulis_nebusu_barklijs_busu_duku Edmunds Dukulis: "Nebūšu Bārklijs. Būšu Dukulis!"], sportacentrs.com {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{DEFAULTSORT:Dukulis, Edmunds}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] lco891ecml7wthmsfzxjg16aigicxwr 0 157193 4547301 4527969 2026-11-09T15:12:12Z Meistars Joda 781 4547301 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds | vārds_orģ =Bernhard van Lippe-Biesterfeld | attēls =Prince Bernhard 1942cr.jpg | att_izm = | apraksts = Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds 1942. gadā | dzim_dati ={{dat|1911|06|29}} | dzim_vieta =[[Jēna]], [[Vācijas Impērija]]<br />(tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|2004|12|01}} | mir_vieta =[[Utrehta]], {{NED}} | dinastija =[[Lipes dinastija]] | tēvs =Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds | māte =Armgarde fon Kramma | dzīvesb =[[Juliāna Oranža-Nasava|Juliāna]] ([[Oranžas-Nasavas dinastija]]) | bērni =karaliene [[Beatrikse Oranža-Nasava|Beatrikse]], princese Irēne, princese Margrieta, princese Kristīna, Alīsija fon Bīlefelde, Aleksija Grindā | reliģija =[[Nīderlandes Protestantu baznīca]] | apglabāts =[[Jaunā baznīca]], [[Delfta]], {{NED}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Princis Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds''' ({{val|de|Bernhard zur Lippe-Biesterfeld}}, {{val|nl|Bernhard van Lippe-Biesterfeld}}; dzimis {{dat|1911|06|29}}, miris {{dat|2004|12|01}}) bija [[Nīderlande]]s karalienes [[Juliāna Oranža-Nasava|Juliānas]] vīrs. Sešu bērnu, arī Nīderlandes karalienes [[Beatrikse Oranža-Nasava|Beatrikses]] tēvs. Vācijā dzimušais Bernhards [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā uzturējās [[Londona|Londonā]], bija gaisa spēku lidmašīnu pilots, eskadras komandieris un cīnījās pret Vāciju. Kā [[Nīderlandes Karaliskā armija|Nīderlandes armijas]] ģenerālis un Nīderlandes spēku komandieris piedalījās Vācijas kapitulācijas sarunās. Pēc kara viens no [[Pasaules dabas fonds|Pasaules dabas fonda]] dibinātājiem un pirmais tās prezidents no 1962. līdz 1976. gadam. Viens no diviem [[Bilderbergas grupa]]s dibinātājiem un pirmais tās Vadības komitejas priekšsēdētājs no 1954. līdz 1975. gadam. Demisionēja no amatiem saistībā ar [["Lockheed" kukuļošanas skandāls|"Lockheed" kukuļošanas skandālu]] XX gadsimta septiņdesmito gadu vidū. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110804222935/http://www.koninklijkhuis.nl/english/Special_pages/Bernhard/Prince_Bernhard/Biography.html Prinča Bernharda oficiālā biogrāfija] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{navboxes |title =[[Orānas-Nasavas dinastija]]s ciltskoks |list1= {{Orānas-Nasavas dinastijas ciltskoks}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lipe-Bīsterfelds, Bernhards cur}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2004. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lipes dinastija]] [[Kategorija:Tīringenē dzimušie]] 8uicuxnwfnevnv354d4tmw1wls67ylb 0 162237 4547605 4460946 2026-11-10T07:43:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547605 wikitext text/x-wiki {{Bīskapa infokaste |vārds = Edvards Pavlovskis |ģerbonis = Edvarda Pavlovska ģerbonis. |ģerboņa attēls = Coat of arms of Edvards Pavlovskis.svg |ģerboņa izmērs = 100 px |devīze = ECCE FILIUS TUUS |valsts = {{LVA}} |dzimšanas datums = {{ddv|1950|08|30}} |dzimšanas vieta = [[Latgale]], [[Beresne]] |nāves datums = |nāves vieta = |apglabāts = |baznīcas piešķirtā vārda nosaukums = Edvards Pavlovskis |tituls = Viņa Ekselence [[Jelgavas diecēze]]s [[bīskaps]] |bīskapa pastorālie amati = Bīskapa pastorālie amati |1.amats = [[Jelgava]]s [[bīskaps]] |1.amata laiks = No 10.09.2011. |2.amats = |2.amata laiks = |3.amats = |3.amata laiks = |attēls = Edvards Pavlovskis.jpg |attēla izmērs = 200 px |attēla nosaukums = Edvards Pavlovskis 2015. gadā |bīskapijas bīskaps = [[Jelgavas diecēze|Jelgavas bīskapijas]] [[bīskaps]] |inkardinācija = [[Jelgavas diecēze]] |ticība = [[Katolisms]] |rits = [[Romas katoļu baznīca]] |nosaukums = |ordinācija = Ordinācija |ordinēšanas diakonā datums = |ordinēšanas diakonā vieta = |diakonu ordinējis = |ordinēšanas priesterī datums = {{dat|1975|05|25}} |ordinēšanas priesterī vieta = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] |priesteri ordinējis = [[Valerijans Zondaks]] |bīskapa nominācijas datums = {{dat|2011|07|22}} |bīskapa konsekrācijas datums = {{dat|2011|09|10}} |bīskapa konsekrācijas vieta = [[Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle|Jelgavas Bezv.Jaun.Marijas katedrāle]] |bīskapu konsekrējis = [[Antons Justs]] |apbalvojumi = }} '''Edvards Pavlovskis''' (dzimis {{dat|1950|08|30}} [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] Bērziņu ciema (Beresnes draudze) [[Pauļukalns|Pauļukalna sādžā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2709|title=Edvards Pavlovskis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020. gada 7. decembrī|date=|archive-date=2020. gada 28. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928092047/http://latgalesdati.du.lv/persona/2709}}</ref> ir Romas katoļu [[Jelgavas diecēze]]s [[bīskaps]], ordinēts 25.05.1975, konsekrēts 10.09.2011, aizstājot līdzšinējo bīskapu [[Antons Justs|Antonu Justu]]. == Biogrāfija == Edvards Pavlovskis dzimis 1950. gada 30. augustā [[Latgale|Latgalē]], Krāslavas rajona (toreiz Dagdas rajona) Beresnes draudzē [[latvieši|latviešu]] kolhoznieku [[ģimene|ģimenē]]. 1968. gadā beidzis [[Dagda]]s vidusskolu un, iegūstot vidējo izglītību, tajā pašā gadā iestājies Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgajā Seminārā. Pēc triju mēnešu mācībām decembrī ticis iesaukts dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]], pēc demobilizācijas 1970. gadā atsācis studijas seminārā. 1975. gadā beidzis semināru un tā paša gada 25. jūnijā [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē]] bīskaps [[Valerijans Zondaks]] Edvardu Pavlovski ordinējis par [[priesteris|priesteri]]. [[Primīcija]]s dievkalpojums noticis Beresnes draudzē, sprediķojot priesterim Ādolfam Tarbunasam, kā arī piedaloties prāvestiem Klementam Apšam, Jāzepam Turlajam, Gregoram Kibuļim un dekānam Julijanam Samušam. No 1976. līdz 2000. gadam bijis mācībspēks Rīgas Garīgajā seminārā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=4235 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā |publisher=Catholic.lv |date= |accessdate=2011-09-12 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Garīgā kalpošana == * 26.05.1975. — 27.05.1980. Rīgas Svētā Antona draudzes vikārs; * 27.05.1980. — 19.09.1984. Rīgas Svētā Alberta draudzes vikārs un Pēternieku draudzes prāvests; * 19.09.1984. — 19.07.1991. Tukuma draudzes prāvests, no 1990. gada arī Lamiņu draudzes prāvests, no 02.11.1988 līdz 26.01.1989. apkalpojis Slokas draudzi; * 19.07.1991. — 1992. Rīgas Svētā Antona draudzes prāvests; * 1992. — 01.01.1993. Rīgas Garīgā semināra inspektors un prokurators;<ref>Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 232.-233.lpp.</ref> * 01.01.1993. — 14.05.1996 [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/dievmates/pravesti.html |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2011|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021127/http://www.katolis.lv/Dievmates/pravesti.html |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> un Aizkraukles draudžu prāvests, 25.08.1994 atbrīvots no Aizkraukles apkalpošanas; * 05.1996- 08.1997 Jurmalas draudzes pravests * 08.09.1999. — 10.09.2011 [[Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīca|Rīgas Kristus Karaļa]] draudzes prāvests;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/KristusKarala/pravesti.html |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2011|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071219153226/http://www.katolis.lv/KristusKarala/pravesti.html |archivedate={{dat|2007|12|19||bez}} }}</ref> * No 10.09.2011. Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps. == Bīskapa ģerbonis == Ģerbonī attēlota [[Svētā Marija|Marijas]] [[monogramma]], zem kuras lasāma bīskapa devīze:"Ecce filius tuus" (Lūk, tavs dēls). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (2020)<ref>Ordeņu kapitula paziņojums Nr.8 Rīgā 2020. gada 9. novembrī [https://likumi.lv/ta/id/318553-par-apbalvosanu-ar-triju-zvaigznu-ordeni "Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni".]</ref> == Skatīt arī == * [[Bīskaps]] * [[Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/bpavlo.html Hierarhija] * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=4235 Bīskapa nominācija]{{Novecojusi saite}} * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=4244 Bīskapa konsekrācija]{{Novecojusi saite}} {{Rīgas metropolijas bīskapi}} {{Bīskapa insignijas}} {{DEFAULTSORT:Pavlovskis, Edvards}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes bīskapi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] bah23gj06px57x0imiao5emr2in74cs 0 162439 4547456 4464696 2026-11-09T21:23:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547456 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca.jpg | image_size = 250px | caption = Ciskādu katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 |map_label = Ciskādu baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 29 | lats = 32 | latNS = N | longd = 27 | longm = 08 | longs = 09 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Sakstagala pagasts]], [[Ciskādi]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1914]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Imants Petrovskis | website = | architecture_style = [[romānika]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1900]] | length = 42m | width = 17m | width_nave = | height_max = 49m | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]] | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Ciskādu katoļu baznīca | numurs = 5862 | grupa = Reģiona nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes [[Baznīca (celtne)|baznīca]].<ref name="catholic">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=Romas katoļu baznīca Latvijā |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] [[Ciskādi|Ciskādos]]. == Vēsture == Pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] baznīca šeit tika uzcelta 1751. gadā. Tā bija koka baznīca, ko uzcēla par muižnieka Franča Sokolovska līdzekļiem un veltīja [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] aizbildniecībai. Pašreizējā baznīca tika uzcelta prāvesta [[Vincents Tomašūns|Vincenta Tomašūna]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/781|title=Vincents Tomašunas|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121055932/https://latgalesdati.du.lv/persona/781}}</ref> vadībā senās baznīcas vietā vecajā [[kapsēta|kapsētā]] 1900. gadā. Tās būvniecību vadīja [[inženieris]] Vileišis. Dievnama būvēšanas laikā dievkalpojumi tika noturēti speciāli būvētā šķūnī. 1914. gadā baznīcu Jāņa Kristītāja godam konsekrēja [[Mogiļeva]]s [[arhibīskaps]] [[Vincents Kļučinskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8473|title=Vincents Kļučinskis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121072922/https://latgalesdati.du.lv/persona/8473}}</ref><ref name="Cakuls">Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 119.-120.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Sākotnēji draudzi apkalpoja [[Rēzekne]]s [[jezuīti]], vēlāk laicīgie priesteri. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Imants Petrovskis.<ref name="catholic" /> Draudzei ir trīspadsmit [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie [[svētki]] un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa diena, [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] pirmā diena, [[Apustulis Jānis|Svētā Jāņa]] Kristītāja diena, [[Dievmāte]]s Aizgādības svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgi Ieņemtās svētku diena.<ref name="Cakuls" /> == Tehniska informācija == Ciskādu baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Tai ir trīs navu telpa ar flīžu grīdu, 42 metrus gara un 17 metrus plata. 1984. gadā baznīcas iekštelpas nokrāsoja ar līmes un eļļas krāsām, ko vēlāk atjaunoja 1991. gadā. Ap baznīcu ir mūra [[žogs]]. == Arhitektūra == Baznīca būvēta [[romānika]]s stilā. == Interjers == Baznīcā ir lietošanas kārtībā [[ērģeles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Ciskādu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121072719/http://www.music.lv/lek/ciskadi_apraksts.htm}}</ref> Apskatāma [[glezna]] "Madonna ar bērnu", Jaunavas Marijas glezna [[sudrabs|sudraba]] ietvarā un 1795. gada [[krucifikss]], kas ir [[tēlnieks|tēlnieka]] Stratužicka mākslas darbs, kas ir saglabāts no vecās baznīcas.<ref>[http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/635_ciskadu_sv_jaunavas_marijas_romas_katolu_baznica/ Ciskādu Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca — Atputasbazes.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090220002005/http://foto.eks.lv/baznicas/ciskadi/index.html Ciskādu Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas fotogrāfijas] {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Ciskādi]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts]] d7i8qypsf58qddlomgvek5sj1j39kg7 0 162471 4547403 4464627 2026-11-09T18:44:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547403 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Ezernieku baznīca 2000-07-22.jpg | image_size = 250px | caption = Bukmuižas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 | map_label = Bukmuižas baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 11 | lats = 10 | latNS = N | longd = 27 | longm = 39 | longs = 28 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Krāslavas novads]], [[Ezernieku pagasts]], [[Ezernieki]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1830]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Sprukts | website = [http://www.catholic.lv/dagda/bukmuiza.html www.catholic.lv/dagda/bukmuiza] | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1830]] | length = 24m | width = 12m | width_nave = | height_max = 10m | materials = [[laukakmens|laukakmeņu]] mūra | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu | numurs = 6315 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub471 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Ezernieku pagasts]] [[Ezernieki|Ezernieku]] [[ciems|ciemā]]. == Vēsture == Pirmo Bukmuižas [[Romas katoļi|katoļu]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] šeit uzcēla [[Hilzeni|Jānis Hilzens]]. Tās celtniecības laiks nav zināms, taču tā bija [[koks|koka]] baznīca, [[Dagda]]s baznīcas filiāle. Šajā dievnamā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina]] atļāva noturēt Svēto Misi 1751. gada 23. augustā, par ko liecina [[bīskaps|bīskapa]] parakstītā atļauja, kas glabājas draudzes [[arhīvs|arhīvā]]. 1785. gadā grāfiene Konstance, kas bija Jāņa Hilzena sieva, dāvināja Bukmuižas baznīcai 44 [[desetīna]]s zemes, šo dāvinājumu ar savu pavēli apstiprināja [[Katrīna II]], kas lasāms Bukmuižas draudzes [[hronika|hronikā]]. Bijuši lieli strīdi starp [[cars|cara]] [[valdība|valdību]] un Dagdas [[jezuīti|jezuītu]] misiju laika periodā starp 1808. un 1817. gadu, jo cara valdība vēlējās baznīcu atdot [[Pareizticība|pareizticīgajiem]], mēģinot pierādīt, ka tā piederējusi [[uniāti]]em. Šajā apkārtnē patiešām dzīvojuši daudzi uniāti, taču viņu baznīca atradās 7&nbsp;km attālajā [[Vertaļova|Vertaļovā]]. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1830. gadā par muižkunga [[Ludvigs Šabanskis|Ludviga Šabanska]] līdzekļiem prāvesta [[Pēteris Bržozdovskis|Pētera Bržozdovska]] darbības laikā. Baznīcu konsekrēja tajā pašā gadā, veltot to [[Svētais Ludvigs|Svētā Ludviga]] godam.<ref name="nosaukums-1">Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 114.lpp.</ref> 1928.-1944. gadā Bukmuižas draudzē par priesteri kalpojis [[Ignats Kazlass|Jāzeps Kazlass]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4154|title=Jāzeps Kazlass|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121233913/https://latgalesdati.du.lv/persona/4154}}</ref> pazīstams arī kā sabiedrisks darbinieks, literāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Jezups-Kazlass/873030|title=Jezups Kazlass|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=}}</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas [[Romas katoļi|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Andris Sprukts.<ref name="nosaukums-2" /> Draudzei ir piecas [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie [[svētki]] un atlaidu dienas ir Triju Ķēniņu diena, Svētā Jāzepa diena, [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] debesīs uzņemšanas svētki, [[Svētais Ludvigs|Svētā Ludviga]] diena, Rožukroņa Karalienes svētki. == Tehniska informācija == Bukmuižas baznīca ir 24 metrus gara un 12 metrus plata viennavas celtne ar koka grīdu. Baznīcai ir skārda jumts. Apkārt baznīcai ir mūra [[žogs]]. Baznīcas dārza labajā stūrī atrodas mūra zvanu tornis. == Arhitektūra == Baznīca ir celta [[baroks|baroka]] stilā bez torņiem. Bukmuižas katoļu baznīca (ar žogu) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/6315|title=Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 24. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924160100/https://is.mantojums.lv/6315}}</ref> == Interjers == Baznīcā atrodas [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/bukumuiza_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Bukmuižas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 19. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210919070407/http://www.music.lv/lek/bukumuiza_apraksts.htm}}</ref> lietošanas kārtībā, ir aplūkojama [[Dievmāte]]s [[glezna]], kas ir [[Lietuva]]s [[Šiluva]]s Brīnumdarītājas Dievmātes gleznas [[kopija]]. Baznīcā ir pieci [[altāris|altāri]]. Centrālajā altārī, kas finansēts arī par Ludviga Šabanska līdzekļiem, atrodas "Krustā Sistā" glezna, bet altāra augšdaļā — Svētā Ludviga glezna, sānos atrodas Jēzus Sirds un Jaunavas Marijas altāri, kuriem līdzekļus ir devis prāvests [[Ferdinands Smilgevics]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2840|title=Ferdinands Smiļgevičs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121210846/https://latgalesdati.du.lv/persona/2840}}</ref> Svētā Jāzepa un Jaunavas Marijas pastāvīgās palīdzības altāri ir ģenerāļa [[Felikss Stabrovskis|Feliksa Stabrovska]] finansēti un uzbūvēti 1902. gadā. Jaunavas Marijas pastāvīgās palīdzības altārim ir dotas speciālas [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Leons XIII|Leona XIII]] atlaidas. Baznīcā ir arī redzamas mākslinieka Aldzimoviča 1904. gadā Varšavā gleznotas Jēzus Sirds, Svētā Jāzepa un Kristus ciešanu gleznas.<ref name="nosaukums-1" /> Bukmuižas katoļu baznīcas altāris ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/3520|title=Altāris Bukmuižas katoļu baznīcā|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 12. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 24. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924155856/https://is.mantojums.lv/3520}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://zudusilatvija.lv/objects/object/17513/ www.zudusilatvija.lv] * [http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/2245_bukmuizas_sv_ludvika_romas_katolu_baznica/ www.atputasbazes.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Ezernieku pagasts]] [[Kategorija:Ezernieki]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] n2dmzcv3wag4hv6mwqk1j5reqx2tz6a 0 162476 4547318 4528805 2026-11-09T15:46:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547318 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Gaigalavas baznīca 2000-07-28.jpg | image_size = 290px | caption = Bikovas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Bikovas baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 44 | lats = 15 | latNS = N | longd = 27 | longm = 4 | longs = 3 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Gaigalavas pagasts]], [[Bikava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1896]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Ivars Vigulis | website = | architecture_style = [[gotika]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1825]] | length = 17,10m | width = 15,60m | width_nave = | height_max = | materials = akmens mūra }} '''Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub467 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagasta]] [[Bikava|Bikavā]]. Vietējas nozīmes [[arhitektūra]]s piemineklis.<ref>[http://www.zalais-celvedis.org/index.php?page=shop.product_details&flypage=shop.flypage&product_id=299&category_id=611&manufacturer_id=0&option=com_virtuemart&Itemid=1 www.zalais-celvedis.org]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmo Bikovas [[Romas katoļi|katoļu]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] šeit uzcēla ar muižkungu Rāmeru atbalstu 1794. gadā. Tā bija [[koks|koka]] baznīca. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta iepriekšējā dievnama vietā 1825. gadā par draudzes līdzekļiem ar Staņislavas Benislavskas atbalstu. Baznīcu konsekrēja [[bīskaps]] A. F. Simons 1896. gadā Jēzus Sirds godam. Sākotnēji baznīca bija bez [[tornis|torņiem]], tikai prāvesta T. Matuļoņa darbības laikā [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā baznīcas priekšā uzcēla divus torņus, bet tiem nebija stipri pamati un pakāpeniski sāka no baznīcas atdalīties, tāpēc tos pievilka ar [[dzelzs]] stieņiem pie baznīcas, iztaisnojot torņus un stiprinot pamatus. [[prāvests|Prāvesta]] Kārļa Grumpenberga darbības laikā no 1960. līdz 1978. gadam notika vērienīgi baznīcas pārbūves un labiekārtošanas darbi — meistars Smans no [[Aglona]]s izgatavoja 1960. — 1961. gadā kāpnes no abām apakšējām [[sakristeja|sakristejām]] uz augšas sakristejām, bet meistars Rutulis [[gotu stils|gotiskā stilā]] darināja sakristeju margas-balustrādi [[presbitērijs|presbitērija]] pusē, šajā laikā tika arī izgatavots [[tabernakuls]] [[renesanse]]s stilā. 1962. — 1963. gadā tika veikta [[altāris|altāru]] apdare, sānu altārus pārveidojot gotiskā stilā, ko veica meistars Medvedjevs, kā arī labās puses altārim meistars Ivanovs no [[Viļāni]]em izveidoja tabernakulu. Pāris gadus vēlāk meistars Medvedjevs izgatavoja 16 baznīcas solus, tika darināts liturģisko drēbju [[skapis]], uzbūvēts un iemūrēts sienā [[seifs]] liturģisko trauku glabāšanai, bet meistars Ivanovs izgatavoja divus [[adorācija]]s solus. No 1963. līdz 1972. gadam tika izgatavotas un uzstādītas trīs manuāļu [[ērģeles]] ar 12 reģistriem, kuru veidošanā piedalījušies ērģeļmeistars R. Jermaks, [[Rēzekne]]s galdnieks Ivanovs, galdnieciskās apdares meistars no [[Rīga]]s Letinskis, bet kokgriezumi tika veidoti [[Gulbene|Gulbenē]]. 1965. gadā [[Žogs|žoga]] lielo vārtu ķieģeļu [[arka]] gotiskā stilā tika nomainīta ar [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] arku gotiskā stilā, ko veica [[Viļāni|Viļānu]] meistars Pankovs. 1966. gadā labās puses altārim tika Gulbenē izveidots grezns [[kokgriezums|kokgriezuma]] rāmis, bet meistars Ivanovs veica [[biktskrēsls|biktskrēslu]] apdari. Nākamajā gadā tika remontētas un atjaunotas bojātās [[jumts|jumta]] konstrukcijas, baznīcas jumts, žoga stabi un vārti tika pārklāti ar cinkoto skārdu. 1969. gadā presbitērija telpā tika izveidots viens [[logs]], baznīcas [[dārzs|dārzā]] atjaunots misiju [[krusts]], pārvedot uz dārzu arī 1905. gadā izveidoto ceļmalas krustu, ko atjaunoja 1975. gadā. 1971. — 1973. gadā tika uzbūvēta [[plebānija]] un koka šķūnis, meistars Letinskis restaurēja [[ambona|ambonu]], bet meistars Servillo no Viļāniem atjaunoja brokāta [[baldahīns|baldahīnu]]. 1974. gadā meistari no [[Lietuva]]s veica baznīcas iekšdarbus, krāsojot [[siena]]s, veicot paneļa [[marmors|marmora]] [[imitācija|imitāciju]], presbitērijā imitējot paklāja krāsojumu, vidējo navu abās pusēs piecu loku stūros veidojot 20 simboliskus gleznojumus. Meistars Letinskis izgatavoja un ielika visus baznīcas gotiskā stilā veidotus dubultlogus. 1977. — 1978. gadā tika remontēti torņi un izgatavotas torņu [[kāpnes]], tika nopirkti un uzstādīti dažādi apgaismes ķermeņi.<ref name="nosaukums-2">Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 95.-96.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas [[Romas katoļi|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo [[prāvests]] Ivars Pāvils Vīgulis.<ref name="nosaukums-1" /> Draudzei ir divas [[kapsēta]]s. == Tehniska informācija == Bikovas baznīca ir 17,10 metrus gara un 15,60 metrus plata trīsnavu [[celtne]] ar cementa flīžu grīdu. Baznīcai ir skārda jumts. Apkārt baznīcai ir mūra žogs. == Interjers == Baznīcā ir redzami trīs altāri. Lielajā jeb centrālajā altārī ir aplūkojami abu Zebedeja dēlu tēli, virs altāra redzama 1976. gadā Rīgā izgatavotā [[vitrāža]] "Crux gloriosa" (1x1,25m). Labās puses altārī redzami Svētā Jāzepa un [[Jānis Kristītājs|Svētā Jāņa Kristītāja]] tēli, kreisās puses altārī — [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]], Svētās Terēzes un [[Svētā Elizabete|Svētās Elizabetes]] tēli. Visas [[skulptūra]]s izgatavotas [[Šauļi|Šauļos]], to augstums ir 1 — 1,5 metri. Virs dievgalda ir aplūkojamas [[erceņģelis Miķelis|Svētā Miķeļa]] un Rožukroņa Karalienes skulptūras.<ref name="nosaukums-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://turisms.latgale.lv/lv/objects/view?id=293 Vizītkarte] {{Novecojusi saite}} * [http://www.vietas.lv/objekts/bikavas_bikovas_vissvetakas_jezus_sirds_katolu_baznica/ Attēli] * [http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/634_bikovas_gaigalavas_vissvetakas_jezus_sirds_romas_katolu_baznica/ Vēsture] * [https://web.archive.org/web/20140726133514/http://travelnews.lv/?o2270fl1 Karte] {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Gaigalavas pagasts]] 2jkht4wt6k5dkpfef4bwdckg657g5lb 3 165596 4547246 4545974 2026-11-09T12:14:00Z ~2026-45221-25 152921 /* Pāvels Čuprunovs */ jauna sadaļa 4547246 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) :Hm, bet ar ko es vispār runāju un priekš kam tas stāsts? Viņš stipri mainīsies atkarībā no paredzamās auditorijas, nemaz jau nerunājot par to, ka publiskā versija Vikipēdijā arī var atšķirties no citur izvietotas... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 09.58 (EEST) == Iekavas (27.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4513992 šis labojums] lapā [[Trisuli]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Trisuli|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: thumb{{!}}Tilts pār Lendekholu pie tās satekas un Trisuli izveidošanās pirms tā sagruves 2026. gada plūdos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>]] Trisuli upes izteka atrodas Pekukangri kalnu grēdā (Nepālā to sauc par Langtanghimalu) Kironas |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. augusts, plkst. 02.40 (EEST) == Atsauces un fakti rakstam Agris Krūms⁠ == Labdien! Aprīļa diskusijā tika pieprasīti konkrēti fakti un neatkarīgi avoti, nevis emocijas. Informēju, ka raksta diskusiju lapā ir iesniegti visi pārbaudāmie pierādījumi: 1. Nacionālās preses arhīva recenzija: Neatkarīgā Rīta Avīze (1997. gada 19. aprīlis, Sandra Vanzoviča raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, LNB Periodika.lv) par debijas albuma „Septiņi dālderi” izdošanu un darbību grupā „AAA”. 2. Vēsturiskā koncertdarbība un TV: Fiksēti arhīva materiāli par 1994. gada koncertiem kopā ar grupām „Bumerangs”, „Reids”, „Palsa”, kā arī dalību LTV konkursā „Ko tu proti?”. 3. Oficiāla attēla licence: Wikimedia Commons ir apstiprināta un piesaistīta VRT autortiesību licence (#2026083010002404). Fakti, kas pilnībā atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC / WP:GNG), ir iesniegti. Lūgums noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 09.35 (EEST) :Raksta diskusija ir piegānīta ar MI spamu un tajā nekas nav mainījies, nekāda nozīmība nav parādījusies. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Cenzuras atbalstisana == Ludzu izskatit personas Egilus tiesu cenzuras atbalstisanu Wikipedia sadala *Rudols Bremanis" slepjot sis personas Kriminalprocesu par 100 000 euro nodoklju maksataju naudas piesavinasanos!!!! [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.40 (EEST) :Tik nepārdomāta politkampaņa kā jūsējā šeit nav redzēta kopš [[Diskusija:Viesturs Kleinbergs|pret Kleinbergu vērstās]] laikiem :D Starp citu, neviens fakts netika manis noslēpts. Interesentiem - [[Diskusija:Rūdolfs Brēmanis]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.45 (EEST) ::Neesmu neviena politiskaja partija un ari uz velesanam Latvija neeju! Censos but cilveks ® [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.34 (EEST) :::Tad pacentieties būt mazāk angažēts. Viens no Vikipēdijas stūrakmeņiem ir būt neitrālam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.36 (EEST) ::::Vai Latvijas wikipedija atbalsta cenzuru - ja vai ne? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 08.19 (EEST) :::::Man nav zināma tāda Latvijas vikipēdija, ja jums ir - griezieties tajā. Vikipēdija kā tāda, ieskaitot latviešu, cenzūru neatbalsta. Moderāciju - atbalsta un tas ir viens no viņas pamatpienākumiem. Jūs šīs lietas neprotat atšķirt un tā nav Vikipēdijas problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.24 (EEST) == Pāvels Čuprunovs == Paldies par piezīmi. Rakstā [[Pāvels Čuprunovs]] izlaboju pēdējās rindkopas un izņēmu lieko, saglabājot visus 12 avotus un Jūsu labojumus. Vai vēl kaut kas būtu jālabo? [[Special:Contributions/~2026-45221-25|~2026-45221-25]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-45221-25|talk]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 14.14 (EET) 1trmqn8zmq5jjdi5ixrpinkncswxoqf 4547304 4547246 2026-11-09T15:14:06Z Egilus 27634 /* Pāvels Čuprunovs */ Atbilde 4547304 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) :Hm, bet ar ko es vispār runāju un priekš kam tas stāsts? Viņš stipri mainīsies atkarībā no paredzamās auditorijas, nemaz jau nerunājot par to, ka publiskā versija Vikipēdijā arī var atšķirties no citur izvietotas... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 09.58 (EEST) == Iekavas (27.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4513992 šis labojums] lapā [[Trisuli]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Trisuli|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: thumb{{!}}Tilts pār Lendekholu pie tās satekas un Trisuli izveidošanās pirms tā sagruves 2026. gada plūdos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>]] Trisuli upes izteka atrodas Pekukangri kalnu grēdā (Nepālā to sauc par Langtanghimalu) Kironas |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. augusts, plkst. 02.40 (EEST) == Atsauces un fakti rakstam Agris Krūms⁠ == Labdien! Aprīļa diskusijā tika pieprasīti konkrēti fakti un neatkarīgi avoti, nevis emocijas. Informēju, ka raksta diskusiju lapā ir iesniegti visi pārbaudāmie pierādījumi: 1. Nacionālās preses arhīva recenzija: Neatkarīgā Rīta Avīze (1997. gada 19. aprīlis, Sandra Vanzoviča raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, LNB Periodika.lv) par debijas albuma „Septiņi dālderi” izdošanu un darbību grupā „AAA”. 2. Vēsturiskā koncertdarbība un TV: Fiksēti arhīva materiāli par 1994. gada koncertiem kopā ar grupām „Bumerangs”, „Reids”, „Palsa”, kā arī dalību LTV konkursā „Ko tu proti?”. 3. Oficiāla attēla licence: Wikimedia Commons ir apstiprināta un piesaistīta VRT autortiesību licence (#2026083010002404). Fakti, kas pilnībā atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC / WP:GNG), ir iesniegti. Lūgums noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 09.35 (EEST) :Raksta diskusija ir piegānīta ar MI spamu un tajā nekas nav mainījies, nekāda nozīmība nav parādījusies. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Cenzuras atbalstisana == Ludzu izskatit personas Egilus tiesu cenzuras atbalstisanu Wikipedia sadala *Rudols Bremanis" slepjot sis personas Kriminalprocesu par 100 000 euro nodoklju maksataju naudas piesavinasanos!!!! [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.40 (EEST) :Tik nepārdomāta politkampaņa kā jūsējā šeit nav redzēta kopš [[Diskusija:Viesturs Kleinbergs|pret Kleinbergu vērstās]] laikiem :D Starp citu, neviens fakts netika manis noslēpts. Interesentiem - [[Diskusija:Rūdolfs Brēmanis]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.45 (EEST) ::Neesmu neviena politiskaja partija un ari uz velesanam Latvija neeju! Censos but cilveks ® [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.34 (EEST) :::Tad pacentieties būt mazāk angažēts. Viens no Vikipēdijas stūrakmeņiem ir būt neitrālam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.36 (EEST) ::::Vai Latvijas wikipedija atbalsta cenzuru - ja vai ne? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 08.19 (EEST) :::::Man nav zināma tāda Latvijas vikipēdija, ja jums ir - griezieties tajā. Vikipēdija kā tāda, ieskaitot latviešu, cenzūru neatbalsta. Moderāciju - atbalsta un tas ir viens no viņas pamatpienākumiem. Jūs šīs lietas neprotat atšķirt un tā nav Vikipēdijas problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.24 (EEST) == Pāvels Čuprunovs == Paldies par piezīmi. Rakstā [[Pāvels Čuprunovs]] izlaboju pēdējās rindkopas un izņēmu lieko, saglabājot visus 12 avotus un Jūsu labojumus. Vai vēl kaut kas būtu jālabo? [[Special:Contributions/~2026-45221-25|~2026-45221-25]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-45221-25|talk]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 14.14 (EET) :To, kas vēl bija labojams, es piekārtoju un noņēmu veidni - kaut kādi sīkumi jau vēl droši vien palikuši, bet tie nav svarīgi un tos sakārtos rindas kārtībā. Domāju, ir labi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 17.14 (EET) 86vbffy6jgnauevykqr61fjhibtd5z0 4547352 4547304 2026-11-09T17:22:16Z ValdisTil 78910 /* == Pertanyaan mengenai kriteria notabilitas artikel Valdis Tilgalis == */ jauna sadaļa 4547352 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) :Hm, bet ar ko es vispār runāju un priekš kam tas stāsts? Viņš stipri mainīsies atkarībā no paredzamās auditorijas, nemaz jau nerunājot par to, ka publiskā versija Vikipēdijā arī var atšķirties no citur izvietotas... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 09.58 (EEST) == Iekavas (27.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4513992 šis labojums] lapā [[Trisuli]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Trisuli|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: thumb{{!}}Tilts pār Lendekholu pie tās satekas un Trisuli izveidošanās pirms tā sagruves 2026. gada plūdos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>]] Trisuli upes izteka atrodas Pekukangri kalnu grēdā (Nepālā to sauc par Langtanghimalu) Kironas |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. augusts, plkst. 02.40 (EEST) == Atsauces un fakti rakstam Agris Krūms⁠ == Labdien! Aprīļa diskusijā tika pieprasīti konkrēti fakti un neatkarīgi avoti, nevis emocijas. Informēju, ka raksta diskusiju lapā ir iesniegti visi pārbaudāmie pierādījumi: 1. Nacionālās preses arhīva recenzija: Neatkarīgā Rīta Avīze (1997. gada 19. aprīlis, Sandra Vanzoviča raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, LNB Periodika.lv) par debijas albuma „Septiņi dālderi” izdošanu un darbību grupā „AAA”. 2. Vēsturiskā koncertdarbība un TV: Fiksēti arhīva materiāli par 1994. gada koncertiem kopā ar grupām „Bumerangs”, „Reids”, „Palsa”, kā arī dalību LTV konkursā „Ko tu proti?”. 3. Oficiāla attēla licence: Wikimedia Commons ir apstiprināta un piesaistīta VRT autortiesību licence (#2026083010002404). Fakti, kas pilnībā atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC / WP:GNG), ir iesniegti. Lūgums noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 09.35 (EEST) :Raksta diskusija ir piegānīta ar MI spamu un tajā nekas nav mainījies, nekāda nozīmība nav parādījusies. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Cenzuras atbalstisana == Ludzu izskatit personas Egilus tiesu cenzuras atbalstisanu Wikipedia sadala *Rudols Bremanis" slepjot sis personas Kriminalprocesu par 100 000 euro nodoklju maksataju naudas piesavinasanos!!!! [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.40 (EEST) :Tik nepārdomāta politkampaņa kā jūsējā šeit nav redzēta kopš [[Diskusija:Viesturs Kleinbergs|pret Kleinbergu vērstās]] laikiem :D Starp citu, neviens fakts netika manis noslēpts. Interesentiem - [[Diskusija:Rūdolfs Brēmanis]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.45 (EEST) ::Neesmu neviena politiskaja partija un ari uz velesanam Latvija neeju! Censos but cilveks ® [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.34 (EEST) :::Tad pacentieties būt mazāk angažēts. Viens no Vikipēdijas stūrakmeņiem ir būt neitrālam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.36 (EEST) ::::Vai Latvijas wikipedija atbalsta cenzuru - ja vai ne? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 08.19 (EEST) :::::Man nav zināma tāda Latvijas vikipēdija, ja jums ir - griezieties tajā. Vikipēdija kā tāda, ieskaitot latviešu, cenzūru neatbalsta. Moderāciju - atbalsta un tas ir viens no viņas pamatpienākumiem. Jūs šīs lietas neprotat atšķirt un tā nav Vikipēdijas problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.24 (EEST) == Pāvels Čuprunovs == Paldies par piezīmi. Rakstā [[Pāvels Čuprunovs]] izlaboju pēdējās rindkopas un izņēmu lieko, saglabājot visus 12 avotus un Jūsu labojumus. Vai vēl kaut kas būtu jālabo? [[Special:Contributions/~2026-45221-25|~2026-45221-25]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-45221-25|talk]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 14.14 (EET) :To, kas vēl bija labojams, es piekārtoju un noņēmu veidni - kaut kādi sīkumi jau vēl droši vien palikuši, bet tie nav svarīgi un tos sakārtos rindas kārtībā. Domāju, ir labi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 17.14 (EET) == Pertanyaan mengenai kriteria notabilitas artikel Valdis Tilgalis == Yang terhormat Pengguna Egilus, Setelah membaca halaman pengguna Anda dan melihat kecintaan serta keahlian Anda dalam berbagai bahasa, termasuk bahasa Indonesia, saya memutuskan untuk menghubungi Anda langsung dalam bahasa ini. Saya ingin menarik perhatian Anda pada fakta bahwa artikel tentang Valdis Tilgalis ini tidak saya buat sendiri, melainkan dimasukkan oleh Profesor Andris Pētersons. Saya hanya mencoba membantu merapikan format dan referensinya. Oleh karena itu, saya ingin mengajukan pertanyaan: apa sebenarnya pedoman dan kriteria di Wikipedia sehingga masa jabatan 10 tahun sebagai Konsul Kehormatan Republik Indonesia di negara dengan 300 juta penduduk, serta kerjasama profesional yang erat dengan para pemimpin tertinggi negara, dianggap "tidak penting", sementara atlet luar negeri yang kurang dikenal justru diklasifikasikan sebagai sangat penting? Saya akan sangat menghargai penjelasan yang profesional dan berdasar dari Anda, agar kita dapat menyelesaikan masalah ini dengan cara yang konstruktif dan saling menghormati. Hormat saya, Valdis Tilgalis [[Dalībnieks:ValdisTil|ValdisTil]] ([[Dalībnieka diskusija:ValdisTil|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 19.22 (EET) qbq08ibophevvajufdv2n2w53qco0jr 4547377 4547352 2026-11-09T18:07:05Z Egilus 27634 /* Pertanyaan mengenai kriteria notabilitas artikel Valdis Tilgalis */ Atbilde 4547377 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) :Hm, bet ar ko es vispār runāju un priekš kam tas stāsts? Viņš stipri mainīsies atkarībā no paredzamās auditorijas, nemaz jau nerunājot par to, ka publiskā versija Vikipēdijā arī var atšķirties no citur izvietotas... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 09.58 (EEST) == Iekavas (27.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4513992 šis labojums] lapā [[Trisuli]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Trisuli|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: thumb{{!}}Tilts pār Lendekholu pie tās satekas un Trisuli izveidošanās pirms tā sagruves 2026. gada plūdos<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>]] Trisuli upes izteka atrodas Pekukangri kalnu grēdā (Nepālā to sauc par Langtanghimalu) Kironas |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. augusts, plkst. 02.40 (EEST) == Atsauces un fakti rakstam Agris Krūms⁠ == Labdien! Aprīļa diskusijā tika pieprasīti konkrēti fakti un neatkarīgi avoti, nevis emocijas. Informēju, ka raksta diskusiju lapā ir iesniegti visi pārbaudāmie pierādījumi: 1. Nacionālās preses arhīva recenzija: Neatkarīgā Rīta Avīze (1997. gada 19. aprīlis, Sandra Vanzoviča raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, LNB Periodika.lv) par debijas albuma „Septiņi dālderi” izdošanu un darbību grupā „AAA”. 2. Vēsturiskā koncertdarbība un TV: Fiksēti arhīva materiāli par 1994. gada koncertiem kopā ar grupām „Bumerangs”, „Reids”, „Palsa”, kā arī dalību LTV konkursā „Ko tu proti?”. 3. Oficiāla attēla licence: Wikimedia Commons ir apstiprināta un piesaistīta VRT autortiesību licence (#2026083010002404). Fakti, kas pilnībā atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC / WP:GNG), ir iesniegti. Lūgums noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 09.35 (EEST) :Raksta diskusija ir piegānīta ar MI spamu un tajā nekas nav mainījies, nekāda nozīmība nav parādījusies. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Cenzuras atbalstisana == Ludzu izskatit personas Egilus tiesu cenzuras atbalstisanu Wikipedia sadala *Rudols Bremanis" slepjot sis personas Kriminalprocesu par 100 000 euro nodoklju maksataju naudas piesavinasanos!!!! [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.40 (EEST) :Tik nepārdomāta politkampaņa kā jūsējā šeit nav redzēta kopš [[Diskusija:Viesturs Kleinbergs|pret Kleinbergu vērstās]] laikiem :D Starp citu, neviens fakts netika manis noslēpts. Interesentiem - [[Diskusija:Rūdolfs Brēmanis]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 09.45 (EEST) ::Neesmu neviena politiskaja partija un ari uz velesanam Latvija neeju! Censos but cilveks ® [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.34 (EEST) :::Tad pacentieties būt mazāk angažēts. Viens no Vikipēdijas stūrakmeņiem ir būt neitrālam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 18.36 (EEST) ::::Vai Latvijas wikipedija atbalsta cenzuru - ja vai ne? [[Special:Contributions/~2026-49215-95|~2026-49215-95]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-49215-95|talk]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 08.19 (EEST) :::::Man nav zināma tāda Latvijas vikipēdija, ja jums ir - griezieties tajā. Vikipēdija kā tāda, ieskaitot latviešu, cenzūru neatbalsta. Moderāciju - atbalsta un tas ir viens no viņas pamatpienākumiem. Jūs šīs lietas neprotat atšķirt un tā nav Vikipēdijas problēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.24 (EEST) == Pāvels Čuprunovs == Paldies par piezīmi. Rakstā [[Pāvels Čuprunovs]] izlaboju pēdējās rindkopas un izņēmu lieko, saglabājot visus 12 avotus un Jūsu labojumus. Vai vēl kaut kas būtu jālabo? [[Special:Contributions/~2026-45221-25|~2026-45221-25]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-45221-25|talk]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 14.14 (EET) :To, kas vēl bija labojams, es piekārtoju un noņēmu veidni - kaut kādi sīkumi jau vēl droši vien palikuši, bet tie nav svarīgi un tos sakārtos rindas kārtībā. Domāju, ir labi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 17.14 (EET) == Pertanyaan mengenai kriteria notabilitas artikel Valdis Tilgalis == Yang terhormat Pengguna Egilus, Setelah membaca halaman pengguna Anda dan melihat kecintaan serta keahlian Anda dalam berbagai bahasa, termasuk bahasa Indonesia, saya memutuskan untuk menghubungi Anda langsung dalam bahasa ini. Saya ingin menarik perhatian Anda pada fakta bahwa artikel tentang Valdis Tilgalis ini tidak saya buat sendiri, melainkan dimasukkan oleh Profesor Andris Pētersons. Saya hanya mencoba membantu merapikan format dan referensinya. Oleh karena itu, saya ingin mengajukan pertanyaan: apa sebenarnya pedoman dan kriteria di Wikipedia sehingga masa jabatan 10 tahun sebagai Konsul Kehormatan Republik Indonesia di negara dengan 300 juta penduduk, serta kerjasama profesional yang erat dengan para pemimpin tertinggi negara, dianggap "tidak penting", sementara atlet luar negeri yang kurang dikenal justru diklasifikasikan sebagai sangat penting? Saya akan sangat menghargai penjelasan yang profesional dan berdasar dari Anda, agar kita dapat menyelesaikan masalah ini dengan cara yang konstruktif dan saling menghormati. Hormat saya, Valdis Tilgalis [[Dalībnieks:ValdisTil|ValdisTil]] ([[Dalībnieka diskusija:ValdisTil|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 19.22 (EET) :Es domāju, ka publiskas diskusijas LVWiki tomēr rakstāmas šeit visiem saprotamā valodā. Vismaz ja jūs gribat, lai jums vēl kāds piekrīt. :Latviešu Vikipēdijā daudzās sfērās (ieskaitot diplomātiju) nav pietiekami skaidru noteikumu par to, kas ir nozīmīgs un kas nav, tāpēc es uzreiz uzdevu kolēģiem jautājumu par viņu viedokļiem. Nevienu tēma īpaši neieinteresēja. Gribētos piezīmēt, ka es tieši piederu pie tā grupējuma, kas iestājas par maksimāli iecietīgu pieeju nozīmības jautājumos... Fakts ir tāds, ka goda konsula statuss pats par sevi diez kā nevelk uz nozīmību (atšķirībā no vēstnieka), un ja nealojos, neviens vēl nav iekļuvis Vikipēdijā tikai ar goda konsula statusu (ja neskaita pirmos valsts gadus un okupācijas laiku, kad nācās visādi grozīties), taču var kļūt nozīmīga konsula praktiskā darbība - ja tā plaši apgaismota mēdijos, bet tas goda konsulam ir rets gadījums. Diplomātija nemīl troksni. :Es tieši gribētu plašāku apspriešanu daudzos nozīmības jautājumos, neatkarīgi no tā, vai rezultāts sakritīs ar manu personisko viedokli. Tā, nesen balsošanā tika nolemts, ka jebkādu zinātņu doktora statuss ir pietiekams nozīmībai. Šādas lietas es neizšķiru vienpersoniski, te ir kolektīvs darbs. Bet pagaidām es neredzu nekādu kolēģu vēlmi mainīt maznozīmīgo statusu. :Ar sportistu pārpilnību Vikipēdijā ir skumjš stāsts, jo viņu popularitāte un apgaismojums mēdijos, manuprāt, ir daudz lielāki nekā vairums no viņiem ir vērti, bet tā tas ir, viņi ir publiskas personas un par sportistiem ir skaidri kritēriji, par kuriem no viņiem rakstīt. Sportisti vēl nav tas ļaunākais, viņu popularitāte, sasniegtais un no tā izrietošā nozīmība ir viegli konstatējami. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 20.07 (EET) aa4ox0rszf6kk7l147u4s9jd89liy0u 0 165789 4547471 4200712 2026-11-09T22:15:06Z Lasks 38532 /* 11. Saeimas frakcijas termiņa beigās */ 4547471 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 11. |attēls = 11Saeima2.png |att_izm = |paraksts = Frakcijas 2011. gadā |sākums = {{dat|2011|10|17|N}} |beigas = {{dat|2014|11|3|N}} |priekšsēdētājs = [[Solvita Āboltiņa]] |pr biedri = * [[Inga Bite]] * [[Andrejs Klementjevs]] |frakcijas = * [[Saskaņas Centrs]] (31) * [[Vienotība]] (20) * [[Zatlera Reformu partija]] (16) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (14) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (13) * Pie frakcijām nepiederošie deputāti (6) |pirms = [[10. Saeima]] |pēc = [[12. Saeima]] }} '''11. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 11. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2011. gada 17. oktobrī un pabeidza 2014. gada 3. novembrī. 11. Saeima tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pēc [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|iepriekšējās Saeimas atlaišanas]], un tādēļ šī Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņš ir trīs, nevis četri gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980&from=off |title=10. un 13. pants, Latvijas Republikas Satversme, ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 02.11.2010. |accessdate={{dat|2013|01|10|SK}} |work=likumi.lv |publisher=VSIA Latvijas Vēstnesis |date= }}</ref> 11. Saeimas sasaukuma laikā tika pieņemti 129 jauni likumi, 781 likumā tika veikti grozījumi. Kopumā notika 151 sēde, no kurām 118 bija kārtējās, bet 27 — ārkārtas un 6 — svinīgās sēdes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/22730-11-saeima-pienemusi-910-likumus|title=11.Saeima pieņēmusi 910 likumus|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2014|11|22||bez}}}}</ref> Saeima veica izmaiņas Pilsonības likumā, pieļaujot [[dubultpilsonība|dubultpilsonību]], [[Latvijas Satversme]] tika papildināta ar [[Latvijas Republikas Satversmes preambula|Preambulu]], tika ieviesta "Nulles deklarācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://saeima.lv/lv/par-saeimu/informativie-materiali-par-saeimu/infografika-11-saeima-likumdosana|title=/Infografika: "11.Saeima. Likumdošana"|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2014|11|22||bez}}}}</ref> == Vēlēšanas == {{pamatraksts|11. Saeimas vēlēšanas}} [[11. Saeimas vēlēšanas]] notika 2011. gada 17. septembrī, vēlēšanās kandidēja 13 saraksti un tajās nobalsoja 902 569 vēlētāju jeb 60,55% no kopējā balsstiesīgo skaita, savukārt [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un 11. Saeimā iekļuva pārstāvji no 5 vēlēšanu sarakstiem: * [[Saskaņas Centrs]] — 31 deputāta vieta; * [[Vienotība]] — 20 vietas; * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] — 16 vietas; * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] — 14 vietas; * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] — 13 vietas; * Pie frakcijām nepiederošie deputāti — 6 vietas.<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima11_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=2&lang=LV Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāti]</ref> Piezīme: vienu dienu pirms 11. Saeimas darba sākuma no Reformu partijas izstājās 6 ievēlētie deputāti, tāpēc frakcija darbu uzsāka ar 16 mandātiem nevis 22, kā noteikts [[CVK]] lēmumā.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=237206 Par 11.Saeimā ievēlētajiem deputātiem]</ref> == 11. Saeimas frakcijas termiņa beigās == [[Attēls:11saeima2014.svg|thumb|11. Saeimas frakcijas termiņa beigās]] {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |Frakcija "[[Saskaņas centrs]]" |[[Jānis Urbanovičs]] |28 |- |Frakcija "[[Vienotība]]" |[[Dzintars Zaķis]] |17 |- |[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] frakcija |[[Edmunds Demiters]] |14 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”]] frakcija |[[Einārs Cilinskis]] |13 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija |[[Augusts Brigmanis]] |13 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti | |15 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Skatīt arī == * [[11. Saeimas deputāti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{11. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:11. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] ntmh81pd3xk3ful2pe8xmh3x9ggprsg 0 166403 4547346 4271732 2026-11-09T16:55:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547346 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Prostitution in Europe by countries.svg|300px|thumb|{{legend|#336600|Bordeļi ir legāli}} {{legend inline|#72AB69|}}{{legend inline|#336699|}}{{legend inline|#993333|}}{{legend inline|#D18076|Bordeļi nav legāli}} {{legend|#ababab|Nav datu}}]] '''Bordelis''' (iespējams, no {{val|it|bordello}} — bordelis vai pārnestā nozīmē nekārtība) ir iestāde, kur [[prostitūta]]s sniedz pakalpojumus klientiem, maksājot daļu no nopelnītā bordeļa saimniekiem par telpu nodrošinājumu un organizatoriskiem pakalpojumiem. Latvijas argo – kriminālvides žargona vārdnīca definē vārdu "bordelis" kā "intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus" vai, pārnestā nozīmē, "vieta, kurā nav kārtības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/sv/?w=bordelis |title=Tezaurs.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250607180520/https://tezaurs.lv/sv/?w=bordelis}}</ref> Latvijas Republikas Krimināllikuma 163. pants definē vārdu "bordelis" kā "neatļauta prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vieta".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |title=LR Krimināllikuma 2011. gada 4. oktobra redakcija |access-date={{dat|2011|10|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |archivedate={{dat|2011|10|26||bez}} }}</ref> Latvijā nav atļauta trešo personu iesaistīšanās [[prostitūcija]]s organizēšanā, līdz ar to gan bordeļi, gan [[sutenerisms]] ir krimināli sodāmas aktivitātes.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=169772&from=off MK noteikumi Nr. 32], "(..) aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai un personai, kurai nav veselības kartes. (..) atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu. (..) aizliegts (..) ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas; (..) ja tajā atrodas nepilngadīgais; (..) iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai mājā, (..) Personām aizliegts apvienoties grupās, (..) iestāžu vadītāji nodrošina, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti seksuālie pakalpojumi. (..) Persona reizi mēnesī pārbauda veselību pie dermatologa, venerologa. (..) Aizliegts sniegt seks. pakalpojumus, ja diagnosticēta kāda no sekojošajām slimībām: anoģenitālā [[herpes]] vīrusu infekcija, [[dermatofitoze]]s (mikrosporija, trihofitija), kaunuma [[kaunuma uts|utainība]], [[gonokoku infekcija]], [[hlamīdijas|hlamīdiju]] ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, [[kašķis]], [[lepra]], [[sifiliss]], atklātas antivielas pret HIV vai noteikta [[AIDS]] diagnoze. (..) aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju."</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sabiedrība]] nhznarh6dttq93xlx7clb1zo8ke0bij 0 168330 4547719 4543870 2026-11-10T11:20:43Z ~2026-59484-77 153111 4547719 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|svētku dienu|Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)|Mārtiņi}} {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #FFA4A5 | nosaukums = Apkūlības | apakšvirsraksts = | attēls = Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Jēkaba Bīnes glezna "Mārtiņš" | oficiālais_nosaukums = Apkūlības | citi_nosaukumi = Mārtiņi, Mārtiņdiena | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[Novembris|novembra]] vidū | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu | saistīts_ar = }} '''Apkūlības''' ir seni [[latvieši|latviešu]] ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas [[Svētā Mārtiņa diena|Svētā Mārtiņa dienu]] par godu [[Svētais Mārtiņš|Svētajam Mārtiņam]] 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī '''Mārtiņu''' jeb '''Mārtiņdienas''' nosaukumu. Tad beidzās [[pieguļa]]s un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens [[Ekvinokcija|ekvinokciju]] jeb vienādībām ([[Miķeļi]]em) un ziemas saulgriežiem[[Ziemassvētki]]em un tiek svinēta [[Novembris|novembra]] vidū. Mārtiņos beidzās [[Veļu laiks]] un sākās [[Novembris|Sala laiks]], kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus. == Saistība ar Sv. Mārtiņa kultu == [[Attēls:Sao Martinho Tours.JPG|thumb|200px|Svētais Mārtiņš nogriež daļu no sava apmetņa salstošajam nabagam. Skulptūra [[Braga]]s klosterī.]] Svētki savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gadsimta baznīcas [[Reformācija Livonijā|Reformācijas]] no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] svinētās piemiņas dienas par godu [[Romas impērija|romiešu]] karavīram [[Svētais Mārtiņš|Mārtiņam]] (''Martinus''), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats [[Jēzus Kristus|Jēzus]]. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem. == Mārtiņu tradīcijas teikās == === Pareģošana ar drēbēm === "Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs." <ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19464]</ref> "Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19467]</ref> === Gaiļa kaušana === Vakarā pirms Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības. [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos" atrodams šādi senā rituāla apraksti: "[..] Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. [..]" (1832)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19479]</ref> "Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds [[ļaunums]] un viņus nejās lietuvēns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19480]</ref> === Mārtiņbērnu apkārtstaigāšana === [[Attēls:Maskas Mārtiņos un Katrīnās.jpg|thumb|270px|left|Mārtiņbērnu un Katrīnas meitu, jeb Balto Katriņu masku grupa [[Limbažu novads|Limbažu novadā]] 2017. gada 25. novembrī. Grupā apvienojušies [[Smiltene]]s folkloras kopas "Rudzupuķe" un [[Latviskā dzīvesziņa|Latviskās dzīvesziņas]] biedrības "Saulesrits" dalībnieki.]] Mārtiņos masku gājienus dēvēja par Mārtiņa dzīšanu un gājējus par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem: "Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā." (1781)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19489]</ref> "Mārtiņa vakarā Mārtiņa bērni dzinuši Mārtiņu ar žagariem."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19496]</ref> "Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19498]</ref> "Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa." (1852)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19490]</ref> == Mārtiņu tradīcijas latvju dainās == {| | Tas Mārtiņš, šurp nākdams,<br /> Biksas kāra ozolā;<br /> Melnas vārnas, pārskriedamas:<br /> Kam tie krāmi karājās?<br /> 20662 | Mārtiņš stāvu slaistījās<br /> Mana staļļa pakaļā.<br /> Izbaro, izsukā,<br /> Sēsties siles galiņā.<br /> 30209-1 | Muortiņam gaili kava<br /> Ar sorkonu capureiti;<br /> Man guntiņis navajag,<br /> Kum'eliņus barojūt.<br /> 30218-422 | Mārtiņš atrībināja,<br /> Aizrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Zobina galā.<br /> 30222 | Vakar Mārtiņš<br /> No Rīgas laidās,<br /> Šodien sētā<br /> Ierībināja.<br /> Deviņi ratiņi,<br /> Simts kumeliņu,<br /> Trīs simts sulaiņu,<br /> Bruņoti vīri.<br /> 30230 | Atbrauca Mārtiņš,<br /> Atrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Vārtu stuburā.<br /> Aizbrauca Mārtiņš,<br /> Norībēja,<br /> Aiznesa mēteli<br /> Zobena galā.<br /> 33242 | |} == Mārtiņdiena citu tautu tradīcijās == Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas daudzu [[Eiropa]]s valstu iedzīvotājiem. [[Vācieši]] šos svētkus dēvē par ''Martinstag'', [[angļi]] par ''Martinmas'', zviedri par ''Mårtensafton'', dāņi par ''Mortensdag'', somi par ''Martinpäivä'', igauņi par ''Mardipäev''. Kopš [[viduslaiki]]em šie svētki saistījās ar zirgu kultu un bruņinieku tradīcijām. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē Mārtiņu vakarā notiek svinīgi bērnu gājieni ar svecēm un laternām. Tradicionālā svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://klab.lv/users/supsab/5191.html Seno latviešu saules kalendārs] {{Latviešu gadskārtu svētki}} [[Kategorija:Latvijas svētki]] 1tu10eyrnns6frmjdzmk17z2zo0yggh 4547721 4547719 2026-11-10T11:21:20Z ~2026-59484-77 153111 4547721 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|svētku dienu|Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)|Mārtiņi}} {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #FFA4A5 | nosaukums = Apkūlības | apakšvirsraksts = | attēls = Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Jēkaba Bīnes glezna "Mārtiņš" | oficiālais_nosaukums = Apkūlības | citi_nosaukumi = Mārtiņi, Mārtiņdiena | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[Novembris|novembra]] vidū | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu | saistīts_ar = }} '''Apkūlības''' ir seni [[latvieši|latviešu]] ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas [[Svētā Mārtiņa diena|Svētā Mārtiņa dienu]] par godu [[Svētais Mārtiņš|Svētajam Mārtiņam]] 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī '''Mārtiņu''' jeb '''Mārtiņdienas''' nosaukumu. Tad beidzās [[pieguļa]]s un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens [[Ekvinokcija|ekvinokciju]] jeb vienādībām ([[Miķeļi]]em) un ziemas saulgriežiem [[Ziemassvētki]]em un tiek svinēta [[Novembris|novembra]] vidū. Mārtiņos beidzās [[Veļu laiks]] un sākās [[Novembris|Sala laiks]], kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus. == Saistība ar Sv. Mārtiņa kultu == [[Attēls:Sao Martinho Tours.JPG|thumb|200px|Svētais Mārtiņš nogriež daļu no sava apmetņa salstošajam nabagam. Skulptūra [[Braga]]s klosterī.]] Svētki savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gadsimta baznīcas [[Reformācija Livonijā|Reformācijas]] no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] svinētās piemiņas dienas par godu [[Romas impērija|romiešu]] karavīram [[Svētais Mārtiņš|Mārtiņam]] (''Martinus''), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats [[Jēzus Kristus|Jēzus]]. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem. == Mārtiņu tradīcijas teikās == === Pareģošana ar drēbēm === "Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs." <ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19464]</ref> "Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19467]</ref> === Gaiļa kaušana === Vakarā pirms Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības. [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos" atrodams šādi senā rituāla apraksti: "[..] Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. [..]" (1832)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19479]</ref> "Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds [[ļaunums]] un viņus nejās lietuvēns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19480]</ref> === Mārtiņbērnu apkārtstaigāšana === [[Attēls:Maskas Mārtiņos un Katrīnās.jpg|thumb|270px|left|Mārtiņbērnu un Katrīnas meitu, jeb Balto Katriņu masku grupa [[Limbažu novads|Limbažu novadā]] 2017. gada 25. novembrī. Grupā apvienojušies [[Smiltene]]s folkloras kopas "Rudzupuķe" un [[Latviskā dzīvesziņa|Latviskās dzīvesziņas]] biedrības "Saulesrits" dalībnieki.]] Mārtiņos masku gājienus dēvēja par Mārtiņa dzīšanu un gājējus par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem: "Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā." (1781)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19489]</ref> "Mārtiņa vakarā Mārtiņa bērni dzinuši Mārtiņu ar žagariem."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19496]</ref> "Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19498]</ref> "Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa." (1852)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19490]</ref> == Mārtiņu tradīcijas latvju dainās == {| | Tas Mārtiņš, šurp nākdams,<br /> Biksas kāra ozolā;<br /> Melnas vārnas, pārskriedamas:<br /> Kam tie krāmi karājās?<br /> 20662 | Mārtiņš stāvu slaistījās<br /> Mana staļļa pakaļā.<br /> Izbaro, izsukā,<br /> Sēsties siles galiņā.<br /> 30209-1 | Muortiņam gaili kava<br /> Ar sorkonu capureiti;<br /> Man guntiņis navajag,<br /> Kum'eliņus barojūt.<br /> 30218-422 | Mārtiņš atrībināja,<br /> Aizrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Zobina galā.<br /> 30222 | Vakar Mārtiņš<br /> No Rīgas laidās,<br /> Šodien sētā<br /> Ierībināja.<br /> Deviņi ratiņi,<br /> Simts kumeliņu,<br /> Trīs simts sulaiņu,<br /> Bruņoti vīri.<br /> 30230 | Atbrauca Mārtiņš,<br /> Atrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Vārtu stuburā.<br /> Aizbrauca Mārtiņš,<br /> Norībēja,<br /> Aiznesa mēteli<br /> Zobena galā.<br /> 33242 | |} == Mārtiņdiena citu tautu tradīcijās == Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas daudzu [[Eiropa]]s valstu iedzīvotājiem. [[Vācieši]] šos svētkus dēvē par ''Martinstag'', [[angļi]] par ''Martinmas'', zviedri par ''Mårtensafton'', dāņi par ''Mortensdag'', somi par ''Martinpäivä'', igauņi par ''Mardipäev''. Kopš [[viduslaiki]]em šie svētki saistījās ar zirgu kultu un bruņinieku tradīcijām. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē Mārtiņu vakarā notiek svinīgi bērnu gājieni ar svecēm un laternām. Tradicionālā svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://klab.lv/users/supsab/5191.html Seno latviešu saules kalendārs] {{Latviešu gadskārtu svētki}} [[Kategorija:Latvijas svētki]] kfzsh8844x80d7jfv5xmelvpdfhjoy7 4547735 4547721 2026-11-10T11:55:30Z Lasks 38532 4547735 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|svētku dienu|Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)|Mārtiņi}} {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #FFA4A5 | nosaukums = Apkūlības | apakšvirsraksts = | attēls = Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = Jēkaba Bīnes glezna "Mārtiņš" | oficiālais_nosaukums = Apkūlības | citi_nosaukumi = Mārtiņi, Mārtiņdiena | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[Novembris|novembra]] vidū | svinību_laiks = | biežums = Katru gadu | saistīts_ar = }} '''Apkūlības''' ir seni [[latvieši|latviešu]] ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas [[Svētā Mārtiņa diena|Svētā Mārtiņa dienu]] par godu [[Svētais Mārtiņš|Svētajam Mārtiņam]] 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī '''Mārtiņu''' jeb '''Mārtiņdienas''' nosaukumu. Tad beidzās [[pieguļa]]s un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens [[Ekvinokcija|ekvinokciju]] jeb vienādībām ([[Miķeļi]]em) un ziemas saulgriežiem ([[Ziemassvētki]]em) un tiek svinēta [[Novembris|novembra]] vidū. Mārtiņos beidzās [[Veļu laiks]] un sākās [[Novembris|Sala laiks]], kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus. == Saistība ar Sv. Mārtiņa kultu == [[Attēls:Sao Martinho Tours.JPG|thumb|200px|Svētais Mārtiņš nogriež daļu no sava apmetņa salstošajam nabagam. Skulptūra [[Braga]]s klosterī.]] Svētki savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gadsimta baznīcas [[Reformācija Livonijā|Reformācijas]] no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] svinētās piemiņas dienas par godu [[Romas impērija|romiešu]] karavīram [[Svētais Mārtiņš|Mārtiņam]] (''Martinus''), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats [[Jēzus Kristus|Jēzus]]. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem. == Mārtiņu tradīcijas teikās == === Pareģošana ar drēbēm === "Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs." <ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19464]</ref> "Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19467]</ref> === Gaiļa kaušana === Vakarā pirms Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības. [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos" atrodams šādi senā rituāla apraksti: "[..] Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. [..]" (1832)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19479]</ref> "Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds [[ļaunums]] un viņus nejās lietuvēns."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19480]</ref> === Mārtiņbērnu apkārtstaigāšana === [[Attēls:Maskas Mārtiņos un Katrīnās.jpg|thumb|270px|left|Mārtiņbērnu un Katrīnas meitu, jeb Balto Katriņu masku grupa [[Limbažu novads|Limbažu novadā]] 2017. gada 25. novembrī. Grupā apvienojušies [[Smiltene]]s folkloras kopas "Rudzupuķe" un [[Latviskā dzīvesziņa|Latviskās dzīvesziņas]] biedrības "Saulesrits" dalībnieki.]] Mārtiņos masku gājienus dēvēja par Mārtiņa dzīšanu un gājējus par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem: "Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā." (1781)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19489]</ref> "Mārtiņa vakarā Mārtiņa bērni dzinuši Mārtiņu ar žagariem."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19496]</ref> "Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs."<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19498]</ref> "Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa." (1852)<ref>[http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/ "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19490]</ref> == Mārtiņu tradīcijas latvju dainās == {| | Tas Mārtiņš, šurp nākdams,<br /> Biksas kāra ozolā;<br /> Melnas vārnas, pārskriedamas:<br /> Kam tie krāmi karājās?<br /> 20662 | Mārtiņš stāvu slaistījās<br /> Mana staļļa pakaļā.<br /> Izbaro, izsukā,<br /> Sēsties siles galiņā.<br /> 30209-1 | Muortiņam gaili kava<br /> Ar sorkonu capureiti;<br /> Man guntiņis navajag,<br /> Kum'eliņus barojūt.<br /> 30218-422 | Mārtiņš atrībināja,<br /> Aizrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Zobina galā.<br /> 30222 | Vakar Mārtiņš<br /> No Rīgas laidās,<br /> Šodien sētā<br /> Ierībināja.<br /> Deviņi ratiņi,<br /> Simts kumeliņu,<br /> Trīs simts sulaiņu,<br /> Bruņoti vīri.<br /> 30230 | Atbrauca Mārtiņš,<br /> Atrībināja,<br /> Pakāra mēteli<br /> Vārtu stuburā.<br /> Aizbrauca Mārtiņš,<br /> Norībēja,<br /> Aiznesa mēteli<br /> Zobena galā.<br /> 33242 | |} == Mārtiņdiena citu tautu tradīcijās == Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas daudzu [[Eiropa]]s valstu iedzīvotājiem. [[Vācieši]] šos svētkus dēvē par ''Martinstag'', [[angļi]] par ''Martinmas'', zviedri par ''Mårtensafton'', dāņi par ''Mortensdag'', somi par ''Martinpäivä'', igauņi par ''Mardipäev''. Kopš [[viduslaiki]]em šie svētki saistījās ar zirgu kultu un bruņinieku tradīcijām. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē Mārtiņu vakarā notiek svinīgi bērnu gājieni ar svecēm un laternām. Tradicionālā svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://klab.lv/users/supsab/5191.html Seno latviešu saules kalendārs] {{Latviešu gadskārtu svētki}} [[Kategorija:Latvijas svētki]] jdytvuqf6qgvtnsuobjhz9ynv2fl3rv 14 173387 4547543 2112882 2026-11-10T04:53:33Z Treisijs 347 4547543 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|120}} [[Kategorija:120. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0120]] ehtfmf4pvlnfs18bp4m3sypmvq7uey1 0 173808 4547707 4221422 2026-11-10T11:15:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547707 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Swedish House Mafia Don't You Worry Child singls.jpg|thumb|200px|[[Swedish House Mafia]] un [[John Martin]] singla "Don't You Worry Child" vāka noformējums. Singls pirmo vietu sasniedza 4 nedēļas un kopumā topā pavadīja 19 nedēļas.]] [[Attēls:Flo Rida Wild Ones singls.jpg|thumb|200px|[[Flo Rida]] un [[Sīa Ferlere|Sia]] singla "Wild Ones" vāka noformējums. Singls pirmo vietu sasniedza 2 nedēļas un kopumā topā pavadīja 20 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2012. gads|2012]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. Topu vadīja raidījuma vadītājs [[Roberts Lejasmeijers]], bet, sākot ar gada trešo nedēļu, Top 40 tika atskaņots automātiskā režīmā bez raidījuma vadītāja. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 17.00 ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00. Sākot ar 3. februāri, Top 40 ēterā skan katru piektdienu plkst. 11.00 un 18.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2012. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 249 | dziesmu sk top10 = 110 | ned 1sk1 = 6 | ned 1dz1 = [[Loreen]] — [[Euphoria]] | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[The Script]] feat. [[Will.i.am]] — Hall Of Fame | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Flo Rida]] — Whistle<br />[[Carly Rae Jepsen]] — Call Me Maybe | ned 10sk1 = 16 | ned 10dz1 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Wild Ones | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[The Script]] feat. [[Will.i.am]] — Hall Of Fame<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] — We'll Be Coming Back | ned 10sk3 = 12 | ned 10dz3 = [[Loreen]] — [[Euphoria]] | ned 40sk1 = 23 | ned 40dz1 = [[Sebastian Ingrosso]] & [[Alesso]] feat. [[Ryan Tedder]] — Calling (Lose My Mind) | ned 40sk2 = 20 | ned 40dz2 = [[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] — Wild Ones<br />[[Will.i.am]] feat. [[Eva Simmons]] — This Is Love<br />[[Of Monsters And Men]] — Little Talks<br />[[Nicki Minaj]] — Starships | ned 40sk3 = 19 | ned 40dz3 = [[Swedish House Mafia]] — Don't You Worry Child<br />[[Carly Rae Jepsen]] — Call Me Maybe<br />[[fun.]] feat. Janelle Monáe — We Are Young | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[Loreen]] — [[Euphoria]]<br />[[Wham!]] — [[Last Christmas]] | jaun sk2 = 2 | jaun dz2 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] — We'll Be Coming Back<br />[[Musiqq]] — Dari Kā Es | jaun sk3 = 3 | jaun dz3 = [[Labrinth]] feat. [[Tinie Tempah]] — Earthquake<br />[[Musiqq]] — Miljonārs<br />[[Maroon 5]] — One More Night }} [[Attēls:The Script Hall Of Fame singls.jpg|thumb|200px|[[The Script]] un [[will.i.am]] singla "Hall Of Fame" vāka noformējums.]] [[Attēls:Calvin Harris, Example We'll Be Coming Back singls.jpg|thumb|200px|[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] un [[Example]] singla "We'll Be Coming Back" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[13. janvāris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[20. janvāris]] || [[Avicii]] || Levels |- | [[27. janvāris]] || Avicii || Levels |- | [[3. februāris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[10. februāris]] || [[Gotye]] feat. [[Kimbra]] || [[Somebody That I Used To Know]] |- | [[17. februāris]] || [[Rihanna]] feat. [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || We Found Love |- | [[24. februāris]] || [[Labrinth]] feat. [[Tinie Tempah]] || Earthquake |- | [[2. marts]] || Labrinth feat. Tinie Tempah || Earthquake |- | [[9. marts]] || [[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Wild Ones |- | [[16. marts]] || [[Dev]] feat. [[Enrique Iglesias]] || Naked |- | [[23. marts]] || [[Michel Teló]] || Ai Se Eu Te Pego |- | [[30. marts]] || [[Flo Rida]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Wild Ones |- | [[6. aprīlis]] || [[Michel Teló]] || Ai Se Eu Te Pego |- | [[13. aprīlis]] || [[Carly Rae Jepsen]] || Call Me Maybe |- | [[20. aprīlis]] || Carly Rae Jepsen || Call Me Maybe |- | [[27. aprīlis]] || Carly Rae Jepsen || Call Me Maybe |- | [[4. maijs]] || [[Remady]] & Manu L feat. J-Son || Single Ladies |- | [[11. maijs]] || [[Carly Rae Jepsen]] || Call Me Maybe |- | [[18. maijs]] || [[B.o.B]] || So Good |- | [[25. maijs]] || [[Maroon 5]] feat. [[Wiz Khalifa]] || Payphone |- | [[1. jūnijs]] || [[Loreen]] || [[Euphoria]] |- | [[8. jūnijs]] || [[Flo Rida]] || Whistle |- | [[15. jūnijs]] || [[Loreen]] || [[Euphoria]] |- | [[22. jūnijs]] || [[Flo Rida]] || Whistle |- | [[29. jūnijs]] || [[Loreen]] || [[Euphoria]] |- | [[6. jūlijs]] || Loreen || Euphoria |- | [[13. jūlijs]] || Loreen || Euphoria |- | [[20. jūlijs]] || Loreen || Euphoria |- | [[27. jūlijs]] || [[Flo Rida]] || Whistle |- | [[3. augusts]] || Flo Rida || Whistle |- | [[10. augusts]] || [[David Guetta]] feat. [[Chris Brown]] & [[Lil Wayne]] || I Can Only Imagine |- | [[17. augusts]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] || We'll Be Coming Back |- | [[24. augusts]] || Calvin Harris feat. Example || We'll Be Coming Back |- | [[31. augusts]] || [[Far East Movement]] feat. [[Cover Drive]] || Turn Up The Love |- | [[7. septembris]] || [[Maroon 5]] || One More Night |- | [[14. septembris]] || Maroon 5 || One More Night |- | [[21. septembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Example]] || We'll Be Coming Back |- | [[28. septembris]] || [[Swedish House Mafia]] feat. [[John Martin]] || Don't You Worry Child |- | [[5. oktobris]] || [[The Script]] feat. [[will.i.am]] || Hall Of Fame |- | [[12. oktobris]] || [[Swedish House Mafia]] feat. [[John Martin]] || Don't You Worry Child |- | [[19. oktobris]] || Swedish House Mafia feat. John Martin || Don't You Worry Child |- | [[26. oktobris]] || [[The Script]] feat. [[will.i.am]] || Hall Of Fame |- | [[2. novembris]] || The Script feat. will.i.am || Hall Of Fame |- | [[9. novembris]] || [[Swedish House Mafia]] feat. [[John Martin]] || Don't You Worry Child |- | [[16. novembris]] || [[The Script]] feat. [[will.i.am]] || Hall Of Fame |- | [[23. novembris]] || The Script feat. will.i.am || Hall Of Fame |- | [[30. novembris]] || [[Pink]] || Try |- | [[7. decembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |- | [[14. decembris]] || Calvin Harris feat. Ellie Goulding || I Need Your Love |- | [[21. decembris]] || [[Wham!]] || [[Last Christmas (Wham! singls)|Last Christmas]] |- | [[28. decembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2012. gads mūzikā]] lw9ltbx4o6dun3dsozjg9h2er75hf5i 0 174699 4547305 3996419 2026-11-09T15:15:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547305 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Beresnes Svētās Annas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Beresnes katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Beresnes katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Beresnes baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 7 | lats = 1 | latNS = N | longd = 27 | longm = 48 | longs = 40 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Svariņu pagasts]], [[Beresņi]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1805]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Aivars Kursītis | website = [http://www.catholic.lv/dagda/beresne.html www.catholic.lv/dagda/beresne] | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1805]] | length = 22m | width = 9m | width_nave = | height_max = | materials = [[koks]] }} '''Beresnes Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub462 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] [[Beresņi|Beresņos]]. == Vēsture == Beresnes [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] tika uzcelta 1805. gadā kā 9 metrus gara telpa, kas vēlākos gados tika paplašināta. Līdz 1924. gadam tā kalpoja kā [[Bukmuiža]]s draudzes [[kapela]], bet vēlāk kļuva par Beresnes draudzes baznīcu.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 74.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Aivars Kursītis.<ref name="nosaukums-1" /> Beresnes draudze tika nodibināta 1924. gadā. Draudzei ir desmit [[kapsēta]]s — Beresnes kapsēta, Locu kapi, Malcānu kapi, Moroziku kapi, Nazaru kapi, Priknu kapi, Beresnes Pusčas kapi, Rubuļu kapi, Šilovas kapi, Valahu kapi. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Filips|Svētā Filipa]] un [[Svētai Jēkabs|Jēkaba]] diena, [[Svētā Anna|Svētās Annas]] diena, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] dzimšanas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās [[Lurda|Lurdā]]. == Tehniska informācija == Beresnes baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu un mazu [[tornis|tornīti]] virs ieejas, 22 metrus gara un 9 metrus plata viennavas telpa ar koka grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 56 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka [[žogs]]. == Interjers == Baznīcas galvenajā [[altāris|altārī]] ir [[glezna]] "Kristus olīvu dārzā", bet sānu altāros redzamas Svētās Annas glezna, kā arī darbi "Kristus pie krusta" un "Dieva acis". == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090220001944/http://foto.eks.lv/baznicas/beresne-svarini/index.html Fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20140808161602/http://www.catholic.lv/dagda/beresne.html Mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20190918070948/http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1283 www.visitlatgale.com] * [http://zudusilatvija.lv/objects/object/17404/ www.zudusilatvija.lv] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Svariņu pagasts]] 1phupms6ahw5nacybyzwivr1d22nn74 0 174711 4547416 4464654 2026-11-09T19:36:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547416 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Bērzgales baznīca 2001-08-12.jpg | image_size = 290px | caption = Bērzgales katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Bērzgales baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 37 | lats = 57 | latNS = N | longd = 27 | longm = 30 | longs = 45 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Bērzgales pagasts]], [[Bērzgale]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1792]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Jonāns | website = | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1787]] | length = 24m | width = 10m | width_nave = | height_max = | materials = akmens mūra {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bērzgales katoļu baznīca | numurs = 5799 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s [[Rēzekne]]s dekanāta draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] centrā [[Bērzgale|Bērzgalē]]. == Vēsture == Bērzgales pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta [[Svētā Anna|Svētās Annas]] godam. Sākotnēji tā bija mazāka - līdz 1938. gadam, kad prāvesta [[Leons Garška|Leona Garškas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2127|title=Leons Garška|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvār|date=|archive-date=2021. gada 27. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227032915/http://latgalesdati.du.lv/persona/2127}}</ref> darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot [[presbitērijs|presbitēriju,]]<nowiki/>pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika pabeigti prāvesta [[Broņislava Kudiks|Broņislava Kudika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1381|title=Broņislavs Kudiks|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 4. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304070606/https://latgalesdati.du.lv/persona/1381}}</ref> darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 83.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē [[Aglona]]s dekanātā. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Andris Jonāns.<ref name="nosaukums-1" /> [[Bērzgale]]s draudze ir sena un sāka veidoties jau pirms 1770. gada. Draudzei ir četras [[kapsēta]]s — Bērzgales kapsēta, Grebežu kapsēta, Litaunieku kapsēta, Vecenānu kapsēta. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Jaungads]], [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Septiņu sāpju diena, [[Jēzus Kristus|Kristus]] Debesīs kāpšanas diena, [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] diena, [[Svētā Anna|Svētās Annas]] diena, [[Svētais Matejs|Svētā Mateja]] atlaidas. == Tehniska informācija == Bērzgales baznīca ir [[renesanse]]s [[baroks|baroka]] akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu [[ērģeles]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/berzgale_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Bērzgales katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuras tika izgatavotas [[Viļņa|Viļņā]] 1891. gadā.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/berzgales_sv_annas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]</ref> Apkārt baznīcai ir koka [[žogs]]. Baznīca veidota pēc [[Aglonas bazilika]]s parauga.<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 |title=www.rezeknesnovads.lv |access-date={{dat|2012|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121108065614/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 }}</ref> == Interjers == Dievnamā redzams liels jubilejas krustā sistā Pestītāja tēls, ko uzstādīja [[Pasiene]]s [[mūks|mūki]], dēvētie "Baltie tēvi". Zem krusta atrodas [[akmens|akmenī]] kalts svētā [[ūdens]] trauks. Dievnamam ir trīs [[altāris|altāri]]. Centrālajā altārī, kas rotāts [[kokgriezums|kokgriezumiem]] baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas [[glezna]], bet virs tās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais — [[Jēzus Kristus|Kunga Kristus]] altāris.<ref name="nosaukums-2" /> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090220001525/http://foto.eks.lv/baznicas/berzgala/index.html Fotogrāfijas] * [http://www.vietas.lv/objekts/berzgales_sv_annas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv] * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 www.rezeknesnovads.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065614/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=429 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Berzgales Svetas Annas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Bērzgales pagasts]] [[Kategorija:Bērzgale]] qgor3rrpftz5wnaiwu1li8e7yvryfo4 0 176017 4547534 4483818 2026-11-10T04:20:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547534 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Dzintari|citām jēdziena '''Dzintari''' nozīmēm|Dzintari (nozīmju atdalīšana)}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Dzintari | tips = pieturas punkts | attēls = File:Dzintaru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Dzintaru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = Edinburga, Edinburga II | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 25.27 | latNS = N | longd = 23 | longm = 49 | longs = 17.71 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (6 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (3 km)<br />[[Majori (stacija)|Majori]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 23 }} '''Dzintari''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Dzintaros pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma). {{dat|2015|06|05}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://nra.lv/latvija/142447-ldz-sodien-uzsak-buvdarbus-babites-un-dzintaru-stacijas.htm "LDz" šodien uzsāk būvdarbus Babītes un Dzintaru stacijās]</ref> 2015. gada 4. decembrī jaunās paaugstinātās platformas nodotas pagaidu ekspluatācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-asaros-un-dzintaros |title=“Latvijas dzelzceļš” nodod pagaidu ekspluatācijā paaugstinātās platformas Asaros un Dzintaros |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209043542/http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-asaros-un-dzintaros}}</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Stacija Edinburga II, tagad Dzintari.jpg|thumb|left|200px|Stacija "Edinburga II" pirms 1929. gada.]] Dzintaru stacija atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu [[1877]]. gadā. Sākumā tā saucās Edinburga, par godu [[Edinburga]]s hercogienei Marijai, kas bija Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] meita. [[1907]]. gadā pārdēvēta par Edinburgu II, jo starp to un Bulduriem tika ierīkota papildu pietura Edinburga I (vēlāk tā pārdēvēta par [[Avoti (stacija)|Avotiem]]). Par Dzintariem stacija saucas no [[1929]]. gada. [[1964]]. gadā, likvidējot Avotu pieturu, Dzintari pārvietoti nedaudz Rīgas virzienā. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta [[1980]]. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1976. gada 15. jūlijā pāri stacijas sliežu ceļiem tika atvērts dzelzsbetona [[Dzintaru dzelzceļa pārvads|pārvads]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=45 gadi kopš atklāta transporta satiksme pa Dzintaru dzelzceļa pārvadu |url=https://www.facebook.com/JurmalasMuzejsJurmalaMuseum/posts/gadsk%C4%81rtas-45-gadi-kop%C5%A1-atkl%C4%81ta-transporta-satiksme-pa-dzintaru-dzelzce%C4%BCa-p%C4%81rvad/4155504301202346/ |website=[[Facebook]] |publisher=Jūrmalas muzejs |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |date={{dat|2021|8|13||bez}}}}</ref> == Attēlu galerijas == === Stacija pirms modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dzintaru stacija 22.JPG|Dzintaru stacijas ēka Attēls:Dzintaru stacija 20.JPG|Viadukts pie Dzintaru stacijas Attēls:ER2-1310 Dzintaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER-1310 atiet no Dzintaru stacijas Attēls:Dzintaru stacija 23.JPG|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Dzintaru stacija 11.JPG|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-964 Dzintaru stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-964 atiet no Dzintaru stacijas Attēls:Dzintaru stacija 24.JPG|Dzintaru stacija, skatoties no ceļa pārvada Attēls:Dzintaru stacija 21.JPG|Dzintaru stacijas atrašanās vieta pirms 1964. gada </gallery> === Stacija pēc modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dzintaru stacijas ēka 2016. gadā.jpg|Dzintaru stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Dzintaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Dzintaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Dzintaru stacijas Rīgas virziena perons.jpg|Dzintaru stacijas perons(Rīgas virzienā) Attēls:Dzintaru stacijas norāde.jpg|Dzintaru stacijas norāde Attēls:Dzintaru eeka.jpg|Dzintaru stacijas ēka Attēls:Dzintaru stacijas Tukuma virziena perons.jpg|Dzintaru stacijas perons(Tukuma virzienā) Attēls:Dzintaru stacijas uzgaidāmā telpa.jpg|Dzintaru stacijas ēkas uzgaidāmā telpa Attēls: Dzintaru stacijas kases.jpg|Dzintaru stacijas kases </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Dzintari railway station|Dzintaru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzintari]] [[Kategorija:Transports Jūrmalā]] ajmughne3xbiotv2mrddemymkcnvihu 0 178246 4547455 4326397 2026-11-09T21:18:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547455 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|galda spēli|Cirks (nozīmju atdalīšana)|cirks}} {{Spēles infokaste | italic title = | name = Cirks | image = Leiterspiel01.jpg | image_size = | alt = | caption = 1920. gadā Vācijā izdotā spēle "Auf und Ab! Lustiges Leiterspiel" | other_names = | manufacturer = | designer = | illustrator = | writer = | actor = | voice_over = | publisher = | date = | years = Eiropā no 19. gs. | genre = galda spēle | language = | system = | parent game = | series = | players = 2 un vairāk | setup_time = minimāls | playing_time = 15—45 minūtes | random_chance = ir | ages = 5 gadi un vairāk | skills = skaitīšanu, novērošanu | materials = | media_type = | AKA = | blank_label = | blank_data = | web = | isbn = }} [[Attēls:Snakes and Ladders.jpg|thumb|200px|right|19. gadsimta spēles indiešu versija]] '''Cirks''' ir [[galda spēle]], kas radusies kā 19. gadsimta beigu [[Apvienotā Karaliste|britu]] galda spēles "Snakes and Ladders" ("Čūskas un kāpnes") variants. Mūsdienās tā ir kļuvusi pazistama [[Latvija|Latvijā]] un citās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]], kā arī citur pasaulē. == Vēsture == Spēles sākotnējais variants radies [[Indija|Indijā]], kur tā atainoja vietējās morāles vērtības. Spēlē parādīja kontrastu starp [[karma|karmu]] (likteni) un [[kama|kamu]] (iekāri) un ilustrēja kā sasniegt [[Mokša (hinduisms)|Mokšu]] (atbrīvošanos no pārdzimšanas cikla). 19. gadsimtā šo spēli pārņēma [[Lielbritānijas impērija|briti]], kurus iespaidoja spēles pamatā esošie ideāli. Šajās spēles versijās uz galdiņa ir divu veidu zīmējumi, kas simbolizē tikumus un netikumus. Parasti tikumus ataino [[Pieslienamās kāpnes|kāpnes]], bet netikumus — [[čūskas]], kam blakus uzrakstīts attiecīgā tikuma vai netikuma nosaukums vai arī ar ilustrācijām parādīts labs darbs vai palaidnība un šīs darbības sekas. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vietējam tirgum aprobētais spēles variants sākotnēji bija un pamatā arī mūsdienās ir pazīstams ar nosaukumu "Snakes and Ladders" ("Čūskas un kāpnes"). Angliski runājošo zemēs, īpaši ASV, mūsdienās populārs ir arī spēles variants "Chutes and Ladders" ("Slidkalniņi un kāpnes"), kurā čūskas gājieniem uz leju aizstātas ar slidkalniņiem. "Snakes and Ladders" Lielbritānijā pirmo reizi tika izdots 1892. gadā. Ap šo pašu laiku Eiropas valstīs sāka izdot spēles variantus ar motīviem, kas papildināja vai daļēji aizstāja sākotnējos čūsku un kāpņu motīvus. Šo motīvu vidū bija medību, sporta, izklaides, cirka, dzīvnieku, dažādu sadzīves norišu motīvi. Francijā 19. gadsimta beigās tika izdots "Snakes and Ladders" variants ar cirka motīviem "Nouveau Jeu du Cirque" ("Jaunā cirka spēle").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.binetruy.org/1902.html?&tx_jppageteaser_pi1[backId]=6824|title=L'Orangerie; JEU DU NOUVEAU CIRQUE|last=|first=|access-date=11.12.2019|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jeuxanciensdecollection.com/article-les-jeux-du-cirque-76070986.html|title=COLLECTION DE JEUX ANCIENS; les jeux du cirque|last=|first=|access-date=11.12.2019|date=08.06.2011}}</ref> Vācijā 1920. gados uzņēmums "Spear & Söhne" laida klajā spēles variantu ar cirka motīviem "Auf und Ab! Lustiges Leiterspiel". Čūsku tajā vairs nav, bet cirka mākslinieki un dzīvnieki veic gan vairāku lauciņu kāpienus uz augšu, gan uz leju. Visi gājienu varianti, spēles galdiņa dizains, kā arī personāži pamatā saglabāti nemainīgi no "Spear & Söhne" versijas līdz pat mūsdienām, arī spēles versijā, kuru mūsdienās turpina izdot Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kalifeks24.lv/index.php?route=product/product&manufacturer_id=36&product_id=316|title=Spēles "Cirks" Latvijas ražotāja mājaslapa|last=|first=|access-date=06.12.2019|date=|archive-date=04.09.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250904180800/https://kalifeks24.lv/index.php?route=product/product&manufacturer_id=36&product_id=316}}</ref> Līdzās "Cirka" versijai, kas balstīta "Spear & Söhne" variantā, pastāv arī citas "Snakes and Ladders" versijas, kurās arī ir cirka motīvi, tomēr tie izmantoti, atkāpjoties no "Spear & Söhne" sākotnējās versijas — gan vizuālajā stilā, gan gājienu tipos. Rīgas rūpnīcā "[[Straume (uzņēmums)|Straume]]" ražotais "Cirka" variants bija nedaudz pārveidots 20. gados Vācijā "Spear & Söhne" ražotais spēles variants. == Noteikumi == "Cirku" spēlē, pārvietojot pa spēles galdiņu figūras atbilstoši ar [[metamais kauliņš|metamo kauliņu]] uzmestajam punktu skaitam. Galdiņš ir rotāts ar zīmējumiem un sarūtots lauciņos, pa kuriem zigzagveidā pārvietojas no vienas lauciņu rindas uz nākamo. Mūsdienās Latvijā populārākajā "Cirka" versijā, kas ir [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] gados [[Rīga|Rīgā]] fabrikā "Straume" ražotās spēles versija tieša kopija<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/5646513/uznemejs-grib-atjaunot-padomju-laika-galda-spelu-razosanu|title=Uzņēmējs grib atjaunot padomju laika galda spēļu ražošanu|publisher=|work=portāls "Apollo"|access-date=11.12.2019|date=10.06.2011|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/159204-rezeknes-uznemejs-ari-lietuva-pardos-zveru-loto-cirku-un-citas-speles|title=Rēzeknes uzņēmējs arī Lietuvā pārdos "Zvēru loto", "Cirku" un citas spēles|website=[[jauns.lv]]|access-date=11.12.2019|date=22.04.2012}}</ref>, ir 120 pelēki un dzelteni lauciņi — 12 rindas ar desmit lauciņiem katrā. Uzkāpjot uz noteiktiem lauciņiem spēlētājam jāpārvieto savs kauliņš atbilstoši uz spēles galdiņa esošā zīmējuma kustībai.Ja uzmet trīs reizes pēc kārtas 6, tad atgriežas uz startu. == Skatīt arī == * [[Markova ķēde]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{spēle-aizmetnis}} [[Kategorija:Galda spēles]] 5b8hdz26gs23q3vrnmxdqqlr9htnykl 0 179457 4547418 4427001 2026-11-09T19:41:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547418 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bērži | settlement_type = Mazciems | image_skyline = Bērzpils katoļu baznīca 5.jpg | image_caption = [[Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca|Bēržu katoļu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Bērzpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2017|03|30||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=62188 |title=Informācija par objektu: Bērži |accessdate={{dat|2017|06|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 2 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 49 | lats = 52 | latNS = N | longd = 27 | longm = 04 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4576 Bērzpils | var_id = 100105834 | lgia_id = 62188 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bērži''' (arī '''Bierži''')<ref name=lgia/> ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]]. Izvietojies pagasta dienviddaļā {{nobr|2,5 km}} no pagasta centra [[Bērzpils]], {{nobr|40 km }}no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|231 km}} no [[Rīga]]s. [[Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca]] un Bēržu kapu kapliča ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Bērzpils katoļu baznīca|url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2838/|publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]|accessdate={{dat|2017|7|19||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260121014555/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2838/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Bēržu kapu kapliča|url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2840/|publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]|accessdate={{dat|2017|7|19||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260121014620/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2840/}}</ref> Netālu atrodas Bēržu senkapi.<ref>{{EncLP}}</ref> Apdzīvotā vieta atrodas netālu no autoceļa [[P36]] (Rēzekne–Gulbene). == Atsauces == {{atsauces}} {{Bērzpils pagasta ciemi}} dvcqnyb73amx2sgulm8dtqjkg875zqh 0 181013 4547382 4472931 2026-11-09T18:11:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547382 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Nine-banded Armadillo.jpg | att_nosaukums =[[Gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Tetrapoda | virsklase_lv =Četrkājaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | apakšklase=Theria | apakšklase_lv=Dzemdētājzīdītāji | infraklase =Eutheria | infraklase_lv =Placentāļi | virskārta =Xenarthra | virskārta_lv =Amerikas placentāļi | kārta =Cingulata | kārta_lv =Bruņneši | dzimta=Dasypodidae | dzimta_lv=Bruņnešu dzimta | dzimta_r=Bruņneši | kategorijas =nē | binomial=Cingulata <small>([[Illiger]], 1811)</small> }} '''Bruņneši''', '''bruņnešu kārta''' (''Cingulata'') ir [[Amerikas placentāļi|Amerikas placentāļu]] (''Xenarthra'') [[zīdītāji|zīdītāju]] kārta. Bruņnešu kārtā mūsdienās ir viena dzimta — '''bruņnešu dzimta''' (''Dasypodidae''). Šajā kārtā ir vēl 2 izmirušas dzimtas - ''[[Pampatheriidae]]'' un ''[[Glyptodontidae]]''. Bruņneši no citiem dzīvniekiem atšķiras ar savu bruņām līdzīgo ādu. [[Acteki]] tos sauc par ''azotochtli'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē bruņurupučtruši.<ref>McDougall, Len (2004). The Encyclopedia of Tracks & Scats. Globe Pequot. p. 266.</ref> Bruņnešu dzimtā ir 21 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 9 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Dažas sugas savā starpā var atšķirt tikai pēc to joslu skaita biezajā bruņu [[āda|ādā]]. Visas bruņnešu sugas pamatā mājo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. Bet vislielākā sugu daudzveidība sastopama [[Paragvaja|Paragvajā]] un tuvākajos reģionos. Daudzu bruņnešu sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, lai arī, piemēram, [[gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') ir plaši izplatīts visā [[Amerika|Amerikā]], [[ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] ieskaitot.<ref>[https://www.msu.edu/~nixonjos/armadillo/expansion.html Armadillo Expansion]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Giant armadillo.jpg|thumb|left|220px|[[Milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus'') ir lielākais bruņnešu dzimtas bruņnesis]] [[Attēls:Pink Fairy Armadillo (Chlamyphorus truncatus) (cropped).jpg|thumb|left|220px|[[Sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus'') ir mazākais dzimtas bruņnesis]] Bruņnešu vidējais ķermeņa garums ir apmēram 75&nbsp;cm, ieskaitot asti. Lielākais kārtas bruņnesis ir [[milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus''), kura ķermeņa garums sasniedz 150 [[centimetrs|cm]], svars 40 [[kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.facts-about.org.uk/facts-about-armadillos.htm |title=Facts about Armadillos |access-date={{dat|2012|03|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120324121617/http://www.facts-about.org.uk/facts-about-armadillos.htm |archivedate={{dat|2012|03|24||bez}} }}</ref> Bet mazākais ir [[sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus''), kura garums ir 8—12 cm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-armadillo.html |title=Mammals: Armadillo |access-date={{dat|2012|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120209161607/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-armadillo.html}}</ref> Bruņnešiem ir gari un asi [[nagi]], kurus tie lieto, lai izraktu no [[augsne]]s kukaiņus vai [[ala]]s dzīvošanai. Pakaļkājām ir 5 pirksti, bet priekškājām 3—5 pirksti. Tiem ir zema ķermeņa [[temperatūra]] (33—36 °C) un [[bāzes vielmaiņa]]. Šādas īpašības ir raksturīgas dzīvniekiem, kas pamatā pārtiek no [[termīti]]em<ref>McNab, Brian K. (November 1980). "Energetics and the limits to the temperate distribution in armadillos". Journal of Mammalogy (American Society of Mammalogists) 61 (4): 606–627. doi:10.2307/1380307. JSTOR 1380307</ref> Bruņnešiem ir arī gara un lipīga [[mēle]], kas piemērota kukaiņu uzlasīšanai. Tiem ir liels skaits "vaiga [[zobi|zobu]]", kas neiedalās dzerokļos un priekšdzerokļos. Bruņnešiem ir tikai griezējzobi un ilkņi.<ref>[http://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1012&context=museummammalogy Recent Northern Records of the Nine-banded Armadillo (Dasypodidae) in Nebraska]</ref> Bruņnešu raksturīgākā pazīme ir to ārējais ragveida plākšņu apvalks, kas veido bruņas.<ref>[http://www.spoki.lv/foto-izlases/Divaini-ziditaji-/247148 Dīvaini zīdītāji]</ref> Bruņas parasti klāj galvu, plecus, muguru, gurnus, kāju augšējo daļu un asti. Pavēderi bruņas nesedz. Tā ir mīksta un bieži pūkaina.<ref name=dick>Dickman, Christopher R. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 781–783. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Lai arī dažas sugas briesmu gadījumā savelkas kamolā un tā paglābjas no ienaidniekiem, tomēr lielākā daļa glābjas bēgot un slēpjoties asos krūmos, jo nespēj savilkties kamolā. To bruņām ir pārāk daudz plākšņu. Gardeguna bruņnesis briesmu gadījumā mēdz palēkties augstu gaisā, tādējādi izbiedējot ienaidnieku.<ref name=how>[http://www.loc.gov/rr/scitech/mysteries/armadillo.html How high can a nine-banded armadillo jump?]</ref> Lai arī bruņnešiem ir īsas [[kājas]], tie spēj paskriet samērā ātri. Bruņneši spēj samērā ilgstoši atrasties zem [[ūdens]], apmēram 6 [[minūte]]s. Ūdens tilpnes tie šķērso divējādi: sarijas [[kuņģis|kuņģī]] un zarnās [[gaiss|gaisu]] un pārpeld šķērsli līdzīgi kā ūdenī iemests gaisa balons, vai arī šķērso tilpni zem ūdens, pārsoļojot to pa apakšu.<ref name=how/> Sakampjoties gaisu, tā vēders var kļūt pat divas reizes lielāks. == Uzvedība un barība == Bruņneši ir vientuļnieki un medīt dodas naktī.<ref name=dick/> Tie pamatā barojas ar [[kukaiņi]]em, to [[kāpuri]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em. Ir bruņneši, kas specializējušies, piemēram, tikai barojoties ar [[Skudru dzimta|skudrām]] vai [[termīti]]em. Bruņnešiem ir ļoti vāja redze, un medījot tie izmanto [[oža|ožu]]. Grūsnības periods bruņnešiem ilgst 60—120 dienas, atkarībā no sugas. Visbiežāk piedzimst 4 mazuļi, bet var piedzimt 1—8 mazie bruņneši. Mazajiem bruņu vietā ir mīksta āda, kas vairāku nedēļu laikā nocietē. Dzimumbriedumu bruņneši sasniedz 3—12 mēnešu vecumā, atkarībā no sugas. Viens no pirmiem zinātniskiem bruņnešu aprakstiem [[latviešu valoda|latviski]] iznāca 1921. gadā: "''BRUŅNEŠI ir vienigie zīditaji, kuŗi līdzigi rāpuļiem, apklāti kaula zvīnām. Mugura viņiem pārklāta kaula plātišu bruņām, kuŗas savā starpā savienotas nekustigi. Bet vidū atrodas dažas joslas četrstūrainu kustigi savienotu plātišu. Starp plātitem un ari ķermeņa apakšpusē atrodas cieti sari. Ari galva pārklāta kaula bruņām. Kājas apbruņotas stipriem nagiem, kuŗi noder zemes rakšanai. Bruņneši dzīvo Dienvidus Amerikā, rok sev alas, no kuŗām izlien tikai naktī; pārtiek no kukaiņiem un tārpiem. Briesmu brīdī ļoti ātri ierokas zemē.''"<ref>Cooloģijas kurss. Mugurkaulaiņi. I daļa, II sējums. Prof. V. N. Ļvovs. Latviski no A. Baloža. 1921. g. Izdevis K. Dūnis, Cēsīs un Valmierā.</ref> == Sistemātika == [[Attēls:Chaetophractus villosus3.jpg|thumb|220px|[[Mazais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus vellerosus'')]] [[Attēls:SouthernThreeBandedArmadillo065b.jpg|thumb|220px|[[Dienvidu trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes matacus'')]] [[Attēls:Piche Patagonico 1.jpg|thumb|220px|[[Pundurbruņnesis]] (''Zaedyus pichiy'')]] * '''Bruņnešu kārta''' (''Cingulata'') ** '''Bruņnešu dzimta''' (''Dasypodidae'') *** [[Dzelteno bruņnešu apakšdzimta]] (''Euphractinae'') **** [[Čako matainie bruņneši]] (''Calyptophractus'') ***** [[Čako matainais bruņnesis]] (''Calyptophractus retusus'') **** [[Dzeltenie bruņneši]] (''Euphractus'') ***** [[Dzeltenais bruņnesis]] (''Euphractus sexcinctus'') **** [[Matainie bruņneši]] (''Chaetophractus'') ***** [[Andu matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus nationi'') ***** [[Lielais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus villosus'') ***** [[Mazais matainais bruņnesis]] (''Chaetophractus vellerosus'') **** [[Pundurbruņneši]] (''Zaedyus'') ***** [[Pundurbruņnesis]] (''Zaedyus pichiy'') **** [[Sārtie bruņneši]] (''Chlamyphorus'') ***** [[Sārtais bruņnesis]] (''Chlamyphorus truncatus'') *** [[Gardeguna bruņnešu apakšdzimta]] (''Dasypodinae'') **** [[Gardeguna bruņneši]] (''Dasypus'') ***** [[Argentīnas bruņnesis]] (''Dasypus yepesi'') ***** [[Dienvidu gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus hybridus'') ***** [[Gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus novemcinctus'') ***** [[Lielais gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus kappleri'') ***** [[Matainais gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus pilosus'') ***** [[Septiņjoslu bruņnesis]] (''Dasypus septemcinctus'') ***** †[[Skaistais bruņnesis]] (''Dasypus bellus'') ***** [[Ziemeļu gardeguna bruņnesis]] (''Dasypus sabanicola'') *** [[Trīsjoslu bruņnešu apakšdzimta]] (''Tolypeutinae'') **** †[[Bolīvijas oligocēna bruņneši]] (''Kuntinaru'') **** [[Kailastes bruņneši]] (''Cabassous'') ***** [[Čako kailastes bruņnesis]] (''Cabassous chacoensis'') ***** [[Dienvidu kailastes bruņnesis]] (''Cabassous unicinctus'') ***** [[Lielais kailastes bruņnesis]] (''Cabassous tatouay'') ***** [[Ziemeļu kailastes bruņnesis]] (''Cabassous centralis'') **** [[Milzu bruņneši]] (''Priodontes'') ***** [[Milzu bruņnesis]] (''Priodontes maximus'') **** [[Trīsjoslu bruņneši]] (''Tolypeutes'') ***** [[Brazīlijas trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes tricinctus'') ***** [[Dienvidu trīsjoslu bruņnesis]] (''Tolypeutes matacus'') ** †dzimta ''[[Glyptodontidae]]'' ** †dzimta ''[[Pampatheriidae]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Dasypodidae|Bruņneši}} * [https://web.archive.org/web/20070309063838/http://seabed.nationalgeographic.com/splat_ngx_pathfinder/templates/output/articles/gallery.tmpl?DB_NUM_PARAMS=2&DB_PARAM_0=0503&DB_PARAM_1=2 Fotogalerija - kā bruņnesis savelkas kamolā] * [http://accessscience.com/content/Armadillo/050900 Armadillo] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bruņneši]] a0v3rpyp83nsj4z6jo9zj99om7k8g7f 0 181166 4547633 4373411 2026-11-10T08:26:45Z ZANDMANIS 91184 4547633 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kīts Tkačuks | vārds_orig = ''Keith Tkachuk'' | attēls = Keith Tkachuk.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|28}} | dz_viet = {{flaga|ASV}} [[Melrouza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1991 | kar_beig = 2010 | izglītība = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 19., 1. kārtā | dr_gads = [[1990. gada NHL drafts|1990]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Vinipegas "Jets"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2006 | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = [[Morisa Rišāra balva]] — 1997 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2026) | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2012|3|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver|[[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|ASV 2002]]|&nbsp;}} }} '''Kīts Tkačuks''' ({{Val-en|Keith Tkachuk}}; dzimis [[1972]]. gada [[28. marts|28. martā]]) ir bijušais amerikāņu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. [[2008. gads|2008]]. gadā kļuva par 72. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlētāju, kas savas karjeras laikā guvis vismaz 1000 rezultativitātes punktu. Viņa dēli [[Metjū Tkačuks]] un [[Breidijs Tkačuks]] arī ir profesionāli hokejisti. == Spēlētāja karjera == Profesionālā spēlētāja karjeru Tkačuks uzsāka 1991.—92. sezonā, kad pēc dalības [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] nākamajā dienā debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vinipegas "Jets"]] sastāvā. Tkačuks ātri nostiprinājās komandas sastāvā un 1993.—94. sezonā pildīja jau [[kapteinis (hokejs)|komandas kapteiņa]] funkcijas. Līdz ar "Jets" franšīzes pārcelšanos uz [[Fīniksa|Fīniksu]] uz turieni devās arī Tkačuks, kam ar klubu bija spēkā esošs līgums. Savā pirmajā sezonās [[Fīniksas "Coyotes"]] rindās Tkačuks ieguva [[Morisa Rišāra balva|Morisa Rišāra balvu]], kā arī piedalījās līgas Visu Zvaigžņu spēlē. Arī turpmākās sezonās hokejistam bija veiksmīgas. Starp [[1999]]. un [[2001. gads|2001]]. gadu Tkačuks izlaida daudz spēļu savainojumu dēļ, kā rezultātā tika aizmainīts uz [[Sentluisas "Blues"]] vienību. 2006.—07. sezonā Tkačuks tika aizmainīts uz [[Atlantas "Thrashers"]], taču jau vasarā atgriezās "Blues" rindās. [[2010. gads|2010]]. gada [[7. aprīlis|7. aprīlī]] Kīts paziņoja par karjeras beigšanu. Tkačuks 2026. gadā tika uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]].<ref>{{Cite web |date=2026-06-22 |title=2026 Hockey Hall of Fame class includes Bergeron, Price, Rinne, Tkachuk {{!}} NHL.com |url=https://www.nhl.com/news/patrice-bergeron-carey-price-pekka-rinne-keith-tkachuk-elected-to-hockey-hall-of-fame |access-date=2026-06-22 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[ASV hokeja izlase|ASV izlases]] rindās spēlējis četros olimpisko spēļu turnīros, [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot sudraba medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tkaczuks, Kīts}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Thrashers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:2002. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] jq5e005iai9nminl0zue0srlv0z802f 0 184407 4547488 4524800 2026-11-09T23:24:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547488 wikitext text/x-wiki {{Coord|55.886|26.486|display=title}} {{Stadiona infokaste |nosaukums = Daugavas stadions |attēls = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |adrese = [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] 38 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts =2008. gadā |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 3480 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[FC Daugava]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} '''Daugavas stadions''' (arī '''stadions "Jaunība"''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/hronika/2008/12|title=Latgales hronika: 2008|website=[[Latgales Laiks]]|access-date=2021-08-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> bija [[futbols|futbola]] stadions, kas atradās [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielā]] 38, [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Latvija|Latvijā]]. Stadions bija kluba "[[FC Daugava|Daugava]]" mājvieta. == Vēsture == Sporta stadions Daugavas ielā blakus Daugavpils cietoksnim atradies vismaz no 20. gadsimta 60./70. gadu mijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/55.88566/26.48606&l=O/B|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2021-08-09}}</ref> Par plāniem celt jaunu stadionu ar 10 tūkstošiem skatītāju vietu un četriem treniņu laukumiem 2006. gada decembrī paziņoja jaunie FK Ditton īpašnieki ar Krievijas uzņēmēju [[Igors Mališkovs|Igoru Mališkovu]] priekšgalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4989001/fk-daugava-plano-buvet-daugavpili-futbola-stadionu|title=FK «Daugava» plāno būvēt Daugavpilī futbola stadionu|website=Apollo.lv|access-date=2021-08-09|date=2006-12-11|language=lv}}</ref> Jauno stadionu ar 1200 skatītāju ietilpību atklāja 2008. gada 19. jūlijā ar Latvijas valstsvienības spēlētāja un tā brīža kluba direktora [[Aleksandrs Isakovs|Aleksandra Isakova]] atvadu maču. Tika ziņots par ieceri paplašināt tribīnes līdz 5000 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/daugavpils-daugava-stadiona-atklasanas-ietvaros-notiks-aleksandra-isakova-atvadu-spele.d?id=21347608|title=Daugavpils 'Daugava' stadiona atklāšanas ietvaros notiks Aleksandra Isakova atvadu spēle|last=|website=delfi.lv|access-date=2021-08-09|date=2008-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/|title=Aleksandra Isakova atvadu spēle|website=[[Sports (žurnāls)|Sporto]]|access-date=2021-08-09|date=2008. gada jūlijs|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809152048/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/aleksandra-isakova-atvadu-spele/}}</ref> Vēlāk stadions paplašināts līdz ~3500 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/daugava-daugavpils/stadion/verein/9828/stadion_id/3278|title=Daugava Daugavpils - Stadium - Daugava|website=www.transfermarkt.com|access-date=2021-08-09|language=en}}</ref> Stadiona izveidē ieguldīja ap miljonu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavpili-atklas-jaunu-stadionu-153366|title=Daugavpilī atklās jaunu stadionu|website=Dienas Bizness|access-date=2021-08-09|language=lv}}</ref> Pēc Virslīgas licences zaudēšanas klubs vairs nespēja uzturēt stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11022015-daugavpils_daugava_visticamak_vairs_nepas?is_mobile=0|title=Daugavpils "Daugava", visticamāk, vairs nepastāvēs|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-08-09|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> 2017. gadā stadionu demontēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/6477|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-08-09|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809152051/https://latgalesdati.du.lv/notikums/6477}}</ref> Tā vietā atrodas paliekas no padomju laika stadiona celtnes, uz kuras bija uzbūvēta ziemeļu tribīne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1%2C8%2C9%2C10%2C13%2C14%2C15%2C40%2C51%2C53%2C54%2C55%2C56%2C57%2C58%2C62%2C63%2C64%2C65%2C66%2C67%2C68%2C69%2C70&zoom=10&basemap=topokarte|title=Stadions LĢIA karšu pārlūkā|website=kartes.lgia.gov.lv|access-date=2021-08-09|archive-date=2023-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20231018221521/https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=196165.44&y=655475.29&lx=407.0&ly=191.330&l=1,8,9,10,13,14,15,40,51,53,54,55,56,57,58,62,63,64,65,66,67,68,69,70&zoom=10&basemap=topokarte}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://www.google.com/maps/place/Daugavas+stadions/@55.8863211,26.4862461,15z/data=!4m5!3m4!1s0x0:0x3dff5bc871e025a0!8m2!3d55.8862934!4d26.486217 Stadions ''Google Maps'' karšu servisā] *[http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210809152049/http://sportaregistrs.lv/daugavpils-pilsetas-stadions-daugava-1265 |date={{dat|2021|08|09||bez}} }} *[https://euro.stades.ch/Daugavpils-1.html Stadiona fotogrāfijas 2009. gadā] {{Sports-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Sports Daugavpilī]] [[Kategorija:Celtnes un būves Daugavpilī]] tq5kk6v5lm8rwsgd6i9ygoezc49h39r 0 186446 4547378 4489413 2026-11-09T18:07:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547378 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Bruknas muiža | native_name = Brucken | former_names = | alternate_names = | status = | image = Bruknas muiža (02).jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = Bruknas muiža 2016. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = [[neoklasicisms]] | structural_system = | owner = privātīpašums | current_tenants = | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Dāviņu pagasts|Brukna}} | pushpin_map = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18. gadsimta otrā puse | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = 19. gadsimta vidus | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bruknas muižas kungu māja | numurs = 8603 | grupa = Vietējās nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|12|28|N|bez}} }} | references = }} '''Bruknas muižas''' ({{val|de|Brucken}}) kungu māja atrodas [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]] [[Brukna|Bruknā]] [[Iecava (upe)|Iecavas upes]] krastā. Līdz [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] muiža piederēja [[Fon Korfi|Korfu dzimtai]]. == Vēsture == Bruknas muižas kungu māja celta 18. gadsimta 3. ceturksnī un pārbūvēta 19. gadsimta 2. ceturksnī. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|Latvijas agrārās reformas]] muižas kungu mājā izvietoja pamatskolu. No 1927. līdz 1931. gadam tajā notika remontdarbi. Pēc skolas slēgšanas 1966. gadā ēku pielāgoja atsevišķu dzīvokļu iekārtošanai. Lielajā pils zālē izveidoja skatuvi un telpu kinomehāniķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5368&prop_id=211 |title=www.pilis.lv |access-date={{dat|2012|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131029201212/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=5368&prop_id=211 |archivedate={{dat|2013|10|29||bez}} }}</ref> Kopš 2001. gada muižā darbojas katoļu priestera [[Andrejs Mediņš|Andreja Mediņa]] vadītā sabiedriskā organizācija "Kalna svētību kopiena", kuras struktūra veidota pēc narkomānu atveseļošanas sistēmas ''Cenacolo''<ref>[http://win.comunitacenacolo.it/index.asp?idlingua=2 Cenacolo]</ref> parauga. Rehabilitācijā tiek izmantotas lūgšanas un darba terapija, nevis medikamenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://brukna.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=15&Itemid=13 |title=Kalna svētību kopiena |access-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507140647/http://brukna.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=15&Itemid=13}}</ref> 2011. gadā "Kalna svētību kopiena" veica Hipotēku un zemes bankas finansēto projektu "Renesanses dārza atjaunošana Bruknas muižā" un [[Eiropas Savienība]]s Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansēto projektu "Bruknas muižas vienkāršotās renovācijas pasākumi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brukna.lv/ |title=www.brukna.lv |access-date={{dat|2012|04|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120506011654/http://brukna.lv/ }}</ref> Muižā atrodas bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/bruknas-muiza-nogadatas-2500-gramatas/|title=Bruknas muižā nogādātas 2500 grāmatas|last=BauskasDzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-12-27|date=2025-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.bauska.lv/lv/objekti/bruknas-muiza/|title=Bruknas muiža|website=Visit Bauska|access-date=2025-12-27|language=lv|archive-date=2024-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240625090936/https://visit.bauska.lv/lv/objekti/bruknas-muiza/}}</ref> == Muižas ansamblis == Muižas kungu mājai ir divstāvu centrālā daļa, kam abās fasādēs piekļaujas plakani portaki ar joniskā ordera pilastriem. No tās izvirzās divi sānu korpusi. Līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no koka apdares, dažu logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras ar ozolzīlītes gabinām. Autentiskas ir vītņu veida koka kāpnes, kas ved uz muižas otro stāvu. Vairums no interjera nav saglabājies un to nolēma nemēģināt restaurēt, bet ar brīvprātīgo palīdzību veidot pilnīgi jaunu.<ref name=":0" /> Bruknas muižas ansamblis ietver arī divas klētis un kūti. Muižas parkā ierīkots renesanses dārzs. Pretim muižai atrodas Bruknas pilskalns. Bruknas Caunēnu kapos atrodas Korfu dzimtas kapliča. Bruknas muižā ir iespējams izīrēt telpas banketiem un pasākumiem, katru gadu te notiek Renesanses svētki un mākslas plenēri.<ref>[http://baltictravelnews.com/modules/printer_view/print_view.php?pub_id=59287&l=lv Renesanses svētkos līksmos Bruknas muižā]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|28|07|N|24|26|35|E|type:landmark_region:LV|display=title}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Dāviņu pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] jdy18rcizof8dpol9hddzfcmsudzemf 0 191925 4547407 4219176 2026-11-09T19:13:34Z Sleepycatinacap 153083 4547407 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Guntis Indriksons | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vilpulkas ciems|td=Latvija}} | nodarbošanās = uzņēmējs | pilsonība = Latvija | tautība = latvietis | kategorijas = nē }} '''Guntis Indriksons''' (dzimis {{dat|1955|12|18}} [[Vilpulkas ciems|Vilpulkas ciemā]])<ref name="lat">{{LAT e|3|63}}</ref> ir [[latvieši|Latvijas]] [[uzņēmējs]] un [[futbols|futbola]] funkcionārs. Viņš ir uzņēmumu grupas "Skonto" izveidotājs un bijušais īpašnieks.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60317/indriksons-parada-kadam-kipras-kreditoram-73-miljonus-latu Indriksons parādā kādam Kipras kreditoram 73 miljonus latu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120106171019/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60317/indriksons-parada-kadam-kipras-kreditoram-73-miljonus-latu |date={{dat|2012|01|06||bez}} }} Kasjauns.lv</ref> 1983. gadā pabeidzis studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref name="lat" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76829/guntis-indriksons-atkartoti-ievelets-par-lff-prezidentu|title=Guntis Indriksons atkārtoti ievēlēts par LFF prezidentu|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|6|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140306202308/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76829/guntis-indriksons-atkartoti-ievelets-par-lff-prezidentu|archivedate={{dat|2014|03|06||bez}}}}</ref> Laikā no 1981. līdz 1990. gadam viņš saskaņā ar ''Latvijas enciklopēdiju'' strādāja [[VDK]] [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]].<ref name="lat" /> 1990. gadā G. Indriksons izveidoja uzņēmumu grupu "Skonto" un līdz 2011. gadam bija tās ģenerāldirektors.<ref name="lat" /> No 1991. līdz 2012. gadam viņš bija [[FK Skonto]] prezidents.<ref name="lat" /> 1996. gadā viņš kļuva par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu<ref name="lat" /> un šo amatu ieņēma līdz 2018. gada 27. aprīlim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Indriksons, Guntis}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] c3ezv5avy4ntjvlv6nqhtxrfyjv5uqw 4547409 4547407 2026-11-09T19:14:28Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Sleepycatinacap|Sleepycatinacap]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 4219176 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Guntis Indriksons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vilpulkas ciems|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Guntis Indriksons''' (dzimis {{dat|1955|12|18}} [[Vilpulkas ciems|Vilpulkas ciemā]])<ref name="lat">{{LAT e|3|63}}</ref> ir [[latvieši|Latvijas]] [[uzņēmējs]] un [[futbols|futbola]] funkcionārs. Viņš ir uzņēmumu grupas "Skonto" izveidotājs un bijušais īpašnieks.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60317/indriksons-parada-kadam-kipras-kreditoram-73-miljonus-latu Indriksons parādā kādam Kipras kreditoram 73 miljonus latu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120106171019/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/60317/indriksons-parada-kadam-kipras-kreditoram-73-miljonus-latu |date={{dat|2012|01|06||bez}} }} Kasjauns.lv</ref> 1983. gadā pabeidzis studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]].<ref name="lat" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76829/guntis-indriksons-atkartoti-ievelets-par-lff-prezidentu|title=Guntis Indriksons atkārtoti ievēlēts par LFF prezidentu|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|6|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140306202308/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/76829/guntis-indriksons-atkartoti-ievelets-par-lff-prezidentu|archivedate={{dat|2014|03|06||bez}}}}</ref> Laikā no 1981. līdz 1990. gadam viņš strādāja [[VDK]] [[Maskava|Maskavā]] un [[Rīga|Rīgā]].<ref name="lat" /> 1990. gadā G. Indriksons izveidoja savu uzņēmumu grupu "Skonto" un līdz 2011. gadam bija tās ģenerāldirektors.<ref name="lat" /> Laikā no 1991. līdz 2012. gadam bija [[FK Skonto]] prezidents.<ref name="lat" /> Izveidojis un ilgus gadus bijis īpašnieks [[FK Skonto|futbola klubam "Skonto"]]. 1996. gadā kļuva par [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidentu,<ref name="lat" /> šo amatu ieņemot līdz pat 2018. gada 27. aprīlim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/27042018-par_lff_prezidentu_klust_kaspars_gorkss|title=Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-27|date=2018-04-27|last=|first=|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Indriksons, Guntis}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Futbols Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] 6jylt554v14ee0sl2kscxqkvk0tgw78 0 194561 4547631 3931651 2026-11-10T08:23:37Z ZANDMANIS 91184 4547631 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Peka Rinne | vārds_orig = ''Pekka Rinne'' | attēls = Pekka Rinne 2010.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|3}} | dz_viet = {{Vieta|Somija|Kempele}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 195 [[centimetrs|cm]] | svars = 94 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2002 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 258., 8. kārtā | dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Našvilas "Predators"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2009—2016 | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Vezinas balva]] — 2018 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2018 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015, 2016, 2018, 2019 * [[Kinga Klensija balva]] — 2021 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2026) | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|5|09||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|Baltkrievija 2014]]}} }} '''Peka Rinne''' ({{val|fi|Pekka Rinne}}; dzimis [[1982]]. gada [[3. novembris|3. novembrī]]) ir bijušais somu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Līdz (2021) Rinne spēlēja[[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Našvilas "Predators"]] rindās. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Rinne uzsāka 2002.—03. gada sezonā, kad aizvadīja savu debijas spēli [[SM līga]]s kluba [[Oulu "Kärpät"]] rindās. Nākamajās divās sezonās Rinne bija "Karpat" otrais vārtsargs, pamatvārtsarga lomu pildot [[Niklass Bekstrēms (vārtsargs)|Niklasam Bekstrēmam]]. [[2005. gads|2005]]. gada vasarā Rinne pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 2005.—06. gada sezonu Rinne aizvadīja [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Milvokī "Admirals"]] rindās, divās spēlēs laukumā izejot arī [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Našvilas "Predators"]] sastāvā. Nākamo reizi hokejists "Predators" sastāvā laukumā izgāja 2007.—08. gada sezonā, taču jau nākamajā rudenī kļuva par komandas pamatvārtsargu. 2010.—11. gada sezonā Peka demonstrēja apbrīnojamu sniegumu, un tās izskaņā Rinne bija viens no trim [[Vezinas balva]]s finālistiem, taču balvu ieguva [[Tims Tomass]]. [[2017]]. gadā kopā ar "Predators" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, tajā piekāpjoties [[Pitsburgas "Penguins"]]. 2017.—18. gada sezonā Rinne kā līgas labākais vārtsargs ieguva [[Vezinas balva|Vezinas balvu]]. Rinne 2026. gadā tika uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]].<ref>{{Cite web |date=2026-06-22 |title=2026 Hockey Hall of Fame class includes Bergeron, Price, Rinne, Tkachuk {{!}} NHL.com |url=https://www.nhl.com/news/patrice-bergeron-carey-price-pekka-rinne-keith-tkachuk-elected-to-hockey-hall-of-fame |access-date=2026-06-22 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[Somijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļas [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. Spēlējis arī [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rinne, Peka}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:Oulu "Karpat" spēlētāji]] [[Kategorija:Minskas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļpohjanmā dzimušie]] nd5fvanc9qrye7b11ebnlk3i2ix5on6 0 196275 4547292 2381724 2026-11-09T14:53:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547292 wikitext text/x-wiki {{VietasKarte |Kanāda |label=Belila<br />šaurums |latd=51|latm=25|lats= |latNS=N |longd=56|longm=45 |longs= |longEW=W |position=left |width=250 |float=right |mark=Cyan pog.svg |caption= }} [[Attēls:Sobi.jpg|thumb|250px|Belila šauruma ainava martā]] '''Belila šaurums''' ({{val|en|Strait of Belle Isle}}, {{val|fr|détroit de Belle Isle}}) ir ap 125 km garš un no 15 līdz 60 km plats [[jūras šaurums]] [[Kanāda|Kanādā]], kas atdala [[Ņūfaundlenda]]s salu no [[Labradoras pussala]]s. Viens no šaurumiem, kas savieno [[Sentlorensa līcis|Sentlorensa līci]] ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. Nosaukums cēlies no šauruma austrumu galā esošās [[Belila]]s salas (‘skaistās salas’). Navigācija šaurumā ir stipri apgrūtināta, novērojamas spēcīgas [[paisums|paisumu]] straumes, kas mijiedarbojas ar auksto [[Labradoras straume|Labradoras straumi]]. Ledus šaurumā novērojams 8—10 mēnešus gadā, bieža migla. Šauruma rietumu galā no aprīļa līdz janvārim kursē prāmis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tw.gov.nl.ca/ferryservices/schedules/j_pollo.html |title=Ferry route |access-date={{dat|2012|07|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120722045557/http://www.tw.gov.nl.ca/ferryservices/schedules/j_pollo.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|51|25|N|56|45|W|display=title|scale:8000000}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas okeāns]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ņūfaundlenda un Labradora]] att9to4udlfsx3q4dd06cqwva2blflo 0 197490 4547632 4347542 2026-11-10T08:25:03Z Teatrālis 82063 /* Balvas ieguvēji */ 4547632 wikitext text/x-wiki '''Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu''' ir gadskārtējās [[Latvija]]s [[teātris|teātru]] apbalvošanas ceremonijas [[Spēlmaņu nakts]] balva, ko piešķir kopš [[1995]]. gada par mūža ieguldījumu teātra mākslā.<ref>[http://www.irir.lv/2011/11/24/spelmanu-nakts Spēlmaņu nakts]{{Novecojusi saite}} ir.lv Atjaunināts {{dat|2012|08|26|SK|bez}}</ref> == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" |- ! Gads !! Ieguvējs |- |[[Spēlmaņu nakts 1995|1996]]<ref>[[Latvijas enciklopēdija|Latvijas Enciklopēdija]], 5. sējums, 283. lpp., Rīga 2009</ref> |[[Alfrēds Jaunušans]] |- | [[Spēlmaņu nakts 1996|1997]] || [[Elza Radziņa]], [[Dina Kuple]] |- | [[Spēlmaņu nakts 1997|1998]] || [[Vera Singajevska]] |- | [[Spēlmaņu nakts 1998/1999|1999]] || [[Oļģerts Kroders]] |- | [[Spēlmaņu nakts 1999/2000|2000]] || [[Velta Līne]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]] || [[Kārlis Sebris]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2001/2002|2002]] || [[Milda Klētniece]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2002/2003|2003]] || [[Vija Artmane]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2003/2004|2004]] || [[Lilija Dzene]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2004/2005|2005]] || [[Jānis Kubilis]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006]] || [[Leonīds Locenieks]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2006/2007|2007]]|| [[Ruta Birgere]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2007/2008|2008]] || [[Līvija Akuratere]], [[Haralds Ritenbergs]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2008/2009|2009]] || [[Ilmārs Blumbergs]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|2010]] || [[Kārlis Pamše]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2010/2011|2011]]<ref>[http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/60495-pasniegtas-spelmanu-nakts-balvas.htm Pasniegtas "Spēlmaņu nakts" balvas] nra.lv {{dat|2011|11|23|SK|bez}}, Atjaunināts {{dat|2012|08|26|SK|bez}}</ref> || [[Astrīda Kairiša]], [[Ādolfs Šapiro]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2011/2012|2012]]<ref>[http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/83388-spelmanu-nakts-balvas-par-muza-ieguldijumu-pasniegs-feliksam-deicam-un-gunaram-zemgalam.htm "Spēlmaņu nakts" balvas par mūža ieguldījumu pasniegs Feliksam Deičam un Gunāram Zemgalam] nra.lv {{dat|2012|11|12|SK|bez}}, Atjaunināts {{dat|2012|11|13|SK|bez}}</ref> || [[Felikss Deičs]], [[Gunārs Zemgals]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2013]]<ref>[http://spelmanunakts.lv/muza-balva/2012-2013-gads Ligita Dēvica un Laimonis Siliņš]{{Novecojusi saite}} spelmanunakts.lv, Atjaunināts {{dat|2013|1|25|SK|bez}}</ref> || [[Ligita Dēvica]], [[Laimonis Siliņš]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2013/2014|2014]]<ref>[http://spelmanunakts.lv/jaunumi/laureati-2014 Spēlmaņu nakts laureāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150101054058/http://spelmanunakts.lv/jaunumi/laureati-2014 |date={{dat|2015|01|01||bez}} }} spelmanunakts.lv Atjaunināts {{dat|2015|1|24|SK|bez}}</ref> || [[Andris Freibergs]], [[Večella Varslavāne]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2014/2015|2015]] || [[Uldis Dumpis]], [[Ģirts Jakovļevs]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]] || [[Juris Strenga]], [[Olga Dreģe]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2016/2017|2017]] || [[Ņina Ņeznamova]], [[Mihails Kublinskis]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2018]] || [[Māra Zemdega]], [[Gunārs Placēns]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2018/2019|2019]] || [[Rihards Rudāks]], [[Jānis Dreiblats]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2019/2020|2020]] || [[Māra Ķimele]], [[Leonīds Lencs]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2020/2021|2021]] || [[Imants Kalniņš]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2021/2022|2022]] || [[Aina Matīsa]], [[Edmunds Freibergs]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2022/2023|2023]] || [[Lolita Cauka]], [[Agris Māsēns]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]] || [[Lidija Pupure]], [[Ilze Vazdika]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]] || [[Aina Karele]], [[Jakovs Rafaļsons]] |- | [[Spēlmaņu nakts 2025/2026|2026]] || [[Inta Tirole]], [[Juris Bartkevičs]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts/ Spēlmaņu nakts] {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts|Mūžs]] r3kf5tetjtevt9l1vd8wblvab579g4o 0 202040 4547384 4368122 2026-11-09T18:12:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547384 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Brali Kaudzites.jpg|thumb|300px|Brāļi Kaudzītes]] '''Brāļi Kaudzītes''' ([[Reinis Kaudzīte]] (1839–1920) un [[Matīss Kaudzīte]] (1848–1926)) bija [[latvieši|latviešu]] rakstnieki un skolotāji. Pirmā latviešu romāna "[[Mērnieku laiki]]" autori (1879). Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā brāļi Kaudzītes iekļauti [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/brali-kaudzites/|title=Rakstnieku Reiņa Kaudzītes (1839–1920) un Matīsa Kaudzītes (1848–1926) romāns „Mērnieku laiki”, 1879|publisher=Latvijas kultūras kanons}}</ref> Savas dzīves laikā abi brāļi gan kopā, gan atsevišķi devušies daudzos ceļojumos pa Latviju, kā arī apceļojuši [[Rietumeiropa]]s valstis. Devušies arī uz [[Tallina|Tallinu]], [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un [[Somija|Somiju]]. Ceļojumu aprakstus publicējuši laikrakstos, tādējādi aizsākot latviešu literatūrā jaunu žanru — ceļojumu aprakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/376130-latvijas-noslepumi-pirmie-celojumu-aprakstnieki-brali-kaudzites|title=Latvijas noslēpumi: pirmie ceļojumu aprakstnieki brāļi Kaudzītes|publisher=jauns.lv}}</ref> Ilgus gadus brāļi dzīvojuši [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]] [[Kalna Kaibēni|Kalna Kaibēnos]]. Pēc viņu nāves Kalna Kaibēnos 1929. gadā nodibināts Kaudzīšu piemiņas muzejs, kas ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/muzeji-36429/kalna-kaibeeni-36431|title=Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"|publisher=piebalgasmuzeji.lv|access-date={{dat|2023|06|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605132106/http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/muzeji-36429/kalna-kaibeeni-36431}}</ref> == Skatīt arī == * [[Reinis Kaudzīte]] * [[Matīss Kaudzīte]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?id=2189825 Brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes] Letonika.lv {{Wikisource|Author:Reinis un Matīss Kaudzītes|Brāļi Kaudzītes}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{DEFAULTSORT:Kaudzītes, Brāļi}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] b50ns2mrf5kcmlm51btpfj8k8p4eppd 0 209902 4547708 4049176 2026-11-10T11:15:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547708 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Avicii Wake Me Up! singls.png|thumb|200px|[[Avicii]] singla "Wake Me Up!" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 26 nedēļas un pirmo vietu ieguva 9 nedēļas.]] [[Attēls:OneRepublic Counting Stars singls.jpg|thumb|200px|[[OneRepublic]] singla "Counting Stars" vāka noformējums.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2013. gads|2013]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 11.00 un 18.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 10.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 5 / Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 5 / Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 5 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 5 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 5 / Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 5, kas ēterā skan katru darba dienu plkst. 16.40 un raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.20. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2013. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 257 | dziesmu sk top10 = 101 | ned 1sk1 = 9 | ned 1dz1 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up! | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. Wanz — Thrift Shop | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[OneRepublic]] — Counting Stars<br />[[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — The Monster | ned 10sk1 = 23 | ned 10dz1 = [[OneRepublic]] — Counting Stars | ned 10sk2 = 20 | ned 10dz2 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up! | ned 10sk3 = 17 | ned 10dz3 = [[The Script]] — If You Could See Me Now<br />[[John Newman]] — Love Me Again | ned 40sk1 = 32 | ned 40dz1 = [[The Script]] — If You Could See Me Now | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — Wake Me Up!<br />[[OneRepublic]] — Counting Stars<br />[[Macklemore]] & [[Ryan Lewis]] feat. Ray Dalton — Can't Hold Us | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Rudimental]] feat. Ella Eyre — Waiting All Night | jaun sk1 = 3 | jaun dz1 = [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] — The Monster<br />[[Imagine Dragons]] — Demons | jaun sk2 = 4 | jaun dz2 = [[Hurts]] — Miracle | jaun sk3 = 5 | jaun dz3 = [[Ellie Goulding]] — Figure 8<br />[[Avicii]] feat. [[Nicky Romero]] — I Could Be The One }} [[Attēls:The Script If You Could See Me Now singls.jpg|thumb|200px|[[The Script]] singla "If You Could See Me Now" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 32 nedēļas.]] [[Attēls:John Newman Love Me Again singls.jpg|thumb|200px|[[John Newman]] singla "Love Me Again" vāka noformējums.]] [[Attēls:Macklemore Thrift Shop singls.jpg|thumb|200px|[[Macklemore]] singla "Thrift Shop" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[4. janvāris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |- | [[11. janvāris]] || [[Pink]] || Try |- | [[18. janvāris]] || Pink || Try |- | [[25. janvāris]] || Pink || Try |- | [[1. februāris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Ellie Goulding]] || I Need Your Love |- | [[8. februāris]] || [[James Arthur]] || Impossible |- | [[15. februāris]] || [[Ellie Goulding]] || Figure 8 |- | [[22. februāris]] || [[OneRepublic]] || If I Lose Myself |- | [[1. marts]] || [[Macklemore]] feat. [[Ryan Lewis]] & [[Wanz]] || [[Thrift Shop]] |- | [[8. marts]] || Macklemore feat. Ryan Lewis & Wanz || Thrift Shop |- | [[15. marts]] || [[Pink]] feat. [[Nate Ruess]] || Just Give Me A Reason |- | [[22. marts]] || [[Macklemore]] feat. [[Ryan Lewis]] & [[Wanz]] || [[Thrift Shop]] |- | [[29. marts]] || Macklemore feat. Ryan Lewis & Wanz || Thrift Shop |- | [[5. aprīlis]] || Macklemore feat. Ryan Lewis & Wanz || Thrift Shop |- | [[12. aprīlis]] || [[Avicii]] feat. [[Nicky Romero]] || I Could Be The One |- | [[19. aprīlis]] || [[Pink]] feat. [[Nate Ruess]] || Just Give Me A Reason |- | [[26. aprīlis]] || Pink feat. Nate Ruess || Just Give Me A Reason |- | [[3. maijs]] || [[The Script]] || If You Could See Me Now |- | [[10. maijs]] || [[Daft Punk]] feat. [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]] || Get Lucky |- | [[17. maijs]] || [[The Script]] || If You Could See Me Now |- | [[24. maijs]] || [[Pink]] feat. [[Lily Allen]] || True Love |- | [[31. maijs]] || [[Ellie Goulding]] || Lights |- | [[7. jūnijs]] || [[Rudimental]] feat. [[Ella Eyre]] || Waiting All Night |- | [[14. jūnijs]] || [[Daft Punk]] feat. [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]] || Get Lucky |- | [[21. jūnijs]] || [[Naughty Boy]] feat. [[Sam Smith]] || La La La |- | [[28. jūnijs]] || [[Rudimental]] feat. [[Ella Eyre]] || Waiting All Night |- | [[5. jūlijs]] || [[Daft Punk]] feat. [[Farels Viljamss|Pharrell Williams]] || Get Lucky |- | [[12. jūlijs]] || [[Jessie J]] feat. [[Big Sean]] & [[Dizzee Rascal]] || Wild |- | [[19. jūlijs]] || [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] || Wake Me Up! |- | [[26. jūlijs]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[2. augusts]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[9. augusts]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[16. augusts]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[23. augusts]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[30. augusts]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[6. septembris]] || Avicii feat. Aloe Blacc || Wake Me Up! |- | [[13. septembris]] || [[Ellie Goulding]] || Burn |- | [[20. septembris]] || [[Katy Perry]] || Roar |- | [[27. septembris]] || Katy Perry || Roar |- | [[4. oktobris]] || [[Ellie Goulding]] || Burn |- | [[11. oktobris]] || [[OneRepublic]] || Counting Stars |- | [[18. oktobris]] || [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] || Wake Me Up! |- | [[25. oktobris]] || [[John Newman]] || Love Me Again |- | [[1. novembris]] || [[OneRepublic]] || Counting Stars |- | [[8. novembris]] || OneRepublic || Counting Stars |- | [[15. novembris]] || OneRepublic || Counting Stars |- | [[22. novembris]] || [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] || The Monster |- | [[29. novembris]] || Eminem feat. Rihanna || The Monster |- | [[6. decembris]] || [[Klingande]] || Jubel |- | [[13. decembris]] || [[Eminem]] feat. [[Rihanna]] | The Monster |- | [[20. decembris]] || Eminem feat. Rihanna || The Monster |- | [[27. decembris]] || [[Klingande]] || Jubel |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2013. gads mūzikā]] g4yb905qmn65s38mo43a1lyx56vn4o2 0 211991 4547559 4535942 2026-11-10T05:27:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547559 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeikobs Truba | vārds_orig = ''Jacob Trouba'' | attēls = Jacob Trouba (1).jpg | att_izm =250px | paraksts = Truba 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera|3s=Ročestera (Mičigana)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 89 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = 65 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 9., 1. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Vinipegas "Jets"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Marka Mesjē balva]] — 2024 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|12|12}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Krievija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Vācija 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Čehija 2012]]}} }} '''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Kopš 2024. gada spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Anahaimas "Ducks"]], iepriekš spēlējis [[Ņujorkas "Rangers"]] komandā, kur no 2022. gada līdz 2024. gadam pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas "Jets"]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 2024. gada 6. decembrī Truba tika aizmainīts uz [[Anaheimas Ducks]] komandu, apmaiņā pret somu aizsargu [[Urho Vakanainens|Urho Vakanainenu]] un 2025. gada ceturtās kārtas drafta izvēli.<ref>{{cite web |last=Rosen |first=Dan |url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/new-york-rangers-trade-jacob-trouba-to-anaheim-ducks |title=Trouba traded to Ducks by Rangers for Vaakanainen |website=NHL.com |date=December 6, 2024 |access-date=December 6, 2024}}</ref> [[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu.<ref>Podnieks, Andrew (ed.). IIHF Guide & Record Book 2014. Toronto: Fenn/McLelland & Stewart. p. 411.</ref> [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].<ref>[https://www.eurohockey.com/player/503184-.html eurohockey.com] {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Ņujorkas Rangers]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Raiens Makdonehs]]|pēc= |periods= 2022-2024}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] hgydkuqbousmsbqmo8lcnhbm8taxc9f 0 213987 4547529 4486356 2026-11-10T04:04:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547529 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa līniju shēma.jpg|thumb|300px|Ventspils—Stendes dzelzceļa posms ar Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa tīkla shēmu (1935)]] [[Attēls:Strupceļš aiz Ventspils stacijas.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II beigas — strupceļš aiz Ventspils stacijas]] '''Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II''' ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno [[Tukums|Tukuma]] un [[Ventspils]] pilsētas. Līnija iet caur [[Ventspils novads|Ventspils novadu]], [[Talsu novads|Talsu novadu]] un [[Tukuma novads|Tukuma novadu]]. Līnija ir 108 km gara, tajā ir tikai viens sliežu ceļš, tai ir piešķirta 1. — visaugstākā kategorija.<ref>{{LDz pārskats}}</ref> Līnijā pastāv tikai kravas vilcienu satiksme, galvenokārt kravu pārvadāšanai uz un no Ventspils ostas. Līdz 2010. gadam līnijā kursēja arī pasažieru dīzeļvilcieni. Līdz 2023. gadam bija plānots elektrificēt šo līniju, lai palielinātu vilcienu ātrumu, bet projektu atcēla. == Vēsture == Ideja par dzelzceļa līnijas būvi radās 1880. gados, kad Rīgas un Liepājas ostas vairs nevarēja nodrošināt visu preču eksportu, bet par risinājumu varēja izmantot [[Ventspils osta|Ventspils ostu]]. Pirmie mēģinājumi uzbūvēt dzelzceļa līniju beidzās neveiksmīgi, naudas trūkuma dēļ, taču jau 1890. gados, sakarā ar rūpniecības uzplaukumu, ideja par līnijas būvi atdzima. Līnija tika atklāta [[1901]]. gadā kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|privātās dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] daļa. To izbūvēja Maskavas—Ventspils—Ribinskas dzelzceļa sabiedrība, taču [[1918]]. gadā līnija pārgāja valsts īpašumā.<ref>[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs</ref><ref>[http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm Latvijas dzelzceļu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |date={{dat|2012|05|09||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs</ref> Pirmā pasaules kara laikā uzbūvēja [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu tīklu]]. No 2010. gada 15. februāra no Rīgas uz Ventspili pārtrauca dzelzceļa pasažieru pārvadājumus.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga - Ventspils vairs nekursēs]</ref> == Pasažieru vilcienu satiksme == [[Latvijas PSR]] laikā pa līniju kursēja 2 pasažieru vilcienu pāri dienā [[pasažieru vilciens Rīga—Ventspils|maršrutā Rīga—Ventspils]] caur Jelgavu — no Rīgas no rīta, bet no Ventspils pievakarē, un no Rīgas vakarā, bet no Ventspils no rīta.<ref>[http://railwayz.info/filez/pblt-1989.zip Службеное расписание движения пригородных поездов (1989/1990 г.); Прибалтийская железная дорога]{{krieviski}}</ref> 1995. gadā rīta vilciens no Rīgas un vakara vilciens no Ventspils tika novirzīti caur Jūrmalu,<ref>[http://railwayz.info/filez/lvprig1994.pdf Piepilsētas vilcienu kustības dienesta saraksts 1994./1995. g.; VAS Latvijas Dzelzceļš]</ref><ref>[http://railwayz.info/filez/lv1995_lat.djvu Pasažieru vilcienu kustības dienesta saraksts 1995./1996. g.; VAS Latvijas dzelzceļš]</ref> 1998. gadā arī otrs vilciens.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/ventspils-vilciens-brauks-caur-jurmalu-10287630 Ventspils vilciens brauks caur Jūrmalu] Diena.lv</ref> 2001. gada augustā pasažieru vilcienu satiksme tika pārtraukta,<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/daudzviet-vilcieni-pienaks-retak-11208394 Daudzviet vilcieni pienāks retāk] Diena.lv</ref> bet tā tika atjaunota pēc 7 gadiem — 2008. gada augustā. Tad vilciens līnijā kursēja tikai vienreiz dienā — vakarā no Rīgas, bet no rīta — no Ventspils (šajā līnijā pieturēja Kandavā, Sabilē, Stendē, Spārē un Ugālē).<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3382 Atjaunos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga—Ventspils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130812064516/http://ldz.lv/?object_id=3382 |date={{dat|2013|08|12||bez}} }} Ldz.lv</ref> No 2009. gada oktobra vilciens kursēja tikai nedēļas nogalēs, vilcienu daļēji aizstājot ar autobusiem,<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=4198 Rīga-Ventspils vilcienu satiksme daļēji tiks aizstāta ar autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141029132341/http://www.ldz.lv/?object_id=4198 |date={{dat|2014|10|29||bez}} }} Ldz.lv</ref> bet 2010. gada februārī tika atcelts pavisam. 2018.gada aprīlī Ventspilī pienāca dienesta pasažieru vilciens bez parastiem braucējiem no Rīgas un atsākās runas par vilciena atjaunošanu, bet to atlika uz vēlāku laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsaks-sarunas-par-pasazieru-vilcienu-reisiem-riga-ventspils.a276038/|title=Atsāks sarunas par pasažieru vilcienu reisiem Rīga – Ventspils|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> 2024. gada 22. janvārī portālā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atjaunotu satiksmi starp Rīgu un Ventspili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv|title=ATJAUNOT VILCIENA SATIKSMI STARP VENTSPILI UN RĪGU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2024-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316111253/https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv}}</ref> Bija plānots līdz 2023. gadam <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/199300-valdiba-apstiprina-dzelzcela-elektrifikacijas-projekta-noteikumus.htm|title=Valdība apstiprina dzelzceļa elektrifikācijas projekta noteikumus|website=nra.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> projektā elektrificēt arī posmu Tukums II—Ventspils, taču projekts netika realizēts. == Stacijas == Dzelzceļa līnijā ir 12 stacijas un 3 pieturas punkti (netiek izmantoti). # [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] # [[Ventspils II]] # [[Elkšķene (stacija)|Elkšķene]] # [[Puze (stacija)|Puze]] # [[Ugāle (stacija)|Ugāle]] # [[Usma (stacija)|Usma]] # [[Spāre (stacija)|Spāre]] # [[Līči (stacija)|Līči]] # [[Stende (stacija)|Stende]] # [[Sabile (stacija)|Sabile]] # [[Līgciems (stacija)|Līgciems]] # [[Kandava (stacija)|Kandava]] # [[Pūre (stacija)|Pūre]] # [[Zvāre (stacija)|Zvāre]] # [[Tukums II]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ventspils—Tukums II, dzelzceļa līnija}} {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]] t4foykuxgt223w1qj3jq6ho4vny1xte 0 215259 4547285 4542506 2026-11-09T14:38:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547285 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Bebrenes katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Bebrenes katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Bebrenes baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 03 | lats = 59 | latNS = N | longd = 26 | longm = 07 | longs = 49 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br />[[Augšdaugavas novads]],<br /> [[Bebrenes pagasts]], [[Bebrene]] | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = iesvētīta [[1798. gads|1798]]<br />konsekrēta [[1887. gads|1887]] | status = [[Jelgavas diecēze (Romas katoļu)|Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br /> Andrejs Trapučka | website = | architecture_style = [[renesanse|neorenesanse]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1797. gads|1797]] | length = 32 m | width = 15 m | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze (Romas katoļu)|Jelgavas diecēzes]] draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub630 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub630 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagasta]] centrā [[Bebrene|Bebrenē]]. Sakrālās [[arhitektūras piemineklis]], kā arī [[Bebrenes muiža]]s un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas nozīmīga sastāvdaļa.<ref name="be" /> == Vēsture == Bebrenes pirmais dievnams ir bijusi koka ēka, ko 1652. gadā cēlis [[Braslava]]s [[kastelāns]] Jānis Višlings-Zībergs [[Jānis Kristītājs|Svētā Jāņa Kristītāja]] godam. Tā bijusi [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas Katoļu baznīca|Ilūkstes draudzes]] filiālbaznīca, pie kuras {{dat|1783|2|7||bez}} izveidojusies patstāvīga Bebrenes draudze. No 1690. gada Bebrenē darbojusies [[Ilūkste]]s [[jezuīti|jezuītu]] misija, kuri pārzināja baznīcu un draudzi līdz 1773. gadam, kad tos nomainīja mūki [[lazaristi]]. Dievnams nodedzis 1790. gadā. Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1797. gadā arī iepriekšminētais kastelāns pēc poļu—itāļu mākslinieku dzimtas pārstāvja arhitekta L. Markoni projekta.<ref name="be">[http://www.ilukste.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=523%3Abebrenes-romas-katou-baznca&catid=66&Itemid=728 Bebrenes Romas Katoļu baznīca] www.ilukste.lv</ref> Pēc gada, 1798. gadā [[prāvests]] Matejs Juraho to iesvētīja Svētā Jāņa Kristītāja godam. Dievnama labiekārtošanas darbi beidzās tikai 1883. gadā prāvesta Dominika Čečeka darbības laikā. 1887. gada 25. maijā [[Telši|Telšu]] [[bīskaps]] Mečeslavs Pavilonis to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam un aizbildniecībai. Lielajā [[altāris|altārī]] tika ieliktas Svēto mocekļu Matiani un Maksimiani [[relikvija]]s. Dievnamā ir arī "Lignum crucis" jeb Krusta [[relikviārs]], ar tām 1920. gadā īsi pirms [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s pievienošanas [[Rīgas arhibīskapija]]i [[Kauņa]]s bīskaps apstiprināja atlaidu svētkus. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Bebrenē kādu laiku dzīvojis bīskaps Eduards Ropps. Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara [[lazarete]]. Dievnamam bija ļoti augsti [[logs|logi]] un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, tādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. 1930. gados baznīcai tika uzlikts jauns skārda jumts, salabots žogs un veikts cits remonts, kā arī baznīcas dārzā uzcelta maza koka [[plebānija]].<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas Katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 247.-248.lpp.</ref> 2026. gadā vētra baznīcai norāva daļu jumta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2026-bebrene-vejs-katolu-baznicai-noravis-dalu-jumta.a651161/|title=Bebrenē vējš katoļu baznīcai norāvis daļu jumta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-12|language=lv}}</ref> == Eksterjers == Baznīca ir mūra [[renesanse|neorenesanse]]s [[celtne]], 25 metrus gara, 15 metrus plata un 8 metrus augsta, tai klāt [[Presbitērijs|presbitērija]] daļa - 7 metrus gara un 6 metrus plata [[celtne|ēka]] ar skārda [[jumts|jumtu]] un dzelzs [[krusts|krustiem]] abos tā galos un bez torņa. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Ieejas [[durvis]] no gala, sāniem un sakristejas. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas [[Niša (arhitektūra)|nišās]] ir četru evaņģēlistu — [[Svētais Pēteris|Svēto Pētera]], [[Svētais Lūkass|Lūkasa]], [[Svētais Matejs|Mateja]] un [[Evaņģēlists Marks|Marka]] [[freska]]s. Presbitērija pusē, [[Žogs|žoga]] malā atrodas plebānija un saimniecības ēkas. Aiz baznīcas austrumu pusē ir draudzes nams. Dievnamu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz mūra žogs. Galvenie vārti galvenās ieejas pusē ir izveidoti atsevišķi uzceltā mūra zvanu [[tornis|torņa]], kas celts 1883. — 1887. gados, apakšdaļā. Zvanu tornī ir iekārti divi [[zvans|zvani]]. Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Antona Šarko, Sigismunda Pipiniusa un Staņislava Čužāna [[kaps|kapi]]. Baznīcas novietojums saskaņots ar Bebrenes muižas ansambli un parku, pilij un dievnamam atrodoties uz vienas ass, ko iezīmē parka un dievnama vārti. [[Attēls:Katoļu baznīca Bebrenē.jpg|thumb|left|250px|Dievnams [[2010]]. gadā.]] == Interjers == Tā ir vienas [[nava]]s telpa ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas [[koris|kora]] telpa ar [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[ērģeles|ērģelēm]]. [[presbitērijs|Presbitērija]] abās pusēs ir [[sakristeja]]s, virs kurām ir kora telpas un noliktavas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka [[dievgalds]]. Dievnamā ir trīs [[baroks|baroka]] stila mūra [[altāris|altāri]]. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar sešiem [[pīlārs|pīlāriem]], starp kuriem ir B.E.Muriljo [[glezna]]s "Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana" kopija (1866). Sānu altāriem ir divi pīlāri. Labajā pusē ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris ar svētā gleznu (1909), bet kreisajā pusē — Rožukroņa altāris ar "Rožukroņa Dievmātes" gleznu (1909). Pie gala durvīm sānos ir sena apaļas formas [[Jaunava Marija|Dievmātes]] glezna, bet virs sakristejas sena Jāņa Kristītāja glezna. Aplūkojami baroka formās darinātie grāfa un baznīcēnu soli un [[Krustaceļš|Krustaceļa]] gleznas.<ref>[http://bebrene.blogspot.com/2011/03/baznica-un-gariga-dzive-bebrenes-novada.html Baznīca un garīgā dzīve Bebrenes novadā] www.bebrene.blogspot.com</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Arnis Maziļevskis.<ref name="zv" /> Līdz 1783. gadam, kad draudze kļuva pastāvīga, Bebrene bija Ilūkstes draudzes filiāle. 1783. gadā tā tika iekļauta [[Mogiļeva]]s virsbīskapijā, 1798. gadā to pievienoja [[Viļņa]]s, 1848. gadā [[Žemaitija|Žemaišu]] bīskapijai, 1920. gadā [[Rīgas arhibīskapija]]i, 1937. gadā [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|Liepājas]], bet 1995. gadā [[Jelgavas diecēze (Romas katoļu)|Jelgavas diecēzei]]. Draudzei piederīgi ir [[Romas Katoļu baznīca|katoļi]], kas dzīvo Bebrenē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes nedēļā, baznīca ir atvērta dievkalpojumu laikā vai iepriekš piesakot vizīti. === Draudzes lielākie svētki un atlaidas === Draudzes lielākie svētki ir [[Jaunais gads]], Vasarsvētki — 40 stundu atlaidas, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa svētki, oktobra pirmās svētdienas [[procesija]] ar pieciem Evaņģēlijiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.draugiem.lv/bebreneskatolubaznica/ Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas Katoļu baznīca] www.draugiem.lv * [http://www.vietas.lv/objekts/sv_jana_kristitaja_romas_katolu_baznica/ Sv. Jāņa Kristītāja Romas Katoļu baznīca] /www.vietas.lv * [https://web.archive.org/web/20210303105442/https://travellatvia.lv/8/92/2039/lv/?main=7&noz=&raj=da Bebrenes sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca] www.travellatvia.lv * [https://web.archive.org/web/20140726104234/http://travelnews.lv/?o2264fl1 Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas Katoļu baznīca] www.travelnews.lv * [http://www.celotajs.lv/lv/e/bebrenesbaznica;jsessionid=3DED5E625E466310496D856F460344FB.node1 Bebrenes bznīca] www.celotajs.lv * [http://www.ilukste.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=523%3Abebrenes-romas-katou-baznca&catid=66&Itemid=728 Bebrenes Romas Katoļu baznīca] www.ilukste.lv * [http://bebrene.blogspot.com/2011/03/baznica-un-gariga-dzive-bebrenes-novada.html Baznīca un garīgā dzīve Bebrenes novadā] www.bebrene.blogspot.com * [http://foto.eks.lv/baznicas/Bebrene/ Baznīcas attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210304160705/http://foto.eks.lv/baznicas/Bebrene/ |date={{dat|2021|03|04||bez}} }} www.foto.eks.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Bebrenes Sveta Janza Kristitaja Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Bebrenes pagasts]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Bebrene]] rgatcs2nocfeqhhbiuwnfer0lsjdtsl 0 215282 4547413 4327454 2026-11-09T19:31:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547413 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Bērzaines ģimnāzija |attēla_nos = Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg |att_izm = 270px |att_apraksts = Bērzaines ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara |dibin =[[1826]] |vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Cēsis|Bērzaine|td=Latvija|3s=Bērzaine (Cēsis)}} |tips = ģimnāzija |direktors = |skolotāji = |skoleni = |logo = |mlapa = |embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Bērzaines ģimnāzija | numurs = 9 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Vidzeme | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|N|bez}} }}}} [[Attēls:Piemineklis A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas.jpg|thumb|250px|Piemineklis [[Alberts Holanders|A. Holanderam]] pie Bērzaines ģimnāzijas]] '''Bērzaines ģimnāzija''' jeb '''Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm''' ({{val|de|Gymnasium Kaiser Alexanders II. zu Birkenruh bei Wenden}}) bija privāta [[Vidzemes bruņniecība]]s uzturēta ģimnāzija (''livländische Landesgymnasium''), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], kad to slēdza un skolas telpās ievācās [[Krievijas Impērija]]s [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] štābs. No 1920. gada '''Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola'''. == Vēsture == 1825. gadā skolotājs [[Alberts Holanders]] (1796—1868), šveiciešu pedagoga [[Pestaloci|Johana Heinriha Pestalocija]] audzēknis, [[Vecbrenguļi|Vecbrenguļos]] nodibināja privāto skolu. 1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu pie [[Cēsis|Cēsīm]] un pārcēla uz turieni savu skolu. 1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda bija vācu valoda un tā tika uzskatīta par vienu no labākajām [[Baltijas provinces|Baltijas]] ģimnāzijām. Pēc A. Holandera Bērzaines ģimnāziju vadīja Martins Loflers (1861—1869) un viņa dēls Alberts Loflers (1869—1882). 1882. gadā par [[Vidzemes bruņniecība]]s līdzekļiem uzcēla pašreizējo skolas ēku un skola ieguva iepriekšējā gadā nogalinātā [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] vārdu. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1889. gadā Krievijas Impērijas Tautas izglītības ministrija pavēlēja ģimnāzijai pāriet uz krievu mācību valodu, ko Vidzemes bruņniecība noraidīja, tādēļ 1892. gadā ģimnāziju slēdza. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] nemieru apspiešanas ģimnāziju no jauna atvēra 1906. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā ģimnāziju slēdza un tās telpās iekārtoja krievu [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] štābu.<ref>[http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html Vēsturiskais ievads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141104061516/http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html |date={{dat|2014|11|04||bez}} }} Cēsu internātpamatskolas-rehabilitācijas centra mājas lapa</ref> === Pēc slēgšanas === Bērzaines ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola, no 1925. gada Cēsu Valsts vidusskola. Līdztekus lielajā ēkā darbojās [[Cēsu skolotāju seminārs]] (1920—1922). 1929./1930. m. g. Cēsu Valsts vidusskolu pārdēvēja par [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu Valsts ģimnāziju]], kuru 1938. gadā pārcēla uz jaunuzbūvēto ēku netālu no [[Ruckas muiža]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cvg.edu.lv/site/lv/1.html |title=Cēsu Valsts ģimnāzijas vēsture |access-date={{dat|2014|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150302232013/http://cvg.edu.lv/site/lv/1.html |archivedate={{dat|2015|03|02||bez}} }}</ref> 1939. gada februārī skola ieguva Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu, bet 1940. gadā to pārdēvēja par Cēsu 1. vidusskolu. No 1938. līdz 1940. gadam vecajā Bērzaines ģimnāzijas ēkā atradās [[Cēsu skolotāju institūts]] (agrākais [[Rīgas Skolotāju institūts]]). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā institūtu slēdza un [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas]] laikā ēkā atradās kara hospitālis. 1944. gada rudenī Cēsīs no jauna atvēra sešgadīgo Cēsu Skolotāju institūtu, kas turpināja darboties līdz 1955. gadam.<ref>[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&kods=535779&db_id=1 Fonda kartīte]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc tam ēkā izvietota Cēsu sanatorijas mežaskola bērniem ar novājinātu veselību, tad Cēsu internātpamatskola — rehabilitācijas centrs, tagad [[Cēsu Bērzaines pamatskola — attīstības centrs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csip.lv/|title=Cēsu Bērzaines pamatskola – attīstības centrs|access-date=2021-03-06|language=lv-LV}}</ref> == Skolotāji un audzēkņi == [[Hermanis Ernsts Adolfi|H. Adolfi]], [[Georgs Apinis|G. Apinis]], K. Bēms, M. Bēms, [[Ernsts fon Bergmanis|E. Bergmanis]], [[Frīdrihs Gustavs Bīnemanis|F. G. Bīnemanis]], [[Alberts Bērs|A. Bērs]], [[Teodors Debners (gleznotājs)|T. Debners]], [[Gerhards Dēterss|G. Dēterss]], [[Jānis Dzirne|J. Dzirne]], [[Burhards fon Etingens|B. fon Etingens]], G. Flors, [[Pauls Gailītis|P. Gailītis]], [[Konstantīns Grēvinks|K. Grēvinks]], R. Guleke, [[Hāgemeisteri|H. Hāgemeisters]], [[Hermanis Eduards Hartmanis|H. E. Hartmanis]], E. Hērvāgens, G. K. Išreits, [[Pauls Jordans|P. Jordans]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfr. Kalniņš]], D. Kampe, [[Kampenhauzeni|B. A. Kampenhauzens]], B. K. Kampenhauzens, [[Gustavs Kīzerickis|G. Kīzerickis]], [[Voldemārs Knīrīms|V. Knīrīms]], [[Roberts Lencs|R. Lencs]], A. Leflers, [[Haralds Loudons|H. Loudons]], J. Lūsis, K. Meņģelis, [[Harijs Marnics|H. Marnics]], [[Meinhards Marnics|M. Marnics]], [[Frīdrihs fon Meijendorfs|F. fon Meijendorfs]], [[Arnolds Moltrehts|A. Moltrehts]], [[Muižeļu dzimta|L. A. Muiželis]], M. F. Parrots, L. D. Pecolds, [[Alberts Ponzolds|A. Ponzolds]], [[Ernests Putniņš|E. Putniņš]], H. J. Rozens, G. Šilings, K. Šlāgers, [[Georgs Vilhelms Timms|G. V. Timms]], G. Tomss, [[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], [[Ādolfs Gerhards fon Vulfs|Ā. fon Vulfs]], F. Zēbode, R. Zengbušs, [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuels]], [[Emanuels fon Zīverss|E. fon Zīverss]], [[Burhards Zīlmanis|B. Zīlmanis]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=34638&r=6&lid=34638 Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca]</ref><ref>[https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/49831/est_a_2689_ocr.pdf?sequence=1&isAllowed=y Kröger, Carl. Album ehemaliger Lehrer und Schüler des livländischen Landes-Gymnasiums Kaiser Alexander II zu Birkenruh.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210128090851/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/49831/est_a_2689_ocr.pdf?sequence=1&isAllowed=y |date={{dat|2021|01|28||bez}} }} St. Petersburg: R. Golicke & A. Willborg, 1903.</ref> == Skolas ēka == [[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (13).jpg|thumb|250px|Bērzaines ģimnāzijas ēka mūsdienās (2018).]] 1882. gadā uzceltā skolas ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/9|title=Mantojums {{!}} Bērzaines ģimnāzija|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-03-06|archive-date=2021-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210806015542/https://is.mantojums.lv/9}}</ref> Ēka celta pēc arhitekta [[Oto fon Siverss|Oto fon Siversa]] projekta, kurš pats bijis darbu virsuzraugs, savukārt darbu tiešais vadītājs bija arhitekts Jānis Kampe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/cesu-novads/cesnieks-un-vina-nams/cesis-berzaines-iela/|title=Cēsis, Bērzaines iela|website=cesis.lv|access-date=2021-03-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/Grafu_Fon_Ziversu_dzimta_Vidzeme_un_Igaunija_4.pdf|title=Grāfu Fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā|last=Baltiņš|first=Jānis|access-date={{dat|2021|03|07||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200213233506/http://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/Grafu_Fon_Ziversu_dzimta_Vidzeme_un_Igaunija_4.pdf}}</ref> == Ārējās saites == * '' [https://web.archive.org/web/20251007152302/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/204b0189-5a3c-44bc-82ad-576e2b07750e/content Album des Landes-Gymnasiums Kaiser Alexander II]'' * ''[http://books.google.lv/books?id=y6XCtwAACAAJ&dq=inauthor:%22Birkenruh%22&hl=en&sa=X&ei=sXobUcl0j_bhBPnIgNgB&ved=0CC4Q6AEwAQ Jahresbericht über den Bestand und die Thätigkeit des Gymnasiums Kaiser Alexanders II. zu Birkenruh bei Wenden.] W.F. Häcke''r, 1882 * ''[http://books.google.lv/books?id=lEXNMgAACAAJ&dq=inauthor:%22Birkenruh%22&hl=en&sa=X&ei=sXobUcl0j_bhBPnIgNgB&ved=0CCoQ6AEwAA Rückblicke auf das livländische Landesgymnasium Kaiser Alexander II zu Birkenruh: zugleich als letzter Bericht über den Bestand der Anstalt, neblst drei Beilagen] W.F. Häcker'', 1892 — 286 lpp. * ''[http://books.google.lv/books/about/Livl%C3%A4ndisches_Landesgymnasium_Birkenruh.html?id=uKJJkgAACAAJ&redir_esc=y Livländisches Landesgymnasium Birkenruh 1906 — 1915: Schilderungen und Urteile gewesener Schüler] Felix von Schroeder'', 1959 * ''[http://books.google.lv/books/about/Das_Livl%C3%A4ndische_Landesgymnasium_Birken.html?id=BB27MQAACAAJ&redir_esc=y Das Livländische Landesgymnasium Birkenruh bei Wenden und seine Schüler 1906 — 1915: das Progymnasium in Wenden; Wenden und Umgebung] Felix von Schroeder,'' 1966 * [https://www.csip.lv/ Cēsu Bērzaines pamatskolas — attīstības centra mājaslapa] == Atsauces == {{Commons category|Bērzaines ģimnāzija}} {{atsauces}} {{coord|57|18|45|N|25|14|55|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Cēsīs]] [[Kategorija:Cēsis]] [[Kategorija:Slēgtās skolas Latvijā]] jasa4wumlb26bfssim91s15b6b6164o 0 215537 4547620 3997204 2026-11-10T08:01:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547620 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Katoļu baznīca Eglainē.jpg | image_size = 290px | caption = Eglaines katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Eglaines baznīca | position = left | latd = 55 | latm = 57 | lats = 06 | latNS = N | longd = 26 | longm = 07 | longs = 10 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br />[[Augšdaugavas novads]],<br /> [[Eglaines pagasts]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1994]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br /> Andrejs Skadiņš | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1936]] | year_completed = [[1994]] | length = m | width = m | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub647 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub647 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Eglaines pagasts|Eglaines pagasta]] centrā [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]]. == Vēsture == Sākotnēji dievnams Eglainē bijis [[Lašu muiža|Lašu muižā]]. Tā bijusi mūra [[kapela]], no iekšpuses izšūta ar dēļiem. Dievkalpojumus vadījuši [[priesteris|priesteri]] no [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca|Ilūkstes baznīcas]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kapela tika nopostīta, saglabājās tikai ozolkoka [[altāris]], ziloņkaula [[krusts]], liels [[krucifikss]] un Lieldienu sveces postaments. Tad dievkalpojumus noturēja privātās mājās, līdz [[prāvests]] Vitolds Šiksnelis 1920. gadā nodibinājis draudzi, kurai Zemes Ierīcības Komiteja piešķīra zemi [[baznīca (celtne)|baznīca]]s būvniecībai. Uz tās prāvests 1920. gadā uzbūvēja lielu koka namu, kura vienā galā ierīkoja baznīcu, bet otrā sev [[plebānija|plebāniju]]. No nopostītās kapelas pārnesa saglabātos priekšmetus un sāka noturēt dievkalpojumus.<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 260.-261.lpp.</ref> Prāvesta Velkmes darbības laikā, 1930. gadā draudze sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību. 1936. gadā prelāts Strelēvičs iesvētīja pamatakmeni un tajā pašā gadā [[Ilūkste]]s [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Jūlijs Samušs sāka celt cementa ķieģeļu mūra baznīcu, ko turpināja Eglaines draudzes prāvests A. Lapotenoks [[1939]]. gadā. [[Otrais pasaules karš]] darbus pārtrauca. Mainoties [[valsts]] iekārtām, [[padomju vara]]s funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Prāvests Lopatenko tika arestēts un nonāvēts. Draudze palika vecajās telpās.<ref>Katoļu kalendārs 1995. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. 277.lpp.</ref> Sākoties [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtota graudu noliktava, atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi, 1994. gada 27. martā baznīcas [[tornis|tornī]] uzvilka zvanu. 1994. gada 28. jūlijā toreizējais [[Liepājas diecēze]]s [[bīskaps]] [[Jānis Bulis]] baznīcu konsekrēja [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] — Baznīcas Mātes godam un aizbildniecībai.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/eglaines_romas_katolu_baznica/ Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vietas.lv</ref> Vecais dievnams kļuva par draudzes namu un plebāniju. 2010. gadā sākās bijušās baznīcas rekonstrukcija, izveidojot to par [[kapela|kapelu]]. 2011. gada 11. jūlijā [[Jelgavas diecēze]]s bīskaps [[Antons Justs]] to iesvētīja Žēlsirdīgā Jēzus godam,<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=4118 Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv</ref> kurā draudzes dievkalpojumi notiek [[ziema]]s periodā. Draudzes baznīcā [[kristības|kristīts]] nākamais [[Rīgas arhidiecēze]]s [[arhibīskaps]] metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]]. == Eksterjers == Baznīca ir cementa ķieģeļu mūra [[celtne]] ar skārda [[jumts|jumtu]] un vienu torni, kura galā slejas dzelzs [[krusts]]. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Arku logi. Ieejas [[durvis]] no gala un sāniem. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas ir nišas. Bijušajā koka dievnamā netālu no dievnama ir [[plebānija]] un [[kapela]]. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla [[žogs]] mūra stabiņos. [[Attēls:Eglaines katoļu baznīca (1).jpg|thumb|left|250px|Eglaines katoļu baznīca]] == Interjers == Tā ir triju [[nava|navu]] telpa ar koka grīdu un koka griestiem. Vidējā nava veidota lokā, sānu navas lēzeni. Griestu smagumu notur koka [[pīlārs|pīlāri]]. Virs ieejas atrodas [[koris|kora]] telpa. [[presbitērijs|Presbitērija]] abās pusēs ir [[sakristeja]]s. Dievnamā ir divi koka [[altāris|altāri]]. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas , tas ir [[Jaunava Marija|Dievmātes]] ozolkoka altāris, kas saglabājies vēl no muižas kapelas. Labajā pusē ir Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds [[skulptūra|skulptūru]], bet kreisajā pusē — altāra galds ar Svētās Ģimenes [[glezna|gleznu]] pie sienas. == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Arnis Maziļevskis.<ref name="zv" /> Draudze tika nodibināta 1920. gadā, kad tā atradusies atjaunotajā [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapijā]], [[1937]]. gadā [[Liepājas diecēze|Liepājas]], bet no [[1995]]. gadā [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzē]]. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Eglainē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek trešdien un svētdien un svētku dienās. Darbojas Svētdienas skola. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki un Slimnieku diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vietas.lv/objekts/eglaines_romas_katolu_baznica/ Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vietas.lv * [https://web.archive.org/web/20160307175916/http://eglaines-romas-katolu-baznica-lv.vieglicelot.lv/lv/object/eglaines-romas-katolu-baznica.htm Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vieglicelot.lv * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=4118 Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14447/ Vecā dievnama attēls] www.zudusilatvija.lv * [https://web.archive.org/web/20160304202556/http://travelnews.lv/?o2308fl1 Eglaines katoļu baznīca] www.travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20160306020722/http://foto.eks.lv/baznicas/Eglaine/ Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglaines Jaunavas Marijas — Baznicas Mates katolzu baznica}} [[Kategorija:Eglaines pagasts]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] bdppjyr2g7xgb655czv8ihupa7iax92 0 215805 4547266 4422891 2026-11-09T13:01:15Z Meistars Joda 781 4547266 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vakīns Fīnikss | vārds_orig = ''Joaquin Phoenix'' | attēls = Joaquin Phoenix-64908 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Vakīns Fīnikss 2024. gadā | dz. vārds = Vakīns Rafaels Fīnikss | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|28}} | dz. vieta = {{vieta|Puertoriko|Sanhuana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Līfs Fīnikss (''Leaf Phoenix'') | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, mūziķis | darbības gadi = 1982—pašlaik | dzīvesbiedrs = | brāļi = [[Rivers Fīnikss]] | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = 2020: Labākais aktieris ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2020: Labākais aktieris galvenajā lomā ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2006: Labākais aktieris komēdijā vai muzikālā filmā ("[[Sirds robeža]]", 2005)<br />2020: Labākais aktieris drāmā ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 2012: [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] Volpi kauss | dzimums = V }} '''Vakīns Rafaels Fīnikss'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kā atveidojami aktiera Joaquin Phoenix personvārdi? |url=https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/1093.pdf |website=valodaskonsultacijas.lv |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |language=lv |date={{dat|2017||||bez}} |quote=Personvārdi latviešu valodā atveidojami Vakīns Fīnikss}}</ref> ({{val|en|Joaquin Raphael Phoenix}}, <small>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]</small>: {{Unicode|[hwɑːˈkiːn ˈfiːnɪks]}}; dzimis {{dat|1974|10|28}})&nbsp;ir amerikāņu aktieris, mūzikas klipu režisors, producents un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguvis pēc filmām "[[Zīmes]]" (2002) un "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]". Četras reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]]s — par lomām filmās "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" (2000), "[[Sirds robeža]]" (2005), "[[Pavēlnieks]]" (2012) un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (2019). Ceturtajā reizē par filmu "Džokers" balvu ieguvis kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]. Par šo lomu saņēmis arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. 2006. gadā par [[Džonijs Kešs|Džonija Keša]] lomu filmā "Sirds robeža" Fīnikss saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. 2012. gadā [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] Fīnikss saņēma Volfi kausu par labāko vīriešu lomu filmā "Pavēlnieks". Arī viņa vecākais brālis [[Rivers Fīnikss]] bija aktieris. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1985 |''[[Kids Don't Tell]]'' |- |1986 |''[[SpaceCamp]]'' |- |1987 |''[[Russkies]]'' |- |1989 |"[[Vecāku ādā]]" (''Parenthood'') |- |1995 |"[[Pāri līķiem]]" |- | rowspan="2" |1997 |''[[Inventing the Abbotts]]'' |- |"[[Strupceļš]]" (''U Turn'') |- | rowspan="2" |1998 |"[[Atgriešanās paradīzē (filma)|Atgriešanās paradīzē]]" |- |''[[Clay Pigeons]]'' |- |1999 |"[[Astoņi milimetri]]" (''8mm'') |- | rowspan="3" |2000 |"[[Jardi (filma)|Jardi]]" (''The Yards'') |- |"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" |- |"[[Ar marķīza de Sada spalvu]]" (''Quills'') |- |2001 |"[[Bifeļu kareivji]]" (''Buffalo Soldiers'') |- |2002 |"[[Zīmes]]" |- | rowspan="2" |2003 |''[[It's All About Love]]'' |- |"[[Brālis lācis]]" |- | rowspan="3" |2004 |"[[Ciems (filma)|Ciems]]" |- |"[[Viesnīca Ruandā]]" (''Hotel Rwanda'') |- |"[[Vienība 49: Uguns slazdā]]" (''Ladder 49'') |- | rowspan="2" |2005 |"[[Zemieši]]" |- |"[[Sirds robeža]]" |- | rowspan="2" |2007 |"[[Mums pieder nakts]]" |- |''[[Reservation Road]]'' |- |2008 |"[[Divi mīlētāji]]" |- |2010 |''[[I'm Still Here (2010. gada filma)|I'm Still Here]]'' |- |2012 |"[[Meistars (filma)|Meistars]]" |- | rowspan="2" |2013 |"[[Reiz Ņujorkā]]" (''The Immigrant'') |- |"[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" |- |2014 |"[[Iedzimtais netikums]]" |- | rowspan="2" |2015 |"[[Nesaprātīgs cilvēks]]" |- |[[Unity (filma)|''Unity'']] |- |2017 |"[[Tevis te nebija]]" (''You Were Never Really Here'') |- | rowspan="4" |2018 |"[[Neuztraucies, tālu viņš netiks]]" (''Don't Worry, He Won't Get Far on Foot'') |- |"[[Marija Magdalēna (filma)|Marija Magdalēna]]" (''Mary Magdalene'') |- |''[[Dominion]]'' |- |"[[Brāļi Sisteri]]" (''The Sisters Brothers'') |- |2019 |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |2021 |"[[Ej tālāk, tālāk]]" (''C'mon C'mon'') |- | rowspan="2"|2023 | "[[Visas Bo bailes]]" |- | "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" |- | 2024 |"[[Džokers: Neprāts diviem]]" (''Joker: Folie à Deux'') |- |2025 |''[[Eddington]]'' |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://movies.about.com/od/walktheline/a/walkline111505.htm Vakīna Fīniksa intervija filmai "Sirds robeža"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130403003600/http://movies.about.com/od/walktheline/a/walkline111505.htm |date={{dat|2013|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Finikss, Vakīns}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] 5aipnlaor53dqs0xmyh4ui25tzl181h 0 216278 4547524 4438863 2026-11-10T03:34:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547524 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dvorišči | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Kaplavas pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,076 | area_land_km2 = | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3827&p_back=100014916** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = auto | latd = 55 | latm = 51| lats = 19| latNS = N | longd = 27 | longm = 09| longs = 50| longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5668 Vārpas | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dvorišči''' ( arī '''Dvorišče''') ir ciems [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Kaplavas pagasts|Kaplavas pagastā]]. Izvietojies pagasta vidusdaļā, [[Latvijas vietējie autoceļi|valsts vietējā autoceļa]] ([[V633]]) [[Krāslava]]— Varnaviči—[[Robeždaugava]] malā. Ietilpst īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā [[Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus|Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū]]. Ciemā darbojas [[zemnieku saimniecība]] "Pabērziņi".<ref>[http://www.zo.lv/adrese/kraslavas-novads-kaplavas-pagasts-dvorisci-paberzini/ Adrešu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231019074020/https://www.zo.lv/adrese/kraslavas-novads-kaplavas-pagasts-dvorisci-paberzini/ |date={{dat|2023|10|19||bez}} }} www.zo.lv</ref> Garām ciemam tā dienvidu pusē plūst [[Viļeika]]s upe, kas vietām veido robežu ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. 1,2 km uz austrumiem no ciema atrodas [[Upmale (Kaplavas pagasts)|Upmales]] ciems, aptuveni 4 km uz rietumiem ir [[Upmalieši]], bet aptuveni 6 km uz ziemeļiem ir novada centrs [[Krāslava]]. [[Sabiedriskais transports]] kursē pa ceļu V633 maršrutā Krāslava - Varnaviči — Krāslava. Ciema teritoriju šķērso arī pašvaldības [[ceļš|ceļi]] Upmale — Dvorišči, Upmale — Dvorišči — Imanti. 200 metrus uz dienvidaustrumiem no Dvoriščiem atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis — [[dižkoks]], Sproģu priede.<ref>[http://kraslava.lv/fileadmin/Portala_faili/Pasvaldiba/Attistiba/Teritorijas_planojumi/Kaplava/I_Paskaidrojuma_raksts.pdf Kaplavas pagasta teritorijas plānojums 2007 - 2019] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304220911/http://kraslava.lv/fileadmin/Portala_faili/Pasvaldiba/Attistiba/Teritorijas_planojumi/Kaplava/I_Paskaidrojuma_raksts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} www.kraslava.lv</ref> Te atrodas [[Valsts robežsardze]]s Daugavpils pārvaldes Kaplavas nodaļa. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Kaplavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Kaplavas pagasta ciemi]] 92o861sgftszw4zxvgz6kl5p3nelkwj 0 220707 4547480 4370946 2026-11-09T22:45:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547480 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|thumb|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]] '''Dainu skapis''' ir skapis, kurā glabājas latviešu folklorista [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] apkopotās latviešu [[tautasdziesma]]s.<ref name="LAT">{{LAT e|2|106}}</ref> Tas ir {{nobr|160 cm}} augsts, {{nobr|66 cm}} plats un {{nobr|42 cm}} dziļš. Skapis ticis izgatavots 1880. gadā Maskavā pēc paša Barona veidotā zīmējuma.<ref name="LAT" /> Dainu skapim ir divas daļas.<ref name="LAT" /> Abām daļām ir 35 atvilktnes, katrā no tām ir 20 nodalījumi, katrā no kuriem var tikt saliktas 150—200 papīra lapiņas, kas bija {{nobr|3×11 cm}} lielas.<ref name="LAT" /> Skapja apakšdaļā esošajās trīs lielajās atvilktnēs tiek glabāti arhīva materiāli.<ref name="LAT" /> Dainu skapī atrodas 268 815 lapiņas ar četrām līdz astoņām tautasdziesmas rindām uz katras no tām, tāpat tikuši pierakstīti arī citi teksti, piemēram, [[mīkla (uzdevums)|mīklas]] un sakāmvārdi.<ref name="unesco">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atmina.unesco.lv/page/36|title=Dainu skapis|publisher=Atmina.unesco.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200222094431/http://www.atmina.unesco.lv/page/36}}</ref> Pēc autora nāves skapis glabājās Rīgā pie viņa radiniekiem, 1941. gadā tas tika pārvietots uz latviešu folkloras krātuvi, 1946. gadā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, 1998. gadā — [[Latvijas Universitāte]]s [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts|Literatūras, folkloras un mākslas institūtu]],<ref name="LAT" /> 2014. gadā — [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> Pašam Dainu skapim ir divas kopijas: [[Krišjāņa Barona muzejs|Barona muzejā]] Latvijā un bijušajā Stankeviču muižā, Krievijā, kur viņš arī sāka darbu pie tautasdziesmu kārtošanas.<ref name="unesco" /> 1997. gadā tika sākts darbs pie skapja satura digitalizācijas,<ref name="lfk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=Lfk.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref> kopš 2002. gada tā saturs pilnībā ir pieejams internetā.<ref name="LAT" /> 2001. gadā Dainu skapis tika iekļauts [[UNESCO]] programmas "Pasaules atmiņa" reģistrā.<ref name="LAT" /><ref name="dainuskapis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Par Dainu skapi|publisher=Dainuskapis.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170203145342/http://www.dainuskapis.lv/par-dainu-skapi}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.dainuskapis.lv/}} * [https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs Dainu Skapis - Cabinet of Folksongs] unesco.org {{kultūra-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Krišjānis Barons]] bk4b41yiglzfn7q2gr3y4p4mk9ykhf5 0 223588 4547505 4508057 2026-11-10T01:16:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547505 wikitext text/x-wiki [[Attēls:KZuse denkmal.jpg|thumb|Konrāda Cūzes (''Konrad Zuse'') piemineklis [[Vācija|Vācijā]]]] '''Digitālā filozofija''', arī '''digitālā fizika''' ir strīdīgs mūsdienu novirziens [[filozofija|filozofijā]], [[kosmoloģija|kosmoloģijā]] un teorētiskajā [[fizika|fizikā]]. Šo terminu ap 1992. gadu ieviesa [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] [[informācijas teorija]]s pētnieks un fiziķis Edvards Fredkins.<ref>[http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/intro-to-DP.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130829040455/http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/intro-to-DP.pdf |date={{dat|2013|08|29||bez}} }} Fredkina raksts: "Ievads digitālā filozofijā" {{en ikona}}</ref> Vācu inženieris un [[izgudrotājs]] [[Konrāds Cūze]] 1969. gadā, šķiet, bija pirmais, kurš aprakstīja digitālo fiziku.<ref>[http://www.mathrix.org/zenil/ZuseCalculatingSpace-GermanZenil.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210224143038/http://www.mathrix.org/zenil/ZuseCalculatingSpace-GermanZenil.pdf |date={{dat|2021|02|24||bez}} }} Cūzes (''Zuse'') raksts: "Rēķināt telpu" {{en ikona}}</ref><ref>[ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/zuse67scan.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200618062108/ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/zuse67scan.pdf |date={{dat|2020|06|18||bez}} }} Cūzes ''Rechnender Raum'' {{de ikona}}</ref> Reizēm tiek lietots termins digitālā mehānika. ==Pārskats== Digitālās filozofijas pētnieki interpretē vācu matemātiķa [[Gotfrīds Leibnics|Godfrīda Leibnica]] monismu [[metafizika|metafizikā]] kopā ar vairākiem apgalvojumiem [[kvantu mehānika|kvantu mehānikā]], kā arī [[šūnu automāts|šūnu automāta]]<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/cellular-automata/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130423095721/http://plato.stanford.edu/entries/cellular-automata/ |date={{dat|2013|04|23||bez}} }} Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - Šūnu automāti {{en ikona}}</ref> un [[informācijas teorija|informācijas teorijās]]. [[Visums]], [[telpa]], [[laiks]], [[apziņa]], viss esot ap [[Planka konstante]]s līmeni viengabalains un digitāls kā [[Tjūringa mašīna]] vai kā [[kvantu dators]].<ref>[http://www.santafe.edu/research/publications/sfi-bibliography/detail/?id=1453] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304201656/http://www.santafe.edu/research/publications/sfi-bibliography/detail/?id=1453 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Santafe institūta pētnieki skaidro terminus</ref> [[Realitāte]] esot apziņa un pamatā [[informācija]], kā [[dators]] pats vai kā datora [[simulācija]]. ==Raksturojums== ===Vēsture=== Leibnics noliedza [[materiālisms|materiālismu]] un ieviesa terminu [[ideālisms]]. Leibnica sekotājs [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] filozofs un matemātiķis [[Kristiāns Volfs]] ieviesa terminus [[kosmoloģija]] un monisms.<ref>[http://www.infoplease.com/encyclopedia/society/monism.html] Volfs un monisms {{en ikona}}</ref><ref>Volfs: “daß die Welt eine Reihe veränderlicher Dinge sind, und auf einander folgen, insgesamt aber mit einander verknüpfet sind.” Tulkojums un citāts ''Eric Watkins'' diplomdarbā: ''Kant's Third Analogy of Experience'' (Nortre Dame, 1994), 88. lpp.</ref> Monisms, pretstatā [[duālisms|duālismam]] un plurālismam, ir [[Prāta filozofija|apziņas]] teorija, kas atzīst tikai vienu esamības pirmcēloni. "Neitrālo monismu" mūsdienās skaidrojis angļu filozofs un matemātiķis [[Bērtrands Rasels]].<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/neutral-monism/] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - Neitrālais monisms {{en ikona}}</ref> [[kvants|Kvanta]] jēdzienu izvirzīja un aprēķināja vācu fiziķis [[Maksis Planks]] 1900. gadā. Kvants raksturo atziņu, ka [[matērija]] ir diskrēta un eksistē kāds mazākais iespējamais enerģijas, laika un telpas daudzums, kas [[Mijiedarbība|mijiedarbojās]] fizikālās sistēmās. [[Planka konstante]] ir tas lielums ap kuru telpa kļūstot viengabalaina. Tas esot tas pats, kā "nonākt līdz [[pikselis|pikseļu]] līmenim." Arī [[laiks]] kļūstot "granulārs." Digitālie teorētiķi apšauba kontinuitāti un [[bezgalība|bezgalību]]. [[Spins|Spinu]] un citas īpašības kvantu mehānikā Fredkins un citi esot apstiprinājuši ar dažādu informācijas teorijas metodiku un matemātiku.<ref>[http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/5Q-IBM-Journal.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130829040118/http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/5Q-IBM-Journal.pdf |date={{dat|2013|08|29||bez}} }} Fredkina raksts: "Piecas atbildes" {{en ikona}}</ref> [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] vienotā lauka teorija fiziķim Tomasam Kempbelam ir speciālgadījums un mazā teorija, jo neietver apziņu un ko apzīmē par [[parapsiholoģija|paranormālo]].<ref name="sites.google.com">[https://sites.google.com/site/normalisms/tomasa-kempbela-darbu-tulkojumi/lekciju-youtube-video-subtitri/havajas-lekciju-teksti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151017041700/https://sites.google.com/site/normalisms/tomasa-kempbela-darbu-tulkojumi/lekciju-youtube-video-subtitri/havajas-lekciju-teksti |date={{dat|2015|10|17||bez}} }} Tomass Kempbels {{lv ikona}}</ref> Einšteins arī esot spriedis, ka augstākā līmenī ir jābūt kaut kam, kas izskaidros un apvienos kvantu un [[relativitātes teorija]]s. Einšteins nepiekrīta tā sauktajai "Kopenhāgenas interpretācijai", jo tā paredzēja uz varbūtību balstītu un nevizualizējamu fizikas norišu aprakstu. Modernais "kosmoloģiskais princips" pieņem, ka [[matērija]]s izplatība Visumā ir homogēna un izotropiska.<ref>[http://www.virac.lv/kberzins/lekcijas/kberzins_kosmologija.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310232029/http://virac.lv/kberzins/lekcijas/kberzins_kosmologija.pdf |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Bērziņa lekcija {{lv ikona}}</ref> Visums esot homogēns lielos mērogos, jo apgalvots, ka fizisko [[Spēks|spēku]] likumi Visumā, [[fizikāla konstante|fizikālās konstantes]] iedarbojās vienmērīgi. Tādēļ nevajadzētu rasties novērojamas novirzes (neregularitātes) lielo mērogu veidojumos matērijas lauku [[evolūcija]]s gaitā un Visums jebkad esot tikpat homogēns, cik esot bijis [[Lielais sprādziens|Lielo sprādzienu]] sākumā.<ref>[http://www.virac.lv/ddocenko/kosmologija_108.ppt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110103051349/http://www.virac.lv/ddocenko/kosmologija_108.ppt |date={{dat|2011|01|03||bez}} }} Docenko lekcija {{lv ikona}}</ref> ===Apgalvojumi=== {| style="float:right;" | | {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" |+Realitāte esot apziņa, pamatā digitāla informācija. ! style="background:#efefef;" | <center>Bits 1</center> ! style="background:#efefef;" | <center>Bits 0</center> |- | [[Attēls:Bulbgraph Off.png|apagada]] 0 || [[Attēls:Bulbgraph Off.png|apagada]] 0 |- | [[Attēls:Bulbgraph Off.png|apagada]] 0 || [[Attēls:Bulbgraph.png|encendida]] 1 |- | [[Attēls:Bulbgraph.png|encendida]] 1 || [[Attēls:Bulbgraph Off.png|apagada]] 0 |- | [[Attēls:Bulbgraph.png|encendida]] 1 || [[Attēls:Bulbgraph.png|encendida]] 1 |} |} Pastāv vairākas novirzes digitālā filozofijā, tomēr pārsvarā tās uzskata visu fizisko realitāti un visas prāta darbības par digitālu informācijas apstrādi. Digitālie pētnieki uzstāj, ka ir risinājuši vairākās sarežģītas problēmas [[Prāta filozofija|prāta filozofijā]] un [[Epistemoloģija|epistemoloģijā]], jo saskaņā ar monistu idejām, prātu var pētīt kā digitālu informācijas apstrādi.<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/computational-mind/] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija - ''The Computational Theory of Mind'' {{en ikona}}</ref> Digitālā pieeja vairākiem fizikas teorētiķiem izslēdzot [[varbūtība]]s sadalījuma pieņēmumus kvantu teorijas "Kopenhāgena interpretācijā".<ref>[http://plato.stanford.edu/entries/computation-physicalsystems/] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija "Fizikālo sistēmu skaitļošana" {{en ikona}}</ref> Digitālā Visumā realitāte un apziņa sastāvot vienīgi no informācijas apstrādes bet ne visa skaitļosana esot pati apziņa.<ref>[http://www.alexwg.org/publications/PhysRevLett_110-168702.pdf] Aleksa raksts: "Cēloniskie entropijas spēki" {{en ikona}}</ref> Tātad tieši informācijas apstrāde ir vienīgā īpašība (substance) monistu metafizikā, subjektivitāte esot vienīgi "skaitļošanas universāluma" parādība. Fredkina viedoklis digitālā filozifijā nesakrīt ne ar Kopenhāgenas interpretāciju ne citām idejām par kvantu mehāniku. Tas noliedz pieņēmumu par neatgriezenisku novērošanas darbību un ka eksistē [[klasiskā mehānika]] vai kvantu pasaule. Viņa digitālā filozofija uzstāj, ka kaut kāda digitālā mehānika ir viss, kas eksistē, ar "likumiem", kas ietver informācijas saglabāšanu. Fredkina "Noteiktās dabas" (''Finite Nature'') [[hipotēze]] uzstāj, ka gala rezultātā visas vienības fizikā, arī telpa un laiks, esot nošķirtas (''discrete'') un noteiktas (''finite''). Visas mēramas fiziskas vienības ar informācijas apstrādi rodas no kāda Planka līmeņa veidojuma (substrātes) kādā "paralēlā Visumā".<ref>[http://space.mit.edu/home/tegmark/multiverse.pdf] Maksa Tegmarka raksts: "Paralēlie Visumi" {{en ikona}}</ref> Arī informācijas daudzums jebkurā mazā laiktelpas [[Tilpums|tilpumā]] esot noteikts un kādai mazai [[varbūtība]]i vienlīdzīgs.<ref>{{publikācijas atsauce | author=Fredkins| title=''Finite Nature'' | journal=Proceedings of the XXVIIth Rencontre de Moriond | year = 1992}}</ref><ref>[http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/finite_nature.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130829040406/http://64.78.31.152/wp-content/uploads/2012/08/finite_nature.pdf |date={{dat|2013|08|29||bez}} }} Fredkina raksts: "Noteiktā daba" {{en ikona}}</ref> ''Mathematica'' [[datorprogramma]]s veidotājs Stīvens Volframs<ref>[http://www.wired.com/wired/archive/10.06/wolfram_pr.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140314121909/http://www.wired.com/wired/archive/10.06/wolfram_pr.html |date={{dat|2014|03|14||bez}} }} Raksts par Volframu {{en ikona}}</ref> grāmatā ''A New Kind of Science'', apsvēra iespējamību, ka enerģija un [[laiktelpa]] varētu būt "sekundāri" atvasinājumi no informatīvā veidojuma (substrāta) Planka līmenī. Argumentēts, ka Fredkina "Noteiktās dabas" un Volframa idejas par fiziku attiecināmas uz "neatrisinātām fizikas problemām".<ref>[http://www.oglethorpe.edu/faculty/~m_rulison/top10.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130712034249/http://www.oglethorpe.edu/faculty/~m_rulison/top10.htm |date={{dat|2013|07|12||bez}} }} Neatrisināto probēmu 1. uzskaitījums {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.openproblems.net/] Neatrisināto problēmu 2. uzskaitījums {{en ikona}}</ref> Fredkins piedāvājis savus digitālās fizikas "likumus": *Informācija ir saglabāta. *Dabas pamata process ir kāda vispārināta (universāla) skaitļošanas īpašība. *Jebkuras fizikālās sistēmas stāvoklim piemīt digitāls skaidrojums (attēlojums). *Tikai digitāls informācijas process izraisa jebkādu pārmaiņu (pārveidojumu). * Pieņem "Noteiktās dabas" hipotēzi. * Informācijas saglabāšana ir atgriezenisks process.<ref>[http://arxiv.org/ftp/nlin/papers/0501/0501022.pdf] Fredkina raksts par atgriezenisko īpašību</ref> Fredkins apgalvo, ka digitālā filozofija ietver pamatojumus par gandrīz visām fiziskām parādībām un [[teorija|teorētiski]] jābūt absolūtam [[Leņķiskais ātrums|leņķiskam ātrumam]] un virzienai "vismikroskopiskā līmenī." Šajā līmenī vairākas Einšteina un Ņūtona idejas esot pārkāptas. Tas nenozīmējot, ka relativitātes likumi matemātikā ir aptuveni bet, ka vēl neēsot veikti eksperimenti, kas varētu pieļaut jaunas aprēķinus. Šis vienīgi izmainītu mūsu "nematemātisko saprašanu" par sekām ar "pareizo matemātiku teorētiskā fizikā." Digitālās filozofijas pētnieki šķiet nenoliedz pamatojumus, kas arī saskatīti [[šūnu automāts|šūnu automātu]] idejās un apgalvo, ka digitālā fizika nodarbojās ar iespējamiem secinājumiem, ja ir pieņēmums, ka [[Visums]] ir kā [[Tjūringa mašīna]], milzīgs, pilnīgs [[Alans Tjūrings|Alana Tjūringa]] šūnu automāta lauks. Tomass Kempbels spriežot par "visu" skaidrojis, kā "[[mīlestība]] ir būtībā [[apziņa]] ar zemu [[entropija|entropiju.]]"<ref>"Mana Lielā Teorija par Visu" : (2007) {{ISBN|978-0972509466}} {{en ikona}}</ref> ==Kritika== [[Vīne]]s Universitātes teorētiskais fiziķis Karls Svozils rakstījis, ka trūkst pierādījumu, ka Visums nodarbojās ar datoram līdzīgu skaitļošanu.<ref>[http://arxiv.org/abs/physics/0305048] Svozila raksts: "Skaitļošanas Visumi" {{en ikona}}</ref> Tomass Kempbels atstāstījis kādu Fredkina skaidrojumu šādi: {{cquote|Realitāte nevar skaitļot pati sevi. Jautājums bija: "Doktor Fredkin, ja tā ir simulācija, kurš to darbina? Kur tā tiek darbināta?" Un Fredkins sacīja: „Citur". Viņš teica: "Es nezinu. [[Vienādojums|Vienādojumi]] mani līdz tam nenoved. [[Zinātne]] tikai man saka, ka tas tā ir." Viņš saka, ka zinātne un eksperimenti rāda, ka laiks ir digitāls. Atsevišķi gabali. Tas nav nepārtraukts.<ref name="sites.google.com"/><ref>Tomass Kempbels "Mana Lielā Teorija par Visu" (''My Big Theory of Everything'')</ref>}} Vairums [[Elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] fiziķi apšauba izotropiju ļoti mazos mērogos (fizikālo īpašību neatkarību no virziena). Digitālajā fizikā, kā arī skaitļošanas ideju vēsturē, digitālā ģeometrija (ciparu ģeometrija)<ref>[http://libdgtal.org/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130417033303/http://libdgtal.org/ |date={{dat|2013|04|17||bez}} }} ''Digitālās ģeometrijas algoritmi'' {{en ikona}}</ref><ref>[http://www2.math.uu.se/~kiselman/dgmm2004.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120722024115/http://www2.math.uu.se/~kiselman/dgmm2004.pdf |date={{dat|2012|07|22||bez}} }} Ievads digitālā ģeometrijā {{en ikona}}</ref> esot izotropisks Visuma [[modelēšana]]s ([[3D modelēšana]]s) paņēmiens. Angļu filozofs [[Kārlis Popers]] nosaucis "kosmoloģisko principu" par dogmu jo "mūsu neziņa tiek padarīta par principu, ka mēs kaut ko saprotam".<ref>[http://philsci-archive.pitt.edu/9062/1/Popper_%26_cosmology_PhilSci.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130720014110/http://philsci-archive.pitt.edu/9062/1/Popper_%26_cosmology_PhilSci.pdf |date={{dat|2013|07|20||bez}} }} Raksts: Popers kritizē kosmoloģiju {{en ikona}}</ref> ==Pētnieku uzskaitījums (nepilns)== Edvards Fredkins, Gregorijs Čeitins (''Gregory Chaitin''),<ref>[http://www.umcs.maine.edu/~chaitin/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090816201459/http://www.umcs.maine.edu/~chaitin/ |date={{dat|2009|08|16||bez}} }} Čeitina mājaslapa</ref><ref>[http://www.giappichelli.it/home/88-348-5635-X,3485635.asp1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722034613/http://www.giappichelli.it/home/88-348-5635-X,3485635.asp1 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} "Ievads digālā filozofijā" {{it ikona}}</ref> Stīvens Volframs, [[Konrāds Cūze]]<ref>[http://www.idsia.ch/~juergen/zuse.html] Cūzes biogrāfija</ref> Karls Svozils, [[Ričards Fainmens]], Franks Vilčeks (''Frank Wilczek''), Alekss Visners-Gross (''Alex Wissner-Gross'')<ref>[http://www.alexwg.org/] ''Alex Wissner-Gross''</ref> ''Lee Smolin''<ref>[http://arxiv.org/pdf/quant-ph/0609109.pdf] Raksts: Smolins kritizē kvantu mehāniku {{en ikona}}</ref> Tomass Kempbels ==Atsauces== <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px">{{atsauces|2}}</div> {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [http://www.digitalphilosophy.org/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170729191558/http://www.digitalphilosophy.org/ |date={{dat|2017|07|29||bez}} }} Edvarda Fredkina mājaslapa * [http://www.my-big-toe.com/] Tomasa Kempbela mājaslapa * [http://www.idsia.ch/~juergen/digitalphysics.html] Konrāda Cūzes mājaslapa * [http://tph.tuwien.ac.at/~svozil/] Karla Svozila mājaslapa * [https://web.archive.org/web/20141002060545/http://rixc.lv/reader/txt/txt.php?id=295&l=lv&raw=1] Digitālo fiziku fragments (Boikets) {{lv ikona}} [[Kategorija:Kosmoloģija]] [[Kategorija:Prāta filozofija]] [[Kategorija:Fizikas filozofija]] eft7hbz1g84tgvq2ec1os4xcxvmr8bt 0 225994 4547567 4389961 2026-11-10T06:20:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547567 wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Džērsijas zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = {{karogs|Džērsija}} <br />{{karogs|Lielbritānija}} |map_type = Džērsija#Apvienotā Karaliste |map_caption = |map_alt = |map_size = 300px |latd = 49 | latm = 13 | lats = 41 | latNS = N |longd = 2 | longm = 04 | longs = 30 | longEW = W |area = 13 ha |num_animals = 1400+ |num_species = 110+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = {{URL|https://www.durrell.org}} }} '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ({{val|en|Jersey Zoo}}), agrāk '''Darela zooloģiskais dārzs''' (''Durrell Wildlife Park''), ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija]]s salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[hektārs|hektāru]] platību. 2023. gadā kolekciju veidoja 48 [[putni|putnu]], 33 [[rāpuļi|rāpuļu]], 26 [[zīdītāji|zīdītāju]], 9 [[abinieki|abinieku]] un vairākas [[kukaiņi|kukaiņu]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta kritiski apdraudētu, [[izmirstošas sugas|izmirstošu]] vai saudzējamu sugu pētīšanai, vairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. == Vēsture == === Priekšvēsture === [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels strādāja zoodārzā un vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstošas sugas|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēju īstenot sapni un izveidot zoodārzu, kas sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī tas lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, līdz maija vidum plašā viesu mājas veranda bija dzīvnieku pārpilna. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvnieku, tostarp četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs, cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", pavēstīja misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija tikko atgriezās no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli 1958. gada 17. oktobrī ieradās Džērsijas salā. Pēc nosēšanās Džērsijas lidostā stundas laikā tika atrasta brīnišķīga vieta nākotnes zoodārzam, un nesekmīgie gadu ilgušie meklējumi bija beigušies. Darels noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Nākamajā dienā Dareli iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Darels bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās [[dabiskā vide|vides]] nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi — papildināt zoodārza kolekciju un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs aizvien vairāk stāstīja par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņus un aplokus iekārto ar mērķi izdabāt apmeklētājiem, ignorējot dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darels norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz [[Maurīcija|Maurīciju]]. === Atklāšana un pirmie pastāvēšanas gadi === Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts — "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapiri|tapiru]] un [[īsastes ķenguri|īsastes ķenguru]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur vēlāk peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Kopumā atklāšanas brīdī zoodārza kolekciju veidoja 36 zīdītāju, 34 putnu, 10 rāpuļu un 3 abinieku sugas. Īpaši bagāti tika pārstāvēti pērtiķi un [[vāveres]] – attiecīgi 18 un 5 sugas, ieskaitot [[Indijas milzu vāvere|Indijas milzu vāveri]], kas ir lielākā [[dzimta (bioloģija)|dzimtas]] pārstāve pasaulē. Daļu dzīvnieku Darels bija atgādājis no Britu Kamerūnas ekspedīcijas. Viens no tiem bija retais [[melnkāju mangusts]], kas, saskaņā ar atklāšanas bukletā rakstīto, "''vēl nav pārstāvēts nevienā zoodārzā. Tos no Kamerūnas atveda Džeralds Darels''".<ref name=first/> Pirmajā zoodārzam veltītā ceļvedī Kenets Smits rakstīja: "''Džērsijas zoodārzu izveidoja misters Džeralds Darels, lai piemērotā vietā izmitinātu un aprūpētu dzīvnieku kolekcijas, kas iegūtas viņa ekspedīcijās [[tropi|tropos]] ''[..]'' Džersijas klimats ir ideāls, lai šeit turētu visdažādākos dzīvniekus un spētu pildīt zoodārzu galveno funkciju – pavairot retus dzīvniekus, jo īpaši tos, kuriem draud izmiršana savvaļā ''[..]'' Tas ir projektēts un būvēts pēc mūslaiku standartiem un saskaņā ar mūsdienu zooloģijas zinātni, sevišķu uzmanību veltot zoodārza lomai sabiedrības izglītošanā''".<ref name=first>Jersey Zoo Park. First Edition. By Kenneth Smith. March 1959</ref> Zooloģiskā dārza ceļveža ievadā Darels rakstīja: "''Rakstīšanas brīdī Džērsijas zoodārzs pastāv nedaudz ilgāk par gadu. Tas tika izveidots divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es kopš 1946. gada nodarbojos ar dzīvnieku kolekcionēšanu dažādiem citiem zoodārziem kopš un apzinos, ka vienīgi savs zvērudārzs spēs dot iespēju pienācīgi pētīt dzīvniekus. Otrs iemesls ir daudz svarīgāks. Līdzīgi daudziem citiem cilvēkiem mani uztrauc, kā visā pasaulē strauji tiek iznīcināta apkārtējā vide. Man liekas, ka zoodārziem visur vajadzētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā, cenšoties nebrīvē izveidot vairoties spējīgas apdraudētu sugu kolonijas. Mani iepriecina fakts, ka mums ir izdevies panākt piecpadsmit zīdītāju, putnu un rāpuļu sugu vairošanos, lai arī esam atvērti tikai kopš 1959. gada marta. Izšķiroši svarīgi ir tas, ka esam sapulcinājuši jaunu un dedzīgu kolektīvu, kurā katram patiesi rūp dzīvnieku labklājība''".<ref name=ThirdEdit>Jersey Zoo Park. Official Guide Book. By Gerald Durrell. Third Edition. October 1961</ref> 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Malaizija|Malaju]], lai kopīgi ar BBC filmēšanas komandu uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā tika ignorēti norādījumi un zoodārzs ir noplucis un lielo parādu dēļ atrodas bankrota priekšā. Stingra taupība, [[grāmatvedība]]s sakārtošana, ziedojumi un ienākumi no grāmatām ļāva zoodārzam atkopties. 1963. gada maijā ieņemt direktora vietnieka amatu piekrita tuvs Darela draugs [[Džeremijs Malisons]]. === Džērsijas savvaļas dzīvnieku tresta izveidošana === 1963. gada 6. jūlijā [[Sentheljēra]]s tiesa apstiprināja Džērsijas savvaļas dzīvnieku tresta izveidi. Darels paziņoja, ka trests radīts, lai "''aizsargātu no izmiršanas visus dzīvniekus, īpašu uzmanību veltot sīkākai, novārtā atstātai un, iespējams, publikai mazāk valdzinošai radībai''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu tika izvēlēts [[dodo]] jeb dronts. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, [[baložu dzimta|balodim]] līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja [[Maurīcija]]s salā un ļoti strauji tika iznīcināti pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". Džeralds Darels intuitīvi nojauta pētījumu nozīmi zoodārzos. Jau kopš pastāvēšanas sākuma viņš uzstāja, lai personāls detalizēti atzīmē visus aprūpējamo dzīvnieku novērojumus — [[riests|riestu]], veselību, uzturu, vairošanos, uzvedības īpatnības. Darels vēlējās šos ierakstus redzēt izklāstītus zinātniskā, objektīvā veidā un izplatīt ikgadējā atskaitē, ko trests pirmo reizi publicēja 1964. gadā. Džērsijā 1970. gados radās frāze "kopējs-zinātnieks", norādot uz zoodārzu svarīgo nozīmi apkārtējās vides aizsardzībā. 1977. gadā tresta ikgadējā atskaite transformējās žurnālā ''The Dodo''. Tajā zinātnieki-kopēji sniedza atbildes uz jautājumiem par [[dzīvnieku labturība|dzīvnieku labturību]], vairošanos un dzīves ilgumu, [[sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], kā arī sugu aizsardzību un dzīvesvietu atjaunošanu savvaļā.<ref>Solitaire. Research in zoos: a fundamental obligation. Issue 24 (2013). Pp. 3—4. Published by Durrell Conservation Academy</ref> 1985. gadā Darels lika pamatus [[Kanādas savvaļas aizsardzības trests|Kanādas savvaļas aizsardzības trestam]], kas izveidojās kā patstāvīga organizācija un piedalās apdraudētu sugu aizsardzībā gan Kanādā, gan aizjūras zemēs. 1989. gadā Džersijas trests piekrita priekšlikumam apvienot divus fragmentētus [[Unas bioloģiskais rezervāts|Unas bioloģiskā rezervāta]] apgabalus un iegādājās 200 ha lielus lietus mežu "ģenētiskos koridorus", lai aizsargātu nopietni apdraudētas Atlantijas meža sugas. 1991. gadā Darela trests līdz ar trim citiem nominantiem-privātpersonām saņēma "Pītera Skota balvu par nopelniem dabas aizsardzībā", kuru gadu iepriekš bija nodibinājusi [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]]. Apbalvošanas rakstā bija teikts: "''Džērsijas savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests ir atzīts dabas aizsardzības līderis vairāk nekā divas desmitgades. Pateicoties rūpīgām programmām, trests ietekmē apkārtējās vides aizsardzību daudzos vitāli svarīgos apgabalos; veicina fundamentālus [[zinātne|zinātniskus]] [[pētniecība|pētījumus]]; apmāca personālu no jaunattīstības valstīm, kā īstenot sugu pavairošanas un atveseļošanas tehnoloģijas; veido programmas, lai ieaudzinātu lokālu lepnumu par vietējām sugām; attīsta kopīgas programmas ar valdībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai pasargātu sugas un dzīvotnes ''[..]'' Ar balvu tiek novērtēta tresta darbība Madagaskarā, Maurīcijā, Marokā, Indonēzijā, Brazīlijā un Karību reģionā, kā arī izcilā apmācības programma Džērsijā, kur ir sagatavoti vairāk nekā 240 studenti no 54 valstīm, lai tie spētu uzņemties vadību lokālās aizsardzības programmās''".<ref>Dodo: Journal of the Jersey Wildlife Conservation Trust — 1991. Peter Scott Awards for Conservation Merit. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 27: 8</ref> 1999. gadā ieejas pagalmā blakus "Pirmā iespaida" ekspozīcijai tika atklāts Džeralda Darela bronzas piemineklis ar [[apkakles vari]] un [[Raundas gekons|Raundas gekonu]]. Līdzās piemineklim novietots 2 metru augsts granīts jeb "Misijas akmens" ar gravējumu "Sugu glābšana no izmiršanas". == Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs == === Mākoņu mežs === [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs"]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs"]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Brīvdabas ekspozīcijas daļā atsevišķās platībās mitinās divas [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas — [[Briļļainais lācis|Andu lācis]] un [[melnais bļauris]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/41545/190414715 Black-and-gold Howler Monkey ''Alouatta caraya''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kā arī [[Visajas kārpcūka]]. Ekspozīcija tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kokus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Suga patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. Visajas kārpcūka ir viena no visapdraudētākajām [[cūkas|cūku]] sugām pasaulē. Tās izplatība savulaik aptvēra [[Visajas salas|Visajas salu]] grupu, taču mūsdienās areāls sarucis līdz divām salām. Zoodārza kolekcija veido daļu no apdraudēto sugu programmas Eiropā, kas nodrošina iespēju zoodārzos uzturēt veselīgu populāciju. Džērsijā Visajas kārpcūka dzīvo kopīgā voljerā ar bļauriem. Iekštelpās aplūkojamas tādi Rietumu puslodes pārstāvji kā [[dienvidu divpirkstsliņķis]] un [[milzu circenis]].<ref>[https://bugguide.net/node/view/6347 ''Stilpnochlora couloniana'' — Giant Katydid. BugGuide]</ref> [[Sliņķi]] dzimtenē kļuvuši par iemīļotiem vietējās faunas pārstāvjiem. Diemžēl mūsdienās tūristi Dienvidamerikā bieži veido fotopašportretus ar sliņķiem, noņemot tos no zariem. Šāda neapdomīga rīcība rada dzīvniekiem stresu. Kā atzīmēts Darela zoodārzā, "''mēs beidzot esam sākuši izprast sliņķus, un tagad mums jāiemācās tos arī cienīt''". [[Sienāži|Sienāžu]] un [[circeņi|circeņu]] sisināšana kopīgi ar putnu dziesmām un varžu kurkstēšanu palīdz radīt 'skaņu ainavu'. Circeņi mitinās starp kokiem un krūmiem, un līdzīgi daudziem citiem kukaiņiem, to izdzīvošana atkarīga no krūmājiem. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8—25.</ref> === Meža dārgakmeņi === [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcija atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: * [[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> * [[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga — Palavanas pāvfazāns — vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.<ref>The Dodo Club Book of Threatened Species. ''Volume I. The Wildlife Preservation Trust with a foreword by Gerald Durrell''. Palawan Peacock Pheasant ''Polyplectron emphanum''. 1991. Pp.26-27</ref> Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondrijs|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud [[mežu izciršana]], medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. === Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs === [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976. gada oktobrī. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu mītnes būvei. Rāpuļu centrā cauru gadu tiek uzturēta aptuveni 26 °C, jo reptiļu un abinieku labsajūta atrodas augsto temperatūru robežās.<ref>Jersey Wildlife Preservation Trust. International Breeding Centre for some of the world's most endangered species. The Gaherty Reptile Breeding Centre. Page 30</ref> Darels grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērtēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņrupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņrupuči]] ir viena no neaizsargātākajām [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] grupām pasaulē, un vairāk nekā puse sugas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] norādītas kā kritiski apdraudētas, izmirstošas vai saudzējamas. Lielākos draudus rada dzīvesvietu izzušana un medības. Ķīnā to ķermeņu daļas joprojām plaši izmanto vietējā medicīnā. Madagaskarā sastopamas piecas kritiski apdraudētas endēmas bruņrupuču sugas, un Darela trests uzņēmies rūpes par trim no tām.<ref>Turtles on the Brink in Madagascar. Proceedings of Two Workshops on the Status, Conservation, and Biology of Malagasy Tortoises and Freshwater Turtles. Chelonian Reearch Monographs. ''Number 6 — October 2013''. Published by Chelonian Research Foundation. Lunenburg, Massachusetts</ref> [[Stūrainais bruņrupucis]] jeb angonoka ir apdraudētākā [[sauszemes bruņrupuču virsdzimta|bruņrupuču]] suga [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. 1986. gadā ar tresta atbalstu [[Ankarafantsikas nacionālais parks|Ankarafantsikas nacionālā parka]] pētniecības stacijā tika atklāts pavairošanas un audzēšanas centrs. Kopš tā laika tur ir izšķīlušies vairāk nekā 250 bruņurupucēni, bet ap 40 dzīvnieku atgriezti savvaļā. Sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2001. Comparative reproduction in wild and captive female plougshare tortoises ''Geochelone yniphora''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 70—79</ref> Ankarafantsika ir vienīgā aizsargājamā vieta Madagaskarā, kur ir piemērota vide saldūdens sugai — [[Madagaskaras sānkakla bruņrupucis|Madagaskaras sānkakla bruņrupucim]] jeb rere. Sugas aizsardzība aizsākās 1998. gadā un iekļāva pavairošanu nebrīvē un reintrodukciju. Darela tresta vadībā tika izveidoti vairāk nekā divdesmit ar augiem bagātīgi sastādīti betona dīķi, kur atsevišķi tiek turēti izšķīlušies mazuļi, jaunuļi un pieauguši īpatņi. Mātītēm nodrošināta pieeja krastmalai, kur olas var dabiski attīstīties. Ar sūkņu palīdzību dīķi tiek piepildīti ar ūdeni no tuvējā ezera un ir aprīkoti ar drenāžas sistēmu. Pirmos nebrīvē izšķīlušos rere izlaida savvaļā Ravelobas ezerā nacionālā parka teritorijā 2015. gadā, un nākamo septiņu gadu laikā reintroducēto dzīvnieku skaits pārsniedza 400 īpatņus. 2022. gada nogalē pirmo reizi seši sānkakla bruņurupucēni sekmīgi izšķīlās Džērsijā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2000. Concept and design of the Madagaskar side-necked turtle ''Erymnochelys madagascariensis'' breeding facility at Ampijoroa, Madagascar. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 36: 62—74</ref> [[Zirnekļbruņrupucis]] jeb kapidolo sastopams sausos Madagaskaras rietumu lapkoku mežos, kas ir vieni no bioloģiski bagātākajiem un unikālākajiem sausiem tropu mežiem pasaulē. Tomēr ap 1990. gadu no šīs dzīvotnes bija saglabājušies nepilni 3%. Suga izdzīvojusi nedaudzos pleķīšos, kur to turpina apdraudēt dzīvesvietu izzušana un nelegālā tirdzniecība. Darels iesāka kapidolo aizsardzību 1988. gadā, kad piecus savvaļā noķertos dzīvniekus pārveda uz pētniecības staciju Ankarafantsikas nacionālā parka teritorijā. 1991. gadā piecus īpatņus ieguva Džērsijas trests, un pēc četriem gadiem tur izšķīlās pirmie bruņurupucēni. Džērsijas zoodārzs ir viens no nedaudziem, kur panākta zirnekļbruņrupuča vairošanās ārpus Madagaskaras.<ref>Fauna & Flora International. Estimating the population of the Endangered flat-tailed tortoise ''Pyxis planicauda'' in the deciduous, dry forest of western Madagascar: a monitoring baseline. ''Oryx'', 42(2). 1—7</ref><ref>Herpetological Review. Biology, Captive Husbandry, and Conservation of the Malagasy Flat-tailed Tortoise, Pyxis planicauda. 2004, 35(2), 111—116</ref> Džērsijā līdztekus Madagaskaras sugām tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņrupucis|Galapagu bruņrupuči]] un Dienvidvjetnamas saldūdens suga ''[[Cuora picturata]]''. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas daudzveidīgā rāpuļu fauna veidoja ļoti nozīmīgu Maurīcijas ekosistēmas komponentu. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju jeb noganītāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels 1980. gadu beigās iesāka ilglaicīgu izdzīvojušo "Maurīcijas rāpuļu atveseļošanas programmu". Tā iekļāva vietējās veģetācijas atjaunošanu vienpadsmit nelielās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairoto īpatņu reintrodukciju. Atzīstot Darela nopelnus, [[Nactus|nakts gekonu]] [[Raunda]]s [[pasuga|pasugu]] nodēvēja par [[Darela nakts gekons|Darela nakts gekonu]]. [[Raundas boa]] ir vienīgā Maurīcijā izdzīvojusī [[čūskas|čūsku]] suga. 1973. gadā pirmā apsekojuma laikā Raundā tika atrastas četras čūskas. Pēc aizsardzības pasākumiem populācija 2013. gadā bija pieaugusi līdz 1000 dzīvniekiem, un Darela trests daļu boa reintroducēja [[Ganerskveina|Ganerskveinā]]. Pēc Džeralda Darela aplēsēm, 1976. gadā Raundā dzīvoja ap 5000 [[Telfēra scinks|Telfēra scinku]]. Lai mazinātu izmiršanas risku, šī paša gada maijā Džērsijā tika izveidota vairoties spējīga kolekcija. Aizsardzības pasākumu rezultātā desmit gadu laikā savvaļas populācija sasniedza jau 26000 īpatņus. Darela trests kopīgi ar citām dabas aizsardzības organizācijām izveidoja jaunas populācijas Ganerskveinas un [[Egreta]]s saliņās.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1985. Aspects of the biology of the Round Island skink ''Leiolopisma telfairii''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 22: 97—109</ref> 1975. gadā bija atlikuši 200—300 Raundas gekoni. Nākamajā gadā Darels iedibināja sugas pavairošanas programmu nebrīvē. Starp 1976. un 1998. gadu uz Džērsiju tika pārvesti 23 savvaļā noķerti gekoni un 246 izaudzēti. Pēc tam zoodārzs pārtrauca programmu Džērsijā un lielāko ķirzaku daļu atgrieza Maurīcijā, kur sekmīgi turpināja vadīt pavairošanu nebrīvē un atgriešanu savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1997. Pathology of Round Island geckos ''Phelsuma guentheri'': some unexpected findings. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Conservation Trust]]''. 34: 153—158</ref> Darela trests ir pirmais, kam izdevies panākt [[Boutona scinks|Boutona scinka]] vairošanos nebrīvē. Suga apdzīvo okeāna apskaloto piekrasti un seši scinki tika "evakuēti" uz Maurīcijas cietzemi, kad 2020. gada jūlijā pie Maurīcijas krastiem no lielapjoma [[balkeris|balkera]] noplūda nafta. Septembrī tos kopā ar trīsdesmit [[Bodžera scinks|Bodžera scinkiem]] un trīsdesmit [[mazais nakts gekons|maziem nakts gekoniem]] ar gaisa transportu pārveda uz Džērsiju. [[Oranžastes scinks|Oranžastes scinkam]] [[Flata]]s saliņa bija kļuvusi par pēdējo patvērumu. Vairākus tūkstošus īpatņu lielā populācija nonāca izmiršanas priekšā, kad 2009. gadā Flatā nokļuva invazīvais un ēdelīgais [[mājas cirslis]]. Darela tresta un Maurīcijas savvaļas fonda komanda nākamajā gadā savāca atlikušos oranžastes scinkus, kurus spēja sameklēt. Aptuveni 400 ķirzakas pārvietoja uz divām no plēsējiem brīvām blakus saliņām — Ganerskveinu un [[Gabriela sala|Gabrielu]], bet 22 pārveda uz Džērsiju, kur tiek turēta liela, vairoties spējīga kolonija. Tresta vadībā 2022. gada novembrī no Ganerskveinas saliņas uz Raundu tika reintroducēti 120 [[mazais nakts gekons|mazie nakts gekoni]]. ;Salu iguānas un citi rāpuļi [[Attēls:Jamaican turquoise anole Anolis grahami at Jersey Zoo.JPG|thumb|250px|[[Jamaikas tirkīza anole]] atkarībā no noskaņojuma spēj mainīt krāsu no tirkīza zilas līdz tumši brūnai]] [[Karību reģions|Karību]] [[iguānu dzimta|iguānas]] izjūt milzīgu spiedienu no cilvēku puses. Džērsijā tiek turēta [[Mazo Antiļu iguāna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/10800/122936983 Lesser Antillean Iguana ''Iguana delicatissima''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Kubas iguāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6030/12338655 Clouded Rock Iguana ''Cyclura nubila''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Trests sadarbojas ar vairākām Karību salām, sniedzot konsultācijas par iguānu pavairošanu nebrīvē un izlaišanu savvaļā drošās, no plēsējiem brīvās piekrastes saliņās. [[Sentlūsija|Sentlūsijā]] trests fokusē uzmanību endēmai [[Sentlūsijas iguāna]]i — lielākam vietējam sauszemes dzīvniekam, kas deva salai sākotnējo [[aravaku valoda|aravaku]] nosaukumu "Iyanola" — Iguānas zeme.<ref>New iguana species found hiding in plain sight. By Tim Knight. Fauna & Flora International. 1997</ref><ref>Assessment of Control Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Conference: Closing Symposium Methods for Invasive Alien Iguanas in Saint Lucia. Forestry Department, Union, Balata and Soufrière, Saint Lucia; [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]], c/o Forestry Department, Saint Lucia. April 2014</ref> Aizsargātās Sentlūsijas teritorijās izlaistas vairāk nekā 1000 nebrīvē izšķīlušās iguānas, kas ir viena no sekmīgākajām atjaunošanas programmām pasaulē. Gūtā pieredze tiek piemērota līdzīgām sugām. Tāpat Darela zoodārzs [[Kaimanu Salas|Kaimanu Salās]] atbalsta [[zilā iguāna|zilās iguānas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44275/2994409 Grand Cayman Blue Iguana ''Cyclura lewisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> aizsardzības programmu. Tā mērķēta gan uz [[Lielā Kaimanu sala|Lielās Kaimanu salas]] iguānu, gan [[Mazās Kaimanu salas iguāna|Mazās Kaimanu salas iguānu]] un [[Kaimanu Brakas iguāna|Kaimanu Brakas iguānu]]. Tāpat aplūkojamas citas tropu un subtropu joslas sugas — [[Dumerila žņaudzējčūska]], [[smaragda koku žņaudzējčūska]], [[sarkanastes žurkzalktis]], [[tirkīza pundurgekons]], [[Jamaikas tirkīza anole]]. ;Abinieki Aptuveni vienai trešdaļai abinieku sugu draud izmiršana. Daudzas populācijas apdraud klimata izmaiņas, dabiskās vides izzušana, piesārņojums un infekcijas sēnītes. Lai pievērstu uzmanību abinieku globālai krīzei, [[Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācija]] 2008. gadu pasludināja par "Abinieku gadu Eiropas zoodārzos", un Darela zoodārzs iesaistījās šīs daudzpusīgās programmas attīstībā. 2006. gadā trests jau bija uzsācis "[[Bolīvija]]s abinieku projektu", kas iekļāva populāciju monitorēšanu, kā arī biologu un parka apsarga sagatavošanu vairākās valsts aizsargājamās teritorijās, ieskaitot [[Titikakas ezers|Titikakas ezeru]].<ref>!ts time. Supporting Bolivia's amphibians. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. 80th Anniversary Issue. 12—13</ref> 2014. gadā trests iesāka abinieku globālo glābšanas programmu desmit dažādās zemeslodes vietās. Tas iekļauj četrus reģionus, kur nepieciešama prioritāra abinieku aizsardzība. [[Maļorkas olnēsējkrupis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/977/89697685 Mallorcan Midwife Toad ''Alytes muletensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> sastopams [[Maļorka]]s salas dienvidrietumos [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] dīķos dziļās, grūti sasniedzamās aizās. Sugu uzskatīja par izmirušu, kad 1977. gadā tika atklātas un aprakstītas [[fosilijas]]. Tomēr 1980. gadā jaunatklāja vairākas mazas, savstarpēji izolētas populācijas. Darela tresta ekspedīcija ievāca un pārveda uz Džērsiju vairākus eksemplārus, kur tie vairojas kopš 1987. gada. 1989. gadā tika palaisti dzimtajā vidē pirmie 76 kurkuļi, kas bija nākuši pasaulē Džērsijā. Lai nostiprinātu savvaļas populācijas, zoodārzs ir izlaidis brīvībā tūkstošiem īpatņu. No nebrīvē pavairotiem krupjiem izveidotas divpadsmit jaunas, vairoties spējīgas populācijas.<ref>Dodo: Journal of the Jersey Wildlife Preservation Trust — 1991. The breeding programme for the Mallorcan midwife toad ''Alytes muletensis'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Conservation Trust]]. 27: 146-156</ref> 1999. gadā uz Džērsiju tika pārvestas vairākas [[Montserratas kalnu varde]]s.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/57125/3055585 Mountain Chicken ''Leptodactylus fallax''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Šos iespaidīga izmēra abiniekus apdraud medības, infekcijas un vulkāniskā darbība. Pēc vairākkārtējiem eksperimentiem 2000. gadā zoodārzs panāca pirmo sugas vairošanos nebrīvē, ar [[infrasarkanais starojums|infrasarkanās]] kameras palīdzību atklājot reprodukcijas noslēpumus — kurkuļi attīstās apakšzemes putu ligzdā un pārtiek no neapaugļotām oliņām, kuras iznērš mātītes. Zināšanas par savdabīgo un unikālo vairošanās stratēģiju ļauj trestam vadīt konsultācijas un cerēt [[Montserrata|Montserratā]] atjaunot kalnu varžu populācijas. === Atklājumu tuksnesis === Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime un [[cauruļzobis]]. === Gorillas === [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā]] Lai arī [[gorillas]] tiek eksponētas kopš 19. gadsimta vidus, pirmā nebrīvē dzimusī gorilla atzīmēta tikai 1956. gadā [[Kolumbusas zoodārzs|Kolumbusas zoodārzā]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā. Otro reizi nebrīvē un pirmo Eiropā gorilla veiksmīgi nāca pasaulē 1959. gada septembrī [[Bāzeles zooloģiskais dārzs|Bāzeles zoodārzā]]. Divgadīgas, Franču Kamerūnā dzimušas gorillu mātītes "N'Pongo" un "Nandi" pārveda uz Džērsijas zoodārzu attiecīgi 1959. gada 22. novembrī un 1961. gada 4. novembrī. Darela ieguldījums rietumu piekrastes [[pasuga]]s pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu — galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs pasugas mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' — ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s — [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.<ref name=Dodo88>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1988. The breeding of gorillas and orang-utans at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 25: 44—53.</ref> === Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi === [[Attēls:Sumatran Orangutan Jersey Zoo.JPG|thumb|250px|[[Sumatras orangutans]] Džērsijas zoodārzā]] 1963. gada martā Darels iegādājās [[Borneo orangutans|Borneo orangutanu]] jaunuļu pāri. Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās abu [[pasuga|pasugu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] pasugu hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus [[Sumatras orangutans|Sumatras pasugas]] pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī "Le Clos de Richard" tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra — 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Starp vairāk nekā simts iestādītajām augu sugām un šķirnēm raksturīgi bambusi, kontrastējošas platlapju un šaurlapu lapotnes, mūžzaļie un liellapu augi.<ref name=Dodo88/><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust — 1971. Breeding of the Bornean Orangutan ''Pongo pygmaeus pygmaeus'' (''Linnaeus''). ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 32—35, 19</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Trust — 1994. The Design of the Sumatran Orang-utan ''Pongo pygmaeus abelii'' 'Home-habitat' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 30: 15—32</ref> Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. "Salā" līdztekus giboniem mitinās divas [[gibonu dzimta|gibonu]] sugas — [[baltroku gibons]] un [[ziemeļu baltvaigu cekulgibons]]. [[Celebesas makaks|Celebesas makaki]] apdzīvo [[Sulavesi]] lietus mežus. Dienas lielāko laika daļu tie pavada uz zemes, tomēr guļ kokos. Nesaudzīgu medību un dabiskās vides iznīcināšanas rezultātā savvaļas populācija atrodas uz izmiršanas robežas. Darela zoodārzā suga mitinās kopš 1963. gada, bet pirmais mazulis sekmīgi nāca pasaulē 1971. gadā. Kopumā Džērsijā pavairošanas programmas ietvaros dzimuši aptuveni 70 Celebesas makaki, un šejienes grupa sniedz nozīmīgu ieguldījumu sugas saglabāšanā. === Tamarīnu mežs === [[Attēls:Silvery Marmosets Jersey Zoo.JPG|thumb|250px|[[Sudrabainais kalitrikss|Sudrabainie kalitriksi]] "Tamarīnu mežā"]] Zoodārzā jau kopš tā izveidošanas nozīmīgu ekspozīcijas daļu veidoja [[Jaunās pasaules pērtiķi]]. Mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]] ir [[tamarīni]].<ref>Dodo: Journal of Durrell Conservation Trust — 1999. Getting to eat pellets: The nutrion of New World monkeys at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 57-66</ref> Zoodārzā patlaban tiek turēts [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus Tamarin''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[zeltainais lauvtamarīns]], [[melnais lauvtamarīns]] un [[sudrabainais kalitrikss]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no retākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust — 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 41—49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas ir viena no visapdraudētākajām planētas ekosistēmām. No pirmatnīgiem mežiem, kas sākotnēji aizņēma vairāk nekā 1000000 km², saglabājušies 1—5%.<ref name=Golden>.Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1996. Re-assening the status and conservation of the golden lion tamarin ''Leontopithecus rosalia'' in the wild. ''Brasil and Depatmento de Zoologia, Univeridade Federal de Minas Gerais, Belo Gerais, Brasil''. 32: 98—115</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21—23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref name=Golden/><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42—46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6—18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust — 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. 36: 30—38</ref> Džērsijas trests iesaistījās [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40643/192327573 Golden-headed Lion Tamarin ''Leontopithecus chrysomelas''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> aizsardzībā 1978. gadā un tas bija pirmais Eiropas zoodārzs, kas pievienojās sugas pavairošanas programmai. Tolaik savvaļā bija atlikuši ap 600 dzīvnieku.<ref>The Dodo Club Book of Threatened Species. ''Volume I. The Wildlife Preservation Trust with a foreword by Gerald Durrell''. Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosalia''. 1991. Pp.8-9</ref> 1980. gadā Darels piedalījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā, kur dzīvo vairāki simti zeltgalvas tamarīnu. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem.<ref>On the Edge. Jersey Zoo Underwrites Brazilian Forest Purchase. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]. No. 58. August 1989</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1999. Environmental education as a strategy for conservation of the remnants of Atlantic forest surrounding Una Biological Reserve, Brazil. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 151-157</ref> 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. Džērsijas trests sadarbībā ar vairākām Eiropas un [[Kolumbija]]s vides aizsardzības organizācijām ir iesaistīts [[baltkāju cekulainais tamarīns|baltkāju cekulainā tamarīna]] aizsardzības programmā, kas iesākās 2006. gadā. Kolumbija ir zaudējusi trešdaļu no tās mežiem, kas ir galvenais dzīvnieku sugu izzušanas iemesls. Endēmā tamarīnu sugu ir kļuvusi arī par eksotisko dzīvnieku nelegālās tirdzniecības upuri. Kolumbijas nacionāliem parkiem ir uzdāvināts 16 ha liels mežs baltkāju tamarīna aizsardzībai, un Darela zoodārzs ir viens no šīs daudzpusīgās programmas koordinatoriem. === Centrālā ieleja === [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā tās parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Džērsijā flamingus ilgāku laiku izrādīja bez nopietniem pavairošanas mēģinājumiem. 1978. gadā zoodārzs iegādājās papildus putnus, tāpat tika uzlabots uzturs un publikai pilnībā aizsegta viena ekspozīcijas puse. 1981. gadā bija uzkonstruētas četras ligzdas, bet nākamajā gadā — vēl astoņas. Šajā pat gadā veiksmīgi izšķīlās pirmais putnēns, kurš uzreiz kļuva par zoodārza apmeklētāju un personāla mīluli. Čīles flamingi patlaban nav apdraudēti, un Džērsijā sārto putnu bars vairāk pilda estētisku lomu.<ref>On the Edge. The first Chilean flamingo. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Wildlife Preservation Trust]]. No. 22. Spring 1983. Page 3</ref> Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> — visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] — no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves — [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] — stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām — elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> — mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. === Madagaskaras mitrāji === Centrālās ielejas ūdeņi plūst caur "Tamarīnu mežu" un pāriet plašā aviārijā "Madagaskaras [[mitrāji]]" jeb "Madagaskaras krīklis". Tur mītošie putni sastopami ne tikai Madagaskarā un Āfrikā, bet tāpat Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā. Ekspozīcijā aplūkojams [[Madagaskaras krīklis]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22680252/92852755 Madagascar Teal ''Anas bernieri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[baltacis]], [[hotentotu krīklis]], [[Mellera pīle]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22680225/92850618 Meller's Duck ''Anas melleri] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[dūkurpīle]], [[baltvaigu svilpējzoss]], [[āmurgalvis]], [[Madagaskaras fodijs]] un [[melnais bulbuls]]. Darela trests ir līderis Madagaskaras mitrāju aizsardzībā. Tā darbinieki kartē [[ūdensputni|ūdensputnus]], dokumentē mitrāju un to iemītnieku ekoloģiju un nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kā arī izglīto vietējās komūnas. Trests pārrauga [[Madagaskaras lielgalvas bruņurupucis|Madagaskaras lielgalvas bruņurupuča]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/8070/97396666 Madagascar Big-headed Turtle ''Erymnochelys madagascariensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un Alaotras pelēko bambuslemuru vairošanos, augšanu un izlaišanu savvaļā. 2004. gadā Džērsijas komanda [[Alaotras ezers|Alaotras]] ezera apkārtnē atklāja zinātnei nezināmu mitrāju zīdītāju, kas ieguva atbilstošu nosaukumu [[Darela salanoja]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/19852/45202205 Brown-tailed Vontsira ''Salanoia concolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Mitrāju pārveidošana rīsu laukos nopietni apdraud Mellera pīli. Tā bija bieži sastopama, kad meži klāja plašas platības, un tūkstošiem upīšu un tērcīšu tecēja no kalniem okeānā. Džērsijā suga vairojas kopš 1970. gadu vidus, un trests ir izveidojis koordinētu pavairošanas programmu Eiropas zoodārzos. 1993. gadā uz Džērsiju atveda pirmos Madagaskaras krīkļa pārus, kas tolaik bija mazpazīstama suga. Krīkļi apdzīvo mangroves un teju pilnībā rīsu laukos pārvērstos salas rietumu mitrājus. 1997. gadā tresta darbinieki pirmo reizi savvaļā atklāja ligzdas, bet 1998. gadā Darela zoodārzā pirmo reizi nebrīvē izšķīlās pīlēni.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2001. Discovery of a new breeding population of Madagascar teal ''Anas bernieri'' in north-west Madagascar. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 60—69</ref> Darela trests kopīgi ar [[Savvaļas putnu & Mitrāju trests|Savvaļas putnu & Mitrāju trestu]] un [[Piekūnu fonds|Piekūnu fondu]] 1989. gadā uzsāka [[Madagaskaras baltacis|Madagaskaras baltača]] meklējumus.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22680380/128903025 Madagascar Pochard ''Aythya innotata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>On the Edge. Search for the Madagascar pochard. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]. No. 60. June 1990. Page 6</ref> Sīciņu populāciju, ko veidoja ne vairāk kā 25 putni, no jauna atklāja 2006. gadā salas ziemeļrietumos. 2009. gadā tika ievāktas olas, lai sāktu pavairošanas programmu nebrīvē. Darela trests vada pavairošanas centru Madagaskarā, kur kopš 2011. gada baltači izšķiļas un tiek izlaisti savvaļā tuvējā ezerā. 2021. gada nogalē projekts sasniedza jaunu pagrieziena punktu, kad 35 nebrīvē izšķīlušās pīles tika izlaistas Sofijas ezerā salas ziemeļos. Džērsijā turētā baltaču suga ir [[gājputni|gājputns]] no Eiropas, Āzijas un Āfrikas sniedz nepieciešamās iemaņas, lai veiksmīgi rūpētos par pasaulē retāko pīli.<ref>Wild Life. World's rarest duck released into the wild. Issue 1. 2022. Page 7. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]</ref> === Ielejas ezers === Ezers atrodas ielejas zemākajā daļā un ir klusākais zoodārza nostūris. Tas tika radīts kā patvēruma vieta Džērsijas savvaļas radībai un migrējošiem putniem. === Aviāriji === [[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]] ;Vientuļniekibisi Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisu]] komplekss.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697488/130895601 Northern Bald Ibis ''Geronticus eremita''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Vienīgā nelielā populācija izdzīvoja klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51—69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22709853/94225674 White-crowned Robin-chat ''Cossypha albicapillus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ;Maurīcija [[Attēls:Round Island 1976.JPG|thumb|250px|Džeralds Darels (otrais no kreisās) ekspedīcijas laikā [[Raunda|Raundā]]]] Darela trests gadu desmitiem īpašu vērību velta dabas aizsardzības pasākumiem dažādās salās. Vairāki vērienīgi projekti teju pusgadsimta garumā tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Pirmatnīgo Maurīciju pilnībā klāja [[tropu meži]]. Atkarībā no augstuma un nokrišņu daudzuma, tie variēja no [[mangroves|mangrovēm]], skrajām sausām palmu 'savannām' un daļēji sausiem zemieņu mežiem līdz mitriem kalnu lietus mežiem, mākoņu mežiem un [[pandānu dzimta|pandānu]] purvājiem. Unikālās dzīvotnes ir pilnībā izcirstas vai izmainītas, bet no endēmās faunas saglabājušās nedaudzas, pamatā apdraudētas sugas. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas — [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20—30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās.<ref>Dodo: Journal of Durrell Widlife Trust — 1977. The Mauritius pink pigeon ''Columba mayeri''. ''By'' John R. M. Hartley, ''Personal Assistent to Gerald Durrell. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Trust]].'' 14: 23—25</ref> Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102—111</ref> 1974. gadā savvaļā bija atlikuši četri [[Maurīcijas piekūns|Maurīcijas piekūni]]. Valdīja viedoklis, ka suga lemta izmiršanai. Džērsijas tresta darbinieka Karla Džounsa vadībā tika izaudzēti mazuļi no atlikušajiem nebrīvē turētiem putniem. Kopdarbība ar Maurīcijas savvaļas fondu sugas saglabāšanā bija veiksmīga, un patlaban salas mežos mitinās vairāki simti piekūnu.<ref>Wild Life. Mauritius kestrel named national bird. Issue 1. 2022. Page 6. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]</ref> Vitāli svarīgu aizsardzības programmas daļu veido dabiskas veģetācijas atjaunošana Maurīcijas piekrastes saliņās [[Raunda|Raundā]], [[Ganerskveina|Ganerskveinā]] un [[Egreta|Egretā]], kā arī [[Rodrigesa|Rodrigesā]]. ;Karību reģions 1975. gadā Darels iesāka darbību [[Sentlūsija|Sentlūsijā]]. Tobrīd tur bija atlikušas 100—150 [[Sentlūsijas amazone]]s. Suga salā kļuva par mežu saglabāšanas "flagmani", ievadot plašu izpratnes veicināšanas kampaņu. 1979. gadā Sentlūsijas valdība pasludināja amazoni par [[nacionālo putnu uzskaitījums|nacionālo putnu]], savukārt turpmākie likumi bija vērsti teju uz visu savvaļas zīdītāju, putnu un rāpuļu, kā arī mežu aizsardzību. Ar tresta palīdzību tika izvērsta izglītošanas programma visās skolās, lai bērnus pamudinātu vairāk iepazīt vietējo dabu. Pat skolas burtnīcu vāku rotāja Sentlūsijas amazones attēls ar devīzi "''Protect Your National Bird''". Pavairošanas programmas ietvaros vairākas amazones pārveda uz Džērsiju, un tie bija vienīgie nebrīvē turētie sugas pārstāvji ārpus salas. 1989. gadā Darela trests sedza izdevumus, kas ļāva uzbūvēt Sentlūsijā vairākus aviārijus un atklāšanas laikā divus papagaiļus pārveda no Džērsijas mājup. Daudziem sentlūsiešiem tā bija pirmā iespēja aplūkot nacionālo putnu, kas apdzīvo kalnaino iekšzemi. 2009. gadā Sentlūsijā savvaļas populācija bija pieaugusi jau līdz 2000 putniem.<ref>The Dodo Club Book of Threatened Species. ''Volume I. The Wildlife Preservation Trust with a foreword by Gerald Durrell''. St. Lucia Parrot ''Amazona versicolor''. 1991. Pp.32-33</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2000. Nutrional review of the diet to St Lucia amazons ''Amazona versicolor'' at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 36: 39—50</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā sugas pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 2000. The collection of eight Montserrat orioles ''Icterus oberi'' and their established at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 36: 51—61</ref> ;Āzija [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ir endēms [[Bali sala]]i, kur to skaits samazinās kopš sugas atklāšanas 20. gadsimta sākumā. 1978. gadā savvaļā dzīvoja ap 550 putnu, savukārt 1989. gadā vienīgo savvaļas populāciju [[Rietumbali nacionālais parks|Rietumbali nacionālā parkā]] veidoja ne vairāk kā 31 īpatnis. Sugu apdraud mežu izciršana, malumedniecība un nelegālā tirdzniecība. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1985. The training programme. ''Indonesia''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 22: 12—18</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1988. Factors affecting breeding success of Rothschild's mynah ''Leucopsar rothschildi'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Widlife Conservation Trust]]''. 25: 66—76</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93—108</ref> Džērsijā tika panākta regulāra triju [[ausfazāni|ausfazānu]] sugu vairošanās. [[Zilais ausfazāni|Zilie ausfazāni]] vairojās kopš 1963. gada, [[baltais ausfazāns|baltie ausfazāni]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679292/92809416 White Eared-pheasant ''Crossoptilon crossoptilon''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> — 1969. gada, bet [[brūnais ausfazāns|brūno ausfazānu]] cālēni pirmo reizi izšķīlās 1973. gadā. Divus balto ausfazānu pārus trests iegādājās 1966. gadā. Tobrīd nebrīvē ārpus Ķīnas tika turēti vien daži putni, kas nedeva pēcnācējus. Ļoti maz bija zināms par sugas stāvokli dabā, un to uzskatīja kā ļoti retu un apdraudētu. Džērsijā pirmā perējuma laikā 1969. gadā izšķīlās vienpadsmit cālēni, un regulāra vairošanās turpinājās līdz 1997. gadam. Baltā ausfazāna pavairošana bija viena no pirmām sekmīgām programmām, un, kā atzīmēja Darels "''beidzot trests sāk kalpot mērķim, kura dēļ cīnījos par tā nodibināšanu''". No Džērsijas jaunos putnus izplatīja citām organizācijām visā pasaulē. Jaunāki pētījumi liecināja, ka suga nav apdraudēta. Tāpēc Darels izlēma izbeigt tās pavairošanu nebrīvē, un kopš 2000. gada baltie ausfazāni vairs neietilpst zoodārza kolekcijā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1973. ''Notes on the Breeding of Eared Pheasants at the Jersey Zoological Park''. ''By'' John J. Mallet. 10: 74—81</ref> === Lemuri === [[Attēls:Lac_Alaotra_bamboo_lemur_H. alaotrensis_Jersey_Zoo.jpg|thumb|250px|[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]]]] ;Mežu lemuri Darela trests gadu garumā turēja dažādu lemuru sugu grupas. Patlaban aplūkojamās mežu lemuru sugas ir [[kaķu lemurs|kaķu lemuri]], [[apkakles vari]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22918/115574178 Black-and-white Ruffed Lemur ''Varecia variegata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[sarkanais vari|sarkanie vari]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22920/11574598 Red Ruffed Lemur ''Varecia rubra''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kas regulāri vairojas Džērsijā. Abas [[vari]] sugas atveda no [[Sandjego zoodārzs|Sandjego zoodārza]] 1982. gadā. Reintrodukcijas programmas ietvaros savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā.<ref name=Guidebook>The Durrell Guidebook. Saving species from extinction. The Lemurs of Madagascar. 52—53</ref> ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap Alaotras ezeru, kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts [[mitrājs]] tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko [[zālaugi|zālāju]], [[bambusi]]em, [[grīšļi]]em, [[niedres|niedrēm]], [[grimoņi]]em, [[vītoli]]em un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240724114635/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 |date={{dat|2024|07|24||bez}} }} [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.<ref name=Guidebook/><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1994. Development of a Captive-bred Infant Alaotran Lemur ''Hapalemur griseus alaotrensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Conservation Trust]]''. 30: 47—57</ref> ;Slaidpirkstainis 1990. gadā trests saņēma unikālu valdības atļauju ievest Džērsijā sešus [[slaidpirkstainis|slaidpirkstaiņus]]. Šie retie dzīvnieki nekad iepriekš nebija pārstāvēti zoodārzu kolekcijās, izņemot vienu īpatni [[Londonas zoodārzs|Londonas zooloģiskā dārzā]]. 1992. gadā pasaulē nāca trīs slaidpirkstaiņu mazuļi, viens no kuriem tika ieņemts vēl savvaļā. Darela zoodārzs ir pirmais, kur panākta šī neparastā Madagaskaras faunas pārstāvja vairošanās.<ref name=Guidebook/><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation — 1992. First Captive Breeding of the Aye-Aye ''Daubentonia madagascariensis''. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Conservation Trust]]''. 28: 23—30</ref> === Salu augļēdājsikspārņu ēka === [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā — tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai — šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām — [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar [[Komoru salas|Komoru]] brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Conservation Trust — 1999. Forage preferences and enrichment in a group of captive Livingstone's fruit bats ''Pteropus livingstonii''. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. 35: 48-56</ref><ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16—17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> [[Rodrigesa|Rodrigesā]] 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust — 1977. Breeding the Rodrigues Fruit Bat ''Pteropus rodricensis'' at the Jersey Zoological Park. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 14: 30—33</ref> === Tauriņu kaleidoskops === Pastāvīgi mainīgā ekspozīcijā lidinās Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas, Dienvidamerikas un Centrālamerikas [[tauriņi]]. Pamatā vienmēr ir aplūkojami [[dižtauriņi]], zilie [[morfīdi]] un [[pūčtauriņi]]. === Gērnsijas kazas === [[Gērnsijas zeltainā kaza|Gērnsijas zeltainās kazas]] cēlušās [[Gērnsija|Gērnsijā]], kur tās zēla un plauka simtiem gadu. Šī [[šķirne]] ir augumā mazāka par citām Britu savvaļas kazām. Tās ir ļoti mierīgas, saprātīgas un zinātkāras. Džērsijā zeltainās kazas bija plaši sastopama līdz Otram pasaules karam, kad tās tika gandrīz pilnībā izskaustas. Zoodārzā turētās kazas dzimušas piena fermā Džērsijā. === Darbība Asamā === 1971. gadā Darela tresta direktors Džeremijs Malisons [[Asama]]s zālājos no jauna atklāja [[pundurcūka|pundurcūku]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/21172/44139115 Pygmy Hog ''Porcula salvania''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kuru uzskatīja par izmirušu. Centieni panākt tās vairošanos nebrīvē bija neveiksmīgi, un 1980. gados trests sponsorēja sugas izplatības un ekoloģijas pētījumus savvaļā. 1996. gadā Darela komanda [[Gauhātī]] atklāja pavairošanas centru. Nebrīvē turētā pundurcūku kolonija no sešiem īpatņiem ir pieaugusi līdz aptuveni septiņdesmit. 2008. gadā aizsargājamā teritorijā [[Himalaji|Himalaju]] pakājē tika izlaistas pirmās 16 pundurcūkas, un patlaban atpakaļ savvaļā kopumā izlaisti aptuveni 85 dzīvnieki. Pundurcūku klātbūtne ir labs indikators zālājam, kas ir mājvieta [[Bengālijas tīģeris|tīģerim]], [[Indijas degunradzis|degunradzim]], kritiski apdraudētai [[Bengālijas sīga]]i un citām sugām. Darela programma iekļauj degradētās dzīvotnes atjaunošanu [[Manas nacionālais parks|Manas nacionālā parkā]] — vienā no pēdējiem pundurcūkas patvērumiem. === Džeralda Darela stāsts === Džeralds Darels atstāja aiz sevis bagātīgu dabas aizsardzības mantojumu. Aizkustinošais viņa dzīves gājums aplūkojams pastāvīgā ekspozīcijā "Džeralda Darela stāsts", kas izveidots zoodārza sirdī. Katra nelielā muzeja sekcija atvēlēta atšķirīgam Darela dzīves posmam, sākot no bērnības [[Korfu]] salā, dzīvnieku vākšanas ekspedīcijām un zoodārza izveidošanai līdz vēlākiem dzīves gadiem, kad viņš ceļoja apkārt pasaulei un uzņēma filmas par vietējo dabu un apkārtējās vides aizsardzības problēmām. Muzejs tāpat iepazīstina ar dažādām personībām, kurām bija izšķiroša nozīme Darela dzīvē, kā [[Džekija Darela]], [[Teodors Stefanidis]], [[Lorenss Darels]] un citiem. Starp dažiem īpašiem eksponātiem redzams grāmatas "[[Mana ģimene un citi zvēri]]" oriģinālais manuskripts un [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] dāvātais tērps 1949. gadā. Vasaras laikā ekspozīcija katru dienu piesaista vairāk nekā 200 zoodārza apmeklētāju. == Ainava un augājs == [[Attēls:Jersey Zoo view with Metasequoias.JPG|thumb|250px|Vispārīgs skats ar [[reliktā metasekvoja|metasekvojām]] priekšplānā]] [[Attēls:Durrell_Zoo_Alaotra_bamboo_lemur_enclosure.JPG|thumb|250px|[[Alaotras pelēkais bambuslemurs|Alaotras pelēko bambuslemuru]] voljērs]] Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]], [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]], tērces un dīķi. Parkā un dārzos ap muižu aplūkojami reti un eksotiski ziedi, krūmi un koki no visas pasaules. Mūsdienās redzamā parka ainava pirmo reizi tika plānota 1970. gadā. Talantīgi brīvprātīgie un tresta darbinieki cītīgi veidoja dažādas saistošas ainavas, botāniski īpašas vietas un voljērus, kuru augājs būtu pietuvināts dabiskām dzīvotnēm. Daudzi no 1970. gadā stādītiem kokiem un krūmiem tika zaudēti 'lielajā vētrā' 1987. gada oktobrī. Vienas nakts laikā bija izgāzti teju simts koki, ieskaitot vecus dižkokus. Pēc vētras tika izveidota ļoti veiksmīga programma, kas deva iespēju skolām un privātpersonām iesaistīties parka atjaunošanas darbā, stādot un aprūpējot jaunos kociņus un krūmus. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Ielejas ūdeņi noslēdzas ielejas ezerā zoodārza "nostūrī", kas izveidots kā patvēruma vieta Džērsijas savvaļas radībai un migrējošiem putniem. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi — [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] voljēros iestādīti, lai atveidotu dabiskās dzīvesvietas. Tamarīnu mežā visas iespējamās vietas apstādītas ar Dienvidamerikas sugām, radot Amazones mūžamežu efektu. Rietumu puslodi pārstāv ložņājoši augi kā ''[[Araujia sericorefa]]'' un ''[[Solanum]]'', ''[[Ercilla]]'', ''[[Berberidopsis]]'' ģintis, ''[[Azara]]'', ''[[Sophora]]'', ''[[Nothofagus antarctica]]'' un ''[[Maytenus boaria]]'' kokaugi, bet kuplās lapotnes un pavēni nodrošina [[Itālijas alksnis|Itālijas alkšņi]] un citi Eiropas koki. Tāpat Džērsijas klimatam piemērotas Dienvidamerikas sugas plaši pārstāvētas "Mākoņu meža" ekspozīcijā. Džērsijā tiek kultivētas astoņas [[palmu dzimta|palmu]] sugas, no kurām zoodārza ainavā spilgti izceļas [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas. Nozīmīgu lomu tresta vidē ieņem kuplas [[bambusi|bambusu]] audzes. Koksnainie stublāji palīdz ne tikai nomaskēt iežogojumu vietas, bet tāpat nodrošina ar barību daudzus dzīvniekus, ieskaitot gorillas. Sākotnējo bambusu kolekciju veidoja piecpadsmit sugas, no kurām iecienītākās bija ''[[Arundinaria fastuosa]]'', ''[[Pseudosasa japonica]]'' un ''[[Phyllostachys bambusoides]]''. Eksotisku vidi tāpat palīdz radīt [[antarktiskā diksonija|antarktiskās diksonijas]] — iespaidīgas [[kokveida papardes]] no [[Tasmānija]]s un Austrālijas dienvidiem, kā arī vairākus metrus augstie un sīkiem ziediņiem noklātie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi". Līdzīgi citviet salā, muižas pelēcīgi rūsganā granīta sienas vasaras mēnešos klāj sārti un balti, [[parastā pīpene|pīpenēm]] līdzīgie mazītiņie [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]], nokarenās [[Ķīnas vistērija]]s, vietām — [[sarkanais baldriāns|sarkanie baldriāni]], kuru garās [[mietsakne]]s valgmes meklējumos iestiepjas caur akmeņu spraugām.<ref>Jersey Wildlife Preservation Trust. International Breeding Centre for some of the world's most endangered species. A Botanical Guide to the Park and Gardens. 16—21</ref><ref>Jersey Wildlife Preservation Trust. International Breeding Centre for some of the world's most endangered species. A Botanical Guide to the Park and Gardens. 14—19</ref> <gallery widths="200px" heights="150"> Attēls:Fuchsia magellanica Jersey Zoo.JPG|[[Magelāna fuksija]]s "Mākoņu meža" ekspozīcijā Attēls:Drimys winteri Jersey Zoo.JPG|''[[Drimys winteri]]'' no "Mākoņu meža" ekspozīcijas savvaļā ir plaši sastopams koks Dienvidamerikas mērenos mūžzaļos piekrastes mežos Attēls:Centranthus ruber Jersey Zoo.JPG|[[Sarkanais baldriāns]] </gallery> == Darbība Džērsijā == Normandijas salās ievērojama savvaļas faunas daļa atšķiras no Britānijas cietzemes. Unikālo stāvokli nosaka tas, ka arhipelāgs ir dienvidu robežjosla ziemeļu sugām un ziemeļu robežjosla dienvidu sugām. Neraugoties uz nelielo izmēru, Džērsijā novērojama pārsteidzoša ekosistēmu daudzveidība, kas iekļauj piekrastes klintis, virsājus, [[kāpa]]s, purvājus un mežainas iekšzemes [[ieleja]]s. Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs īsteno lauksaimniecības zemju putnu, abinieku, rāpuļu un augu saglabāšanas programmas. === Abinieki === Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo [[lapu koki|lapu koku]] mežus un mitras pļavas dīķu tuvumā, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust — 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91—104</ref><ref>Solitaire. Effects of diet and temperature on growth of agile frog (''Rana dalmatina'') larvae. Issue 25 (2014). Pp.6—10. Published by Durrell Conservation Academy</ref><ref name=Solitaire>Solitaire. What will the zoo of the future look like? Issue 26 (2015). Pp.7—8. Published by Durrell Conservation Academy</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" — Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. === Rāpuļi === Džērsijā mitinās četras rāpuļu sugas — [[Ūdenszalkši|Ūdenszalktis]] ''[[Natrix helvetica]]'', [[glodene]], [[Eiropas zaļā ķirzaka]] un [[Eiropas mūru ķirzaka]]. Tās visas aizsargā 2000. gada Džērsijas savvaļas aizsardzības likums.<ref>[https://jerseybiodiversitycentre.org.je/article/reptile-guide-jersey Reptile guide for Jersey. The Jersey Biodiversity]</ref> Ūdenszalkšu skaits pēdējā simtgadē sarūk. Sugas samazināšanos izraisa salīdzinoši plaša lauksaimniecības zemju izmantošana un urbanizācijas pieaugums. 2013. gadā Džērsijas apkārtējās vides departaments un Darela trests formulēja ūdenszalkšu un glodeņu statusa noteikšanas un aizsardzības projektu. Tā pamatmērķi — noteikt atlikušo populāciju lielumu un stāvokli, noskaidrot izolēto un mazo populāciju ģenētisko veselību, identificēt pamata medījumu un to pieejamību, izveidot rekomendācijas, kas ļautu vadīt populāciju aizsardzību. Atrasto ūdenszalkšu skaits pārsniedza gaidīto, taču tas joprojām ir salīdzinoši zemāks par kontinentālās Eiropas populācijām<ref>Solitaire. Grass snake conservation in Jersey. Issue 26 (2015). Pp.9—10. Published by Durrell Conservation Academy</ref> === Lauksaimniecības zemju putni === Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putnu skaits. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā aitkopībai un klinšu dzegu zemkopībai, piekrastes zemes un dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu augsnē mītošo bezmugurkaulnieku uzmeklēšanu, kas bija sugas galvenā barība. Pēdējā ligzdošana Džērsijā atzīmēta 1910. gadā, bet [[Normandijas salas|Normandija salās]] klinšu vārnas izmira ap 1930. gadu. Īstenojot projektu ''Birds on the Edge'', Darela trests, Džērsijas valdība un Džērsijas nacionālais trests salas ziemeļu piekrastē atjaunoja [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] un uzsāka sarkanknābja klinšu vārnas reintrodukcijas programmu. Tās ietvaros ziemeļu piekrastē tika uzbūvēts pirmsizlaišanas aviārijs, kurā 2013. gadā pārvietoja septiņus nebrīvē izšķīlušos jaunuļus. Projekts bija sekmīgs, un savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni.<ref name=Solitaire/> === Sikspārņi === Džērsija ir mājvieta septiņām sikspārņu sugām. Leknas vietējo augu platības nodrošina kukaiņu pārbagātību, ar ko barojas sikspārņi. Darela trests atbalsta Džērsijas sikspārņu pētnieku grupu un izseko populāciju stāvokli. == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == * Island Zoo. Gerald Durrell. Collins. London. 1961 * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Noķeriet man kolobusu. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1977 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * The Facts about a Zoo. By Jeremy Mallinson. Introduction by Gerald Durrell. G. Whizzard Publications Ltd, London. 1980. ISBN 0 233 97239 0 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Ark on the Movie. Gerald Durrell. Coward-McCann, Inc. New York. 1983. ISBN 0-698-11211-3 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Conservation Status of Jersey's Birds: Jersey's bird populations in the 21st Century. Durrell Conservation Trust. States of Jersey. 2011 * Wildlife of the Channel Islands. Sue Daly. Seaflower Books. 2004. ISBN 1 903341 24 8 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 6760zqiv5uvqs997hbzyhoyd58f82of 0 229249 4547645 4048840 2026-11-10T08:51:35Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4547645 wikitext text/x-wiki '''Bauskas iela''' var būt: * iela Latvijas pilsētās: ** [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] — iela Rīgā; ** [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Bauskas iela (Jelgava)|Bauskas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Bauskas iela (Jēkabpils)|Bauskas iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Bauskas iela (Jūrmala)|Bauskas iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Bauskas iela (Preiļi)|Bauskas iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]; ** [[Bauskas iela (Rēzekne)|Bauskas iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Bauskas iela (Bārbele)|Bauskas iela]] — iela Bārbeles pagasta [[Bārbele|Bārbelē]]; ** [[Bauskas iela (Dāviņi)|Bauskas iela]] — iela Dāviņu pagasta [[Dāviņi|Dāviņos]]; ** [[Bauskas iela (Grēnes)|Bauskas iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]; ** [[Bauskas iela (Eleja)|Bauskas iela]] — iela Elejas pagasta [[Eleja|Elejā]]; ** [[Bauskas iela (Mežciems)|Bauskas iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciemā]]; ** [[Bauskas iela (Skaistkalne)|Bauskas iela]] — iela Skaistkalnes pagasta [[Skaistkalne|Skaistkalnē]]; ** [[Bauskas iela (Uzvara)|Bauskas iela]] — iela Gailīšu pagasta [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvarā]]; ** [[Bauskas iela (Vecumnieki)|Bauskas iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Bauskas iela]] * [[Bauska]] {{Ielu nosaukums}} tidugi3h58up9leopwv8ep25d2nmh60 0 230013 4547473 4542932 2026-11-09T22:19:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547473 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dace Rukšāne-Ščipčinska | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781672351).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Dace Rukšāne-Ščipčinska 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | prezidents = [[Egils Levits]] | prezidents2 = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | premjers2 = | partija = [[Latvijas attīstībai]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|8|7}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | tēvs = [[Jānis Rukšāns]] | māte = | dzīvesb = * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2001—2004) * [[Ainārs Ščipčinskis]] (2009—pašlaik) | bērni = | profesija = rakstniece, politiķe, tekstu autore, žurnāliste | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | citas_daļas2 = {{Rakstnieka infodaļa | pseidonīms = | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = 1995—pašlaik | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Dace Rukšāne-Ščipčinska''' (dzimusi '''Dace Rukšāne''' {{dat|1969|8|7}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece]], publiciste un [[Politiķis|politiķe]]. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]" un apvienību "[[Attīstībai/Par!]]". == Biogrāfija == Pazīstamā selekcionāra un [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] aktīvista [[Jānis Rukšāns|Jāņa Rukšāna]] meita.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.10.2026-rakstnieciba-ka-dzives-izjuta-kas-neatstaj-laiku-senosanai-daces-ruksanes-darba-un-dabas-ritmi.a669872/|title=Rakstniecība kā dzīves izjūta, kas neatstāj laiku sēņošanai. Daces Rukšānes darba un dabas ritmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-01|language=lv}}</ref> Pēc [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas 50. vidusskolas]] absolvēšanas (1987) studējusi [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultātē]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmijā]]. Papildu izglītību guvusi Kinoscenāriju attīstības meistardarbnīcā ''SOURCES 2'' Vīnē (2003). D. Rukšāne kļuva pazīstama 2002. gadā kā romāna "Romāniņš" autore. Grāmata atklāti iztirzāja sievietes seksualitātes jautājumus un kļuva ļoti populāra. Vēlāk tai sekoja nākamās — "Beatrises gultas stāsti" un "Kāpēc tu raudāji?", kā arī laikrakstā "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" publicēto seksam un attiecībām veltīto sleju apkopojumi grāmatās. 90. gados Rukšāne rakstījusi dzejoļus. 2001. gadā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudēta viņas luga "Rīt atbrauks Florinda", 2003. gadā Limbažu teātrī — luga "Es tev nepateicu visu" (2003). Tulkojusi Ī. Ensleres lugu "Vagīnas monologi" (Dailes teātrī, 2003), kā arī [[Henrijs Millers|H. Millera]] lugu "Tas trakais, trakais Harijs" (Dailes teātrī, 2008). Romāns "Kāpēc tu raudāji?" tulkots un izdots Vācijā (2007), savukārt "Romāniņš" nācis klajā Dānijā (2007). Rakstījusi scenārijus vairākām spēlfilmām. 2002. gadā sāka rakstīt iknedēļas slejas laikrakstā "[[Sestdiena (žurnāls)|Sestdiena]]", sākotnēji par attiecībām, bet 2010. gados pārejot pie literatūras kritikas.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 2004. gadā kļuva par žurnāla "[[Lilit]]" galveno redaktori; amatā līdz 2012. gadam. Brīvajā laikā aizrāvusies ar [[putnu vērošana|putnu vērošanu]]<ref>[http://www.mammadaba.lv/blogi/39-dace-ruksane-rakstniece Blogeris: Dace Rukšāne-Ščipčinska] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305142617/http://www.mammadaba.lv/blogi/39-dace-ruksane-rakstniece |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} mammadaba.lv</ref> un [[Sēņošana|sēņošanu]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Precējusies ar [[reklāma]]s jomas uzņēmēju, ''McCann Worldgroup Latvia'' valdes priekšsēdētāju [[Ainārs Ščipčinskis|Aināru Ščipčinski]]. == Politiskā darbība == 2018. gadā iestājusies partijā "[[Latvijas attīstībai]]". No apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/kandidati/vidzeme/dace-ruksane-scipcinska|title=Dace Rukšāne-Ščipčinska|publisher=[[Attīstībai/Par!]]|accessdate={{dat|2018|9|29||bez}}|archive-date={{dat|2026|10|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20261003074127/https://attistibaipar.lv/kandidati/vidzeme/dace-ruksane-scipcinska}}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] arī kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[Procentuālā barjera#Procentuālā barjera Latvijā|5% barjeru]]. == Bibliogrāfija == === Grāmatas === * ''Romāniņš''. Rīga: [[Atēna (apgāds)|Atēna]], 2002. * ''Beatrises gultas stāsti''. Rīga: Atēna, 2002. * ''Kāpēc tu raudāji?'' Rīga: Atēna, 2003. * ''Simts seksīgas sestdienas''. Rīga: Dienas grāmata, 2005. * ''Sarunas par attiecībām''. Rīga: Dienas grāmata, 2008. * ''Ķīpsalas putni''. Rīga: Dienas grāmata, 2009. * ''Mīlasstāsti.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2015. * ''Laimes kods''. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017. * ''Krieva āda''. Rīga: Dienas grāmata, 2020. * ''Džikī.'' Rīga: Dienas grāmata, 2023. * ''LuLū un eņģelis.'' Zvaigzne ABC, 2024 * ''Sarkanais un melnais, un baltais.'' Zvaigzne ABC, 2025 === Citās valodās === * ''En lille affære'' [Romāniņš]. Tulk. K. Lomholts. Husets Forlag, 2007. (dāņu valodā) * ''Warum hast du geweint'' [Kāpēc tu raudāji?]. Tulk. M. Knolls. Cīrihe: Ammann Verlag, 2007. (vācu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{13. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rukšāne, Dace}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] gsyv8dls8xt78gsfdapvn9esk317yub 0 234114 4547294 4530759 2026-11-09T15:04:23Z Jānis Barbans 41060 Rezultāti Tolosa koru konkursā 4547294 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis | Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" | Attēls = Youth Choir Juventus.jpg | Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā | Att_izm = 250px | Vieta_dz = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Gadi = 1920. – pašlaik | Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv] }} '''Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus"''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}</ref> Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].<ref name=":0" /> Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe. == Vēsture == === Pirmskara un kara gadi === [[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris "Juventus" (pirms 1930)]] [[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris "Juventus" tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris".<ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.</ref><ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.</ref> Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.<ref name="Bobkovics, A 1930">Bobkovics, A. "Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības", ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.</ref> Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.<ref>Stikāne, V. "Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics", ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis</ref> "Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name=":1">''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1</ref> 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris "[[Dziesmuvara]]". [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].<ref name=":1" /> Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.<ref name=":1" /> === Padomju laiks === Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.<ref name=":1" /> 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [["Svētceļnieku koris"|"Svētceļnieku kori"]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [["Tanheizers"]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].<ref name=":1" /> Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — "Juventus" izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|"koru karos"]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].<ref name=":1" /> === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.<ref name=":1" /> 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā "Sudraba zvani" [[Daugavpils|Daugavpilī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā "Juventus" [[Kauņa|Kauņā]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai "Mans zirgs", kas izdota albumā "Brāļi un māsas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā "Juventus" Kauņā, bet 2017. gadā — "Grand Prix" 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}</ref> 2018. gadā koris uzvarēja konkursā "Mundus Cantat" [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē "Juventus" ieguva 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu. 2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris "Juventus" koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''. Koris "Juventus" ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā "Laivā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem. === Kora "Juventus" 100 gadu jubileja === 2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris "Juventus" mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu "Jauns sākums" populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu. == Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti == * 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]] * 1950.—1957. [[Haralds Mednis]] * 1957.—1988. [[Daumants Gailis]] * 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]] * 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]] * 2012.—2014. [[Mārcis Imants]] * 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs) * Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}</ref> == Koncertmeistari == 1978.—2018. [[Ilze Dzērve]] == Godalgas == 1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī<br /> 1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1992. — "Grand Prix" Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā<br /> 1997. — "Grand Prix" Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā<br /> 2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā "Harmonie" Vācijā<br /> 2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un "Grand Prix" IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā<br /> 2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa "Grand Prix" (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā<br /> 2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref name="mirkli.lu.lv">Ulmane, G. "Jauktais koris "Juventus"", ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}</ref><br /> 2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref><br /> 2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}</ref><br /> 2017. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}</ref><br /> 2018. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā "Mundus Cantat" Sopotā, Polijā<br /> 2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā "Gallus Maribor" Mariborā, Slovēnijā<br /> 2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā<br /> 2025. — "Grand Prix" un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}</ref><br /> 2026. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā "Ave Verum" Bādenē, Austrijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}</ref><br /> 2. vieta folkloras un populārās mūzikas kategorijā un 3. vieta polifonijas kategorijā Tolosas koru konkursā Basku zemē, Spānijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cittolosa.com/en/el-coro-londinense-the-epiphoni-consort-ganador-del-gran-premio/|title=The London-based choir The Epiphoni Consort, winner of the Grand Prix|website=CIT Tolosa|access-date=2026-11-09|date=2026-11-03|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jauktais koris "Juventus"}} [[Kategorija:Latvijas kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] hm04kks206p3fh6s23i9t47y5pvod4i 4547295 4547294 2026-11-09T15:05:01Z Jānis Barbans 41060 4547295 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis | Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" | Attēls = Youth Choir Juventus.jpg | Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā | Att_izm = 250px | Vieta_dz = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Gadi = 1920. – pašlaik | Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv] }} '''Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus"''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}</ref> Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].<ref name=":0" /> Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe. == Vēsture == === Pirmskara un kara gadi === [[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris "Juventus" (pirms 1930)]] [[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris "Juventus" tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris".<ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.</ref><ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.</ref> Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.<ref name="Bobkovics, A 1930">Bobkovics, A. "Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības", ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.</ref> Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.<ref>Stikāne, V. "Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics", ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis</ref> "Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name=":1">''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1</ref> 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris "[[Dziesmuvara]]". [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].<ref name=":1" /> Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.<ref name=":1" /> === Padomju laiks === Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.<ref name=":1" /> 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [["Svētceļnieku koris"|"Svētceļnieku kori"]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [["Tanheizers"]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].<ref name=":1" /> Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — "Juventus" izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|"koru karos"]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].<ref name=":1" /> === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.<ref name=":1" /> 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā "Sudraba zvani" [[Daugavpils|Daugavpilī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā "Juventus" [[Kauņa|Kauņā]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai "Mans zirgs", kas izdota albumā "Brāļi un māsas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā "Juventus" Kauņā, bet 2017. gadā — "Grand Prix" 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}</ref> 2018. gadā koris uzvarēja konkursā "Mundus Cantat" [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē "Juventus" ieguva 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu. 2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris "Juventus" koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''. Koris "Juventus" ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā "Laivā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem. === Kora "Juventus" 100 gadu jubileja === 2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris "Juventus" mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu "Jauns sākums" populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu. == Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti == * 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]] * 1950.—1957. [[Haralds Mednis]] * 1957.—1988. [[Daumants Gailis]] * 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]] * 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]] * 2012.—2014. [[Mārcis Imants]] * 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs) * Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}</ref> == Koncertmeistari == 1978.—2018. [[Ilze Dzērve]] == Godalgas == 1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī<br /> 1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1992. — "Grand Prix" Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā<br /> 1997. — "Grand Prix" Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā<br /> 2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā "Harmonie" Vācijā<br /> 2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un "Grand Prix" IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā<br /> 2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa "Grand Prix" (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā<br /> 2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref name="mirkli.lu.lv">Ulmane, G. "Jauktais koris "Juventus"", ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}</ref><br /> 2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref><br /> 2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. — 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}</ref><br /> 2017. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}</ref><br /> 2018. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā "Mundus Cantat" Sopotā, Polijā<br /> 2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā "Gallus Maribor" Mariborā, Slovēnijā<br /> 2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā<br /> 2025. — "Grand Prix" un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}</ref><br /> 2026. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā "Ave Verum" Bādenē, Austrijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}</ref><br /> 2026. — 2. vieta folkloras un populārās mūzikas kategorijā un 3. vieta polifonijas kategorijā Tolosas koru konkursā Basku zemē, Spānijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cittolosa.com/en/el-coro-londinense-the-epiphoni-consort-ganador-del-gran-premio/|title=The London-based choir The Epiphoni Consort, winner of the Grand Prix|website=CIT Tolosa|access-date=2026-11-09|date=2026-11-03|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jauktais koris "Juventus"}} [[Kategorija:Latvijas kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] pixshvx9kqyglj7eu8e1y7h4zlc6cs0 4547296 4547295 2026-11-09T15:05:36Z Jānis Barbans 41060 4547296 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = klasiskās_mūzikas_ansamblis | Vārds = Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" | Attēls = Youth Choir Juventus.jpg | Apraksts = Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā | Att_izm = 250px | Vieta_dz = | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Gadi = 1920. – pašlaik | Mlapa = [http://www.juventus.lv/ www.juventus.lv] }} '''Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus"''' ir senākais Latvijas augstskolu koris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151028135211/http://www.tvnet.lv/muzika/klasika/581044-koris_juventus_svines_95_gadu_jubileju }}</ref> Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā [[Haralds Mednis]], [[Daumants Gailis]] un [[Juris Kļaviņš]]. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]].<ref name=":0" /> Korī strādā kormeistare Ieva Zvejniece un vokālā pedagoģe Agneta Otaņķe. == Vēsture == === Pirmskara un kara gadi === [[Attēls:LU koris Juventus pirms 1930.jpg|thumb|260px|LU koris "Juventus" (pirms 1930)]] [[Latvijas Universitāte]]s jauktais koris "Juventus" tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris".<ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. aprīlis.</ref><ref>"Iekšzeme", ''Latviju Muzika'', 1921. 1. maijs.</ref> Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.<ref name="Bobkovics, A 1930">Bobkovics, A. "Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības", ''Studentu Dzīve'', 1930. 20. oktobris.</ref> Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents [[Artūrs Bobkovics]]. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. pilsētas vidusskolā]]. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.<ref>Stikāne, V. "Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics", ''Universitātes Avīze'', 1999. gada 15. aprīlis</ref> "Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]].<ref name=":1">''Juventus 90 gadi''. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. [[Special:BookSources/978-9984-823-17-1|ISBN]] 978-9984-823-17-1</ref> 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība — koris "[[Dziesmuvara]]". [[1930. gadi|1930. gados]] sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un [[Somija|Somiju]].<ref name=":1" /> Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.<ref name=":1" /> === Padomju laiks === Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.<ref name=":1" /> 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|LPSR Valsts operas un baleta teātra]] kormeistars [[Haralds Mednis]]. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz [[Lietuvas PSR|Lietuvas]], [[Igaunijas PSR|Igaunijas]] un [[Krievijas PFSR|Krievijas PSR]]. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz [[Lubāna|Lubānu]] koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja [["Svētceļnieku koris"|"Svētceļnieku kori"]] no [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operas [["Tanheizers"]]. Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās [[Valsts akadēmiskais koris Latvija|LPSR Valsts Akadēmiskā kora]] diriģents [[Daumants Gailis]].<ref name=":1" /> Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus [[Padomju Savienība|PSRS]] — uz [[Rostoka|Rostoku]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]]. Četras reizes — 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā — "Juventus" izcīnīja pirmo vietu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] [[Koru kari|"koru karos"]]. 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] notikumos, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" [[Viļņa|Viļņā]] paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents [[Juris Kļaviņš]].<ref name=":1" /> === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[1990. gadi|1990. gados]] un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz [[Japāna|Japānu]], [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.<ref name=":1" /> 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās [[Jānis Petrovskis]], kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā "Sudraba zvani" [[Daugavpils|Daugavpilī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193341/https://www.daugavpils.lv/kultura/festivali/starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals/ix-starptautiskais-daugavpils-garigas-muzikas-festivals-sudraba-zvani |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā [[Ohrida]]s koru festivālā [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418193904/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lu-koris-juventus-iegust-pirmo-vietu-koru-festivala-makedonija.d?id=40433921 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418194302/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koris-juventus-sanem-grand-prix-starptautiska-konkursa-lietuva.d?id=41937658 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja [[Mārcis Imants]]. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā "Juventus" [[Kauņa|Kauņā]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Universitātes koris «Juventus» uzstājas pirms došanās uz IX starptautisko jaukto koru konkursu «Juventus 2013» un konkursā iegūtās balvas |url=http://foto.lu.lv/arhiivs/2013/e_mai/12/index.html |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> un 2. vietu Flandrijas—Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju [[Māris Šverns|Māra Šverna]] un grupas [[Baložu Pilni Pagalmi]] dziesmai "Mans zirgs", kas izdota albumā "Brāļi un māsas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200105/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-juventus-singlu-mans-zirgs-no-mara-sverna-kaverversiju-izlases.d?id=44463256 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir [[Valdis Tomsons]], kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā "Juventus" Kauņā, bet 2017. gadā — "Grand Prix" 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/ |title=Kora mākslinieciskie vadītāji, koncertmeistari un kormeistari |access-date={{dat|2016|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150527024715/http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/#more-' |archivedate={{dat|2015|05|27||bez}} }}</ref> 2018. gadā koris uzvarēja konkursā "Mundus Cantat" [[Sopota|Sopotā]], [[Polija|Polijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200535/https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/koris-juventus-gust-uzvaru-starptautiskaja-koru-konkursa-mundus-cantat-sopot-2018-polija-6656 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā [[Čedžudo (sala)|Čedžudo]] salā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418200808/https://www.la.lv/koris-juventus-devies-uz-festivalu-koreja |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē "Juventus" ieguva 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201601/https://jauns.lv/raksts/zinas/287317-dziesmu-karu-lielo-balvu-jaukto-koru-konkurence-iegust-kamer |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> 2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” (EGP) biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu. 2024. gadā koris ieguvis 3. vietu 7. Starptautiskajā Baltijas jūru konkursā (EGP posms) Jūrmalā, kā arī bijis finālists Eiroradio koru konkursā “Let The Peoples Sing”. 2025. gadā koris "Juventus" koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā izcīnīja zelta diplomu un ''Grand Prix''. Koris "Juventus" ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu [[DaGamba]] un orķestri [[Sinfonietta Rīga]] uzstājoties festivālā [[Positivus]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201128/https://positivusfestival.com/en/history/2015/ |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar [[DaGamba]] festivālā "Laivā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220418201325/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/foto-uz-udens-un-sauszemes-atskats-uz-grandiozo-festivalu-laiva.d?id=53493397 |archivedate={{dat|2022|04|18||bez}} }}</ref> Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem. === Kora "Juventus" 100 gadu jubileja === 2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni — “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris "Juventus" mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un daudzas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu "Jauns sākums" populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21. oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu. == Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti == * 1920.—1950. [[Artūrs Bobkovics]] * 1950.—1957. [[Haralds Mednis]] * 1957.—1988. [[Daumants Gailis]] * 1988.—2009. [[Juris Kļaviņš]] * 2009.—2012. [[Jānis Petrovskis]] * 2012.—2014. [[Mārcis Imants]] * 2014. [[Rūdolfs Krēsliņš]] (pienākumu izpildītājs) * Kopš 2014. [[Valdis Tomsons]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411062406/http://www.juventus.lv/makslinieciska-vadiba/# |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}</ref> == Koncertmeistari == 1978.—2018. [[Ilze Dzērve]] == Godalgas == 1970., 1973., 1977., 1985., 2023. — 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1965., 1980., 1990. — 2. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1993., 2018. — 3. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"<br /> 1967. — 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī<br /> 1983., 1997. — 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1979. — 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"<br /> 1992. — "Grand Prix" Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā<br /> 1997. — "Grand Prix" Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā<br /> 2005. — 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā "Harmonie" Vācijā<br /> 2007. — 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā un "Grand Prix" IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī<br /> 2011. — 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā<br /> 2011. — 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa "Grand Prix" (''Grand Amber Prize'') S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā<br /> 2013. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref name="mirkli.lu.lv">Ulmane, G. "Jauktais koris "Juventus"", ''Pēc 6 mirkļiem 100 gadi'', 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131005052945/http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ |date={{dat|2013|10|05||bez}} }}</ref><br /> 2013. — 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134515/http://www.ikv-maasmechelen.be/2013/index1.php?pagina=koorwedstrijd%2Fuitslag&lay=on&lang=en# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref><br /> 2015. — 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20.–21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā "Juventus"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220626112727/http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290 }}</ref><br /> 2017. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170509091821/http://www.choralfestival.ch/modules/news/article.php?storyid=42&location_id=68 |archivedate={{dat|2017|05|09||bez}} }}</ref><br /> 2018. — "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā "Mundus Cantat" Sopotā, Polijā<br /> 2023. — 5. vieta starptautiskajā koru konkursā "Gallus Maribor" Mariborā, Slovēnijā<br /> 2024. — 3. vieta 7. Starptautiskajā Baltijas jūras koru konkursā, Jūrmalā<br /> 2025. — "Grand Prix" un zelta diploms koru konkursā Tamperes vokālās mūzikas festivālā Tamperē, Somijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tamperevocal.fi/en/news/tampere-vocal-music-festival-champions-value-based-singing/|title=Tampere Vocal Music Festival champions value-based singing|website=Tampere Vocal Music Festival|access-date=2025-09-10|date=2025-06-15|language=en-US}}</ref><br /> 2026. — 1. vieta un speciālbalvas par labāko 1945.–2000. gadā komponēta skaņdarba interpretāciju un labāko repertuāru, kā arī īpaša žūrijas atzinība diriģentei Ievai Zvejniecei koru konkursā "Ave Verum" Bādenē, Austrijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aveverum.at/year-2026/results-2026/|title=Results 2026|website=Ave Verum|access-date=2026-10-01|date=2026-05-10|language=en-US}}</ref><br /> 2026. — 2. vieta folkloras un populārās mūzikas kategorijā un 3. vieta polifonijas kategorijā Tolosas koru konkursā Basku zemē, Spānijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cittolosa.com/en/el-coro-londinense-the-epiphoni-consort-ganador-del-gran-premio/|title=The London-based choir The Epiphoni Consort, winner of the Grand Prix|website=CIT Tolosa|access-date=2026-11-09|date=2026-11-03|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jauktais koris "Juventus"}} [[Kategorija:Latvijas kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes kori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] oonrb28823x8qd17amvihjluticc59g 0 236162 4547630 4529752 2026-11-10T08:20:33Z ZANDMANIS 91184 4547630 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kerijs Praiss | vārds_orig = ''Carey Price'' | attēls = Carey Price shutout 2011-03-12.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|16}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Anahimleika}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 99 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2007 | kar_beig = 2022 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = 31 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 5., 1. kārtā | dr_gads = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—2022 | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2015 * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2015 * [[Vezinas balva]] — 2015 * [[Teda Lindsija balva]] — 2015 * [[Billa Mastertona balva]] — 2022 * [[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskā turnīra]] labākais vārtsargs — [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2026) | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|6|27||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} }} '''Kerijs Praiss''' ({{val|en|Carey Price}}; dzimis {{dat|1987|8|16}}) ir bijušais profesionāls kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Savas spēlētāja karjeras laikā Praiss pārstāvēja [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Monreālas "Canadiens"]]. Praiss, kurš savas karjeras laikā tika uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē,<ref>{{cite news|url=https://torontosun.com/sports/hockey/nhl/traikos-players-agree-carey-price-still-a-top-goalie-despite-terrible-season |title=TRAIKOS: Players agree Carey Price still a top goalie despite terrible season |newspaper=[[Toronto Sun]] |last=Traikos |first=Michael |location=Chicago |date=September 8, 2018 |access-date=January 12, 2019}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/25707874/montreal-canadiens-goalie-carey-price-skip-all-star-game |title=Canadiens goalie Carey Price to skip All-Star game |website=[[ESPN.com]] |last=Kaplan |first=Emily |date=January 8, 2019 |access-date=January 12, 2019}}</ref><ref>{{cite web|url=https://montrealgazette.com/sports/hockey/nhl/hockey-inside-out/carey-price-is-only-canadiens-player-ranked-in-thns-top-50 |title=Carey Price is only Canadiens player ranked in THN's Top 50 |work=[[Montreal Gazette]] |first=Stu |last=Cowan |date=September 4, 2018 |access-date=January 12, 2019}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/canadiens/news/carey-price-rated-top-goaltender-in-nhl-19/c-299870694 |title=Carey Price rated top goaltender in NHL 19 |website=NHL.com |first=Steven |last=Nechay |date=August 27, 2018 |access-date=January 12, 2019 |archive-date={{dat|2019|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190415064117/https://www.nhl.com/canadiens/news/carey-price-rated-top-goaltender-in-nhl-19/c-299870694}}</ref> ir vārtsargs ar visvairāk uzvarām "Canadiens" komandas vēsturē ar 361 uzvaru karjerā. == Spēlētāja karjera == Pēc vairākās [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgā]] aizvadītām sezonā, profesionāļa karjeru Praiss sāka 2006.—07. gada sezonā [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Hamiltonas "Bulldogs"]] rindās. Lai gan regulārajā sezonā komandas rindās viņš laukumā devās vien divās spēlēs, izslēgšanas kārtā Praiss aizvadīja 22 spēles, kopā ar komandu izcīnot [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. 2007.—08. gada sezonā Praiss jau spēlēja [[NHL]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] rindās, dalot spēlet laiku ar [[Kristobals Iē|Kristobalu Iē]]. Nākamajās divās sezonās Praiss spēles laiku dalīja ar [[Jaroslavs Halāks|Jaroslavu Halāku]], taču 2010.—11. gada sezonā komandas sastāvā laukumā devās jau 72 regulārās sezonas spēlēs. 2014.—15. gada sezonu Praiss noslēdza kā līderis visos trīs vārtsargu statistikas pamatrādītājos - vidēji spēlē ielaistie vārti (1,96), atvairīto metienu procents (93,3) un uzvaras (44). Kā līgas vērtīgākais spēlētājs ieguva [[Harta balva|Harta balvu]]. Kā līgas labākais vārtsargs Praiss ieguva arī [[Vezinas balva|Vezinas balvu]]. 2026. gadā ceremonijā viņš tika uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]].<ref>{{Cite web |date=2026-06-22 |title=2026 Hockey Hall of Fame class includes Bergeron, Price, Rinne, Tkachuk {{!}} NHL.com |url=https://www.nhl.com/news/patrice-bergeron-carey-price-pekka-rinne-keith-tkachuk-elected-to-hockey-hall-of-fame |access-date=2026-06-22 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās kļuvis par [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko]] čempionu, iegūstot arī turnīra labāka vārtsarga titulu. Praiss kļuvis arī par [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2007]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionu junioriem]]. Praiss tika atzīts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju, kā arī labāko vārtsargu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{succession box | before = [[Kails Čipčura]] | title = [[Monreālas Canadiens]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | after = [[Deivids Fišers]]}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Sidnijs Krosbijs]] | title = [[Harta balva]]s ieguvējs | years = [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Patriks Keins]]}} {{succession box | before = [[Tūka Rasks]] | title = [[Vezinas balva]]s ieguvējs | years = [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Breidens Holtbijs]]}} {{succession box | before = [[Sidnijs Krosbijs]] | title = [[Teda Lindsija balva]]s ieguvējs | years = [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Patriks Keins]]}} {{succession box | before = [[Džonatans Kviks]] | title = [[Viljama Dženingsa balva]]s ieguvējs <br>ar [[Korijs Krofords]] (neizšķirti)| with = | years = [[2014.—2015. gada NHL sezona|2015]] | after = [[Frederiks Andersens]]<br>[[Džons Gibsons]]}} {{succession box | before = [[Oskars Lindblūms]] | title = [[Billa Mastertona balva]]s ieguvējs | years = [[2021.—2022. gada NHL sezona|2022]] | after = [[Kriss Letangs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Praiss, Kerijs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] kdw6q193cnj8lrs1qcb4lxadwjsxooc 0 239836 4547621 4460956 2026-11-10T08:05:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547621 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Egons Spuris | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1931|10|5}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1990|5|20|1931|10|5}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = Fotogrāfija | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Egons Spuris''' (dzimis {{dat|1931|10|5}}, miris {{dat|1990|5|20}})<ref name="lat">{{LAT e|5|297}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[fotogrāfs]]. 1962. gadā absolvējis [[RTU|Rīgas Politehnisko institūtu]].<ref name="lat" /> Tajā pašā gadā bijis viens no fotokluba "Rīga" dibinātājiem.<ref name="lat" /> 1975. gadā sāka vadīt fotoklubu "Ogre".<ref name="lat" /> Darbojies melnbaltās [[fotogrāfija]]s jomā.<ref name="lat" /> Aizsācis subjektīvā dokumentālisma tradīciju Latvijā.<ref name="lat" /> 1988. gadā kļuvis par Latvijas Dizaineru savienības biedru.<ref name="lat" /> Ieguvis vairākus ārzemju apbalvojumus.<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161022041816/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/5/64 Ieraksts Latvijas kultūras kanonā] * [https://web.archive.org/web/20141217093736/http://egonsspuris.com/ Egonam Spurim veltīta lapa] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Spuris, Egons}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] b89gj4ckavpxix8kj087ildvwuy2stf 14 240390 4547544 2112879 2026-11-10T04:54:52Z Treisijs 347 4547544 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|121}} [[Kategorija:120. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0121]] r90np9usx1artjn7smmkqlvos6rybxk 0 240742 4547709 3609407 2026-11-10T11:15:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Prayerinc.jpg|thumb|200px|[[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] singla "Prayer In C" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 27 nedēļas un pirmo vietu ieguva 7 nedēļas.]] [[Attēls:CalvinHarrisSummer.jpg|thumb|200px|[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] singla "Summer" vāka noformējums.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2014. gads|2014]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 10.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2014. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 246 | dziesmu sk top10 = 105 | ned 1sk1 = 7 | ned 1dz1 = [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C | ned 1sk2 = 6 | ned 1dz2 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[John Newman]] — Blame | ned 1sk3 = 5 | ned 1dz3 = [[Imagine Dragons]] — Demons | ned 10sk1 = 24 | ned 10dz1 = [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C | ned 10sk2 = 18 | ned 10dz2 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] — Summer | ned 10sk3 = 17 | ned 10dz3 = [[Tūve Lū|Tove Lo]] feat. [[Hippie Sabotage]] — Stay High<br />[[Imagine Dragons]] — Demons | ned 40sk1 = 28 | ned 40dz1 = [[Coldplay]] — A Sky Full Of Stars | ned 40sk2 = 27 | ned 40dz2 = [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] — Prayer In C | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[John Legend]] — All Of Me | jaun sk1 = 2 | jaun dz1 = [[Alesso]] feat. [[Tūve Lū|Tove Lo]] — Heroes | jaun sk2 = 4 | jaun dz2 = [[Sam Smith]] — Money On My Mind | jaun sk3 = 7 | jaun dz3 = [[Sam Bailey]] — Skyscraper<br />[[Route 94]] feat. [[Jess Glynne]] — My Love }} [[Attēls:Tumblr_n4mtrjX5vT1r1jigvo1_500.jpg|thumb|200px|[[Tūve Lū|Tove Lo]] feat. [[Hippie Sabotage]] singla "Stay High" vāka noformējums.]] [[Attēls:Coldplay_-_A_Sky_Full_of_Stars_(Single).png|thumb|200px|[[Coldplay]] singla "A Sky Full Of Stars" vāka noformējums. Singls Top 40 pavadīja 28 nedēļas.]] [[Attēls:Imagine_Dragons_-_-Demons-_(Official_Single_Cover).jpg|thumb|200px|[[Imagine Dragons]] singla "Demons" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="355" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[3. janvāris]] || [[Imagine Dragons]] || Demons |- | [[10. janvāris]] || Imagine Dragons || Demons |- | [[17. janvāris]] || Imagine Dragons || Demons |- | [[24. janvāris]] || [[Faul]] feat. [[Wad Ad]] & [[Pnau]] || Changes |- | [[31. janvāris]] || Faul feat. Wad Ad & Pnau || Changes |- | [[7. februāris]] || [[Zedd]] feat. [[Hayley Williams]] || Stay The Night |- | [[14. februāris]] || [[Little Mix]] || Little Me |- | [[21. februāris]] || [[Faul]] feat. [[Wad Ad]] & [[Pnau]] || Changes |- | [[28. februāris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Alesso]] & [[Hurts]] || Under Control |- | [[7. marts]] || [[Imagine Dragons]] || Demons |- | [[14. marts]] || [[Milky Chance]] || Stolen Dance |- | [[21. marts]] || [[Imagine Dragons]] || Demons |- | [[28. marts]] || [[Katy Perry]] feat. [[Juicy J]] || Dark Horse |- | [[4. aprīlis]] || [[Faul]] feat. [[Wad Ad]] & [[Pnau]] || Changes |- | [[11. aprīlis]] || [[John Martin]] || Anywhere For You |- | [[18. aprīlis]] || [[Duke Dumont]] feat. [[Jax Jones]] || I Got U |- | [[25. aprīlis]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || Summer |- | [[2. maijs]] || Calvin Harris || Summer |- | [[9. maijs]] || [[John Martin]] || Anywhere For You |- | [[16. maijs]] || [[Coldplay]] || Magic |- | [[23. maijs]] || Coldplay || Magic |- | [[30. maijs]] || [[Tūve Lū|Tove Lo]] feat. [[Hippie Sabotage]] || Stay High |- | [[6. jūnijs]] || Tove Lo feat. Hippie Sabotage || Stay High |- | [[13. jūnijs]] || Tove Lo feat. Hippie Sabotage || Stay High |- | [[20. jūnijs]] || [[OneRepublic]] || Love Runs Out |- | [[27. jūnijs]] || [[Duke Dumont]] feat. [[Jax Jones]] || I Got U |- | [[4. jūlijs]] || [[David Guetta]] & [[Showtek]] feat. [[Vassy]] || Bad |- | [[11. jūlijs]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] || Summer |- | [[18. jūlijs]] || [[David Guetta]] & [[Showtek]] feat. [[Vassy]] || Bad |- | [[25. jūlijs]] || [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] || Prayer In C |- | [[1. augusts]] || [[Tūve Lū|Tove Lo]] feat. [[Hippie Sabotage]] || Stay High |- | [[8. augusts]] || [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] || Prayer In C |- | [[15. augusts]] || Lilly Wood & The Prick feat. Robin Schulz || Prayer In C |- | [[22. augusts]] || Lilly Wood & The Prick feat. Robin Schulz || Prayer In C |- | [[29. augusts]] || Lilly Wood & The Prick feat. Robin Schulz || Prayer In C |- | [[5. septembris]] || [[Oliver Heldens]] feat. [[Becky Hill]] || Gecko (Overdrive) |- | [[12. septembris]] || [[Marlon Roudette]] || When The Beat Drops Out |- | [[19. septembris]] || [[Maroon 5]] || It Was Always You |- | [[26. septembris]] || [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] || Prayer In C |- | [[3. oktobris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[John Newman]] || Blame |- | [[10. oktobris]] || Calvin Harris feat. John Newman || Blame |- | [[17. oktobris]] || Calvin Harris feat. John Newman || Blame |- | [[24. oktobris]] || Calvin Harris feat. John Newman || Blame |- | [[31. oktobris]] || [[Lilly Wood & The Prick]] feat. [[Robin Schulz]] || Prayer In C |- | [[7. novembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[John Newman]] || Blame |- | [[14. novembris]] || Calvin Harris feat. John Newman || Blame |- | [[21. novembris]] || [[OneRepublic]] || I Lived |- | [[28. novembris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[Jasmine Thompson]] || Sun Goes Down |- | [[5. decembris]] || Robin Schulz feat. Jasmine Thompson || Sun Goes Down |- | [[12. decembris]] || Robin Schulz feat. Jasmine Thompson ||Sun Goes Down |- | [[19. decembris]] || [[Ed Sheeran]] ||Thinking Out Loud |- | [[26. decembris]] || Ed Sheeran ||Thinking Out Loud |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2014. gads mūzikā]] l4tp3c4v6xntsgrc3o9rqnrejvwmkv1 0 243943 4547688 4393166 2026-11-10T10:30:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547688 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernests Aistars | vārds_orig = Ernests Anševics | attēls = Ernests Aistars.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Užavas pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Čikāga]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ernests Aistars''' arī '''Aisters''' (1899—1998) bija latviešu pedagogs un rakstnieks. Pēc došanās bēgļu gaitās Vācijā un ASV uzrakstīja divpadsmit romānu. == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gada 16. septembrī kā Ernests Anševics Užavas pagasta [[Sārnate]]s Tomdēlos. Studēja filozofiju un baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādāja par skolotāju Ludzā, Dobelē (1927), Aglonā, Jaunjelgavā un Jelgavas [[Hercoga Pētera ģimnāzija|Hercoga Pētera ģimnāzijā]]. Bija pasniedzējs Rīgas, Jelgavas un Cēsu skolotāju institūtos. Uzrakstīja monogrāfiju "Sejas aiz maskām" par [[Ādolfs Erss|Ādolfu Ersu]] (1936). Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur bija Ausekļa Latviešu ģimnāzijas direktors Hohfeldas baltiešu bēgļu nometnē pie [[Augsburga]]s. Tur sacerēja savu pirmo romānu "Sirēna" (1949), kurā jūtama norvēģu rakstnieka [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] ietekme. Pēc pārcelšanās uz ASV strādāja [[Čikāga]]s preču stacijā par ratiņstūmēju, vēlāk par grāmatvedi, līdztekus tam rakstīja romānus latviešu valodā. Bija skolotājs Gaŗezera Latviešu vidusskolā [[Mičigana|Mičiganas pavalstī]].<ref>[http://zagarins.net/jg/jg219/JG219_Aistars.htm Stāsts "Pīlīte"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920080823/http://zagarins.net/JG/jg219/JG219_Aistars.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }} "Jaunā Gaita" nr. 219, 1999. gada decembrī</ref> Viņa pēdējais romāns "Šoreiz ar īsto" izdots 1987. gadā, kad autoram bija jau 87 gadi. Miris 1998. gada 22. jūlijā ASV. Viņa vecākais dēls Viestarts Aistars (1927) un jaunākais dēls Jānis Aistars (1938) ir gleznotāji. Jānis Aistars ir arī rakstnieks, un mazmeita Zinta Aistars (1957) ir rakstniece.<ref>[http://zintaaistars.blogspot.com/2013/07/86.html Zinta Aistars] 2013. gada 15. jūlijā</ref> == Darbi == * Iejūtas aistētika (1931) * Sejas aiz maskām (1936) * Latviešu domraksts (1937) * Vēju saucējs (1946) * Sirēna (1949) * Plosti (1952) * Sapnis saules logā (1960) * Aiza (1963) * Tu ienāci naktī (1967) * Evita (1970) * Zvaigznes un zeme (1972) * Goda Diena (1973) * Adatas ēnā (1975) * Savā zemē (1978), saņemta [[Pasaules brīvo latviešu apvienība|PBLA]] Kultūras fonda balva 1979. gadā <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tilti I: Latviešu mītnes zemju prozas antoloģija|last=|first=|publisher=Mansards|year=2009|isbn=9789984812335|location=Rīga|pages=613}}</ref> * Gaismu Sauca (1980) * Sāksim vēlreiz (1985) * Šoreiz ar īsto (1987) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == https://www.literatura.lv/lv/person/Ernests-Aistars/872101<nowiki/>{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aistars, Ernests}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Trimdas latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] hvq5jxdlzudxqhtdh1gvjawoiznwd8l 0 246263 4547568 4219475 2026-11-10T06:40:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547568 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Ecolines 4.jpg|thumb|280px|''ECOLINES'' autobuss]] '''''ECOLINES''''' ir starptautisko [[Autobuss|autobusu]] pārvadājumu operators [[Baltija|Baltijā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Tas ir zīmols, ar kuru darbojas vairāku valstu pārvadātāji: [[Latvija|Latvijā]] SIA ''Norma-A'', [[Krievija|Krievijā]] ''OOO AMRON'', [[Ukraina|Ukrainā]] ''TOV Ukrainiski linii'' u.c. Starptautiskajā pārvadājumu tirgū ''ECOLINES'' darbojas kopš 1993. gada. “ECOLINES” ir pirmais autobusu operators Baltijā, kas savā darbībā ieviesis multimodālo transporta pārvadājumu sistēmu.<ref name="ecolineslv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ecolines.net/lv/par-kompaniju/ecolines |title=Par kompāniju |publisher=Ecolines |date= |accessdate=2014-03-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140413115735/http://ecolines.net/lv/par-kompaniju/ecolines |archivedate=2014-04-13 }}</ref> [[Attēls:Ecolines 1.jpg|thumb|280px|''ECOLINES'' autobuss [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas Starptautiskajā autoostā]]]] Katru dienu tiek pārvadāti pasažieri starp 21 valsti un ap 205 pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-parvadato-pasazieru-skaits-otraja-ceturksni-pieaudzis-par-25 |title="Ecolines" pārvadāto pasažieru skaits otrajā ceturksnī pieaudzis par 25% |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2014-02-22 |accessdate=2014-03-23 |archive-date=2014-05-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140515044032/http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-parvadato-pasazieru-skaits-otraja-ceturksni-pieaudzis-par-25 }}</ref> Uzņēmums pārvadā ap 50 000 pasažieru gadā. == Vēsture == Uzņēmums SIA ''Norma-A'' dibināts 1993. gadā. Pirmie regulārie "ECOLINES" reisi kursēja uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Kijiva|Kijivu]]. 2003. gadā notika attīstība rietumu virzienā, galamērķos iekļaujot [[Vācija|Vāciju]], [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Benilukss|Beniluksa valstis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Apollo, redakcija@apollo.lv |url=http://www.apollo.lv/zinas/ecolines-soferis-gada-laika-veic-2-braucienus-apkart-zemeslodei/637883 |title=«Ecolines» šoferis gada laikā «veic 2 braucienus apkārt zemeslodei» |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> == Maršruti == „ECOLINES” šobrīd piedāvā maršrutu tīklu<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=19. decembris (2013) 13:16 |url=http://www.puaro.lv/lv/puaro/ecolines-starppilsetu-marsrutos-vismaz-pagaidam-brivu-konkurenci-ieviest-nevar |title=Ecolines: Starppilsētu maršrutos vismaz pagaidām brīvu konkurenci ieviest nevar |publisher=Puaro.lv |date= |accessdate=2014-03-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> gan [[Baltija|Baltijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/commercials/brivdienas-ar-ecolines-tallina-un-vilna.d?id=43725842 |title=Brīvdienas ar ECOLINES. Tallina un Viļņa |publisher=Delfi.lv |date=2013-10-16 |accessdate=2014-03-23}}</ref> gan ceļojumiem uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]].<ref name="ecolineslv"/> Garākais autobusa reiss ved caur 8 valstīm, tā galamērķis ir [[Sofija]] [[Bulgārija|Bulgārijā]]. [[Attēls:Ecolines 2.jpg|thumb|280px|Pasažieru iekāpšana ''ECOLINES' autobusā]] "ECOLINES" galamērķi atrodas 20 valstīs: * [[Austrija]], * [[Baltkrievija]], * [[Beļģija]], * [[Bulgārija]], * [[Čehija]], * [[Dānija]], * [[Francija]], * [[Grieķija]], * [[Igaunija]], * [[Krievija]], * [[Latvija]], * [[Lielbritānija]], * [[Lietuva]], * [[Nīderlande]], * [[Polija]], * [[Slovākija]], * [[Šveice]], * [[Ukraina]], * [[Ungārija]], * [[Vācija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/uz-vaciju-brauc-vairak-bet-tik-lielas-aziotazas-ka-uz-londonu-2004-gada-nav-777241 |title=Uz Vāciju brauc vairāk, bet tik lielas ažiotāžas kā uz Londonu 2004. gadā nav |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://legacy.ecolines.net/index.php?s=751&st=8&city=25 |title=Ecolines / Pieturvietu shēmas |publisher=Legacy.ecolines.net |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kurorti.eu/new/index.php?lang=lv&m1=33&m2=63&m3=0 |title=Autobusu biļešu rezervācija, starptautiskie reisi. Autobusu biļetes – Ecolines. Biļetes online |publisher=Kurorti.eu |date= |accessdate=2014-03-23 |archive-date=2014-05-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514211703/http://kurorti.eu/new/index.php?lang=lv&m1=33&m2=63&m3=0 }}</ref> == Biļešu iegāde == Autobusa biļetes iespējams iegādāties oficiālajās „ECOLINES” pārstāvniecībās vai aģentūrās,<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=baltictravelnews.com |url=http://travelnews.lv/catalog.php?u475fl1 |title=Ecolines kases autobusu kompānija |publisher=Travelnews.lv |date= |accessdate=2014-03-23 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304203707/http://travelnews.lv/catalog.php?u475fl1}}</ref> kuras atrodas visās tajās valstīs, uz kurām ved „ECOLINES” maršruti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latviatours.lv/lv/offers_specials/autobusu_celojumi-autobusu_saraksti__cenas/index.html |title=Autobusu saraksti & cenas |publisher=Latviatours.lv |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> kā arī [[Internets|internetā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Maksas raksts* |url=http://www.apollo.lv/zinas/brivdienas-ar-ecolines-tallina-un-vilna/617036 |title=Brīvdienas ar ECOLINES.Tallina un Viļņa |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> Ja autobusā ir brīvas vietas, biļetes iespējams iegādāties arī autobusā pie stjuartes.<ref name="ecolineslv"/> Pasažieriem ir pieejama bonusu programma. [[Attēls:Ecolines 5.jpg|thumb|180px|Pasažierus apkalpo stjuartes]] == Serviss == === Autobusi === Uzņēmuma autobusu parks sastāv no vairāk nekā 200 [[Neoplan]] markas autobusiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ecolines-investe-300-000-latu-jaunu-autobusu-iegadei.d?id=43671843 |title='Ecolines’ investē 300 000 latu jaunu autobusu iegādei |publisher=Delfi.lv |date=2013-09-20 |accessdate=2014-03-23}}</ref> Visi starptautiskie maršruti tiek veikti ar Neoplan autobusiem, kas pēc Starptautiskās pārvadātāju asociācijas klasifikatora atbilst 4 zvaigznēm.<ref name="ecolines2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ecolines.net/lv/informacija/ertibas-brauciena-laika |title=Autobusi un pakalpojumi |publisher=Ecolines |date= |accessdate=2014-03-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140410085824/http://ecolines.net/lv/informacija/ertibas-brauciena-laika |archivedate=2014-04-10 }}</ref> === Autobusu noma === „ECOLINES” piedāvā izīrēt autobusus, kuri ir aprīkoti ar virtuvi, karsto ūdeni, DVD demonstrēšanas iespējām, mikrofonu un tualeti. Pieejami dažādi autobusi ar sēdvietu skaitu no 19 līdz 72.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://legacy.ecolines.net/index.php?s=969 |title=Ecolines / Autobusu īre |publisher=Legacy.ecolines.net |date= |accessdate=2014-03-23}}</ref> === Autobusos pieejamie pakalpojumi === “ECOLINES” piedāvā pilnu ceļojuma klāstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/national/commercials/ecolines-sirsnigi-sveic-savas-auditorijas-lielako-un-krasnako-dalu-8marta-un-novel-visu-to-labako-un-gaisako.d?id=43126502 |title='Ecolines' sirsnīgi sveic savas auditorijas lielāko un krāšņāko daļu 8. martā un novēl visu to labāko un gaišāko! |publisher=Delfi.lv |date=2013-03-08 |accessdate=2014-03-23}}</ref> palīdzot ne tikai ar autobusu pārvadājumiem, bet arī ar vīzu noformēšanu, ceļojuma apdrošināšanu, tūrisma braucienu organizēšanu, autobusu nomu un arī citu transporta līdzekļu (prāmju un lidmašīnu) biļešu iegādi.<ref name="ecolineslv"/> Autobusos ir palielināts attālums starp krēslu rindām, autobusi ir aprīkoti ar [[Gaisa kondicionēšana|gaisa kondicionieri]], DVD sistēmu, ķīmisko tualeti un elektrības rozetēm (220V).<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Nekrize.lv redaktors |url=http://nekrize.lv/ecolines-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13-apgrozijums-par-11/ |title=“Ecolines” pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%, apgrozījums – par 11% |publisher=nekrize.lv |date= |accessdate=2014-03-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134309/http://nekrize.lv/ecolines-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13-apgrozijums-par-11/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> Lielākajā daļā “ECOLINES” reisu pieejams bezmaksas [[internets]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=16. oktobris (2012) 18:15 |url=http://www.puaro.lv/lv/puaro/lmt-ieriko-internetu-ecolines-autobusos-baltijas-valstis |title=LMT ierīko internetu "Ecolines" autobusos Baltijas valstīs |publisher=Puaro.lv |date= |accessdate=2014-03-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Autobusos atrodas arī [[Mobilais telefons|mobilais tālrunis]], un daļa autobusu ir aprīkoti ar individuālajām [[Multimediji|multimediju]] ierīcēm. [[Bērns|Bērniem]] un [[Seniors|senioriem]] nakts laikā tiek piedāvāti pledi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-prognoze-10-15-pieaugumu-turistu-plusmai-uz-latviju-2014gada |title="Ecolines" prognozē 10-15% pieaugumu tūristu plūsmai uz Latviju 2014. gadā |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2014-02-22 |accessdate=2014-03-23 |archive-date=2014-03-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140327031722/http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-prognoze-10-15-pieaugumu-turistu-plusmai-uz-latviju-2014gada }}</ref> Maršrutus, kas pārsniedz 350 km attālumu, apkalpo stjuartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-parvada-par-31-pasazieru-vairak-neka-pern |title="Ecolines" pārvadā par 31% pasažieru vairāk nekā pērn |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2014-02-22 |accessdate=2014-03-23 |archive-date=2014-05-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140515043623/http://www.focus.lv/bizness/uznemumi/ecolines-parvada-par-31-pasazieru-vairak-neka-pern }}</ref> Stjuarte reisa laikā seko kārtībai autobusa salonā, palīdz pasažieriem ar autobusa aprīkojumu, piedāvā videoprogrammu un [[uzkodas]], aukstus un karstus dzērienus. Maršrutos no [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] uz [[Krievija|Krieviju]],[[Ukraina|Ukrainu]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] stjuarte noformē migrācijas kartes un palīdz tās aizpildīt, kā arī seko līdzi robežas šķērsošanai. Stjuarte nenes atbildību par problēmām, kas pasažierim radušās nederīgu dokumentu vai aizliegta bagāžas satura dēļ, tāpat stjuarte nenes atbildību par pasažiera uzvedību kontroles laikā. Tehniskās pieturas reisa laikā notiek ik pēc 4- 4.5 stundām, ja tās atbilst ceļu satiksmes noteikumiem un neapdraud pasažieru un bagāžas drošību.<ref name="ecolines2" /> === SMS serviss === „ECOLINES” [[Īsziņa|SMS]] serviss piedāvā pasažierim autobusa atiešanas laika precizēšanu un atteikšanos no brauciena. Autobusa kavēšanās gadījumā un, ja tas biļetē norādītajā laikā neatrodas pieturvietā, autobusa atiešanas laiku var precizēt ar SMS palīdzību. Tāpat ar SMS palīdzību iespējams atteikties no brauciena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ecolines.net/lv/informacija/sms-serviss |title=SMS serviss |publisher=Ecolines |date=2012-03-16 |accessdate=2014-03-23 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140417162420/http://ecolines.net/lv/informacija/sms-serviss |archivedate=2014-04-17 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://ecolines.net/lv-LV "ECOLINES" mājas lapa] * [https://twitter.com/Ecolines "ECOLINES" twitter konts] * [https://www.facebook.com/ECOLINES?fref=ts "ECOLINES" facebook konts] [[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]] [[Kategorija:Starptautiskie pārvadājumi]] 81vvmwbe4r1fusg5w40fqk9uwgxj75v 0 246526 4547607 4515970 2026-11-10T07:44:00Z Vylks 50297 4547607 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008000 | nos = FK Liepāja | logo_links = Fkliepajalogo.png | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs Liepāja | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 5. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = {{flaga|Latvija}} [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] | ietilp = 5000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Hramovs]] | menedžeris = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] ({{piezīme|p.i.|pienākumu izpildītājs}}) | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FK Liepāja | dates1 = 2014—2017 | name2 = FK Liepāja/Mogo | dates2 = 2017—2019 | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras2 = 2 <!-- First Kit -->| pattern_la1 = _adidasstriped24wr | pattern_b1 = _adidasstriped24wr | pattern_ra1 = _adidasstriped24wr | pattern_sh1 = _adidassquadra21wr2 | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF <!-- Second Kit -->| pattern_la2 = _adidastiro24bw | pattern_b2 = _adidastiro24bw | pattern_ra2 = _adidastiro24bw | pattern_sh2 = _adidastiro24bw | pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 <!-- Third Kit -->| pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | dates3 = 2019— <!------ Čempiontituli ------->| name3 = FK Liepāja }} '''FK Liepāja''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Liepāja]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]]. Tas tika dibināts 2014. gadā ar nosaukumu '''FK Liepāja''' kā mantinieks [[FK Liepājas Metalurgs|futbola klubam "Liepājas Metalurgs"]], kurš savu darbību pārtrauca 2014. gada janvārī pēc uzņēmuma īpašnieka "[[Liepājas Metalurgs]]" bankrota. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] klubs kļuva par Latvijas čempioniem, bet [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017. gadā]] ieguva Latvijas kausu. Kluba prezidents līdz 2018. gada beigām bija bijušais Liepājas futbolists [[Māris Verpakovskis]]. 2017. gada martā pirms otrās [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgas]] kārtas FK Liepāja paziņoja par sponsora Mogo.lv piesaisti un tā iekļaušanu kluba nosaukumā,<ref>{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title="Liepāja" paziņo par kluba jauno nosaukumu - "Liepāja/Mogo"|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16032017-liepaja_pazino_par_kluba_jauno_nosaukumu_|accessdate={{dat|2017|3|17||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|16||bez}}}}</ref> bet 2019. gada janvārī klubs paziņoja, ka sezonu sāks ar veco nosaukumu FK Liepāja. == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (1):''' [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (2):''' [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]], [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2026|3|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-liepaja/#players|title=FK Liepāja|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2026-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Alvis Sorokins]]|other=īrē no [[FK Metta]]}} {{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Barts Strālmans]]}} {{Fs player|no= 3|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kirils Iļjins]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LUX|pos=DF|name=[[Marvins Martinss]]}} {{Fs player|no= 5|nat=POR|pos=DF|name=[[Amilsars Silva]]}} {{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Rūdolfs Ekū]]}} {{Fs player|no= 7|nat=NGA|pos=FW|name=[[Abioduns Oguniji]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Amadu Traorē]]}} {{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=FW|name=[[Luiss Paulu Ilariu|Dodo]]}} {{Fs player|no=11|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ivans Patrikejevs]]}} {{Fs player|no=12|nat=MNE|pos=GK|name=[[Danijels Petkovičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=SEN|pos=FW|name=[[Džibrils Geje]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Bruno Melnis]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jānis Grīnbergs (futbolists)|Jānis Grīnbergs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=KEN|pos=MF|name=[[Irads Mušindi Ambugo]]}} {{Fs player|no=23|nat=MTN|pos=MF|name=[[Amars Aidara]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player|no=26|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]}} {{Fs player|no=28|nat=UKR|pos=MF|name=[[Andrijs Korobenko]]}} {{Fs player|no=31|nat=SXM|pos=FW|name=[[Čovanie Amatkarijo]]}} {{Fs player|no=33|nat=LAT|pos=DF|name=[[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player|no=35|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player|no=44|nat=NED|pos=FW|name=[[Kivons Leidsmans]]}} {{Fs player|no=55|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Vieira]]}} {{Fs player|no=70|nat=LAT|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]}} {{Fs player|no=99|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]}} {{Fs player|no= |nat=CIV|pos=DF|name=[[Sisē Morī]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=FW|name=[[Markuss Ivulāns]]}} {{Fs end}} == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2013 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:17 color:white align:center from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2013 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" |+ !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Summā |- |2016—17 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[FC Red Bull Salzburg]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2017—18 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Crusaders F.C.]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' ({{piezīme|i|pēc gūtiem vārtiem izbraukumā}}) |- |2QR |{{Flaga|LTU}} |[[Marijampoles "Sūduva"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:2''' |- |2018—19 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SWE}} |[[BK Häcken]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:4''' |- | rowspan="2" |2019—20 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|BLR}} |[[Minskas "Dinamo" (futbols)|Minskas "Dinamo"]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[IFK Norrköping]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2021—22 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FC Struga]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |2QR |{{Flaga|BUL}} |[[Sofijas CSKA]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:0''' <small>(11 m: 1:3)</small> |- | rowspan="2" |2022—23 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|Kosova}} |[[KF Gjilani]] |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|Šveice}} |[[BSC Young Boys]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:4''' |- | 2024—25 | [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Víkingur Gøta|Víkingur]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- | rowspan="2" |2026—27 | rowspan="2" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MNE}} |[[FK Dečić]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:1''' |- |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[Vīnes "Austria"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |} == Komandas vadība == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | [[Oļegs Hramovs]] |- | Galvenais treneris | {{Flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (pienākumu izpildītājs) |- | Trenera asistents | {{flaga|Lietuva}} [[Sauļus Cekanavičius]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | Komandas ārsts | {{flaga|Latvija}} Jurijs Ksenzovs |- | Ģenerālmenedžeris | {{flaga|Latvija}} Dāvids Jansons |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Dobrecovs]] (2014. gada marts — 2016. gada novembris) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2016. gada novembris — 2018. gada jūlijs) * {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Dario Aurelio]] (2018. gada augusts — septembris){{efn|Karlosam Dario Aurellio bija Dienvidamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL) licence, taču tā nav derīga darbam Eiropā, tāpēc viņš nevarēja palikt galvenā trenera amatā ilgstoši}} * {{flaga|Skotija}} [[Gordons Jangs]] (2018. gada septembris — 2019. gada aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] (2019. gada aprīlis — 2019. gada septembris) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (pienākumu izpildītājs) (2019. gada septembris — 2019. gada novembris) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2020. gada janvāris — 2020. gada jūnijs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mološs]] (2020. gada jūnijs — 2021. gada jūnijs) * {{flaga|Serbija}} [[Nebojša Vigņevičs]] (2021. gada jūlijs — 2022. gada februāris) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Kirils Aļševskis]] (2022. gada februāris — 2022. gada jūnijs) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2022. gada jūnijs — 2024. gada novembris) * {{flaga|Horvātija}} [[Dino Skenders]] (2025. gada janvāris — aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (2025. gada aprīlis — maijs) * {{Flaga|SWE}} [[Andrēass Alms]] (2025. gada maijs — 2026. gada maijs) * {{Flaga|EST}} [[Vladimirs Vasiļjevs]] (2026. gada jūnijs — 2026. gada augusts) * {{Flaga|ESP}} [[Kurro Torress]] (2026. gada augusts — 2026. gada septembris) * {{Flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (pienākumu izpildītājs) (2026. gada septembris — ''pašlaik'') :''Piezīmes:'' {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|LiepajaFK}} * {{facebook|FKLiepaja}} * [https://web.archive.org/web/20140427011204/http://instagram.com/fkliepaja Komandas Instagram profils] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}} {{DEFAULTSORT:Liepāja, FK}} [[Kategorija:Sports Liepājā]] [[Kategorija:FK Liepāja]] [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] 37iu65zfdrrcq3c2ppf7ab9pvfmajl5 4547612 4547607 2026-11-10T07:51:57Z Vylks 50297 4547612 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008000 | nos = FK Liepāja | logo_links = Fkliepajalogo.png | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs Liepāja | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 5. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = {{flaga|Latvija}} [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] | ietilp = 5000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Hramovs]] | menedžeris = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] ({{piezīme|p.i.|pienākumu izpildītājs}}) | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FK Liepāja | dates1 = 2014—2017 | name2 = FK Liepāja/Mogo | dates2 = 2017—2019 | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras2 = 2 <!-- First Kit -->| pattern_la1 = _adidasstriped24wr | pattern_b1 = _adidasstriped24wr | pattern_ra1 = _adidasstriped24wr | pattern_sh1 = _adidassquadra21wr2 | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF <!-- Second Kit -->| pattern_la2 = _adidastiro24bw | pattern_b2 = _adidastiro24bw | pattern_ra2 = _adidastiro24bw | pattern_sh2 = _adidastiro24bw | pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 <!-- Third Kit -->| pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | dates3 = 2019— <!------ Čempiontituli ------->| name3 = FK Liepāja }} '''FK Liepāja''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Liepāja]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]]. Tas tika dibināts 2014. gadā ar nosaukumu '''FK Liepāja''' kā mantinieks [[FK Liepājas Metalurgs|futbola klubam "Liepājas Metalurgs"]], kurš savu darbību pārtrauca 2014. gada janvārī pēc uzņēmuma īpašnieka "[[Liepājas Metalurgs]]" bankrota. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] klubs kļuva par Latvijas čempioniem, bet [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017. gadā]] ieguva Latvijas kausu. Kluba prezidents līdz 2018. gada beigām bija bijušais Liepājas futbolists [[Māris Verpakovskis]]. 2017. gada martā pirms otrās [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgas]] kārtas FK Liepāja paziņoja par sponsora Mogo.lv piesaisti un tā iekļaušanu kluba nosaukumā,<ref>{{ziņu atsauce|last1=Novickis|first1=Edmunds|title="Liepāja" paziņo par kluba jauno nosaukumu - "Liepāja/Mogo"|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16032017-liepaja_pazino_par_kluba_jauno_nosaukumu_|accessdate={{dat|2017|3|17||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|16||bez}}}}</ref> bet 2019. gada janvārī klubs paziņoja, ka sezonu sāks ar veco nosaukumu FK Liepāja. == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempioni]] (1):''' [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvēji]] (2):''' [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]], [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] == Komandas sastāvs == : ''{{dat|2026|3|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-liepaja/#players|title=FK Liepāja|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2026-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Alvis Sorokins]]|other=īrē no [[FK Metta]]}} {{Fs player|no= 2|nat=NED|pos=DF|name=[[Barts Strālmans]]}} {{Fs player|no= 3|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kirils Iļjins]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LUX|pos=DF|name=[[Marvins Martinss]]}} {{Fs player|no= 5|nat=POR|pos=DF|name=[[Amilsars Silva]]}} {{Fs player|no= 6|nat=CIV|pos=MF|name=[[Rūdolfs Ekū]]}} {{Fs player|no= 7|nat=NGA|pos=FW|name=[[Abioduns Oguniji]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=FW|name=[[Amadu Traorē]]}} {{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=FW|name=[[Luiss Paulu Ilariu|Dodo]]}} {{Fs player|no=11|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ivans Patrikejevs]]}} {{Fs player|no=12|nat=MNE|pos=GK|name=[[Danijels Petkovičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=SEN|pos=FW|name=[[Džibrils Geje]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Bruno Melnis]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jānis Grīnbergs (futbolists)|Jānis Grīnbergs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=KEN|pos=MF|name=[[Irads Mušindi Ambugo]]}} {{Fs player|no=23|nat=MTN|pos=MF|name=[[Amars Aidara]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Ošs]]}} {{Fs player|no=26|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Isajevs]]}} {{Fs player|no=28|nat=UKR|pos=MF|name=[[Andrijs Korobenko]]}} {{Fs player|no=31|nat=SXM|pos=FW|name=[[Čovanie Amatkarijo]]}} {{Fs player|no=33|nat=LAT|pos=DF|name=[[Iļja Korotkovs]]}} {{Fs player|no=35|nat=LAT|pos=DF|name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player|no=44|nat=NED|pos=FW|name=[[Kivons Leidsmans]]}} {{Fs player|no=55|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Vieira]]}} {{Fs player|no=70|nat=LAT|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]}} {{Fs player|no=99|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]}} {{Fs player|no= |nat=CIV|pos=DF|name=[[Sisē Morī]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=FW|name=[[Markuss Ivulāns]]}} {{Fs end}} == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2013 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:17 color:white align:center from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2013 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" |+ !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Summā |- |2016—17 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[FC Red Bull Salzburg]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2017—18 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Crusaders F.C.]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' ({{piezīme|i|pēc gūtiem vārtiem izbraukumā}}) |- |2QR |{{Flaga|LTU}} |[[Marijampoles "Sūduva"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:2''' |- |2018—19 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SWE}} |[[BK Häcken]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:4''' |- | rowspan="2" |2019—20 | rowspan="2" |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|BLR}} |[[Minskas "Dinamo" (futbols)|Minskas "Dinamo"]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[IFK Norrköping]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:3''' |- | rowspan="2" |2021—22 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FC Struga]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |2QR |{{Flaga|BUL}} |[[Sofijas CSKA]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:0''' <small>(11 m: 1:3)</small> |- | rowspan="2" |2022—23 | rowspan="2" |[[UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|Kosova}} |[[KF Gjilani]] |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:2''' |- |2QR |{{Flaga|Šveice}} |[[BSC Young Boys]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''0:4''' |- | 2024—25 | [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Víkingur Gøta|Víkingur]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- | rowspan="2" |2026—27 | rowspan="2" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MNE}} |[[FK Dečić]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:1''' |- |2QR |{{Flaga|AUT}} |[[Vīnes "Austria"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |} == Komandas vadība == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | [[Oļegs Hramovs]] |- | Galvenais treneris | {{Flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (pienākumu izpildītājs) |- | Trenera asistents | {{flaga|Lietuva}} [[Sauļus Cekanavičius]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | Komandas ārsts | {{flaga|Latvija}} Jurijs Ksenzovs |- | Ģenerālmenedžeris | {{flaga|Latvija}} Dāvids Jansons |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Dobrecovs]] (2014. gada marts — 2016. gada novembris) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2016. gada novembris — 2018. gada jūlijs) * {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Dario Aurelio]] (2018. gada augusts — septembris){{efn|Karlosam Dario Aurellio bija Dienvidamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL) licence, taču tā nav derīga darbam Eiropā, tāpēc viņš nevarēja palikt galvenā trenera amatā ilgstoši}} * {{flaga|Skotija}} [[Gordons Jangs]] (2018. gada septembris — 2019. gada aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]] (2019. gada aprīlis — 2019. gada septembris) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (pienākumu izpildītājs) (2019. gada septembris — 2019. gada novembris) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2020. gada janvāris — 2020. gada jūnijs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mološs]] (2020. gada jūnijs — 2021. gada jūnijs) * {{flaga|Serbija}} [[Nebojša Vigņevičs]] (2021. gada jūlijs — 2022. gada februāris) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Kirils Aļševskis]] (2022. gada februāris — 2022. gada jūnijs) * {{flaga|Gruzija}} [[Tamazs Pertija]] (2022. gada jūnijs — 2024. gada novembris) * {{flaga|Horvātija}} [[Dino Skenders]] (2025. gada janvāris — aprīlis) * {{flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (2025. gada aprīlis — maijs) * {{Flaga|SWE}} [[Andrēass Alms]] (2025. gada maijs — 2026. gada maijs) * {{Flaga|EST}} [[Vladimirs Vasiļjevs]] (2026. gada jūnijs — 2026. gada augusts) * {{Flaga|ESP}} [[Kurro Torress]] (2026. gada augusts — 2026. gada septembris) * {{Flaga|Latvija}} [[Jānis Goba]] (pienākumu izpildītājs) (2026. gada septembris — ''pašlaik'') :''Piezīmes:'' {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|LiepajaFK}} * {{facebook|FKLiepaja}} * [https://web.archive.org/web/20140427011204/http://instagram.com/fkliepaja Komandas Instagram profils] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}} {{DEFAULTSORT:Liepāja, FK}} [[Kategorija:Sports Liepājā]] [[Kategorija:FK Liepāja]] [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] o0sjfchmiemo91ateq4g3sqt8obn50l 0 246573 4547434 4478550 2026-11-09T20:07:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547434 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''CV-Online'' | logo = [[Attēls:CV-Online_logo.gif|211px]] | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1996. gads]] | founder = | defunct = | location_city = [[Tallina]] | location_country = {{EST}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = | products = [[personāla atlase]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Alma Media]]'' {{FIN}} | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.cvonline.com cvonline.com] | footnotes = | intl = }} '''''CV-Online''''' ir interneta personāla atlases uzņēmumu grupa Baltijas valstīs. Tā dibināta 1996. gadā. Kopš 2012. gada ''CV-Online'' pieder [[Somija]]s mediju grupai ''[[Alma Media]]''. ''CV-Online'' apkalpo darba un darbinieku meklēšanas un sludinājumu portālus. CV-Online ir biroji un tīmekļa vietnes Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Krievijā, Rumānijā un Bulgārijā. ''CV-Online'' dibināts 1996. gadā [[Igaunija|Igaunijā]]. 1999. gadā tas sāka darbību [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 2012. gadā ''CV-Online'' tika pārdots Somijas plašsaziņas līdzekļu grupai ''[[Alma Media]]''.<ref name="CV-Online 2012" /><ref name="IR 2012.02" /> <!-- == Vēsture == --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="CV-Online 2012">[http://www.almamedia.com/press_room/tiedotteet/cXjcBtsPSdW9XYs58Rmorg Alma Media acquires the leading Baltic internet recruitment service company] Alma Media Stock Exchange Release 2.2.2012</ref> <ref name="IR 2012.02">[https://www.iririr.lv/2012/2/2/somijas-koncerns-noperk-personala-atlases-uznemumu-cv-online Somijas koncerns nopērk personāla atlases uzņēmumu "CV-Online"]{{Novecojusi saite}} ir.lv, 2. februāris 2012</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.cvonline.com CV-Online] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210126182122/https://www.cvonline.com/ |date={{dat|2021|01|26||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140228173853/http://www.cv.ee/ CV-Online Eesti] {{et ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140226163737/http://www.cv.lv/ CV-Online Latvija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140208051447/http://www.cvonline.lt/ CV-Online Lietuva] {{lt ikona}} [[Kategorija:Igaunijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Alma Media]] [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] 10pgm2w5rublwugm579dpl58k2kxxdq 0 250404 4547581 4465099 2026-11-10T07:15:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547581 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|tautsaimnieku|Balodis|Balodis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Balodis | vārds_orig = | attēls = Balodis Eduards.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Litenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[skolotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Eduards Aleksandrs Balodis''' (1880-1951) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, tautsaimnieks un politiķis. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 26. maijā [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]] Andreja Baloža ģimenē. Mācījās Litenes pagasta skolā, un Valkas skolotāju seminārā (1897-1900). Bija Plāteres un Lubānas pagastu skolu skolotājs (1900-1910). Studēja [[Kijiva]]s komercinstitūtā (1910-1914), [[Rēzekne]]s komercskolas skolotājs (1914-1918) un direktors (1918-1919). Rēzeknes pilsētas domnieks, valdes loceklis (1917), [[Tautas padome]]s Latgaliešu frakcijas loceklis (1918-1920). Pēc pārcelšanās uz Rīgu Centrālās savienības „Konzums” kooperācijas darbinieku kursu vadītājs (1919-1927), [[Latvijas Universitāte]]s kooperācijas katedras privātdocents (1926), vecākais docents (1933), Latvijas Universitātes saimniecības padomes loceklis, ''Dr. oec.'' (1936), profesors (1937). Latvijas tautas bankas valdes sekretārs. Miris 1951. gada 1. oktobrī Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/6173 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2014|04|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305060015/http://latgalesdati.du.lv/persona/6173}}</ref> == Darbi == * Kooperācija Latvijā 19. gs. (1929.), * Latviešu kredītkooperācijas no pirmsākumiem līdz pasaules karam (1935), * Modernās kooperācijas priekšteči Latvijā, * Kooperācija skolām un pašmācībai, * Patērētāju biedrību darbvedība un grāmatvedība == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Eduards}} [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] ejhx64l5ysw6fwo98fagvob84o51isx 0 255697 4547490 4345854 2026-11-09T23:31:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547490 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca | logo = [[Attēls:Dlrr logo.svg|200px]] | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1866. gads (1994. gads kā akciju sabiedrība) | founder = | defunct = | location_city = [[Daugavpils]], [[Marijas iela (Daugavpils)|Marijas iela]] 1 | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mašīnbūve]] | products = | services = [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[lokomotīve|lokomotīvju]] remonts un modernizācija, [[tramvajs|tramvaju]] būve | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = ''[[Skinest Rail]]'', {{EST}} | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.dlrr.eu dlrr.eu] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca"''' (saīsinājumā '''''DLRR''''') ir [[Latvija|Latvijā]] reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojās ar [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] ritošā sastāva kapitālo remontu un modernizāciju, [[tramvajs|tramvaju]] būvi, kā arī piedāvā metālapstrādes pakalpojumus. Tas atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]], un ir lielākais šāda profila uzņēmums Baltijas valstīs. Rūpnīca ir dibināta 1866. gadā. 1994. gadā to reorganizēja par valsts akciju sabiedrību,<ref name="Lursoft DLRR" /> bet 1998. gadā [[privatizācija|privatizēja]]. DLRR īpašnieki ir [[Igaunija]]s dzelzceļa uzņēmumi ''[[Skinest Rail|AS Skinest Rail]]'' (53,99 %) un ''OÜ Lokomotiiv Investeeringuud'' (46,01 %), kuru patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs [[Oļegs Osinovskis]]. Uzņēmums remontē, veic apkopi un modernizē [[dīzeļlokomotīve]]s (kravas un pasažieru vilcienu, manevru), pasažieru dīzeļvilcienus un elektrovilcienus, kā arī citas dzelzceļa ritošā sastāva iekārtas. Bez tam DLRR izgatavo dažādas detaļas un metāla konstrukcijas, kā arī veic metālapstrādes pakalpojumus.<ref name="Pakalpojumi" /> DLRR teritorija plešas 26 ha platībā Daugavpils centrā — starp [[Daugava|Daugavu]] un pilsētas galveno ielu. Lielu daļu teritorijas aizņem sliežu ceļi, piebrauktuves, noliktavas. Uzņēmums ir unikāls ar to, ka visas lokomotīvju remonta operācijas veic uz vietas, jo citur Eiropā uzņēmumi ir specializēti.<ref name="DB 2014.06.11" /> == Vēsture == 1866. gadā Daugavpilī (tajā laikā Dinaburga) tika izveidotas [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas]] dzelzceļa līniju Galvenās dzelzceļa darbnīcas. Tajās varēja saremontēt 20 [[tvaika lokomotīve]]s un 44 kravas divasu vagonus gadā. 1895. gadā darbnīcas paplašināja, specializējoties uz lokomotīvju remontu. Tika uzbūvēta arī sava [[elektrostacija]] ar jaudu 360 kW. 20. gadsimta sākumā [[Dvinska]]s galvenās dzelzceļa darbnīcas bija lielākais uzņēmums pilsētā, nodarbinot vairāk nekā tūkstoš cilvēku. 1945. gadā Galvenās dzelzceļa darbnīcas pārdēvēja par Daugavpils tvaika lokomotīvju vagonu remonta rūpnīcu. 1959. gadā sākās rūpnīcas rekonstrukcija, lai varētu remontēt [[dīzeļlokomotīve]]s. 1962. gadā rūpnīcu pārdēvēja par '''Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu'''. 1968. gadā rūpnīca [[konveijers|konveijera]] līniju lokomotīves ''TE3'' remontam. 1980. gadā ieviesa ražošanas pārvaldības automatizēto sistēmu. 1980. gadā uz rūpnīcas bāzes izveidoja [[Pēterburgas valsts satiksmes ceļu universitāte|Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūta]] katedras "Lokomotīves un lokomotīvju saimniecība" filiāli. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā rūpnīcu pārdēvēja par Valsts dzelzceļa uzņēmumu "LOKOMOTĪVE". 1990. gados uzsāka arī elektrovilcienu ''[[ER2]]'', ''[[ER9]]'' atjaunošanu. 1994. gadā valsts uzņēmumu reorganizēja par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] Valsts akciju sabiedrība "LOKOMOTĪVE".<ref name="Lursoft DLRR" /> 1998. gadā uzņēmumu privatizēja. 2001. gada 28. maijā AS "LOKOMOTĪVE" akcijas sāka kotēt [[Nasdaq Riga|Rīgas fondu biržā]], brīvajā sarakstā.<ref name="NASDAQ OMX" /> 2004. gadā Igaunijas uzņēmumi ''Skinest'' un ''Spaceсom'' ieguva 84,5 % "LOKOMOTĪVE" akciju. Akciju sabiedrībai atjaunoja "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas" (DLRR) nosaukumu.<ref name="Lursoft DLRR" /> 2007. gada 21. maijā tās akcijas iekļāva Baltijas Otrajā sarakstā.<ref name="NASDAQ OMX" /> 2007. gadā uzņēmumu reorganizēja, izveidojot 11 meitas uzņēmumus. 2012. gadā DLRR peļņa pārsniedza 1 miljonu EUR, bet 2013. gadā tam bija zaudējumi 263 953 EUR, ieņēmumi — 25 miljoni EUR, no kuriem 22,14 miljonus eiro veidoja dīzeļlokomotīvju remonts; 59,7 % produkcijas realizēja Krievijā.<ref name="tvnet 2014.04.30" /> 2013. gada 22. augustā uzņēmums "[[Pasažieru vilciens]]" izsludināja konkursu "Par DR1A sērijas dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju". Tajā uzvarēja uzņēmumu apvienība AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", AS "[[VRC Zasulauks]]" un AS "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]", kas apvienojās pilnsabiedrībā "DMU vilcieni". DLRR daļa pilnsabiedrībā bija 50 % balsstiesību. Līgums tika noslēgts 2014. gada 31. janvārī. DLRR darbu apjoms bija aptuveni 9 miljoni EUR, un projekts bija jāpabeidz līdz 2015. gada beigām.<ref name="DB 2014.06.11" /> 2014. gada jūnijā "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" paziņoja, ka tā plāno diversificēt uzņēmuma darbību, lai pusi ieņēmumu nodrošinātu detaļu ražošana, bet otru pusi — dīzeļlokomotīvju remonts. Bija paredzēts ieguldīt 5 miljonus EUR jaunās iekārtās, piesaistot [[Eiropas Savienība]]s struktūrfondu atbalstu, lai ražotu kvalitatīvas detaļas mašīnbūvei un metālapstrādei.<ref name="DB 2014.06.11" /> [[Krimas okupācija|Ukrainas konflikta]] dēļ pasliktinājās Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, līdz ar to krasi samazinājās pasūtījumi no Krievijas.<ref name="tvnet 2016.10" /> 2015. gada marta sākumā "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" pārdēvēja meitas uzņēmumu SIA "Elektromaš" par SIA "DL Lokomotīve" un dibināja uzņēmumu SIA ''DL Metalworking''. 2016. gada septembra sākumā meitas uzņēmumus SIA ''DL Metalworking'', SIA "DL lokomotīve" un SIA "Loģistika" pārdeva Lietuvas pilsonim Darjam Macijauskam; 20. septembrī tos pārdēvēja attiecīgi par SIA ''Besonders'', SIA ''Promotor AZ'' un SIA ''Gedankers''. 20. septembrī paziņoja, ka "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" izveidojusi jaunus meitas uzņēmumus: SIA ''DL metal'', SIA ''LogKom'' un SIA ''LokRem''.<ref name="delfi 2016.09" /> 2016. gada 19. septembrī pilnsabiedrība "DMU vilcieni" nodeva pasūtītājam "Pasažieru vilciens" pēdējo sesto modernizēto vilcienu. Tā kā modernizācijas projekta realizācijas termiņš nebija ievērots, pasūtītājs piemēroja naudas sodu 10 % apmērā, kas DLRR radīja zaudējumus. 2016. gada oktobrī "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" valdībai lūdz piešķirt garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Kopš 2015. gada janvāra uzņēmumā bija atlaisti 432 darbinieki jeb 45 % no kopējā darbinieku skaita.<ref name="tvnet 2016.10" /> 2017. gada 23. oktobrī akcionārs Igaunijas uzņēmums ''OÜ Lokomotiiv Investeeringud'', kam piederēja 13,39 % "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" kapitāldaļu, izteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu DLRR akcijām. Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma noslēgšanās 22. novembrī ''Lokomotiiv Investeeringud'' dalība AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" palielinājās līdz 46,01 %. 13. decembrī ''Skinest Rail'' ieguva 100 % līdzdalību ''Lokomotiiv Investeeringud'', tādējādi ''Skinest Rail'' tiešā un netiešā veidā kontrolēja 95,92 % DLRR akciju.<ref name="lsm 2017.12" /> Pēc akciju atpirkšanas līdz 2018. gada janvāra beigām ''Skinest Rail'' kontrolē bija 100 % DLRR akciju. 2. februārī AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" akcijas tika izslēgtas no ''Nasdaq'' biržas. 14. februārī tika paziņots, ka ''Skinest Rail'' kļuvis par vienīgo ''Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca'' īpašnieku.<ref name="DB 2018.02.14" /> 2020. gada augustā DLRR meitas uzņēmums SIA ''Ritrem'' par 5,5 miljoniem eiro nopirka maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" aktīvus (ēkas Rīgā, Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transportlīdzekļus, mēbeles, biroja tehniku un 87 preču zīmes).<ref name="nra.lv, 11.09.2020" /> 11. septembrī SIA ''Ritrem'' nonāca Igaunijas uzņēmuma AS ''Skinest Grupp'' īpašumā; darījums reģistrēts 27. oktobrī.<ref name="Lursoft Ritrem" /> 7. oktobrī meitas uzņēmuma SIA "[[H.A. Brieger|Instruments]]" nosaukums tika mainīts uz SIA ''Dzintars Production'' un par tā valdes locekli kļuva Anastasija Udalova.<ref name="KP 2020.10.08" /> ''Dzintars Production'' plānoja ''Ritrem'' piederošajās bijušā "Dzintars" telpās atsākt kosmētikas ražošanu. Novembra sākumā par 32,43 % ''Dzintars Production'' kapitāldaļu turētāju kļuva SIA ''Asko R'', kas piederēja Anastasijai Udalovai.<ref name="DB 2020.11.18" /> 2021. gada 8. janvārī SIA ''Dzintars Production'', kas nodarbojas ar kosmētikas ražošanu ar ražotni Rīgā, bijušā "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" telpās, tika pārdēvēts par SIA ''[[H.A. Brieger]]'', savukārt 24. septembrī tā 67,00 % kapitāldaļu pārņēma Igaunijā reģistrētā ''AS SKINEST GRUPP'' meitas uzņēmums SIA ''Skinest Asset Management''. 2022. gada 29. septembrī paziņoja, ka [[Daugavpils satiksme|AS "Daugavpils satiksme"]] ir noslēgusi līgumu ar DLRR par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro; uzņēmums tos izgatavoja savā rūpnīcā.<ref name="db 2022.09.29" /> Tramvaju vagonu izgatavošana Daugavpilī notiek sadarbībā ar [[Čehija]]s uzņēmumu ''Pragoimex''. DLRR tika aprīkots cehs tramvaja vagonu būvniecībai, nokomplektēts un apmācīts personāls.<ref name="lsm 01.11.2023" /> 2023 gada oktobrī DLRR piegādāja AS "Daugavpils satiksme" pirmos divus no četriem jaunajiem tramvaju vagoniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.10.2023-daugavpils-lokomotivju-rupnica-realize-20-gadus-vecu-sapni-sak-razot-tramvajus.a528419/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca realizē 20 gadus vecu sapni – sāk ražot tramvajus] lsm.lv 2023. gada 19. oktobrī</ref> == Struktūra == Uzņēmumam ir vairāki meitas uzņēmumi: * SIA ''DL metal'' * SIA ''LogKom'' * SIA ''LokRem'' == Pārvalde == AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padomes priekšsēdētāja kopš 2021. gada februāra ir Anastasija Udalova. Sabiedrības Valdes sastāvā ir 3 locekļi: Natālija Petrova, Antans Žmejausks un Vladislavs Pavlovičs. No 2017. gada 5. oktobra līdz 2018. gada 26. aprīlim valdes priekšsēdētājs bija Vladimirs Kononovs. No 2018. gada 26. aprīļa līdz 2019. gada 4. janvārim valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Antans Žmejausks (''Antanas Žmejauskas''). Pēc tam līdz 2019. gada 26. augustam valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Gerimants Bakans (''Gerimantas Bakanas''). No 2018. gada 26. aprīļa līdz 2020. gada 7. oktobrim valdes priekšsēdētāja bija Natālija Petrova.<ref name="KP 2020.10.08" /> No 2020. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 18. janvārim valdes priekšsēdētāja bija Anastasija Udalova. == Galerija== <gallery> Attēls:Dlrz-2005.jpg| DLRR teritorija 2005. gadā Attēls:Teplovoz-dlrz.jpg| DLRR lokomotīvju cehs 2014. gadā Attēls:Dlrz-2013.jpg| Saremontētā lokomotīve (2013. gads) </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft DLRR">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, A/S] Lursoft</ref> <ref name="Pakalpojumi">[http://www.dlrz.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=18&Itemid=36&lang=lv Pakalpojumi]</ref> <ref name="NASDAQ OMX">[http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?instrument=LV0000101061&list=3&currency=EUR&pg=details&tab=security Informācija par vērtspapīru un Uzņēmuma akcionāri] NASDAQ OMX"</ref> <ref name="tvnet 2014.04.30">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/508173-daugavpils_lokomotivju_remonta_rupnica_cietusi_264_000_zaudejumus «Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca» cietusi 264 000 zaudējumus] NOZARE.LV, 2014. gada 30. aprīlī</ref> <ref name="DB 2014.06.11">[http://www.db.lv/foto-video/foto/ieguldot-5-miljonus-daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica-cer-mainit-biznesa-virzienu-416217 Ieguldot 5 miljonus, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca cer mainīt biznesa virzienu] Dienas Bizness, Signe Knipše, 2014. gada 11. jūnijs</ref> <ref name="delfi 2016.09">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica-izveidojusi-tris-jaunas-meitaskompanijas.d?id=47931191 'Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca' izveidojusi trīs jaunas meitaskompānijas] BNS, 2016. gada 20. septembris</ref> <ref name="tvnet 2016.10">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/631459-daugavpils_lokomotivju_remonta_rupnica_ludz_pieskirt_valdibas_garantijas_bankas_kredita_nodrosinasanai «Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca» lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai] LETA, 26.10.2016</ref> <ref name="lsm 2017.12">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kontroli-par-daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnicas-9592-akciju-ieguvisigaunijas-skinest-rail.a260978/ Kontroli pār «Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas» 95,92% akciju ieguvis Igaunijas «Skinest Rail»] lsm.lv, 2017. gada 14. decembris</ref> <ref name="DB 2018.02.14">[http://www.db.lv/zinas/skinest-rail-kluvis-par-vienigo-dlrr-ipasnieku-471910 Skinest Rail kļuvis par vienīgo DLRR īpašnieku] Zane Atlāce - Bistere, Dienas Bizness, 2018. gada 14. februāri</ref> <ref name="nra.lv, 11.09.2020">[https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/324415-dzintars-par-5-5-miljoniem-eiro-pardots-mikrouznemumam "Dzintars" par 5,5 miljoniem eiro pārdots mikrouzņēmumam] Ilze Šteinfelde, nra.lv, 11.09.2020</ref> <ref name="KP 2020.10.08">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8181/par-olegam-osinovskim-piederosa-dzintars-production-vaditaju-iecelta-anastasija-udalova Par Oļegam Osinovskim piederošā "Dzintars Production" vadītāju iecelta Anastasija Udalova] Klientu portfelis, 08.10.2020</ref> <ref name="Lursoft Ritrem">[https://company.lursoft.lv/lv/ritrem/41503040311 Daugavpils Ritrem, SIA] Lursoft</ref> <ref name="DB 2020.11.18">[https://www.db.lv/zinas/udalova-kluvusi-par-dzintars-production-lidzipasnieci-499806 Udalova kļuvusi par Dzintars Production līdzīpašnieci] LETA, 18.11.2020</ref> <ref name="db 2022.09.29">[https://www.db.lv/zinas/daugavpils-lokomotivju-remonta-rupnica-razos-tramvajus-509287 Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca ražos tramvajus] Db.lv, 29.09.2022</ref> <ref name="lsm 01.11.2023">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.11.2023-daugavpils-lokomotivju-rupnica-neesam-izgudrojusi-tramvaju-bet-esam-to-uzbuvejusi.a529968/ Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca: Neesam izgudrojuši tramvaju, bet esam to uzbūvējuš] Ivars Soikāns, lsm.lv, 01.11.2023</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200916184247/https://www.dlrr.eu/ DLRR vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Lokomotīvju remonta uzņēmumi]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Jaunbūve (Daugavpils)]] r829dm2ao07nwd7x45pxzfuxacyi5y6 14 255862 4547545 2313891 2026-11-10T04:55:07Z Treisijs 347 4547545 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:170. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0174]] fgmg6afpr3k38gwhxf7bmeutyi4d8tq 14 255895 4547547 2304919 2026-11-10T04:55:27Z Treisijs 347 4547547 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|192}} [[Kategorija:190. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0192]] f5tam5b25qjjkelylu96cvs4rwg6w3q 0 258796 4547475 4460744 2026-11-09T22:21:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547475 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dagdas iela|Dagdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagdas iela |attēls = Dagdas iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q20400341 | zoom= 16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Latgales apkaime]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Porhova iela (1913—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]]. Dagdas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dagdas ielā ir īres namu apbūve. Dagdas iela ir draudzīga bērniem, jo iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm jaunuzceltajā spēļu laukumā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ |title=Rotaļu laukuma būvniecības process |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127140940/https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ }}</ref> un iegūt jaunas zināšanas datorprogrammēšanā — [[Pirmā programmēšanas skola|Pirmajā programmēšanas skolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pps.lv/ |title=Informācija par programmēšanas skolu |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127122335/https://pps.lv/}}</ref> == Vēsture == Dagdas iela līdz 1913. gadam bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu tā ieguva 1913. gadā — '''Porhova iela''' (par godu [[Porhova]]s pilsētai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]]). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Dagda]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dagdas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); * [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Latgales apkaime]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9415|24.1293|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Latgales apkaimē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 33rzt18q6o239kbfgel6o59i250zlt0 0 259266 4547511 3770204 2026-11-10T02:04:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547511 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Dmitrijs Kolduns |Attēls = Kolduneurovision2007.jpg |Att_izm = 200px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Dmitrijs Kolduns |Pseidonīms = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|11}} |Miris = |Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Minska|td=Baltkrievija}} |Instrumenti = balss |Žanrs = [[popmūzika]] |Nodarbošanās = [[solists|dziedātājs]] |Gadi = [[2004]] - pašlaik |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = |Mlapa = {{url|http://www.koldun.name}} |Dzimums = V }} '''Dmitrijs Kolduns''' (Dzmitrijs Kalduns, {{val|be|Дзмiтрый Аляксанравич Калдун}}, {{val|ru|Дмитрий Александрович Колдун}}; dzimis [[1985]]. gada 11. [[jūnijs|jūnijā]] [[Minska|Minskā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) ir [[Baltkrievija]]s dziedātājs, Krievijas TV šova "Zvaigžņu Fabrika 6" uzvarētājs, kura laikā bija slavenā [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]] audzēknis. == Mūziķa karjera == [[2006]]. gadā D. Kolduns piedalījās Krievijas televīzijas kanāla ''Первый канал'' realitātes šova "Zvaigžņu fabrika 6", kurā arī uzvarēja. Izmantojot gūto popularitāti, [[2007]]. gadā mākslinieks uzvarēja Baltkrievijas atlasē [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija|Somijā]], un jau konkursā iekļūstot pusfinālā, kļūstot par pirmo savas valsts pārstāvi, kas kvalificējās lielajam finālam. Viņš parādījās uz skatuves ar dziesmu "Work Your Magic" (autori — [[Filips Kirkorovs]] un ''Karen Kavaleryan'') un ieņēma 5. vietu. == Ārējās saites == * http://www.koldun.name/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170119190333/http://koldun.name/forum/ |date={{dat|2017|01|19||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20071030094515/http://www.tvr.by/eng/eurofest.asp * https://web.archive.org/web/20080915222625/http://belarus.esckaz.com/ * http://dimackakoldun.eforum.lt/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080409165233/http://dimackakoldun.eforum.lt/ |date={{dat|2008|04|09||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20081015064922/http://www.freewebs.com/dimakoldunfc-lt/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kolduns, Dmitrijs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minskā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas mūziķi]] [[Kategorija:Baltkrievijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]] d7zutfrnpeb77re8n6tvgn71ci695b2 0 264007 4547470 4200567 2026-11-09T22:13:16Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās */ 4547470 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 12. |attēls = 12Saeima2.png |att_izm = |paraksts = Frakcijas 2014. gadā |sākums = {{dat|2014|11|4|N|bez}} |beigas = {{dat|2018|11|6|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Ināra Mūrniece]] |pr biedri = * [[Inese Lībiņa-Egnere]] * [[Gundars Daudze]] |frakcijas = * [[Saskaņa]] (24) * [[Vienotība]] (23) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (21) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (17) * [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8) * [[No sirds Latvijai]] (7) |pirms = [[11. Saeima]] |pēc = [[13. Saeima]] }} '''12. Saeima''' bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 12. sasaukums, kas savu darbību uzsāka {{dat|2014|11|4||bez}} un pabeidza 2018. gada 6. novembrī. == Vēlēšanas == [[Image:Latvijas Republikas 12.Saeima.jpg|thumb|300px| 12.Saeimas kopbilde pēc pēdējās sēdes.]] [[12. Saeimas vēlēšanas]] notika 2014. gada 4. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 13 saraksti un tajās nobalsoja 913 491 vēlētājs jeb 58,85% balsstiesīgo pilsoņu. Kritums kopš iepriekšējām vēlēšanām visā Latvijā bija par 20% un visos apgabalos, vissvairāk Latgalē (par 31%).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/blogi/politika/kas-uzvareja-12-saeimas-velesanas|title=ir - Kas uzvarēja 12.Saeimas vēlēšanās?|website=www.irlv.lv|access-date=2018-08-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2011. gada vislielākais balsotāju skaita pieaugums bija ZZS (par 58%), bet apvienība uzrādīja aptuveni to pašu rezultātu, kāds tai bija 10. un 9. Saeimas vēlēšanās pirms [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] pasludinātā "kara pret oligarhiem". [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] uzrādīja labāko sasniegumu divdesmit gadu laikā, uzlabojot savu rezultātu kopš iepriekšējām vēlēšanām par 16% un saņemot vairāk nekā 150 tūkstošus balsu. Bet 5. Saeimas vēlēšanās divi "nacionāļu" saraksti LNNK un TB saņēma kopumā nepilnus 210 tūkstošus balsu.<ref name=":0" /> === Vēlēšanu sadalījums reģionos === Rīgas vēlēšanu apgabalā uzvarēja "Saskaņa", kas ieguva 13 vietas. "Vienotība" saņēma septiņas, VL-TB/LNNK — piecas, ZZS — trīs, bet NSL un LRA — divas vietas katra.<ref name=":1" /> Latgalē visstiprākās pozīcijas bija "Saskaņai" (6 vietas), "Vienotībai" un ZZS — pa trim, bet VL-TB/LNNK, NSL, LRA — pa vienai. Vidzemē uzvarēja "Vienotība" (septiņas deputātu vietas), Nacionālā apvienība un ZZS — pa sešām, "Saskaņa" - trīs, bet NSL un LRA — pa divām. Kurzemē uzvarēja ZZS, kas ieguva piecas deputātu vietas, "Vienotība" — trīs, VL-TB/LNNK — divas, bet NSL, "Saskaņa" un LRA — pa vienai. Zemgalē četrus mandātus ieguva ZSS, bet VL-TB/LNNK un "Vienotība" - pa trīs mandātiem, "Saskaņa" - divus, savukārt NSL un LRA - pa vienam. == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == 5% barjeru pārvarēja un 12. Saeimā iekļuva pārstāvji no 6 vēlēšanu sarakstiem: * "[[Saskaņa]]"&nbsp;— 24 deputāti (23,26% balsu,<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/12saeimas-velesanas-uzvar-saskana-balsu-vairakumu-saglaba-valdosa-koalicija.d?id=45058034|title=12.Saeimas vēlēšanās uzvar 'Saskaņa'; balsu vairākumu saglabā valdošā koalīcija|work=DELFI|access-date=2018-08-19|date=2014-10-05|last=DELFI|language=lv}}</ref> mīnus 7 mandāti salīdzinājumā ar 11. Saeimu), *"[[Vienotība]]"&nbsp;— 23 deputāti (21,62% balsu, plus 3 mandāti) ; * "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]"&nbsp;— 21 deputāts (19,74% balsu, plus 8 mandāti); *[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]&nbsp;— 17 deputāti (16,5% balsu, plus 3 mandāti); * "[[Latvijas Reģionu apvienība]]"&nbsp;— 8 deputāti ( 6,47% balsu); * "[[No sirds Latvijai]]"&nbsp;— 7 deputāti (6,91% balsu). == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās == [[Attēls:12saeima10.18.svg|thumb|12. Saeimas frakcijas pirms termiņa beigām]] {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Saskaņa|“Saskaņa”]] sociāldemokrātiskās partijas frakcija |[[Jānis Urbanovičs]] |24 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija |[[Augusts Brigmanis]] |21 |- |Frakcija [[Vienotība]] |[[Hosams Abu Meri]] |19 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”]] frakcija |[[Gaidis Bērziņš]] |16 |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]]s frakcija |[[Mārtiņš Bondars]] |7 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti | |13 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Valdošā koalīcija == Neskatoties uz to, ka 12. Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ieguva sociāldemokrātiskā partija "[[Saskaņa]]", tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabāja iepriekšējā valdošā koalīcija "Vienotības", [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienība]]<nowiki/>s (ZZS) un apvienības "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]"-"[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Tēvzemei un brīvībai"/LNNK]] sastāvā.<ref name=":1" /> Visus valsts amatus koalīcija sadalīja saviem biedriem: par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta [[Ināra Mūrniece]] ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK), par valdības vadītāju [[Laimdota Straujuma]] ("[[Vienotība]]"), bet par Latvijas Valsts prezidentu [[Raimonds Vējonis]] (ZZS). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{12. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:12. Saeima| ]] gugfjpfbdqs2ol4cnt9kxw0w3op24xs 0 266784 4547606 4472145 2026-11-10T07:43:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547606 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Edvards Treimanis-Zvārgulis | vārds_orig = ''Edvards Treimanis'' | attēls = Treimans.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = E. Treimanis kā Krievijas Valsts domes deputāts (1907) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1866 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Priekuļu pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1950 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Priekuļi]], [[Cēsu rajons]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = [[Kārlis Treimanis]] | māsas = | bērni = Normunds Treimanis, Nora Treimane | paraksts = | pseidonīms = Zvārgulis | nodarbošanās = [[rakstniecība]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Edvards Treimanis–Zvārgulis''' (īstajā vārdā '''Edvards Treimanis'''; 1866—1950) bija [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs. [[Krievijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Otrās Valsts domes]] deputāts (1907). == Dzīvesgājums == [[File:Leukādijas - E. Treimaņa - Zvārguļa māja 2003-10-18.jpg|thumb|left]] [[File:Leukādijas, E. Treimaņa - Zvārguļa piemineklis 2003-10-18 - panoramio.jpg|thumb|left]] Dzimis 1866. gada 2. oktobrī [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] Rauguļos krodzinieka Jāņa Treimaņa ģimenē. Mācījās kopā ar [[Eduards Veidenbaums|Eduardu Veidenbaumu]] [[Cēsis|Cēsu]] draudzes skolā un [[Cēsu apriņķa skola|Cēsu apriņķa skolā]], pēc kuras beigšanas strādāja Cēsīs par ierēdni. No 1890. gada bija arhivāra palīgs [[Rīga]]s apgabaltiesā, līdztekus piedalījies sabiedriskajā darbā un teātra izrādēs kā aktieris un kuplejists. Pēc Eduarda Veidenbauma nāves (1892) E. Treimanis 1896. gadā sagatavoja publicēšanai viņa dzejoļu krājumu „Dzejas”. Izdeva arī savus dzejoļu krājumus „Sāpēs un smaidos” (1896—1897) un „Grēcinieka sirds” (1899). 1900. gadā E. Treimanis atgriezās dzimtajā pagastā un uzcēla savrupmāju „Leukādija” pie [[Rauna (upe)|Raunas]] ietekas Gaujā. Publicēja dzejoļu krājumus, rakstīja lugas un sacerējumus prozā, tulkoja, nodarbojās ar žurnālistiku. Viņa dzejoļus iespieda latviešu laikrakstos un žurnālos. 1901. gadā iznāca Edvarda Treimaņa sastādītais latviešu rakstnieku darbu kopojums „Burtnieks”. Ar grāmatām „Ardievas jaunībai” (1903) un „Vientulība” (1905) viņš kļuva par vienu no sava laika populārākajiem rakstniekiem. Pēc [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanas 1907. gada 6. februārī viņu ievēlēja [[Krievijas Valsts dome|Krievijas Impērijas Otrajā Valsts domē]], no maija darbojās Konstitucionāli demokrātiskās frakcijas autonomistu grupas latviešu kopā. Bija Domes komisijā par personas neaizskaramības jautājumiem, uzstājās debatēs par lauka kara tiesām un palīdzību bezdarbniekiem. Pēc Valsts Domes atlaišanas 1907. gada jūnijā viņš atgriezās dzimtenē. No 1907. līdz 1909. gadam viņš izdeva E. Veidenbauma „Kopotus rakstus” sešos sējumos ar paša sarakstīto pirmo plašāko dzejnieka biogrāfiju. 1909. gadā E. Treimanis izdeva savu dramatisko dzejojumu „Milda” un Cēsīs atvēra grāmatu veikalu, bet neveiksmīgas tirdzniecības dēļ to drīz pārdeva. Par [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] apcerējuma „Gabals iz tautsaimniecības” publicēšanu (1908) viņam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu, ko viņš izcieta 1910.—1911. gadā un sarakstīja lirisku dienasgrāmatu „Cietuma rozes”. Pēc izlaišanas no cietuma sastādīja „Zvārguļa Zobgala kalendāru” (1910—1913). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz [[Krievija|Krieviju]], tad uz [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Latvijā atgriezās 1917. gada sākumā un pēc [[Februāra revolūcija]]s īsu laiku bija Cēsu pilsētas galva. Vēlāk dzīvoja savās mājās „Leukādijā” un nodarbojās vienīgi ar rakstniecību, publicēja vēl septiņas dzejoļu grāmatas un „Kopotos rakstus” 5 sējumos (1924—1926). 1927. gadā viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1933. gadā E. Treimaņa dzīvesvietā atzīmēja viņa literārās darbības 50 gadu jubileju, viņš saņēma apsveikuma vēstules no ministru prezidenta [[Ādolfs Bļodnieks|Ādolfa Bļodnieka]], kara ministra [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]], izglītības ministra [[Atis Ķeniņš|Ata Ķeniņa]], kā arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Andrejs Upītis|Andreja Upīša]] un daudziem citiem.<ref>Arv. Gaujers-Gaujiņš. Pee Ed. Treumaņa-Swahrguļa. Latvija, 1933, 16. jūnijā.</ref> Miris 1950. gada 8. aprīlī [[Priekuļi|Priekuļu]] ciema „Leukādijās”, apbedīts turpat.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/850/|title=Datu bāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”|website=lgdb.lnb.lv}}</ref> Pēc viņa nāves tika izdotas darbu izlases „Dziesminieka sirds” (1959) un „Kur Gauja ar Raunu tiekas” (1978). == Daiļrades raksturojums == Edvards Treimanis bija Eduarda Veidenbauma skolas biedrs un gara radinieks, tomēr reti kad spējis atraisīties no publicistikas, patosa un retorikas. Labāk viņam padevās satīriskā un humoristiskā dzeja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/|title=Sākums|website=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628180028/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/}}</ref> Treimaņa dzejoļi ir vairākkārt komponēti, folklorizējusies ir dziesma „Uz kalna stāv vientulis ozols”, savukārt visvairāk komponētais dzejolis ir „Golgātas krusts”, kuru komponējis arī [[Pēteris Vasks]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4801977/erika-kigela-zilites-teksta-autora-biografijas-likloci|title=Ērika Ķiģeļa “Zīlītes” teksta autora biogrāfijas līkloči|date=2006. gada 18. okt.|website=Sejas.lv}}</ref> Īpaši populāras mūsdienās ir viņa dzejas interpretācijas popmūzikā. Populāra kļuvusi [[Ēriks Ķiģelis|Ērika Ķiģeļa]] dziesma „[[Zīlīte (dziesma)|Zīlīte]]”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dziesmas.lv/d/Zilite_-_Livi_-_Eriks_Kigelis_-_E-Treimanis-Zvargulis/80 |title=„Zīlīte” no dziesmas.lv |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180909031134/http://www.dziesmas.lv/d/Zilite_-_Livi_-_Eriks_Kigelis_-_E-Treimanis-Zvargulis/80 |archivedate={{dat|2018|09|09||bez}} }}</ref> kas 1982. gadā iekļūst [[Mikrofona aptauja 1982|Mikrofona aptauja]]s populārāko dziesmu saraksta 3. vietā, kā arī [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] „[[Taisnība (dziesma)|Taisnība]]” ar viņa vārdiem, kas 1989. gadā Atmodas notikumu laikā [[Mikrofona aptauja 1989|Mikrofona aptaujā]] iegūst 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dziesmas.lv/d/Taisniba_-_ZODIAKS_-_Janis_Lusens_-_Edvarts_Treimanis-Zvargulis/154 |title=„Taisnība” no dziesmas.lv |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150110123023/http://www.dziesmas.lv/d/Taisniba_-_ZODIAKS_-_Janis_Lusens_-_Edvarts_Treimanis-Zvargulis/154 |archivedate={{dat|2015|01|10||bez}} }}</ref> Lūsēns tolaik komponējis vēl divas „Zodiaka” dziesmu ar šī dzejnieka vārdiem — „Tēvu zeme" iekļauta diskā „[[Mirušais gadsimts (dziesmu izlase)|Mirušais gadsimts]]”, savukārt dziesma "Kas tie tādi?" izpildīta festivālā "Liepājas dzintars '89". Šajā periodā aktieris [[Edgars Liepiņš]] kopā ar savu ansambli izpilda [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] dziesmu „Latvijai” („Tikai mazuliet”) ar aktuālu politisku Treimaņa tekstu. 1992. gadā jaunā grupa „[[Prāta vētra]]” nāk klajā ar savu pirmo radio singlu „Jo tu nāc” ar Treimaņa tekstu, šī dziesma iekļauta arī grupas debijas albumā „[[Vairāk nekā skaļi]]”. Arī dziesminieks [[Haralds Sīmanis]] komponējis dziesmu ciklu ar viņa tekstiem. == Piemiņa == Katru gadu Dzejas dienu izskaņā Edvarda Treimaņa-Zvārguļa mājā „Leukādija” notiek Cēsu Dzejas un grāmatu diena. Mājas pagalmā notiek teātra izrādes un viņa atdusas vietā lasa Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.lv/Libraries/cesu-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=19734&type=1 |title=Dzejas un grāmatu diena „Leukādijā” |access-date={{dat|2014|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311083024/http://www.biblioteka.lv/Libraries/cesu-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=19734&type=1 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> == Literatūra == * Pēteris Ērmanis. Edvards Treimanis un viņa dzeja. Treimanis-Zvārgulis E. Kopoti raksti. Rīgā–Cēsīs, 1924. I. == Darbi == * Sāpēs un smaidos. I. Dzejas krājums. 1896. * Sāpēs un smaidos. II. Dzejas krājums. 1897. * Dzejas pūrs. Dzejas antoloģija. 1897. * Grēcinieka sirds. Dzejas krājums. 1899. * Jaunais Gadu simtenis. Dzejas krājums. 1900. * Ardievas jaunībai. Dzejas krājums. 1903. * Uz karstiem ķieģeļiem. Dzejas antoloģija. 1904. * Vientulība: dzejoļi. Ozols, 1905. — 93 lpp. * Epigramma. Dzejas krājums. 1906. * Sirds bērni. Dzejas krājums. 1906. * Akoti. Dzejas antoloģija. 1906. * Pēcskaņas. Dzejas krājums. 1908. * Jūtu pasaule. Dzejas antoloģija. 1909. * Gaujmalas smildziņas. Dzejas krājums. 1909. * Cietuma rozes. Dzejas krājums. 1911. * Zvārguļa Zobgala kalendārs. 1910. — 1913. * Svešumā. Dzejas krājums. 1920. * Kopoti raksti piecos sējumos. O. Jēpes izdevniecība, 1924. — 1926. * Raksturu galerija: vēsturiskas odas un poemas. Senatne, I. dal̦a. Autora izdevums, 1930. — 153 lpp. * Dziesminieka sirds: dzejas izlase. 1959. — 432 lpp. * Kur Gauja ar Raunu tiekas: izlase. "Liesma", 1978. — 374 lpp. * 150 epitafu jeb kapuzrakstu. Piemiņas panti latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds, 2017<ref>[[Pauls Bankovskis]]: [https://satori.lv/article/nekur-talak-jau-neaizskriesi Nekur tālāk jau neaizskriesi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191119111820/https://www.satori.lv/article/nekur-talak-jau-neaizskriesi |date={{dat|2019|11|19||bez}} }} Recenzija (2017.&nbsp;g. 17.&nbsp;janvārī) vietnē satori.lv.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Anda Buševica (2016. gada 6. augusts) [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/dzejniekam-politikim-izdevejam-un-kuplejistam-eduardam-treimanim.a72051/ Dzejniekam, politiķim, izdevējam un kuplejistam Eduardam Treimanim-Zvārgulim šogad 150] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160911002925/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/dzejniekam-politikim-izdevejam-un-kuplejistam-eduardam-treimanim.a72051/ |date={{dat|2016|09|11||bez}} }}. ''Augstāk par zemi''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 30. augustā. {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vidzemes guberņas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Treimanis-Zvārgulis, Edvards}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] i0c32q6b0vimmj0ebsi2eu47r5cngku 0 267530 4547557 4173870 2026-11-10T05:24:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547557 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džebs Bušs | vārds_orģ = ''Jeb Bush'' | attēls = Jeb Bush by Gage Skidmore.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 43. [[Florida]]s [[gubernators]] | term_sākums = {{dat|1999|1|5|N}} | term_beigas = {{dat|2007|1|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|2|11}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Midlenda}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Amerikāņu nācija|Amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] | māte = [[Barbara Buša]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Teksasas universitāte (Ostina)]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Eliss "Džebs" Bušs''' ({{val|en|John Ellis "Jeb" Bush}}; dzimis {{dat|1953|2|11}}) ir amerikāņu politiķis, pārstāv [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Bijis 43. [[Florida]]s štata [[gubernators]] (1999—2007). Viņš ir bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] un [[pirmā lēdija|pirmās lēdijas]] [[Barbara Buša|Barbaras Bušas]] otrais dēls un bijušā ASV prezidenta [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] brālis. Absolvējis [[Teksasas universitāte (Ostina)|Teksasas universitāti]]. Pēc tēva kļūšanas par [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] 1980. gadā pārcēlies uz Floridu. No 1986. līdz 1988. gadam bijis Floridas tirdzniecības sekretārs (''Secretary of Commerce''), no šī amata atkāpies, lai palīdzētu tēvam viņa prezidentūras kampaņā. 1994. gadā pirmoreiz kandidēja Floridas gubernatora amatam. 1998. gadā tika ievēlēts šajā amatā, 2002. gadā viņu pārvēlēja. Astoņu gadu laikā tika uzsākti vides uzlabojumi, kā arī tika uzsāktas izglītības sistēmas reformas.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Associated |first=The |url=http://jacksonville.com/apnews/stories/121406/D8M0RQ0G1.shtml |title=Gov. Jeb Bush's environmental legacy during eight years in office |publisher=Jacksonville.com |date=2006-12-14 |accessdate=2013-05-29 |archive-date=2013-05-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130514055640/http://jacksonville.com/apnews/stories/121406/D8M0RQ0G1.shtml }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://stateimpact.npr.org/florida/tag/jeb-bush/ |title=Jeb Bush &#124; StateImpact Florida |publisher=Stateimpact.npr.org |date= |accessdate=2013-05-29 |archive-date=2013-06-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130623210503/http://stateimpact.npr.org/florida/tag/jeb-bush/}}</ref> Bušs arī izbeidza Floridas ātrgaitas dzelzceļa iniciatīvu. Džebs Bušs tika minēts kā viens no vadošajiem republikāņu kandidātiem [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], taču 20. februārī, pēc neveiksmes Dienvidkarolīnas štata priekšvēlēšanās, izstājās no cīņas par Republikāņu nomināciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20150104085935/http://www.museumoffloridahistory.com/resources/collections/governors/about.cfm?id=50 Biogrāfija] {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bušs, Džebs}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] c3ztibpe7vzmb0nkz6m86e6n3gdi0wb 0 268361 4547397 4460638 2026-11-09T18:25:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547397 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Erinaceus europaeus LC0119.jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Erinaceomorpha | kārta_lv = Ežveidīgie | dzimta = Erinaceidae | dzimta_lv = Ežu dzimta | apakšdzimta = Erinaceinae | apakšdzimta_lv = Ežu apakšdzimta | ģints = Erinaceus | ģints_lv = Eirāzijas eži | suga = Erinaceus europaeus | suga_lv = Brūnkrūtainais ezis | binomial = Erinaceus europaeus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:European_Hedgehog_area2.png|thumb|center|240px]] }} '''Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis''', arī '''Eiropas ezis''' jeb '''parastais ezis'''<ref name=dab>[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/aktualitates/kukainedaji.pdf Kukaiņēdāji]{{Novecojusi saite}}</ref> (''Erinaceus europaeus'') ir [[ežu dzimta]]s (''Erinaceidae'') suga, kas pieder pie [[Eirāzijas eži|Eirāzijas ežu]] ģints. Brūnkrūtainais ezis ir [[endēms|endēma]] [[Eiropa]]s suga, kas plaši izplatīta [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]],<ref name=dab/> sākot ar [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] dienvidrietumos un beidzot ar [[Skandināvija|Skandināviju]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumiem izplatības areāla ziemeļaustrumos.<ref>Harris, S. & Yalden, D.W. (2008) Mammals of the British Isles: Handbook, 4th Edition, The Mammal Society, Southampton.</ref> Brūnkrūtainais ezis mājo arī [[Baltija]]s ziemeļos, bet nav sastopams lielā daļā [[Centrāleiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s valstu. Šī ir vienīgā ežu suga, kas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] ir tikusi introducēta [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref>[http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/03014223.1975.9517887 Some aspects of the biology of the hedgehog (ErinaceuseuropaeusL.) in the Manawatu, New Zealand]{{Novecojusi saite}}</ref> To var bieži novērot apdzīvoto vietu tuvumā. [[Senā Roma|Senajā Romā]] tos audzēja kā [[gaļa]]s dzīvniekus, kā arī, lai iegūtu [[āda|ādu]]. Tomēr lietot ezi pārtikā ir bīstami, jo eži ir dažādu [[slimība|slimību]] pārnēsātāji.<ref name=dab/> Kādreiz visas [[Eirāzijas eži|Eirāzijas ežu ģints]] sugas tika klasificētas kā viena suga — Eiropas ezis. Sistemātika mainījās 1990. gados, kad tika veikti padziļināti [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskie]] un [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi.<ref>Wilson, D. E.; Reeder, D. M., eds. (2005). [http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=13600020 Mammal Species of the World] (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. {{ISBN|978-0-8018-8221-0}}. OCLC 62265494</ref> == Latvijā == [[Attēls:Erinaceus europaeus 1.JPG|thumb|left|240px|Brūnkrūtainais ezis Latvijā ir reti sastopama ežu suga]] [[Attēls:Erinaceus europaeus leg (1).jpg|thumb|left|240px|Ķepām ir pieci pirksti, attēlā priekškāja]] [[Latvija|Latvijā]] brūnkrūtainais ezis sastopams samērā reti.<ref name=dzied>[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=43&fdzv=330 Zīdītāji. Eži]</ref> Sugas izplatības areāls Latviju sasniedzis caur Skandināviju, apmetot loku ap [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], no [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s iesniedzas [[Vidzeme|Vidzemē]] līdz vismaz [[Daugava]]s labajam krastam. Mājo galvenokārt mežos, sīkmežos, birzīs, mežmalās, krūmājos, retāk sastopams dārzos un parkos.<ref name=brun/> Latvijā mājo vēl viena ežu suga — [[ziemeļu baltkrūtainais ezis]] (''Erinaceus roumanicus''), kura ir bieži sastopama un ir izplatīta visā valsts teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/erinaceus-concolor-martin/ |title=Latvijas Daba: Baltkrūtainais ezis |access-date={{dat|2014|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150626101447/http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/erinaceus-concolor-martin/ |archivedate={{dat|2015|06|26||bez}} }}</ref> Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un vislabāk atšķiramas, apskatot vēderu. Brūnkrūtainajam ezim uz krūtīm ir izteikts brūns laukums. Baltkrūtainajam viss vēders ir bālgani pelēcīgs.<ref name=dzied/> Brūnkrūtainais ezis ir arī nedaudz mazāks.<ref name=dab/> Pastāv viedoklis, ka agresīvākais un spēcīgākais baltkrūtainais ezis izspiež brūnkrūtaino ezi no aizņemtajām teritorijām.<ref name=brun/> == Izskats == Brūnkrūtainais ezis ir neliels [[zīdītājs]] ar kompaktu, apaļīgu ķermeni. Pieauguša dzīvnieka garums ir apmēram 20—31 [[centimetrs|cm]], bet svars atkarīgs no sezonas. Rudenī pirms ziemas miega ezim ir uzkrātas [[tauki|tauku]] rezerves. Vasarā brūnkrūtainais ezis sver 600—800 [[grams|g]], rudenī apmēram 1000—1600 g,<ref name=brun/><ref name=reev/> tipiski sverot līdz 1200 gramiem.<ref name=adw/> Lielākā zināmā masa ir bijusi 2 kg.<ref name=reev>Reeve, N. J. (1994) Hedgehogs. T & AD Poyser Ltd., London. p16</ref> [[Tēviņš|Tēviņi]] vidēji ir lielāki nekā [[mātīte]]s. [[Galva]] salīdzinoši neliela, ķīļveidīga, ar noapaļotām, labi attīstītām, bet īsām ausīm (2,3—3,5 cm), ar apaļām, melnām acīm un nelielu, izstieptu, smailu, ļoti kustīgu, allaž mitru purniņu. [[Kājas]] īsas, turklāt pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām, ķepām pieci [[pirksti]]. Trīs vidējie pirksti labi attīstīti un samērā gari, bet abi malējie ķepas abās malās īsāki un vājāki. [[Nagi]] gari. [[Aste]] ļoti īsa, apmēram 2,3—3,7 cm.<ref name=brun>[http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/erinaceus-europaeus-l/ Latvijas daba: Brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus)]</ref> Kā visi [[eži]] brūnkrūtainais ezis no virspuses ([[mugura]]s un sāniem) segts ar gludām, spīdīgām, ap 2 cm garām adatām. Pieaugušam ezim ir apmēram 5000—6000 adatu.<ref name=brun/><ref name=mor>Morris, P. A. (2006) The New Hedgehog Book. Whittet Books, London.</ref> Dzīvnieks izskatās pelēkbrūns, lai gan brūnās adatas ir izraibinātas ar tumšām un baltām šķērsjoslām. Kad dzīvnieks ir mierīgs, adatas guļ slīpi, novietojušās cita pār citu kā jumta dakstiņi, bet briesmu gadījumā ezis saritinās kamolā, izslejot adatas stāvus. Turklāt tās novietojas tā, ka smailes vērstas krusteniski dažādos virzienos.<ref name=brun/> Starp adatām aug daži ļoti tievi, gari [[mati]]. Adatas pakāpeniski izkrīt un to vietā aug jaunas. Adataino bruņu priekšgalā ir kaila (ar adatām un apmatojumu nesegta) ādas iežmauga, lai ezim būtu vieglāk saritināties kamolā. Pārējās ar adatām nesegtās ķermeņa daļas klāj raupjš, tomēr salīdzinoši mīksts matojums. Apmatojuma, ieskaitot adatas, maiņa norit ļoti lēni un pakāpeniski.<ref name=brun/> Apmatojuma krāsa ķermeņa apakšpusē pelēka ar dažādām nokrāsām, no kakla līdz anālajai atverei stiepjas zīmīga brūnganā josla. Galva un sāni tumšāki par kaklu, krūtīm un vēderu.<ref name=brun/> Retos gadījumos sastopamas arī gaišas formas, tomēr tie nav dzīvnieki [[albīnisms|albīni]], jo šiem ežiem, lai arī adatas ir gaišā smilšu krāsā, acis ir [[melns|melnas]]. Visbiežāk gaišie eži sastopami [[Orkneju salas|Orkneju salā]] [[Nortronaldseja|Nortronaldsejā]] un [[Normandijas salas|Normandijas salā]] [[Oldernija|Oldernijā]]. Gaišie eži šajās populācijās sastāda 25%.<ref>Morris, P. A. & Tutt, A. (1996) Leucistic hedgehogs on the island of Alderney. Journal of Zoology, 239, 387-389.</ref> Vēl retāk nekā gaišie eži ir sastopami albīnie eži.<ref name=dab/><ref name=mor/> == Uzvedība == [[Attēls:Igel01.jpg|thumb|240px|Aktīvs nakts laikā, iestājoties krēslai, bet pavasarī sastopams arī gaišajā diennakts laikā]] [[Attēls:Erinaceus europaeus I.jpg|thumb|240px|Briesmu gadījumā brūnkrūtainais ezis saveļas kamolā]] [[Attēls:Erinaceus-europaeus 2.jpg|thumb|240px|Ienaidnieks ezim var piekļūt tikai tad, ja tam izdodas dzīvnieku apvelt uz muguras]] Brūnkrūtainais ezis ir vientuļnieks un [[nakts]] dzīvnieks, kļūst aktīvs vakara krēslas stundās, tomēr pavasarī nereti sastopams arī gaišajā diennakts periodā.<ref name=brun/> Dzimumbriedumu sasnieguši tēviņi ir ļoti agresīvi viens pret otru. Ezis parasti pārvietojas vienmērīgos, ātros soļos, ik pa laikam apstājoties un ošņājot gaisu, bet spēj arī samērā ātri skriet un lekt. Nelabprāt, tomēr, ja nepieciešams, samērā labi peld.<ref name=brun/> Ezim galvenās maņas ir [[oža]] un [[dzirde]]. Brūnkrūtainais ezis izdala specifisku muskusa smaku. Tas regulāri iezīmē savu apdzīvojamo teritoriju un aktīvi aizsargā to no sugas brāļiem. Ezis ir pēdminis un atbalstās uz visas [[pēda]]s apakšējās virsmas. Ejot izpleš pirkstus, turklāt priekškājām mazliet vairāk nekā pakaļkājām. Ar samērā garo vidējo pirkstu palīdzību regulāri tīra adatas.<ref name=brun/> Brūnkrūtainais ezis sastopams dažādos [[biotops|biotopos]], gan cilvēku neskartās dabas ainavās, gan apdzīvoto vietu tuvumā. Tas mājo [[mežs|mežā]], [[pļava|pļavās]], ganībās, krūmājos, [[augļi|augļu]] dārzos, [[vīnoga|vīnogulāju]] laukos un [[parks|parkos]]. Šīs sugas ežiem labāk patīk apmesties zemienēs līdz 400—600 metriem [[virs jūras līmeņa]], retāk tas sastopams [[kalns|kalnos]] ([[Alpi|Alpos]] un [[Pireneji|Pirenejos]]) līdz 1500—2000 metriem.<ref>Mitchell-Jones, A.J.; Amori, G.; Bogdanowicz, W.; Krystufek, B.; Reijnders, P.J.H.; Spitzenberger, F.; Stubbe, M.; Thissen, J.B.M.; Vohralik, V.; Zima, J. (1999) The atlas of European mammals, Poyser London. pp38-39.</ref> Brūnkrūtainais ezis nelabprāt uzturas [[skujkoki|skujkoku]] mežos, iespējams, tādēļ, ka ziemas guļai šādā mežā trūkst materiāla migas iekārtošanai.<ref name=mor/> === Hibernācija === Brūnkrūtainais ezis [[ziema]]s sezonā, īpaši reģionos ar aukstu ziemu ieslīgst [[ziemas miegs|ziemas miegā]] laikus sagatavotā migā, kas rūpīgi izveidota no sausas zāles, lapām. Ziemošanas miga var būt ierīkota dažādās vietās: zem [[koks|koka]] saknēm, zem nogāzta koka stumbra, zem kritalu un [[lapas|lapu]] kaudzes un zem bieza žagaru krāvuma, [[ala|alā]], kā arī zem kādas būves pamatiem. Guļa Latvijā sākas [[oktobris|oktobrī]] vai [[novembris|novembrī]].<ref name=brun/> Siltākos reģionos, kuros ziemas laikā pietiek barības, ezis var vispār negulēt ziemas miegu.<ref name=prim/> Liela daļa ziemas laikā pamostas vismaz vienu reizi, reizēm pēc pamošanās ezis nomaina esošo migu pret siltāku.<ref name=prim/> Reizēm tēviņš un mātīte ziemas guļā dodas kopīgā migā.<ref name=prim>{{Tīmekļa atsauce |url=http://primaryfacts.com/4758/when-do-hedgehogs-hibernate/ |title=When do hedgehogs hibernate? |access-date={{dat|2015|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150117030747/http://primaryfacts.com/4758/when-do-hedgehogs-hibernate/}}</ref> Hibernācijas laikā [[vielmaiņa]] kļūst ļoti lēna, [[sirds]] darbība palēninās no 190 sitieniem [[minūte|minūtē]] līdz 20 sitieniem minūtē, arī elpošana kļūst ļoti lēna — viena vai divas ieelpas minūtē.<ref name=prim/> Dzīvnieka ķermeņa temperatūra samazinās līdz 10°C.<ref name=fact>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.motlies.com/factsheets/hedgehog-facts/ |title=Hedgehog Facts |access-date={{dat|2015|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150211104400/http://www.motlies.com/factsheets/hedgehog-facts/ }}</ref> Vienīgais, kas uztur ezi pie dzīvības, ir tā tauku rezerves, kurām jābūt pietiekami lielām, lai dzīvnieks izdzīvotu.<ref name=prim/> Ja ķermeņa temperatūra nokrīt zemāk par 1°C, ezis nosalt. Šādos gadījumos kā aizsardzības mehānisms nostrādā trīcēšana un sirds sāk sisties biežāk, veicinot ķermeņa sasilšanu. Ezis mostas, kad gaisa temperatūra sasniedz +15°C.<ref name=brun/> [[Pavasaris|Pavasarī]] pēc ziemas miega ezis pamostas par ⅓ vieglāks kā ieslīgstot hibernācijā. Pamodies dzīvnieks ir izsalcis un ļoti izslāpis.<ref name=prim/> Siltajā sezonā midzeņus neveido, bet dienas pavadīšanai izmanto dažādas dabiskas slēptuves. === Ienaidnieki === Briesmu gadījumā brūnkrūtainais ezis parasti nevis bēg, bet saritinās kamolā. Lielākā daļa [[plēsēji|plēsēju]] ar adatām arī tiek aizbaidīti. Pirms sagrābšanas plēsējs cenšas ezi apvelt uz muguras.<ref>Owls of the World by Konig, Weick & Becking. Yale University Press (2009), {{ISBN|0300142277}}</ref> Tā galvenie dabiskie ienaidnieki ir liela auguma [[pūču dzimta|pūces]], īpaši [[ūpis|ūpji]], [[klinšu ērglis|klinšu ērglļi]], [[āpsis|āpši]], [[mežacūka]]s, [[meža cauna]]s, [[rudā lapsa|lapsas]] un [[suns|suņi]]. Ļaunumu nodara arī neuzmanīgi transporta līdzekļu vadītāji un kūlas dedzinātāji. Ežus līdz nāvei var novārdzināt vairākas infekcijas [[slimība]]s, turklāt visi savvaļas eži ir invadēti ar dažādiem gan ārējiem, gan iekšējiem [[parazīti]]em.<ref name=brun/> Visbiežāk eži mirst hibernācijas laikā, nepārciešot ziemu. Ziemošanu nelabvēlīgi ietekmē ilgstošs kailsals, plāna [[sniegs|sniega]] kārta, pavasara pali, ja tiem seko sals. Šādos apstākļos var aiziet bojā vairāk par pusi iepriekšējā vasarā dzimušo ežu.<ref name=brun/> == Barība == Brūnkrūtainais ezis kā visi eži salīdzinoši ar savu lielumu daudz ēd. Ēdot parasti raksturīgi šmaukstina un pēc ēšanas sevi aplaiza.<ref name=brun/> Ezis ir [[visēdājs]] un visu, ko vien var atrast un noķert, apēd. Galvenokārt tas pārtiek no [[kukaiņi]]em (arī indīgajiem), to olām un [[kāpuri]]em, [[tārpi]]em (visiecienītākās ir [[sliekas]]), [[gliemji]]em. Ēd arī [[mitrene]]s, [[simtkājis|simtkājus]], [[zirnekļi|zirnekļus]]. Reizēm noķer kādu [[abinieki|abinieku]], [[rāpuļi|rāpuli]], izēd uz zemes ligzdojošu [[putni|putnu]] perēkļus, peļveidīgo [[grauzēji|grauzēju]] midzeņus.<ref name=brun/> Barojas arī ar zālaugiem, lapām, dažādiem [[augļi]]em, [[oga|ogām]], [[sēnes|sēnēm]]. Reizēm barojas arī ar [[maita|maitu]].<ref name=diet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wildpro.twycrosszoo.org/S/0MInsectivor/Erinaceidae/Erinaceus/Erinaceus_europaeus/08WEHNatDiets.htm |title=West European Hedgehog Natural Diet |access-date={{dat|2015|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121222002003/http://wildpro.twycrosszoo.org/S/0MInsectivor/Erinaceidae/Erinaceus/Erinaceus_europaeus/08WEHNatDiets.htm |archivedate={{dat|2012|12|22||bez}} }}</ref> Ēšanas ieradumi atkarīgi no izplatības reģiona un dzīvnieka vecuma.<ref name=diet/> Viens ezis spēj uzturēt vidēji lielu dārzu tīru no kukaiņiem, jo katru nakti apēd apmēram 200 g kukaiņu<ref name=fact/> un līdz 40 gliemežiem.<ref name=brit>[http://www.animalcorner.co.uk/britishwildlife/hedgehog.html Animal Corner: Hedgehogs]</ref> Diemžēl kukaiņi, kas apstrādāti ar [[pesticīdi]]em, ietekmē arī ezi un var izraisīt pat tā nāvi.<ref name=fact/> Ir plaši iesakņojies uzskats, ka ezis jāpiebaro ar [[piens|pienu]], tomēr ezi nevajadzētu barot ar pienu, jo tas ir dzīvniekam kaitīgs un izraisa tam vēdergraizes.<ref name=fact/><ref name=brit/> == Vairošanās == [[Attēls:Erinaceus europaeus in Avesta 01.jpg|thumb|240px|Māte ar mazuli]] Brūnkrūtainais ezis dzimumbriedumu sasniedz apmēram 10 mēnešu vecumā. Par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Kā visiem ežiem arī brūnkrūtainajam ezim ir [[poligāms|poligāmas]] attiecības. Vairošanās periods sākas pēc hiberinācijas, Latvijā tas ir [[aprīlis|aprīlī]]. [[Riests|Riesta]] laikā tēviņi mēdz doties tālākos pārgājienos, lai atrastu mātīti. Pārošanās periodā dzīvniekus var novērot ne tikai pa pāriem, bet arī nelielās grupiņās, kas sastāv no vienas mātītes un diviem vai trijiem tēviņiem, kuri cits pret citu izturas agresīvi. Aplidojot mātīti, tēviņš svilpdams tekalē ap viņu,<ref name=brun/> mezdams loku pēc loka, līdz sapārojas. Var paiet vairākas stundas tēviņam riņķojot ap mātīti. Ja mātīte turpina nepieņemt tēviņu, kas izpaužas izslietās adatās, tēviņš beidzot atkāpjas un pamet mātīti. Ja mātīte pieņem partneri, tā noglauž adatas un pieplok pie zemes. Pēc vairākkārtējas sapārošanās tēviņš partneri atstāj.<ref name=adw>[http://animaldiversity.org/accounts/Erinaceus_europaeus/ ADW: Erinaceus europaeus]</ref> Latvijā ežiem ir viens metiens,<ref name=brun/> bet siltākos reģionos var būt arī divi metieni.<ref name=adw/> Grūsnības periods ilgst 31—35 dienas. Metienā 2—8 mazuļi, tipiski 4—5. Ziemeļos dzīvojošiem ežiem metiens ir lielāks kā dienvidos dzīvojošiem. Mātīte mazuļiem izveido midzeni, kas parasti atrodas biezos krūmos, aizaugušā bedrē vai alā. Miga ir lodveidīga, apmēram 15—20 cm plata, kas parasti darināta no sausām lapām un zāles, bet iekšpuse izklāta ar [[sūnas|sūnām]]. Mazuļi piedzimst [[aklums|akli]] un kaili, to mīkstās adatas apslēptas zem īpašas ādas plēves, kas pēc 36 stundām izzūd. Ežu mazuļu ķermenīšu virspusi un sānus pārklāj gaišas, mīkstas un reti augošas adatas. Pieaugot adatu skaits aizvien palielinās, mazuļi tās spēj mazliet arī sasliet un šo spēju izmanto, lai savstarpēji cīnītos par piekļūšanu pie zīdekļa. Pēc 2 nedēļām mazuļiem atveras acis, mīkstās adatas nomainās pret jaunām — cietākām, tumšākām. Ežu mazuļi šajā vecumā jau prot savilkties arī kamolā. Nepilna mēneša vecumā ežu mazuļi sāk patstāvīgi staigāt un dodas mātei līdzi barības meklējumos. Zīdīšanas periods ilgst apmēram mēnesi. Pēc tā beigām jaunā paaudze drīz kļūst patstāvīga.<ref name=brun/> Brūnkrūtainā eža dzīves ilgums ir 5—6 gadi.<ref name=brun/><ref name=adw/> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20160304222346/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=64&what=24 Adatainais kaimiņš] *[https://web.archive.org/web/20150108002936/http://www.arkive.org/hedgehog/erinaceus-europaeus/ ARKive: Hedgehog (Erinaceus europaeus)] *[https://web.archive.org/web/20160305173637/http://pioneerunion.ca.schoolwebpages.com/education/components/scrapbook/default.php?sectiondetailid=2057 Virtual Zoo: Western European Hedgehog] [[Kategorija:Eirāzijas eži]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] m3bo98shbzjvpqn6ou4gotj8xfaaltm 0 269244 4547710 3999455 2026-11-10T11:15:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547710 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Major Lazer Lean On (singls).jpg|thumb|200px|[[Major Lazer]] feat. [[MØ]] & [[Dj Snake]] singla "Lean On" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 3 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2015. gads|2015]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā par dziesmām ir balsots, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt, reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. == 1. vietas dziesmu saraksts == {{EHR topa statistika | nosaukums = 2015. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 237 | dziesmu sk top10 = 96 | ned 1sk1 = 8 | ned 1dz1 = [[Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Adele (dziedātāja)|Adele]] — Hello | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] — Reality<br />[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] — Supergirl<br />[[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] — Sugar | ned 10sk1 = 18 | ned 10dz1 = [[Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do<br />[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] — Supergirl | ned 10sk2 = 17 | ned 10dz2 = [[Lost Frequencies]] — Are You With Me | ned 10sk3 = 16 | ned 10dz3 = [[Major Lazer]] feat. [[M0]] & [[DJ Snake]] — Lean On<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love | ned 40sk1 = 25 | ned 40dz1 = [[Major Lazer]] feat. [[M0]] & [[DJ Snake]] — Lean On<br />[[Lost Frequencies]] — Are You With Me | ned 40sk2 = 23 | ned 40dz2 = [[Tiesto]] feat. [[KSHMR]] & [[Vassy]] — Secrets<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] — How Deep Is Your Love | ned 40sk3 = 22 | ned 40dz3 = [[Ellie Goulding]] — Love Me Like You Do | jaun sk1 = 4 | jaun dz1 = [[Dzeko & Torres]] feat. [[Delaney Jane]] & [[Tiesto]] — L'amour Toujours | jaun sk2 = 5 | jaun dz2 = [[Flo Rida]] feat. [[Sage The Gemini]] & [[Lookas]] — G.D.F.R. | jaun sk3 = 6 | jaun dz3 = [[Sam Smith]] — Like I Can<br />[[Ellie Goulding]] — On My Mind }} [[Attēls:Ellie_Goulding_-_Love_Me_Like_You_Do.png|thumb|200px|[[Ellie Goulding]] singla "Love Me Like You Do" vāka noformējums.]] [[Attēls:Are-You-With-Me-Lost-Frequencies.jpg|thumb|200px|[[Lost Frequencies]] singla "Are You With Me" vāka noformējums.]] [[Attēls:Calvin_Harris_and_Disciples_-_How_Deep_Is_Your_Love.png|thumb|200px|[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] singla "How Deep Is Your Love" vāka noformējums.]] [[Attēls:Annanaklabsupergirl.jpg|thumb|200px|[[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] singla "Supergirl" vāka noformējums.]] {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[9. janvāris]] || [[OneRepublic]] || I Lived |- | [[16. janvāris]] || [[Hozier]] || Take Me To Church |- | [[23. janvāris]] || [[Ed Sheeran]] || Thinking Out Loud |- | [[30. janvāris]] || [[Kwabs]] || Walk |- | [[6. februāris]] || [[Lost Frequencies]] || Are You With Me |- | [[13. februāris]] || [[Kwabs]] || Walk |- | [[20. februāris]] || [[Ellie Goulding]] || Love Me Like You Do |- | [[27. februāris]] || Ellie Goulding || Love Me Like You Do |- | [[6. marts]] || [[Kwabs]] || Walk |- | [[13. marts]] || [[Ellie Goulding]] || Love Me Like You Do |- | [[20. marts]] || Ellie Goulding ||Love Me Like You Do |- | [[27. marts]] || [[Ed Sheeran]] feat. [[Rudimental]] || Bloodstream |- | [[3. aprīlis]] || [[Ellie Goulding]] || Love Me Like You Do |- | [[10. aprīlis]] || Ellie Goulding || Love Me Like You Do |- | [[17. aprīlis]] || Ellie Goulding || Love Me Like You Do |- | [[24. aprīlis]] || Ellie Goulding ||Love Me Like You Do |- | [[1. maijs]] || [[Ed Sheeran]] feat. [[Rudimental]] || Bloodstream |- | [[8. maijs]] || [[Major Lazer]] feat. [[MØ]] & [[Dj Snake]] || Lean On |- | [[15. maijs]] || [[Wiz Khalifa]] feat. [[Charlie Puth]] || See You Again |- | [[22. maijs]] || Wiz Khalifa feat. Charlie Puth || See You Again |- | [[29. maijs]] || [[Major Lazer]] feat. [[MØ]] & [[Dj Snake]] || Lean On |- | [[5. jūnijs]] || Major Lazer feat. MØ & Dj Snake || Lean On |- | [[12. jūnijs]] || [[Aminata Savadogo|Aminata]] || [[Love Injected]] |- | [[19. jūnijs]] || Aminata || Love Injected |- | [[26. jūnijs]] || [[Måns Zelmerlöw]] || Heroes |- | [[3. jūlijs]] || [[Aminata Savadogo|Aminata]] || [[Love Injected]] |- | [[10. jūlijs]] || [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] || Reality |- | [[17. jūlijs]] || [[Avicii]] || Waiting For Love |- | [[24. jūlijs]] || [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] || Reality |- | [[31. jūlijs]] || [[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] || Supergirl |- | [[7. augusts]] || [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] || Reality |- | [[14. augusts]] || [[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] || Supergirl |- | [[21. augusts]] || [[Lost Frequencies]] feat. [[Janieck Devy]] || Reality |- | [[28. augusts]] || [[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] || Supergirl |- | [[4. septembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] || How Deep Is Your Love |- | [[11. septembris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] || Sugar |- | [[18. septembris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] || How Deep Is Your Love |- | [[25. septembris]] || [[Anna Naklab]] feat. [[Alle Farben]] & [[Younotus]] || Supergirl |- | [[2. oktobris]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Disciples]] || How Deep Is Your Love |- | [[9. oktobris]] || [[Zara Larsson]] || Lush Life |- | [[16. oktobris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] || Sugar |- | [[23. oktobris]] || Robin Schulz feat. Francesco Yates || Sugar |- | [[30. oktobris]] || [[Ellie Goulding]] || On My Mind |- | [[6. novembris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[Francesco Yates]] || Sugar |- | [[13. novembris]] || [[Adele (dziedātāja)|Adele]] || Hello |- | [[20. novembris]] || Adele || Hello |- | [[27. novembris]] || Adele || Hello |- | [[4. decembris]] || [[Rudimental]] feat. [[Ed Sheeran]] || Lay It All On Me |- | [[11. decembris]] || [[Adele (dziedātāja)|Adele]] || Hello |- | [[18. decembris]] || Adele ||Hello |- | [[25. decembris]] || [[Wham!]] || Last Christmas |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2015. gads mūzikā]] qg2vklv6sdkyr8sw6m5bkv6chws29zj 0 269988 4547484 4510557 2026-11-09T23:15:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547484 wikitext text/x-wiki '''Datora radīti attēli''', bieži izmantots saīsinājums angļu valodā '''CGI''' (no {{val|en|computer-generated imagery}}), ir [[datorgrafika]]s izmantošana, lai radītu vai palīdzētu attēlu radīšanā [[māksla|mākslā]], drukātajos medijos, [[videospēle|videospēlēs]], [[Kinofilma|filmās]], televīzijas programmās, [[Reklāma|reklāmās]], [[video]]klipos un [[Simulācija|simulatoros]]. Vizuālās ainas var būt gan dinamiskas, gan statiskas, un tās var būt divdimensiju (2D), lai gan termins CGI visbiežāk tiek izmantots attiecībā uz [[trīsdimensiju telpa|3D datorgrafiku]], kas izmantota, lai radītu ainas vai [[Specefekts|specefektus]] filmās un televīzijā. CGI var izmantot arī individuāli lietotāji, un to var rediģēt ar tādām programmām kā ''[[Windows Movie Maker]]'' vai ''[[iMovie]]''. Termins [[datoranimācija]] attiecas uz dinamisko CGI, kas attēlota kā filma. Termins [[virtuālā pasaule]] attiecas uz interaktīvām vidēm, kurās darbojas aģenti. Datorgrafikas programmatūra tiek izmantota, lai iegūtu datora radītus attēlus filmām, utt. CGI programmatūras pieejamība un arvien lielākais datoru jaudīgums ir ļāvis individuāliem māksliniekiem un maziem uzņēmumiem radīt profesionāla līmeņa filmas, spēles un [[tēlotāja māksla|tēlotājmākslu]] ar saviem mājas datoriem. Tas ir radījis interneta subkultūru ar pašai savu globālo slavenību, klišeju un tehniskās leksikas kopumu. CGI evolūcija noveda pie [[virtuālās kinematogrāfijas]] rašanās 90. gados, kur datora [[simulētās]] [[Kamera (ierīce)|kameras]] darbību neierobežo [[fizika]]s likumi. == Statiskie attēli un ainavas == [[Attēls:FractalLandscape.jpg|thumbnail|Fraktāļu ainava]] Animētie attēli veido ne tikai daļu no datorgrafikas attēliem; arī dabiska izskata ainavas [[fraktālās ainavas]] tiek veidotas ar datora [[Algoritms|algoritmiem]]. Vienkāršs veids kā radīt fraktāļu/fraktālās virsmas ir izmantot [[triangulārā tīkla metode]]s paplašinājumu, balstoties uz ''[[de Rham]]'' [[līnija|līknes]] konstrukcijas speciālo gadījumu, piemēram, viduspunkta/centra nobīdi. Piemēram, algoritms var sākties ar lielu [[Trijstūris|trijstūri]], tad rekursīvi pietuvināties, sadalot to četros mazākos [[Serpinska trijstūros]], tad interpolēt tuvāko kaimiņu katra punkta augstumus. [[Brauna virsmu]] var radīt ne tikai pievienojot trokšņus līdz ar jaunu līniju krustpunktu radīšanu, bet arī pievienojot papildu trokšņus vairākos tīkla līmeņos. Tādējādi var tikt radīta [[topogrāfiskā karte|topogrāfiska karte]] ar dažādiem augstuma līmeņiem, izmantojot samērā vienkāršus fraktāļu algoritmus. Daži tipiski un viegli programmējami fraktāļi, kas tiek izmantoti CGI, ir [[plazma]]s fraktālis un daudz dinamiskākais nepilnību fraktālis. == Arhitektūras ainavas == [[Attēls:Lone House.jpg|thumbnail|Datorā radīts ēkas attēls, radīts programmā ''[[Blender]]'']] Mūsdienu [[arhitekts|arhitekti]] izmanto datorgrafikas firmu pakalpojumus, lai radītu trīsdimensionālus modeļus gan klientiem, gan celtniekiem. Šie datora radītie modeļi var būt daudz precīzāki nekā tradicionālie rasējumi. Arhitektūras animācija (kas interaktīvo attēlu vietā nodrošina animētas filmas ar ēkām) var arī tikt izmantota, lai redzētu iespējamo ēkas iekļaušanos apkārtējā vidē un tās saistību ar apkārtesošajām ēkām. Arhitektūras telpas radīšana bez papīra un zīmuļa izmantošanas tagad ir plaši pieņemta prakse, kurā tiek izmantotas vairākas datorizētas arhitektūras dizaina sistēmas. [[Arhitektūras modelēšana]]s instrumenti arhitektam ļauj vizualizēt telpu un veikt interaktīvas "pastaigas", tādējādi nodrošinot "interaktīvas vides" gan [[pilsētvide|urbānajā]], gan celtniecības līmenī. Noteiktas izmantošanas iespējas arhitektūrā iekļauj ne tikai ēku struktūru specifikāciju (tādas kā sienas un logi) un "pastaigas", bet arī gaismas efektus un to, kādu efektu saules gaisma atstās uz noteiktu konstrukciju dažādos dienas laikos. Arhitektūras modelēšanas instrumenti arvien vairāk ir izvietoti [[Internets|internetā]]. Tomēr internetā izvietoto sistēmu kvalitāte joprojām atpaliek no tās, kas ir sarežģītajām, uzņēmumu radītajām modelēšanas sistēmām. Dažās lietojumprogrammās datorgrafikas attēli ir izmantoti, lai parādītu vēsturisku ēku reverso inženieriju. Piemēram, datora radīta rekonstrukcija klosterim, kas atrodas [[Gorgentāle]], [[Vācija|Vācijā]], tika izveidota no klostera drupām, tomēr tā nodrošina skatītājam iespēju redzēt un sajust, kā ēka savulaik izskatījās. == Anatomiski modeļi == {{skatīt arī|anatomija|bioloģisks ķermenis|fizikāls ķermenis}} [[Skeletveida animācija]] ne vienmēr ir [[Anatomija|anatomiski]] precīza un pareiza. Taču [[Zinātniskais skaitļošanas un attēlveidošanas institūts]] ir attīstījis anatomiski precīzu, reālistisku modeli, kas panākts ar datora prasmju palīdzību. Datorā veidoti analītiskie modeļi var tikt izmantoti kā izglītojoša, tā operāciju veicinošu iemeslu dēļ. Šie modeļi lieliski var noderēt [[medicīna]]s studentiem, lai mācītos no medicīniskiem attēliem. Modernajā medicīnā īpašie pacienti tiek modelēti un konstruēti "datora palīgķirurģijā". Virtuālā vidē, kurā, piemēram, pilnīgas [[ceļa aizvietošanas]] gadījumā, izveido pacienta slimo ķermeņa daļu un ar datora palīdzību, lai nekļūdītos operācijas laikā, visu vispirms izstrādā un "izoperē" datorā. Tādējādi samazinās risks kļūdīties operācijas laikā. == Apģērba un ķermeņa attēlu radīšana == [[Attēls:Wet Fur - CGI.jpg|thumbnail|Datorā radīts slapja kažoka attēls]] [[Apģērbs|Apģērbu]] modelēšana tiek piemērota trim grupām — 1) [[Ģeometrija|ģeometriski]]-[[Mehānika|mehānisku]] struktūru krustošanās; 2) nepārtraukts mehāniskās elastības slānis; 3) ģeometriski mikroskopiskas auguma iezīmes. Padarīt digitālo raksturu apģērbos reālistisku, vēl joprojām ir animatoru klupšanas akmens. Papildu izmantošana filmās, reklāmās un cita veida publiskos atainojumos, kā arī datorā veidotu apģērbu attēli tiek ļoti plaši izmantoti modes industrijā, lai viegli parādītu vēlamo rezultātu. Pats lielākais izaicinājums animatoriem ir ļoti ticama [[cilvēka āda]]s attēlu veidošana. Arī šī sadaļa sevī ietver trīs grupas — 1) foto reālisms attēlo ļoti ticamu cilvēka ādas attēlu, 2) fizikālais reālisms attēlo ticamas kustības, 3) funkcionālais reālisms atdarina īsta cilvēka darbības. Augstvērtīgākās redzamās iezīmes ir panāktas, ja ir manāmas tādas iezīmes kā [[krunciņas]] un ādas [[poras]], kuras var sasniegt pat 100 [[mikrometris|mikrometrs]] vai 0,1 [[milimetrs]] lielumu. Āda var tikt modelēta 7D [[Dimensija|dimensionālā]] kopumā. == Interaktīvā modelēšana un vizualizācija == [[Interaktīvā modelēšana]] ir vispārpieņemts termins, kas pierāda kāda atveidojuma ļoti dinamisku un pieejamu attēlojumu no dažādiem skatu punktiem. Pielietojums var būtiski atšķirties, sākot ar vizualizācijas modeļu dinamikas panākšanu konkrētās datoru dizaina programmās. Modeļa attēlošana var atbilst noteiktām vizuālām ainām, kas mainās lietotājam līdzdarbojoties ar konkrēto sistēmu. Abstraktā līmenī, interaktīvā modelēšana ietver sevi terminu "datu cauruļvadi", kurā izejas dati tiek pārvaldīti un tie pārbauda, lai tie būtu piemēroti vizualizācijas modelēšanai. To bieži sauc par "vizualizācijas datiem". == Virtuālā pasaule == [[Virtuālā pasaule]] ir neīsta vide, kas ļauj lietotājam mijiedarboties ar animēto tēlu vai integrēties animētā tēlā tādā kā [[avatarā]]. Virtuālā pasaule ir radīta, lai to apdzīvotu un integrētos tajā. Termins virtuālā pasaule mūsdienās ir jau uztverams kā sinonīms interaktīvajai 3D virtuālajai videi, kur lietotājs var sev pieņemt avatara tēlu. Šie avatari pārsvarā tiek attēloti kā burtiski, divdimensionāli vai trīsdimensionāli attēlojumi, lai gan atsevišķas formas ir iespējamas (piemēram, dzirde). Dažas, bet ne visas, virtuālās pasaules pieļauj vairāku lietotāju skaitu. == Datoranimācija == Kamēr CGI attēli un ainavu attēli var būt statiski, terminu [[datoranimācija]] lieto filmās, kurās attēls līdzinās dinamiskam attēlam. Vispārējos vilcienos, termins datoranimācija atsaucas uz dinamiskiem attēliem, kas nepieļauj lietotāja mijiedarbību, bet termins virtuālā pasaule tiek izmantots un lietots interaktīvās animācijas vidē. Datoranimācija būtībā ir digitāls pēctecis apstāšanās kustības (''[[stop motion]]'') mākslai, kuru izmanto 3D modeļos un kadrs-pēc-kadra animācijās 2D ilustrācijās. Datorilustrētās animācijas ir daudz labāk kontrolējamas nekā citi fizikāli bāzēti procesi, piemēram, [[Miniatūra|miniatūru]] procesu uzbūve, tādi kā šāvienu efekti. Tas paver iespējas attēlu veidošanai, ko nevar panāk nekādas citas tehnoloģijas. Tas palīdz arī virtuālā vidē grafiķim ražot tādu saturu, kurā var iztikt bez aktieriem, neizmantojot nekādus aksesuārus vai citus atribūtus. Lai izveidotu kustību ilūziju, attēls var tikt radīts datora ekrānā un tikt vairākkārt aizstāts ar jaunu attēlu, kas ir līdzīgs iepriekšējam, bet tikt nedaudz uzlabots laika ziņā (parasti tas ir ar ātrumu 24 vai 30 kadri sekundē). == Skatīt arī == {{div col}} * [[Renderēšana]] * [[Fotogrāfija]] * [[Attēls]] * [[3D modelēšana]] * [[3D datorgrafikas programmas]] * ''[[Adobe Photoshop]]'' * ''[[Blender]]'' * [[Audumu modelēšana]] * [[Brīvformu virsmas modelēšana]] * [[Datorizēta sejas animēšana]] * [[Trijstūra tīkls]] {{div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20060901134009/http://accad.osu.edu/~waynec/history/ID797.html Datorgrafikas un Animāciju vēsture] — [[Ohio State University]] mājaslapa, kas ietver visu nepieciešamo materiālu (video, tekstu nosaukumi, saites). * [http://www.cg101.com CG101: A Computer Graphics Industry Reference] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024171825/http://www.cg101.com/ |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} {{ISBN|073570046X}} Īpaša vēsture par datora pirmsākumiem un agro datorgrafikas produkciju. * ''[https://web.archive.org/web/20140216141242/http://www.wired.com/wired/archive/13.02/fxgods.html F/X Gods]'', pēc Anne Thompson, Wired, 2005. gada februāris. * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/click_online/4025541.stm “History Gets A Computer Graphics Make-Over”] Tayfun King, ''Click'', BBC World News (2004-11-19) * [http://www.nlm.nih.gov/research/visible/visible_gallery.html NIH Visible Human Gallery] [[Kategorija:3D modelēšana]] [[Kategorija:Datorgrafika]] [[Kategorija:Arhitektūra]] hnnjp54i1ylyni17ro1ke74z20mmqya 0 278845 4547307 4460543 2026-11-09T15:19:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547307 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Bernards Kublinskis | attēls =Bernards Kublinskis.png <!------ amats ------> | amats = [[1. Saeima|1.]] un [[2. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1927]]. gads <!------ Personas dati ------> | dzim_dati ={{dat|1890|09|07}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Bauskas apriņķis|Skaistkalne|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1927|02|19|1890|09|07}} | mir_vieta ={{vieta|Lietuva|Marijampole}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija =mācītājs | alma_mater =Pēterburgas Garīgā akadēmija | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Bernards Augustīns Kublinskis''' ({{dat|1890|09|07|N|bez}} — {{dat|1927|02|19|N|bez}}) bija [[Latvija]]s katoļu mācītājs un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis, [[1. Saeima|1.]] un [[2. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Bernards Kublinskis piedzima {{dat|1890|09|07||bez}} [[Skaistkalne|Skaistkalnē]].<ref name="ldg">{{LDG 1918|59}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Bernhards Augustins Kublinskis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 27. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2020 | archive-date = 2016. gada 30. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20160830140715/http://latgalesdati.du.lv/persona/2020 }}</ref> Mācījies skolā [[Radvilišķi|Radvilišķos]] un [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] Sv. Katrīnas ģimnāzijā. Pēc tam apmeklējis garīgo semināru [[Kauņa|Kauņā]]. No 1912. līdz 1916. gadam studējis Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.<ref name="ldg" /> Pēc ordinēšanas vispirms strādāja [[Maskava|Maskavā]], kur iesaistījās bēgļu komitejas darbā. 1918. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], vācu okupācijas laikā bija prāvests [[Ilūkste|Ilūkstē]].<ref name="ldg" /> Vēlāk [[Latvijas SPR]] varas iestādes viņam piesprieda nāvessodu, taču pirms tā izpildīšanas aizbēga uz [[Rīga|Rīgu]], kur iesaistījās [[Latvijas Republika]]s veidošanā. Kļuva par pagaidu parlamenta — [[Tautas padome]]s — locekli.<ref name="ldg" /> Vairākkārt ievēlēts Latvijas parlamentā. No 1922. līdz 1925. gadam strādāja [[1. Saeima|1. Saeimā]]. Ievēlēts no Zemgales Katoļu saraksta. No 1925. gada novembra līdz 1927. gada janvārim strādāja [[2. Saeima|2. Saeimā]], no mandāta atteicās, lai pievērstos garīgajai dzīvei. Kublinskis pārcēlās uz [[Lietuva|Lietuvu]] un kļuva par mūku.<ref name="ldg" /> Viņu Saeimā nomainīja [[Lukass Ozoliņš]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Deputāts Bernards Kublinskis | publisher = Tukuma Ziņas | date = 1927. gada 20. janvārī | accessdate = 2015. gada 27. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_tuzi1927n02{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_tuzi1927n02{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P }}</ref> Bernards Kublinskis nomira no gripas [[Marijampole|Marijampolē]] {{dat|1927|02|19||bez}}.<ref name="ldg" /> Apbedīts {{dat||02|24||bez}} [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Sv. Miķeļa kapos]].<ref name="ld" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Mons. Bernarda Kublinska pēdējā gaita | publisher = Māras Vēstnesis | date = 1927. gada 2. martā | accessdate = 2015. gada 27. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_mave1927n09{{!}}article:DIVL13{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_mave1927n09{{!}}article:DIVL13{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kublinskis, Bernards}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu garīdznieki]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] raxbii5ht7o8psvzw3rtrasrfpou2xc 0 280410 4547420 4464656 2026-11-09T19:42:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547420 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Bībops | fona_krāsa = pink | krāsa = black | stila_izcelsme = [[džezs]] | kultūras_izcelsme = 1940. gadi, [[Amerikas Savienotās Valstis]]. | instrumenti = [[klarnete]], [[saksofons]], [[trompete]], [[trombons]], [[klavieres]], [[kontrabass]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]]s | popularitāte = | atvasinātās_formas = [[avangarda džezs]], [[postbops]] | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = | jauktie_žanri = [[hārdbops]] | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Bībops''' ({{val-en|bebop}}), dēvēts arī par '''bopu''', ir [[džezs|džeza]] stils, kam raksturīgs ātrs [[temps]], instrumentāla virtuozitāte un improvizācijas, kuru pamatā ir harmoniska struktūra. Bībops attīstījās 1940. gadu vidū. Pretstatā tradicionālajam džezam, bībopu 1960. gados sāka dēvēt par moderno džezu.<ref name="Daugavpils pētījums">Šuserts, Vasilijs. Džeza svinga stila skaņdarbu atskaņojumā nepieciešamo metodisko paņēmienu apguve, [[Daugavpils Universitāte]], [[Latvija]] ([http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/maksla/Suserts.pdf pieejams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924151610/https://dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/maksla/Suserts.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }}). Atjaunināts: {{dat|2015|04|09}}.</ref> Tā attīstība ir saistīta ar jauno mūziķu vēlmi meklēt alternatīvas tobrīd džeza mūzikā populārajam [[svings|svinga]] stilam, izveidojot džezu, kas būtu orientēts uz ieklausīšanos, nevis [[deja|dejošanu]].<ref name="Double">Lott, Eric. Double V, Double-Time: Bebop's Politics of Style. Callaloo, No. 36 (Summer, 1988), pp. 597-605 {{en ikona}}</ref> Neesot vairs [[deju mūzika]], tā ļāva mūziķiem attīstīt lielāku tempu, nestandarta harmonijas, iekļautās melodijas, blakusskaņas, alternētus [[septakords|septakordus]], nonakordus un undecīmakordus, līdz ar to ļaujot daudz vairāk attīstīt džeza mūziķu tehniskās spējas.<ref name="Daugavpils pētījums" /> Biežāk izmantotā mūzikas instrumentu kombinācija bībopa skaņdarbos ir [[saksofons]],[[ trompete]], [[kontrabass]], [[bungas]] un [[klavieres]]. Ievērojamākie bībopa mūziķi ir [[Dizijs Gilespijs]], [[Čārlijs Pārkers]], [[Teloniuss Monks]], [[Čārlzs Minguss]], [[Mailss Deiviss]], [[Kenijs Klārks]], [[Džons Koltreins]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Džezs]] mv9d76xqb65hnueecs1to9x2im7nn43 0 284800 4547400 4260300 2026-11-09T18:32:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547400 wikitext text/x-wiki {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Budas pils | native_name = ''Budavári Palota'' | other_name = | image = River Beatrice (ship, 2007) 005.jpg | image_size = 250px | caption = | pushpin_map = Budapešta | map_caption = | latd = 47 | latm = 29 | lats = 46 | latNS = N | longd = 19 | longm = 2 | longs = 23 | longEW = E | location = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | nearest_city = | area = 4,73 km{{sup|2}} | built = 14.—20. gadsimts | architect = | sculptor = | architecture = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | governing_body = | owner = | website = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Budapešta, iekļaujot Donavas krastmalu, Budas pils kvartālu un Andrāši prospektu | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 1987 <small>(1. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/400 400] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{HUN}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 473.3 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 493.8 ha }} }} <mapframe text="Budas pils" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q46313" } </mapframe> '''Budas pils''' ir vēsturiska pils [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]]. Mūsdienās te atrodas vairākas kultūras institūcijas, tai skaitā Nacionālā galerija un Budapeštas vēstures muzejs. Pili ar [[Ādama Klārka laukums|Ādama Klārka laukumu]] un [[Sēčeņi ķēžu tilts|Sēčeņi ķēžu tiltu]] savieno [[Budas pils funikulers]]. Pirmā pils tika uzcelta 13. gadsimtā, no 1247. līdz 1265. gadam. Nav zināma precīza pils atrašanās vieta. Mūsdienu pils senākā daļa tika uzcelta 14. gadsimtā [[Lajošs I Lielais|Lajoša I Lielā]] brāļa Stefana laikā. [[Sigismunds Luksemburgs]] krietni paplašināja pili un nostiprināja tās nocietinājumus. Viduslaiku pils tika iznīcināta 1686. gadā. Vēlāk tika uzcelta mazāka pils, kuras lielākā daļa iznīcināta pēc 1810. gada lielā ugunsgrēka un 1849. gada neveiksmīgā uzbrukuma. Pēc tam to pārbūvēja [[Miklošs Ibls]]. Pilij ir vairāk nekā 300 m gara priekšējā fasāde. Pils pagalmā uzņemta [[Keitija Perija|Keitijas Perijas]] dziesmas ''[[Firework]]'' videoklipa daļa. 1987. gadā Budapeštas sastāvā pils iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *https://web.archive.org/web/20191221145101/https://free-budapest-tours.com/history-of-the-budapest-castle/ (En) *http://budacastlebudapest.com/buildings/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191024040342/http://budacastlebudapest.com/buildings/ |date={{dat|2019|10|24||bez}} }} (En) {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20190813142819/http://visitbudapest.travel/guide/budapest-attractions/buda-castle-hill/ Budas pils tūrisma informācija] {{Ungārija-aizmetnis}} {{Ungārija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilis Ungārijā]] [[Kategorija:Budapešta]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ungārijā]] sb77lsqbjt5qz410k918yrd6l9fuhb9 10 286204 4547512 4547013 2026-11-10T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4547512 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? |2026-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? |2026-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? |2026-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[žurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? |2026-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? |2026-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? |2026-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? |2026-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lazanja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? |2026-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? |2026-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? |2026-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]}} * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> gydvxi8jsy5w43ny8sd5s9k9vf2fkmg 0 287688 4547481 3913337 2026-11-09T23:00:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547481 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Daniels Georgs Balks | vārds_orig = ''Daniel Georg Balk'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1764 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Kēnigsberga]], [[Prūsija]]<br>([[Kaļiņingrada]], [[Kaļiņingradas apgabals]], {{RUS}}) | m_dat_alt = [[1826]]. gada sākums | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Tula]], [[Krievijas impērija]]<br>([[Tulas apgabals]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts, zinātnes darbinieks | dzimums = V | vecāki = dzintara apstrādes meistars Daniels Georgs Balks; Sofija Doroteja, dzimusi Porša | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Katarīna Rēzeke no Kēnigsbergas | bērni = Anna Frederika Amālija Luīze | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:D. Balks Kas reiz bija Kurzeme 1795.jpg|thumb|"Kas reiz bija Kurzeme un kas tagad var notikt zem Katrīnas sceptera?" (1795).]] '''Daniels Georgs Balks''' ({{val-de|Daniel Georg Balk}}; dzimis {{dat|1764|6|23}}, miris [[1826]]. gada sākumā) bija vācu ārsts, [[Tērbatas Universitāte]]s profesors, tās medicīniski klīniskā institūta vadītājs. Strādājis arī [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Vecsēlpils|Sēlpilī]]. == Dzīvesgājums == Daniels Georgs Balks piedzima un gāja skolā [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. No 1780. līdz 1787. gadam studēja medicīnu [[Berlīne|Berlīnē]] un Kēnigsbergā. Ārsta privātpraksē [[Kuldīga|Kuldīgā]] un [[Suvainišķi|Suvainišķos]] Lietuvā. No 1796. līdz 1802. gadam bija [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirkņa]] ārsts. No 1802. līdz 1817. gadam bija [[Tērbatas Universitāte]]s patoloģijas un terapijas profesors. No 1803. līdz 1804. gadam — Tērbatas Universitātes rektors. == Darbi == Publicējis vairākus traktātus Berlīnē, [[Liepāja|Liepājā]] un Jelgavā, to skaitā: * ''Auszüge aus dem Tagebuch eines ausübenden Arztes, über verschiedene Gegenstände der Arzeneywissenschaft''. Berlin 1791, Libau 1796. * ''[https://web.archive.org/web/20221001180545/https://dspace.ut.ee/handle/10062/29875 Was war einst Kurland? und was kann es nun unter Katharina's Szepter werden? : eine medizinischpolitische Abhandlung, für Gesezgeber und Richter in höhern Tribunälen (1795)]'' ("Kas reiz bija Kurzeme un kas tagad var notikt zem Katrīnas sceptera: Medicīniski politisks traktāts likumdevējiem un augstāko tiesu tiesnešiem"). == Ārējās saites == * {{BBLD}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balks, Daniels Georgs}} [[Kategorija:1764. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Kēnigsbergā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] 8pw8xse386qrzjnpkq7ckx7xfx55wsb 0 290554 4547479 4521056 2026-11-09T22:36:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547479 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Daina Skadmane | image = Daina Skadmane 14.JPG | imagesize = | caption = Daina Skadmane Latvijas Mākslas akadēmijā (2013) | birthname = | birthdate = {{dat|1990|03|19}} | location = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2013|11|21|1990|03|19}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[vides māksla]] | famous works = {{plainlist| * "[[Vēja egle]]" (2013) * "Pēdējais skatiens" (2003) * "Frīda" (2004) * "Landscape scene" (2006) }} | brother = [[Mārcis Liors Skadmanis]] | sister = }} '''Daina Skadmane''' (dzimusi {{dat|1990|03|19}}, mirusi {{dat|2013|11|21}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[māksliniece]]. 2013. gada 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā]], Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Traģiski stāsti: bojā gājusi arī pacientu mīlēta ģimenes ārste un talantīga, jauna māksliniece | date= 2013. gada 24. novembris | work= [[Apollo (portāls)|Apollo]] | url= http://apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2014. gada 22. Maijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20140522000952/http://www.apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 }}</ref> == Dzīves gājums == Daina Skadmane dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā, uzaugusi Zintas un Jāņa Skadmaņa piecu bērnu ģimenē (māsas — [[Anda Skadmane|Anda (dvīņu māsa)]],<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Kad kopā būt var vienīgi sapnī. Sešas sarunas par dzīvi pēc Zolitūdes traģēdijas |author=Ilze Vītola |date= 2014. gada 21. novembris |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/sarunas-par-dzivi-pec-zolitudes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}</ref> Rūta<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes | author= LNT Ziņas | date= 2014. gada 20. novembris | work= skaties.lv | url= http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2016. gada 5. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20160305034536/http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ }}</ref> Maija un brālis [[Mārcis Skadmanis]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Draugi par zaudēto Dainu Skadmani: "Viņa bija laba kā eņģelis" |date= 2013. gada 29. novembris |work= kasjauns.lv | url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/137300/draugi-par-zaudeto-dainu-skadmani-vina-bija-ka-engelis | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}</ref> Dainas vecāmāte Mirdza Skadmane bija profesionāla audēja, vecāmāte Inta Burka — profesionāla ādas mākslas apstrādes māksliniece, bet vectēvs — mākslinieks, juvelieris un rotkalis Kondrāts Burka.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |author=Ieva Puķe |date= 2005. gada 16. jūlijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] | url= http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}</ref> Daina Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. No 2012. gada Skadmane sāka studēt [[vides māksla|vides mākslu]] Latvijas Mākslas akadēmijā 2. kursā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |title=Zolitūdes traģēdijā bojā gājusi jauna, talantīga māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313040811/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |archivedate=2016-03-13 }}</ref> bet papildu izglītību ieguva Londonas Starptautiskās izglītības asociācijā (''International Education Society of London''), 2011. gadā iegūstot tās sertifikātu. Jau studiju laikā [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] viņas darbi tika izstādīti dažādās pasaules valstīs. Daina Skadmane ir autore mākslas darbam "[[Vēja egle]]" (Egle vējā), (Ziemassvētku eglīte vējā) un vides objektu instalācijai Rīgā, Latvijā.<ref name="kasjaunslv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138135/zolitudes-upuru-pieminu-glaba-bojagajusas-makslinieces-dainas-eglite-foto |title=Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks |title=Rīgu silda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes Vēja egle |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2014-04-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140423172950/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks }}</ref> 2013. gadā 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā]], Zolitūdē, Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija |title=Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu pilns saraksts. Pirmo reizi oficiāla informācija |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312204227/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija }}</ref> Abi apglabāti [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&dlang=lv#cemetery |title=Daina Skadmane |publisher=Nekropole.info |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2015-03-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150316004209/http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&dlang=lv#cemetery }}</ref> == Mākslinieciskā darbība == [[Attēls:Skadmane - Art -24.jpg|thumbnail|right|Dainas Skadmanes mākslas darbs tapšanas stadijā Latvijas Mākslas akadēmijā]] Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu ar mākslu sāka nodarboties 5 gadu vecumā, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem dvīņu māsu kopprojektiem bija viņu pirmā personālizstāde „Dvīņu debija”, kas 14 gadu vecumā tika izstādīta [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajā lidostā „Rīga”]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Skadmaņu ģimenes sāpes |author=Laura Vonda |date= 2013. gada 25. decembris |work= [[lsm.lv]] | url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skadmanju-gjimenes-sapes.a73017/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}</ref> Bijusi arī vairāku personālizstāžu autore.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Tēvu un māsu zaudējušais aicina pieminēt un glabāt labas atmiņas par upuriem |author=[[LETA]] |date= 2013. gada 24. novembris |work= [[NRA]] | url= http://nra.lv/latvija/106594-tevu-un-masu-zaudejusais-aicina-pieminet-un-glabat-labas-atminas-par-upuriem.htm | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}</ref> Dainas Skadmanes 2003. gada mākslas darbs ''Skyline Christmas'' nokļuva [[Kamilla, Apvienotās Karalistes karaliene konsorte|Apvienotās Karalistes karalienes konsortes Kamillas]] privātajā kolekcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltictravelcompany.com/blog/index.php/latvia/riga-european-city-of-culture-2014 |title=Riga – European City of Culture 2014 |publisher=Baltictravelcompany.com |date=2014-01-17 |accessdate=2015-08-31}}</ref> Dainas pēdējā vasaras studiju prakse (21.05.2013.—21.06.2013.) Latvijas Mākslas akadēmijā bija projekta ietvaros [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]] "Degradētās vides romantika", kopā ar kursa biedriem tika izstrādāts projekts "Elpa Telpā" un vairākas instalācijas Rankas pienotavā, Jaunpiebalgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lma.lv/?parent=3030 |title=Projektu un notikumu cikls Jaunpiebalgā "Degradētās vides romantika" |publisher=Lma.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004754/http://lma.lv/?parent=3030 |archivedate=2016-03-05 }}</ref> Daina Skadmane aktīvi darbojās arī ārpus studiju praksēs, piedaloties [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] dekorāciju noformēšanā un sagatavošanā izrādei "Parīzes Dievmātes katedrāle",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale |title=Parīzes Dievmātes katedrāle |publisher=Teatris.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305132013/http://teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale }}</ref> kā arī praktizējās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] dekorāciju darbnīcā. === Veltījums Holokausta liecībām Latvijā === [[Attēls:Daina.Skadmane.Izstade.jpg|thumbnail|right|Dainas un Andas Skadmanes mākslas piemiņas izstāde "[[Rīgas geto]]" [[Rīgas dome|Rīgas domē]], 2005. gada 4. jūlijā. Pasākumu atklāj Rīgas Domes priekšsēdētājs [[Aivars Aksenoks]].]] Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu Latvijas sabiedrībai,<ref name="dienalv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 |title=Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://lv.rgm.lv/house_registers/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Lv.rgm.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> pateicoties Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājai [[Tamāra Zitcere|Tamārai Zitcerei]] (1947—2014),<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/personiba/tamara-zitcere.d?id=22399071 |title=Tamāra Zitcere |publisher=Delfi.lv |date=2008-11-15 |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> kura pētīja [[Rīgas geto]] un katastrofas vēsturi un nodeva savas zināšanas tālāk skolēniem. Liela daļa mākslas darbu ir unikāli, jo tie tapuši uz 60—80 gadus veciem papīriem, ļaujot tuvāk pietuvoties laika posmam pirms [[Holokausts|Holokausta]] un laika posmam [[Holokausts Latvijā]].<ref name="dienalv"/> 2005. gadā abu dvīņu māsu mākslas darbi tika izstādīti izstādē "Rīgas geto".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/ratsnama-rigas-geto-majas/310444 |title=Rātsnamā: Rīgas geto mājas |publisher=Apollo.tvnet.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viens no spilgtākajiem notikumiem Dainas mākslinieciskajā darbībā bija sadarbība ar Krievijas dokumentālo filmu režisoru [[Vladimirs Molčanovs|Vladimiru Molčanovu]], kurš Dainas un viņas dvīņu māsas darbus filmēja savā starptautiskajā dokumentālajā filmā "Rīgas geto melodijas" 2006 (angliski ''Melodies of the Riga ghetto'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.subbota.com/2014/11/21/zolitude-god-spustja/ |title=Золитуде. Год спустя… |publisher=Subbota.com |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2018-01-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180108063852/http://www.subbota.com/2014/11/21/zolitude-god-spustja/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Levitov |first=Maria |url=http://www.jta.org/2006/12/21/news-opinion/world/heroic-flight-attendant-wins-russian-jewish-award |title=Heroic flight attendant wins Russian Jewish award |publisher=Jta.org |date=2006-12-21 |accessdate=2015-08-31}}</ref> 2005. gada Mākslas piemiņas izstāde [[Žanis Lipke|Žanim Lipkem]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu drāmas teātrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/krievu-dramas-teatri-top-tris-jauni-projekti.d?id=10588765 |title=Krievu drāmas teātrī top trīs jauni projekti |publisher=Delfi.lv |date=2005-03-10 |accessdate=2015-08-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника &#124; Межконфессиональный портал |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-10-27 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2005. gada Mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika izstādīti arī izglītojošā vēstures izstādē "Rīgas geto" Rīgas domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vairāki Dainas darbi un to kopijas ir aizceļojuši uz dažādiem pasaules mākslas, kultūras un piemiņas centriem ASV, Izraēlā, Čehijā, Krievijā un Vācijā. Divi no Dainas mākslas darbiem atrodas Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Divi no dvīņu māsu mākslas darbiem "''Landscape scene''" 2006<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306005337/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 }}</ref> un "Rumbula" 2003<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2017-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171006212408/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 }}</ref> atrodas pasaules pazīstamā Holokaustā izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta, ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela (''Elie Wiesel'') Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhīva Izpētes centrā, Bostonas Universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no tādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem kā [[Beta Deivisa]], [[Džīns Kellijs]], [[Mārtins Luters Kings]], Einstein Papers projects u.c. ==== Mākslas darbi grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā" ==== 2015. gadā Dainas Skadmanes un viņas dvīņu māsas Andas mākslas darbi — veltījums [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (''Frida Michelson'') biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 |title=Katalogs |publisher=Ludza.biblioteka.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2025-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250221144304/https://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 }}</ref><ref>http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx|title=Starptautiskā Holokausta piemiņas diena|website=embassies.gov.il|access-date={{dat|2024|09|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124074616/https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx}}</ref> Grāmatā tika iekļauti četri mākslas darbi, Dainas Skadmanes ievērību guvušais mākslas darbs "Pēdējais skatiens", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003. gads), "Frīda", Grafika (2004. gads), "Rumbula", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads) un Andas Skadmanes mākslas darbs "Bezizeja", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads). Atzīmējot Starptautisko [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] upuru piemiņas dienu, 2015. gada 27. janvārī notika Frīdas Mihelsones grāmatas "Es izdzīvoju Rumbulā" (latviešu val.) atvēršana. Frīda Mihelsone ir viena no retajām izdzīvojušajām aculieciniecēm par drausmīgajiem [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas]] notikumiem, kad 1941. gada 30. novembra un 8. decembra akcijās tika iznīcināti 25 tūkstoši ebreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world |title=Latest News - MFA of Latvia |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2015-08-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150801154056/http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |title=Izdota latviešu valodā Frīdas Mihelsones grāmata "Es izdzīvoju Rumbulā" - Latvijas Universitāte |publisher=Lu.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150225005206/http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |archivedate=2015-02-25 }}</ref> <center><gallery widths=110 heights=110 caption="Mākslas darbi [[Holokausts Latvijā|Holokausta liecībām Latvijā]]"> Attēls:Pedejais skatiens, Daina Skadmane.jpg|"Pēdējais skatiens", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) Attēls:Ebreju zens, Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|"Ebreju zēns", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) Attēls:Frida, Daina Skadmane.jpg|"Frīda", Grafika (2004) Attēls:Rumbulas geto, Daina Skadmane.jpg|"[[Masu slepkavības Rumbulā]]", Grafika (2003) Attēls:Cela uz geto, Daina Skadmane.jpg|"Ceļā uz geto", Grafika (2004) Attēls:Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|"[[Rīgas geto]]", Akvarelis (2004) Attēls:Skatiens, Rīgas geto. Daina Skadmane.png|"Skatiens, Rīgas geto", Akvarelis (2003) </gallery></center> === Vēja egle === [[Attēls:Daina Skadmane - veja egle Riga.jpg|thumb|right|Dainas Skadmane mākslas vides objekts "[[Vēja egle]]" blakus Latvijas Mākslas akadēmijai, 2015. gada decembris Rīga.]] {{pamatraksts|Vēja egle}} 2013. gada 6. decembrī festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" ietvaros pie [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu nama]] [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] tika izstādīta Dainas Skadmanes "[[Vēja egle]]".<ref name="kasjaunslv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Автор: Dinara |url=http://www.brivibasgatve.eu/2014/01/christmas-tree-festival-part-iii.html |title=Life's A Journey Not A Destination: Christmas Tree Festival - 2013. Part III |publisher=Brivibasgatve.eu |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=11. decembris 2013, 18:18 |url=http://nra.lv/foto/riga/1966-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-veidota-veja-egle.htm?cp=2 |title=Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces veidotā "Vēja egle" - Foto |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}</ref> Sākotnēji Dainas veidoto egli bija paredzēts novietot netālu no [[VEF Kultūras pils]], taču, ņemot vērā notikušo traģēdiju, tika nolemts to novietot Kronvalda parkā, netālu no mākslinieces augstskolas, lai viņas veidotā mākslas instalācija kalpotu kā piemiņas vieta Dainas un citu [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojā gājušo piemiņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Ziņu aģentūra LETA |url=http://nra.lv/latvija/riga/107360-pie-kongresu-nama-bus-izstadita-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-radita-veja-egle.htm |title=Pie kongresu nama būs izstādīta Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces radītā "Vēja egle" - Rīgā |publisher=nra.lv |date=5. decembris 2013 |accessdate=2015-08-31}}</ref> Vides objekts izveidots pēc Dainas radītajām skicēm. Egli veidoja autores izvēlētā kompānija — SIA ''Reverb Scenery Production''. "Vēja egle" no dažādiem skatu punktiem izskatās atšķirīgi, apejot tai apkārt, var notvert mirkli, kad sakarinātās sudrabainās bumbas veido egles siluetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/eglu-parade/ |title=Egļu parāde |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}</ref> ==== Ziemassvētku apsveikuma kartīte ==== [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] iekļāva "Vēja egles" skici savā Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valsu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=SIA Latelekom |url=http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=21632 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa |publisher=President.lv |date=2013-12-23 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312133515/http://president.lv/pk/content?art_id=21632&cat_id=605 |archivedate=2016-03-12 }}</ref> Ziemassvētku apsveikums "Vēja egle" tika ierindots 2013. gada laikraksta ''[[The Daily Telegraph|Telegraph]]'' valstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā. Latvijas Valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikums "Vēja egle" tika izvietots arī [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasa Hendrika Ilvesa]] ārvalstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā "''Selection of Christmas cards sent to President Ilves''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |title=Selection of Christmas cards sent to President Ilves |publisher=President.ee |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305214221/https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |archivedate=2016-03-05 }}</ref> ==== Latvijas Pasta piemiņas aploksne ==== Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, [[Latvijas Pasts]] izdeva speciālu aploksni, kas veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes "Vēja egles" dizaina motīvs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/filatelijas_zinas/2331-latvijas-pasts-izdod-specialu-aploksni-pieminot-zolitudes-tragediju |title=Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju |publisher=Pasts.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Lattelecom Technology |url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&art_id=4621 |title=Nozares ziņas |publisher=Sam.gov.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306162536/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&art_id=4621 }}</ref> Speciālās aploksnes un zīmoga autore ir [[Anda Skadmane]], aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valmieraszinas.lv/pieminot-maxima-tragediju-izdod-specialu-aploksni-ar-bojagajusas-darba-fragmentu/ |title=Pieminot "Maxima" traģēdiju, izdod speciālu aploksni ar bojāgājušās darba fragmentu |publisher=Valmieraszinas.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/170832/latvijas-pasts-izdod-zolitudes-tragedijai-veltitu-aploksni |title=Latvijas Pasts izdod Zolitūdes traģēdijai veltītu aploksni |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}</ref> Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gadā 20. novembrī Latvijas Pasta centrā "Sakta", piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ |title=Ar vairākiem pasākumiem pieminēs Zolitūdes traģēdijas upurus &#124; Radio SWH |publisher=Radioswh.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610130751/http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180812233439/http://dainaskadmane.org/ Oficiālā mājas lapa] * [https://www.flickr.com/photos/127597795@N08/ Ieskats dažos Dainas Skadmanes mākslas darbos] * [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#36 Piemiņas informācija par Dainu Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji] * [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#37 Piemiņas informācija par Dainas Skadmanes tēvu Jāni Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji] * [http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&dlang=lv ''Nekropole.info'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316004209/http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&dlang=lv |date={{dat|2015|03|16||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Skadmane, Daina}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā]] cvhv85ar75f4epn993vu7ulramkyumi 0 290691 4547459 4499510 2026-11-09T21:50:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547459 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = ''Cyclorrhapha'' | attēls =Musca_domestica_housefly.jpg | att_nosaukums =[[Mājas muša]] (''Musca domestica'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta =Diptera | kārta_lv =Divspārņi | apakškārta = Brachycera | apakškārta_lv = Mušveidīgie | infrakārta = Muscomorpha | infrakārta_lv = Mušu infrakārta | kategorijas =nē | binomial = <small>([[Friedrich Moritz Brauer|Brauer]], 1863)</small> | iedalījums = * sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}} * sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}} }} '''''Cyclorrhapha''''' ir bez nosaukuma taksona grupa, kas kopīgi ar [[dejotājmušu virsdzimta|dejotājmušu virsdzimtu]] (''Empidoidea'') veido lielāko [[mušu infrakārta]]s (''Muscomorpha'') grupu - ''[[Eremoneura]]''.<ref name=musc>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&id=43733&lvl=3&p=mapview&p=has_linkout&p=blast_url&p=genome_blast&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI: Muscomorpha]</ref> Šī mušu grupa tiek iedalīta divās sekcijās: {{TaksoSaite|Aschiza}} un {{TaksoSaite|Schizophora}}. Šīs ir evolucionāri visattīstītākās mušas visā [[mušveidīgie|mušveidīgo]] apakškārtā (''Brachycera''). To [[kāpuri]] atgādina tauriņu kāpurus, lielākā daļa šīs grupas mušu ir īsas un druknas, kuru ķermeni sedz īsi matiņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.earthlife.net/insects/cyclorrhapha.html |title=The Cyclorrhapha :- Houseflies, Dungflies etc |access-date={{dat|2015|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116172504/http://www.earthlife.net/insects/cyclorrhapha.html }}</ref> ''Cyclorrhapha'' mušām raksturīgs, ka to kāpuriem ir samazināta galvas kapsula un tiem ir īpatnēja kūniņa – pupārijs, kas veidojas, kāpura ādai paliekot kā papildsegai uz kūniņas apvalka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ |title=Latvijas Daba: Divspārņi |access-date={{dat|2015|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015713/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ }}</ref> Kad kāpurs metamorfozes ceļā ir kļuvis par pieaugušu īpatni, tas izlien no pupārija, galvgalī saraujot vāji veidotu cirkulāru šuvi.<ref>[http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Cyclorrhapha Encyclopedia: Cyclorrhapha]</ref> ''Cyclorrhapha'' mušas vairojas vai nu augu, vai dzīvnieku materiālā, kas var būt gan dzīvs organisms, gan trūdu formā.<ref>[http://www.britannica.com/animal/Cyclorrhapha Encyclopedia Britannica: Cyclorrhapha]</ref> == Sistemātika == : ''Pamatraksts: [[divspārņu sistemātika]]'' * {{TaksoSaite|Cyclorrhapha}}<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Tree&id=480117&lvl=3&p=has_linkout&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI: Cyclorrhapha]</ref> :*sekcija {{TaksoSaite|Aschiza}} ::* {{TaksoSaite|Platypezoidea|Sēņmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Phoridae|Kuprmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Platypezidae|Sēņmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Lonchopteridae|Smailspārnmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* dzimta {{TaksoSaite|Ironomyiidae}} :::* dzimta {{TaksoSaite|Sciadoceridae}} ::* {{TaksoSaite|Syrphoidea|Ziedmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Pipunculidae|Cikāžmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :::* {{TaksoSaite|Syrphidae|Ziedmušu dzimta}}<font color="red">'''#'''</font> :* sekcija {{TaksoSaite|Schizophora}} ::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Acalyptratae}} :::* {{TaksoSaite|Sciomyzoidea|Gliemežmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Nerioidea|Kaktusmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Diopsoidea|Kātiņacu mušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Ephydroidea|Krastmalmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Conopoidea|Lielgalvmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Lauxanioidea|Mežumušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Carnoidea|Putnumušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Tephritoidea|Raibspārnmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Opomyzoidea|Slaidmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Sphaeroceroidea|Trūdmušu virsdzimta}} ::* apakšsekcija {{TaksoSaite|Calyptratae}} :::* {{TaksoSaite|Hippoboscoidea|Kaulmušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Muscoidea|Mušu virsdzimta}} :::* {{TaksoSaite|Oestroidea|Spindeļu virsdzimta}} Piezīme: [[Latvija|Latvijā]] sastopamās dzimtas apzīmētas ar <font color="red">'''#'''</font>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20160305031020/http://leb.daba.lv/46Karpa.pdf Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)] *[https://web.archive.org/web/20220324052817/http://phorid.net/zadbi/education/how-to-identify-flies/how-to-identify-flies-antennae-shape/how-to-identify-flies-cyclorrhapha-test/ How to Identify Flies – Cyclorrhapha] [[Kategorija:Mušveidīgie]] oc06xt6upewrjyj8rt5qxd8patdtqya 0 292433 4547687 4461031 2026-11-10T10:27:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547687 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Eriņi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Eriņu muiža.jpg | image_caption = Eriņu muiža | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Ķoņu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,827 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3002&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 163 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 54| lats = 8| latNS = N | longd = 25 | longm = 21| longs = 33| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4247 Ķoņi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Eriņi''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]]. Izvietojušies pagasta dienvidos [[Rūjiena]]s pilsētas pierobežā pie autoceļa [[P17]] {{nobr|2 km}} no pagasta pārvaldes Zirgu pasta stacijā, {{nobr|43 km}} no novada centra [[Valmiera]]s un {{nobr|151 km}} no [[Rīga]]s. Eriņos ir degvielas uzpildes stacija, veikals, mototrase. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Eriņu muižas ''(Heringshof)'' centru, izaugusi padomju gados kā [[kolhozs|kolhoza]] "Cīņa" ciemats. Muižas kungu mājas vestibila kāpņu margas (18. gadsimta 2. puse) ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, bet muižas [[kalve]] — vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|92 |1979|160 |1989|146 |2000|142 |2011|132 |2021|107 }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151027183226/http://mototrase.lv/index.php Aktīvās atpūtas centrs - mototrase "Eriņi"] {{Ķoņu pagasta ciemi}} m43c4erw8ghttr24sbx19wzbv3ygf8n 0 292485 4547669 4183687 2026-11-10T09:34:52Z ~2026-59536-66 153108 Aizvieto lapas saturu ar '[[Attēls:Star of David.svg|thumb|160px|Dāvida zvaigzne]] Benjamin netanyahu de goat{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Simboli]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Ebreju kultūra]]' 4547669 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Star of David.svg|thumb|160px|Dāvida zvaigzne]] Benjamin netanyahu de goat{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Simboli]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Ebreju kultūra]] daap56eyj7w462lz8ftr37h7zljebev 4547670 4547669 2026-11-10T09:45:24Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59536-66|~2026-59536-66]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4183687 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Star of David.svg|thumb|160px|Dāvida zvaigzne]] '''Dāvida zvaigzne''' mūsdienās ir galvenokārt [[ebreji|ebreju]] un [[jūdaisms|jūdaisma]] [[simbols]], kas sastāv no diviem [[Trijstūris|trijstūriem]], kuri kopā veido sešstaru zvaigzni. Tas ir attēlots uz [[sinagoga|sinagogām]], ebreju [[Kapsēta|kapavietām]], [[Izraēlas karogs|Izraēlas karoga]]. Par dažu ebreju kopienu oficiālo zīmi un vispārīgu jūdaisma simbolu simbols sāka kļūt no 14. gadsimta,<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynetnews.com/articles/0,7340,L-3709939,00.html|title=Magen David: From mystical talisman to Zionist symbol|work=Ynetnews|access-date=2022-07-31|date=2009-05-03|last=Ronen|first=Moshe|language=en}}</ref> 19. gadsimtā tas kļuva populārs visā Austrumeiropā un 1897. gadā tika apstiprināts Pirmajā cionistu kongresā.<ref name=":0" /> Vēsturiski saglabājusies sešstaru zvaigznes lietošana arī ar ebrejiem nesaistītos gadījumos, piemēram, [[Slovēnijas ģerbonis|Slovēnijas ģerbonī]]. Tomēr tad parasti tā nav divu trijstūru veidā. == Vēsture == Simbols, ko tradicionāli izmantoja ne tikai ebreji, radās senatnē kā burvju zīme vai dekoratīvs elements.<ref name=":0" /> [[Viduslaiki|Viduslaikos]] to sāka izmantot pārsvarā ebreji, bet tai vēl nebija tieši [[Reliģija|reliģiskas]] nozīmes. Viduslaiku ebreju mistiķi piedēvēja [[Maģija|maģiskas]] spējas [[Dāvids (ķēniņš)|karaļa Dāvida]] [[Vairogs|vairogam]], tāpat kā agrāk maģiskas spējas tika piedēvētas piecstaru zvaigznei kā "[[Zālamans|Zālamana]] zīmogam".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jewishencyclopedia.com/articles/10257-magen-dawid|title=MAGEN DAWID - JewishEncyclopedia.com|website=www.jewishencyclopedia.com|access-date=2022-07-31}}</ref> Kabalisti popularizēja simbola izmantošanu aizsardzībai pret ļaunajiem gariem. Ebreju kopiena [[Prāga|Prāgā]] bija pirmā, kas kopš 14. gadsimta Dāvida zvaigzni izmantoja kā savu oficiālo simbolu.<ref name=":1" /> Sākot ar 17. gadsimtu, sešstaru zvaigzne pakāpeniski kļuva par daudzu citu ebreju kopienu simbolu, bet 19. gadsimtā to pieņēma [[Cionisms|cionisti]]. Vēlāk, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika [[Trešais reihs|Vācijā]] ebrejus piespieda uzšūt dzeltenu Dāvida zvaigzni uz sava apģērba. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Simboli]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Jūdaisms]] [[Kategorija:Ebreju kultūra]] eq6b5mlkluyjeaxczkkf8ccq4ltmxkj 0 297324 4547261 4464507 2026-11-09T12:39:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547261 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Balda | attēls = Baldas lejtece pie Baldas ciema.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Balda lejtecē pie Baldas ciema | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā | izteka = [[Bižas ezers (Andrupenes pagasts)|Bižas ezers]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Malta (upe)|Malta]] | sāk_plat_d = 56 | sāk_plat_m = 10 | sāk_plat_s = 26 | sāk_plat_NS = N | sāk_gar_d = 27 | sāk_gar_m = 22 | sāk_gar_s = 32 | sāk_gar_EW = E | iet_plat_d = 56 | iet_plat_m = 17 | iet_plat_s = 4 | iet_plat_NS = N | iet_gar_d = 27 | iet_gar_m = 14 | iet_gar_s = 38 | iet_gar_EW = E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 24 | iztekas_augstums = 172,3 | ietekas_augstums = | kritums = 28 | caurtece = | gada_notece = 0,026 | baseins = 122 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Balda''' (arī '''Kažaune''') ir [[Malta (upe)|Maltas]] kreisā krasta pieteka [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novados. Iztek no [[Bižas ezers (Andrupenes pagasts)|Bižas ezera]] [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], plūst pa [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumu]] ziemeļrietumu virzienā.<ref>{{Latvijas daba|1|104}}</ref> Gultne iztaisnota un padziļināta, kalpo par noteku apkārtējām [[meliorācija]]s sistēmām. Vairāki nelieli strauti pievada apkārtējo ezeru ūdeņus. Upi trīs reizes šķērso reģionālais autoceļš [[P57]] ([[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]^_[[Dagdas Sloboda|Sloboda]]). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Bronki]] un [[Dorotpole]]. Uz upes 19. gadsimta 1.pusē [[Balda (Pušas pagasts)|Baldas]] ciemā tika ierīkotas ūdensdzirnavas, tagad - vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5844|title=Baldas ūdensdzirnavas|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116041454/https://is.mantojums.lv/5844}}</ref> Baldas ūdensdzirnavas savā promocijas darbā "Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://llufb.llu.lv/dissertation-summary/landscape-architecture/Lilita_Zeltina_prom_darba_kopsavilkums2015_LLU_LIF.pdf|title=Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums|last=Zeltiņa|first=Lilita|website=llufb.llu.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=2015.gads}}</ref> ir pētījusi arhitekte [[Lilita Zeltiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9904|title=Lilita Zeltiņa|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210129101712/https://latgalesdati.du.lv/persona/9904}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Maltas pietekas}} [[Kategorija:Krāslavas novada upes]] [[Kategorija:Rēzeknes novada upes]] [[Kategorija:Andrupenes pagasts]] e1jlpyenuhfre3sscr7f2ts2by5fixw 4 300196 4547578 4544098 2026-11-10T07:12:56Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-59691-59|~2026-59691-59]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d) 4547578 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning ~2026-54201-04 == {{User|~2026-54201-04}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == Report concerning ~2026-55281-92 == {{User|~2026-55281-92}} Long-term abuse. See old tempaccs <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 15. oktobris, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-48180-19 == {{User|~2026-48180-19}} Removing content from pages. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 16. oktobris, plkst. 17.45 (EEST) == Report concerning ~2026-55855-05 == {{User|~2026-55855-05}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 17.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-10-23) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-57342-41 == {{User|~2026-57342-41}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.49 (EET) == Report concerning Tungietungiesahur == {{User|Tungietungiesahur}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == Report concerning ~2026-57970-12 == {{User|~2026-57970-12}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Veritas Sapientiae|Veritas Sapientiae]] ([[Dalībnieka diskusija:Veritas Sapientiae|diskusija]]) 2026. gada 29. oktobris, plkst. 17.35 (EET) == Report concerning ~2026-57760-96 == {{User|~2026-57760-96}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 30. oktobris, plkst. 12.41 (EET) == Report concerning ~2026-58652-49 == {{User|~2026-58652-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 4. novembris, plkst. 09.39 (EET) == Report concerning ~2026-59691-59 == {{User|~2026-59691-59}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 09.12 (EET) 5pmp6enerpejko06y4u4cqo2y4ql5w6 0 303416 4547651 2631200 2026-11-10T09:04:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547651 wikitext text/x-wiki '''Ekonometrija''' ir [[matemātika]]s, [[statistika]]s un skaitļošanas metožu izmantošana [[ekonomika]]s datu apstrādei, tādējādi [[empīrisms|empīriski]] apstiprinot ekonomikas fenomenus un sakarības.<ref name="Pesaran">[[M. Hashem Pesaran]] (1987). "Econometrics," ''[[The New Palgrave: A Dictionary of Economics]]'', v. 2, p. 8 [pp. 8-22]. Reprinted in J. Eatwell ''et al.'', eds. (1990). ''Econometrics: The New Palgrave'', [https://books.google.com/books?id=gBsgr7BPJsoC&dq=econometrics&printsec=find&pg=PA1=false#v=onepage&q&f=false p. 1] [pp. 1-34]. [http://www.dictionaryofeconomics.com/article?id=pde2008_E000007&edition=current&q=Econometrics&topicid=&result_number=2 Abstract] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120518001558/http://www.dictionaryofeconomics.com/article?id=pde2008_E000007&edition=current&q=Econometrics&topicid=&result_number=2 |date={{dat|2012|05|18||bez}} }} ([[The New Palgrave Dictionary of Economics|2008]] revision by J. Geweke, J. Horowitz, and H. P. Pesaran).</ref> [[Rangnars Frišs]] pirmais nosauca šo nozari par ekonometriju.<ref>• H. P. Pesaran (1990), "Econometrics," ''Econometrics: The New Palgrave'', [https://books.google.com/books?id=gBsgr7BPJsoC&dq=econometrics&printsec=find&pg=PA2=false#v=onepage&q&f=false p. 2], citing Ragnar Frisch (1936), "A Note on the Term 'Econometrics'," ''Econometrica'', 4(1), p. 95.<br />   • Aris Spanos (2008), "statistics and economics," ''[[The New Palgrave Dictionary of Economics]]'', 2nd Edition. [http://www.dictionaryofeconomics.com/article?id=pde2008_S000502&edition=current&q=statistics&topicid=&result_number=1 Abstract.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120518001702/http://www.dictionaryofeconomics.com/article?id=pde2008_S000502&edition=current&q=statistics&topicid=&result_number=1 |date={{dat|2012|05|18||bez}} }}</ref> Ekonometrija ir gan teorētiska zinātne, gan profesija, kuras pakalpojumus izmanto dažādiem uzņēmējdarbības un administratīvajiem mērķiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ekonometrija.lv/ Latvijas ekonomentristu asociācija] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ekonometrija| ]] otasp3ch1re8y4s02qmeh2baufty051 0 303749 4547711 4296104 2026-11-10T11:15:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547711 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Robin Schulz - Show Me Love.jpeg|thumb|200px|[[Robin Schulz]] singla "Show Me Love" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 5 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]]<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2016. gads|2016]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā par dziesmām ir balsots, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt, reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. {{EHR topa statistika | nosaukums = 2016. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 239 | dziesmu sk top10 = 104 | ned 1sk1 = 5 | ned 1dz1 = [[Robin Schulz]] feat. [[J.U.D.G.E.]] — Show Me Love | ned 1sk2 = 4 | ned 1dz2 = [[Alans Volkers|Alan Walker]] — Faded<br />[[Sia Ferlere|Sia]] feat. [[Sean Paul]] — Cheap Thrills<br />[[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Rihanna]] — This Is What You Came For | ned 1sk3 = 3 | ned 1dz3 = [[Coldplay]] — Hymn For The Weekend<br />[[Justin Timberlake]] — Can't Stop The Feeling<br />[[The Chainsmokers]] feat. [[Halsey]] — Closer<br />[[Mike Perry]] feat. [[Shy Martin]] — The Ocean<br />[[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] — Tuesday | ned 10sk1 = 17 | ned 10dz1 = [[Robin Schulz]] feat. [[J.U.D.G.E.]] — Show Me Love | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[Imany]] feat. [[Filatov & Karas]] — Don't Be So Shy<br />[[Sia Ferlere|Sia]] feat. [[Sean Paul]] — Cheap Thrills | ned 10sk3 = 14 | ned 10dz3 = [[Alans Volkers|Alan Walker]] — Faded<br />[[Mike Perry]] feat. [[Shy Martin]] — The Ocean | ned 40sk1 = 27 | ned 40dz1 = [[Robin Schulz]] feat. [[J.U.D.G.E.]] — Show Me Love | ned 40sk2 = 24 | ned 40dz2 = [[Imany]] feat. [[Filatov & Karas]] — Don't Be So Shy | ned 40sk3 = 23 | ned 40dz3 = [[Mike Posner]] feat. [[Seeb]] — I Took A Pill In Ibiza | jaun sk1 = 4 | jaun dz1 = [[Steve Aoki]] & [[Louis Tomlinson]] — Just Hold On | jaun sk2 = 5 | jaun dz2 = [[Enrique Iglesias]] feat. [[Tinashe]] & [[Javada]] — Duele El Corazon<br />[[Major Lazer]] feat. [[Justin Bieber]] & [[MØ]] — Cold Water<br />[[Zara Larsson]] — I Would Like | jaun sk3 = 6 | jaun dz3 = [[Sia Ferlere|Sia]] feat. [[Sean Paul]] — Cheap Thrills<br />[[Heilija Steinfelda|Hailee Steinfeld]] feat. [[Grey]] & [[Zedd]] — Starving<br />[[Sia Ferlere|Sia]] feat. [[Alans Volkers|Alan Walker]] — Move Your Body }} [[Attēls:Imany - Don't Be So Shy.jpg|thumb|200px|[[Imany]] feat. [[Filatov & Karas]] singla "Don't Be So Shy" vāka noformējums.]] [[Attēls:Sia - Cheap Thrills.png|thumb|200px|[[Sia Furler|Sia]] feat. [[Sean Paul]] singla "Cheap Thrills" vāka noformējums.]] [[Attēls:Alan Walker - Faded.jpg|thumb|200px|[[Alans Volkers|Alan Walker]] singla "Faded" vāka noformējums.]] [[Attēls:Mike Perry - The Ocean.jpg|thumb|200px|[[Mike Perry]] feat. [[Shy Martin]] singla "The Ocean" vāka noformējums.]] == 1. vietas dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[8. janvāris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[J.U.D.G.E.]] || Show Me Love |- | [[15. janvāris]] || Robin Schulz feat. J.U.D.G.E. || Show Me Love |- | [[22. janvāris]] || Robin Schulz feat. J.U.D.G.E. || Show Me Love |- | [[29. janvāris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Faded |- | [[5. februāris]] || [[Robin Schulz]] feat. [[J.U.D.G.E.]] || Show Me Love |- | [[12. februāris]] || Robin Schulz feat. J.U.D.G.E. || Show Me Love |- | [[19. februāris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Faded |- | [[26. februāris]] || Alan Walker || Faded |- | [[4. marts]] || [[Imany]] feat. [[Filatov & Karas]] || Don't Be So Shy |- | [[11. marts]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Faded |- | [[18. marts]] || [[Coldplay]] || Hymn For The Weekend |- | [[25. marts]] || [[Jonas Blue]] feat. [[Dakota (dziedātāja)|Dakota]] || Fast Car |- | [[1. aprīlis]] || [[Coldplay]] || Hymn For The Weekend |- | [[8. aprīlis]] || [[Sia Furler|Sia]] feat. [[Šons Pols|Sean Paul]] || Cheap Thrills |- | [[15. aprīlis]] || Sia feat. Sean Paul || Cheap Thrills |- | [[22. aprīlis]] || Sia feat. Sean Paul || Cheap Thrills |- | [[29. aprīlis]] || [[Coldplay]] || Hymn For The Weekend |- | [[6. maijs]] || [[Sia Furler|Sia]] feat. [[Sean Paul]] || Cheap Thrills |- | [[13. maijs]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Rihanna]] || This Is What You Came For |- | [[20. maijs]] || Calvin Harris feat. Rihanna || This Is What You Came For |- | [[27. maijs]] || Calvin Harris feat. Rihanna || This Is What You Came For |- | [[3. jūnijs]] || Calvin Harris feat. Rihanna || This Is What You Came For |- | [[10. jūnijs]] || [[Kygo]] feat. [[Kodaline]] || Raging |- | [[17. jūnijs]] || [[Justin Timberlake]] || Can't Stop The Feeling! |- | [[24. jūnijs]] || [[OneRepublic]] || Wherever I Go |- | [[1. jūlijs]] || [[Seeb]] feat. [[Neev]] || Breathe |- | [[8. jūlijs]] || [[Justin Timberlake]] || Can't Stop The Feeling! |- | [[15. jūlijs]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Sing Me To Sleep |- | [[22. jūlijs]] || [[Justin Timberlake]] || Can't Stop The Feeling! |- | [[29. jūlijs]] || [[OneRepublic]] || Wherever I Go |- | [[5. augusts]] || [[Selena Gomesa|Selena Gomez]] || Kill Em With Kindness |- | [[12. augusts]] || [[Jonas Blue]] feat. [[JP Cooper]] || Perfect Strangers |- | [[19. augusts]] || [[Mike Perry]] feat. [[Shy Martin]] || The Ocean |- | [[26. augusts]] || Mike Perry feat. Shy Martin || The Ocean |- | [[2. septembris]] || [[The Strumbellas]] || Spirits |- | [[9. septembris]] || [[The Chainsmokers]] feat. [[Halsey]] || Closer |- | [[16. septembris]] || The Chainsmokers feat. Halsey || Closer |- | [[23. septembris]] || [[Lil Wayne]] feat. [[Wiz Khalifa]], [[Imagine Dragons]], [[Logic]], [[Ty Dolla $ign]] & [[X Ambassadors]] || Sucker For Pain |- | [[30. septembris]] || [[The Chainsmokers]] feat. [[Halsey]] || Closer |- | [[7. oktobris]] || [[Sīa Ferlere|Sia]] feat. [[Kendrick Lamar]] || The Greatest |- | [[14. oktobris]] || [[Mike Perry]] feat. [[Shy Martin]] || The Ocean |- | [[21. oktobris]] || [[Sīa Ferlere|Sia]] feat. [[Kendrick Lamar]] || The Greatest |- | [[28. oktobris]] || [[LP (grupa)|LP]] || Lost On You |- | [[4. novembris]] || [[David Guetta]] & [[Cedric Gervais]] feat. [[Chris Willis]] || Would I Lie To You |- | [[11. novembris]] || [[LP (grupa)|LP]] || Lost On You |- | [[18. novembris]] || [[The Weeknd]] feat. [[Daft Punk]] || Starboy |- | [[25. novembris]] || [[David Guetta]] & [[Cedric Gervais]] feat. [[Chris Willis]] || Would I Lie To You |- | [[2. decembris]] || [[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] || Tuesday |- | [[9. decembris]] || [[Sīa Ferlere|Sia]] feat. [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Move Your Body |- | [[16. decembris]] || [[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] | Tuesday |- | [[23. decembris]] || Burak Yeter feat. Danelle Sandoval | Tuesday |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2016. gads mūzikā]] hzyr7o5sglt55gl8f0b2lnoz9k91fdn 0 305537 4547561 4456912 2026-11-10T05:30:38Z Biafra 13794 izskatās sakārtots. 4547561 wikitext text/x-wiki '''Locis''' ir kuģniecības speciālists, kas vada [[kuģis|kuģi]] sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot [[osta|ostās]], kanālos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/locis:1|title=locis {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> Loča uzdevums ir palīdzēt kuģa komandai ostā droši ievest un no tās izvest kuģus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/brivosta/37846-profesija-ko-nevar-apgut-skola|title=Profesija, ko nevar apgūt skolā|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> Saskaņā ar likumu un jūrniecības paražām loči ir atbildīgi par drošu kuģošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nlla.lv/|title=Nacionālā Latvijas loču asociācija|website=www.nlla.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> [[Attēls:Harbour_pilot_boarding.jpg|thumb|Loča pārņemšana no loča laivas]] [[Attēls:Lotse.jpg|thumb|Locis iekāpj AIDAprima kuģī 2024. gada 24. augustā]] Parasti locis ierodas uz ienākošo kuģi jūrā pirms ostas izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai [[kuteris|kuteri]] un loču trapu. Dažreiz lai nokļūtu uz lielākajiem konteineru vai tankkuģu klājiem locim ir jāpārvar 12 m augstums. Kāpt pa loču trapu ir bīstami, jo parasti locim no loču kutera ir jāuzkāpj uz ienākošo kuģi, kad abi ir gaitā un vēl jo vairāk bīstami, kad jūrā ir spēcīga viļņošanās. Ar izejošajiem kuģiem ir tā, kad kuģis ir veiksmīgi atstājis piekrastes ūdeņus, tad locis nokāpj pa trapu un loču kuteris atgriež loci uz sauszemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nlla.lv/|title=Nacionālā Latvijas loču asociācija|website=www.nlla.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> == Termina izcelsme == Termins "locis" latviešu valodā ienācis no [[vācu valoda]]s (''lotse''), kur šis termins ir atvasināts vai nu no {{val|en|''loadsman''}} 'eskorts'<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Der Brockhaus. 4: Eis - Fra|url=https://archive.org/details/eisfra0000unse|publisher=Brockhaus|date=1997|location=Leipzig Mannheim|isbn=978-3-7653-2841-1}}</ref> vai cēlies no viduslejasvācu valodas, kur ''loedsage'' nozīmē to, kurš 'uztur [[Lote (ierīce)|loča dēli]]'.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Hamburg Lexikon|publisher=Zeise|date=2000|location=Hamburg|isbn=978-3-9805687-9-1}}</ref> Angļu valodā loci sauc ''pilot''. Vāciski runājošajās valstīs šis termins, kas ir atvasināts no termina ''peilen'', tika lietots līdz 1880. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģniecības]] fpjto9t9k49legcpwvtmiehgf8p4xaf 4547562 4547561 2026-11-10T05:36:51Z Biafra 13794 4547562 wikitext text/x-wiki '''Locis''' ir kuģniecības speciālists, kas vada [[kuģis|kuģi]] sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot [[osta|ostās]], kanālos).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/locis:1|title=locis {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> Loča uzdevums ir palīdzēt kuģa komandai ostā droši ievest un no tās izvest kuģus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/brivosta/37846-profesija-ko-nevar-apgut-skola|title=Profesija, ko nevar apgūt skolā|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> Saskaņā ar likumu un jūrniecības paražām loči ir atbildīgi par drošu kuģošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nlla.lv/|title=Nacionālā Latvijas loču asociācija|website=www.nlla.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> [[Attēls:Harbour_pilot_boarding.jpg|thumb|Loča pārņemšana no loča laivas]] [[Attēls:Lotse.jpg|thumb|Locis iekāpj ''AIDAprima'' kuģī 2024. gada 24. augustā]] Parasti locis ierodas uz ienākošo kuģi jūrā pirms ostas, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai [[kuteris|kuteri]] un loču trapu. Dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[Tankkuģis|tankkuģu]] klājiem, locim ir jāpārvar pat 12 m augstums. Kāpt pa loču trapu ir bīstami, jo parasti locim no loču kutera ir jāuzkāpj uz ienākošo kuģi, kad abi ir gaitā un vēl jo vairāk bīstami, kad jūrā ir spēcīga viļņošanās. Ar izejošajiem kuģiem ir tā, kad kuģis ir veiksmīgi atstājis piekrastes ūdeņus, tad locis nokāpj pa trapu un loču kuteris atgriež loci uz sauszemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nlla.lv/|title=Nacionālā Latvijas loču asociācija|website=www.nlla.lv|access-date=2025-10-18}}</ref> == Termina izcelsme == Termins "locis" latviešu valodā ienācis no [[vācu valoda]]s (''lotse''), kur šis termins ir atvasināts vai nu no {{val|en|loadsman}} ('eskorts'),<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Der Brockhaus. 4: Eis - Fra|url=https://archive.org/details/eisfra0000unse|publisher=Brockhaus|date=1997|location=Leipzig Mannheim|isbn=978-3-7653-2841-1}}</ref> vai cēlies no viduslejasvācu valodas, kur ''loedsage'' nozīmē to, kurš 'uztur [[Lote (ierīce)|loča dēli]]'.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Hamburg Lexikon|publisher=Zeise|date=2000|location=Hamburg|isbn=978-3-9805687-9-1}}</ref> Angļu valodā loci sauc ''pilot''. Vāciski runājošajās valstīs šis termins, kas ir atvasināts no termina ''peilen'', tika lietots līdz 1880. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģniecības]] g8d9460yxxfg4yvnwobsdbd7rnjy3yx 0 311448 4547452 4423804 2026-11-09T20:49:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547452 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ceļojuma laiks | oriģinālnos = ''Tempo di Viaggio'' | attēls = Voyage in Time DVD.jpg | att_izm = 230px | paraksts = | žanrs = | režisors = | producents = | scenārijs = [[Tonīno Guerra]]<br />[[Andrejs Tarkovskis]] | aktieri = Tonīno Guerra<br />Andrejs Tarkovskis | mūzika = | operators = Luciano Tovoli | montāža = | studija = ''Facets Video'' | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|1983}} | ilgums = 63 minūtes | valsts = {{ITA}} | valoda = [[itāļu valoda|itāļu]]<br />[[krievu valoda|krievu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} <!-- Kaut gan angliski filmas nosaukums tulkots kā "Voyage in Time" — "Ceļojums laikā", [[:ru:Тарковский, Андрей Арсеньевич|rakstā par Tarkovski krievu valodā]] ir "Время путешествия" ("Долгое путешествие"). (Itāliski ”ceļojums laikā” būtu ”viaggio nel tempo”, nevis "Tempo di Viaggio"). Arī citi avoti, piemēram [https://nekropole.info/lv/Tonino-Guerra šis], min nosaukumu "Ceļojuma laiks". Visubeidzot — padomāsim loģiski, kāds sakars gan šeit būtu ar ceļošanu laikā? ː))) --> '''"Ceļojuma laiks"''' ({{val|it|Tempo di Viaggio}}) ir 63 minūtes gara [[pilnmetrāžas filma|pilnmetrāžas]] [[dokumentālā filma]], kas stāsta par režisora [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] un scenārija autora [[Tonīno Guerra]]s ceļojumiem pa [[Itālija|Itāliju]], gatavojoties filmas "[[Nostalģija (1983. gada filma)|Nostalģija]]" uzņemšanai. Papildus sarunām par filmas uzņemšanu, viņi apspriež plašu jautājumu loku, sarunājoties arī par ar kino nesaistītām lietām. Tarkovskis atklāj savu kino filozofiju un pauž apbrīnu, ko izjūt attiecībā uz [[Robērs Bresons|Robēra Bresona]], [[Žans Vigo|Žana Vigo]], [[Mikelandželo Antonioni]], [[Federiko Fellīni|Federiko Fellini]], [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmām. Filmu demonstrēja 1995. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] ''Un Certain Regard'' sadaļā.<ref name="festival-cannes.com">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.festival-cannes.com/en/archives/ficheFilm/id/3598/year/1995.html | title=Festival de Cannes: Voyage in Time | accessdate=2009-09-07 | work=festival-cannes.com | archive-date=2012-10-06 | archive-url=https://web.archive.org/web/20121006022004/http://www.festival-cannes.com/en/archives/ficheFilm/id/3598/year/1995.html }}</ref> == Līdzīgas dokumentālās filmas == "Ceļojuma laiks" ir vienīgā dokumentālā filma par Andreju Tarkovski, kuras tapšanā viņš pats ir līdzdarbojies. Par Andreju Tarkovski ir radīti vairāki desmiti dokumentālu filmu. No tām var minēt [[Kriss Mārkers|Krisa Mārkera]] "Viena diena Andreja Arsenjeviča dzīvē" (''One Day in the Life of Andrei Arsenevich''), [[Aleksandrs Sokurovs|Aleksandra Sokurova]] "Maskavas elēģija" (''Московская элегия''), [[Mihails Ļeščilovskis|Mihaila Ļeščilovska]] ''Режиссер Андрей Тарковский на съемках "Жертвоприношения"'' (M. Ļeščilovskis bija Tarkovska filmas "[[Upurēšana (filma)|Upurēšana]]" montāžas redaktors).<ref name="par̙tarkovski">{{Tīmekļa atsauce |url=http://altereos.livejournal.com/26804.html |title=6 документальных фильмов об Андрее Тарковском |access-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124172953/http://altereos.livejournal.com/26804.html}}</ref> Tarkovskis ir redzams arī daudzās dokumentālās filmās par kino vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.ucalgary.ca/~tstronds/nostalghia.com/TheDocumentaries/Documentaries.html | title=Significant Documentaries|last=Trondsen | first=Trond S. | author2=Jan Bielawski | publisher=Nostalghia.com – An Andrei Tarkovsky Information Site | accessdate=2008-09-01 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090723090145/http://www.acs.ucalgary.ca/~tstronds/nostalghia.com/TheDiaries/tempo.html Tarkovsky's diary] at Nostalghia.com {{filma-aizmetnis}} {{Andreja Tarkovska filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Andreja Tarkovska filmas]] [[Kategorija:1983. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] jeeyqdz9i1a5nrv0tiamkpeqvic6hul 0 312694 4547609 4545475 2026-11-10T07:47:37Z Vylks 50297 4547609 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 2. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/01112026-kurs_vadis_riga_pret_atalanta_ligums_ar_g|title=Kurš vadīs "Riga" pret "Atalanta"? Līgums ar Guļu drīz beigsies|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2026|11|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|11|5||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/25102025-riga_kapteinis_cernomordijs_atklaj_cempio|title="Riga" kapteinis Černomordijs atklāj čempiontitula atgūšanas recepti|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2025|10|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|11|5||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Uzvarētāji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="10" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="9" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] |2:1 |0:0 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- | rowspan="6"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|KAZ}} |align="left"|[[Kayrat FK|Kairat]] | 1:1 | {{N/A}} |rowspan=6| |- | {{flaga|CYP}} |align="left"|[[Pafos FC]] | {{N/A}} | 1:1 |- | {{flaga|CZE}} |align="left"|[[FK Jablonec|Jablonec]] | 1:1 | {{N/A}} |- | {{flaga|LTU}} |align="left"|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | {{N/A}} | |- | {{flaga|ITA}} |align="left"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|BIH}} |align="left"|[[FK Borac Banja Luka|Borac]] | {{N/A}} | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|Spain}} Javi Gonzales |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- |Skautinga nodaļas vadītājs |{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs |- |Analītiķis |{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] b64ldyp4a665lla6gjuio7xfu24mnwd 4547627 4547609 2026-11-10T08:09:42Z Vylks 50297 /* Iegūtie tituli */ 4547627 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 2. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/01112026-kurs_vadis_riga_pret_atalanta_ligums_ar_g|title=Kurš vadīs "Riga" pret "Atalanta"? Līgums ar Guļu drīz beigsies|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2026|11|1||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|11|5||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/25102025-riga_kapteinis_cernomordijs_atklaj_cempio|title="Riga" kapteinis Černomordijs atklāj čempiontitula atgūšanas recepti|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2025|10|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|11|5||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (4): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]], [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Uzvarētāji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="10" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="9" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] |2:1 |0:0 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- | rowspan="6"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|KAZ}} |align="left"|[[Kayrat FK|Kairat]] | 1:1 | {{N/A}} |rowspan=6| |- | {{flaga|CYP}} |align="left"|[[Pafos FC]] | {{N/A}} | 1:1 |- | {{flaga|CZE}} |align="left"|[[FK Jablonec|Jablonec]] | 1:1 | {{N/A}} |- | {{flaga|LTU}} |align="left"|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | {{N/A}} | |- | {{flaga|ITA}} |align="left"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | | {{N/A}} |- | {{flaga|BIH}} |align="left"|[[FK Borac Banja Luka|Borac]] | {{N/A}} | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|Spain}} Javi Gonzales |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- |Skautinga nodaļas vadītājs |{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs |- |Analītiķis |{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] ro8nnksusy4v9kxcvj586fz2imi3wbq 0 313406 4547342 4439595 2026-11-09T16:43:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547342 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bojas | settlement_type = mazciems | image_skyline = Bojas manor.jpg | image_caption = Boju muižas pils | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Kazdangas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,237 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=13858 |title=Informācija par objektu: Bojas |accessdate={{dat|2016|04|19||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 28 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 40 | lats = 52 | latNS = N | longd = 21 | longm = 39 | longs = 18 | longEW = E | elevation_m = 91 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3456 | var_id = 100145900 | lgia_id = 13858 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bojas''' ir ciems [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā 13 km no pagasta centra [[Kazdanga]]s, 44 km no novada centra [[Grobiņa]]s un 182 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļa [[P115]], [[Laža]]s upes krastā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap [[Boju muiža|Boju muižu]], to 1860. gadā cēlis barons [[fon Bēri|fon Bērs]]. Pilī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā atradās vācu hospitālis, pēckara gados – vietējā [[Kolhozs|kolhoza]] noliktavas.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|title=Apskates vietas Kazdangas apkārtnē|url=http://www.aizputesnovads.lv/apskates-vietas/kazdangas-apkartne|publisher=Aizputes novads|accessdate={{dat|2016|4|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151027054751/http://www.aizputesnovads.lv/apskates-vietas/kazdangas-apkartne|archivedate={{dat|2015|10|27||bez}}}}</ref> Vēlāk muižā bija iekārtots Meža muzejs (kopš 2004. gada slēgts, ekspozīcija pārvietota uz Kazdangas pili),<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visitaizpute.lv/place/kazdangas-pils-un-muizas-komplekss/|title=Kazdangas pils un muižas komplekss|last=|first=|access-date=2019-08-10|date=}}</ref> blakus parks ar diviem dīķiem un [[Eiropas baltegle|Eiropas baltegļu]] stādījumiem un kafejnīca. Pašlaik ēkā atrodas "[[Latvijas valsts meži|Latvijas valsts mežu]]" Dienvidkurzemes reģiona klientu centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://visitaizpute.lv/place/boju-muiza/ |title=Boju muiža |access-date={{dat|2020|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191117065522/http://visitaizpute.lv/place/boju-muiza/}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|143 |1979|135 |1989|48 |2000|49 |2011|26 |2021|29 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kazdangas pagasta ciemi}} 7fwveoodupxzth4oieozpcv9azc9vlg 0 315718 4547533 4416169 2026-11-10T04:17:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547533 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Dzilnas iela|Dzilnas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzilnas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Asari (Jūrmala)|Asari]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzilnas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Asari (Jūrmala)|Asaru]] apkaimē. Dzilnas iela sākas un beidzas strupceļā, bet vidējā daļā ir savienota ar [[Mazā Dzilnas iela|Mazo Dzilnas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 160 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Dzilnas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju apbūve. Nosaukums Dzilnas ielai piešķirts 1998. gada 12. novembrī ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr. 1146.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jūrmalas pilsētas dome |title=Lēmums Nr. 1146 |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/c98/l/c981146.htm |accessdate={{dat|2025|9|5||bez}} |date={{dat|1998|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250120200649/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/c98/l/c981146.htm}}</ref> == Ielu savienojumi == Dzilnas iela ir savienota ar šādu ielu: * [[Mazā Dzilnas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Asaru apkaimē]] 7p4y5a467ycj0f20klrenwsa87apa40 0 317459 4547538 3051551 2026-11-10T04:48:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547538 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Mākslas darba infokaste | title = Dārgakmeņu griezēja Dionisio Miseroni un viņa ģimenes portrets | other_title_1 = | image = Karel Škréta - The Family of Precious Stone Cutter Dionysius Miseroni - Google Art Project.jpg | caption = | artist = [[Karels Škreta]] | catalogue = | year = 1653 | type = | material = [[Eļļa]] uz [[audekls|audekla]] | subject = | dimensions = 185×251 cm | city = {{vieta|Čehija|Prāga}} | museum = [[Nacionālā galerija Prāgā|Nacionālā galerija]] }} '''Dārgakmeņu griezēja Dionisio Miseroni un viņa ģimenes portrets''' ir 1653. gadā gleznots mākslinieka ģimenes grupas portrets, tā autors ir [[Karels Škreta]]. Tas šobrīd atrodas Švarcenbergas pilī [[Prāga|Prāgā]], [[Nacionālā galerija Prāgā|Nacionālās galerijas]] kolekcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ngprague.cz/en/objekt-detail/schwarzenberg-palace/ |title=Museum website |access-date={{dat|2016|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160531200850/http://www.ngprague.cz/en/objekt-detail/schwarzenberg-palace/ |archivedate={{dat|2016|05|31||bez}} }}</ref><ref>{{Cite web|url=http://www.europeana.eu/portal/record/2063619/CZR_280_007.html|title=Portrait of the Gem-Cutter Dionysius Misseroni and His Family|website=www.europeana.eu|access-date=2016-05-10}}</ref> Miseroni ģimene bija pazīstama ar pazīstama dārgakmeņu apstrādi un dārgmetāla darbiem. Gleznā parādās dzimtas slavenākais loceklis [[Dionisio Miseroni]] savā slavas virsotnē, nēsājot savu zelta medaļu, ko tas saņēma no imperatora [[Ferdinands III Habsburgs|Ferdinanda III]]. Viņam apkārt ir ģimenes locekļi, kuri visi palīdzēja amatnieka darbos (fonā pa labi redzama darbnīca). Viņa otrais dēls Johans sniedzas pēc kristāla vāzes no skapja; no tām daudzas ir atpazītas kā konkrēti darbi. Centrālā vāze tiek uzskatīta pat "Bergkristall-Pyramide", kas atrodas [[Vīne|Vīnes]] ''Kunsthistorisch'' muzejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bilddatenbank.khm.at/viewArtefact?id=580539 |title=Bergkristall-Pyramide |access-date={{dat|2016|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160531080030/http://bilddatenbank.khm.at/viewArtefact?id=580539 |archivedate={{dat|2016|05|31||bez}} }}</ref><ref>[http://ta.sandrart.net/en/person/view/408 Dionysio Miseroni], Teutsche Akademie</ref> Lielie rati bija nepieciešami dārgakmeņu slīpēšanai. Aiz aizkariem pa labi ar nenoteiktas formas vāzi, iespējams, attēlots liels smaragda trauks, ko Miseroni izgatavoja 1641. gadā un šobrīd tas atrodas Vīnes Karaliskajā Dārgumu krātuvē. Miseroni darbnīcu mantoja no tēva Otāvio (1588-1624), kurš pirms viņa bija Prāgas galma mantzinis.<ref>[http://ta.sandrart.net/en/person/view/3224 Ottavio Miseroni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160421032710/http://ta.sandrart.net/en/person/view/3224 |date={{dat|2016|04|21||bez}} }}, Teutsche Akademie</ref> Viņa dēls Ferdinands Eusebiuss (liecās pretī tēvam) savukārt mantoja darbnīcu no viņa.<ref>[http://ta.sandrart.net/en/person/view/3225 Ferdinand Eusebius Miseroni], Teutsche Akademie</ref> == Galerija == <gallery> File:Weltliche Schatzkammer Wien (140).JPG|Gleznā redzamais smaragda trauks File:Karel Škréta - Detail of Miseroni´s workshop.jpg|Miseroni darbnīca tuvplānā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://ta.sandrart.net/en/artwork/view/3240 Informācija par gleznu] ''Teutsche Akademie'' vietnē [[Kategorija:1653. gada gleznas]] [[Kategorija:Čehijas kultūra]] dlvsd5sbolfqbn4nqsce9p768rzy2jb 0 318996 4547375 4464597 2026-11-09T18:06:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547375 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Broņislavs Spūlis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Vilcāni]], [[Vārkavas pagasts]] | m_dat_alt = | m_gads = 1974 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 25 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Izglītības, kultūras darbinieks un publicists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Broņislavs Spūlis''' ({{val|ltg|Broņislavs Spūļs}}; dzimis {{dat|1899|5|4}}, miris {{dat|1974|10|25}}) bija latviešu izglītības, kultūras darbinieks un publicists. Pabeidzis mācības Preiļu pilsētas skolā. 1918. gadā Daugavpilī apmeklējis skolotāju kursus, Preiļos sāka strādāt par skolotāju (ar pārtraukumiem līdz 1926. gadam). Studējis Latvijas Universitātē.<ref name="lkv zeile">{{Grāmatas atsauce|last=Zeile|first=Pēteris|title=Latgales kultūras vēsture|year=2006|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|location=Rēzekne|isbn=9984-29-107-3|pages=421}}</ref> Publicējies presē ar pseidonīmu Vylcānu Augustāns. Bijis žurnāla "Latgolas Škola" redaktors. 1929. gadā kļuvis par Izglītības ministrijas tautskolu direktora otro biedru. Pēc Otrā pasaules kara strādājis par Preiļu 1. vidusskolas direktoru un skolotāju.<ref name="lkv zeile" /> Par lielo atbalstu un palīdzību novada studējošajiem jauniešiem dēvēts par Latgales studentu tēvu.<ref name="lu ld">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4353|title=Broņislavs Spūlis [Spūļs]|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|6|5||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160408115503/http://latgalesdati.du.lv/persona/4353}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Spūlis, Broņislavs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] j8bz4aqd5ott6p3pixtfovziv6c83zz 0 319911 4547558 4086853 2026-11-10T05:25:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547558 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džefs Beizoss | vārds_orig = ''Jeff Bezos'' | attēls = Jeff Bezos at Amazon Spheres Grand Opening in Seattle - 2018 (39074799225) (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džefs Beizoss 2018. gadā | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņūmeksika|Albukerke}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs, izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Makenzija Beizosa (1993—2019, šķīrušies<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/jeff-bezos-mackenzie-bezos-divorce-finalized-2019-4|title=Jeff Bezos and MacKenzie Bezos have finalized their divorce agreement, and he's getting 75% of the Amazon shares and voting control of the rest|publisher=businessinsider.com}}</ref>)<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wired.com/wired/archive/7.03/bezos_pr.html|title=The Inner Bezos|work=[[Wired (tīmekļa vietne)|Wired]]|first=Chip|last=Bayers|accessdate=August 10, 2013|archive-date={{dat|2014|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140316092022/http://www.wired.com/wired/archive/7.03/bezos_pr.html}}</ref> | bērni = 4<ref name=wp20130810>{{Ziņu atsauce |last=Whoriskey|first=Peter |title=For Jeff Bezos, a new frontier|url=http://www.washingtonpost.com/business/economy/for-bezos-the-post-represents-new-frontier/2013/08/10/ba7cfeb6-013c-11e3-9a3e-916de805f65d_story.html |accessdate=February 20, 2014 |newspaper=The Washington Post |date=August 12, 2013 }}</ref> | paraksts = Jeff Bezos signature.svg | piezīmes = | alma_mater = [[Prinstonas Universitāte]] | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džefrijs Prestons Beizoss''' ({{val|en|Jeffrey Preston Bezos}}; {{Unicode|[ˈbeɪzoʊs]}};<ref>{{Ziņu atsauce|title=Jeff Bezos pronounces his name|url=http://www.washingtonpost.com/posttv/national/jeff-bezos-pronounces-his-name/2013/08/07/c6992b0a-ffa9-11e2-96a8-d3b921c0924a_video.html|work=The Washington Post|accessdate=17 August 2013|year=2009}}</ref> dzimis {{Dat|1964|1|12}}) ir amerikāņu tehnoloģiju uzņēmējs un investors. Viņš ir nozīmīgi ietekmējis [[Elektroniskā uzņēmējdarbība|elektroniskās uzņēmējdarbības]] attīstību<ref name="TEDprofile">{{Tīmekļa atsauce|title=Jeff Bezos: Online Commerce Pioneer|url=http://www.ted.com/speakers/jeff_bezos.html?/|publisher=TED|accessdate=August 5, 2013}}</ref> kā ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un izpilddirektors. ''Amazon.com'' ir tiešsaistes [[interneta veikals]] grāmatām un arī citām preču un pakalpojumu grupām, ieskaitot video straumēšanas pakalpojumus. Tas kļuva par lielāko interneta veikalu un par modeli pārdošanai [[Internets|internetā]].<ref name="Demery">{{Ziņu atsauce|last=Demery|first=Paul|title=Bezos: 'I never expected this'|url=http://www.internetretailer.com/2013/01/14/bezos-i-never-expected|accessdate=August 5, 2013|newspaper=Internet Retailer|date=January 14, 2013}}</ref> Beizosa citas uzņēmējdarbības intereses saistītas ar [[Kosmiskā aviācija|kosmiskās aviācijas]] un laikrakstu nozari. 2000. gadā viņš dibinājis un finansējis kosmiskās aviācijas projektēšanas un ražošanas uzņēmumu ''[[Blue Origin]]'', 2015. gadā uzsākot testa lidojumus kosmosā un plāno komerciālu suborbitālu cilvēka lidojumu 2018. gada sākumā.<ref name=gw20160308> {{Ziņu atsauce |last=Boyle|first=Alan |url=http://www.geekwire.com/2016/jeff-bezos-lifts-curtain-blue-origin-rocket-factory-vision-space/ |title=Jeff Bezos lifts curtain on Blue Origin rocket factory, lays out grand plan for space travel that spans hundreds of years |work=[[GeekWire]] |date=2016-03-08 |accessdate=2016-03-11 }}</ref> 2013. gadā Beizoss iegādājās laikrakstu ''[[The Washington Post]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Farhi|first=Paul|url=http://articles.washingtonpost.com/2013-08-05/national/41085661_1_washington-post-co-jeff-bezos-graham|title=Washington Post to be sold to Jeff Bezos, the founder of Amazon|newspaper=The Washington Post|date=August 5, 2013|accessdate=August 13, 2013|archive-date=2013-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20131205190010/http://articles.washingtonpost.com/2013-08-05/national/41085661_1_washington-post-co-jeff-bezos-graham}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131205190010/http://articles.washingtonpost.com/2013-08-05/national/41085661_1_washington-post-co-jeff-bezos-graham |date=2013-12-05 }}</ref> Vairāki citi uzņēmumi tiek pārvaldīti ar ''[[Bezos Expeditions]]'' starpniecību. 2016. gada jūnijā Beizosa īpašumi tika vērtēti 63,3 miljardu ASV dolāru apjomā. Nesenā ''Amazon'' akciju cenu pieauguma rezultātā viņš ''[[Forbes]]'' miljardieru sarakstā pakāpās uz ceturto vietu.<ref name="forbes.com">{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.forbes.com/profile/jeff-bezos/|title=Jeff Bezos|publisher=Forbes|date=|accessdate=2016-6-3}}</ref> 2018. gada novembrī tika novērtēts, ka Beizosa bagātība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, kā rezultātā Beizoss nonāca ''[[Forbes]]'' miljardieru saraksta pirmajā vietā.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/billions/2018/09/04/jeff-bezos-is-18-billion-richer-as-amazons-market-cap-briefly-hits-1-trillion/|title=Jeff Bezos Is $1.8 Billion Richer As Amazon's Market Cap Briefly Hits $1 Trillion|magazine=Forbes|access-date=June 19, 2019|date=September 4, 2018|last=Debter|first=Lauren|archive-url=https://web.archive.org/web/20190621183449/https://www.forbes.com/sites/billions/2018/09/04/jeff-bezos-is-18-billion-richer-as-amazons-market-cap-briefly-hits-1-trillion/|archive-date=June 21, 2019}}</ref> Pēc ''Forbes'' datiem uz 2019. gada 6. jūliju viņa bagātība bija 159,5 miljardu ASV dolāru apjomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/profile/jeff-bezos||title=Jeff Bezos|publisher=Forbes|date=|accessdate=2019-7-6}}</ref> == Biznesa karjera == {{nepilnīgs}} Pēc [[Prinstonas Universitāte]]s pabeigšanas 1986. gadā Beizoss strādāja [[Volstrīta|Volstrītā]] ar datorzinātni saistītā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tbp.org/about/distinguished.cfm |title=Tau Beta Pi Leaders and Innovators |publisher=The Tau Beta Pi Association |access-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160324183355/http://tbp.org/about/distinguished.cfm }}</ref> Pēc tam strādāja pie starptautiskās tirdzniecības tīkla izveides uzņēmumam ''Fitel''.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://archive.wired.com/wired/archive/7.03/bezos_pr.html |title=The Inner Bezos |author=Chip Bayers |publisher=[[Wired magazine|Wired]] |date=July 2003 |access-date={{dat|2018|04|30||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150624103507/http://archive.wired.com/wired/archive/7.03/bezos_pr.html}}</ref> Nākamā darba vieta bija ''[[Bankers Trust]]''.<ref>{{Ziņu atsauce| url =http://www.businessinsider.com/amazon-billionaire-jeff-bezos-2011-3?op=1 |title=The Life And Awesomeness Of Jeff Bezos|author=Nicholas Carlson|publisher=[[Business Insider]] |date = March 10, 2011}}</ref> Pēc tam arī saistībā ar internetā vērstām uzņēmējdarbības iespējām [[D. E. Shaw & Co.|''D. E. Shaw & Co''.]]<ref>Brad Stone: The Everything Store: ''Jeff Bezos and the Age of Amazon''; Little Brown, Oct 2013</ref> === ''Amazon.com'' === 1993. gadā Beizoss izlēma veidot [[interneta veikals|interneta veikalu]]. Tā biznesa plānu Beizoss sastādīja braucienā pāri valstij no [[Ņujorka]]s uz [[Sietla|Sietlu]]. 1994. gadā Beizoss nodibināja uzņēmumu ''[[Amazon|Amazon.com]]''. Uzņēmums sākotnēji darbojās viņa garāžā.<ref name="portfolio.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.portfolio.com/resources/executive-profiles/Jeffrey-P-Bezos-1984|title=Top Executive Profiles – Jeffrey P. Bezos|publisher=Portfolio.com|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090204204126/http://www.portfolio.com/resources/executive-profiles/Jeffrey-P-Bezos-1984|archivedate={{dat|2009|02|04||bez}}|access-date={{dat|2008|08|23||bez}}}}</ref> Viņš bija pametis labi apmaksāto darbu Ņujorkas [[Hedžfonds|hedžfondā]] pēc tam, kad iepazinās ar ātro interneta izaugsmi. Tas sakrita arī ar laiku, kad [[ASV Augstākā tiesa]] pieņēma lēmumu, ka pasta pasūtījuma katalogiem nav jāmaksā nodokļi štatos, kur tie neatrodas fiziski.<ref name="seatimes20120331">{{Ziņu atsauce| title= Amazon a virtual no-show in hometown philanthropy| url= http://seattletimes.nwsource.com/html/businesstechnology/2017883663_amazonmain25.html| date=March 31, 2012 | first1=Amy |last1=Martinez |first2=Kristi |last2=Heim | newspaper= The Seattle Times | accessdate=April 1, 2012}}</ref> === ''Blue Origin'' === 2000. gada septembrī Beizoss dibināja [[Jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] ''[[Blue Origin]]'', ar mērķi nodrošināt komerciālus privātpersonu kosmosa lidojumus.<ref name="msnbc2007-01-03">{{tīmekļa atsauce|url=http://cosmiclog.msnbc.msn.com/archive/2007/01/03/26062.aspx|title=Blue Origin Revealed|last=Boyle|first=Alan|publisher=[[MSNBC]]|date=December 9, 2011|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20091223032428/http://cosmiclog.msnbc.msn.com/archive/2007/01/03/26062.aspx|archive-date={{dat|2009|12|23||bez}}|access-date={{dat|2021|06|07||bez}}}}</ref> 2021. gada jūnijā savā ''[[Instagram]]'' kontā Beizoss paziņoja, ka kopā ar savu brāli Marku būs pasažieri pirmajā ''[[New Shepard]]'' lidojumā ar apkalpi.<ref>[https://www.instagram.com/p/CP0MSOqnYEo/ Instagram post by Jeff Bezos]</ref> 2021. gada 20. jūlijā šis suborbitālais lidojums tika realizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-57386049|title = Jeff Bezos and brother to fly to space in Blue Origin flight|publisher = BBC News|date = June 7, 2021}}</ref> Lidojums ilga vairāk nekā 10 minūtes, sasniedzot maksimālo augstumu 107,0 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jeff Bezos, Mark Bezos, Wally Funk and Oliver Daemen reach edge of space, return safely on Blue Origin’s New Shepard rocket |url=https://www.washingtonpost.com/technology/2021/07/20/bezos-space-flight-live-updates-video/ |publisher=Washington Post |date=20 July 2021 |language=en}}</ref> Lidojuma rezultātā Beizoss kvalificējās kā ASV Federālās aviācijas administrācijas [[komerciālais astronauts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/science/space/amazons-jeff-bezos-makes-history-civilian-suborbital-flight-rcna1436|title=Amazon's Jeff Bezos makes history with all-civilian suborbital flight|first=Denise|last=Chow|publisher=NBC News|date=20 July 2021|accessdate=21 July 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bloomberg.com/billionaires/profile/jeff-bezos Džefs Beizoss] ''[[Bloomberg L.P.]]'' vietnē {{aktieru ārējās saites}} * {{TED speaker|jeff_bezos}} {{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Beizoss, Džefs}} [[Kategorija:Ņūmeksikā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amazon]] jk2q7movygyd10zozq1rwf9pyfggit4 0 325966 4547376 4464602 2026-11-09T18:06:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547376 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Broņislavs Trubiņš | attēls = Broņislavs Trubiņš.jpg | att_izm = 180px | amats = Latvijas PSR valsts kontroles tautas komisārs | term_sākums = {{dat|1940|8|26}} | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1897|9|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati = {{mdv|1946|10|29|1897|9|2}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = latvietis | partija = [[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = skolotājs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Broņislavs Trubiņš''' (1897—1946) bija latviešu skolotājs, [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941). == Dzīvesgājums == Dzimis 1897. gada 2. septembrī Daugavpilī. Uzsācis studijas [[Petrograda]]s Universitātē, bet tās pārtraucis un pabeidzis jūrskolu. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā viņam piešķīra [[Landskoronas muiža]]s centru, ko viņš pārdevis. Darbojies kā izglītības darbinieks un Valsts kontrolieris. Viņa svainis bija [[Vikentijs Latkovskis]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūlijā kļuva par tā sauktās [[Tautas Saeima]]s deputātu no [[Latgale]]s vēlēšanu apgabala. [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941), finanšu ministra biedrs. Miris 1946. gada 29. oktobrī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1627 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160827235222/http://latgalesdati.du.lv/persona/1627}}</ref> == Literatūra == * Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 132.-134.lpp. * Latvijas darba tautas bloka kandidāti (foto). Daugavas Vēstnesis. 1940. gada 13. jūlijs. * Kursītis, St. Atmiņu ceļos. Rēzekne, 1994. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trubiņš, Broņislavs}} [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] k3lr9aix6z6npfqghzsihxj8gnkqv7c 0 327085 4547516 4464803 2026-11-10T02:33:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547516 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Donāts Vucins''' ({{val|ltg|Donats Vucyns}}; dzimis 1934. gadā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] [[Dukstagals|Dukstagalā]], miris 1999. gadā) bija [[latgalieši|latgaliešu]] [[kokles|kokļu]] un citu [[tautas mūzika]]s instrumentu ([[ģīga|ģīgu]], [[stabule|stabuļu]] un [[rata lira|rata liru]]) izgatavotājs.<ref name="Vucina-Bērziņa">{{Tīmekļa atsauce |title= Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars |date= 2015. gada 4. janvāris |author= Māra Vucina-Bērziņa |publisher= Latvijas Folkloras biedrība |url= http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305065317/http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref> Īpašu slavu ieguvis ar savām 10, 11 un 12 stīgu koklēm, ko pasūtīja ne vien Latvijā, bet arī no [[Lietuva]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Nīderlande]]s [[Beļģija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]]s un [[Austrālija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Donāts Vucins |publisher= Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūts |url= http://latgalesdati.du.lv/persona/6390 |accessdate= 2016. gada 5. augustā |archive-date= 2016. gada 15. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160915121941/http://latgalesdati.du.lv/persona/6390 }}</ref> == Dzīves gājums == Vucins piedzima 1934. gadā [[Rēznas pagasts|Rēznas pagasta]] [[Dukstagals|Dukstagalā]] pagasta priekšnieka piecu bērnu ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas tēvs nošauts, bet mātei ar bērniem pieteikts izsūtījums uz [[Sibīrija|Sibīriju]], tāpēc bieži bija spiests slēpties. Pamatizglītību ieguva tuvējā skolā, pēc kuras iestājās Rēzeknes elektriķu skolā, ko pabeidzot kādu laiku strādājis par elektriķi.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> Tad iesaukts [[Padomju armija|Padomju armijā]], kur brīvajā laikā nodarbojās ar [[glezniecība|glezniecību]]. Pēcāk mēģinājis iestāties [[PSRS Mākslas akadēmija|PSRS Mākslas akadēmijā]] [[Maskava|Maskavā]], kur pēc veiksmīgi nokārtotiem iestājeksāmeniem tomēr nav uzņemts, jo vācu armijā dienējušā brāļa un nošautā tēva dēļ uzskatīts par „tautas ienaidnieku”.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> 1961. gadā pabeidza Rīgas speciālo milicijas vidusskolu un iestājās PSRS iekšlietu ministrijas Kaļiņingradas vidējā speciālajā milicijas skolā. Pēc tās pabeigšanas pārcēlās uz [[Ogre|Ogri]], kur sāka strādāt par [[detektīvs|detektīvu]]. Brīvajā laikā nodarbojies ar glezniecību, grafiku, [[Juvelierdarbs|dārglietu]] veidošanu.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> Savu pirmo kokli pēc [[Valdis Muktupāvels|Valda Muktupāvela]] ierosinājuma izgatavojis [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] lugas „Pilna Māras istabiņa” uzvedumam, kura pirmizrāde notika 1983. gadā. Lai kokli izgatavotu, Vucins apmeklēja dažādu muzeju arhīvus. Kokles vakaros gatavojis sava dzīvokļa pagrabstāvā. Pēc dažiem gadiem pārcēlās uz [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] [[Dekšāres pagasts|Dekšāru pagasta]] Madžuļu sādžu, kur turpinājis nodarboties ar kokļu izgatavošanu. Miris 1999. gadā.<ref name="Vucina-Bērziņa"/> == Piemiņa == Kopš 2002. gada Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta” par godu Donātam Vucinam Dekšāres pagasta Madžuļu ciema „Riekstos” katras vasaras jūlija pirmajā svētdienā rīko etnogrāfisko koklētāju saietu — „Kokļu dienas”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nedēļas nogalē Latgalē notiks Trešās Kokļu dienas |date= 2004. gada 28. jūlijs |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57077-nedelas_nogale_latgale_notiks_tresas_koklu_dienas |accessdate= 2016. gada 5. augustā |archive-date= 2011. gada 9. Maijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20110509140514/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/57077-nedelas_nogale_latgale_notiks_tresas_koklu_dienas }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Kokļu dienas Latgalē svinēs koklētāji no visas Latvijas |date= 2004. gada 30. jūlijs |author= Ilze Zveja |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://www.lmic.lv/core.php/www.music.lv/academy/skandarbs.php?id=4866 |accessdate= 2016. gada 5. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Latgalē desmito reizi pulcējas koklētāji |date=2013. gada 28. septembris |author=Renāte Lazdiņa |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/izklaide/zinas/latgale-desmito-reizi-pulcejas-kokletaji.a66389/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Tradicionālo kultūru “Latgaļu sātā” apgūst bērni no visas pasaules |date=2014. gada 3. septembris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/tradicionalo-kulturu-latgalu-seta-apgust-berni-no-visas-pasaules/ |accessdate= 2016. gada 5. augustā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vucins, Donāts}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu amatnieki]] idywo6ugz37aigdhohsoxghe88552il 0 337240 4547615 4500837 2026-11-10T07:55:12Z Vylks 50297 4547615 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #E0FFFF | nos = FK Grobiņa | logo = Grobinas SC LFS logo.png | pilns = Futbola klubs Grobiņa | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}<ref>https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792</ref> | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 8. vieta | dib = 2009 | stad = [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]] | ietilp = 4022<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Venue |url=https://loc.lv/lv/stadioni/daugavas/ |website=loc.kv |accessdate={{dat|2024|3|11||bez}}}}</ref> | prez = | tren = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] <small> | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Dāvids Družiņins]] | mediji = | pattern_la1 = _adidasstriped24rbb | pattern_b1 = _adidasstriped24rbb | pattern_ra1 = _adidasstriped24rbb | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _adidastabela23w | pattern_ra2 = | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''FK Grobiņa''' ir [[Latvija]]s sporta klubs no [[Liepāja]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008313792|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2026-01-11}}</ref> ar kluba vadības atrašanos [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072026-medijs_virsligas_klubs_grobina_apsver_par|title=Medijs: Virslīgas klubs "Grobiņa" apsver pārcelšanos uz Jūrmalu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-31|date=2026-07-30|language=lv}}</ref> kas vairāk pazīstams ar savu [[futbols|futbola]] komandu, kura 2023. gadā uzvarēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]], iegūstot paaugstinājumu uz [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgu 2024. gadā]]. Klubs dibināts 2009. gadā, mājas spēles aizvada [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionā]] [[Liepāja|Liepājā]]. Komandas galvenais treneris ir [[Oskars Kļava]]. No 2022. gada sezonas komanda noslēgusi sadarbību ar Liepājas Futbola skolu un pārdēvēta no Grobiņas SC uz '''Grobiņas SC/LFS'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/|title=Sākas Optibet Nākotnes līga - Leevon Saldus|access-date=2022-06-19|date=2022-04-08|language=lv|archive-date=2022-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220810232732/https://leevon.lv/sakas-optibet-nakotnes-liga/}}</ref> Kopš [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada sezonas]] komandas nosaukums ir FK Grobiņa. == Vēsture == {{nepilnīga sadaļa}} 2016. gada sezonā "'''Grobiņas SC'''" pirmo reizi uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] [[Kurzemes futbola čempionāts|Kurzemes reģiona čempionātā]] un iekļuva 2. līgas finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/jaunumi/322-par-2-l%C4%ABgas-kurzemes-re%C4%A3iona-uzvar%C4%93t%C4%81jiem-k%C4%BC%C5%ABst-grobi%C5%86as-sc-futbolisti.html |title=Par 2.līgas Kurzemes reģiona uzvarētājiem kļūst Grobiņas SC futbolisti |date={{dat|2016|9|5||bez}}|publisher=kurzeme.lff.lv|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> Arī tajā tika izcīnīta 1. vieta, finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarot [[SK Cēsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102016-grobinas_sc_triumfe_latvijas_futbola_2_li/ |title=''Grobiņas SC'' triumfē Latvijas futbola 2. līgā |date={{dat|2016|10|29||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|11|28||bez}}}}</ref> === 1. līga === Uzvarot 2. līgas turnīrā, tika iegūtas tiesības 2017. gadā startēt Latvijas 1. līgas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |title=2016. gada Otrās līgas čempionāta reglaments |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170921220724/http://www.lff.lv/webroot/file/uploads/files/dokumenti/Reglamenti/2016/2016_Latvijas_2ligas_reglaments.pdf |archivedate={{dat|2017|09|21||bez}} }}</ref> 2017. gada 20. februārī parādījās ziņas, ka Viktors Dobrecovs varētu kļūt par "Grobiņas" galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022017-dobrecovs_iespejams_klus_par_grobinas_gal|title=Dobrecovs, iespējams, kļūs par Grobiņas galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2017-02-20|language=lv}}</ref> {{dat|2017|3|2||bez}} klubam tika piešķirta licence dalībai 1. līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi |title=Licenci dalībai komanda.lv 1. līgā saņem 14 klubi |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2017|3|2||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170323103035/http://www.lff.lv/lv/zinas/komanda-lv-pirma-liga/licenci-dalibai-komanda-lv-1-liga-sanem-14-klubi }}</ref> Debijas sezonā 1. līgā ieguva 4. vietu. Pirms 2017. gada sezonas komandai uz īres tiesībām pievienojās [[Toms Gucs]], Kristers Gulbis, [[Devids Dobrecovs]] un Gļebs Sopots. Visi šie spēlētāji tiek īrēti no [[FK Liepāja/MOGO]]. Komandā ir arī citi spēlētāji ar Virslīgas pieredzi — [[Toms Vīksna]], [[Emīls Knapšis]] un Jānis Jēkabsons, kuri Virslīgā debitēja 2014. gada sezonā, Viktora Dobrecova vadībā. [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gada]] sezonā komanda ierindojās 9. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> savukārt, [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] izcīņā aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur ar 2:6 zaudēja [[BFC Daugavpils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-bfc-daugavpils-progress-2494475/|title=Grobiņas SC - BFC Daugavpils / Progress - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gada]] sezonā klubs līgā ieņēma 7. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bet [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā izstājās pēc trešās kārtas, kurā ar 2:4 piekāpās [[JDFS Alberts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sc-jdfs-alberts-4297439/|title=Grobiņas SC - JDFS Alberts - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> [[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2020. gada]] sezona, sakarā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmiju]], netika pabeigta un "Grobiņas" komanda 12 aizvadītajās spēlēs ieguva 18 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|Nākamā sezona]], tāpat kā iepriekšējā, saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, tika pārtraukta un netika pabeigta, kurā komanda 14 aizvadītajās spēlēs bija ieguvusi 19 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2024-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240201115314/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2021}}</ref> 2022. gada sezonā, Grobiņas SC/LFS ieguva trešo vietu [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]] un izcīnīja vietu pārspēlēs, piekāpjoties divu spēļu kopsummā [[FK Metta]] vienībai ar rezultātu 5-2.<ref>[https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27112022-grobina_atspele_divus_vartus_bet_metta_ie]</ref> [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022. gada kausa]] izcīņā "Grobiņas" komanda aizkļuva līdz pusfinālam, kur ar 0:5 piekāpās [[RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/09/01/latvia/cup/daugava-90/grobinas-sporta-centrs/3928777/|title=Rigas FS vs. Grobiņa - 1 September 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> Pirms tam, astotdaļfinālā, V. Dobrecova vadītā komanda no turnīra izslēdza [[FK Liepāja]], ar kuru Dobrecovs [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Virslīgas čempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2022/07/10/latvia/cup/grobinas-sporta-centrs/liepja/3816718/|title=Grobiņa vs. Liepaja - 10 July 2022 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-01-31}}</ref> [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023. gada]] sezonā "Grobiņas" futbolisti kļuva par līgas čempioniem, ar 66 punktiem ierindojoties tabulas augšgalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2024-02-01|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> tādējādi iegūstot tiesības pārstāvēt Virslīgu 2024. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/04112023-grobina_izcina_sezonas_20_uzvaru_un_iegus|title="Grobiņa" izcīna sezonas 20. uzvaru un iegūst biļeti uz Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-01|date=2023-11-04|language=lv}}</ref> Tā paša gada [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|kausa]] izcīņā komanda izstājās pēc ceturtās kārtas, ar 2:3 zaudējot [[AFA Olaine]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sclfs-afa-olaine-15071727/|title=Grobiņas SC/LFS - AFA Olaine - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-02-01}}</ref> === Virslīga === 2023. gada sezonā Grobiņas SC/LFS kļuva par Nākotnes līgas uzvarētājiem, tādējādi izcīnot tiesības spēlēt [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12112023-grobina_svin_nakotnes_ligas_cempionu_titu|title="Grobiņa" svin Nākotnes līgas čempionu titulu, "Smiltene" neizmūk no pārspēlēm|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-11-14|date=2023-11-12|language=lv}}</ref> 2024. gada 11. janvārī tika ziņots, ka komandai ir iztikas minimums, lai startētu Virslīgā. Kluba direktors Andis Ādiņš portālam ''liepajniekiem.lv'' teica, ka futbola Virslīgas licencēšanas procesā vienīgās lielās bažas ir par naudas plūsmas norādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/grobinai-ir-iztikas-minimums-lai-startetu-virsliga/|title=“Grobiņai” ir iztikas minimums, lai startētu virslīgā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-01-31|language=lv}}</ref> 24. janvārī komandai vēl netika piešķirta licence dalībai Virslīgā, dodot laiku novērst nepilnības. Tika konstatēts, ka infrastruktūras kritēriji bija daļēji izpildīti un nebija izpildītas noteiktās prasības attiecībā uz licences pretendenta ieņēmumiem kalendārā gada laikā, vismaz 150 000 EUR apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/24012024-grobinas_futbolistiem_vel_nepieskir_virsl|title=''Grobiņas'' futbolistiem vēl nepiešķir Virslīgas licenci, dod laiku novērst nepilnības|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-24|language=lv}}</ref> 2024. gada 30. janvārī klubam tika piešķirta licence dalībai 2024. gada Virslīgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-grobina_sanem_zalo_gaismu_un_drikstes_sta|title="Grobiņa" saņem zaļo gaismu un drīkstēs startēt Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> ==== 2024 ==== Savā debijas spēlē Virslīgā, Grobiņas SC/LFS ar minimālu zaudējumu, 0:1, piekāpās iepriekšējās sezonas vicečempionei [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032024-grobina_debijas_spele_sniedz_sikstu_prete|title="Grobiņa" debijas spēlē sniedz sīkstu pretestību rīdziniekiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-11|date=2024-03-10|language=lv}}</ref> 31. martā "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo punktu Virslīgā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, ar [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/31032024-grobina_maca_galotne_atspelejas_un_izcina|title=''Grobiņa'' mača galotnē atspēlējas un izcīna pirmo punktu Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-31|date=2024-03-31|language=lv}}</ref> 13. aprīlī "Grobiņa" izcīnīja savu pirmo uzvaru Virslīgā, ar 3:0 uzvarot [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13042024-mettai_sakuma_nokdauns_mazakuma_palikusaj|title="Mettai" sākumā nokdauns, mazākumā palikušajai "Grobiņai" pirmā uzvara Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-13|date=2024-04-13|language=lv}}</ref> Piecas dienas vēlāk Grobiņas komanda izcīnīja savu otro uzvaru Virslīgas sezonā, principiālajā derbijā ar 3:2 uzvarot [[FK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18042024-liepaja_pieder_grobinai_dobrecova_viri_de|title=Liepāja pieder "Grobiņai": Dobrecova vīri derbijā satriec bagātākos kaimiņus|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-18|date=2024-04-18|language=lv}}</ref> Pirmo savu sezonu Virslīgā komanda pabeidza 9. vietā, iekļūstot pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par izkrišanu no Virslīgas. Lai arī pirmā spēle tika zaudēta ar 2:3, atbildes spēlē pretinieku laukumā klubs uzvarēja ar 2:0, divu spēļu summā uzvarot ar 4:3 un saglabājot vietu Latvijas futbola virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8140812/grobina-lfs-futbolisti-parspeles-saglaba-vietu-virsliga|title="Grobiņa"/LFS futbolisti pārspēlēs saglabā vietu virslīgā|website=Futbols|access-date=2025-11-09|date=2024-11-23|language=lv}}</ref> '''2025''' 22. septembrī, klubam atrodoties pēdējā vietā turnīra tabulā, no amata tika atbrīvots ilggadējais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]], kuru kā pienākumu izpildītājs aizstāja bijušais Latvijas izlases aizsargs [[Oskars Kļava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/pirms-sezonas-svarigaka-nogriezna-fk-grobina-atvadas-no-viktora-dobrecova/|title=Pirms sezonas svarīgākā nogriežņa FK “Grobiņa” atvadās no Viktora Dobrecova|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-11-09|language=lv}}</ref> 2025. gada sezonas beigās Grobiņa cīnījās par automātisku neizkrišanu no Virslīgas, pēdējā kārtā izcīnot neizšķirtu 2:2 pret [[FK Auda]], kas ļāva iegūt 9. vietu un nodrošināt vietu pārspēlēs pret [[JDFS Alberts]] par vietas saglabāšanu Virslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/09112025-grobina_izglabjas_no_divu_vartu_deficita_|title="Grobiņa" izglābjas no divu vārtu deficīta un spēlē ar kautiņu iegūst pārspēļu tiesības|last=Ozerinskis|first=Emils|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-09|date=2025-11-09|language=lv}}</ref> Saspringtās pārspēlēs (divu spēļu summā 1:0) komanda saglabāja vietu augstākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/683811-grobinas-futbolisti-ne-bez-pulem-saglaba-vietu-latvijas-virsliga|title="Grobiņas" futbolisti ne bez pūlēm saglabā vietu Latvijas virslīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-11-24|date=2025-11-23|language=lv}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2009 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2010 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:6 from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:— from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:2 from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:3 from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:"[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|4]]" from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:"[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|9]]" from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:"[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|7]]" from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:"[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:"[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]]" from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:"[[2022. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]]" from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:"[[2023. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:"[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:"[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|9]]" from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:"[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]]" from:01/07/2009 till:01/07/2016 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga (Kurzeme)]]" from:01/07/2016 till:01/07/2023 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Latvijas kausa izcīņā == * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — trešā kārta * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — ''nepiedalījās'' * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — otrā kārta * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — ceturtā kārta * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — otrā kārta * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pirmā kārta * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — astotdaļfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — trešā kārta * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — trešā kārta * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — astotdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — trešā kārta * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — pusfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtā kārta == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|03|01||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/grobinas-sc-lfs/#players|title=Grobiņas SC/LFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dāvids Družiņins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=FRA| pos=DF| name=[[Lukass Kuao]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF| name=[[Gustavs Leitāns]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF| name=[[Jānis Krautmanis]]}} {{Fs player | no=10|nat=LAT| pos=MF| name=[[Devids Dobrecovs]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=FW| name=[[Oļģerds Raščevskis]]}} {{Fs player | no=12|nat=LAT| pos=GK| name=[[Ņikita Pinčuks]]}} {{Fs player | no=14|nat=LAT| pos=DF| name=[[Krišjānis Rupeiks]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=DF| name=[[Maksims Sidorovs]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=MF| name=[[Ralfs Bethers]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=FW| name=[[Rodrigo Gaučis]]}} {{Fs player | no=21|nat=UKR| pos=FW| name=[[Deniss Halata]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=MF| name=[[Maksims Fjodorovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Pauls Rodrigo Borisovs]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=MF| name=[[Dans Sirbu]]}} {{Fs player | no=27|nat=LTU| pos=DF| name=[[Rolands Baraviks]]}} {{Fs player | no=32|nat=LAT| pos=MF| name=[[Gļebs Kļuškins]]}} {{Fs player | no=70|nat=UKR| pos=MF| name=[[Staņislavs Morarenko]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=FW| name=[[Artjoms Puzirevskis]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=GK| name=[[Vjačeslavs Kudrjavcevs]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF| name=[[Aleksandrs Molotkovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player | no= |nat=NGA| pos=MF| name=[[Oladotuns Olatunde]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=MF| name=[[Žuzē Martins Ribeiru]]}} {{Fs player | no= |nat=JAP| pos=MF| name=[[Hirotaka Jamada]]}} {{Fs player | no= |nat=UKR| pos=FW| name=[[Artems Holods]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == [[Attēls:Viktors Dobrecovs (3).jpg|thumb|Komandas bijušais galvenais treneris [[Viktors Dobrecovs]]]] {{Dat|2025|11|9||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/grobinas-sclfs-36464/?cid=14680167|title=Grobiņas SC/LFS - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2024-01-31}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kļava]] |- | rowspan="2" | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} [[Antons Jemeļins]] |- |{{Flaga|Latvija}} Kristaps Petrutis |- |Vārtsargu treneris |{{Flaga|Latvija}} [[Viktors Spole]] |- | rowspan="2" | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Andis Ādiņš |- |{{flaga|Ukraina}} [[Jevhens Tarasenko]] |- | rowspan="2" | Ārsti | {{flaga|Latvija}} Oksana Spole |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksandrs Mordvincevs |- |Fizioterapeits |{{Flaga|Spānija}} Ivans Kabrera Zarzaleho |} == Komandas galvenie treneri == {| class="wikitable" |+<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/mitarbeiterhistorie/verein/40880|title=Grobinas SC/LFS - Current and former staff|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-01-31|language=en}}</ref> !Treneris !No !Līdz |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2017. gada 1. marts |2019. gada 28. februāris |- |{{Flaga|Latvija}} Mārtiņš Jaunskalže |2019. gada 1. janvāris |2019. gada 30. jūnijs |- |{{Flaga|Latvija}} Aleksejs Laptevs |2019. gada 1. jūlijs |2019. gada 31. decembris |- |{{Flaga|Latvija}} Viktors Dobrecovs |2020. gada 31. maijs |2025. gada 22. septembris |- |{{Flaga|Latvija}} Oskars Kļava |2025. gada 22. septembris |''pašlaik'' |} == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līga|2023]]<ref name=":0" /> == Logo == <gallery> Grobiņas SC logo.png|Logo līdz 2023. gadam Grobinas SC LFS logo.png|Logo no 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170323063212/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2016/komandas/grobi%C5%86as-sc.html Grobiņas SC LFF Kurzemes reģiona vietnē] * [https://www.facebook.com/people/Grobi%C5%86as-SC-LFS/100067071221547/ Oficiālā fanu lapa] * [https://twitter.com/GROBINAS_SC ''Twitter'' profils] * [https://www.instagram.com/grobinasc/ ''Instagram'' profils] * [https://www.transfermarkt.com/grobinas-sc/startseite/verein/40880 ''Transfermarkt'' profils] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] 3g0bui8fwqe0hnpni6qu0t8m0rtzeh5 0 340187 4547712 4296108 2026-11-10T11:15:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547712 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Something_Just_Like_This.png|thumb|200px|[[The Chainsmokers]] singla "Something Just Like This" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 6 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]]<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2017. gads|2017]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā par dziesmām ir balsots, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt, reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. {{EHR topa statistika | nosaukums = 2017. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 238 | dziesmu sk top10 = 108 | ned 1sk1 = 8 | ned 1dz1 = [[Zayn]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] — Dusk Till Dawn | ned 1sk2 = 6 | ned 1dz2 = [[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This | ned 1sk3 = 5 | ned 1dz3 = [[Ed Sheeran]] — Shape Of You | ned 10sk1 = 14 | ned 10dz1 = [[Axwell & Ingrosso]] — More Than You Know<br />[[Ed Sheeran]] — Shape Of You<br />[[Camila Cabello]] feat. [[Young Thug]] — Havana | ned 10sk2 = 13 | ned 10dz2 = [[OneRepublic]] feat. [[Seeb]] — Rich Love<br />[[Zayn]] feat. [[Sia Ferlere|Sia]] — Dusk Till Dawn | ned 10sk3 = 12 | ned 10dz3 = [[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This<br />[[Major Lazer]] feat. [[Travis Scott]], [[Quavo]] & [[Camila Cabello]] — Know No Better | ned 40sk1 = 27 | ned 40dz1 = [[Luis Fonsi]] feat. [[Daddy Yankee]] & [[Justin Bieber]] — Despacito | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] — Something Just Like This | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Major Lazer]] feat. [[Travis Scott]], [[Quavo]] & [[Camila Cabello]] — Know No Better | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[Ed Sheeran]] — Shape Of You | jaun sk2 = 4 | jaun dz2 = [[Ed Sheeran]] — Castle On The Hill | jaun sk3 = 8 | jaun dz3 = [[Kygo]] feat. [[Selena Gomez]] — It Ain't Me<br />[[Imagine Dragons]] — Levitate }} [[Attēls:More_Than_You_Know.jpeg.jpg|thumb|200px|[[Axwell & Ingrosso]] singla "More Than You Know" vāka noformējums.]] [[Attēls:Rich_Love.jpg|thumb|200px|[[OneRepublic]] feat. [[Seeb]] singla "Rich Love" vāka noformējums.]] [[Attēls:Know_No_Better.jpg|thumb|200px|[[Major Lazer]] feat. [[Travis Scott]], [[Quavo]] & [[Camila Cabello]] singla "Know No Better" vāka noformējums.]] [[Attēls:Robin_Schulz_OK.jpg|thumb|200px|[[Robin Schulz]] feat. [[James Blunt]] singla "OK" vāka noformējums.]] == 1. vietas dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[6. janvāris]] || [[Burak Yeter]] feat. [[Danelle Sandoval]] || Tuesday |- | [[13. janvāris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Alone |- | [[20. janvāris]] || [[Ed Sheeran]] || Shape Of You |- | [[27. janvāris]] || Ed Sheeran || Shape Of You |- | [[3. februāris]] || Ed Sheeran | Shape Of You |- | [[10. februāris]] || Ed Sheeran || Shape Of You |- | [[17. februāris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] || Alone |- | [[24. februāris]] || [[Zayn]] & [[Teilora Svifta|Taylor Swift]] || I Don't Wanna Live Forever |- | [[3. marts]] || [[Martin Garrix]] feat. [[Dua Lipa]] | Scared To Be Lonely |- | [[10. marts]] || [[Ed Sheeran]] | Shape Of You |- | [[17. marts]] || [[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] | Something Just Like This |- | [[24. marts]] || The Chainsmokers feat. Coldplay | Something Just Like This |- | [[31. marts]] || The Chainsmokers feat. Coldplay || Something Just Like This |- | [[7. aprīlis]] || The Chainsmokers feat. Coldplay || Something Just Like This |- | [[14. aprīlis]] || The Chainsmokers feat. Coldplay | Something Just Like This |- | [[21. aprīlis]] || [[Clean Bandit]] feat. [[Zara Larsson]] || Symphony |- | [[28. aprīlis]] || [[The Chainsmokers]] feat. [[Coldplay]] || Something Just Like This |- | [[5. maijs]] || [[Cheat Codes]] feat. [[Demi Lovato]] | No Promises |- | [[12. maijs]] || [[Luis Fonsi]] feat. [[Daddy Yankee]] & [[Justin Bieber]] || Despacito |- | [[19. maijs]] || Luis Fonsi feat. Daddy Yankee & Justin Bieber | Despacito |- | [[26. maijs]] || [[G-Eazy]] feat. [[Kehlani]] || Good Life |- | [[2. jūnijs]] || [[Luis Fonsi]] feat. [[Daddy Yankee]] & [[Justin Bieber]] || Despacito |- | [[9. jūnijs]] || Luis Fonsi feat. Daddy Yankee & Justin Bieber | Despacito |- | [[16. jūnijs]] || [[Charlie Puth]] | Attention |- | [[23. jūnijs]] || [[Machine Gun Kelly]] feat. [[Heilija Steinfelda|Hailee Steinfeld]] | At My Best |- | [[30. jūnijs]] || [[Martin Garrix]] feat. [[Troye Sivan]] | There For You |- | [[7. jūlijs]] || [[Robin Schulz]] feat. [[James Blunt]] | OK |- | [[14. jūlijs]] || [[Axwell & Ingrosso]] | More Than You Know |- | [[21. jūlijs]] || Axwell & Ingrosso | More Than You Know |- | [[28. jūlijs]] || [[Martin Garrix]] feat. [[Troye Sivan]] | There For You |- | [[4. augusts]] || [[Axwell & Ingrosso]] || More Than You Know |- | [[11. augusts]] || [[OneRepublic]] feat. [[Seeb]] | Rich Love |- | [[18. augusts]] || [[Louis Tomlinson]] feat. [[Bebe Rexha]] & [[Digital Farm Animals]] || Back To You |- | [[25. augusts]] || [[OneRepublic]] feat. [[Seeb]] || Rich Love |- | [[1. septembris]] || OneRepublic feat. Seeb || Rich Love |- | [[8. septembris]] ||[[Louis Tomlinson]] feat. [[Bebe Rexha]] & [[Digital Farm Animals]]|| Back To You |- | [[15. septembris]] || [[Dimitri Vegas & Like Mike]] & [[David Guetta]] feat. [[Kiiara]] || Complicated |- | [[22. septembris]] ||Dimitri Vegas & Like Mike & David Guetta feat. Kiiara||Complicated |- | [[29. septembris]] || Dimitri Vegas & Like Mike & David Guetta feat. Kiiara | Complicated |- | [[6. oktobris]] || [[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Dusk Till Dawn |- | [[13. oktobris]] || Zayn feat. Sia || Dusk Till Dawn |- | [[20. oktobris]] || [[Camila Cabello]] feat. [[Young Thug]] || Havana |- | [[27. oktobris]] || [[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] || Dusk Till Dawn |- | [[3. novembris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] | The Spectre |- | [[10. novembris]] || [[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] | Dusk Till Dawn |- | [[17. novembris]] ||Zayn feat. Sia||Dusk Till Dawn |- | [[24. novembris]] || Zayn feat. Sia || Dusk Till Dawn |- | [[1. decembris]] || Zayn feat. Sia || Dusk Till Dawn |- | [[8. decembris]] || [[Selena Gomesa|Selena Gomez]] feat. [[Marshmello]] | Wolves |- | [[15. decembris]] || [[Zayn]] feat. [[Sīa Ferlere|Sia]] | Dusk Till Dawn |- | [[22. decembris]] || [[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] feat. [[Bejonse Noulza|Beyonce]] | Perfect |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2017. gads mūzikā]] h7176nlxewtdyemvhinn0zieoudu20r 0 344920 4547492 4464753 2026-11-09T23:33:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547492 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks]] [[Attēls:Khalkhin Gol Soviet tanks 1939.jpg|thumb|Padomju BT tanki]] [[Attēls:Dünaburg Juli 1941.jpg|thumb|Daugavpils pēc ugunsgrēka]] '''Daugavpils ieņemšana (1941)''' bija [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Vērmahta]] uzbrukuma operācija [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|1941. gada Latvijas vācu okupācijas]] pirmajā nedēļā, kas vainagojās ar [[Daugavpils]] ieņemšanu. == Norise == Par Vācijas uzbrukumu pilsētā uzzināja no publiski pārraidītās [[Molotovs|Molotova]] radio uzrunas plkst. 12.00 dienā. Ap 15.00 sākas ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' uzlidojumi Aizdaugavas lidlaukam un [[Aglonas stacija|Rušonu stacijai]]. Lidošanas spējas saglabājušās padomju lidmašīnas 23. jūnijā pārbāzēja uz [[Polocka|Polocku]], un [[Sarkanā armija]] Latgalē faktiski zaudēja aviācijas atbalstu. Latgales pilsētās tika sasaukti [[Komjaunatne|komjauniešu]] mītiņi, kuru dalībnieki izteica vēlmi saņemt ieročus un iestāties Sarkanajā armijā. Uzreiz pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] radītā [[Strādnieku gvarde]] bija likvidēta mēnesi pirms kara sākuma, un padomju varas piekritējiem vairs nebija ieroču. Strādnieku gvardi atjaunoja 25. jūnijā un bijušajiem gvardistiem atkal izdalīja ieročus. Līdz ar kara pirmo dienu pastiprinājās [[Sarkanais terors]]. Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki un gvardu patruļas sāka arestēt pilsētas iedzīvotājus. 23. jūnija vakarā [[Vidusāzija]]s izcelsmes kareivji (dēvēti par ”kalmikiem”) arestēja piecpadsmitgadīgu zēnu par atrašanos uz ielas gaisa trauksmes laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 215 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Iedzīvotājiem sāka konfiscēt radio aparātus, laukos notika zirgu rekvizīcijas. 23. un 24. jūnijā pilsētu sasniedza no [[Lietuva]]s bēgošie Sarkanās armijas kareivji un civiliedzīvotāji. 25. jūnijā pilsētas iedzīvotāji sāka bēgt no Daugavpils. No bankas trīs kravas auto izveda 15 miljonus rubļu, taču transporta trūkuma dēļ nācās pamest vēl 9,6 miljonus rubļu. 26. jūnija rītā pilsētu pameta pēdējie bēgļi. Sarkanā armija bija atstājusi pilsētu gandrīz neaizsargātu. Ierakumos gar [[Vienības tilts|Vienības tiltu]] izvietojās nelielas apbruņotu kareivju un Strādnieku gvardu grupas, kopskaitā ne vairāk par tūkstoti. 26. jūnija 8.00 no rīta sarkanarmiešu formastērpos pārģērbta vācu vienība pārsteiguma uzbrukumā šķērsoja Vienības tiltu un novērsa tā uzspridzināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/821 |title=Kauja par Daugavpili |access-date={{dat|2025|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250424003627/https://latgalesdati.du.lv/notikums/821}}</ref> Neskartu izdevās sagrābt arī dzelzceļa tiltu un vācu armijai bija nodrošināts tālākais ceļš uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Ap 10.00 no rīta tiltu sāka šķērsot vācu tanki, bet Sarkanās armijas kareivji atkāpās [[Stropu mežs|Stropu meža]] virzienā. Pilsētā vēl palikušās kareivju grupiņas veica haotisku atšaudīšanos pret vāciešiem. Daugavpils elektrostacijas darbinieki apturēja stacijas darbību, atstājot pilsētu bez elektrības. Ap 18.00 vakarā vācieši ieņēma [[Jaunbūve (Daugavpils) |Jaunbūves]] un [[Gajoks|Gajoka]] rajonus. Pēcpusdienā un naktī padomju aviācijas 54. bumbvedēju pulks mēģināja neveiksmīgi sabombardēt Daugavas tiltus. Vakarpusē pilsētā izcēlās vairāki lieli ugunsgrēki, kuru iemesls bija apšaudes, kā arī iespējamā bēgošo padomju kareivju diversija. Pēdējie sarkanarmiešu un padomju iestāžu darbinieku mēģinājumi izbēgt no pilsētas turpinājās līdz 27. jūnija vakaram. Arī pārējā Latgalē sākās padomju varasiestāžu bēgšana uz Krievijas robežu, kur joprojām pastāvēja robežkontroles punkti un ne visi tika pāri robežai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |title=Juris Pavlovičs, Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā Latgalē, 222 lpp |access-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305014846/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 26. jūnija vakarā vācu kareivji vispirms Jaunbūves, bet 27. jūnijā arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem pavēlēja pamest karadarbības un ugunsgrēka rajonus un pārvietoties uz [[Grīva (Daugavpils)|Grīvu]]. Kauju un ugunsgrēku dēļ 20 000 daugavpiliešu zaudēja mājas. 28. jūnijā, līdz ar ugunsgrēku norimšanu, iedzīvotāji atgriezās pilsētā. Sākās veikalu un noliktavu izlaupīšana. 25. jūnijā Daugavpils virzienā Daugavas līnijas aizsardzībai tika nosūtīts pulkveža I. Bezugalova 5. gaisa desanta korpuss, ģenerālmajora D. Leļušenko 21. mehanizētais korpuss un citas karaspēka daļas. 26. jūnija vakarā 5. gaisa korpusa desantnieki no Stropu meža puses mēģināja ieiet pilsētā, taču tika atsisti un haotiski pameta kaujas lauku. Pilsētā ieradusies Vērmahta 3. motorizētā divīzija līdz 27. jūnija vakaram ieņēma visu Daugavpils apkārtni. 27. jūnijā no [[Krāslava]]s puses Daugavpilij apmēram 30 km attālumā pietuvojās Leļušenko komandētais 21. mehanizētais tanku korpuss, no kura 175 tankiem kaujai gatavi bija vismaz 98 tanki, daudzi no kuriem bija [[BT-7]] modelis. 28. jūnija rītā tanku korpuss iebruka [[Maļinova|Maļinovkas]] ciemā 12 km no Daugavpils, kur sastapās ar vērmahtu un kauju gaitā ciemats tika pilnībā iznīcināts. Līdz vakaram korpuss bija sakauts un atkāpās [[Aglona]]s un [[Dagda]]s virzienā. == Okupācijas pārvaldes izveide == Vācu okupācijas militārās pārvaldes pārstāvji Daugavpilī ieradās 29. jūnija rītā. Pilsētā tika izveidota 822. lauka komandantūra (''Fieldkommandantur''), kas bija atbildīga par visu Latgali un 536. pilsētas komandantūra (''Ortskommandantur''), kas bija atbildīga par Daugavpili un tās apkārtni. Par pilsētas civilo prefektu 29. jūnijā iecēla [[Roberts Blūzmanis|Robertu Blūzmani]], par pilsētas valdes vecāko 1. jūlijā apstiprināja E. Petersonu. Pilsētā tika veikta infrastruktūras sakārtošana, lai no tās varētu atbalstīt tālāko uzbrukumu [[Ļeņingrada]]i. Strādnieki jau 29. jūnijā sāka atgriezties darbā. 2. jūlijā sāka darboties no brīvprātīgajiem saformētais policijas palīgdienests, kas nodrošināja kārtību pilsētā. Pēc kaujām un ugunsgrēka gandrīz puse pilsētas bija nopostīta un liela iedzīvotāju daļa bija bez pajumtes. Vērmahts uzsāka ūdensvada un elektrostacijas darbības atjaunošanas darbus. Daugavpilī problēmas radīja ūdensapgādes sistēma un atkritumu izvešana, kas rudenī izraisīja tīfa epidēmijas uzliesmojumu. Visiem ebreju vīriešiem tika pavēlēts 30. jūnijā sapulcēties pilsētas laukumā, pēc kā tos ieslodzīja pilsētas cietumā un turpmāk izmantoja gruvešu novākšanas darbos. Pilsētas ebrejiem tika atņemti dzīvokļi, kuros izmitināja ugunsgrēkā bez pajumtes palikušos iedzīvotājus. 9. jūlijā tika izveidots [[Daugavpils geto]], kura apsargāšanu sākotnēji veica vācieši, bet pēc 19. jūlija — vietējo iedzīvotāju sargu vienība. == Atsauces == {{Atsauces}} * [[Kategorija:Latvija Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Daugavpils vēsture|I]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] aisn7bva8h6gnywia0l3f1pzrufgt8r 0 345185 4547523 4429706 2026-11-10T03:30:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547523 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Duļbova | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Baltinavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 58 | lats = 56 | latNS = N | longd = 27 | longm = 39 | longs = 31 | longEW = E | elevation_m = 100 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4594 | var_id = 100203557 | lgia_id = 72546 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Duļbova''' ir ciems [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā 5 km no pagasta centra [[Baltinava]]s un 251 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta daļēji izzudusi.<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=72546 |title=Informācija par objektu: Duļbova |accessdate={{dat|2017|03|01||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P45]]. Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref name=vkpai>{{tīmekļa atsauce|title=Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (2)|url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2829/|publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]|accessdate={{dat|2017|3|1||bez}}|archive-date={{dat|2026|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260311185405/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2829/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Baltinavas pagasta ciemi}} n5gk1vp1alybap62mxnciw7uixt9rlq 0 348731 4547360 4527588 2026-11-09T17:38:22Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547360 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Galva aste.jpg|thumb|Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls]] '''Virsmaktīvās vielas''' (VAV) ir tādas vielas, kas samazina [[virsmas spraigums|virsmas spraigumu]] starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu. Virsmaktīvās vielas tiek izmantotas tīrīšanas līdzekļos, [[dezinfekcija|dezinfekcijā]], vides mitrināšanā, [[emulgators|emulģēšanā]], [[putu veidotāji|putu veidošanā]] un vielu [[dispersija|disperģēšanā]] vidē. Pēc to īpašībām var izdalīt, kuras virsmaktīvās vielas būs piemērotākas konkrētajam pielietojumam. * [[Anjoni]]skās – tīrīšanas līdzekļiem, [[adsorbcija]]i uz polārām virsmām, * nejoniskās – stabilas mainīgos [[pH]] līmeņos, * [[katjoni]]skās – adsorbcijai uz virsmām, * [[sulfonāti]] – stabili šķīdumos, * [[sulfāti]] – nestabili šķīdumos, * [[etoksilāti]] – stabili cietā [[ūdens|ūdenī]]. [[Attēls:Micelle shematiski.jpg|thumb|No virsmaktīvo vielu molekulām veidojušās micellas shematisks attēls]] Ir vielas, kas rada putas un [[slapināšana|slapina]] virsmas, bet netiek uzskatītas par virsmaktīvām vielām. Galvenā virsmaktīvo vielu īpašība ir tas, ka lielākā daļa no tās koncentrējas pie virsmām (fāžu robežvirsmām) nevis šķidruma tilpumā. Šo parādību sauc par [[adsorbcija|adsorbciju]]. Ja šķidrumā ir tik daudz virsmaktīvo vielu, ka visas virsmas ir jau piesātinātas un šķidruma tilpumā ir vēl virsmaktīvās vielas, tad tās paliks šķidruma tilpumā. Tā kā vienam no virsmaktīvās vielas [[molekula]]s galiem piemīt [[hidrofobs|hidrofobas]] īpašības, tad šķidruma tilpumā veidosies [[micella]]s.<ref name=porter>MRSC, M. R. Porter BSc, PhD, CChem {{grāmatas atsauce|isbn=ISBN 978-1-4613-6633-1|title= Handbook of Surfactants}}</ref> Pasaules virsmaktīvo vielu produkcijas apjoms ir novērtēts ap 15 milj. tonnas/gadā, no kuriem aptuveni puse ir [[ziepes]]. == Sastāvs un uzbūve == Virsmaktīvās vielas parasti ir [[organiskā viela|organiski materiāli]], kas ir [[amfifils|amfifili]], jeb tiem piemīt gan hidrofobas (ūdeni atgrūdošas), gan [[hidrofils|hidrofilas]] (slapinošas) īpašības. Tas ir tādēļ, ka tie sastāv no divām daļām, jeb grupām - tā sauktajām astēm, kas ir hidrofobas un galvām, kas ir hidrofilas. Līdz ar to virsmaktīvas vielas satur gan ūdenī nešķīstošas daļas (bet [[eļļa|eļļā]] šķīstošas) un ūdenī šķīstošas daļas. Virsmaktīvās vielas [[difūzija|difundē]] ūdenī un adsorbējas uz robežvirsmām starp gaisu un ūdeni vai eļļu un ūdeni. Virsmaktīvo vielu hidrofobā grupa būs vērsta ārā no ūdens uz [[gaiss|gaisu]] vai eļļu, un hidrofilā attiecīgi ūdens virzienā. == Virsmaktīvo vielu dinamika uz robežvirsmām == Virsmaktīvo vielu adsorbcijas dinamika ir ļoti nozīmīga tādos praktiskos pielietojumos kā [[putas|putu]] veidošanās, emulģēšanās un virsmas pārklāšanas procesos. Tajos strauji veidojas burbuļi un pilieni, kurus vajag stabilizēt. Adsorbcijas dinamika ir atkarīga no virsmaktīvās vielas difūzijas koeficienta. Veidojoties robežvirsmai, adsorbciju ierobežo virsmaktīvās vielas difūzija robežvirsmā. Dažos gadījumos var eksistēt virsmaktīvās vielas adsorbcijas vai [[desorbācija]]s [[enerģētiskā barjera]]. Ja šī barjera ierobežo adsorbcijas ātrumu, šo virsmaktīvo vielu dinamiku sauc par kinētiski ierobežotu. Šādas enerģijas barjeras var rasties [[stērisks|stēriskās]] vai [[elektrostatika|elektrostatiskās]] atgrūšanās dēļ. Virsmaktīvo vielu veidotu slāņu virsmas [[reoloģija]], ieskaitot slāņa elastību un [[Viskozitāte|viskozitāti]], ir nozīmīga putu un [[emulsija|emulsiju]] stabilitātē. == Klasifikācija == Virsmaktīvo vielu astes parasti ir līdzīgas un sastāv no [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] ķēdes, kura var būt sazarota, lineāra vai [[aromātiskie ogļūdeņraži|aromātiska]]. Halogenētajām virsmaktīvajām vielām ogļūdeņražu ķēdēs daži ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar [[halogēni|halogēnu]] atomiem. [[siloksāns|Siloksāna]] virsmaktīvajām vielām ir siloksāna ķēdes. Daudzas nozīmīgas virsmaktīvās vielas satur [[poliēteris|poliētera]] ķēdi ar stipri polāru anjonisku grupu galā. Poliētera grupas bieži satur pievienotas [[polietilēns|polietilēna]] oksīda tipa sekvences, lai pastiprinātu virsmaktīvās vielas hidrofilās īpašības. [[polipropilēns|Polipropilēna]] oksīdi turpretī tiek pievienoti, lai pastiprinātu [[lipofils|lipofilās]] īpašības. Virsmaktīvām vielām var būt viena aste vai divas. Parasti virsmaktīvās vielas tiek klasificētas pēc polārās galvas grupas. Nejoniska virsmaktīvā viela ir bez uzlādētām grupām tās galvā. [[Joni]]skas virsmaktīvas vielas galvai ir kopsummā pozitīvs vai negatīvs lādiņš. Ja lādiņš ir negatīvs, virsmaktīvo vielu sauc par anjonisku, bet, ja lādiņš ir pozitīvs, tad to sauc par katjonisku. Ja virsmaktīvās vielas galva satur divas pretēji lādētas grupas, to sauc par [[cviterjoni]]sku. [[Attēls:Galva aste klasifikacija.jpg|500px|thumb|center|Virsmaktīvo vielu molekulu klasifikācija pēc to galvas grupas]] === Anjoniskās VAV === Anjoniskās virsmaktīvās vielas galva satur tādas anjoniskas funkcionālās grupas kā sulfātus, sulfonātus, [[fosfāti|fosfātus]] un [[Karboksilāti|karboksilātus]]. ==== Sulfāti, sulfonāti un fosfātu [[esteri]] ==== Svarīgākie alkilsulfāti ir amonija laurilsulfāts, [[nātrija laurilsulfāts]] (nātrija dodecilsulfāts) un saistītie alkilēteru sulfāti, kā nātrija laurilētera sulfāts un nātrija miristilētera sulfāts. ==== Karboksilāti ==== Šīs ir visbiežāk sastopamās virsmaktīvās vielas un satur tādus alkilkarboksilātus (ziepes) kā nātrija [[stearāti|stearāts]]. === Katjoniskās VAV === Tām ir pH atkarīgas grupas, kuras kļūst pozitīvi lādētas zem noteikta pH līmeņa, un ir pastāvīgi lādētas – kvartārie [[amonija sāļi]]. === Cviterjoniskās VAV === Cviterjoniskajām virsmaktīvajām vielām ir vienā molekulā gan katjoniska, gan anjoniska grupa. Biežāk sastopamās bioloģiskās cviterjoniskās virsmaktīvās vielas satur fosfāta anjonu ar [[amīni|amīnu]] vai [[amonijs|amoniju]]. === Nejoniskās VAV === Daudziem garo ķēžu [[spirti]]em piemīt virsmaktīvo vielu īpašības. Ievērojamākie ir [[taukskābes|taukskābju]] alkoholi, cetilspirts, stearilspirts, cetostearilspirts un oleilspirts. == Pielietojums farmācijā == Mitrinātājs ir virsmaktīva viela, kas, izšķīdināta ūdenī, samazina šķidruma kontakta leņķi ar virsmu un palīdz uz virsmas aizstāt gaisu ar šķidrumu. Farmācijā un medicīnā šīs īpašības tiek pielietotas, jo nepieciešams atbrīvoties no gaisa pie [[pulveris|pulveru]] ([[sērs|sēra]], [[ogle]]s u.c.) virsmām, lai tos izkliedētu šķidrumā. Arī tiek izmantotas, lai vate un pārsēji labi uzsūktu medicīniskos šķīdumus un lai ar dezinfekcijas līdzekļiem aizvāktu netīrumus no brūcēm, kā arī losjonu un [[aerosols|aerosolu]] uzklāšanai uz ādas. == Ietekme uz veselību un vidi == Virsmaktīvās vielas regulāri nogulsnējas uz sauszemes un ūdens krātuvēs, gan ar paredzētiem procesiem, gan kā [[rūpniecība|rūpnieciski]] vai mājsaimniecību [[atkritumi]]. Ir zināms, ka dažas no šīm vielām ir [[toksiskums|toksiskas]] dzīvniekiem, cilvēkiem, [[ekosistēma|ekosistēmām]], un var paātrināt arī citu kaitīgu vielu izplatīšanos vidē.<ref name="Metcalfe TL, Dillon PJ, Metcalfe CD">{{publikācijas atsauce |last1=Metcalfe |first1=Tracy L. |last2=Dillon |first2=Peter J. |last3=Metcalfe |first3=Chris D. |title=DETECTING THE TRANSPORT OF TOXIC PESTICIDES FROM GOLF COURSES INTO WATERSHEDS IN THE PRECAMBRIAN SHIELD REGION OF ONTARIO, CANADA |journal=Environmental Toxicology and Chemistry |volume=27 |issue=4 |pages=811–8 |year=2008 |pmid=18333674 |doi=10.1897/07-216.1}}</ref><ref name="Emmanuel E, Hanna K, Bazin C, Keck G, Clément B, Perrodin Y">{{publikācijas atsauce |last1=Emmanuel |first1=E |last2=Hanna |first2=K |last3=Bazin |first3=C |last4=Keck |first4=G |last5=Clement |first5=B |last6=Perrodin |first6=Y |title=Fate of glutaraldehyde in hospital wastewater and combined effects of glutaraldehyde and surfactants on aquatic organisms |journal=Environment International |volume=31 |issue=3 |pages=399–406 |year=2005 |pmid=15734192 |doi=10.1016/j.envint.2004.08.011}}</ref><ref name="M.G. Murphya, M. Al-Khalidia, J.F.S. Crockerb, S.H. Leec, P. O'Reganb and P.D. Acott">{{publikācijas atsauce |last1=Murphy |first1=M |last2=Alkhalidi |first2=M |last3=Crocker |first3=J |last4=Lee |first4=S |last5=Oregan |first5=P |last6=Acott |first6=P |title=Two formulations of the industrial surfactant, Toximul, differentially reduce mouse weight gain and hepatic glycogen in vivo during early development: effects of exposure to Influenza B Virus |journal=Chemosphere |volume=59 |issue=2 |pages=235–46 |year=2005 |pmid=15722095 |doi=10.1016/j.chemosphere.2004.11.084}}</ref> Līdz ar to, ir ieteikti brīvprātīgi izpildāmi ierobežojumi dažu virsmaktīvo vielu lietošanā. Piemēram, perfluoroktānsulfonāti (PFOS), precīzāk perfluoroktanoīdskābe (PFOA), ir pēc Stoholmas konvencijas novērtēta kā noturīgs organiskais piesārņojums. Kā arī, starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Vides aizsardzības aģentūru un astoņām ķīmisko vielu ražotnēm pastāv brīvprātīga vienošanās, lai šīs kompānijas samazinātu PFOA un vielu, no kurām tā tiek veidota, izmešus dabā.<ref>USEPA: [http://www.epa.gov/opptintr/pfoa/pubs/pfoastewardship.htm "2010/15 PFOA Stewardship Program"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081027061359/http://www.epa.gov/opptintr/pfoa/pubs/pfoastewardship.htm |date={{dat|2008|10|27||bez}} }} Accessed October 26, 2008.</ref> Parastie trauku mazgāšanas līdzekļi pastiprina ūdens iesūkšanos [[augsne|augsnē]], bet šādu iedarbību nodrošina tikai dažas dienas. Tomēr veļas mazgājamie pulveri lielākoties satur tādas [[sārmi|sārmu]] un [[helāti|helātu]] veidojošu vielu [[koncentrācija]]s, kas ir kaitīgas augiem un tos nevajadzētu izmantot augsnes uzlabošanai. Speciāli tam paredzētie augsnes mitrinātāji darbosies ilgāk, līdz augsnē atrodamie [[mikroorganisms|mikroorganismi]] tos ķīmiski noārdīs. Daži no šiem līdzekļiem var ietekmēt dažu organismu dabiskos dzīves ciklus, tāpēc ir jāievēro, lai šīs vielas nenonāk tekošās ūdenstilpēs, kā arī pāri palikušo produktu nevajag aizskalot projām. Anjoniskās virsmaktīvās vielas ir sastopamas augsnē [[dūņas|dūņu]] izmantošanas augsnes apstrādē, notekūdeņu mitrināšanas un attīrīšanas procesu dēļ. Augsta virsmaktīvo vielu koncentrācija kopā ar daudziem [[metāli]]em var kļūt par vides risku. Tomēr pie mazas virsmaktīvo vielu koncentrācijas ir maza iespēja, ka tās var izraisīt ievērojamu iespaidu uz augsnē atrodamo metālu reaģētspējīgumu.<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Degryse |first2=F |last3=Smolders |first3=E |title=Mechanisms of enhanced mobilisation of trace metals by anionic surfactants in soil |journal=Environmental pollution (Barking, Essex : 1987) |volume=159 |issue=3 |pages=809–16 |year=2011 |pmid=21163562 |doi=10.1016/j.envpol.2010.11.009}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Peña |first2=A |last3=Dolores Mingorance |first3=M |title=Release of metals from metal-amended soil treated with a sulfosuccinamate surfactant: effects of surfactant concentration, soil/solution ratio, and pH |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-environmental-quality_july-august-2010_39_4/page/1298 |journal=Journal of Environmental Quality |volume=39 |issue=4 |pages=1298–305 |year=2010 |pmid=20830918 |doi=10.2134/jeq2009.0242}}</ref> == Bioloģiskās virsmaktīvās vielas == Bioloģiskās virsmaktīvās vielas rodas, kad [[šūna]]s tās [[sintēze|sintezē]]. Interese par mikrobu virsmaktīvajām vielām ir augusi pēdējo gadu laikā to dažādības, videi draudzīgā rakstura, iespēju ražot masveidā, selektivitātes, spējas darboties ekstrēmos apstākļos, potenciālo pielietojumu vides aizsardzībā dēļ.<ref name="Banat">{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M., Makkar, R. S., Cameotra, S. S.|title= Potential commercial applications of microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_2000-05_53_5/page/495|journal=Appl. Microbiol. Biotechnol.|volume= 53 |year=2000|pages=495–508|doi=10.1007/s002530051648|issue=5|pmid=10855707}}</ref><ref name="Rahman">{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Thahira-Rahman, J., McClean, S., Marchant, R., Banat, I.M|title= Rhamnolipid biosurfactants production by strains of Pseudomonas aeruginosa using low cost raw materials|journal= Biotechnol Prog.|volume= 18 |year=2002|pages=1277–1281|doi=10.1021/bp020071x|issue=6|pmid=12467462}}</ref> Daži populāri bioloģisko virsmaktīvo vielu piemēri ir [[emulsāns]], ko ražo ''Acinetobacter calcoaceticus'',<ref>{{publikācijas atsauce | first1 = Y | last1 =Shoham |first2=M|last2=Rosenberg|first3=E|last3=Rosenberg | year = 1983 | title =Bacterial degradation of emulsan|pmid=6688940 | url =https://archive.org/details/sim_applied-and-environmental-microbiology_1983-09_46_3/page/573| journal = Appl. Environ. Microbiol. | volume = 46 | issue = 3| pages = 573–579 }}</ref> [[lipīdi|soforolipīdi]], kurus ražo vairākas [[raugs|rauga]] sēnītes, kas pieder pie ''Candida'' un ''Starmerella'' [[ģints (bioloģija)|ģints]],<ref>{{publikācijas atsauce | last1 = Kurtzman | first1 = C. P. | last2 = Price | first2 = N. P. | last3 = Ray | first3 = K. J. | last4 = Kuo | first4 = T. M. | year = 2010 | title = Production of sophorolipid biosurfactants by multiple strains of the Starmerella (Candida) bombicola yeast clade | url = | journal = FEMS Microbiol Lett | volume = 311 | issue = 2| pages = 140–146 | doi=10.1111/j.1574-6968.2010.02082.x | pmid=20738402}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce | last1 = Parekh | first1 = V. J. | last2 = Pandit | first2 = A. B. | year = 2011 | title = Optimization of fermentative production of sophorolipid biosurfactant by starmerella bombicola NRRL Y-17069 using response surface methodology | url = | journal = International Journal of Pharmacy and Biological Sciences | volume = 1 | issue = 3| pages = 103–116 }}</ref> un ramnolipīdi, ko ražo ''Pseudomonas aeruginosa'',<ref>{{publikācijas atsauce | last1 = Ito | first1 = S | last2 = Honda | first2 = H | last3 = Tomita | first3 = F | last4 = Suzuki | first4 = T | date = Dec 1971 | title = Rhamnolipids produced by Pseudomonas aeruginosa grown on n-paraffin (mixture of C 12 , C 13 and C 14 fractions) | url =https://archive.org/details/journal-of-antibiotics_1971-12_24_12/page/855| journal = J Antibiot (Tokyo) | volume = 24 | issue = 12| pages = 855–859 | doi=10.7164/antibiotics.24.855 | pmid=4334639}}</ref> u.c. Bioloģiskās virsmaktīvās vielas pastiprina ogļūdeņražu emulģēšanos un tām ir potenciāls izšķīdināt ogļūdeņražu piesārņojumus un uzlabot spēju mikrobiem tos ķīmiski noārdīt. Ja izmanto ķimikālijas ogļūdeņražu piesārņojuma likvidēšanai, tad vide var tikt piesārņota ar ķimikāliju blakusproduktiem. Savukārt, izmantojot bioloģiskas vielas, var gan efektīvi likvidēt ogļūdeņražu piesārņojumu, gan atstāt vidē vielas, kas var tikt noārdītas bioloģiskos procesos. Līdz ar to mikroorganismi, kuri ražo bioloģiskās virsmaktīvās vielas, varētu būt nozīmīgi ogļūdeņražu piesārņojumu vietu paātrinātai bioloģiska veida attīrīšanai.<ref>{{publikācijas atsauce|author=Rosenberg, E., Ron, E. Z|title= High and low molecular mass microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_1999-08_52_2/page/154|journal= Appl. Microbiol. Biotechnol. |volume=52|year=1999|pages=154–162|doi=10.1007/s002530051502|issue=2|pmid=10499255}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|author=Del ‘Arco, J. P., De Franca, F. P|title= Influence of oil contamination levels on hydrocarbon biodegradation in sandy sediments|journal= Environ. Pollut.|volume= 110 |year=2001|pages=515–519}}</ref><ref name="Rahman2">{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Banat, I.M., Thahira-Rahman, J., Thayumanavan, T., Lakshmanaperumalsamy, P|title= Bioremediation of gasoline contaminated soil by a bacterial consortium amended with poultry litter, coir pith and rhamnolipid biosurfactant|journal= Bioresource Technol.|volume= 81 |year=2002|pages=25–32|doi=10.1016/S0960-8524(01)00105-5}}</ref> Šīs vielas arī var tikt izmantotas uzlabotajā [[nafta]]s iegūšanā, kā arī potenciāli citos dabas aizsardzības pielietojumos.<ref name="Rahman2"/><ref>{{publikācijas atsauce|author=Shulga, A., Karpenko, E., Vildanova-Martsishin, R., Turovsky, A., Soltys, M|title= Biosurfactant enhanced remediation of oil-contaminated environments|journal=Adsorpt. Sci. Technol. |volume=18|year=1999|pages=171–176|doi=10.1260/0263617001493369}}</ref> Citi pielietojumi ir [[herbicīdi]], [[pesticīdi|pesticīdu]] preparāti, tīrīšanas līdzekļi, veselības aprūpē un [[kosmētika|kosmētikā]], [[koksne]]s masai un [[papīrs|papīram]], oglēm, [[tekstils|tekstilam]], [[keramika]]s apstrādē, [[pārtika]]s industrijā, [[Urāns (elements)|urāna]] [[rūda]]s pārstrādē un [[kūdra]]s atūdeņošanai.<ref name="Banat"/><ref name="Rahman"/><ref>{{publikācijas atsauce|author=Ron, E. Z., Rosenberg, E|title= Natural roles of biosurfactants|journal= Environ. Microbiol.|volume= 3 |year=2001|pages=229–236|doi=10.1046/j.1462-2920.2001.00190.x|issue=4|pmid=11359508}}</ref> Ja mikroorganismus, kas ražo bioloģiskas virsmaktīvas vielas,<ref>{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M|title= Biosurfactants production and possible uses in [[microbial enhanced oil recovery]] and oil pollution remediation: a review|journal= Bioresource Technol. |volume=51|year=1995|pages=1–12|doi=10.1016/0960-8524(94)00101-6}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|author=Kim, S.E., Lim, E. J., Lee, S.O., Lee, J. D., Lee, T.H|title= Purification and characterisation of biosurfactants from Nocardia sp. L-417|journal=Biotechnol. Appl. Biochem. |volume= 31 |year=2000|pages=249–253|doi=10.1042/BA19990111|issue=3}}</ref> audzē ogļūdeņražu vidē, tad, ņemot [[Ogleklis|oglekli]] no vides, šie mikroorganismi sintezē daudz dažādu virsmaktīvo ķīmisko vielu, piemēram, glikolipīdus, fosfolipīdus u.c.<ref>{{publikācijas atsauce|author=Muriel, J.M., Bruque, J.M., Olias, J.M., Sanchez, A. J|title= Production of biosurfactants by Cladosporium resinae|url=https://archive.org/details/biotechnology-letters_1996-03_18_3/page/235|doi=10.1007/BF00142937|journal=Biotechnol. Lett. |volume=18|year=1996|pages=235–240|issue=3}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|author=Desai, J.D., Banat, I.M|title= Microbial production of surfactants and their commercial potential|pmc=232600|journal= Microbiol. Mol. Biol. Rev. |volume= 61|year=1997|pages=47–64|pmid=9106364|issue=1}}</ref> Mikroorganismi saražo šīs vielas, lai emulģētu ogļūdeņražus un atvieglotu to uzņemšanu šūnās. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koloīdķīmija]] rj5pse1ilqg0q1xm5oi50pfraxgvvsh 0 349131 4547262 4524614 2026-11-09T12:42:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547262 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bali_tiger_zanveld.jpg | att_nosaukums = Nomedīts Bali tīģeris, 1922. gada foto | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | dzimta =Felidae | dzimta_lv =Kaķu dzimta | ģints =Panthera | ģints_lv =Panteras | suga =Panthera tigris | suga_lv =Tīģeris | pasuga =Panthera tigris balica | pasuga_lv = Bali tīģeris | binomial =†Panthera tigris balica <small>([[Ernst Schwarz|Schwarz]], 1912)</small> |kategorijas=nē | izplatība = [[Attēls:Panthera tigris tigris balica distribution map.png|center|260px]] }} '''Bali tīģeris''' (''Panthera tigris balica'') ir izmirusi [[tīģeris|tīģera]] pasauga, kas kādreiz apdzīvoja [[Bali]] salu [[Indonēzija|Indonēzijā]]. Tā ir pirmā tīģera pasugu, kas izmirusi nesenā pagātnē.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/41682/0 IUCN: Panthera tigris ssp. balica]</ref> Indonēzijas salās kopumā bija sastopmas trīs dažādas tīģera pasugas, no kurām divas pasugas ir izmirušas (Bali un [[Javas tīģeris]]), bet trešās ([[Sumatras tīģeris|Sumatras tīģera]]) izdzīvošana ir kritiski apdraudēta. Pēdējais zināmais Bali tīģeris bija Bali rietumos dzīvojoša tīģeriene, kas tika nošauta 1937. gada 27. septembrī,<ref name=thai/><ref name=ext/> lai gan vietējie iedzīvotāji turpināja ziņot par tīģera klātbūtni līdz 1940. gadiem un, iespējams, kāds īpatnis pat ir izdzīvojis līdz 1950. gadiem.<ref name=iuc/> Bali tīģeris galvenokārt izmira dēļ nesaudzīgām medībām, kā arī izzūdot piemērotai dzīves videi, izcērtot mežus un attīstoties lauksaimniecībai. Tīģera medības tika aizliegtas tikai 1970. gadā, kad plēsējs salā jau bija izmiris.<ref name=bali/> Tā populācija nekad nav bijusi liela, jo pati Bali sala un tās mežu platības ir nelielas.<ref name=ext>{{Tīmekļa atsauce |url=http://crownridgetigers.com/extinct-tigers |title=Extinct Tigers |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161029001856/http://crownridgetigers.com/extinct-tigers }}</ref> == Izskats == Bali tīģeris bija vismazākais no visiem [[tīģeris|tīģeriem]],<ref name=iel>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&sid=5402263 |title=Tiger (Panthera tigris) Fact Sheet, 2009 |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170613133813/http://ielc.libguides.com/content.php?pid=652206&sid=5402263 }}</ref> apmēram uz pusi mazāks par [[Amūras tīģeris|Amūras tīģeri]]<ref name=ext/> un vienā lielumā ar [[leopards|leopardu]] un [[puma|pumu]].<ref name=mamm/> [[tēviņš|Tēviņi]], kā visiem tīģeriem, bija lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums bija 220—230 [[centimetrs|cm]], svars 90—100 [[kilograms|kg]], mātītes garums 190—210 cm, svars 65—80 kg.<ref name=iel/><ref name=mamm>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf |title=Mammalian Species: Panthera tigris |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2005|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20051030114117/http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-152-01-0001.pdf }}</ref> Tā kažoka matojums bija īss, tumši [[oranžā krāsa|oranžs]] vai sarkanīgi oranžs ar šaurām, melnām, tumši pelēkām vai brūnām svītrām. Dažiem īpatņiem svītru skaits uz pleciem, priekškājām un sānu priekšējās daļas bija samazināts.<ref>Ronald M. Nowak, 2005 [https://books.google.lv/books?id=0q5aHw2mFi8C&pg=PA261&lpg=PA261&dq=Panthera+tigris+balica+over+100+stripes&source=bl&ots=miN0lvBDY0&sig=16qeAb6JRyjx37ff7KYK881dBkk&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwidmIKF8rDTAhVIlSwKHU75CAM4HhDoAQhAMAQ#v=onepage&q=Panthera%20tigris%20balica%20over%20100%20stripes&f=false Walker's Carnivores of the World]</ref> Reizēm starp svītrām bija nelieli, melni plankumi.<ref name=thai>[https://www.thainationalparks.com/species/tiger Extinct Subspecies of Tiger]</ref> Bali tīģerim uz galvas bija, tikai šai pasugai raksturīgs, smalks, blīvs svītrojums. Vēders bija balts un, tā kā kopumā kažoks bija tumšāks kā citām tīģera pasugām, tad tas koši kontrastēja ar oranžajiem sāniem. == Uzvedība un barība == [[Attēls:BaronOscarVojnich3Nov1911Ti.jpg|thumb|left|260px|Nomedīts Bali tīģeris, 1913. gada foto]] Bali tīģeris, kā visi tīģeri, bija [[gaļēdājs]] un medīja visu, kas dzīvoja uz salas.<ref name=bali/> Tomēr, lai tīģera medījums būtu pietiekami barojošs un enerģiju dodošs, tam ir jābūt vismaz 20 kg smagam.<ref name=prey/> Tā galvenais medījums bija [[mežacūka]]s, [[Javas briedis|Javas brieži]], [[Indijas mundžaks|mundžaki]], [[Sarkanā savvaļas vista|savvaļas vistas]], [[varāni]], [[mērkaķi]] un [[bantengs|bantengi]] (kuri arī mūsdienās vairs Bali salā nav sastopami).<ref name=prey>[https://thailand.wcs.org/Wildlife/Tiger-and-Prey.aspx Tiger and Prey]</ref> == Vairošanās == Grūsnības periods ilga 100—110 dienas. Piedzima 2—3 nevarīgi, akli un nedzirdīgi mazuļi, par kuriem rūpējās tikai māte. Pēc dažām dienām atvērās [[acis]] un [[auss|ausis]]. Māte mazuļus zīdīja ar [[piens|pienu]] līdz apmēram gada vecumam, bet patstāvīgi tie kļuva apmēram 18—24 mēnešu vecumā.<ref name=bali>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/bali-tiger-pc.cfm |title=The Bali Tiger - Panthera tigris balica |access-date={{dat|2006|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060106015757/http://www.tigerhomes.org/animal/curriculums/bali-tiger-pc.cfm |archivedate={{dat|2006|01|06||bez}} }}</ref> Bali tīģera dzīves ilgums bija 10—15 gadi.<ref name=bali/> == Bali un Javas tīģeris == [[Attēls:Bali Tiger Ringling Bros 1914.jpg|200px|thumb|Iespējams, Bali tīģeris cirka arēnā, 1914. gada foto]] Abas pasugas, Bali un [[Javas tīģeris]], ir savstarpēji ļoti līdzīgas ar minimālām anatomiskām atšķirībām.<ref name=thought>[https://www.thoughtco.com/bali-tiger-1093052 Animals and Nature: Bali Tiger]</ref> Pastāv divas teorijas par šo pasugu izveidošanos. Pirmā teorija abu pasugu izveidošanos saista ar laiku, kad pirms apmēram 10 000 gadiem, beidzoties [[ledus laikmets|ledus laikmetam]] un ceļoties [[jūra]]s līmenim, Bali sala tika nodalīta no [[Java (sala)|Javas]] salas ar jūras šaurumu, tādējādi esošo tīģeru populāciju sadalot divās izolētās grupās. Otra versija pieņem, ka tīģeri ir mājojuši tikai Javas vai Bali salā, bet tā kā tīģeris ir ļoti labs peldētājs, tad kādi īpatņi ir pārpeldējuši salīdzinoši šauro jūras šaurumu (2,4 [[kilometrs|km]]) un okupējuši kaimiņsalu.<ref name=thought/><ref>Novak, R. M. (1999). Walker's Mammals of the World (6th ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press. {{ISBN|0-8018-5789-9}}.</ref> == Izmiršana == Lai arī Bali kultūrā tīģerim un tā simbolam ir liela nozīme, vietējie iedzīvotāji no tā baidījās un uzskatīja par velnišķīgu un ļaunu garu. To centās nomedīt un no tā klātbūtnes atbrīvoties.<ref name=thought/> Tomēr īpaši intensīvas medības uzsākās, kad [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] salā ieradās eiropieši. Tika organizētas maksas sporta medības eiropiešiem no Javas.<ref> Vojnich, G. (1913). A Kelet-Indiai Szigetcsoporton [in the East Indian Archipelago]. Singer & Wolfner, Budapest, pp. 264.</ref> Pēdējo tīģeri nošāva Bali rietumos 1937. gada 27. septembrī. Kopš šīs dienas neviens tīģeris salā vairs netika redzēts, lai gan ziņojumi no vietējiem iedzīvotājiem par tīģera klātbūtni turpināja pienākt līdz 1940. gadiem un pat 1970. gados par plēsēja klātbūtni ziņoja mežu cirtēji.<ref name=ext/> 1947. gadā Bali rietumos izveidoja nacionālo parku tīģeru aizsardzībai. Visticamākais, šajā parkā arī patvērās pēdējie tīģeri. Bali tīģeris nekad nav turēts nevienā zoodārzā, par dzīvu Bali tīģeri nav saglabājusies neviena filma un fotogrāfija. Zinātniekiem ir pieejami tikai galvaskausi un kažokādas, kas glabājas dabas muzejos.<ref name=ext/> Pēdējās nošautās tīģerienes āda glabājas Indonēzijas Zooloģijas muzejā [[Bogora|Bogorā]].<ref>Buzas, B. and Farkas, B. (1997). An additional skull of the Bali tiger, Panthera tigris balica (Schwarz) in the Hungarian Natural History Museum. Miscellanea Zoologica Hungarica Vol 11 pp: 101-105.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20251211100610/https://www.rainforesttrust.org/news/last-sunda-tigers/ The Last of the Sunda Tigers] *[https://web.archive.org/web/20110821204624/http://www.arkive.org/tiger/panthera-tigris/ ARKive: Tiger (Panthera tigris)] *[http://www.tigers.org.za/extinct-tiger-subspecies.html Extinct Tiger Subspecies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170514114757/http://www.tigers.org.za/extinct-tiger-subspecies.html |date={{dat|2017|05|14||bez}} }} [[Kategorija:Tīģeri]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna]] [[Kategorija:Izmirušie zīdītāji]] [[Kategorija:Izmirušie plēsēji]] [[Kategorija:Bali]] lop9ec4i6xgg5k4nj01s9882a2mrpae 0 351020 4547500 3844551 2026-11-10T00:11:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547500 wikitext text/x-wiki '''Sabiedrība par atklātību — Delna''' (saīsināti: '''Delna''') ir starptautiskās pretkorupcijas [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskās organizācijas]] ''[[Transparency International]]'' [[Latvija]]s nodaļa. Delna dibināta 1998. gadā, organizācijai ir sabiedriskā labuma statuss.<ref name="delna.lv">{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/|title=Delna – Par Delnu|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170521035624/http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/|archivedate={{dat|2017|05|21||bez}}}}</ref> Delnas birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles ielā]] 8.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/kontaktinformacija/|title=Delna – Kontakti|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170523003928/http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/kontaktinformacija/|archivedate={{dat|2017|05|23||bez}}}}</ref> == Darbības virzieni == Delnas mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas valsts pārvaldē, politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās. Lai mazinātu korupcijas riskus Delna izglīto sabiedrību, skaidro trauksmes celšanas nozīmi, iestājas par izmaiņām normatīvajos aktos, veicina atklātību valsts pārvaldē un finanšu sistēmā, veicina ēnu ekonomikas apjoma mazināšanu, sniedz ieteikumus un uzrauga tiesībsargājošo iestāžu darbu. 2016. gadā Delna kļuva par starptautiskā tīkla [https://web.archive.org/web/20170513181219/http://www.taxjustice.net/ Tax Justice Network] biedru, lai kopīgi strādātu pie caurspīdības finanšu sektorā, naudas atmazgāšanas novēršanas un godīga nodokļu regulējuma.<ref name="delna.lv"/> === Integritātes pakts — Eiropas Savienības fondu uzraudzība === 2015. gada 22. maijā Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts aicināja valsts institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pieteikties pilotprojektā “Integrity Pacts – civil control mechanisms for safeguarding EU funds”.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/biezak-uzdotie-jautajumi/|title=Delna – BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170522015633/http://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/biezak-uzdotie-jautajumi/|archivedate={{dat|2017|05|22||bez}}}}</ref> Delna pieteicās un tikai izvēlēta kā projekta īstenotājs Latvijā. Projekts tika uzsākts 2016. gada 1. janvārī,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/projekti/|title=Delna – Projekti|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170522012937/http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/projekti/|archivedate={{dat|2017|05|22||bez}}}}</ref> tā ietvaros Delna uzrauga Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "[[Rīgas satiksme|Rīgas Satiksme]]" projektu "Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība", kas iesniegts finansiālā atbalsta saņemšanai no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Eiropas Savienības Kohēzijas fonda]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/|title=Delna – INTEGRITĀTES PAKTS|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170522015627/http://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/|archivedate={{dat|2017|05|22||bez}}}}</ref> Rīgas Satiksme projektā būvēs Skanstes tramvaja līniju. Integritātes pakts ir instruments korupcijas novēršanai publiskajos iepirkumos, kas finansēti vai līdzfinansēti ar Eiropas Savienības atbalstu. Tā ir rakstiska vienošanās starp valsts iestādi, kas organizē iepirkumu, un uzņēmumiem, kas piedalās konkursā. Parakstot Integritātes paktu puses apņemas, ka atturēsies no kukuļošanas, slepenām vienošanām un citām prettiesiskām, korupcijas riskam pakļautām darbībām. Neatņemama Integritātes pakta sastāvdaļa ir monitoringa programma, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācija. Monitoringu veicošajai organizācijai tiek nodrošināta pieeja visaptverošai informācijai par realizējamo projektu, palielinot publisko iepirkumu procedūru atklātību, veicinot sabiedrības uzticību valsts vai pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, padarot iepirkumu konkursus pievilcīgākus uzņēmējiem un veicinot godīgu un atklātu konkurenci.[https://web.archive.org/web/20170522015627/http://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/ Delna – INTEGRITĀTES PAKTS] 2017. gada janvārī Delna novērsa sašaurinātas pretendentu atlases mēģinājumu Skanstes tramvaja būvprojekta izstrādē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/2017/01/12/11952/|title=Delna – DELNA NOVĒRŠ IEROBEŽOTU PRETENDENTU ATLASI SKANSTES TRAMVAJA BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĒ|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170115174255/http://delna.lv/lv/2017/01/12/11952/|archivedate={{dat|2017|01|15||bez}}}}</ref> == Publikācijas <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/publikacijas/|title=Delna – Publikācijas|access-date={{dat|2017|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170522015554/http://delna.lv/lv/informacija-par-delnu/publikacijas/|archivedate={{dat|2017|05|22||bez}}}}</ref> == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |2016 |Control of Political Finance From A to Z: The Latvian Experience |- |2016 |[https://web.archive.org/web/20170614091429/http://delna.lv/wp-content/uploads/2016/11/delna_corruption-1.pdf Empirical Study of Anti-Corruption Policies and Practicies in Nordic Countries] |- |2016 |[https://web.archive.org/web/20210917230515/https://delna.lv/wp-content/uploads/2016/09/delna_e_gramata_Kazoka.pdf Demand Fair Lobbying] |- |2015 |[https://web.archive.org/web/20160416142459/http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/2015_SpeakUp_EN.pdf Speak Up - Empowering Citizens Against Corruption] |- |2015 |[https://web.archive.org/web/20160416115251/http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/2015_LobesanasAtklatibaLatvija.pdf Lobēšanas atklātība Latvijā] |- |2015 |[https://web.archive.org/web/20160416130201/http://delna.lv/wp-content/uploads/2014/02/2015-3-17-Position-Paper-Latvian-Presidency_final_LV.pdf Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē] |- |2013 |[https://web.archive.org/web/20160909015627/http://delna.lv/wp-content/uploads/2014/12/delna_rokasgramata_081214_apskate.pdf Korupcijas upura rokasgrāmata] |- |2012 |Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā |} == Delnas direktori == {| class="wikitable" !Laiks !Vārds, uzvārds |- |2020– |Inese Tauriņa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delna.lv/lv/2020/10/28/par-delnas-direktori-klus-inese-taurina-komandai-pievienojas-agnija-birule/|title=PAR DELNAS DIREKTORI KĻŪS INESE TAURIŅA|date=28.10.2020.}}</ref> |- |2017 - 2020 |Liene Gātere<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delna.lv/lv/2018/06/13/par-delnas-direktori-apstiprinata-liene-gatere/|title=PAR DELNAS DIREKTORI APSTIPRINĀTA LIENE GĀTERE|last=|first=|access-date=|date=13.06.2018.}}</ref> |- |2016 - 2017 |Jānis Volberts <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5005622/delnas-direktors-bus-janis-volberts|title=«Delnas» direktors būs Jānis Volberts|date=2016. gada 15. marts|website=TVNET}}</ref> |- |2013 - 2016 |Gundars Jankovs <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5278646/delnas-direktors-bus-gundars-jankovs|title=«Delnas» direktors būs Gundars Jankovs|date=2013. gada 31. okt.|website=TVNET}}</ref> |- |2010 - 2013 |Kristaps Petermanis <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/par-delnas-direktoru-klust-kristaps-petermanis.d?id=35070438|title=Par 'Delnas' direktoru kļūst Kristaps Petermanis|date=2010. gada 9. nov.|website=delfi.lv}}</ref> |- |2008 - 2010 |Laura Miķelsone <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/delnas-direktore-bus-laura-mikelsone.d?id=22258559|title='Delnas' direktore būs Laura Miķelsone|date=2008. gada 27. okt.|website=delfi.lv}}</ref> |- |2004 - 2008 |Roberts Putnis <ref>http://apollo.tvnet.lv/zinas/portrets-delnas-vaditajs-nbsp-roberts-putnis/288975{{Novecojusi saite}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] adg3u30zgwb0qhqxzxvcts8wtgc12mf 0 352551 4547727 4377866 2026-11-10T11:39:51Z Pirags 3757 pap 4547727 wikitext text/x-wiki '''Personvārds''' ir [[Antroponīmija|antroponīms]], ko lieto kādas [[persona]]s apzīmēšanai. To veido viens vai vairāki [[priekšvārds|priekšvārdi]], kam parasti seko [[uzvārds]]. Atsevišķos gadījumos sastopami dubultuzvārdi, kuru daļas savieno ar [[defise|defisi]]. Citās kultūrās tiek lietotas atšķirīgas personvārdu veidošanas sistēmas, kas var neiekļaut uzvārdu, bet var ietvert [[tēvvārds|tēvvārdu]], krustvecāku vārdus vai citas personvārda sastāvdaļas. Citvalodu personvārdus [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atveido atbilstoši to [[izruna]]i oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=2004. gada 3. marts |title=Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.36 |url=http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |journal= |access-date=2017. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20161111015658/http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |archive-date=2016. gada 11. Novembris }}</ref> == Vēsture == [[Senie laiki|Senajos laikos]] vadīja ticība personvārda ietekmei uz cilvēka raksturu un likteni, ko latīniski formulēja kā ''[[nomen est omen]]'' ('vārds ir zīme'). Piemēram, [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]] zēniem tika dots vārds ''Vīrabāhu'' ('daudzvīru spēks'), ''Dēvadatta'' ('Dieva dotais'), savukārt [[Senā Grieķija|sengrieķu]] vārds [[Hērodots]] nozīmē '[[Hēra]]s dots', bet [[Sofokls]] — 'gudrībā slavens', [[Aleksandrs (personvārds)|Aleksandrs]] — 'ļaužu aizstāvis'. Līdzīgi arī vēl joprojām plaši lietoto seno [[ģermāņi|ģermāņu]] vārdiem bija sava nozīme, piemēram, [[Frīdrihs (personvārds)|Frīdrihs]] — 'miera valdnieks', [[Hermanis (personvārds)|Hermanis]] — 'karavīrs'. Šādi radušie arī senākie latvieši personvārdi, piemēram, [[Tālivaldis]], [[Visvaldis]] un [[Varidots]].<ref>{{LKV|XVI.|31 775}}</ref> Mūsdienās Eiropas tautu personvārdiem ir pa daļai starptautisks raksturs, jo dažādu valodu personvārdu sistēmās ir ienākuši vārdi no senajām [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]], [[ivrits|ebreju]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodas|slāvu valodām]]. Vairāki personvārdi iemūžinājuši seno valdnieku vārdus, piemēram [[Antons (personvārds)|Antons]] ([[Marks Antonijs|Antonijs]]), [[Artūrs (personvārds)|Artūrs]], [[Jūlijs]], [[Cēzars (personvārds)|Cēzars]], [[Dāvids (personvārds)|Dāvids]], [[Kārlis (personvārds)|Kārlis]], [[Hermanis (priekšvārds)|Hermanis]]. == Skatīt arī == * [[Latviešu personvārdi]] * [[Latviešu vārda dienu kalendārs]] == Ārējās saites == * [http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/ PMLP Personvārdu datu bāze] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Personvārdi| ]] jxkmgm17dwwrfk2j5qit1014fbzq1zz 0 352892 4547571 4392057 2026-11-10T06:57:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547571 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Edgars Vardanjans | image = | caption = | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1993|5|9}} | birth_place = {{vieta|Armēnija|Erevāna}} | height = 176 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{Flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} FK Multibanka | years1 = 2010–2016 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]] | caps1 = 132 | goals1 = 9 | years2 = 2017–2019 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps2 = 38 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2010 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011–2012 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2012–2014 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2017– | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2020|08|06|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2020|08|06|SK|bez}} | caps3 = 1 | clubs3 = {{Flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals3 = 0 | years3 = 2020 }} '''Edgars Vardanjans''' (dzimis {{dat|1993|5|9}} [[Erevāna|Erevānā]], [[Armēnija|Armēnijā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Lai arī E. Vardanjans ir dzimis Armēnijā, taču viņa vecāki jau iepriekš dzīvoja Latvijā. Spēlētājs piedzima Erevānā, tādēļ, ka viņa māte vēlējās, lai dēls piedzimst etniskajā dzimtenē.<ref name=":0" /> == Karjera == Ar futbolu sācis nodarboties 2001. gadā pie trenera Viktora Vicehovska "[[Skonto FC-2|Skonto/Metāls]]" (vēlāk FK Multibanka) rindās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/lu-sports/zinas/t/10137/ |title=Edgars Vardanjans: "No Virslīgas baidīties nedrīkst!" |date={{dat|2012|1|20|N|bez}} |publisher=LU.lv |accessdate={{dat|2017|6|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gadā pievienojās [[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]]. 2011. gadā saņēma balvu kā [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] labākais futbolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/lff/laureati/2011/ |title=LFF Gada futbola laureātu vakars — 2011.gads |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190820225119/http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/lff/laureati/2011/ }}</ref> 2014. gadā tika atzīts par FS Metta/LU gada labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/14122014-mettas_gada_futbolists_vardanjans |title="Mettas" gada futbolists - Vardanjans |date={{dat|2014|12|14|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|10||bez}}}}</ref> Pirms [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017. gada sezonas]] pārgāja uz [[FK Spartaks Jūrmala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/speletaju-parejas-ziema-2017/?year |title=Spēlētāju pārejas (ziema 2017) |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170623185336/http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/speletaju-parejas-ziema-2017/?year }}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]] debitēja {{dat|2017|6|9||bez}} [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], nākot uz maiņu spēles 72. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-piekapjas-eiropas-cempionei-portugalei |title=Latvijas izlase piekāpjas Eiropas čempionei Portugālei |date={{dat|2017|6|9|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|6|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170615181218/http://www.lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/latvijas-izlase-piekapjas-eiropas-cempionei-portugalei }}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola 1. līga]]s čempions — (2012) * 1. līgas labākais spēlētājs (2012) * [[Latvijas futbola Virslīga]]s čempions — (2017) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vardanjans, Edgars}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas armēņi]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:Erevānā dzimušie]] h7if1xn3llr2lx20qlo9gpqilbsrgu6 0 355145 4547478 4400195 2026-11-09T22:22:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547478 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dagdas novads COA.svg|thumb|178x178px|Dagdas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dagdas novads|Dagdas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Dagdas novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Andrupenes pagasts|Andrupenes]], [[Andzeļu pagasts|Andzeļu]], [[Asūnes pagasts|Asūnes]], [[Bērziņu pagasts|Bērziņu]], [[Dagdas pagasts|Dagdas]], [[Ezernieku pagasts|Ezernieku]], [[Konstantinovas pagasts|Konstantinovas]], [[Ķepovas pagasts|Ķepovas]], [[Svariņu pagasts|Svariņu]], [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]] pagastua un [[Dagda]]s pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dagda.lv/novads/dagdas-novads.html |title=Dagdas novada vēsture |access-date={{dat|2017|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170726130126/http://www.dagda.lv/novads/dagdas-novads.html }}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latgales partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #4B0082| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — 2021)''' |- | style="background: blue| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Stikuts]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2009]]. gada [[10. jūlijs]] — [[2013]]. gada [[18. jūnijs]] || [[Latgales partija]] || [[2009. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #647A28| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sandra Viškure]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2013]]. gada [[18. jūnijs]] — [[2017]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2013. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #4B0082| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aivars Trūlis]]''' <br/><small>(1967)</small> || [[2017]]. gada [[15. jūnijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Dagdas novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Krāslavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Krāslavas novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090327042601/http://www.dagda.lv/ Dagdas novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Durbes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Durbes novads]] q9w10ev62vgcep31oy2g7y8hvk2d5fw 0 355695 4547493 4483255 2026-11-09T23:34:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547493 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|thumb|181x181px|Daugavpils valstspilsētas ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Daugavpils]] pašvaldības vadītāji''' jeb '''[[Daugavpils dome]]s vadītāji''' vai '''Daugavpils mēri''' no 1852. gada.<ref>[https://www.daugavpils.lv/lv/266 DINABURGAS – DVINSKAS – DAUGAVPILS PAŠVALDĪBA]{{Novecojusi saite}}</ref> Vēstures avotos pilsēta pirmo reizi minēta 1275. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija '''Dinaburga''', īslaicīgi no 1656. līdz 1667. gadam to sauca par '''Borisogļebsku''', savukārt 1893. gadā to pārdēvēja par '''Dvinsku''', bet 1920. gadā to pārdēvēja par Daugavpili. Pašvaldība Daugavpilī tika pirmoreiz nodibināta 1582. gadā ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] privilēģiju, kas piešķīra Daugavpilij [[Magdeburgas tiesības]], uz ko pamata pilsētā tika izveidots [[maģistrāts]]. Kopš 1905. gada<ref>[http://www.gorod.lv/novosti/95779-dumu_kupili_za_69_tyisyach "Domi nopirka par 69 tūkstošiem"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306104550/http://www.gorod.lv/novosti/95779-dumu_kupili_za_69_tyisyach |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}. Gorod.lv {{ru ikona}}</ref> izvietojas pilsētas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 1. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (LSDSP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741C27| [[Tautas Saskaņas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Gold| [[Latgales gaisma]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741569| [[LPP/LC]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #2268C1| [[Latvijas Ceļš]], [[Daugavpils pilsētas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #3a3838| [[Attīstības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF9074| [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Dinaburgas pilsētas galva (1852 — 1892)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Losevs]]''' || [[1852]]. — [[1857]]. gads || — || — || |- | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fions Jefimovs]]''' || [[1858]]. gads || — || — || |- | || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dmitrijs Šatrovs]]''' || [[1859]]. — [[1862]]. gads || — || — || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vikentijs Stankevičs]]''' || [[1862]]. — [[1863]]. gads || — || — || |- | || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Radions Poļakovs]]''' <br/><small>(1805—?)</small> || [[1863]]. — [[1865]]. gads || — || — || |- | || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Hagelstroms]]''' <br/><small>(1812—1883)</small> || [[1865]]. gada [[jūnijs]] — [[1870]]. gada augusts || — || iecelts par pilsētas galvu, kaut vēlēšanās uzvarēja Hieronīms Kvjatkovskis || caur Daugavpili uzbūvēta [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]] (1868) |- | || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pāvels Ogijevskis]]''' <br/><small>(1803/05—?)</small> || [[1870]]. — [[1871]]. gads || — || — || |- | || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Artemijs Makarovs]]''' <br/><small>(1818—?)</small> || [[1871]]. — [[1873]]. gads || — || — || apsūdzēts nelikumīgos darījumos ar pilsētas zemes īpašumiem |- | || '''(6.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Hagelstroms]]''' <br/><small>(1812—1883)</small> || 1873. gads — 1876. gada jūnijs|| — || — || 2. reize |- | || '''9.''' || [[Attēls:Pāvels Dubrovins.jpg|80px]] || '''[[Pāvels Dubrovins]]''' <br/><small>(1839—1890)</small> || [[1876]]. [[maijs]] — [[1890]]. gada [[23. maijs]] <small>(miris esot amatā)</small> || — || — || Viens no visilgāk amatā bijušajiem Daugavpils pašvaldības vadītājiem. Intensīva pilsētbūvniecība pilsētas arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] vadībā (1878—1895) |- | || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vasilijs Subbotins]]''' || [[1891]]. gada [[maijs]] — [[1892]]. [[novembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dinaburgas — Dvinskas pilsētas galva (1892 — 1894)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dmitrijs Antonovs]]''' || [[1892]]. gada [[decembris]] — [[1894]]. gads || — || — ||1893. gadā Dinaburga pārdēvēta par Dvinsku |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas pilsētas galva (1894 — 1917)''', {{flag|Krievijas Impērija}} |- | || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Molčanovs]]''' || [[1894]]. gada [[decembris]] — [[1898]]. gada [[jūlijs]] || — || — || |- | || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Augusts Hāgens (politiķis)|Augusts Hāgens]]''' <br/><small>(1821—1910)</small> || [[1898]]. gada [[jūlijs]] — [[1899]]. gada [[februāris]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'' |- | || '''14.''' || [[Attēls:Arvīds Pfeifers 1903.jpg|80px]] || '''[[Arvīds Pfeifers]]''' <br/><small>(1847—1918)</small> || [[1899]]. gada [[februāris]] — [[1915]]. gada [[oktobris]] || — || — || Visilgāk amatā bijušais Daugavpils pašvaldības vadītājs |- | || '''15.''' || [[Attēls:Jakovs Molčanovs.jpg|80px]] || '''[[Jakovs Molčanovs]]''' || [[1915]]. gada [[oktobris]] — [[1917]]. gada [[marts]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'' |- | || '''16.''' || [[Attēls:Vaclavs Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Vaclavs Češeiko-Sohackis]]''' || [[1917]]. gada [[marts]] — [[jūnijs]] || — || — || ''Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs'', [[Krievijas Pagaidu valdība]]s laiks |- | || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[E. Imšeneckis]]''' || [[1917]]. gada [[augusts]] (?) — [[novembris]] || — || — || [[Krievijas Pagaidu valdība]]s laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1917 — 1918)''', {{flaga|Latvija|Iskolats}} [[Iskolats]] |- | || '''18.''' || [[Attēls:Stefans Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Stefans Češeiko-Sohackis]]''' <br/><small>(1891—1934)</small> || [[1917]]. [[novembris]] – [[1918]]. [[februāris]] || —|| — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas/Dinaburgas pilsētas galva (1918)''', {{flag|Vācijas Impērija}}, militārā pārvalde |- | || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[M. Rabinovičs]]''' || [[1918]]. gada [[februāris]] — [[aprīlis]] || — || — || |- | || rowspan="2"| '''20.''' || [[Attēls:Kārlis Minuss.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Minuss]]''' || [[1918]]. gada [[aprīlis]] — [[novembris]] || — || — || rowspan="2"| Divu pilsētas galvu kolēģija |- | || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andors Koritcs]]''' <br/><small>(1856—1933)</small> || [[1918]]. gada [[maijs]] — [[novembris]] || — || — |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs (1918)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | || '''21.''' || [[Attēls:Jēkabs Movšenzons.jpg|80px]] || '''[[Jakovs Movšenzons]]''' <br/><small>(1864—1919)</small> || [[1918]]. gada [[novembris]] — [[decembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Dvinskas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1918 — 1919)''', {{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas SPR]] |- | || '''(18.)''' || [[Attēls:Stefans Češeiko-Sohackis.jpg|80px]] || '''[[Stefans Češeiko-Sohackis]]''' <br/><small>(1891—1934)</small> || [[1918]]. gada [[decembris]] — [[1919]]. gada [[janvāris]] || — || 2. reize || |- | || '''22.''' || [[Attēls:Kārlis Balodis (padomju darbinieks).jpg|80px]] || '''[[Kārlis Balodis (padomju darbinieks)|Kārlis Balodis]]''' <br/><small>(1893-1938)</small> || [[1919]]. gada [[janvāris]] — [[augusts]] || — || — || Arī ''Dvinskas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs'' |- | || '''23.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Allens]]''' <br/><small>(1890—1961)</small> || [[1919]]. gada [[augusts]] — [[novembris]] || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas galva (1920 — 1940)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | || '''24.''' || [[Attēls:Eižens Zinkelis.jpg|80px]] || '''[[Eižens Zinkelis]]''' <br/><small>(1880—1949)</small> || [[1920]]. gada [[janvāris]] — [[1923]]. gada [[oktobris]] || — || — || Pirmais pilsētas galva pēc [[Latgales atbrīvošana]]s |- | || '''25.''' || [[Attēls:Jānis Volonts.jpg|80px]] || '''[[Jānis Volonts]]''' <br/><small>(1882—1943)</small> || [[1923]]. gada [[oktobris]] — [[1937]]. gada [[decembris]] || — || — || Viens no visilgāk amatā bijušajiem Daugavpils pašvaldības vadītājiem |- | || '''26.''' || [[Attēls:Andrejs Švirksts.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Švirksts]]''' <br/><small>(1897—1955)</small> || [[1938]]. — [[1940]]. gads || — || — || |- | || '''27.''' || [[Attēls:Jānis Ancāns.jpg|80px]] || '''[[Jānis Ancāns]]''' <br/><small>(1911—1945)</small> || [[1940]]. gada [[jūlijs]] — [[augusts]] || — || — || Pilsētas galva pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] jūnijā un aneksijas augustā |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu pagaidu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1940 — 1941)''', {{flaga|Latvija|1940}} [[Latvijas PSR]] |- | || '''28.''' || [[Attēls:Bernards Škapars.jpg|80px]] || '''[[Bernards Škapars]]''' <br/><small>(1912—1941)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/9696|title=Bernards Škapars - Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-06-04|archive-date=2022-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20221128152412/http://latgalesdati.du.lv/persona/9696}}</ref>|| [[1940]]. gada [[augusts]] — [[1941]]. gada [[jūnijs]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas vecākais (1941 — 1944)''', {{flaga|Latvija|Latvijas ģenerālapgabals}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] |- | || '''29.''' || [[Attēls:Eduards Pētersons.jpg|80px]] || '''[[Eduards Pētersons]]''' <br/><small>(1897—1944)</small> || [[1941]]. gada [[jūlijs]] — [[1942]]. gada [[oktobris]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laiks |- | || '''30.''' || [[Attēls:Jānis Niedre (ierēdnis).jpg|80px]] || '''[[Jānis Niedre (ierēdnis)|Jānis Niedre]]''' <br/><small>(1908–1969)</small> || [[1942]]. gada [[oktobris]] — [[1944]]. gads [[jūlijs]] || — || — || [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (1944 — 1991)''', {{flag|Latvijas PSR}} |- | style="background: red| || '''31.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Briedis (Daugavpils)|Jānis Briedis]]''' <br/><small>(1899—?)</small> || [[1944]]. gads [[jūlijs]] — [[1946]]. gada [[marts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''32.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksejs Sinčenko]]''' <br/><small>(1909—1964)</small> || [[1946]]. gada [[marts]] — [[1950]]. gada [[augusts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''33.''' || [[Attēls:Jānis Pakalns Daugavpils.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]''' <br/><small>(1912—2002)</small> || [[1950]]. gada [[augusts]] — [[1952]]. gada [[maijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]]|| — || |- | style="background: red| || '''34.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kārlis Dzenis]]''' || [[1952]]. gada [[maijs]] — [[decembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''(33.)''' || [[Attēls:Jānis Pakalns Daugavpils.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]''' <br/><small>(1912—2002)</small> || [[1953]]. gada [[janvāris]] — [[1962]]. gada [[janvāris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || 2. reize, 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. Pēc tam [[Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs]] |- | style="background: red| || '''35.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Zigfrīds Treimanis]]''' <br/><small>(1928—1973)</small> || [[1962]]. gada [[janvāris]] — [[1968]]. gada [[novembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''36''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladislavs Azāns]]''' <br/><small>(1928—2006)</small> || [[1968]]. gada [[novembris]] — [[1977]]. gada [[marts]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''37.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eduards Gross]]''' <br/><small>(1936)</small> || [[1977]]. gada [[marts]] — [[1981]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''38.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Leopolds Vanags]]''' <br/><small>(1936—1989)</small> || [[1981]]. gada [[jūnijs]] — [[1985]]. gada [[novembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]]|| — || |- | style="background: red| || '''39.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Žarkovs (politiķis)|Vladimirs Žarkovs]]''' <br/><small>(1939)</small> || [[1985]]. gada [[decembris]] — [[1987]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''40.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksejs Vidavskis.jpg|80px]] || '''[[Aleksejs Vidavskis]]''' <br/><small>(1943—2020)</small> || [[1987]]. gada [[jūnijs]] — [[1991]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laiks |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas valdes priekšsēdētājs (1991 — 1994)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | style="background: red| || '''(39.)''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Žarkovs (politiķis)|Vladimirs Žarkovs]]''' <br/><small>(1939)</small> || [[1991]]. gada [[jūnijs]] — [[septembris]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || 2. reize, [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laiks |- | || '''41.''' || [[Attēls:Valdis Lauskis.jpg|104x104px]]|| '''[[Valdis Lauskis]]''' <br/><small>(1957)</small> || [[1991]]. gada [[septembris]] — [[1994]]. gada [[jūnijs]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Demokrātiskā darba partija]] || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs (1994 — mūsdienas)''', {{flag|Latvijas Republika}} |- | style="background: #741C27| || rowspan="2"| '''(40.)''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksejs Vidavskis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Aleksejs Vidavskis]]''' <br/><small>(1943—2020)</small> || rowspan="2"| [[1994]]. gada [[jūnijs]] — [[2001]]. gada [[27. marts]] || [[Tautas Saskaņas partija]] || [[1994. gada Daugavpils domes vēlēšanas|1994]] || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: #C00C13| || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[1997. gada Daugavpils domes vēlēšanas|1997]] |- | style="background: Gold| || '''42.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2001]]. gada [[27. marts]] — [[2003]]. gada [[10. aprīlis]] || [[Latgales gaisma]] || [[2001. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2001]] || |- | style="background: Gold| || rowspan="2"| '''43.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Ivars Šķinčs]]''' <br/><small>(1969)</small> || rowspan="2"| [[2003]]. gada [[10. aprīlis]] — [[27. augusts]] || [[Latgales gaisma]] || rowspan="2"| — || rowspan="2"| |- | style="background: #741569| || [[LPP/LC]] |- | style="background: #2268C1| || '''44.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāte Rita Strode.jpg|80px]] || '''[[Rita Strode]]''' <br/><small>(1955)</small> || [[2003]]. gada [[4. septembris]] — [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Latvijas Ceļš]], [[Daugavpils pilsētas partija]] || [[2005. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2005]] || |- | style="background: #C00C13| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1. septembris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[2009. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2009]] || 2. reize |- | style="background: #C00C13| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2009]]. gada [[1. septembris]] — [[24. septembris]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || — || 3. reize |- | style="background: #741569| || '''45.''' || '''[[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || [[2009]]. gada [[28. septembris]] — [[2011]]. gada [[24. marts]] || [[LPP/LC]] || — || |- | style="background: #3a3838| || '''46.''' || [[Attēls:KulakovaZhanna.png|80px]] || '''[[Žanna Kulakova]]''' <br/><small>(1965)</small> || [[2011]]. gada [[24. marts]] — [[2013]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Attīstības partija]]|| — || |- | style="background: #00008B| || '''(45.)''' || [[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || [[2013]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2017]]. gada [[26. jūnijs]] || [[Latgales partija]]|| [[2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2013]] || 2. reize |- | style="background: #FF9074| || '''47.''' || [[Attēls:Andrejs Elksniņš.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982)</small> || [[2017]]. gada [[26. jūnijs]] — [[2. septembris]] || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] || [[2017. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: Gold| || '''(42.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Rihards Eigims.jpg|80px]] || '''[[Rihards Eigims]]''' <br/><small>(1962)</small> || [[2017]]. gada [[2. septembris]] — [[2018]]. gada [[22. novembris]] || [[Mūsu partija]] || — || 4. reize |- | style="background: Gold| || ''' — ''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Igors Prelatovs]]''' <br/><small>(1986)</small> || [[2018]]. gada [[22. novembris]] — 2019. gada 17. janvāris || [[Mūsu partija]] || — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #FF9074| || '''(47.)''' || [[Attēls:Andrejs Elksniņš.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982)</small><ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-eigima-partijas-atbalstu-par-daugavpils-meru-ievelets-elksnins.d?id=50749479 Ar Eigima partijas atbalstu par Daugavpils mēru ievēlēts A. Elksniņš</ref> || 2019. gada [[17. janvāris]] — 2020. gada [[11. jūnijs]] <ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/elksninu-gaz-no-daugavpils-mera-amata.d?id=52219133 Elksniņu gāž no Daugavpils mēra amata</ref> || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]] || — || 2. reize |- | style="background: #00008B| || ''' — ''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Dukšinskis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Dukšinskis]]''' <br/><small>(1963)</small> || {{dat|2020|6|11|n}}<ref>https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/andrejs-elksnins-atbrivots-no-domes-priekssedetaja-amata {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200702050925/https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/andrejs-elksnins-atbrivots-no-domes-priekssedetaja-amata |date={{dat|2020|07|02||bez}} }} Sēdi turpināja vadīt Domes priekšsēdētāja vietnieks J. Dukšinskis</ref>|| [[Latgales partija]]|| — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #00008B| || ''' — ''' || [[Attēls:Jānis Lāčplēsis.jpg|80px]] || '''[[Jānis Lāčplēsis]]''' <br/><small>(1958)</small> || {{dat|2020|6|12|n}} — [[29. jūnijs]]<ref>https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/par-daugavpils-domes-priekssedetaju-ievelets-igors-prelatovs {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200630081942/https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/par-daugavpils-domes-priekssedetaju-ievelets-igors-prelatovs |date={{dat|2020|06|30||bez}} }} Sēdi vada domes 1. vietnieks J. Lāčplēsis</ref> || [[Latgales partija]]|| — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: Gold| || ''' 48. ''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Igors Prelatovs]]''' <br/><small>(1986)</small> || {{dat|2020|6|29|n}} — {{dat|2021|7|1|n}} || [[Mūsu partija]] || — || |- | style="background: #FF9074| || rowspan="3"|'''(47.)''' || rowspan="3"|[[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] || rowspan="3"|'''[[Andrejs Elksniņš]]''' <br/><small>(1982) || rowspan="3"|{{dat|2021|7|1|n}} — ''pašlaik'' || [[Saskaņa|"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija]]<br/><small>(līdz 2023.gadam) ||rowspan="3"|[[2021. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2021]]<br/>[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025]]|| rowspan="3"|3. reize |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <br/><small>(2023-2024) |- | style="background: #002e5d| || [[Sarauj, Latgale!]] <br/><small>(kopš 2024) |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170920071822/https://www.daugavpils.lv/ Daugavpils] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Daugavpils dome}} [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji|*]] [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Daugavpils mēri]] ibyc2kisq1pf7cjmmnr5td1yl3yv1as 0 360592 4547650 4465128 2026-11-10T09:02:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547650 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Eižens Zinkelis.jpg|thumb|250px|Eižens Zinkelis]] '''Eižens Zinkelis''' jeb '''Eižens Sinkels'''<ref>[http://www.tautiesi.com/laikraksti/Latvietis342.pdf Laikraksts "Latvietis" Nr. 342]{{Novecojusi saite}} 2015. gada 8. janvārī</ref> ({{val-de|Eugen Sinkel}}, {{val-ru|Евгений Зинкель}},<ref>[http://www.gorod.lv/novosti/24518-zhiteli_dvinska_razvlekalis_rasstrelivaya_polyakov_iz_pushek Жители Двинска развлекались, расстреливая поляков из пушек] Gorod.lv 2017. gada 26. jūlijā (krieviski)</ref> 1880—1947) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzelzceļa inženieris un pašvaldību darbinieks, [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] (1920—1923). == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 26. augustā Daugavpilī. Studēja Augstākajā tehniskajā skolā Vācijā, ko beidza ar inženiera-mašīnbūvētāja diplomu. Bija Daugavpils brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, darbojās Daugavpils pilsētas pašvaldībā. [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā apcietināts un apsūdzēts par mēģinājumu veikt politisko apvērsumu, izglābies no nošaušanas.<ref>[https://www.daugavpils.lv/lv/266?mode=print DINABURGAS – DVINSKAS – DAUGAVPILS PAŠVALDĪBA]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanas]] 1920. gada 12. janvārī ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu (1920-1923), pēc tam Daugavpils pilsētas domes loceklis (1922-1928). Vēlāk strādāja par dzelzceļa inženieri. 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] uz [[Polijas kampaņa|Vācijas okupēto Polijas daļu]]. Miris 1947. gadā [[Berlīne]]s tuvumā.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/2164 Henrihs Soms. Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160828235514/http://latgalesdati.du.lv/persona/2164 |date={{dat|2016|08|28||bez}} }} [[Daugavpils Universitāte]]s Latgales Pētniecības institūts.</ref> == Ģimene == Sieva Vilhelmīne Zinkelis, dzimusi Varkalns, meita Florence, dēls Leo. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Allens]] | virsraksts = [[Daugavpils]] [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas galva]] | periods = [[1920]]—[[1923]] | pēc = [[Jānis Volonts]] }} {{kastes beigas}} {{Daugavpils pašvaldības vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Zinkelis, Eižens}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] 6mw8ofpj4o9mqcjrlq7sazhq2k89tcn 0 360717 4547498 4514804 2026-11-10T00:07:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547498 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|11}} | birth_place = | caps1 = 62 | caps2 = 181 | caps3 = 12 | caption = Alli 2020. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Miltonkīnza}} | goals1 = 18 | goals2 = 51 | goals3 = 4 | height = 188<ref>[http://www.tottenhamhotspur.com/first-team-squad/dele-alli/]</ref> | image = [[Attēls:2020-03-10 Dele Alli (cropped).jpg|220px]] | nationalcaps1 = 9 | nationalcaps2 = 2 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 37 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalyears2 = 2014 | nationalyears3 = 2014 | nationalyears4 = 2015 | nationalyears5 = 2015—2019 | pcupdate = {{dat|2026|08|29|SK|bez}} | name = | playername = Dele Alli | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2015 | years2 = 2015—2022 | years3 = 2015 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 13 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 13 | goals5 = 2 | youthclubs1 = City Colts | youthclubs2 = [[Milton Keynes Dons]] | youthyears2 = 2007—2011 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}} {{Medal|3rd|2019|}} | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years6 = 2025 | caps6 = 1 | goals6 = 0 }} '''Bamidele Žermēns Alli''' (''Bamidele Jermaine Alli''), plašāk zināms kā '''Dele Alli''' (''Dele Alli''; dzimis {{Dat|1996|4|11}}), ir [[Anglija]]s [[futbolists]], bijušais [[Anglijas futbola izlase]]s pussargs. Dzimis un audzis [[Miltonkīnza|Miltonkīnzā]], tiešu tur viņš uzsāka karjeru spēlējot ''[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]'' 2015. gada ziemā Alli parakstīja līgumu ar Premjerlīgas klubu ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', bet uzreiz ''Tottenham'' viņu izīrēja atpakaļ.<ref>Includes [[EFL Cup]]</ref> [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada]] un [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada sezonās]] Alli tika atzīts par labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=12 September 2017|date=24 April 2016|title=Riyad Mahrez: Leicester City forward named PFA Player of the Year|publisher=bbc.com|url=http://www.bbc.com/sport/football/36124713}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=12 September 2017|title=Dele Alli wins PFA Young Player of the Year 2017 as Tottenham star receives gong for the second season in a row|date=23 April 2017|publisher=dailymail.co.uk|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-4437980/Dele-Alli-wins-PFA-Young-Player-Year-2017.html}}</ref> Sākot ar 2020—21. gada sezonu Alli spēles laiks samazinājās. 2022. gada janvārī Alli pārgāja uz [[Everton FC|''Everton'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60207597|title=Everton sign Alli from Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2022-02-01|language=en}}</ref> Anglijas izlasē spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Klubu karjera == === Milton Keynes Dons === ==== Agrīnā karjera ==== Dele pievienojās Milton Keynes Dons jaunatnes sistēmai, kad viņam bija 11 gadu, pēc spēlēšanas "City Colts".<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29251977|title=The next Gerrard ready for lift-off?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņš debitēja pirmajā komandā sešpadsmit gadu vecumā 2012. gada 2. novembrī, laukumā nākot 64. minūtē, nomainot [[Džejs O'Šī|Džeju O'Šī]], spēlējot neizšķirti 0:0 ar [[Dienvidu futbola līga]]s klubu [[Cambridge City F.C.|Cambridge City]] [[FA kauss|FA kausā]] pirmajā kārtā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20091781|title=Cambridge City 0-0 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņa pirmais pieskāriens profesionālajā futbolā bija piespēle ar papēža aizmuguri.<ref name=":0" /> Pirmos vārtus viņš guva atkārtotā spēlē pret "Cambridge City" vienpadsmit dienas vēlāk, kur viņš guva vārtus, uzvarot ar 6:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20216720|title=MK Dons 6-1 Cambridge City|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņš piedzīvoja debiju līgas spēlē 29. decembrī, savā laukumā ar 2:3 zaudējot pret [[Coventry City F.C.|Koventrijas City]], kurā nospēlēja 71 minūti, kad viņu nomainīja [[Zeli Ismails]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20823148|title=MK Dons 2-3 Coventry|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņa vienīgā spēle 2012.—2013. gada [[EFL League One]] sezonā bija [[Patrika Bemfords|Patrika Bemforda]] nomaiņa otrajā puslaikā, sezonas pēdējā mačā ar 2:0 uzvarot [[Stevenege F.C.|Stevenage F.C.]] [[Broadhall Way]] stadionā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22228842|title=Stevenage 0-2 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> ==== 2013.—14. gada sezona ==== 2013.—2014. gada sezonā Alli regulāri ielauzās MK Dons pirmajā komandā. Viņš sāka sezonas pirmo maču, izbraukumā ar neizšķirtu 0:0 pret [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]].<ref>Six appearances and one goal in [[UEFA Champions League]], two appearances in UEFA Europa League</ref> Savā pirmajā [[:en:Football League Trophy|EFL Trophy]] spēlē Alli guva vārtus, palīdzot MK Dons ar 2:0 pārspēt [[Northampton Town F.C.|Northampton Town]] un tādējādi iekļūt turnīra otrajā kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2013-2014/Match-Reports/Football-Match-report-MK-Dons-2-0-Northampton-Town-20130903214442.htm|title="MK Dons 2—0 Northampton Town"|access-date={{dat|2023|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|26||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140626185706/http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2013-2014/Match-Reports/Football-Match-report-MK-Dons-2-0-Northampton-Town-20130903214442.htm}}</ref> 28. septembrī Alli guva savus pirmos vārtus līgas spēlē, uzvarot "Stevenage" ar 4:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/24184935|title=MK Dons 4-1 Stevenage|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Pēc savainojumiem 2013. gada beigās, Alli kļuva par pirmās izvēles spēlētāju 2014. gadā. Viņš guva ievadvārtus 11. janvārī ar galvu, pēc [[Stīvens Glīsons|Stīvena Glīsona]] precīzas piespēles, ar 3:2 uzvarot "Shrewsbury Town".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25599633|title=Milton Keynes Dons 3-2 Shrewsbury Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> 2014. gada 11. martā 17 gadus un 11 mēnešus vecais Alli guva ''hat-trick'' (3 vārtus) spēlē pret [[Notts County FC|Notts County]] [[Meadow Lane]] laukumā, MK Dons uzvarā ar 3:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26428670|title=Notts County 1-3 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Nākamie un pēdējie vārti 2013.—2014. gada sezonā tika gūti 5. aprīlī pret [[Coventry City F.C.|Coventry City]]; Alli trāpīja no 25 jardu attāluma un MK Dons uzvarēja "Coventry" ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26796275|title=Coventry City 1-2 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> 2013.—2014. gada sezonā viņš visos turnīros aizvadīja 37 spēles, septiņas reizes gūstot vārtus, 33 spēles un sešus vārtus līgā. [[Attēls:MK Dons Vs Barnsley (16176325970).jpg|thumb|261x261px|Alli "Milton Keynes Dons" sastāvā 2015. gadā]] ==== 2014.—15. gada sezona ==== Līdz ar Glīsona pāreju uz [[Birmingham City FC|Birmingham City]] 2014. gada jūnijā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27766227|title=Birmingham sign Gleeson from MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Alli kļuva par centra pussarga [[Darens Poters|Darena Potera]] partneri. Sezonu viņš iesāka spoži, aizvadot sezonas pirmo līgas maču, kad "MK Dons" atspēlēja 2:0 deficītu un ar 4:2 pieveica "Gillingham".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28646630|title=Milton Keynes Dons 4-2 Gillingham|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Pēc tam viņš palīdzēja komandai [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas pirmajā kārtā ar 3:1 uzvarēt sīvākos konkurentus [[AFC Wimbledon]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28652624|title=Milton Keynes Dons 3-1 AFC Wimbledon|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņa pirmie vārti 2014.—2015. gada sezonā tika gūti pirmajā izbraukuma līgas mačā, piekāpjoties [[Peterborough United F.C.|Peterborough United]] ar 3:2, kur viņš guva vārtus no [[Vils Grigs|Vila Griga]] atvairīta sitiena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28716648|title=Peterborough United 3-2 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> 26. augustā Alli nospēlēja visas 90 minūtes Līgas kausa izcīņas otrajā kārtā, kad "MK Dons" ar 4:0 uzvarēja [[Mančestras "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28847955|title=Milton Keynes Dons 4-0 Manchester United|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Tika ziņots, ka maču apmeklēja daudzi skauti no labākajiem klubiem visā Eiropā, lai skatītos viņa spēli, tostarp [[Minhenes "Bayern"]] un [[Liverpool FC|Liverpool]] pārstāvji.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/mk-dons/11055337/MK-Dons-chairman-Pete-Winkelman-relishing-Capital-One-Cup-tie-with-Manchester-United.html|title=MK Dons chairman Pete Winkelman relishing Capital One Cup tie with Manchester United|website=The Telegraph|access-date=2023-10-16|date=2014-08-25|language=en}}</ref> Mačā pēc uzvaras Līgas kausā ar 4:0 pār Mančestras "United", Alli turpināja gūt vārtus, arī uzvarā pār [[Crawley Town F.C.|Crawley Town]] ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28906337|title=Milton Keynes Dons 2-0 Crawley Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Pēc izlašu pārtraukuma Alli spēlēja 77 minūtes 5:3 uzvarā pret [[Barnsley FC|Barnsley]], asistējot "MK Dons" otrajā vārtu guvumā un pats gūstot savus trešos vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29090112|title=Barnsley 3-5 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Viņš tika izvēlēts par Futbola līgas augusta mēneša labāko jauno spēlētāju.<ref name=":0" /> 18. septembrī Alli pagarināja līgumu ar "MK Dons" līdz 2017. gada jūnijam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29251972|title=In-demand Alli extends MK Dons deal|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Divas dienas vēlāk mačā pret [[Crewe Alexandra F.C.|Crewe Alexandra]] viņš guva "hat-trick" un atdeva vienu rezultatīvu piespēli un "MK Dons" uzvarēja ar 6:1. Tas bija viņa otrais "hat-trick" karjerā un pirmais, ko viņš sasniedza mājas spēlē, kā rezultātā viņš ieguva arī spēles labākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Dele-Alli-inspired-MK-Dons-dismantle-Crewe/story-22956274-detail/story.html|title="Match report: MK Dons 6 Crewe Alexandra 1 — Dele Alli inspired Dons dismantle Alex"|access-date={{dat|2023|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140924062649/http://www.mkweb.co.uk/Dele-Alli-inspired-MK-Dons-dismantle-Crewe/story-22956274-detail/story.html}}</ref> === Tottenham Hotspur === 2015. gada 2. februārī Alli parakstīja līgumu ar [[Premjerlīga]]s klubu [[Tottenham Hotspur F.C.|Totenhemas "Hotspur"]] sezonas vidū transfēru loga pēdējās stundās, noslēdzot līgumu uz piecarpus gadiem par sākotnējo samaksu 5 miljonu mārciņu apmērā.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31105458|title=Spurs sign £5m Alli from MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> ==== Īre uz Milton Keynes Dons ==== Pēc pārejas uz Totenhemas "Hotspur", Alli tūlīt pat tika izīrēts atpakaļ "MK Dons" uz atlikušo 2014.—2015. gada sezonas daļu.<ref name=":1" /> 19. aprīlī viņš tika izvēlēts par gada jauno spēlētāju [[Anglijas futbola līga|Futbola līgas]] balvu pasniegšanas ceremonijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32364490|title=Phillips gets Football League award|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Sezona beidzās 3. maijā, kad "MK Dons" pēc uzvaras mājās ar 5:1 pār izkritušo [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]] tika automātiski paaugstināts uz [[Anglijas futbola čempionāts|Championship]] kā vicečempions aiz [[Bristol City FC|Bristol City]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32471126|title=Milton Keynes Dons 5-1 Yeovil Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> ==== 2015.—16. gada sezona ==== [[Attēls:Alli (cropped) 2.jpg|thumb|222x222px|Alli [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] sastāvā 2016. gadā]] 2015. gada 8. augustā Alli debitēja "Tottenham" vienībā pret Mančestras "United" Premjerlīgā, izbraukumā [[Old Trafford]] stadionā, nākot uz maiņu [[Ēriks Daiers|Ērika Daiera]] vietā, spēlējot spēles pēdējās 13 minūtes, kurā zaudēja ar 1:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33744640|title=Manchester United 1-0 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Divas nedēļas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, nospēlējot neizšķirti 1:1 pret [[Leicester City FC|Leicester City]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/aug/22/leicester-city-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Riyad Mahrez scores again as Leicester and Spurs eventually entertain|work=The Observer|access-date=2023-10-16|date=2015-08-22|last=Doyle|first=Paul|issn=0029-7712|language=en}}</ref> 13. septembrī Alli pirmo reizi sezonā izgāja "Tottenham" starta sastāvā, uzvarot [[Sunderland AFC|Sunderland]] ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/dele-looking-forward-150915/|title="Dele looking forward"}}</ref> 2. novembrī viņš sāka spēli starta sastāvā un guva otros vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/02/tottenham-aston-villa-premier-league-match-report|title=Tottenham rapidly expose size of Rémi Garde’s task at Aston Villa|work=The Guardian|access-date=2023-10-16|date=2015-11-02|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Sešas dienas vēlāk viņš aizvadīja savu pirmo [[:en:North London derby|Ziemeļlondonas dērbiju]] kopā ar Daieru vidējā līnijā un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, nospēlējot neizšķirti 1:1 pret [[Arsenal FC|Arsenal]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34691295|title=Arsenal 1-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> 2015. gada 5. decembrī viņš guva savus trešos vārtus "Tottenham" sastāvā [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]], spēlējot neizšķirti 1:1 pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34951747|title=West Brom 1-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> Pēc iespaidīgā premjerlīgas karjeras sākuma, gūstot piecus vārtus un izdarot trīs rezultatīvas piespēles savos pirmajos 18 līgas mačos, ar viņu tika noslēgts jauns ilgtermiņa līgums līdz 2021. gadam 12. janvārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37450477/dele-alli-signs-new-tottenham-contract-2021|title=Alli signs new Spurs contract until 2021|website=ESPN.com|access-date=2023-10-16|date=2016-01-12|language=en}}</ref> Vienpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus no 25 jardiem, uzvarot ar 3:1 [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35396058|title=Garth Crooks' team of the week|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}</ref> 13. aprīlī viņš tika nosaukts kā kandidāts par 2015.—2016. gada [[:en:PFA Young Player of the Year|PFA]] labāko jauno spēlētāju, sešu cilvēku konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/pfa-young-player-year-tottenham-7745910|title=Revealed: PFA Young Player of the Year - Who makes the six-man shortlist?|last=Richards|first=Alex|website=The Mirror|access-date=2023-10-16|date=2016-04-13|language=en}}</ref> 2016. gada 18. aprīlī Alli pirmo reizi guva divus vārtus spēlē "Tottenham" labā, izbraukumā uzvarot [[Stoke City F.C.|Stoke City]] ar 4:0,<ref name=":2" /> savā debijas premjerlīgas sezonā sasniedzot desmit vārtu atzīmi.<ref name=":3" /> 24. aprīlī viņš tika atzīts par PFA labāko jauno spēlētāju.<ref name=":4" /> 28. aprīlī Futbola asociācija Alli piesprieda trīs spēļu diskvalifikāciju, tādējādi faktiski noslēdzot viņa Premjerlīgas sezonu, par incidentu spēlē pret "West Bromwich Albion", kurā viņš iesita pa vēderu pussargam [[Klaudio Jakobs|Klaudio Jakobam]]. Vēlāk viņš [[Twitter]] atvainojās par notikušo, norādot: "Mana sezona ir beigusies. Man nevajadzēja reaģēt tā, kā es to darīju. Mācīšos no tā un atgriezīšos stiprāks."<ref name=":5" /> ==== 2016.—17. gada sezona ==== [[Attēls:Dele Alli 2017 (cropped).jpg|thumb|328x328px|Alli "Tottenham Hotspur" sastāvā 2017. gadā]] Pirms sezonas Alli nomainīja savu komplekta nosaukumu uz "Dele", sakot, ka viņam nav "nekādas saistības" ar savu juridisko uzvārdu, jo viņš ir nošķirts no mātes.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10533658/dele-alli-reveals-personal-reason-for-shirt-name-change|title=Dele Alli reveals personal reason for Tottenham shirt name change|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Pirmos vārtus sezonā viņš guva 2016. gada 10. septembrī, uzvarot Stoke City ar 4:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37263919|title=Stoke City 0-4 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Četras dienas vēlāk viņš debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] zaudējot ar 1:2 pret [[AS Monaco FC|AS Monaco]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37331296|title=Tottenham Hotspur 1-2 Monaco|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Pirmos vārtus Čempionu līgā viņš guva pret [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas "CSKA"]] tajā pašā stadionā 2016. gada 7. decembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38226576|title=Tottenham Hotspur 3-1 CSKA Moscow|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Laikā no 2016. gada 18. decembra līdz 2017. gada 21. janvārim Alli sešās līgas spēlēs guva astoņus vārtus, nopelnot "Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja" balvu 2017. gada janvārī, ieskaitot trīs secīgas spēles pret [[Southampton FC|Southampton]], [[Watford FC|Watford]] un [[Chelsea F.C.|Chelsea]], kurās katrā viņš guva pa diviem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/327706|title=Dele Alli wins EA SPORTS Player of the Month|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 23. februārī Alli saņēma savu pirmo sarkano kartīti par bīstamu izklupienu pret [[Brehts Dežagēre|Brehtu Dežagēri]] "Tottenham" [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē ar [[KAA Gent]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com.au/tottenham-hotspur/story/3067622/dele-alli-very-disappointed-and-sad-for-red-card-in-gent-loss|title="Dele Alli 'very disappointed and sad' for red card in Spurs' loss to Gent"}}</ref> 2017. gada 20. aprīlī Alli atkal tika ierindots [[:en:PFA Team of the Year|PFA Gada komandā]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39648483|title=Spurs & Chelsea dominate PFA team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> tiekot izraudzīts [[EFL League One]] atlasē 2015. gadā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32474398|title=Bristol City five in League One team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> un [[Premjerlīga]]s atlasē 2016. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36106596|title=Leicester and Spurs dominate PFA team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 23. aprīlī viņš tika atzīts par "PFA gada jauno spēlētāju",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39686272|title=Kante wins PFA Player of the Year award|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> dienu pēc vārtu guvuma "Tottenham" [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas pusfināla zaudējumā ar 4:2 pret sāncensi "Chelsea" Vembli stadionā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39604653|title=Chelsea 4-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> ==== 2017.—18. gada sezona ==== Savus pirmos vārtus šajā sezonā Alli guva sezonas atklāšanas spēlē izbraukumā [[Newcastle United FC|Ņūkāslā]], uzvarot ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/aug/13/newcastle-tottenham-premier-league-match-report|title=Newcastle’s Jonjo Shelvey sees red as Dele Alli has last laugh for Tottenham|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2017-08-13|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš tika kritizēts par sniegumu šajā sezonā, jo nespēlēja tikpat labi kā iepriekšējā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-spurs-news-dele-alli-form-no-concerns-next-match-vs-swansea-a8132646.html|title=Dele Alli unconcerned about fluctuating form for Spurs this season|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2017-12-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-reveals-criticism-or-his-form-have-never-been-a-concern-after-turning-tottenham-corner-a3727661.html|title=Tottenham star Dele Alli says criticism has never been a concern|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2017-12-28|language=en}}</ref> 2018. gada 1. aprīlī Alli divreiz guva vārtus izbraukuma spēlē pret "Chelsea", palīdzot "Tottenham" uzvarēt ar 3:1, kas bija viņu pirmā uzvara 28 gadu laikā [[Stamford Bridge]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-mauricio-pochettino-praises-fighter-dele-alli-star-states-england-case-chelsea-brace-a3803711.html|title=Pochettino hails 'fighter' Dele Alli as Spurs star states England case|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2018-04-01|language=en}}</ref> ==== 2018.—19. gada sezona ==== 2018. gada 11. augustā Alli guva savus pirmos vārtus sezonā, gūstot uzvaras vārtus līgas atklāšanas spēlē pret Ņūkāslas "United".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/newcastle-vs-tottenham/report/390763|title=Newcastle 1-2 Tottenham: Dele Alli scores winner for visitors|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 26. septembrī Alli tika iecelts par [[Kapteinis (futbols)|kapteini]] "Tottenham" [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē pret [[Watford FC|Watford]]. Spēle tika izspēlēta [[Stadium MK]] laukumā sakarā ar "Tottenham" [[Tottenham Hotspur stadions|jaunā stadiona]] pabeigšanas aizkavēšanos, kas iezīmēja Alli atgriešanos viņa bērnības kluba "MK Dons" dzimtajā laukumā un pirmo reizi atgriešanos dzimtajā pilsētā [[Miltonkīnza|Miltonkīnzā]] kā "Tottenham" spēlētājam. Spēle beidzās neizšķirti 2:2, Alli gūstot gan [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] pamatlaikā, gan uzvaru nesošo soda sitienu izšķirošajā [[11 metru soda sitienu sērija|soda sitienu sērijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2018/september/spurs-v-watford-carabao-cup-match-report/|title=Dele spot on to send us through in cup|website=Tottenham Hotspur|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 2018. gada oktobrī Alli noslēdza jaunu sešu gadu līgumu ar "Tottenham", līdz 2024. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/oct/30/dele-alli-signs-new-six-year-tottenham-contract-football|title=Dele Alli and Christian Eriksen in line for Spurs returns at West Ham|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2018-10-30|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš guva vārtus arī mājas uzvarā ar 3:1 pret "Chelsea", kas bija viņa sestie vārti piecās spēlēs pret "Chelsea", kā arī pirmā "Chelsea" neveiksme Premjerlīgā šajā sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46244418|title=Superb Spurs send Chelsea to first defeat|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 2019. gada janvārī viņš "izkrita" līdz martam, jo ​​viņam bija "hamstring" savainojums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46965388|title=Spurs midfielder Alli out until March|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> ==== 2019.—20. gada sezona ==== Sezonas sākumu Alli izlaida "hamstring" savainojuma dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49229544|title=Alli injured for start of Spurs season|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Viņš atgriezās komandā Ziemeļlondonas dērbijā 2019. gada 1. septembrī, izejot uz maiņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/08/26/dele-alli-expected-make-tottenham-return-north-london-derby/|title=Dele Alli expected to make Tottenham return in north London derby|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2019-08-26|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva mačā pret "Watford", spēlējot neizšķirti 1:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-vs-watford-result-dele-alli-goal-rescues-late-draw-var-confusion-a4265881.html|title=Tottenham 1-1 Watford: Dele Alli rescues draw after VAR confusion|last=Krishnan|first=Joe|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2019-10-19|language=en}}</ref> 2019. gada novembrī klubs atlaida [[Maurisio Početino]], kura vietā stājās [[Žuzē Mouriņu]]. Mouriņu vadībā Alli spēlēja kā uzbrūkošais spēlētājs tieši aiz [[Harijs Keins|Harija Keina]], atgriežoties savā iepriekšējā pozīcijā pēc tam, kad iepriekšējos divus gadus spēlēja "dziļāka" pussarga lomu. Pēc Mouriņu teiktā, "Dele nav pussargu spēlētājs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/nov/22/jose-mourinho-dele-alli-deles-brother-spurs-vintage-form|title=‘Are you Dele or Dele’s brother?’ — Mourinho looks to reboot Spurs stars|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2019-11-22|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/fixtures-results/jose-mourinho-sissoko-dele-chelsea-17343816|title=Every word Jose Mourinho said on Sissoko, Dele and catching Chelsea|last=Gold|first=Alasdair|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2019-11-30|language=en}}</ref> Uzbrucēja loma Alli deva lielāku brīvību gūt vārtus, un pirmajās trīs spēlēs Mouriņu vadībā viņš guva trīs vārtus, no kuriem divus spēlē pret [[AFC Bournemouth|Bournemouth]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/11/30/dele-alli-helps-tottenham-see-bournemouth-maintain-jose-mourinhos/|title=Dele Alli helps Tottenham see off Bournemouth to maintain Jose Mourinho's perfect record|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2019-11-30|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}</ref> 2020. gada februārī Alli savā [[Snapchat]] kontā ievietoja video, kurā viņš, jokojot par [[COVID-19 pandēmija|Covid-19]] uzliesmojumu, ņirgājās par kādu [[Aziāti|aziātu]].<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53007456|title=Alli banned over coronavirus post|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Video bija redzams, kā Alli valkā sejas masku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]], gaidot savu lidojumu uz [[Dubaija|Dubaiju]], kad kamera tika pavērsta pret kādu aziātu vīrieti, tika pietuvināta antiseptiska roku mazgāšanas līdzekļa pudele, šķietami liekot domāt, ka terminālī esošais aziāts varētu būt inficēts ar vīrusu. Videoklipam bija paraksts: "Vīrusam ir jābūt ātrākam, lai mani noķertu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/tottenham-midfielder-alli-banned-for-premier-league-restart-after-mocking/1vf5wen2uos5d1clqgosf4fxv7|title=Tottenham midfielder Alli banned for Man Utd clash after mocking coronavirus in social media video {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-17|date=2020-06-11|language=en}}</ref> 2020. gada jūnijā Alli tika atzīts par vainīgu [[Anglijas Futbola asociācija|FA]] likuma pārkāpumā, kas ietver atsauci uz rasi, ādas krāsu, etnisko izcelsmi un/vai tautību, kā rezultātā regulatīvā komisija nosprieda, ka viņš izmantoja “nepieņemamu rasistisku stereotipu”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jun/11/tottenham-dele-alli-banned-for-one-game-over-coronavirus-video-fa-manchester-united|title=Dele Alli laments 'betrayal' after one-game ban for coronavirus video|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2020-06-11|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Futbola asociācija Alli 2020. gada jūnijā piesprieda diskvalifikāciju uz vienu spēli, kā rezultātā viņš nebija pieejams Totenhemas "Hotspur" Premjerlīgas spēlei savā laukumā pret Mančestras "United" 19. jūnijā. Viņam arī tika uzlikts naudas sods 50 000 mārciņu apmērā un bija jāapmeklē izglītības kurss.<ref name=":6" /> ==== 2020.—21. gada sezona ==== 2020.—2021. gada sezonas pirmajā pusē Alli nebija iemantojis komandas galvenais trenera Mouriņu labvēlību, spēles uzsākot tikai dažas reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/767014/dele-alli-jose-mourinho-tottenham-stats-jamie-o-hara/|title=O’Hara's brutally honest plea to Dele Alli: ‘Don’t be me, don’t waste your career’|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-10-17|date=2020-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12122282/eric-dier-backs-dele-alli-to-fight-for-his-tottenham-future|title=Eric Dier backs Dele Alli to fight for his Tottenham future|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2020/12/02/jose-mourinho-not-whether-dele-alli-sold-january/|title=Jose Mourinho: Not up to me whether Dele Alli is sold in January|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2020-12-02|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Lielāko daļu spēļu viņš uzsāka [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] un 2020. gada 1. oktobrī guva savus pirmos vārtus Eiropas līgas izslēgšanas mačā pret [[Haifas "Maccabi"]], ar 7:2 uzvarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-penalty-tottenham-significant-handball-debate-reignited-maccabi-haifa-a4561381.html|title=Alli's Spurs penalty could be significant as handball debate reignited|last=Kilpatrick|first=Dan|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2020-10-01|language=en}}</ref> 2021. gada 24. februārī Eiropas līgas spēlē pret [[Wolfsberger AC|Wolfsberger]] viņš guva ievērojamus vārtus ar "[[Sitiens šķērītē|sitienu šķērītē]]", 4:0 sagrāvē un divām rezultatīvām piespēlēm.<ref>"Dele Alli goal: Watch Tottenham midfielder's stunning bicycle kick against Wolfsberg". ''The Independent''. 24 February 2021.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56190244|title=Can Alli help revive Spurs' season?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Premjerlīgā viņš pirmo reizi sešu mēnešu laikā startēja 4. martā mačā pret [[Fulham FC|Fulham]], kas beidzās ar uzvaru 1:0, kad viņa sitiens pa vārtiem tika atvairīja aizsargs, no kura bumba ielidoja "[[Vārti savos vārtos|savos vārtos]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37614731/tottenham-dele-alli-deserved-start-fulham-jose-mourinho|title=Fulham start 'not a gift' for Spurs' Alli - Mourinho|website=ESPN.com|access-date=2023-10-17|date=2021-03-04|language=en}}</ref> Šajā sezonā viņš uzsāka septiņas Premjerlīgas spēles.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4182922/2022/01/31/dele-alli-joins-everton-from-tottenham-in-permanent-deal/|title=Dele Alli joins Everton from Tottenham in permanent deal|last=Pitt-Brooke|first=Jack|website=The Athletic|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> ==== 2021.—22. gada sezona ==== 2021. gada 22. augustā Alli guva savus pirmos vārtus sezonā, gūstot vienīgos vārtus uzvarā 1:0 pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. Tie bija Alli pirmie vārti Premjerlīgā kopš 2020. gada marta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/22/wolves-tottenham-premier-league-match-report|title=Dele Alli spot-on for Tottenham at Wolves as Harry Kane returns in win|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2021-08-22|last=Doyle|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš turpināja cīnīties, lai atgūtu savu formu. Menedžeris [[Nunu Ešpiritu Santu]] mēģināja viņu atgriezt komandā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/nuno-espirito-santo-spurs-london-matt-doherty-arsenal-b1943684.html|title=Nuno Espirito Santo vows to help Dele Alli shine again for Tottenham|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2021-10-22|language=en}}</ref> kas izrādījās īslaicīgi, jo novembra sākumā Nunu nomainīja [[Antonio Konte]]. Delem neizdevās atrast lomu jaunā galvenā trenera vadībā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/players/dele-alli-antonio-conte-tottenham-22590337|title=Dele Alli is still struggling to find best position under Antonio Conte at Spurs|last=Duve|first=Emma de|last2=Odedra|first2=Renuka|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2021-12-29|language=en}}</ref> un kļuva par malējo spēlētāju Kontes plānā "Tottenham" komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/antonio-conte-dele-alli-tottenham-everton-b2030027.html|title=Antonio Conte suggests Dele Alli will go ‘down, not up’ after leaving Tottenham|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2022-03-07|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 2021.—2022. gada sezonā Alli bija aizvadījis tikai astoņas līgas spēles (divas Kontes vadībā), "Tottenham" izlika Alli 2022. gada janvāra [[Transfēru logs|transfēru logā]].<ref name=":7" /> === Everton === 2022. gada 31. janvārī Alli pārcēlās uz citu Premjerlīgas vienību [[Everton FC|Everton]] kā [[brīvais transfērs]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1031990/dele-alli-transfer-fee-tottenham-everton-frank-lampard/|title=Alli joins Everton in unusual deal that could see free transfer rise to £30m|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-10-17|date=2022-02-01|language=en}}</ref> kur summa varētu pieaugt līdz 40 miljoniem sterliņu mārciņu, ja tiks izpildīti noteikti kritēriji. Pirmie 10 miljoni mārciņu būtu jāmaksā pēc 20 spēlēm Everton rindās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60207597|title=Everton sign Alli from Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Viņš parakstīja līgumu uz divarpus gadiem, kas ir spēkā līdz 2023.—2024. gada sezonas beigām. Noslēdzot līgumu ar klubu, Alli kā galveno pievienošanās iemeslu Everton minēja iespēju strādāt pie jaunā galvenā trenera [[Frenks Lampards|Frenka Lemparda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.evertonfc.com/news/2468642/dele-alli-signs-for-everton|title=Dele Alli Signs For Everton|website=www.evertonfc.com|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Viņš debitēja 8. februārī, spēlē nākot uz maiņu, zaudējumā ar 3:1 [[Ņūkāslas "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60210236|title=Newcastle beat fellow strugglers Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Viņam neizdevās iespēlēties Everton, 2021.—2022. sezonā viņš aizvadīja 11 spēles un tikai 1 reizi startēja, kā arī vēl divas spēles 2022.—2023. gada sezonā. 13 spēlēs viņš neguva vārtus un neatdeva nevienu rezultatīvu piespēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/dele-alli-besiktas-everton-transfer-24949900|title='I heard' - Eric Dier makes Dele Alli Everton transfer claim after Besiktas move|last=O'Neill|first=Connor|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-17|date=2022-09-07|language=en}}</ref> ==== Īre uz Beşiktaş ==== 2022. gada 25. augustā Alli tika izīrēts Turcijas komandai [[Beşiktaş]] uz atlikušo 2022.—2023. gada sezonas daļu, ar iespēju Turcijas klubam viņu iegādāties.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62680336|title=Alli joins Besiktas on loan from Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Savus pirmos vārtus vairāk nekā gada laikā viņš guva otrajā spēlē, palīdzot klubam 2022. gada 4. septembrī ar 3:2 uzvarēt [[Ankaragücü]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/watch-dele-scores-first-league-goal-378-days-england-international-besiktas/blta2bf4daf4b61ac22|title=WATCH: Dele scores first league goal in 378 days as England international opens account for Besiktas {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-10-17|date=2022-09-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/transfer-news/dele-alli-brawl-tottenham-besiktas-24936710|title=Dele Alli and ex-Tottenham winger involved in brawl during heated Besiktas match|last=Coley|first=Tom|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2022-09-05|language=en}}</ref> Kad [[Šenols Ginešs]] 28. oktobrī stājās jaunā galvenā trenera amatā, viņš paziņoja, ka Alli efektivitātes ziņā ir "zem gaidītā", norādot uz viņa cīņām "Beşiktaş" komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/dele-alli-truth-emerges-after-25406459|title=Dele Alli truth emerges after Everton star brutally branded 'below expectations'|last=Beesley|first=Chris|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-17|date=2022-11-01|language=en}}</ref> Alli pēc 2023. gada 26. februāra "Beşiktaş" rindās nenospēlēja nevienu spēli un 13 spēlēs komandas sastāvā gūstot tikai divus vārtus, viņš aprīlī atgriezās Everton, lai novērtētu gūto savainojumu, savukārt "Beşiktaş" centās pārtraukt viņa sezonu ilgo īres līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64193154|title=Besiktas consider ending Alli loan from Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65217237|title=Alli to return to Everton after Besiktas injury|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> == Karjera izlasē == Alli vairākkārt ir piedalījies [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] un [[Anglijas U-18 futbola izlase|U-18]] izlasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2012-2013/Football-European-call-for-MK-Dons-and-England-U17-star-Dele-Alli-20130307091824.htm|title="European call for MK Dons and England U17 star Dele Alli"|access-date={{dat|2023|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|26||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140626185540/http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2012-2013/Football-European-call-for-MK-Dons-and-England-U17-star-Dele-Alli-20130307091824.htm}}</ref> 2014. gada 27. augustā Alli tika izsaukts uz [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2014/aug/27/u19-squad-germany-oberhausen-izzy-brown-patrick-roberts-joe-gomez|title=Three U17 Euro winners make step up to England U19s|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Anglijas U-19 izlasē viņš debitēja neizšķirti 1:1 pret [[Vācijas U-19 futbola izlase|Vācijas U-19]] izlasi. Mačā Alli asistēja vārtu guvumā [[Bredlijs Fjūsters|Bredlijam Fjūsteram]], kurš panāca Anglijas vadību ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2014/sep/08/germany-england-u19-match-report|title=England U19s battle to hold hosts Germany to a draw|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> [[Attēls:Dele Alli 2018 (cropped).jpg|thumb|174x174px|Alli iesildās [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē 2018. gadā]] 2015. gada februārī tika ziņots, ka [[Džons Fašanu]] mēģinās pārliecināt Alli spēlēt Nigērijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/TOTTENHAM-Dele-Alli-set-tempted-away-England/story-26021516-detail/story.html|title="MK Dons loanee Dele Alli set to be tempted away from England national side by former Wimbledon player"|access-date={{dat|2023|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150213230455/http://www.mkweb.co.uk/TOTTENHAM-Dele-Alli-set-tempted-away-England/story-26021516-detail/story.html}}</ref> Tomēr tā paša gada 1. oktobrī viņš tika iekļauts [[Rojs Hodžsons|Roja Hodžsona]] [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] pēdējās spēlēs pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34414031|title=Sturridge not named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Pret pirmo komandu viņš debitēja 9. oktobrī, uzvarot ar 2:0, aizstājot [[Ross Bārklijs|Rosu Bārkliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandstats.com/matches.php?mid=947|title=englandstats.com {{!}} 947 - England 2-0 Estonia, Friday, 9th October 2015|website=www.englandstats.com|access-date=2023-10-17}}</ref> 2015. gada 17. novembrī Alli pirmo reizi startēja Anglijas senioru izlasē, gūstot atklāšanas vārtus no tālsitiena, pārspējot "Spurs" komandas biedru, vārtsargu [[Igo Loriss|Igo Lorisu]], Vembli stadionā ar 2:0 uzvarot [[Francijas futbola izlase|Franciju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/18/dele-alli-england-tottenham-france|title=Dele Alli keeping feet on ground despite heroics for England against France|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2015-11-18|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts arī sākumsastāvā Anglijas draudzības spēlē pret pasaules čempioni [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] 2016. gada 26. martā. [[BBC Sport]] Alli nosauca par mača labāko spēlētāju, Anglijai atspēlējoties no 0:2 un uzvarot Berlīnē ar 3:2 [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes olimpiskā stadiona]] laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35849556|title=Germany 2-3 England|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Alli tika izvēlēts Anglijas izlases 23 vīru [[2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|komandā]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44138600|title=Alexander-Arnold named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 7. jūlijā Alli guva otros vārtus, sacensību ceturtdaļfinālā ar 2:0 uzvarot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], Anglijai pirmo reizi 28 gadu laikā iekļūstot pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/sweden-vs-england/report/385228|title=Sweden 0-2 England: Harry Maguire and Dele Alli head England into World Cup semis|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Alli spēlēja Anglijas izlasē pusfināla mačā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], gūstot vārtus ar brīvsitienu, pēc kā Anglija izvirzījās vadībā, lai [[Pagarinājums (sports)|pagarinājumā]] zaudēja ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44706648|title=England beaten by Croatia in semi-final|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 2019. gada oktobrī viņš tika atstāts ārpus Anglijas izlases gaidāmajām [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2020 kvalifikācijas]] spēlēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49921214|title=Alli & Lingard left out of England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> == Spēlētāja profils == === Spēles stils === Savas karjeras sākumā Alli plaši tika uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem jaunajiem pussargiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/dele-alli-marco-asensio-10-most-valuable-u-23-midfielders|title=10 most valuable U-23 midfielders in the world|last=Hanagudu|first=Ashwin|website=www.sportskeeda.com|access-date=2023-10-17|date=2017-05-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.be/consent?siteKey=Uqxf9TXhjmaG4pbQ&callbackUrl=https%3A%2F%2Fwww.hln.be%2Fprivacy-gate%2Faccept-tcf2%3FredirectUri%3D%252Fhln%252Fnl%252F1284%252FAnderlecht%252Farticle%252Fdetail%252F3141964%252F2017%252F04%252F25%252FTielemans-meest-beslissende-middenvelder-in-Europa.dhtml|title=DPG Media Privacy Gate|website=myprivacy.dpgmedia.be|access-date=2023-10-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/8/main/2017/05/12/35447392/alli-is-a-freak-and-up-there-with-gerrard-and-scholes-says|title="The 21-year-old is playing well beyond his years whilst sharing the limelight at White Hart Lane alongside fellow England team-mate Harry Kane"}}</ref> un divus gadus pēc kārtas ieguva "PFA Gada jaunā spēlētāja" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-named-pfa-young-player-of-the-year-for-second-season-running-a3521696.html|title=Alli named PFA Young Player of the Year for second season running|last=Young|first=Alex|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2017-04-24|language=en}}</ref> Viņš tika slavēts par vispusīgajām prasmēm un vārtu gūšanas spējām, īpaši spēlējot kā [[Uzbrucējs (futbols)|zemuzbrucējam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10843214/why-dele-alli-deserves-to-win-the-pfa-young-player-of-the-year-award|title=Why Dele Alli deserves to win the PFA Young Player of the Year award|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Toreizējais Alli galvenais treneris [[Maurisio Početino]] 2017. gadā teica: ""Kastē" viņš izskatās kā uzbrucējs, bet ārpus tās viņš spēlē kā pussargs." [[Rafaels van der Vārts]] par Alli teica, ka viņš ir "ātrs, plūstošs un viņam ir lielisks prasmju kopums",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurosport.com/football/dele-alli-is-undoubtedly-good-enough-for-real-madrid-roberto-carlos_sto6151383/story.shtml|title="Dele Alli is 'undoubtedly good enough for Real Madrid' "|access-date={{dat|2023|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221202071423/https://www.eurosport.com/football/dele-alli-is-undoubtedly-good-enough-for-real-madrid-roberto-carlos_sto6151383/story.shtml}}</ref> savukārt topošais Everton menedžeris Frenks Lempards uzteica Alli inteliģenci viņa spējā "iekļūt "kastē" netiekot nosegtam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39660453|title=Why the magic is in Alli's movement|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Tomēr viņš ir saņēmis daudzus brīdinājumus par simulēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/dele-alli-dive-warned-mauricio-pochettino-tottenham-spurs-huddersfield-harry-kane-goals-a7975751.html|title=Dele Alli warned to cut out diving by his own manager after latest yellow card|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2017-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/02/11/alan-shearer-places-responsibility-mauricio-pochettino-stop-dele-alli-diving|title=Alan Shearer Places Responsibility on Mauricio Pochettino to Stop Dele Alli Diving|last=Min|first=90|website=Sports Illustrated|access-date=2023-10-17|date=2018-02-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/dele-alli-back-in-spotlight-after-blatant-cheating-xcf35m03m|title=Dele Alli back in spotlight after ‘blatant cheating’|access-date=2023-10-17|date=2023-10-17|last=Smith|first=Alan|issn=0140-0460|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/alli-is-a-cheat-and-is-in-danger-of-alienating-himself-l0b3tthhz|title=Diving Dele Alli must shun the dark arts|access-date=2023-10-17|date=2023-10-17|last=Writer|first=Henry Winter, Chief Football|issn=0140-0460|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-spurs-vs-arsenal-north-london-derby-nld-arsene-wenger-pochettino-diving-a8200156.html|title=Arsene Wenger responds to Mauricio Pochettino's comments on diving|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2018-02-08|language=en}}</ref> === Formas krišanās === 2018. gadā [[:en:International Centre for Sports Studies|CIES]] (''International Centre for Sports Studies'') uzskatīja Alli par pasaulē dārgāko pussargu no transfēra vērtības viedokļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-observatory.com/IMG/sites/b5wp/2018/239/en/|title=Weekly Post 239|website=football-observatory.com|access-date=2023-10-17}}</ref> Tomēr turpmākajās sezonās Alli forma kritās, kā rezultātā viņš 2019. gadā zaudēja vietu Anglijas izlasē un nākamajos gados kļuva par "Spurs" malējo spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-team-squad-news-euro-2020-dele-alli-gareth-southgate-a9195536.html|title=Gareth Southgate explains Dele Alli's absence from England squad|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2019-11-08|language=en}}</ref> 2022. gadā pēc tam, kad Alli tika izīrēts no "Everton" uz "Beşiktaş", [[Fils Maknaltijs]] viņa karjeras trajektoriju raksturoja kā "dramatisku lejupslīdi... no Anglijas futbola zelta puisēna līdz zaudētam talantam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62678012|title=Is Besiktas loan move Alli's last chance?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Alli dzimis Miltonkīnzā, Bakingemšīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/22066|title=Barry Hugman's Footballers - Dele Alli|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2023-10-17|archive-date=2023-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130101149/http://barryhugmansfootballers.com/player/22066}}</ref> Viņa tēvs ir [[Jorubi|jorubu]] nigērietis vārdā Kehinde,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theeagleonline.com.ng/dele-alli-may-become-yoruba-king-fashanu/|title=Dele Alli may become Yoruba king - Fashanu {{!}}|last=NAN|website=The Eagle Online|access-date=2023-10-17|date=2016-05-02|language=en}}</ref> bet māte angliete, vārdā Denīze. Kehinde pārcēlās uz [[ASV]] nedēļu pēc Alli dzimšanas.<ref name=":9">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/03/05/the-dele-alli-story-how-a-tough-upbringing-inspired-the-rise-of/|title=The Dele Alli story: How a tough upbringing inspired the rise of a Premier League superstar|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2016-03-05|last=White|first=Jim|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Sākotnēji Alli audzināja viņa māte, kura cieta no alkohola problēmām.<ref name=":9" /><ref name=":10">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jul/13/dele-alli-sexually-abused-drug-dealing-as-a-child-sleeping-pill-addiction-rehab-everton|title=Dele Alli: footballer says he was sexually abused and dealing drugs as a child|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2023-07-13|last=Hunter|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Deviņu gadu vecumā viņš kopā ar tēvu pārcēlās uz Nigēriju, kur divus gadus pavadīja starptautiskā skolā, bet pēc tam atgriezās Miltonkīnzā, lai dzīvotu pie mātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/dele-allis-estranged-parents-issue-9918748|title=Dele Alli's estranged parents plead with England star to let them into his life|last=Hill|first=Patrick|website=The Mirror|access-date=2023-10-17|date=2018-02-05|language=en}}</ref> Alli gāja "Stantonbury Campus"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/mk-dons/11107393/Liverpool-and-Bayern-Munich-target-Dele-Alli-dances-to-his-own-tune-at-MK-Dons.html|title=Liverpool and Bayern Munich target Dele Alli dances to his own tune at MK Dons|website=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2014-09-18|language=en}}</ref> un "The Radcliffe School" skolās Vulvertonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/09/dele-alli-england-euro-2016|title=Dele Alli: England's fearless street footballer who can take Euro 2016 by storm|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2016-06-09|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 13 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Alana un Sallijas Hikfordu ģimenes mājām, kuri bija cita futbolista vecāki no "MK Dons" jaunatnes sistēmas, kurus viņš dēvē par saviem "adoptētājiem", lai gan viņi nekad Alli nebija likumīgi adoptējuši.<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/dele-allis-mother-gave-tottenham-7151123|title=Dele Alli's biological mother tells emotional story of Spurs star's childhood|last=Flanagan|first=Aaron|website=The Mirror|access-date=2023-10-17|date=2016-01-10|language=en}}</ref> 2016. gada vasarā Alli paziņoja, ka pārtrauks savu uzvārdu likt uz spēļu krekliem, tā vietā izvēloties "Dele", jo nejūtot nekādu saikni ar sava bioloģiskā tēva ģimeni.<ref name=":8" /><ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66187943|title=Dele Alli says he was sexually abused as a child|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> Alli bija "Liverpool" fans un viņa bērnības elks bija [[Stīvens Džerards]],<ref name=":0" /> un uzskatīja, ka Džerards un Frenks Lempards ir labi paraugi tam, kā viņi darbojas kā profesionāļi.<ref name=":11" /> Viņš ir arī britu [[Hiphops|hip hop]] mūzikas cienītājs, kā rezultātā reperis "Cadet" izdeva singlu, atsaucoties uz futbolistu, ar nosaukumu "Advice".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/54381/cadet-and-deno-driz/|title=" "Advice" by Cadet - 2018"}}</ref> 2020. gada 13. maijā zādzības laikā divi vīrieši ar nazi ielauzās viņa mājā Ziemeļlondonā un sagrāba viņu. Alli tika piekauts un guva vieglas sejas traumas. Zagļi nozaga dažādas dārglietas, tostarp pulksteņus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52656589|title=Spurs midfielder Alli's house burgled|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}</ref> 2023. gada jūlijā intervijas laikā [[Gērijs Nevils|Gērija Nevila]] [[raidieraksts|raidierakstā]] ''The Overlap'' Alli atklāja, ka sešu gadu vecumā ir ticis [[Seksuāla uzmākšanās|seksuāli izmantots]], un pēc tam astoņu gadu vecumā sāka tirgoties ar narkotikām; viņš arī atklāja, ka ir pavadījis sešas nedēļas rehabilitācijā pēc īres beigām [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] [[Miega zāes|miega zāļu]] atkarības un garīgās veselības problēmu dēļ.<ref name=":10" /><ref name=":12" /> == Karjeras statistika == === Klubos === {{updated|pēc 2023. gada 26. februarī aizvadītās spēles}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Aizvadītās spēles pēc kluba, sezonas un turnīra ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Includes [[FA Cup]], [[Turkish Cup]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Includes [[EFL Cup]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="5" |[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]] |2011—12 |[[EFL League One|League One]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |0 |0 |- |2012—13 |League One |2 |0 |5 |1 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |7 |1 |- |2013—14 |League One |33 |6 |1 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |1{{efn|Appearance in [[Football League Trophy]]}} |1 |37 |7 |- |2014—15 |League One |39 |16 |1 |0 |4 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |44 |16 |- ! colspan="2" |Kopā !74 !22 !7 !1 !6 !0 ! colspan="2" |— !1 !1 !88 !24 |- | rowspan="8" |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |2015—16 |[[Premier League|Premjerlīga]] |33 |10 |3 |0 |1 |0 |9{{efn|Appearances in [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |46 |10 |- |2016—17 |Premjerlīga |37 |18 |5 |3 |0 |0 |8{{efn|Six appearances and one goal in [[UEFA Champions League]], two appearances in UEFA Europa League}} |1 | colspan="2" |— |50 |22 |- |2017—18 |Premjerlīga |36 |9 |7 |1 |2 |2 |5{{efn|Appearances in UEFA Champions League|name=UCL}} |2 | colspan="2" |— |50 |14 |- |2018—19 |Premjerlīga |25 |5 |1 |0 |4 |2 |8{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |38 |7 |- |2019—20 |Premjerlīga |25 |8 |5 |0 |1 |0 |7{{efn|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |38 |9 |- |2020—21 |Premjerlīga |15 |0 |2 |0 |2 |0 |10{{efn|name=UEL}} |3 | colspan="2" |— |29 |3 |- |2021—22 |Premjerlīga |10 |1 |1 |0 |2 |0 |5{{efn|Appearances in [[UEFA Europa Conference League]]|name=UECL}} |1 | colspan="2" |— |18 |2 |- ! colspan="2" |Kopā !181 !51 !24 !4 !12 !4 !52 !8 ! colspan="2" |— !269 !67 |- | rowspan="3" |[[Everton FC|Everton]] |2021—22 |Premjerlīga |11 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |11 |0 |- |2022—23 |Premjerlīga |2 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !13 !0 !0 !0 !0 !0 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !13 !0 |- |[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] (īre) |2022—23<ref name="sw">{{Soccerway|217739|accessdate=23 December 2022}}</ref> |[[Süper Lig]] |13 |2 |2 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |15 |3 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !281 !75 !33 !6 !18 !4 !52 !8 !1 !1 !385 !94 |} {{notelist}} === Izlasē === {{updated|pēc 2019. gada 9. jūnijā aizvadītās spēles}}<ref name=NFT>{{NFT player|60787|name=Alli, Dele|accessdate=12 June 2019}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads !Nacionālā izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="5" |[[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |2015 |4 |1 |- |2016 |11 |1 |- |2017 |7 |0 |- |2018 |11 |1 |- |2019 |4 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !37 !3 |} ''Pēc 2019. gada 9. jūnijā aizvadītās spēles. Anglijas izlases gūtie vārti parādīti pirmie, vārtu kolonnā parādīts rezultāts pēc katriem Alli gūtajiem vārtiem.''<ref name="NFT" /> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" |+Vārti izlasē, kurus guvis Dele Alli ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Spēle ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs ! scope="col" class="unsortable" |{{abbr|Ref.|Reference}} |- | align="center" |1 |2015. gada 17. novembris |[[Vembli stadions]], Londona, Anglija | align="center" |4 |{{fb|FRA}} | align="center" |1—0 | align="center" |2—0 |[[Draudzības spēle]] | align="center" |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34129999|title=England 2—0 France|access-date=2 March 2016|date=17 November 2015|last=Johnston|first=Neil|website=BBC Sport}}</ref> |- | align="center" |2 |2016. gada 8. oktobris |Vembli stadions, Londona, Anglija | align="center" |14 |{{fb|MLT}} | align="center" |2—0 | align="center" |2—0 |[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2018 FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija | align="center" |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/37424282|title=England 2—0 Malta|access-date=8 October 2016|date=8 October 2016|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}</ref> |- | align="center" |3 |2018. gada 7. jūlijs |[[Samara Arena]], Samara, Krievija | align="center" |28 |{{fb|SWE}} | align="center" |2—0 | align="center" |2—0 |[[2018. gada FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44665445|title=Sweden 0—2 England|access-date=7 July 2018|date=7 July 2018|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}</ref> |} == Sasniegumi == '''Milton Keynes Dons''' *[[EFL League One]] finālists: [[2014—15 Football League One|2014—15]]<ref name=":2">{{grāmatas atsauce |editor-first=John |editor-last=Anderson |title=Sky Sports Football Yearbook 2015—2016 |year=2015 |publisher=Headline Publishing Group |location=London |isbn=978-1-4722-2416-3 |pages=238—239}}</ref> '''Tottenham Hotspur''' *[[Anglijas Līgas kauss|EFL kauss]] finālists: [[2020—21 EFL Cup|2020—21]]<ref name=":3">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56790307 |title=Manchester City 1—0 Tottenham Hotspur |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 April 2021 |access-date=26 April 2021}}</ref> *[[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]<ref name=":4">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48368443 |title=Tottenham Hotspur 0—2 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=1 June 2019 |access-date=1 June 2019}}</ref> '''Anglija''' *[[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]<ref name=":5">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48191915 |title=Switzerland 0—0 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=9 June 2019 |access-date=12 June 2019}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Alli, Dele}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bakingemšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] 030qc0ske59v5pgfs399kkvrkxcvrtw 0 361766 4547419 4253032 2026-11-09T19:42:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547419 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beta-minus Decay.svg|thumbnail|235px|β^- sabrukšana]] '''Bēta daļiņa'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi rakstīt: ''bēta daļiņas'' vai ''bēta-daļiņas''? |year= 2011 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=7 |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī |quote= '''''Bēta''''' – šajā gadījumā ‘termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām’ (''Ilustrētā svešvārdu vārdnīca''. Rīga: Avots, 2005, 103. lpp.). Defisi lieto marku, standartu u. tml. apzīmējumos, sarežģītu ķīmisko savienojumu nosaukumos un dažos saīsinājumos, piem., „Audi-80”, N-8-acetil-p-fenetidīns u.tml. (Skujiņa, V. ''Latviešu valoda lietišķajos rakstos''. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 119.lpp.). Defise šajā vārda savienojumā nav nepieciešama. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=7 }}</ref> ('''β daļiņa''') ir lādēta daļiņa, kas izdalās [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanā]]. Bēta daliņu plūsmu sauc par '''bēta starojumu''' vai '''bēta stariem'''. Negatīvi lādētas bēta daļiņas ir [[elektrons|elektroni]] (β^-), bet pozitīvi lādētas bēta daļiņas ir [[pozitrons|pozitroni]] (β⁺). Bēta starojumu nevajag jaukt ar sekundārajiem un terciārajiem elektroniem, kas rodas, [[alfa stari]]em vai citām smagām lielas enerģijas daļiņām [[jonizācija|jonizējot]] gaisa molekulas. Tie ir tā sauktie [[delta stari]] un [[epsilon stari]]. Atšķirībā no bēta stariem, tiem ir mazāka enerģija un citādāks enerģētiskais spektrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Radioaktivitāte]] qaqmv3hbm5gfznfxmrj4fsj8ht4mxnt 0 362289 4547667 4539951 2026-11-10T09:26:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547667 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds = Elga Īgenberga | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 28 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | paraksts = | stils = estrādes mūzika, operetes | žanrs = | mācījies = [[Latvijas Valsts konservatorija]] | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | dzimums = S }} '''Elga Īgenberga''' (1921—2003) bija [[latvieši|latviešu]] estrādes dziesmu komponiste, pianiste un mūzikas pedagoģe. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1921. gada 10. februārī [[Jelgava|Jelgavā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. ģimnāzija|Jelgavas 2. ģimnāzijā]], pēc Otrā pasaules kara beigām līdz 1949. gadam studēja [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]] klavierspēli pie profesora [[Valērijs Zosts|Valērija Zosta]] un kompozīciju pie [[Lūcija Garūta|Lūcijas Garūtas]]. Strādāja par muzikālās daļas vadītāju Jelgavas teātrī, koncertmeistari konservatorijā un radio. Popularitāti ieguva ar estrādes dziesmām „Rīgas bulvāri” (1956) un „Cauri pilsētai” (1960).<ref>[http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/atceroties-komponisti-un-pianisti-elgu-igenbergu.a63347/ Atceroties komponisti un pianisti Elgu Igenbergu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426215409/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/atceroties-komponisti-un-pianisti-elgu-igenbergu.a63347/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} Daiga Mazvērsīte ''lr2.lsm.lv'', 2016. gada 10. februārī</ref> 1963. gadā Operetes teātrī iestudēja viņas opereti „Annele” par studentu dzīvi. 1971. gadā Īgenbergu uzņēma Latvijas Komponistu savienībā. 1974. gadā sadarbībā ar aktrisi [[Vera Singajevska|Veru Singajevsku]] skaņuplatē tika ierakstītas viņas dziesmas bērniem ar [[Jāzeps Osmanis|Jāzepa Osmaņa]] un [[Laimonis Vāczemnieks|Laimoņa Vāczemnieka]] tekstiem.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/mirusi-komponiste-elga-igenberga.d?id=6905704 Mirusi komponiste Elga Īgenberga] [[LETA]] 2003. gada 28. novembrī</ref> Līdz 1988. gadam turpināja strādāt kā klavieru improvizāciju atskaņotāja Rīgas radio [[rīta rosme]]s raidījumos. Mirusi 2003. gada 28. novembrī. == Galvenie darbi == * Operete "Annele" (1964) * Mūzika teātra izrādei "Staburaga bērni" * Dziesmu cikli "Kuģi pārnāk mājās", "Saule uz pleca" * Dziesmu spēle bērniem "Šurum burums" * "Ziņģu lustes" ar [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] dzeju == Literatūra == * Daiga Mazvērsīte. "Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana". Rīga: Zvaigzne ABC, 2014. - 368 lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Īgenberga, Elga}} [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] f0v8x1alfsd7qt46l1bulr7u932fh2r 0 365519 4547696 4499650 2026-11-10T11:12:41Z Vylks 50297 4547696 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Fēru Salu futbola premjerlīga | aktuāla_sezona = 2026. gada Fēru Salu futbola premjerlīgas sezona | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1942 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 10 | valsts = {{FRO}} | reģions = [[UEFA]] | kvalif = | izkr = 1. līga | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[NSÍ Runavík]]''<br />(2026; 2. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = ''[[Havnar Bóltfelag]]''<br />(24 tituli) | TV = | mlapa = http://www.fsf.fo/Default.aspx?ID=303 | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Fēru Salu futbola premjerlīga''' ir [[Fēru Salas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1942]]. gadā. Sponsorēšanas nolūkos paškaik oficiālais nosaukums ir '''''Betrideildin'''''. Čempionātā piedalās 10 komandas. Visvairāk čempionu titulu (24) ir izcīnījis [[Touršhavna]]s futbola klubs ''[[Havnar Bóltfelag]]''. == Klubi 2026. gada sezonā == {{Location map+|Fēru Salas|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places= {{Location map~ |Fēru Salas |lat=61.995216 |long=-6.802850 |label=[[Argja Bóltfelag|AB Argir]]|position=left}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.011667 |long=-6.7675 |label=[[B36 Tórshavn|B36]]<br/>[[Havnar Bóltfelag|HB]]|position=right}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.1941 |long=-7.0431 |label=[[EB/Streymur]]|position=left}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.225246 |long=-6.579201 |label=[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|position=right}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.105833 |long=-6.723333 |label=[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|position=right}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.15 |long=-6.766667 |label=[[Skála ÍF]]|position=right}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.199788 |long=-6.74552 |label=[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|position=left}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.07 |long=-7.31 |label=[[07 Vestur]]|position=right}} {{location map~ |Fēru Salas |lat=62.10 |long=-6.74 |label=[[B68 Toftir|B68]]|position=left}} |width=300}} * ''[[07 Vestur]]'' * ''[[Argja Bóltfelag|AB Argir]]'' * ''[[B36 Tórshavn]]'' * ''[[B68 Toftir]]'' * ''[[EB/Streymur]]'' * ''[[Havnar Bóltfelag]]'' * ''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag]]'' * ''[[NSÍ Runavík]]'' * ''[[Skála ÍF]]'' * ''[[Víkingur Gøta]]'' == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/memberassociations/association=fro/domesticleague/index.html Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [http://www.faroesoccer.com/content.php?pid=792 Līga tīmekļa vietnē ''faroesoccer.com''] {{Futbols-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Fēru Salās]] s8axj5ismp1cdt23f3mcvc3b7x3p7b8 0 365595 4547694 4529162 2026-11-10T11:06:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547694 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #007E4D | nos = ''Europa FC'' | logo_links = Europa FC logo.png | logo_izm = | pilns = ''Europa Football Club'' | iesauka = ''The Green Machine''<br />(Zaļā mašīna) | pilsēta = {{vieta|Gibraltārs}} | līga = [[Gibraltāra futbola Premjerdivīzija|Gibraltāra Premjerdivīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1925 | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Victoria" | ietilp = 2000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|ESP}} Mario Peress | kapteinis = | mediji = {{url|europafc.gi/}} | sadarbojas = | current = | pattern_b1 = _europafc2021h | body1 = 007e4d | pattern_la1 = _europafc2021h | leftarm1 = 007e4d | pattern_ra1 = _europafc2021h | rightarm1 = 007e4d | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_b2 = _europafc2021a | pattern_ra2 = _europafc2021a | pattern_la2 = _europafc2021a | pattern_sh2 = _europafc2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFC0CB | body2 = FFC0CB | rightarm2 = FFC0CB | shorts2 = FFC0CB | socks2 = 9e2d3f }} '''''Europa FC''''' ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] [[futbols|futbola]] klubs, kurš spēlē [[Gibraltāra futbola Premjerdivīzija|Gibraltāra Premjerdivīzijā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013–2014''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2014.html|title=Gibraltar 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014–2015''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2015.html|title=Gibraltar 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015–2016''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2016.html|title=Gibraltar 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016–2017''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2017.html|title=Gibraltar 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017–2018''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2018.html|title=Gibraltar 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018–2019''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2019.html|title=Gibraltar 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019–2020''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''1.'''{{efn|Sezona tika pārtraukta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, tituls netika piešķirts.}} | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2020.html|title=Gibraltar 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020–2021''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2021.html|title=Gibraltar 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021–2022''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2022.html|title=Gibraltar 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022–2023''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Premier Division''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesg/gib2023.html|title=Gibraltar 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2023–2024''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>https://www.rsssf.org/tablesg/gib2024.html</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2024–2025''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>https://www.rsssf.org/tablesg/gib2025.html</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2025–2026''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Gibraltar National League|National League]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/tablesg/gib2026.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2026|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2026|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260713065757/https://www.rsssf.org/tablesg/gib2026.html}}</ref> |- |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{Twitter|europafc_gib}} * [https://web.archive.org/web/20141228203745/http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=2605579/domestic/index.html College Europa FC at UEFA.com] {{īss aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Gibraltāra futbola klubi]] q3is2157bwlwb0nrjwkgf6hvpg9461x 0 365641 4547286 4515729 2026-11-09T14:41:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547286 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #D40025 | nos = Beerševas "Hapoel" | logo = Logo-hapoel-positive.svg | pilns = Be'er-Sheva Football Club | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Izraēla|Beerševa}} | dib = 1949 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 1 | dib_com = | stad = Tērnera stadions | ietilp = 16 126 | prez = | tren = {{flaga|Izraēla}} Rans Kojoks | līga = [[Izraēlas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _hbs1718h | pattern_b1 = _hbs1718h | pattern_ra1 = _hbs1718h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _hbs1718a | pattern_b2 = _hbs1718a | pattern_ra2 = _hbs1718a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _hbs1617a | pattern_b3 = _hbs1617a | pattern_ra3 = _hbs1617a | pattern_sh3 = _hbs1617a | pattern_so3 = _hbs1617a | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = 000000 }} '''Beerševas "Hapoel"''' ir [[Izraēla]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Beerševa]]s pilsētas. Dibināts 1949. gadā, pašlaik spēlē [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas Premjerlīgā]]. Kluba futbolisti ir sešas reizes izcīnījuši Izraēlas čempiontitulu, četras reizes uzvarējuši [[Izraēlas kauss futbolā|Izraēlas kausa]] izcīņā. Kluba panākumu vidū ir arī trīs Izraēlas superkausi un trīs Toto kausi. == Sasniegumi == * '''Izraēlas čempionāts''' (tagad — '''[[Izraēlas Premjerlīga]]''') ** Čempioni (6): 1974–75, 1975–76, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2025–26 ** Vicečempioni (4): 2013–14, 2021–22, 2022–23, 2024–25 * '''[[Izraēlas kauss futbolā|Izraēlas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/isracuphist.html |title=Israel - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1996–97, 2019–20, 2021–22, 2024–25 ** Finālisti (5): 1983–84, 2002–03, 2014–15, 2023–24, 2025–26 * '''Izraēlas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/israsupcuphist.html |title=Israel - List of 'Champions of Champions' (Super Cup) Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1975, 2016, 2017, 2022, 2025 ** Finālisti (4): 1976, 2018, 2020, 2026 * '''Toto kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/isratotocuphist.html |title=Israel - List of Toto Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1988–89, 1995–96, 2016–17 ** Finālisti (5): 1985–86, 2012–13, 2017–18, 2021–22, 2022–23 * '''''Lilian'' kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/israleaguecuphist.html |title=Israel - List of League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1988 ** Finālisti (2): 1982, 1983 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2012.html|title=Israel 2011/12|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2013.html|title=Israel 2012/13|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2014.html|title=Israel 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2015.html|title=Israel 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2016.html|title=Israel 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2017.html|title=Israel 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2018.html|title=Israel 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2019.html|title=Israel 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2020.html|title=Israel 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2021.html|title=Israel 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2022.html|title=Israel 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2023.html|title=Israel 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2024.html|title=Israel 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2025.html|title=Israel 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Ligat ha'Al]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesi/isra2026.html|title=Israel 2025/26|website=www.rsssf.org|access-date={{dat|2026|01|22||bez}}|archive-date={{dat|2026|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260831161403/https://www.rsssf.org/tablesi/isra2026.html}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{futbols-aizmetnis}} {{Izraēla-aizmetnis}} [[Kategorija:Izraēlas futbola klubi]] [[Kategorija:Beerševas "Hapoel"]] oddneg7y7bbbgouhg7kbw29e28l2xym 0 365807 4547653 4517416 2026-11-10T09:09:17Z Vylks 50297 4547653 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0060AA | nos = HJK | logo = [[Attēls:Helsingin Jalkapalloklubi Logo.svg|150px]] | pilns = ''Helsingin Jalkapalloklubi'' | iesauka = ''Klubi'' (klubs) | pilsēta = {{Vieta|Somija|Helsinki}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 2. vieta | dib = 1907 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 19 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Telia 5G Areena'' | ietilp = 10 770 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Olli Peka Lītikeinens | tren = {{flaga|Somija}} Jonass Rantanens | kapteinis = | mediji = {{url|www.hjk.fi/}} | pattern_la1 =_dynamo1517a | pattern_b1 = _helsinki1516h | pattern_ra1 =_dynamo1517a | pattern_sh1 = _helsinki1415h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = white | body1 = 0000ff | rightarm1 = white | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = | pattern_b2 = _helsinki1718a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFDD00 | body2 = FFDD00 | rightarm2 = FFDD00 | shorts2 = FFDD00 | socks2 = FFDD00 }} '''''Helsingin Jalkapalloklubi''''' (tiešā tulkojumā — Helsinku futbola klubs), parasti saukts '''HJK''' vai '''Helsinku HJK''', ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Helsinki]]em. Dibināts [[1907. gads|1907]]. gadā, spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''Telia 5G Areena'' stadionā, kura ietilpība ir {{nobr|10 770}} vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hjk.fi/palvelut/5gareena/ |title=Telia 5G Areena |accessdate={{dat|2017|11|22||bez}} |publisher=hjk.fi |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171002075137/https://www.hjk.fi/palvelut/5gareena |archivedate={{dat|2017|10|02||bez}} }}</ref> Tas ir titulētākais Somijas futbola klubs izcīnīto valsts čempiontitulu skaita ziņā, kļūstot par čempioniem 33 reizes. Kluba futbolisti ir arī 15 reizes izcīnījuši [[Somijas kauss futbolā|Somijas kausu]] un sešas reizes uzvarējuši Somijas līgas kausa izcīņā. HJK ir vienīgais Somijas klubs, kurš piedalījies [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. Tam izdevās kvalificēties 1998. gadā, otrajā kvalifikācijas kārtā uzvarot [[Francija]]s klubu ''[[FC Metz|Metz]]''. Klubs ir spēlējis arī [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā [[2014.—2015. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2014.—2015. gada sezonā]]. == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (33): 1911, 1912, 1917, 1918, 1919, 1923, 1925, 1936, 1938, 1964, 1973, 1978, 1981, 1985, 1987, 1988, 1990, 1992, 1997, 2002, 2003, 2009, 2010, 2011, 2012, 2013, 2014, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022, 2023 ** Vicečempioni (15): 1921, 1933, 1937, 1939, 1956, 1965, 1966, 1982, 1983, 1999, 2001, 2005, 2006, 2016, 2026 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1966, 1981, 1984, 1993, 1996, 1998, 2000, 2003, 2006, 2008, 2011, 2014, 2017, 2020, 2025 ** Finālisti (9): 1975, 1985, 1990, 1994, 2010, 2016, 2017–18, 2021, 2026 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (6): 1994, 1996, 1997, 1998, 2015, 2023 ** Finālisti (3): 1995, 2009, 2012 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{fi ikona}} {{en ikona}} * [https://forzahjk.yhdistysavain.fi/ Fanu kluba mājaslapa] {{fi ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50052/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:HJK}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:Helsinki]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi]] dc27elidjx6j75r1an4diqezc78dlvl 0 366575 4547649 4499647 2026-11-10T09:00:21Z Vylks 50297 4547649 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Veikkausliiga'' | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | kategorija = | dibin = {{dat|1990}} | komandas = 12 | valsts = {{FIN}} | kvalif = | izkr = ''Ykkönen'' | viet_turn = [[Somijas kauss futbolā|Somijas kauss]]<br />Somijas līgas kauss | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = [[Turku "Inter"]]<br />(2026; 2. tituls) | čempions_visv = [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] (33 tituli) | TV = | mlapa = {{url|veikkausliiga.com}} | līdzīgi = | atjaunots = }} '''''Veikkausliiga''''' ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Somija|Somijā]]. Līgā piedalās 12 komandas. Sezonas pirmajā posmā katra komanda ar katru spēlē 2 reizes. Pēc tam līga tiek sadalīta divās daļās pa sešām komandām. Sezonas beigās tiek aizvadītas ''play-off'' spēles par iekļūšanu [[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līgā]], 11. vieta aizvada pārspēles par palikšanu līgā, bet pēdējā vieta tiek pazemināta uz ''Ykkönen'' līgu. Sezona parasti sākas aprīlī un noslēdzas oktobrī. Kopš līgas izveidošanas [[1990. gads|1990]]. gadā visvairāk čempionu titulu (17) ir izcīnījusi [[Helsinki|Helsinku]] [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] komanda, kas ir arī pašreizējie čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.veikkausliiga.com/veikkausliiga/palkinnot |title=Veikkausliigan mestaruuspatsas |language=fi |accessdate={{dat|2017|12|3||bez}} |publisher=veikkausliiga.com}}</ref> Somijas čempionāts tiek aizvadīts kopš 1908. gada, un kopā Helsinku HJK ir kļuvis par Somijas čempioniem 33 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Klubi 2026. gada sezonā == {{Location map+|Somija|alt=2026. gada sezonas komandas|caption=2026. gada sezonas komandas|float=right|places= {{location map~ |Somija |lat=60.442778 |long=22.291667 |label=[[Turku "Inter"|Inter]]<br />[[Turun Palloseura|TPS]]|position=top}} {{location map~ |Somija |lat=60.983056 |long=25.634167 |label=[[FC Lahti|Lahti]]|position=right}} {{location map~ |Somija |lat=60.170833 |long=24.9375 |label=[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]<br/>[[IF Gnistan|Gnistan]]|position=bottom}} {{location map~ |Somija |lat=60.102222 |long=19.935278 |label=[[IFK Mariehamn|Mariehamn]]|position=bottom}} {{location map~ |Somija |lat=61.5003 |long=23.7853 |label=[[FC Ilves|Ilves]]|position=top}} {{Location map~ |Somija |lat=63.673611 |long=22.695 |label=[[FF Jaro|Jaro]] |position=right}} {{location map~ |Somija |lat=62.88463 |long=27.6718 |label=[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|position=top}} {{location map~ |Somija |lat=65.01972 |long=25.46583 |label=[[AC Oulu]]|position=left}} {{location map~ |Somija |lat=62.77861 |long=22.81472 |label=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|position=top}} {{location map~ |Somija |lat= 63.0852 |long = 21.6277 |label=[[VPS Vaasa|VPS]]|position = top}} |width=300}} {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="100px" |Klubs !! width="100px" |Pilsēta !! width="120px" |Vieta 2025. <br />gada sezonā |- | style="text-align: left;" |[[AC Oulu]]||[[Oulu]]||10. |- | style="text-align: left;" |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]||[[Helsinki]]||5. |- | style="text-align: left;" |[[IF Gnistan]]||[[Helsinki]]||6. |- | style="text-align: left;" |[[IFK Mariehamn]]||[[Mariehamna]]||8. |- | style="text-align: left;" |[[FC Ilves|Ilves]]||[[Tampere]]||3. |- | style="text-align: left;" |[[FC Inter Turku|Inter Turku]]||[[Turku]]||2. |- | style="text-align: left;" |[[FF Jaro|Jaro]]||[[Jākobstāde]]||7. |- | style="text-align: left;" |[[Kuopion Palloseura|KuPS]]||[[Kuopio]]||'''1.''' |- | style="text-align: left;" |[[FC Lahti|Lahti]]||[[Lahti]]||data-sort-value="11"|1. (''Ykkönen'') |- | style="text-align: left;" |[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]||[[Seinejoki]]||4. |- | style="text-align: left;" |[[Turun Palloseura|TPS]]||[[Turku]]||data-sort-value="12"|2. (''Ykkönen'') |- | style="text-align: left;" |[[VPS Vaasa|VPS]]||[[Vāsa (pilsēta)|Vāsa]]||9. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fi ikona}} * [http://www.uefa.com/memberassociations/association=fin/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Somijā]] qs31uiuw4n79a3nkn4q49mee1yayh2w 0 366643 4547668 4517388 2026-11-10T09:29:29Z Vylks 50297 4547668 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #006600 | nos = ''IFK Mariehamn'' | logo = [[Attēls:IFK Mariehamn logo.png|150px]] | pilns = ''Idrottsföreningen Kamraterna Mariehamn'' | iesauka = ''Grönvitt'' (zaļi-baltie)<br />''Saarelaiset'' (salinieki) | pilsēta = {{Vieta|Somija|Olande|Mariehamna}} | līga = ''[[Ykkösliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 12. vieta ''[[Veikkausliiga]]'' {{decrease}} | dib = 1919 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Wiklöf Holding Arena'' | ietilp = 4000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Roberts Sederdāls | tren = {{flaga|Zviedrija}} Roberts Bjerknesje | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.ifkfotboll.ax/}} | sadarbojas = | pattern_la1= | pattern_b1=_shoulder_stripes_green_stripes | pattern_ra1= | leftarm1=FFFFFF | body1=FFFFFF | rightarm1=FFFFFF | shorts1=006600 | socks1=FFFFFF | pattern_la2= | pattern_b2=_shoulder_stripes_white_stripes | pattern_ra2= | leftarm2=006600|body2=006600|rightarm2=006600|shorts2=006600|socks2=006600 }} '''''IFK Mariehamn''''' ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Olande]]s galvaspilsētas [[Mariehamna]]s. Klubs ir dibināts [[1919. gads|1919]]. gadā, futbola sekcija izveidota 1935. gadā. Pašlaik spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas augstākajā futbola līgā. Mājas spēles komanda aizvada ''Wiklöf Holding Arena'' stadionā, kura kopējā ietilpība ir 4000 vietu, tajā skaitā 1635 sēdvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.transfermarkt.com/ifk-mariehamn/stadion/verein/6017/ |title=Wiklöf Holding Arena |accessdate={{dat|2016|12|4||bez}} |publisher=transfermarkt.com }}</ref> 2016. gadā pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja Somijas čempionu titulu. Kluba futbolisti ir vienreiz kļuvuši arī par Somijas kausa ieguvējiem (2015. gadā). == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (1): 2016 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2015 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sv ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=89248/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:mariehamn}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] iuktwihmfl7ssrny87cc12lsxhhlr0n 0 367213 4547474 4471900 2026-11-09T22:19:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547474 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dace Vītola | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = 300 px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|2|14}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[dziedātāja]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Jānis Vītols (1997—2002)<br />Renārs Ploksts (2002—2011) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S | bērni = [[Spāre Vītola]] | vecāki = Ojārs Vītols<br />Olita Ļūļa }} '''Dace Vītola''' (dzimusi {{dat|1971|2|14}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un dziedātāja.<ref name="LRSP">{{Tīmekļa atsauce |title= Dace Vītola |publisher= Latvijas Radošo savienību padome |url= http://makslinieki.lv/profile/Dace-V%C4%ABtola/ |accessdate= 2017. gada 10. decembrī}}</ref> Kopš 1994. gada strādā [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas leļļu teātrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelluteatris.lv/lv/129-dace-vitola|title=Dace Vītola|publisher=[[Latvijas Leļļu teātris]]|accessdate=2017. gada 10. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/24692/latvijas-lellu-teatra-aktrise-dace-vitola|title=Mākslinieka Darbistabā: Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2010. gada 18. decembris|archive-date=2021. gada 7. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20210307150028/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/24692/latvijas-lellu-teatra-aktrise-dace-vitola}}</ref> Ar izrādēm piedalījusies un tikusi novērtēta leļļu teātru festivālos Eiropā. Viesojusies arī latviešu diasporās Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5034544/lellu-teatra-aktrise-dace-vitola-viesosies-maskava|title=Leļļu teātra aktrise Dace Vītola viesosies Maskavā|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2010. gada 15. septembris}}</ref> Spānijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=i0wPAN6O6Yg|title=Savējie. Spānija.|last=Mangule|first=Kitija|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2018. gada 22. janvāris}}</ref> un Apvienotajā karalistēs, kā arī ASV un Kanādā. == Biogrāfija == Dace Vītola pirmos dzīvos gadus pavadījusi pie [[Sabile|Sabiles]], dzimtas mājās ‘’Čegās’’. Piecu gadu vecumā kopā ar māti Olitu pārceļas uz dzīvi Limbažu rajonā, netālu no Vecmuižas skolas Roplaņu mājās. Limbaži ir Daces Vītolas tēva senču dzimtā puse, kur 19.gs beigās vecvecvectēvs Jānis Vītols (1830—1890)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/J%C4%81nis-V%C4%ABtols/6000000019857689726|title=Jānis Vītols|website=geni_family_tree|access-date=2020-02-13|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200213201155/https://www.geni.com/people/J%25C4%2581nis-V%25C4%25ABtols/6000000019857689726|archivedate=2020-02-13}}</ref> bija [[Katvaru muiža|Katvaru muižas]] pārvaldnieks. Skolas, tehnikuma un augstskolas laikā liels atbalsts bija tēva-tēva māsa Laima Elizabete Vītola, pie kuras dzīvojusi Rīgā, Liepājas ielā. Laima ilgus gadus strādājusi par sanitāri profesora [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nodaļā [[Rīgas pilsētas 2. slimnīca|Rīgas pilsētas 2. slimnīcā]]. Beigusi Rīgas 3. mūzikas internātskolu, Kultūras darbinieku tehnikumu, specialitātē — kapellas, vokāli intrumentālā ansambļa vadītāja, absolvējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras Akadēmijas]] Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskā un leļļu teātra aktierkursu. Uzsākusi un nepabeigusi maģistra līmeņa studijas [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes]] komunikācijas nodaļā un [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] maģistra līmeņa studijas skatuves runas un retorikas specialitātē. Meita — mūziķe, komponiste un skaņu māksliniece [[Spāre Vītola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/event/spares-vitolas-personalizstade-supuldziesmas-nomodam___lullabies-keep-us-awake|title=Spāres Vītolas personālizstāde "Šūpuļdziesmas nomodam___Lullabies keep us awake"|website=satori.lv|access-date=2025-11-24|language=en|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212072726/https://satori.lv/event/spares-vitolas-personalizstade-supuldziesmas-nomodam___lullabies-keep-us-awake}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/spare-vitola-ambiento-muziku-ir-gruti-ieklaut-ikdiena.a196667/|title=Spāre Vītola: ambiento mūziku ir grūti iekļaut ikdienā|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-11-24|language=lv}}</ref> == Profesionālā darbība == Skolas laikā darbojusies [[Latvijas Radio]] teātrī ‘’Pūpolītis’’ [[Vera Singajevska|Veras Singajevskas]] vadībā,  L. Rages Jauno kinoaktieru studijā, vēlāk eksperimentālajā teātrī ‘’Apsēstā māja’’ un [[Tautas kinoaktieru studija|Tautas Kinoaktieru studijā]], [[Aina Matīsa|Ainas Matīsas]] un [[Arnolds Liniņš|Arnolda Liniņa]] vadībā. Vairākus gadus dziedājusi korī ‘’Daugaviņa’’ un kamerkorī ‘’Vecrīga’’. Pateicoties vokālajai pedagoģei [[Anita Garanča|Anitai Garančai]], bijusi fināliste [[LTV1]] organizētajā jauno dziedātāju konkursā ‘’Meklējam solisti.’’ Piedalījusies pirmajā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] muzikālās izrādes ‘’Meža gulbji’’ iestudējumā. Filmējusies nelielās epizodēs vairākās filmās un seriālos. Atpazīstamākais tēls — Vineta, [[TV3 Latvija|TV3]] komēdijseriālā Ādamsoni. Neilgu laiku bijusi [[TV3 Latvija|TV3]] [[Zuarguss|Viestura Dūles]] vadītā ‘’Mēmā šova’’ komandas sastāvā, piedalījusies raidījumā ‘’[[Andris Freidenfelds|Vakara šovs ar Andri Freidenfeldu]]’’ kā ‘’jaunā žurnāliste’’, radot aloģiskas intervijas ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Piedalījusies muzikālos un teatrālos projektos. Dublējusi neskaitāmas animācijas filmas, piemēram, Hikapa māte ‘’[[Kā pieradināt pūķi 2]]’’, zinātnieks Viktors ‘’[[Lote un pazudušie pūķi]]’’, Pliku-Plaka ‘’Dūlitls’’, vecmāmiņa ‘’Adamsu ģimene”, u.c. No 1994.-1998. gadam ar pseidonīmu Maruta veidojusi "Marutas Lappusīti" bērniem laikrakstā ‘’Rīgas Viļņi’’, V. Rūmnieka vadībā, rakstot konkursus bērniem, kuros iekļauti uzdevumi un spēles par latviešu valodu. [[Latvijas dzelzceļš|LDz]] Rīgā un citās Latvijas pilsētās jaunākajām klasēm vadījusi interaktīvas stundas par drošību uz un pie dzelzceļa un vilcienā. 2005.—2008. gadam kā mēģinājumu pianiste sagatavojusi viesus raidījumu ierakstiem [[TV3 Latvija|TV3]] muzikālajā šovā ‘’Dziesmu duelis’’. 2010. gadā kopā ar režisori [[Vija Blūzma|Viju Blūzmu]] un pianistu [[Raimonds Petrauskis|Raimondu Petrauski]] ierakstījusi un izdevusi CD izrādi [[Lellīte Lolīte]], nominācija par labāko bērnu albumu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas Ierakstu Gada balvā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2010-2/|title=Gada Balva 2010 rezultāti|last=|first=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|archive-date=2020. gada 14. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200214171148/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2010-2/}}</ref> 2013. gadā kopā ar [[Gundars Grasbergs|Gundaru Grasbergu]] piedalījusies [[Kaspara Vecvagara]] dziesmu CD ierakstā ‘’AM’’ (Ar mīļumu). Tam seko koncertturneja un nominācija par labāko bērnu albumu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas Ierakstu Gada balvā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/teksta-tiesraide-pasniedz-muzikas-ierakstu-gada-balvas.a79130/|title=Teksta tiešraide: Pasniedz Mūzikas ierakstu gada balvas|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|last=|first=}}</ref> 2015. gadā [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] 70 gadu jubilejas dziesmu izlases CD ‘’34 krāsas dziesmās’’<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=b9__oqNlBa4|title=Nošu grāmatas "34 KRĀSAS DZIESMĀS" prezentācija Latvijas Leļļu teātrī|publisher=Latvijas Leļļu teātris|work=|access-date=2020. gada 7. februārī|date=2016. gada 7. novembris|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://epadomi.lv/kulturasvestis/izrade/lellu_teatris/26082015-diska_izdotas_popularas_lellu_teatra_dzie|title=Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas|publisher=Kultūras Vēstis|work=Diskā izdotas 34 populārākās Leļļu teātra dziesmas|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2015. gada 26. augusts|last=|first=}}</ref> bijusi dziesmu atlases veidotāja un mākslinieciskā producente. Arī šis albums tiek nominēts [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas Ierakstu Gada balvai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-ierakstu-gada-balvas-zelta-mikrofons-2015-nominanti.a164207/|title=Nosaukti ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons 2015» nominanti|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=|last=|first=}}</ref> Tam seko tāda paša nosaukuma dziesmu izlases nošu grāmata. Kopā ar pianisti [[Liene Circene|Lieni Circeni]] izveido muziālo pasaku bērniem "Velc, pelīte", ar ko uzstājas vairākās Latvijas pilsētās. Ar teātra kolēģi [[Edgars Kaufelds|Edgaru Kaufeldu]] bijusi teātra ievirzes vadītāja bērniem [http://www.3x3.lv/ Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3]. Izrāžu apvienībā <nowiki>''Pannas teātris'' spēlējusi izrādē ''Saimnieks meklē saimnieci''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pannasteatris.lv/izrades/saimnieks-mekle-saimnieci/|title=SAIMNIEKS MEKLĒ SAIMNIECI – Izrāžu apvienība "Panna"|website=pannasteatris.lv|access-date=2020-02-13|archive-date=2020-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200122111238/http://pannasteatris.lv/izrades/saimnieks-mekle-saimnieci/}}</ref> 2017. gadā kopā ar mākslas zinātnieci [[Ingrīda Burāne|Ingrīdu Burāni]] uzsāk scenogrāfa un mākslinieka, vecvectēva brāļa [[Eduards Vītols|Eduarda Vītola]] popularizēšanu un atpazīstamību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/eduarda-vitola-140.-jubilejas-atceri-iezimejam-kopa-ar-daci-vito.a93942/|title=Eduarda Vītola 140. jubilejas atceri iezīmējam kopā ar Daci Vītolu un Ingrīdu Burāni|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|work=|access-date=2020. gada 11. februārī|date=2017. gada 21. oktobris|last=Raginskis|first=Edgars}}</ref> Tiek atklātas izstādes Limbažos (2017. gadā) un Jūrmalas pilsētas muzejā (2019. gadā), kā arī atklāta tēlnieka [[:en:Jānis Strupulis|Jāņa Strupuļa]] veidota piemiņas plāksne [[Dzintari|Dzintaros]], Ķemeru ielā, pie kādreiz E. Vītolam piederošās mājas. 2020. gadā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas muzeja muzejpedagoģi reizi mēnesī Jūrmalas pilsētas muzejā jaunākajām klasēm vada ‘’ekskursiju’’ „Priedaine-Ķemeri’’, kurā bērni iepazīstas ar visām Jūrmalas stacijām un aktuālākajām vietās ap tām. Paralēli darbam teātrī un darbam ar bērniem ārpus tā, uztur dzimtas īpašumu Jūrmalā un no 2010. gada organizē iknedēļas Majoru Kalnciemielas tirdziņu, kurā pulcējas zemnieki un mājražotāji no tuvākas un tālākas apkaimes. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * Aija Kaukule (2013. gada 9. maijs). [http://www.la.lv/sarkangalvite-dace-vitola-katram-savs-vilks-jasatiek%E2%80%A9-3/ “Sarkangalvīte” Dace Vītola: Katram savs vilks jāsatiek]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī. *[https://web.archive.org/web/20251225062855/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/latvijas-leljlju-teatra-aktrise-dace-viitola.a24692/ Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola]. 2010. gada 18. decembris. ''Mākslinieka darbistabā''. [[Latvijas Radio 3]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī. {{Īss-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vītola, Dace}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] 1sec3nydquzit6rs7wbubqjar37lius 0 371517 4547713 4296110 2026-11-10T11:15:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547713 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dynoro_In_My_Mind.jpg|thumb|200px|[[Dynoro]] singla "In My Mind" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 3 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]]<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2018. gads|2018]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā par dziesmām ir balsots, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt, reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. {{EHR topa statistika | nosaukums = 2018. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 255 | dziesmu sk top10 = 110 | ned 1sk1 = 6 | ned 1dz1 = [[Ava Max]] — Sweet But Psycho | ned 1sk2 = 5 | ned 1dz2 = [[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo<br />[[Liams Peins|Liam Payne]] & [[Rita Ora]] — For You | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Dua Lipa]] — One Kiss<br />[[Rita Ora]] — Let You Love Me | ned 10sk1 = 17 | ned 10dz1 = [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] — So Far Away | ned 10sk2 = 15 | ned 10dz2 = [[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] — In My Mind<br />[[Loud Luxury]] feat. [[Brando]] — Body | ned 10sk3 = 14 | ned 10dz3 = [[Alans Volkers|Alan Walker]] feat. [[Au/Ra]] & [[Tomine Harket]] — Darkside<br />[[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] — Friends | ned 40sk1 = 31 | ned 40dz1 = [[Post Malone]] — Better Now<br />[[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] — Solo | ned 40sk2 = 26 | ned 40dz2 = [[Dynoro]] feat. [[Gidi G'agostino]] — In My Mind | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Martin Garrix]] feat. [[Khalid]] — Ocean | jaun sk1 = 1 | jaun dz1 = [[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] — River | jaun sk2 = 5 | jaun dz2 = [[Axwell & Ingrosso]] feat. [[Trevor Guthrie]] — Dreamer | jaun sk3 = 7 | jaun dz3 = [[Troye Sivan]] — My My My! }} [[Attēls:Clean_Bandit_Solo.png|thumb|200px|[[Clean Bandit]] singla "Solo" vāka noformējums.]] [[Attēls:Post_Malone_Album.png|thumb|200px|[[Post Malone]] singls "Better Now" topā pavadīja 31 nedēļu.]] [[Attēls:Martin_So_Far_Away.jpg|thumb|200px|[[Martin Garrix]] singla "So Far Away" vāka noformējums.]] [[Attēls:Alan_Walker_Darkside.png|thumb|200px|[[Alans Volkers|Alan Walker]] singla "Darkside" vāka noformējums.]] == 1. vietas dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[5. janvāris]] || [[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] || River |- | [[12. janvāris]] || Eminem feat. Ed Sheeran||River |- | [[19. janvāris]] || [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] || So Far Away |- | [[26. janvāris]] || [[Eminem]] feat. [[Ed Sheeran]] || River |- | [[2. februāris]] || [[Alans Volkers|Alan Walker]] feat. [[Noah Cyrus]] & [[Digital Farm Animals]] |All Falls Down |- | [[9. februāris]] || [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] || So Far Away |- | [[16. februāris]] || [[Liams Peins|Liam Payne]] & [[Rita Ora]] || For You |- | [[23. februāris]] || [[Martin Garrix]] & [[David Guetta]] feat. [[Jamie Scott]] & [[Romy Dya]] | So Far Away |- | [[2. marts]] || [[Liams Peins|Liam Payne]] & [[Rita Ora]] || For You |- | [[9. marts]] || Liam Payne & Rita Ora || For You |- | [[16. marts]] || Liam Payne & Rita Ora || For You |- | [[23. marts]] || Liam Payne & Rita Ora || For You |- | [[30. marts]] || [[Tom Walker]] || Leave A Light On |- | [[6. aprīlis]] || [[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] || Friends |- | [[13. aprīlis]] || [[Tom Walker]] || Leave A Light On |- | [[20. aprīlis]] ||[[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] |Friends |- | [[27. aprīlis]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Dua Lipa]] || One Kiss |- | [[4. maijs]] ||Calvin Harris feat. Dua Lipa|| One Kiss |- | [[11. maijs]] ||Calvin Harris feat. Dua Lipa |One Kiss |- | [[18. maijs]] || [[Ariana Grande]] || No Tears Left To Cry |- | [[25. maijs]] || [[Marshmello]] feat. [[Anne-Marie]] || Friends |- | [[1. jūnijs]] || [[Ariana Grande]] || No Tears Left To Cry |- | [[8. jūnijs]] ||[[Lost Frequencies]] feat. [[Džeimss Blants|James Blunt]]|| Melody |- | [[15. jūnijs]] || [[Kelvins Heriss|Calvin Harris]] feat. [[Dua Lipa]] || One Kiss |- | [[22. jūnijs]] ||[[Julian Perretta]]|| On The Line |- | [[29. jūnijs]] || [[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] || Solo |- | [[6. jūlijs]] || Clean Bandit feat. Demi Lovato || Solo |- | [[13. jūlijs]] || Clean Bandit feat. Demi Lovato || Solo |- | [[20. jūlijs]] || Clean Bandit feat. Demi Lovato || Solo |- | [[27. jūlijs]] ||[[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]]|| In My Mind |- | [[3. augusts]] || [[K-391]] feat. [[Alans Volkers|Alan Walker]], [[Julie Bergan]] & [[Seungri]] || Ignite |- | [[10. augusts]] ||K-391 feat. Alan Walker, Julie Bergan & Seungri |Ignite |- | [[17. augusts]] || [[Clean Bandit]] feat. [[Demi Lovato]] || Solo |- | [[24. augusts]] ||[[Alans Volkers|Alan Walker]] feat. [[Au/Ra]] & [[Tomine Harket]] |Darkside |- | [[31. augusts]] || Alan Walker feat. Au/Ra & Tomine Harket|| Darkside |- | [[7. septembris]] ||[[Martins Garriks|Martin Garrix]] feat. [[Khalid (dziedātājs)|Khalid]]||Ocean |- | [[14. septembris]] ||[[Dynoro]] feat. [[Gigi D'agostino]] |In My Mind |- | [[21. septembris]] || Dynoro feat. Gigi D'agostino || In My Mind |- | [[28. septembris]] || [[Loud Luxury]] feat. Brando || Body |- | [[5. oktobris]] ||[[The Chainsmokers]] feat. [[Emily Warren]] |Side Effects |- | [[12. oktobris]] ||[[Alans Volkers|Alan Walker]] feat. [[Au/Ra]] & [[Tomine Harket]] |Darkside |- | [[19. oktobris]] || [[Rita Ora]] || Let You Love Me |- | [[26. oktobris]] || Rita Ora || Let You Love Me |- | [[2. novembris]] ||[[Ava Max]] |Sweet But Psycho |- | [[9. novembris]] ||Ava Max |Sweet But Psycho |- | [[16. novembris]] ||[[Rita Ora]] |Let You Love Me |- | [[23. novembris]] || [[Ava Max]] || Sweet But Psycho |- | [[30. novembris]] || Ava Max ||Sweet But Psycho |- | [[7. decembris]] ||[[Rita Ora]] | Let You Love Me |- | [[14. decembris]] ||[[Ava Max]] |Sweet But Psycho |- | [[21. decembris]] || [[Mariah Carey]] || All I Want For Christmas Is You |- | [[28. decembris]] ||[[Ava Max]] |Sweet But Psycho |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2018. gads mūzikā]] rit9tvz6cdajbqvx4ikys3i7h6l194y 14 379129 4547550 2818401 2026-11-10T04:56:08Z Treisijs 347 4547550 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|844}} [[Kategorija:840. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0844]] 6v2kj4sjx1kpd85riyk7lkj556yf9q5 0 379144 4547265 3688520 2026-11-09T12:57:58Z Meistars Joda 781 4547265 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Giant Puffball with Head.jpg | att_nosaukums=Milzu apaļpūpēdis salīdzinājumā ar cilvēka galvu. | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Atmateņu klase | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Agaricaceae | dzimta_lv =Atmateņu dzimta | ģints =Calvatia | ģints_lv =Pūpēži | suga =C. gigantea | suga_lv =Milzu apaļpūdēdis | binomial =Calvatia gigantea | binomial_authority = ([[Augusts Batčs|Bačs]] un [[Kristiāns Hendriks persons|Persons]]) [[Kērtiss Geitss Loids|Loids]] | sinonīmi=''Langermannia gigantea'' <br><small>(Batčs un Persons) [[Frīdrihs Vilhelms Rostkoviuss|Rostk.]]</small> | kategorijas =nē }} {{Sēnes infokaste | name = Calvatia gigantea | whichGills = NA | capShape = no | hymeniumType= gleba | stipeCharacter= NA | ecologicalType=mycorrhizal | sporePrintColor=brown | howEdible=edible | howEdible2 = inedible }} '''Milzu apaļpūpēdis''' (''Calvatia gigantea'' vai ''Langermannia gigantea'') ir lielākā [[pūpēdis|pūpēžu ģints]] [[sēne]], kas vēlā vasarā un rudenī reti sastopama pļavās, krūmājos un lapu koku mežos. Apaļpūpēdis sastopams visā pasaulē mērenajā klimata joslā.<ref>{{Atsauce|url=http://www.kew.org |chapter-url=http://www.kew.org/science-conservation/plants-fungi/calvatia-gigantea-giant-puffball |chapter=''Calvatia gigantea'' (giant puffball) |title=Discover plants and fungi |publisher=www.kew.org |accessdate=2015. gada 8. augusts}}</ref> [[Latvijas Mikologu biedrība]] milzu apaļpūpēdi izvēlējās par [[2018. gads Latvijā|2018. gada]] sēni.<ref name="miko">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/2018_Calvatia_gigantea.htm|title=GADA SĒNE 2018|publisher=Latvijas Mikoloģu biedrība|accessdate={{dat|2018|3|7||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123105924/http://miko.ldm.gov.lv/2018_Calvatia_gigantea.htm}}</ref> == Apraksts == Milzu apaļpūpēža augļķermeņi ir gludi un netīri balti, ar laiku tie kļūst iedzelteni. Tiem ir [[lode|lodveida]] forma ar kātiņveida sašaurinājumu apakšpusē. Parasti apaļpūpēži izaug 10 līdz 50 centimetru diametrā un var svērt līdz pat 10 kilogramiem. Vecākiem pūpēžiem iekšpusē nogatavojas [[sporas]], kuras tam nogatavojoties un apvalkam plīstot izdalās brūnas putošas masas veidā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/2018.gada-sene-milzu-apalpupedis.a265212/|title=2018.gada sēne – milzu apaļpūpēdis|date={{dat|2018|1|23||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|3|7||bez}}}}</ref> Lielākajam Latvijā līdz šim atrastajam milzu apaļpūpēdim apkārtmērs bija {{nobr|166 cm}}.<ref name="miko" /> Jaunie apaļpūpēži, kamēr iekšpuse ir balta, ir ēdami. == Galerija == <gallery> Attēls:VesseGeante.jpg|Milzu apaļpūpēdis Attēls:Calvatia gigantea.jpg|Milzu apaļpūpēdis pļavā Attēls:Purchawka olbrzymia i widelec.jpg|Uz pusēm pārgriezts milzu apaļpūpēdis un dakšiņa mērogam </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Atmatenes]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] af5xtdny3vf66bpev5et0sme7dzyjvg 0 382236 4547716 4209820 2026-11-10T11:16:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547716 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eva Eglāja-Kristsone | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1977 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 06 | dz_vieta = Valmiera | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Mārupes novads]], [[Latvija]] | pilsonība = Latvijas Republikas | tautība = | nodarbošanās = Literatūrzinātniece | ienākumi = | darbības_gadi = 2014 | dzimums = S | vecāki = [[Māra Eglāja]] | brāļi = [[Andris Eglājs]] | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Zigmārs Kristsons]] (1965-2009) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Eva Eglāja-Kristsone''' (dzimusi {{dat|1977|04|6|}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir latviešu literatūrzinātniece. Kristsone ir [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. 2021. gada 12. maijā ievēlēta par institūta direktori. Ar trimdas un Latvijas literātu sakaru izpēti [[PSRS]] okupācijas periodā nodarbojas kopš doktora studijām [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 2007. gadā aizstāvējusi promocijas darbu ”Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gs. 50. – 80. gadi)”, iegūstot filoloģijas doktores (Dr. philol.) zinātnisko grādu literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/autors/Eva-Eglaja-Kristsone/41551|title=Literatura.lv - Personas - Eva Eglāja-Kristsone|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2018-06-06|date=|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Studenšu korporācijas]] [[Staburadze (studenšu korporācija)|Staburadze]] biedre. 2014. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznāca Evas Eglājas-Kristsones grāmata “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”. 2015. gadā par to saņēmusi Latvijas [[Literatūras gada balva]] speciālbalvu. Kopš 2016. gada ir Latvijas un latviešu literatūras nozares vortāla [https://web.archive.org/web/20170902052222/http://www.literatura.lv/ Literatura.lv] vadītāja. 2017. gadā publicēta nodaļa kolektīvajā monogrāfijā "Fin de siecle literārā kultūra Latvijā" (pārējie autori: [[Benedikts Kalnačs]], [[Pauls Daija]] un [[Kārlis Vērdiņš]]) Organizējusi un bijusi līdzdalīga vairākos būtiskos kultūras dzīves projektos: * Sarīkojumu cikls "Zvārguļa festivāls" 2016. gadā, veltīts dzejniekam, aktierim un izdevējam [[Edvards Treimanis-Zvārgulis|Edvardam Treimanim-Zvārgulim]], * Izstāde "Populārā kultūra Latvijā 19., 20. gs. mijā" (2016. gada decembris - 2017. gada februāris) [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]], * Sabiedrības iesaistes akcija "[[Eduards Veidenmbaums|Skandē Veidenbaumu]]"<ref>[https://lasi.literatura.lv lasi.literatura.lv pirmais sarīkojums ciklā "Lasi skaļi"]</ref>. 2018. gadā iznāca "The Book of Riga" ([[CommaPress]]), 10 latviešu autoru stāstu krājums, kur darbības vieta ir [[Rīga]], kā redaktore kopā ar [[Becca Parcinson]]. https://commapress.co.uk/books/the-book-of-riga 2022. gadā Eglājas-Kristsones sastādījumā iznāca latviešu sieviešu prozas antoloģija "Baltic Belles: The Dedalus Book of Latvian Women's Literature" Publikācijas žurnālos ”[[Jaunā Gaita]]”, ”[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]”, zinātniskās publikācijas nacionālos un starptautiskos krājumos. ==Ģimene== Māte ir [[Māra Eglāja]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]]s latviešu valodas un literatūras skolotāja <ref>Brauna, V. "Par grāmatu", [[Liesma (Valmieras laikraksts)|Liesma]], [[1988]], [[14. decembris]].</ref>. Kristsone bija laulībā ar vēsturnieku, [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] darbinieku [[Zigmārs Kristsons|Zigmāru Kristsonu]]. Audzina trīs bērnus. == Publikācijas == * ”Dzejnieks Ojārs Vācietis trimdas publikācijās”, ''Jaunā Gaita'', 2004. * ”Rakstnieks Valentīns Pelēcis aukstā kara ideoloģisko cīņu krustugunīs”, ''Jaunā Gaita'', 2006. * ”Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika”, ''Jaunā Gaita'', 2009. * “Tikšanās pie cauruma dzelzs priekškarā”, ''Karogs'', 2004.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/rakstnieki-dzelzsgriezeji-no-rietumiem-un-austrumiem|title=Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone – par kultūru un kolaboracionismu|publisher=|work=LA.lv|access-date=2018-04-12|date=|last=|first=|language=lv|archive-date=2025-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20251119160842/https://www.la.lv/rakstnieki-dzelzsgriezeji-no-rietumiem-un-austrumiem}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglāja-Kristsone, Eva}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas literatūrzinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] buljzgpvw2ld7lrzvuvimrbpavw5un2 0 382790 4547521 4415875 2026-11-10T03:16:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547521 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dubultu prospekts |attēls = Dubulti - panoramio (5).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 12 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |kartes paraksts = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]], [[Jaundubulti]], [[Pumpuri]] |ielas garums = 2810 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] |mikroautobuss = [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]] |cits = }} '''Dubultu prospekts''' ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela [[Jūrmala|Jūrmalā]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230609114000/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf}}</ref> kas savieno [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]], [[Jaundubulti|Jaundubultu]] un [[Pumpuri|Pumpuru]] apkaimes. Dubultu prospekts sākas netālu no [[Dubulti (stacija)|Dubultu dzelzceļa stacijas]] krustojumā ar [[Rūdolfa Blaumaņa iela (Jūrmala)|Rūdolfa Blaumaņa ielu]] kā [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospekta]] turpinājums. Krustojumā ar [[Upes iela (Jūrmala)|Upes ielu]], kur beidzas Dubultu prospekts, uz [[Melluži|Mellužu]] pusi, tas turpinās kā [[Mellužu prospekts]]. Kopējais ielas garums ir 3810 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dubultu prospektā satiksmes kustība divās līdz četrās joslās (četras joslas ir tikai divvirziena posmā no [[Rūdolfa Blaumaņa iela (Jūrmala)|Rūdolfa Blaumaņa ielas]] līdz [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospektam]]). Ielā, gandrīz visas tās garumā, norit vienvirziena kustība. Ielā ir savrupmāju un daudzdzīvokļu māju apbūve. == Ielu savienojumi == Dubultu prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Zigfrīda Meierovica prospekts]] (ielas turpinājums [[Majori|Majoru]] virzienā) * [[Rūdolfa Blaumaņa iela (Jūrmala)|R. Blaumaņa iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Jūrmala)|Baznīcas iela]] * [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]] (Y veida krustojums) * [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas iela]] * [[Ceriņu iela (Jūrmala)|Ceriņu iela]] * [[Kļavu iela (Jūrmala)|Kļavu iela]] * [[Juglas iela (Jūrmala)|Juglas iela]] (T veida krustojums) * [[Ogres iela (Jūrmala)|Ogres iela]] * [[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]] (T veida krustojums) * [[Amulas iela (Jūrmala)|Amulas iela]] (T veida krustojums) * [[Abavas iela (Jūrmala)|Abavas iela]] (T veida krustojums) * [[Ventas iela (Jūrmala)|Ventas iela]] (T veida krustojums) * [[Aiviekstes iela (Jūrmala)|Aiviekstes iela]] (T veida krustojums) * [[Svētes iela (Jūrmala)|Svētes iela]] (T veida krustojums) * [[Līgatnes iela (Jūrmala)|Līgatnes iela]] (T veida krustojums) * [[Amatas iela (Jūrmala)|Amatas iela]] * [[Braslas iela (Jūrmala)|Braslas iela]] (T veida krustojums) * [[Sedas iela (Jūrmala)|Sedas iela]] (T veida krustojums) * [[Gaujas iela (Jūrmala)|Gaujas iela]] (T veida krustojums) * [[Kronvalda iela (Jūrmala)|Kronvalda iela]] (T veida krustojums) * [[Salacas iela (Jūrmala)|Salacas iela]] (T veida krustojums) * [[Iecavas iela (Jūrmala)|Iecavas iela]] (T veida krustojums) * [[Vircavas iela]] (T veida krustojums) * [[Upes iela (Jūrmala)|Upes iela]] * [[Mellužu prospekts]] (ielas turpinājums [[Melluži|Mellužu]] virzienā) == Sabiedriskais transports == Pa Dubultu prospektu kursē [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] un [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4. autobuss]], kā arī [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5. mikroautobuss]]. Līdz 2018. gada 12. februārim pa Dubultu prospektu kursēja [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7.]], [[10. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10.]], [[10a. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|10a.]] un [[11. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|11.]] [[mikroautobuss]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Dubultos]] [[Kategorija:Ielas Jaundubultos]] [[Kategorija:Ielas Pumpuru apkaimē]] 35aj49p1j3be973cg53e7mkdfp21kbt 0 383401 4547469 4516398 2026-11-09T22:09:27Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās */ 4547469 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 13. |attēls = 13Saeima2018.svg |att_izm = |paraksts = Frakcijas 2018. gadā |sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} |beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Ināra Mūrniece]] |pr biedri = * [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]<br /> * [[Inese Lībiņa-Egnere]] |frakcijas = * [[Saskaņa]] (22) * [[KPV LV]] (16) * [[Jaunā konservatīvā partija]] (16) * [[Attīstībai/Par!]] (13) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (11) * [[Jaunā Vienotība]] (8) * Pie frakcijām nepiederošie deputāti (1) |pirms = [[12. Saeima]] |pēc = [[14. Saeima]] }} '''13. Saeima''' bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 13. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2018. gada 6. novembrī. 2018. gada 6. novembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-13|language=lv}}</ref> savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2019-06-13|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-06-13|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 5. jūnijā par izstāšanos no "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" frakcijas paziņoja [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51163509|title=Rībena pēc savstarpējas vienošanās atstās VL-TB/LNNK frakciju|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-06-06|date=2019-06-05|language=lv}}</ref> 2020. gada 15. septembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas tika izslēgts [[Vjačeslavs Dombrovskis]] un [[Ļubova Švecova]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/izrada-necienu-pret-kolegiem-no-saskanas-izsledz-dombrovski-un-svecovu.d?id=52471065|website=delfi.lv|access-date=2020-10-22|date=2020-09-15|language=lv|title=No ''Saskaņas'' izslēdz Dombrovski un Švecovu}}</ref> savukārt 16. oktobrī par deputātes mandāta nolikšanu paziņoja Linda Liepiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/linda-liepina-noliek-saeimas-deputates-mandatu.d?id=52568615|access-date=2020-10-22|date=2020-10-16|language=lv|title=Liepiņa noliek mandātu }}</ref> 2021. gada maijā, pēc frakcijas balsojuma atsaukt ekonomikas ministru J.Vitenbergu no amata, "KPV LV" frakciju pameta vēl 4 deputāti, samazinot tās lielumu uz 5 pārstāvjiem. == Vēlēšanas == [[Image:Latvijas Republikas 13.Saeima.jpg|thumb|300px| 13.Saeimas kopbilde pēc pēdējās sēdes.]] {{main|13. Saeimas vēlēšanas}} 13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 16 saraksti un tajās nobalsoja 845 113 vēlētāji jeb 54,59% balsstiesīgo pilsoņu. == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == 5% barjeru pārvarēja un 13. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem: * "[[Saskaņa]]" — 23 deputāti (19,80% balsu); * "[[KPV LV]]" — 16 deputāti (14,25% balsu); * "[[Jaunā konservatīvā partija]]" — 16 deputāti (13,59% balsu); * "[[Attīstībai/Par!]]" — 13 deputāti (12,05% balsu); * "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]" — 13 deputāti (11,02% balsu); * "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" — 11 deputāti (9,92% balsu); * "[[Jaunā Vienotība]]" — 8 deputāti (6,70% balsu). Tāpat kā [[9. Saeima|9. Saeimā]], 5% barjeru pārvarēja septiņi vēlēšanu saraksti. Tā ir trešā [[Saeima]] pēc kārtas, kurā visvairāk deputātu mandātu pieder partijai [[Saskaņa]]. Tāpat pēc vairāku gadu ilgstošām diskusijām un nepieciešamajiem likuma grozījumiem tā bija pirmā Saeima [[Latvija]]s valsts vēsturē, kas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gadā ievēlēja]] atklātā balsojumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pedeja-sede-pirms-velesanam-nolemj--valsts-prezidentu-veles-atklati.a294686/|title= Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolemj – Valsts prezidentu vēlēs atklāti|first=Madara|last=Fridrihsone|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=4 October 2018|accessdate=7 October 2018}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās == [[Attēls:13saeima01.10.svg|thumb|13. Saeimas frakcijas 2022. gada oktobrī]] 13.Saeimas frakciju sastāvs 01.10.2022:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf|title=13. Saeima. Deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-10-05}}</ref> {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Saskaņa|“Saskaņa”]] sociāldemokrātiskās partijas frakcija |[[Jānis Urbanovičs]] |18 |- |[[Konservatīvie|Konservatīvo]] frakcija |[[Krišjānis Feldmans]] |15 |- |Frakcija [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] |[[Marija Golubeva]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”]] frakcija |[[Raivis Dzintars]] |11 |- |Frakcija [[Jaunā Vienotība|JAUNĀ VIENOTĪBA]] |[[Ainars Latkovskis]] |8 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija |[[Uldis Augulis]] |7 |- |Frakcija "Neatkarīgie" |[[Aldis Gobzems]] |6 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti | |22 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Skatīt arī == * [[13. Saeimas vēlēšanas]] * [[14. Saeima]] * [[14. Saeimas vēlēšanas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{13. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:13. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] 9eith873i388qr8xqs8rcjspgakzwj3 0 383708 4547329 4540980 2026-11-09T16:02:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547329 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Biruta Ozoliņa | Vārds_orig = | Attēls = Bolta.jpg | Att_izm = | Apraksts = Biruta Ozoliņa uz albuma "Bolta eimu" vāka | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1959|1|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika]], [[tradicionālā tautas mūzika]], [[pasaules mūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = [[kokles]], [[balss]] | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = "[[Iļģi]]", "Patina" | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Biruta Ozoliņa''' (dzimusi '''Biruta Kipļuka''' {{dat|1959|1|8}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[Kokle|koklētāja]], [[Dziedātājs|dziedātāja]] un [[Tautas mūzika|tautas mūziķe]]. == Biogrāfija == Biruta Ozoliņa muzikālo izglītību vispirms guva [[Rēzeknes Mūzikas vidusskola|Rēzeknes Mūzikas vidusskolā]], tad Latvijas valsts konservatorijā (tagad [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]), kur 1984. gadā absolvēja prof. [[Ilze Graubiņa|Ilzes Graubiņas]] [[Klavieres|klavieru]] klasi. Studiju laikā Birutai Ozoliņai radās interese par [[Latvieši|latviešu]], īpaši dzimtā [[Novads|novada]] - [[Latgale]]s [[Tradicionālā tautas mūzika|tradicionālo tautas mūziku]]. Tas mudināja pētīt [[Muzikālā notācija|nošu pierakstus]] un audio materiālus Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latviešu folkloras krātuve|folkloras krātuvē]]. Biruta Ozoliņa veica folkloras ekspedīcijas, uzmeklējot [[Dainas|tautas dziesmu]] zinātājus, īpaši Latgalē. Izcilākās no tautas dziesmu teicējām Marija Golubova un [[Broņislava Martuževa]] tika iemūžinātas skaņu ierakstos, kas publicēti [[Kompaktdisks|CD]] formātā. [[Emilis Melngailis|Emila Melngaiļa]] krājumā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” II daļā ir atrodamas Birutas vecmāmiņas Annas Kozules un vecvecmāmiņas Karuses Arbidānes dziedātās tautas dziesmas. Interesi turpināt ģimenes [[tradīcija]]s – dziedāt latgaliešu tautas dziesmas - pamudināja arī [[Dziesmotā revolūcija|Tautas Atmodas]] noskaņas [[Latvija|Latvijā]] 80. gados. Birutas Ozoliņas pirmie skaņu ieraksti tapa [[Latvijas Radio]] 1. ierakstu studijā (toreiz Latvijas radiofons). Biruta Ozoliņa darbojusies [[Mūzikas grupa|grupā]] [[Iļģi]], piedalījusies pirmajos šīs grupas ierakstos ([[Mūzikas albums|albums]] “Bāreņu dziesmas”). Kā klavierspēles [[Pedagoģija|pedagoģe]] Biruta Ozoliņa strādāja [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola|Pāvula Jurjāna mūzikas skolā]] no 1999.līdz 2008. gadam, kur bija iniciatore mācību programmas ieviešanai bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Biruta Ozoliņa ieguva [[Iekļaujošā izglītība|speciālās izglītības]] [[Skolotājs|skolotāja]] kvalifikācijas diplomu [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas]] [[Fakultāte|fakultātē]] 2009. gadā. Biruta Ozoliņa joprojām turpina pedagoģisko darbību, attīstot bērnu muzikālās spējas un klavierspēli kā mājskolotāja. == Sadarbība ar mūziķiem == Etnodžeza [[Mūzikas grupa|grupa]] "Patina", tās sastāvā: Indriķis Veitners ([[klarnete]], [[saksofons]]), Raivo Stašāns (saksofons), Viktors Ritovs ([[taustiņinstrumenti]]),Oļegs Grišins ([[basģitāra]]), Tālis Gžibovskis ([[sitaminstrumenti]]). “Biruta Ozoliņa un DJ Monsta” Trio Biruta Ozoliņa, Magnuss Bauģis ([[trompete]]), Dāvis Ozoliņš ([[Elektroniskā mūzika|elektronika]]) TRIO Biruta Ozoliņa, Anda Eglīte ([[koncertkokle]]), Ilona Birģele ([[ērģeles]]) Duets Biruta Ozoliņa un Ernests Medenis == Festivāli un koncerti == Piedalījusies vairāku [[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās]] un mūsdienu tautas mūzikas albumu ierakstos. Producējusi [[Marijas Golubova]]s albumu "Stāsti un dziesmas" (2003).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Marijas kodu |date= 2004. gada 13. janvāris |website= [[tvnet.lv]] |url= https://sejas.tvnet.lv/6225347/ar-marijas-kodu |accessdate= 2018. gada 22. aprīlī}}</ref> 2003. gadā izveidojusi etnodžeza ansambli "Patina", sadarbībā ar to atskaņojusi tautas mūziku mūsdienīgos aranžējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Biruta Ozoliņa un „Patina” |author= Edgars Raginskis |date= 2014. gada 9. janvāris |work= Neakadēmiski |publisher= [[Latvijas Radio 3]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/neakademiski/biruta-ozolina-un-patina.a59670/ |accessdate= 2018. gada 22. aprīlī |archive-date= 2020. gada 23. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20200923130321/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/neakademiski/biruta-ozolina-un-patina.a59670/ }}</ref> 2013. gadā kopā ar ''[[DJ Monsta]]'' izdeva albumu "Sauli sēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Biruta Ozoliņa un DJ Monsta izdod debijas albumu 'Sauli sēju' |date= 2013. gada 4. jūnijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/biruta-ozolina-un-dj-monsta-izdod-debijas-albumu-sauli-seju.d?id=43373675 |accessdate= 2018. gada 21. augustā}}</ref> Albums "Bolta eimu" kategorijā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Labākais folkloras albums]]" bija nominēts [[mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons"]]. Savukārt albumi "Sirdsgrieži" un "Sauli sēju" nominēti kā "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais tautas vai pasaules mūzikas albums|Labākais tautas mūzikas albums]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= „Zelta Mikrofons 2013” nominantu vydā ari latgalīšu muziki |date= 2014. gada 9. janvāris |publisher= [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]] |url= http://www.lakuga.lv/2014/01/09/zelta-mikrofons-2013-nominantu-vyda-ari-latgalisu-muziki/ |accessdate= 2018. gada 21. augustā}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Bolta eimu'' ‎(CD, [[Upe (ierakstu kompānija)|Upe]], 1999) * ''Sirdsgrieži ''‎(CD, MC, Upe, 2002) * ''Patina'' (kopā ar grupu "Patina", CD, Lauska, 2006) * ''Sauli sēju'' (kopā ar DJ Monsta, CD, lejupielāde, Like I Said, 2013) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Biruta}} [[Kategorija:Latviešu koklētāji]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu tautas mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu folkloristi]] 6gwndoveiyji974dtfzinuoc3zsafa2 0 396051 4547288 4546744 2026-11-09T14:43:04Z Bendžamins 76862 4547288 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bēla Lugosi | vārds_orig = ''Lugosi Béla'' | attēls = Lugosi Béla fortepan 14652 (cropped).jpg | komentārs = Bēla Lugosi ap 1912. gadu | dz vārds = | dz datums = {{dat|1882|10|20}} | dz vieta = | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1956|8|16|1882|10|20}} | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1901—1956 | bērni = Bēla Džordžs Lugosi | paraksts = Bela Lugosi signature.svg | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bēla Ferencs Deže Blasko''' ({{val|hu|Blaskó Béla Ferenc Dezső}}; dzimis {{dat|1882|10|20}}, miris {{dat|1956|8|16}}), pazīstams arī kā '''Bēla Lugosi''' (''Lugosi Béla''), bija ungāru/amerikāņu [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar Drakulas lomu filmā "[[Drakula (1931. gada filma)|Drakula]]" (1931), kā arī Igora lomu filmās ''[[Son of Frankenstein]]'' (1939) un ''[[The Ghost of Frankenstein]]'' (1942). Dzimtajā Ungārijā spēlējis dažādos teātra iestudējumos, 1917. gadā debitēja kino. Vēlāk emigrējis uz Vāciju, no kuras pārcēlies uz dzīvi ASV. 1927. gadā viņš spēlējis Drakulas lomu [[Brems Stokers|Brema Stokera]] romāna "[[Drakula (romāns)|Drakula]]" [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] iestudējumā. 1931. gadā šo lomu tēlojis arī ''[[Universal Pictures]]'' filmā "Drakula". 20. gadsimta 30. gados spēlējis dažādās šausmu filmās. Bieži tēlojis kopā ar [[Boriss Kārlofs|Borisu Kārlofu]], tai skaitā filmās ''[[The Black Cat]]'' (1934) un ''[[The Raven (filma)|The Raven]]'' (1935). Lugosi regulāri saņēma medikamentus sēžas nerva iekaisuma ārstēšanai, un viņš kļuva atkarīgs no ārsta izrakstītā [[Morfīns|morfīna]] un [[Metadons|metadona]]. Šī narkotiku atkarība, kā arī viņa pakāpeniski pasliktinātais alkoholisms, kļuva acīmredzama producentiem, un pēc 1948. gada filmas ''[[Abbott and Costello Meet Frankenstein]]'' Lugosi karjera piedzīvoja lejupslīdi un galvenokārt filmējās mazbudžeta filmās, no kurām dažas režisēja [[Eds Vuds]]. Piedalījies arī Vuda filmā ''[[Plan 9 from Outer Space]]'', kas iznāca pēc viņa nāves 1957. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lugosi, Bēla}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ungārijas aktieri]] cjipsr25p37ubjx7zhi986lhihw9i8p 0 398820 4547250 4430475 2026-11-09T12:19:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547250 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Babri | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Pušas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4616 |title=Informācija par objektu: Babri |accessdate={{dat|2021|01|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 14 | lats = 17 | latNS = N | longd = 27 | longm = 11 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4635 | var_id = 100180541 | lgia_id = 4616 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Babri''' ir ciems [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Pušas pagasts|Pušas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā 1 km no pagasta centra [[Puša]]s, 31 km no novada centra [[Rēzekne]]s un 205 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas [[Pušas ezers|Pušas ezera]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2186/|title=Pušas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121050708/https://www.ezeri.lv/database/2186/}}</ref> krastā. Ciema teritorijā atrodas valsts nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] - Babru senkapi (kara kapi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/2044|title=Babru senkapi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926030640/https://is.mantojums.lv/2044}}</ref> un vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] - Babru muižas kungu māja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/9193|title=Babru muižas kungu māja|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926023648/https://is.mantojums.lv/9193}}</ref>. 1897. gadā katoļu muižā bija 3 sētas ar 34 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pušas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] 9jwvn2zr18p2fg3qxqzmgbnt545s3cv 0 400838 4547654 4517420 2026-11-10T09:12:28Z Vylks 50297 4547654 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF000 | bg_color = #000000 | nos = KuPS Kuopio | logo = [[Attēls:KuPS_logo.png|150px]] | pilns = ''Kuopion Palloseura'' | iesauka = ''Keltamusta'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Kuopio}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 3. vieta | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Savon Sanomat Areena | ietilp = 5000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Ari Lahti | tren = {{flaga|Somija}} Mīka Nūtinens | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.kups.fi}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _thinblackhorizontal | pattern_ra1 = | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFDD00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFDD00 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''''Kuopion Palloseura''''' ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kuopio]]. Dibināts [[1923. gads|1923]]. gadā, spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> Komanda ir astoņas reizes izcīnījusi Somijas čempiontitulu. == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (8): 1956, 1958, 1966, 1974, 1976, 2019, 2024, 2025 ** Vicečempioni (13): 1950, 1954, 1964, 1967, 1969, 1975, 1977, 1979, 2010, 2017, 2021, 2022, 2023 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1968, 1989, 2021, 2022, 2024 ** Finālisti (4): 2011, 2012, 2013, 2025 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2006 ** Finālisti (1): 2024 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://www.kups.fi oficiala majas lapa] * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52350/domestic/index.html UEFA] * [http://foot.dk/VisFinklub.asp?ID=17 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160819202635/http://foot.dk/VisFinklub.asp?ID=17 |date={{dat|2016|08|19||bez}} }} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:KuPS}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:Kuopio "Palloseura"]] 5kl5e8h4xt652u9e3xalpjalphskw3c 0 400840 4547664 4517395 2026-11-10T09:21:51Z Vylks 50297 4547664 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #008000 | bg_color = #FFF000 | nos = Ilves | logo = [[Attēls:Ilves logo.png|150px]] | pilns = ''Tampereen Ilves'' | iesauka = ''Ipa'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Tampere}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 8. vieta | dib = 1931 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 10 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = „Tammela“ stadions | ietilp = 5000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Ari Rūts | tren = {{flaga|URU}} Kamilo Speransa | kapteinis = | mediji = {{URL|https://ilvesedustus.fi/}} | pattern_la1 = _ilves18h | pattern_b1 = _ilves19h | pattern_ra1 = _ilves18h | pattern_sh1 = _ilves18h | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = 347235 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _ilves19a | pattern_b2 = _ilves19a | pattern_ra2 = _ilves19a | pattern_sh2 = _ilves18a | leftarm2 = 347235 | body2 = 347235 | rightarm2 = 347235 | shorts2 = 347235 | socks2 = 347235 }} '''''Ilves''''' ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tampere]]s. Dibināts [[1931. gads|1931]]. gadā, spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (2): 1950, 1983 ** Vicečempioni (2): 1985, 2024 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1979, 1990, 2019, 2023 ** Finālisti (1): 1977 (pav) * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (0): ** Finālisti (0): == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.ilvesedustus.com oficiala majas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151004234610/http://www.ilvesedustus.com/ |date={{dat|2015|10|04||bez}} }} * [http://foot.dk/VisFinklub.asp?ID=3 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070728043105/http://www.foot.dk/VisFinklub.asp?ID=3 |date={{dat|2007|07|28||bez}} }} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:Ilves}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:Tamperes "Ilves"]] n7cmqt9z1jt2qrv7d2hkupbyei3et3h 0 400842 4547662 4517404 2026-11-10T09:19:23Z Vylks 50297 4547662 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = ''FC Lahti'' | logo = [[Attēls:FC Lahti logo.png|150px]] | pilns = ''Football Club Lahti'' | iesauka = ''Mustat kuhnurit'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Lahti}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 7. vieta | dib = 1934 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = „Lahti“ stadions | ietilp = 14 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Mika Haltunens | tren = {{flaga|POR}} Gonsalo Pereira | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fclahti.fi/}} | pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=| leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=CC0000|body2=CC0000|rightarm2=CC0000|shorts2=CC0000|socks2=CC0000| }} '''''FC Lahti''''' ir [[1934. gads|1934]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lahti]], kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (5): 1982, 1984, 1986, 1989, 1991 ** Vicečempioni (4): 1987, 1988, 1990, 1992 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1983, 1987 ** Finālisti (4): 1981, 1984, 1991, 2002 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2007, 2013, 2016 ** Finālisti (2): 2004, 2005 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''14.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''[[Ykkösliiga]]''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>[http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html Finland 2025]</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fclahti.fi Oficiala majas lapa] * [http://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=50082/domestic/index.html UEFA] * [http://foot.dk/VisFinklub.asp?ID=6 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160819205421/http://foot.dk/VisFinklub.asp?ID=6 |date={{dat|2016|08|19||bez}} }} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:Lahti}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi|Lahti]] [[Kategorija:FC Lahti]] bmyb5w7tacos2yvq8oj2oiicpn9uarx 0 400846 4547666 4517396 2026-11-10T09:25:04Z Vylks 50297 4547666 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = SJK | logo = [[Attēls:SJK logo.png|150px]] | pilns = ''Seinäjoen Jalkapallokerho'' | iesauka = ''SJK'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Seinejoki}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 10. vieta | dib = 2007 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = OmaSP stadions | ietilp = 5876 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Raimo Sarajervi | tren = {{flaga|Somija}} Jarko Viss | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.sjk2007.fi/}} | | pattern_la1=|pattern_b1=_shoulder_stripes_black_stripes_collar|pattern_ra1= | leftarm1=121212|body1=121212|rightarm1=121212|shorts1=121212|socks1=|FFFFFF | pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2= | leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=|FFFFFF | pattern_la3=|pattern_b3=|pattern_ra3= | leftarm3=3CB371|body3=3CB371|rightarm3=3CB371|shorts3=FFFFFF|socks3=|FFFFFF }} '''''Seinäjoen Jalkapallokerho / SJK''''' ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Seinejoki]]. Dibināts 2007. gadā, spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (1): 2015 ** Vicečempioni (1): 2014 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2016 ** Finālisti (1): 2017 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2014 ** Finālisti (1): 2016 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2008.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2009.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Kakkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Latvijas futbolisti == 2023. gadā klubu pārstāvēja vārtsargs [[Krišjānis Zviedris]], aizvadot 5 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/28062023-zviedris_dodas_legionara_gaitas_uz_somiju|title=Zviedris dodas leģionāra gaitās uz ... Somiju!|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-11|date=2023-06-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171006013224/http://www.sjk2007.fi/ oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:SJK}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] bw4wj6nbip1ceuqcifmthypwzp9hkq0 0 400850 4547660 4517408 2026-11-10T09:17:27Z Vylks 50297 4547660 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = ''VPS'' | logo = [[Attēls:VPS logo.png|150px]] | pilns = ''Vaasan Palloseura'' | iesauka = ''Vepsu'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Vāsa (pilsēta)}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 6. vieta | dib = 1924 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = „Hietalahti“ stadions | ietilp = 4600 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Timo Harri | tren = {{flaga|Somija}} Jusi Nuorela | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.vps-vaasa.fi}} | | pattern_la1=_vps17h|pattern_b1=_vps17h|pattern_ra1=_vps17h| leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FFFFFF|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=FFDD00|body2=FFDD00|rightarm2=FFDD00|shorts2=FFDD00|socks2=FFDD00| }} '''''VPS''''' ir [[1924. gads|1924]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vāsa (pilsēta)|Vāsa]]s, kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (2): 1945, 1948 ** Vicečempioni (5): 1932, 1941, 1949, 1997, 1998 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1938, 1940, 1942 ** Finālisti (0): * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1999, 2000 ** Finālisti (1): 1997 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#def678" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2022.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vps-vaasa.fi oficiala majas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180703101054/http://www.vps-vaasa.fi/ |date={{dat|2018|07|03||bez}} }} {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:VPS}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:VPS Vaasa]] khlilxhvgadj9o6ch99a5bxp16zf2rm 0 400852 4547652 4535018 2026-11-10T09:05:09Z Vylks 50297 4547652 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = ''Inter'' | logo = [[Attēls:FC Inter Turku logo.png|150px]] | pilns = ''Football Club International Turku ry'' | iesauka = ''Sinimustat'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Turku}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 1. vieta | dib = 1990 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = „Veritas“ stadions | ietilp = 9372 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Stefans Hokanss | tren = {{flaga|Somija}} [[Vesa Vasara]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fcinter.fi/}} | | pattern_la1=_FCInterTurku2012home|pattern_b1=_FCInterTurku12home|pattern_ra1=_FCInterTurku12home| leftarm1=0000FF|body1=000000|rightarm1=0000FF|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=| leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=FF0000| }} '''''Inter''''' ir [[1990. gads|1990]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Turku]], kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> Komanda ir divas reizes izcīnījusi Somijas čempiontitulu (2008. un 2026. gadā). == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (2): 2008, 2026 ** Vicečempioni (5): 2011, 2012, 2019, 2020, 2025 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2009, 2018, 2026 ** Finālisti (0): * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2008 ** Finālisti (1): 2007 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref name="auto">{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://fcinter.fi/ oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:Inter}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:Turku "Inter"]] mr1w1mgvgv9p6wahb4z2a8xwobu6l26 0 400862 4547665 4517399 2026-11-10T09:23:45Z Vylks 50297 4547665 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = ''TPS'' | logo = [[Attēls:TPS logo.png|150px]] | pilns = ''Turun Palloseura'' | iesauka = ''Tepsi'' | pilsēta = {{Vieta|Somija|Turku}} | līga = [[Veikkausliiga]] | sez = 2026. | poz = 9. vieta | dib = 1922 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Veritas'' stadions | ietilp = 10 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Jouko Pereaho | tren = {{flaga|ESP}} Ivans Pinjols | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fc.tps.fi}} | | pattern_la1=|pattern_b1=_whitestripes|pattern_ra1=| leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=|pattern_b2=_blackstripes|pattern_ra2=| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| }} '''''Turun Palloseura / TPS''''' ir [[1922. gads|1922]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Turku]], kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (8): 1928, 1939, 1941, 1949, 1968, 1971, 1972, 1975 ** Vicečempioni (12): 1923, 1925, 1926, 1930, 1938, 1940, 1944, 1948, 1960, 1984, 1986, 1989 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1991, 1994, 2010 ** Finālisti (5): 1965, 1979, 1996, 1997, 2005 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1972 ** Finālisti (1): 2008 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- ||||||| |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''[[Ykkönen]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''[[Ykkönen]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''[[Ykkönen]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>[http://www.rsssf.com/tablesf/fin2024.html Finland 2024]</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''[[Ykkönen]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>[http://www.rsssf.com/tablesf/fin2025.html Finland 2025]</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tablesf/fin2026.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://fc.tps.fi oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:TPS}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:Turun Palloseura]] jy3jx8tp7o44lqeh3i1a8btrlqr2uzi 0 404462 4547570 3988878 2026-11-10T06:57:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547570 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Točs | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = Edgars_Tocs.jpg | att_izm = | paraksts = Edgars Točs 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|29}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=196}} | svars = {{mērvienība|kg=94}} | spēlē ar = [[Mārtiņš Pļaviņš]] | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Madonas pilsētas 2. vidusskola]] | koledža = | augstskola = [[Daugavpils Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = bloķētājs | tvēriens = | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Genādijs Samoilovs]] | bij_treneri = [[Aigars Birzulis]] | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = {{oss|V=2020}} | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edgars Točs''' (dzimis {{dat|1988|11|29}} [[Madona|Madonā]]) ir [[Latvija]]s [[pludmales volejbols|pludmales volejbolists]]. 2021. gadā spēlēja kopā ar [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], piedaloties [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur pāris sasniedza pusfinālu. == Karjera == 2010. gadā atsevišķos turnīros startējis kopā ar Tomu Vanagu un Tomu Benjavu, 2012. gadā — kopā ar [[Toms Šmēdiņš|Tomu Šmēdiņu]] un Tomu Benjavu, bet laika posmā no 2013. līdz 2017. gada augustam, Eiropas volejbola konfederācijas (CEV) Eiropas čempionāta sacensībām [[Jūrmala|Jūrmalā]], sacenties pārī ar [[Rihards Finsters|Rihardu Finsteru]] un kopumā aizvadījis 29 starptautiskā reitinga turnīrus ar šo pārinieku. Točs/Finsters 2017. gada Eiropas čempionātā ieņēma 17. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://straume.lmt.lv/lv/sports/pludmales-volejbols/tocs-finsters/1002527|title=Točs: "Esam amatieri ar profesionālu attieksmi"|website=Straume|access-date=2018-08-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180729084429/http://straume.lmt.lv/lv/sports/pludmales-volejbols/tocs-finsters/1002527|archivedate=2018-07-29}}</ref> Kopš 2017. gada decembra starptautiskos turnīros startē kopā ar [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sports/265810-pelnruskites-stasts-nebeidzas-plavins-un-tocs-jau-debijas-reize-uzvar-pasaules-kausa-posma|title=Pelnrušķītes stāsts nebeidzas! Pļaviņš un Točs jau debijas reizē uzvar Pasaules kausa posmā|work=Jauns.lv|access-date=2018-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/platforma-visai-sezonai-14188459|title=Platforma visai sezonai|access-date=2018-08-20}}</ref> 2018. gada augustā duets Pļaviņš/Točs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pafbet.lv/betting/news/?id=martins-plavins-edgars-tocs|title=Request Rejected|website=www.pafbet.lv|access-date=2018-08-20|archive-date=2020-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803123957/https://www.pafbet.lv/betting/news?id=martins-plavins-edgars-tocs}}</ref> atradās Eiropas volejbola reitinga 12. pozīcijā. Pāris kvalificējās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kas norisinājās Tokijā 2021. gadā. Olimpiskajās spēlēs Pļaviņš/Točs parādīja labu spēli, sasniedzot pusfinālu un noslēgumā ieņemot 4. vietu. 2021. gada septembrī tika paziņots, ka pēc Pasaules tūres fināla M. Pļaviņš un E. Točs neturpinās spēlēt vienā pārī. == Sasniegumi == * 2018. gada janvāris: 1. vieta Pasaules 4* turnīrā Hāgā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ritakafija.lv/2018/01/08/plavins-un-tocs-triumfe-pirmaja-kopigaja-pasaules-kausa-posma/|title=Pļaviņš un Točs triumfē pirmajā kopīgajā Pasaules kausa posmā|work=ritakafija.lv|access-date=2018-08-20|language=lv-LV|archive-date=2021-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210804151903/https://ritakafija.lv/2018/01/08/plavins-un-tocs-triumfe-pirmaja-kopigaja-pasaules-kausa-posma/}}</ref> * 2018. gada jūlijs: 5. vieta pasaules 5* turnīrā Gštādē * 2018. gada augusts: 9. vieta pasaules 5* turnīrā Vīnē * 2018. gada augusts: 5. vieta Pasaules kausa finālposmā Hamburgā * 2015. gada Latvijas pludmales volejbola čempionāts ERGO Open — 1. vieta<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/finsterstocs-un-jursonesorokina-uzvar-latvijas-cempionata-pludmales-volejbola.a145490/|title=Finsters/Točs un Jursone/Sorokina uzvar Latvijas čempionātā pludmales volejbolā|access-date=2018-08-20|language=lv}}</ref> (duets Rihards Finsters/Edgars Točs) * 2014. gada Latvijas pludmales volejbola čempionāts ERGO Open — 1. vieta<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/finsterstocs-un-ragozinaliepinlauska-uzvar-latvijas-cempionata-posma.a92728/|title=Finsters/Točs un Ragozina/Liepiņlauska uzvar Latvijas čempionāta posmā|access-date=2018-08-20|language=lv}}</ref> (duets Rihards Finsters/Edgars Točs<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/27072014-finsters_tocs_izcina_ceturto_uzvaru_cetro|title=Finsters/Točs izcīna ceturto uzvaru četros Latvijas čempionāta posmos|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-20|date=2014-07-27|language=lv-LV}}</ref>) == Privātā dzīve == Edgars Točs ir precējies — sieva Lauma, laulībā ir dēls un meita. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.bvbinfo.com/player.asp?ID=12433 BVB datubāze (angliski)] * [https://www.instagram.com/e.tocs/ Edgars Točs — Instagram] * [https://www.facebook.com/plavinstocs/ Duets "Pļaviņš/Točs" — Facebook] {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Točs, Edgars}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] fllns8vyffy76s2jcnr4g8l6z7lq8cf 0 407226 4547268 4478244 2026-11-09T13:03:21Z Meistars Joda 781 4547268 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rivers Fīnikss | vārds_orig = ''River Phoenix'' | attēls = River Phoenix.png | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1970|8|23}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Oregona|Madresa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1993|10|31|1970|8|23}} | mirš vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Rietumholivuda}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 1982–1993 | vecāki = | brāļi = [[Vakīns Fīnikss]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Rivers Džūds Fīnikss''' ({{val|en|River Jude Phoenix}}; dzimis {{dat|1970|8|23}}, miris {{dat|1993|10|31}}) bija aktieris un mūziķis no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Rivers Fīnikss filmējies 24 filmās, viņš kļuva var pusaudžu elku. Saņēmis vairākas balvas, tai skaitā [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] labākā aktiera balvu un ''[[Independent Spirit balva|Independent Spirit]]'' balvu, kā arī nominācijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvai]]. Pirmās filmas, kurās filmējās, bija ''[[Explorers]]'' (1985), "[[Paliec pie manis]]" (1986) un "[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]" (1986). Nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par [[Sidnijs Lūmets|Sidnija Lūmeta]] filmu ''[[Running on Empty]]'' (1988). Vēlāk atveidojis [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] jaunībā filmā "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" (1989). Vienu no savām vispazīstamākajām lomām atveidojis [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] filmā "[[Mans personīgais Aidaho]]" (1991). Piedalījies arī filmās ''[[Little Nikita]]'' (1988), "[[Līdz nāve mūs šķirs]]" (''I Love You to Death'', 1990), ''[[Dogfight]]'' (1991), ''[[Sneakers]]'' (1992) un ''[[The Thing Called Love]]'' (1993). Kā mūziķis dziedāja un spēlēja ģitāru, izpildīja [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un [[folkroks|folkroka]] mūziku. Rivers Fīnikss nomira {{dat|1993|10|31||bez}} no [[narkotikas|narkotiku]] pārdozēšanas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fīnikss, Rivers}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] aoojxqziati4a4cril1h8f28x4f1hxg 4547269 4547268 2026-11-09T13:07:32Z Meistars Joda 781 4547269 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rivers Fīnikss | vārds_orig = ''River Phoenix'' | attēls = River Phoenix.png | att_izmērs = 200px | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1970|8|23}} | dz vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Oregona|Madresa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1993|10|31|1970|8|23}} | mirš vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Kalifornija|Rietumholivuda}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 1982–1993 | vecāki = | brāļi = [[Vakīns Fīnikss]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = }} '''Rivers Džūds Fīnikss''' ({{val|en|River Jude Phoenix}}; dzimis {{dat|1970|8|23}}, miris {{dat|1993|10|31}}) bija aktieris un mūziķis no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Rivers Fīnikss filmējies 24 filmās, viņš kļuva par pusaudžu elku. Saņēmis vairākas balvas, tai skaitā [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] labākā aktiera balvu un ''[[Independent Spirit balva|Independent Spirit]]'' balvu, kā arī nominācijas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[Zelta globusa balva]]i. Pirmās filmas, kurās filmējās, bija ''[[Explorers]]'' (1985), "[[Paliec pie manis]]" (1986) un "[[Moskītu krasts (filma)|Moskītu krasts]]" (1986). Nominēts Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" par [[Sidnijs Lūmets|Sidnija Lūmeta]] filmu ''[[Running on Empty]]'' (1988). Vēlāk atveidojis [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] jaunībā filmā "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" (1989). Vienu no savām vispazīstamākajām lomām atveidojis [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] filmā "[[Mans personīgais Aidaho]]" (1991). Piedalījies arī filmās ''[[Little Nikita]]'' (1988), "[[Līdz nāve mūs šķirs]]" (''I Love You to Death'', 1990), ''[[Dogfight]]'' (1991), ''[[Sneakers]]'' (1992) un ''[[The Thing Called Love]]'' (1993). Kā mūziķis dziedāja un spēlēja ģitāru, izpildīja [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un [[folkroks|folkroka]] mūziku. Rivers Fīnikss nomira {{dat|1993|10|31||bez}} no [[narkotikas|narkotiku]] pārdozēšanas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fīnikss, Rivers}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] bkeqf5gyaxzzlbh3tklbrht4kw5hevk 0 408730 4547468 4540752 2026-11-09T22:05:11Z Lasks 38532 4547468 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 3. novembris'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')</small><br />[[Linda Matisone]] <small>(''2026. gada 4. jūnijs — 2026. gada 3. novembris'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}</ref> Sasaukuma laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&type=7&lang=LV&count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/sasaukumi/14-saeima/deputati/|title=14. Saeimas deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |9 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |17 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Saeimas deputātu grupas == Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas: * Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]]) * Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]) * Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]]) * Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]]) * Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]]) Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 94aikcyytbd7ztz5cjnprpxedncjsep 4547477 4547468 2026-11-09T22:21:48Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik */ 4547477 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 3. novembris'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')</small><br />[[Linda Matisone]] <small>(''2026. gada 4. jūnijs — 2026. gada 3. novembris'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}</ref> Sasaukuma laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&type=7&lang=LV&count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/sasaukumi/14-saeima/deputati/|title=14. Saeimas deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības 2026. gada oktobrī]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |9 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |17 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Saeimas deputātu grupas == Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas: * Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]]) * Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]) * Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]]) * Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]]) * Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]]) Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] rvm3zov1t03olb867p3gfdccak6e8ia 4547603 4547477 2026-11-10T07:39:42Z Lasks 38532 4547603 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 3. novembris'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')</small><br />[[Linda Matisone]] <small>(''2026. gada 4. jūnijs — 2026. gada 3. novembris'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}</ref> Sasaukuma laikā deputātu pienākumus uzņēmās 139 cilvēku, kas ir lielākais skaits Saeimas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima14_DepWeb_Public.nsf/farchivelist?readform&type=7&lang=LV&count=1000|title=Visu sasaukumu deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/sasaukumi/14-saeima/deputati/|title=14. Saeimas deputāti|website=www.saeima.lv|access-date=2026-10-28|archive-date=|archive-url=}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības 2026. gada oktobrī]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |9 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |17 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Saeimas deputātu grupas == Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas: * Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]]) * Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]) * Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]]) * Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]]) * Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]]) Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] lad2284kaer2vjm3gfjrlyoto8a72do 0 410384 4547600 3730172 2026-11-10T07:32:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547600 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Eduards Pradess | image = | image_size = | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Eduard Prades'' | caption = | fullname = Eduards Pradess Reverte | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|9}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Tarragona}} | height = 178 cm | weight = 63 kg | currentteam = {{ct|DKO}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = | amateuryear 1 = 2007–2008 | amateurteam 1 = ECP–Spiuk | amateuryear 2 = 2010 | amateurteam 2 = Azysa–Cetya–Conor | amateuryear 3 = 2011–2012 | amateurteam 3 = Mopesa | proyear 1 = 2009 | proteam 1 = [[Andorra–Grandvalira]] | proyear 2 = 2013–2014 | proteam 2 = OFM–Quinta da Lixa | proyear 3 = 2014 | proteam 3 = Matrix Powertag | proyear 4 = 2015–2017 | proteam 4 = {{ct|CJR|2015}} | proyear 5 = 2018 | proteam 5 = {{ct|Euskadi|2018}} | proyear 6 = 2019–2020 | proteam 6 = {{ct|MOV|2019}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.telefonica.com/en/web/press-office/-/movistar-team-launches-2019-season-with-highest-hopes|title=Movistar Team launches 2019 season with highest hopes|work=[[Telefónica]]|publisher=Telefónica, S.A.|date=18 December 2018|access-date=4 January 2019}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://movistarteam.com/en/2019-12-19/2020-launch|title=Movistar Team ready to open new era in 2020|work={{ct|MOV|2020}}|publisher=Abarca Sports SL|date=19 December 2019|access-date=3 January 2020|archive-date=2020-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200722193103/https://movistarteam.com/en/2019-12-19/2020-launch}}</ref> | proyear 7 = 2021– | proteam 7 = {{ct|DMP|2021}} | majorwins = '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Tour of Turkey]]'' ([[2018. gada Presidential Tour of Turkey|2018]]) :''[[Tour of Norway]]'' (2018) | medaltemplates = | show-medals = }} '''Eduards Pradess Reverte''' ({{val|es|Eduard Prades Reverte}}; dzimis {{dat|1987|8|9}} [[Tarragona|Tarragonā]]) ir [[Spānija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv komandu ''{{ct|DKO}}''. 2018. gadā pievienojās UCI Profesionālajai kontinentālajai komandai ''{{ct|Euskadi}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cicloweb.it/2017/10/19/ciclomercato-saez-prades-euskadi-basque-country-murias/|title=Due ex Caja Rural firmano con la Euskadi-Murias: sono Prades e Sáez|language=Italian|trans-title=Two former Caja Rural riders sign with Euskadi-Murias: they are Prades and Sáez|work=Cicloweb.it|publisher=Cicloweb|date=19 October 2017|accessdate=7 January 2018}}</ref> 2018. gadā Pradess uzvarēja ''[[Tour of Norway]]'' kopvērtējumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-norway-2018/stage-5/results/|title=Tour of Norway 2018: Stage 5 Results {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-21|language=en-gb}}</ref> Pradess uzvarēja [[2018. gada Presidential Tour of Turkey]], kļūstot par vienīgo šīs sezonas [[UCI Pasaules tūre]]s sacensību uzvarētāju, kurš nepārstāv augstākā līmeņa komandu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/presidential-cycling-tour-of-turkey-2018/stage-6/results/|title=Presidential Cycling Tour of Turkey 2018: Stage 6 Results {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-21|language=en-gb}}</ref> Pēc šīs uzvaras tika paziņots, ka viņš parakstījis līgumu ar Spānijas komandu ''{{ct|MOV|2018}}''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/eduard-prades-signs-for-movistar-after-tour-of-turkey-success/|title=Eduard Prades signs for Movistar after Tour of Turkey success {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-21|language=en-gb}}</ref> 2020. gada decembrī pievienojās ''{{ct|DKO|2020}}'' komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Cyclisme-sur-route/Actualites/Eduard-prades-ex-movistar-rejoint-nippo-delko-one-provence/1200729|title=Eduard Prades (ex-Movistar) rejoint Nippo Delko One Provence|website=L'Équipe|access-date=2021-02-01|language=fr}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pradess, Eduards}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas riteņbraucēji]] 2i58cjdqqzl093znwe1j2bzpynickxv 0 410580 4547608 4512946 2026-11-10T07:46:07Z Vylks 50297 4547608 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #1D1C66 | bg_color = #EDED57 | nos = SK Super Nova | logo = [[Attēls:SK Super Nova logo 2024.png|150px]] | pilns = Sporta klubs Super Nova Biedrība (BDR) | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 6. vieta | dib = 2000 | stad = [[Jāņa Skredeļa stadions]] | ietilp = 432 | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis | tren = {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] | kapteinis = | mediji = [http://www.supernova.lv/ Oficiālā vietne] [https://www.facebook.com/sksupernova2000 Facebook] [https://www.instagram.com/sksupernova_official/ Instagram] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jomachampionship8yrb | pattern_b1 = _jomachampionship8yrb | pattern_ra1 = _jomachampionship8yrb | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = FFFF00 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _jomachampionship8ny | pattern_b2 = _jomachampionship8ny | pattern_ra2 = _jomachampionship8ny | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 181146 | body2 = 181146 | rightarm2 = 181146 | shorts2 = 181146 | socks2 = 181146 }} '''Sporta klubs "Super Nova"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]]. Dibināts 2000. gadā. Klubs balstās uz SK "Super Nova" akadēmiju. Akadēmijai ir sadarbība ar vairākiem bērnu un jaunatnes futbola klubiem gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Viena no lielākajām akadēmijām Latvijā. == Vēsture == ==== Kluba nosaukumu vēsture ==== [[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta skolotājs Ivars Zunde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/person/view?id=22465|title=Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ivars Zunde bija saistīts ar Rīgas 62.vidusskolas sporta klubs Super Nova|website=timenote.info|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063159/https://timenote.info/lv/person/view?id=22465}}</ref> dibināja biedrību (futbola pulciņu) 2000. gada 2. augustā<ref name="crediweb.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://crediweb.lv/Super-Nova/40008053379/|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv}}</ref> ar nosaukumu '''"Super Nova"'''. Nosaukums latīņu valodā nozīmē “[[pārnova]]”. Kluba nosaukumu izvēlējās biedrības dibinātājs ar domu, lai uzliesmo kāda zvaigzne skolu futbola čempionātos.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam|title=Jānis Engelis: “Plānojam cīnīties par vadošajām vietām”|website=pozitiviparfutbolu.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-01-28|language=lv|archive-date=2022-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127180301/https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam}}</ref> No 2000. gada 2. augusta biedrības nosaukums bija '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' un no 2014. gada 24. aprīļa biedrības nosaukums tika mainīts uz '''Sporta Klubs "Super Nova"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/super-nova-sporta-klubs/40008053379|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=firmas.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-04-11|language=lv}}</ref> ==== Bērnu un jauniešu futbola klubs ==== Jānis Engelis bija [[Rīgas 62. vidusskola]]s absolvents, kurš turpināja mācības [[LSPA]] un tika uzaicināts brīvprātīgā režīmā pastrādāt par treneri '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' 2002. gadā<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2002. gadā 18. decembrī Jānis Engelis kļuva par biedrības prezidentu<ref name="crediweb.lv"/> un tas viss izauga līdz akadēmijai un sporta skolas statusam. 2013. gadā 19. jūlijā Latvijas jauniešu futbola komanda SK "Super Nova" triumfēja Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā [[Gothia Cup]] kausa izcīņa U-11 vecuma grupā. Ar gala rezultātu 6:4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.gothiacup.se/2013/matches/1754370|title=SKF Latvia SK Super Nova vs Hammarby IF|website=results.gothiacup.se|access-date=2024-11-26|date=2013-07-19|language=en}}</ref> uzvaru svinēja SK "Super Nova", kļūstot par pirmo Latvijas komandu U-11 vecumā grupā, kas ieguvuši prestižo [[Gothia Cup]] kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/43500117/latvijas-jauniesu-futbola-komanda-triumfe-pasaules-kausa-izcina-zviedrija|title=Latvijas jauniešu futbola komanda triumfē Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2013-07-22|language=lv}}</ref> ==== Apvienotā Futbola Akadēmija ==== [[AFA Olaine]] tika dibināta 2013. gada decembrī un apvieno sevī trīs bērnu futbola klubus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28032014-iepazistieties_1_liga_1_dala|title=Iepazīstieties - 1. līga! (1. daļa)|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2014-07-28|language=lv}}</ref> Viens no tiem atrodas Olainē – '''Futbola Klubs "Olaine"'''. Divi Rīgā - '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s Sporta Klubs "Super Nova"''' un '''[[Rīgas 71. vidusskola]]s Futbola Klubs "Baltika"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rigas-71vidusskolas-futbola-klubs-baltika/40008055859|title=Biedrība Rīgas 71.vidusskolas futbola klubs BALTIKA ar reģ.nr. 40008055859|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203060534/https://company.lursoft.lv/rigas-71vidusskolas-futbola-klubs-baltika/40008055859}}</ref> ==== Dalība Latvijas futbola līgās ==== 2017. gadā SK "Super Nova" nolēma pamest [[AFA Olaine]] un izveidot kluba galveno komandu, kas tika pieteikta [[Latvijas futbola 2. līga]]i.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2017. gadā 20. maijā komanda startēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas futbola 2. līgā]] Kurzemes un Zemgales zonā pret '''Talsi / FK Ladzi''' (1:0). Rezultātā Kurzemes un Zemgales zonā [[Latvijas futbola 2. līga]]s uzvarētājs un 3.vieta finālturnīrā <ref name="kurzeme.lff.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html/|title=Latvijas Futbola federācijas Kurzemes Futbola Centrs {{!}} Latvijas futbola 2. līga|access-date=2023-11-26|language=lv|archive-date=2018-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180516173525/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html}}</ref> 2018. gadā 28. februārī izvērtējot LFF-B licences pretendentu iesniegtos dokumentus un ekspertu atzinumus, [[LFF]] Klubu licencēšanas komisija vienbalsīgi piešķīra LFF-B licenci dalībai 2018. gada [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] čempionātā biedrībai SK "Super Nova".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28022018-licences_dalibai_1_liga_pieskirtas_12_klu|title=Licences dalībai 1. līgā piešķirtas 12 klubiem, spēlēs arī "Super Nova" un Balvi|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-02-28|language=lv}}</ref> Komandas prezidents Jānis Engelis sezonas prezentācijas pasākumā atzina, ka klubs neizvirza tūlītējo mērķi tikt vēl vienu līmeni augstāk, par sezonas uzdevumu nosaucot tikšanu trijniekā. Mājas spēles "Super Nova" aizvadīs Olaines pilsētas stadionā, jo Rīgā neizdevās atrast piemēroto risinājumu. [[Latvijas futbola 1. līga]]s jaunpienācēji vēlējās aizvadīt mačus Jaunmārupes stadionā, tomēr saņēmuši atteikumu. Sastāva ziņā [[Jurģis Kalns|Jurģa Kalna]] vadītā "Super Novas" komanda izskatās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] līmenim iespaidīgi - [[Andrejs Perepļotkins]], [[Edgars Kārkliņš]], [[Dzmitry Kuzmin]], [[Bogdans Ņesterenko]], [[Alekss Regža]], [[Maksims Vasiļjevs]], kuriem līdzās spēlēs vairākkārtēji Latvijas jaunatnes sacensību laureāti no kluba akadēmijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/20042018-sakas_1_ligas_cempionats_kurs_pacinisies_|title=Sāksies 1. līga: kurš pacīnīsies par vietu Virslīgā?|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-04-20|language=lv}}</ref> [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gadā]] novembrī SK "Super Nova" ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 7. vietas ieguvējiem [[FK Metta/LU]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 2:10 (2:7 un 0:3). [[Giorgi Gogolashvili]] ar trīsdesmit gūtiem vārtiem (28 vārti 1.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Komanda.lv 1. līga 2018 1.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> un 2 vārti 2.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=3160100|title=Komanda.lv 1. līga 2018 2.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv}}</ref>) bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gadā]] SK "Super Nova" otro reizi ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 9. (pēdējās) vietas ieguvējiem [[FK Metta]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 1:3 (0:0 un 1:3). [[Oskars Rubenis]] ar četrpadsmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Komanda.lv 1. līga 2019 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2019-11-10|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2020. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Noslēgtas amatieru un jaunatnes sacensības {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> un 2021. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13616/virsliga-turpinas-telpu-futbols-apturets-zemako-ligu-sezona-noslegta/|title=Virslīga turpinās, telpu futbols apturēts, zemāko līgu sezona noslēgta {{!}} LFF lēmums 2021. gadā 22. oktobrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2021-10-22|language=lv}}</ref> [[LFF]] valde saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ieviestajiem ierobežojumiem [[Covid-19]] infekcijas ierobežošanai ir lēmusi par [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] sezonas priekšlaicīgu noslēgšanu. 2020. gadā SK "Super Nova" finišēja 6. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca četras uzvaras, četras reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja piecus zaudējumus. Komanda savāca 16 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Latvijas futbola 1. līga {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> 2021. gadā SK "Super Nova" finišēja 3. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca septiņas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja četrus zaudējumus. Komanda savāca 23 punktus un pēc zaudētajiem punktiem vien par diviem atpalika no “[[FK Tukums 2000|Tukuma]]”, kas kļuva par vicečempionu. Trešā vieta nodrošināja ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgu]] 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/|title=Supernova.lv {{!}} SK SUPER NOVA VIRSLĪGĀ! APSVEICAM!!!|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401114258/https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/}}</ref> [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gadā]] SK "Super Nova" debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un mājas spēles aizvadīja Salaspils stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/53998644/super-nova-atklaj-savu-majvietu-futbola-virsliga-atgriezisies-salaspili|title="Super Nova" atklāj savu mājvietu – futbola virslīga atgriezīsies Salaspilī|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-01-28|language=lv}}</ref> Komandas sezonas spilgtākais posms bija no 22. līdz 25. kārtai. Četras uzvaras pēc kārtas [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandra Koliņko]] vadībā: pret [[FK Tukums 2000/Telms]] 2:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23072022-regzam_i_dublis_i_super_nova_dramatiska_g|title=Regžam dublis, ''Super Nova'' dramatiskā galotnē tiek pie pirmās uzvaras|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-23|language=lv}}</ref> pret Jūrmalas [[FK Spartaks]] 3:2,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072022-marko_regzas_divi_vartu_guvumi_kaldina_su|title=Marko Regža kļūst par galveno varoni arī "Super Nova" otrajā uzvarā Virslīgā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-30|language=lv}}</ref> īpaša uzvara kluba vēsturē bija pret pagājušās sezonas čempioni [[FK RFS]] 3:2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku|title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-07|language=lv}}</ref> un pret [[BFC Daugavpils]] 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20082022-visnakovs_nodrosina_super_nova_uzvaru_un_|title=Višņakovs nodrošina "Super Nova" uzvaru un izkļūšanu no pēdējās vietas tabulā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-20|language=lv}}</ref> Komanda panāca četras uzvaras, astoņas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā ar 20 punktiem. [[Marko Regža]] ar astoņiem gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2022|title=Optibet Virslīga 2022 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-11-12|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gadā]] SK "Super Nova" guva tiesības startēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], [[FK Spartaks Jūrmala|Spartakam]] atsakoties no spēlēšanas futbola [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012023-super_nova_paliek_virsliga_bet_spartaks_b|title="Super Nova" paliek Virslīgā, bet "Spartaks" beidz savas gaitas tajā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-01|date=2023-01-30|language=lv}}</ref> Pagājušās sezonas čempions [[Valmiera FC]] krita 6.kārtā Salaspilī 0:1 pret SK "Super Nova", kurai dienu pirms mača bijusi nopietna vadības un sastāva krīzes sapulce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-virsligas_6_karta_cempionu_nedienas_liepa|title=Virslīgas 6. kārta: čempionu nedienas, pirmais VAR strīds, Liepājas hameleoni|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-17|language=lv}}</ref> Mājinieku vārtsargs [[Rūdolfs Soloha]] atvairīja soda sitienu un vairākas reizes glāba savu komandu, nosargājot vārtus neskartus, Super Novai izcīnot minimālu uzvaru pret čempionvienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-solohas_i_superseivi_i_nodrosina_super_no|title=Solohas superseivi nodrošina "Super Novas" sauso uzvaru pret Valmieru|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-16|language=lv}}</ref> Komanda panāca trīs uzvaras, piecas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā tikai ar 14 punktiem. Rezultātā tika pazemināta uz [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgu]]. [[Jevgenijs Miņins]] ar desmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2023|title=Optibet Virslīga 2023 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2024. gadā SK "Super Nova" komanda savā pirmajā spēlē [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]] uzņēma [[Rēzeknes FA|rēzekniešus]]. Pārejot uz zaļajiem zālājiem, par dzeltenzilo pamatlaukumu kļūs [[Jāņa Skredeļa stadions]]. Tādējādi "Super Nova" meistarkomandu pēc diviem [[Salaspils|Salaspilī]] pavadītiem gadiem atkal var saukt par [[galvaspilsēta]]s vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/05042024-nakotne_ir_klat_sakas_cinas_valsts_otraja|title=Nākotne ir klāt! Sākas cīņas valsts otrajā spēcīgākajā futbola līgā|website=sportacentrs.com|access-date=2023-11-26|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> 2024. gadā sezonas beigās par [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgas]] čempionvienību kļuvusi SK "Super Nova" komanda, kas nopelnījusi tiesības nākamajā sezonā pēc viena gada pārtraukuma atgriezties [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17936/sk-super-nova-izcina-optibet-nakotnes-ligas-titulu/|title=SK "Super Nova" izcīna "Optibet" Nākotnes līgas titulu|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Komanda divdesmit sešas mačos panāca divdesmit vienas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus. Komanda savāca 65 punktus. Dmitro Sula un Haralds Silagailis ar vienpadsmit gūtiem vārtiem bija šīs sezonas komandas labākie vārtu guvēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga 2024|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gadā]] SK "Super Nova" atgriezās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], mājas spēles aizvadot [[Jāņa Skredeļa stadions|Jāņa Skredeļa stadionā]]. Sezonas gaitā komanda uzstādīja Virslīgas rekordu pēc neizšķirtu spēļu skaita vienas sezonas laikā. Čempionātā SK "Super Nova" izcīnīja sešas uzvaras, četrpadsmit spēles noslēdza neizšķirti un sezonu noslēdza 8. vietā ar 32 punktiem. Par komandas labākajiem vārtu guvējiem kļuva Dmitro Sula un Rjuga Nakamura, katram gūstot piecus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277|title=Latvijas Futbola federācija, "Tonybet" Virslīga 2025|website=lff.lv|access-date=2026-01-14|date=2025-11-09|language=lv|}}</ref> == Komandas mājvietas == * [[Rīgas Ostvalda vidusskola]]s stadions, [[Rīga]] (2017)<ref name="kurzeme.lff.lv"/> * Olaines pilsētas stadions, [[Olaine]] (2018 - 2020) * RTU stadions, [[Rīga]] (2021) * [[Salaspils stadions]], [[Salaspils]] (2022 - 2023) * [[Jāņa Skredeļa stadions]], [[Rīga]] (2024 - 2026) == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2016 till:01/07/2026 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2017 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada 2. līgas sezona|1]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2025 till:01/07/2026 shift:(0,-4) text:[[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Kurzemes futbola čempionāts|2. līga]]" from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2023 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2024 till:01/07/2026 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — 3. posms (1/8) pret [[Riga FC]] 0:2 * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Top 16 1. kārta (1/8) pret [[Riga FC]] 0:6 * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[FK Auda]] 1:5 * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[Rēzeknes FA]] 1:3 * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[FK Tukums 2000]] 0:2 * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[Valmiera FC]] 0:2 * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — 3. kārta (1/32) pret JFK Ventspils 1:2 * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — ceturtdaļfināls (1/4) pret [[FK Auda]] 1:3 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|03|08||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/sk-super-nova-salaspils/#players|title=SK Super Nova sastāvs|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04|language=lv|}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristers Oto Augusts]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JAP|pos=DF|name=[[Rikuto Ida]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LAT|pos=DF|name=[[Lenards Bērziņš]]}} {{Fs player|no= 5|nat=LAT|pos=DF|name=[[Jegors Cīrulis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=LAT|pos=MF|name=[[Agris Glaudāns]]}} {{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Maksimovs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Samate Amadū]]}} {{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Valerijs Lizunovs]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=GK|name=[[Sergejs Vilkovs]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=14|nat=ARG|pos=MF|name=[[Fakundo Garsija]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=15|nat=LAT|pos=DF|name=[[Valters Purs]]}} {{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Romanovs]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Georgijs Bombāns]]}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mikus Vasiļevskis]]}} {{Fs player|no=19|nat=LAT|pos=MF|name=[[Alens Grikovs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=SEN|pos=DF|name=[[Ibrahima Ndiajē]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=DF|name=[[Milāns Tihonovičs]]}} {{Fs player|no=22|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristers Skadmanis]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ņikita Barkovskis]]|other=īrē no [[BFC Daugavpils]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Šitjakovs]]}} {{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārcis Ošs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=26|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ismaels Silla]]}} {{Fs player|no=27|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ndiajē Patē]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=FW|name=[[Arams Bagdasarjans]]}} {{Fs player|no=31|nat=LAT|pos=GK|name=[[Toms Petrovičs]]}} {{Fs player|no=32|nat=SEN|pos=GK|name=[[Sabali Ndiajē]]}} {{Fs player|no=90|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Viljams Veisbuks]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Rekmanis]]}} {{Fs player|no= |nat=NGA|pos=MF|name=[[Viktors Promiss]]|other=īrē no [[FS Jelgava]]}} {{Fs player|no= |nat=JAP|pos=FW|name=[[Šo Aogaki]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == 2026. gadā [[Latvijas futbola Virslīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=23300000&tab=content_1_2|title=SK Super Nova vadība un treneru korpuss|website=lff.lv|access-date=2026-05-25}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Brazīlija}} Rodrigo Pereira Marques Da Silva |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} Vladislavs Pavļučenko |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} Andrejs Adamovičs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Semjonovs]] |- | Mārketinga speciālists | {{flaga|Latvija}} Andris Grīnbergs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Daniels Ivanovs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dzintars Stabiņš |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (2017) * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Blagonadeždins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Ļubļins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Ņesterenko]] (2019 — 2020) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Stradiņš]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lapsa]] (2021 — jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (jūn. 2022 — nov. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jan. 2023 — feb. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (feb. 2023 — jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (jūn. 2023 — sep. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (sep. 2023 — dec. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Ervīns Pērkons]] (dec. 2023 — nov. 2025) * {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] (dec. 2025 — pašlaik) == Logo == <gallery> SK Super Nova logo.png| No 2017. gada līdz 2022. gadam logo SK Super Nova Salaspils logo.png| No 2022. gada līdz 2023. gadam logo SK Super Nova logo 2024.png | No 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.supernova.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [https://int.soccerway.com/teams/latvia/super-nova/4151/ SOCCERWAY] * [https://www.transfermarkt.com/sk-super-nova/startseite/verein/40788/ Transfermarkt] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/sk-super-nova/30891/ Globalsportsarchive] * [https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277 Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Salaspils]] [[Kategorija:SK Super Nova]] qr0vd5mn9v0r7eix37yout9uahywkzr 10 413574 4547372 4546845 2026-11-09T18:01:25Z EdgarsBot 50781 upd 4547372 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-11-09 18:01:24{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Jauniešu organizācija "Latvija pirmajā vietā"|t|h|d}} || 2026-10-25 09:18:27 || 15 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (9.11.2026) |- | {{page-multi|page=Cīņas Jemenā (2026)|t|h|d}} || 2026-10-30 19:39:53 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Manuprāt, tas ir jādzēš, jo uz mudinājumu sakārtot rakstu neviens nav atsaucies. Dodu vēl 30 dienas.</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 30 (29.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 8.1|t|h|d}} || 2026-10-31 15:00:40 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst|Nelabots mašīntulkojums</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (15.11.2026) |- | {{page-multi|page=Skots Ians|t|h|d}} || 2026-11-04 18:52:55 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Mobile|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:11 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Spreading the Disease|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:31 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Metāla sauja|t|h|d}} || 2026-11-04 18:54:25 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>"Alises Kūpersas"....</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 7|t|h|d}} || 2026-11-04 18:56:23 || 4 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Ieva Janiševa|t|h|d}} || 2026-11-05 16:50:45 || 4 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: MI stils, nav parādīta nozīmība (vai šajā stilā tā pārāk labi noslēpta)</nowiki> || Nav parādīta nozīmība || 5 (10.11.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> tdczqnk3d8tvs4rd3h5y6b2oi20iyjm 0 414892 4547535 4510634 2026-11-10T04:24:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547535 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Dzintars Kļaviņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1928|5|18}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2007|4|23|1928|5|18}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} ⇒ {{USSR}} ⇒ {{LAT}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = pianists, [[Muzikoloģija|mūzikas zinātnieks]] un pedagogs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dzidra Kļaviņa<br />Ira Kļaviņa | bērni = | alma_mater = Gņesinu muzikāli pedagoģiskais institūts (Maskavā) | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dzintars Kļaviņš'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://foto.jvlma.lv/1/LF1224.jpg|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=foto.jvlma.lv|access-date=2018-12-14|archive-date=2026-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260311225613/http://foto.jvlma.lv/1/LF1224.jpg}}</ref> (dzimis {{dat|1928|5|18}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2007|4|23}} [[Rīga|Rīgā]]) bija pianists, [[Muzikoloģija|mūzikas zinātnieks]] un pedagogs. Pētījis [[folkloristika]]s un etnomuzikoloģijas jautājumus. == Izglītība == Dzintars Kļaviņš dzimis 1928. gada 18. maijā [[Valmiera|Valmierā]], [[Kaugurmuiža|Kaugurmuižā]] Latvijas armijas virsnieka Bernharda Kļaviņa (1889—1951) un skolotājas Annas Kļaviņas ģimenē. 1937. gadā tēva dienesta dēļ ģimene pārcēlās uz dzīvi [[Liepāja|Liepājā]], kur Dzintars Kļaviņš mācījās [[Liepājas Politehnikums|Liepājas Politehnikumā]] laikā no 1942. līdz 1947. gadam un ieguva specializāciju tehniķis—mehāniķis. Aroda praksi viņš izgāja Kartonāžas fabrikā un rūpnīcā “[[Liepājas Metalurgs|Metalurgs]]”. Paralēli mācībām tehnikumā un praksei rūpnīcā “Metalurgs” viņš mācījās arī [[Liepājas Tautas konservatorija|Liepājas Tautas konservatorijā]] [[klavieres|klavieru]] un [[ērģeles|ērģeļspēles]] klasē. Beidzis Liepājas Mūzikas vidusskolas Klavierspēles nodaļu.<ref name="Kļaviņš" /> No 1947. līdz 1951. gadam Dzintars Kļaviņš turpināja strādāt Liepājā gan kā tehniķis un tehnologs [[Tosmares kuģubūvētava|rūpnīcā “Tosmare”]], gan arī kā koncertmeistars dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Jau mācību laikā Kļaviņš strādāja par koncertmeistaru un pedagogu Liepājas Mūzikas vidusskolā. Liepājniece Aija Bumbiere atceras, ka Kļaviņam Liepājā esot bijis savs klausītāju pulks, kuri vienmēr meklējuši, kurā kafejnīcā spēlē Dzintars Kļaviņš. Kļaviņam esot piemitusi spēja labi improvizēt: Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Kļaviņš devās uz Rīgu, lai iestātos [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]], tomēr netika uzņemts. Neuzņemšanas iemesls, pēc neoficiāliem datiem, varēja būt tēva kādreizējais dienests Latvijas armijā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Kļaviņa vēlme studēt mūziku nezuda un 1954. gadā viņš devās studēt uz [[Maskava|Maskavu]], kur kā neklātienes students iestājas Gņesinu muzikāli pedagoģiskā institūta muzikoloģijas nodaļā. Augstskolu absolvēja 1960. gada 27. jūnijā, iegūstot kvalifikāciju mūzikas teorijas un vēstures pasniedzējs. 1969. gadā pabeidza arī aspirantūru. == Ventspils Mūzikas vidusskola == 1951. gadā Dzintars Kļaviņš sāka strādāt [[Ventspils Mūzikas vidusskola|Ventspils Mūzikas vidusskolā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vmv.ventspils.lv/|title={{!}} Ventspils Mūzikas vidusskola|website=vmv.ventspils.lv|access-date=2018-12-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190107084653/http://vmv.ventspils.lv/|archivedate=2019-01-07}}</ref> sākotnēji par koncertmeistaru, pedagogu, un kopš 1959. gada par direktoru. Paralēli darbojās Ventspils arodbiedrību klubā kā koncertmeistars, muzikālo izrāžu un kolektīvu vadītājs. Kopš 1960. gada strādāja arī kā kormeistars Ventspils Skolotāju korī. 1956. gadā kopā ar horeogrāfu Alfrēdu Rūju organizēja un vadīja [[Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis|Ventspils strādnieku kluba dziesmu un deju ansambli]], kurš ar iestudējumu "Līvu zeme — Dzintarzeme" aizsāka lībiešu un ventiņu folkloras popularizēšanu Latvijā un aiz tās robežām. Kļaviņa bijušie audzēkņi (vēlākie Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogi) atcerējās viņu kā izcilu pedagogu. Piemēram, Vaida Salmiņa uzskatīja, ka Kļaviņš bijis pedagogs, kurš vēlējies attīstīt katra audzēkņa individuālās spējas un prasmes. Redzot, ka audzēknim padodas kompozīcija, viņš rosināja uzrakstīt mūziku kādai izrādei. Tieši tā tas esot bijis ar komponistu, folkloras pētnieku Vili Bendorfu. Vaidai Salmiņai, kura bija izvēlējusies studēt muzikoloģiju, Kļaviņš atļāva praktizēties, lasot lekcijas tautas universitātē. Arī Aija Bumbiere, kuru Kļaviņš 1963. gadā uzaicināja strādāt Ventspils Mūzikas vidusskolā, atcerējās viņa autoritāti, zināšanu plašumu, prasmi runāt un atbildēt. Bijušais audzēknis Kārlis Tenne, kurš tika uzaicināts braukt pie [[lībieši]]em pierakstīt viņu folkloru 1956. gadā, stāstīja par direktora Kļaviņa demokrātisko attieksmi pret darbiniekiem. == Darbs augstskolās == 1971. gada jūlijā ar Latvijas PSR Kultūras ministra pavēli Dzintaru Kļaviņu pārcēla no Ventspils mūzikas skolas direktora amata uz [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] mācību un zinātniskā darba prorektora amatu. Līdz 1986. gadam paralēli prorektora darba pienākumiem Kļaviņš Mūzikas teorijas katedrā mācīja mūzikas formu, kā arī vadīja muzikoloģijas diplomdarbus, kuri pārsvarā bija par latviešu mūziku. Pasniedza arī mūzikas teoriju un vēsturi kultūrizglītības darba, teātra un horeogrāfijas nodaļu studentiem. Pēc muzikologa Nila Grīnfelda nāves Dzintaram Kļaviņam piedāvāja arī vispārējās mūzikas vēstures lektora darbu Mūzikas vēstures katedrā. Līdz 1990. gadam viņš turpināja lasīt lekcijas folkloristikas un teorijas kursos horeogrāfijas studentiem. Laika posmā no 1975. līdz 1993. gadam viņš vadīja 13 sudentu diplomdarbus.<ref name="jvlma-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jvlma.lv/latvian/page/1883.html|title=JVLMA.lv|website=www.jvlma.lv|access-date=2018-12-14}}{{Novecojusi saite}}</ref> Darbu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Dzintars Kļaviņš pārtrauca 1994. gada 16. maijā. No 1994. līdz 1999. gadam Dzintars Kļaviņš vadīja Mūzikas fakultātes katedru [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā]]. == Bolderājas Mūzikas un mākslas skola == 1989. gadā Dzintars Kļaviņš kopā ar dzīvesbiedri Iru Kļaviņu [[Bolderāja]]s mikrorajonā bijušās PSRS karaspēka apmācību bāzes teritorijā izveidoja skolu, kurā bija apvienoti trīs mākslas žanri — mūzika, māksla un horeogrāfija.<ref name="Kļaviņš">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/dzintars-klavins|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=livones.net}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes Bolderājas mākslu skola darbu sāka 1989. gada 1. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bmms.lv/?q=lv/node/1|title=Skolas vēsture {{!}} bmms.lv|website=www.bmms.lv|access-date=2018-12-14|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121190054/http://bmms.lv/?q=lv/node/1}}</ref> Kā atceras Ira Kļaviņa, Dzintars Kļaviņš bija tas, kurš neatlaidīgi gāja uz izpildkomitejām un sūtīja daudz vēstuļu [[Kurzemes priekšpilsēta]]s valdes priekšsēdētājam, skaidrojot, kāpēc šāda skola ir vajadzīga. Dzintars un Ira Kļaviņi bija pirmie, kuri Latvijā izveidoja apvienotu mūzikas un mākslas skolu. Skola sākotnējā variantā tomēr nevarēja ilgi pastāvēt, jo, kā norāda Ira Kļaviņa, valodnieki uzskatīja, ka nedrīkst nosaukumā lietot vārdu „mākslu”, pareizāk būtu “mūzikas un mākslu”, līdz ar to deja palika ārpus skolas programmas. Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pirmā direktore bija Ira Kļaviņa, kopš 2016. gada skolu vada Artūrs Cingujevs. Dzintars Kļaviņš līdz 2000. gadam, kad devās pensijā, Bolderājas mūzikas un mākslas skolā mācīja teorētiskos priekšmetus. == Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” == Dzintara Kļaviņa lielākā radošās dzīves daļa (35 gadi) bija veltīti lībiešu muzikālās kultūras saglabāšanai, ko viņš realizēja galvenokārt Rīgas lībiešu dziesmu ansamblī „Līvlist”,<ref name="Līvlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/kultura/musdienu-kultura/?muzika|title=Livones.net - Mūzika|website=www.livones.net|access-date=2018-12-14|language=en|archive-date=2018-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181126031130/http://www.livones.net/lv/kultura/musdienu-kultura/?muzika}}</ref> nodrošinot ansambli ar lībiešu dziesmu un deju mūziku, kā arī veicot lībiešu mūzikas popularizēšanu Latvijā un [[Somugru valodas|somugru valodās]] runājošās zemēs. Lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite atceras, kā 1971. gadā tika dibināts ansamblis. Pēc Rīgas lībiešu apzināšanas un mēģinājumu telpu noorganizēšanas “mēs (Emma Ernštreite, Paulīne Kļaviņa un Tamāra Vilsone) steidzāmies uz Konservatoriju pie Dzintara Kļaviņa, ar kuru es jau iepriekš biju runājusi. Pastāstīju viņam, ka nodibināts lībiešu ansamblis, ka mēs zinām, ka viņš ir vācis lībiešu dziesmas un lūdzām viņu uzņemties kora vadību. Kļaviņš mums teicās visādi palīdzēt, bet sakarā ar lielo darba un sabiedrisko slodzi pats kori un tamdēļ lūgs Dzidru Kļaviņu (1924—1986), lai viņa uzņemas kora vadību.” Dzintara Kļaviņa veidotie muzikālie materiāli ietvēra tautas dziesmas, tautas dziesmu stilizējumus un autordziesmas. Viņš apkopoja un aranžēja vēl lībiešu vidē saglabājušās, kā arī muzikologu un etnogrāfu no teicējiem pierakstītās un audioierakstos Latvijā, Igaunijā un Somijā saglabātās melodijas. Ansambļa “Līvlist” repertuāram Dzintars Kļaviņš piedāvāja arī populāras [[Kurzeme]]s jūrmalas lībiešu dziedātās melodijas, nešķirojot, vai tās ir vietējās izcelsmes, vai aizgūtas. Vairākas populāras lībiešu dziesmu melodijas, kas bija ienākušas no citām tautām, tika dziedātas ar lībiešu vārdiem un faktiski ir kļuvušas par lībiešu tautasdziesmām, kā piemēram, "Zvejnieka dziesma", "Balta puķe, daiļa meita", "Ceļinieka dziesma" u.c. Kļaviņš lībiešu muzikālā materiāla apstrādāšanai un rekonstruēšanai izmantoja etnomuzikoloģisko pieeju. Tomēr viņa kompozīcijām ir savs oriģināls rokraksts. Starp Kļaviņa sarakstītajām dziesmām ir "Līvzeme", "Jāņu vakars" (1973), "Ziemas laiku meti", "Deja", "Mūžīgā jūras balss" (2003). Skarbā jūrmalnieka dzīve un traģiskais lībiešu tautas liktenis izskan dziesmās "Ziema", "Dziesmas, nedziestiet", "Mantojums" (1983). Īpaša dziesmu virtene ir par jūru, dabu un putniem — "Dziesmas par putniem" (1989), "Jūrmalā dzimis" (1995), "Sveicināta, jūrasmāte" (1995) u.c. Tapuši arī apjomīgāki sacerējumi. 1973.—1974. gadā uzrakstīts "Līvu triptihs". 1978.—1979. gadā pēc [[Jānis Princis (kultūras darbinieks)|Jāņa Prinča]] 19. gadsimta lībiešu kāzu apraksta Kļaviņš muzikāli izstrādāja teatralizētu uzvedumu "Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā", sastāvošu no 25 dziesmām, rotaļām un dejām. 1983.—1984. gadā Kļaviņš izveidoja svītu "Ziemas laiku meti", tajā apkopojot tradicionālo ziemas svētku norises un tradīcijas [[Lībiešu krasts|lībiešu krastā]].<ref name="Līvlist" /> Kopdarbā ar ērģelnieku Andri Vītoliņu un lībieti Valdu Šuvcāni tapa "Lībiešu mesa" (2003), pirmais tāda apjoma garīgais darbs lībiešu valodā, kuru 2003. gadā, Dzintara Kļaviņa 75. dzimšanas dienā,<ref name="Kļaviņš" /> ansamblis „Līvlist” izpildīja Bolderājas baznīcā. Dzintars Kļaviņš bija pirmais, kurš sistemātiski vāca, apstrādāja un apkopoja lībiešu muzikālo materiālu, sagatavojot to laikmetīgam izpildījumam. Lībiešu valodas un kultūras pētnieks un popularizētājs, Igaunijas un Latvijas kultūras sakaru pētnieks un popularizētājs Tenu Karma (1924—2014) Dzintara Kļaviņa veikumu lībiešu jomā salīdzina ar [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] veikumu, jo Herders “pirms vairāk nekā 200 gadiem (vienu) lībiešu tautasdziesmu palaida Eiropas ceļos”, bet Dzintars Kļaviņš lībiešu dziesmas “palaidis pasaules ceļos” . Kopš 1975. gada Dzintars Kļaviņš bija komponistu savienības biedrs. 1981. gadā Dzintaram Kļaviņam piešķirts [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukums. Dzintars Kļaviņš miris 2007. gada 23. aprīlī, apglabāts [[Roja]]s kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Dzintars-Klavins|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=Timenote|access-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211118191046/https://timenote.info/lv/Dzintars-Klavins}}</ref> == Literatūra un citi avoti == === Intervijas === * Bumbiere Aija (2013), Ventspilī * Bendorfs Vilis (2013), Rīgā * Mažāne Rasma (2013), Rīgā * Salmiņa Vaida (2013), Ventspilī * Tenne Kārlis (2013), Ventspilī * Kļaviņa Ira (2014), Rīgā === Literatūra === * Erenštreite, Emma. Dažas piezīmes par lībiešu etnogrāfisko ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” nodibināšanu. ''Lībiešu gadagrāmata'' 1997. Lībiešu krasts, 18. — 25. lpp. * Karma, Tenu. Piemineklis celts no dziesmām. ''Līvli'', 1993., Nr. 5 (10) * Raipulis, Jēkabs. Esmu asimilējies lībietis. Atzīmējot Dzintara Kļaviņa 80. dzimšanas dienu. ''Līvli''. 2008., Nr. 2(75), 7.—8. lpp. * Šuvcāne, Valda. Muzikologam Dzintaram Kļaviņam — 75. ''Lībiešu gadagrāmata 2003''. R., Lībiešu krasts, 149.-153. lpp. * Šuvcāne, Valda. Komponistam un muzikologam Dzintaram Kļaviņam mūžībā aizejot. ''Lībiešu gadagrāmata 2007''. R., Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. 167.- 168. lpp. * Grauzdiņa I. un Grāvītis O. ''Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas nodaļas absolventi 1952 —1994'', 1994 * Ete Zigurds Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis (1955—1960). Bakalaura darbs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2015.<ref name="jvlma-lv" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bmms.lv/?q=lv/node/1 Bolderājas Mūzikas un mākslas skola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181121190054/http://bmms.lv/?q=lv/node/1 |date={{dat|2018|11|21||bez}} }} * [http://folklora.lt/kopas/livlist/ Līvlist] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118192226/http://folklora.lt/kopas/livlist/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} folklora.lt * [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/apbrinojamais-ideju-generators-dzintars-klavins.a103961/ Apbrīnojamais ideju ģenerators Dzintars Kļaviņš] klasika.lsm.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kļaviņš, Dzintars}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lībiešu kultūra]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] quh3ox0i60ust0z8g5n7t7hdicko9ld 4 415707 4547368 4546843 2026-11-09T18:01:06Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4547368 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|11|09||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200417}}] | {{formatnum:1691}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13751}}] | 2009-02-13 | 2026-11-09 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176622}}] | {{formatnum:9701}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8175}}] | 2007-12-03 | 2026-11-09 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:117196}}] | {{formatnum:10412}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1964}}] | 2009-10-02 | 2026-11-09 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115870}}] | {{formatnum:7792}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10032}}] | 2007-11-24 | 2026-11-09 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:90230}}] | {{formatnum:7961}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6841}}] | 2005-10-30 | 2026-11-08 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74441}}] | {{formatnum:9964}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2208}}] | 2009-05-24 | 2026-11-08 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69042}}] | {{formatnum:1520}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-11-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:407}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54913}}] | {{formatnum:7693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6611}}] | 2018-06-22 | 2026-11-09 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50921}}] | {{formatnum:5581}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-11-09 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50916}}] | {{formatnum:6826}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3317}}] | 2007-04-26 | 2026-11-09 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49456}}] | {{formatnum:1369}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3556}}] | 2006-05-03 | 2026-11-09 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45702}}] | {{formatnum:5597}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1660}}] | 2015-03-11 | 2026-11-08 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45676}}] | {{formatnum:785}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1827}}] | 2008-11-29 | 2026-11-09 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39908}}] | {{formatnum:4014}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:790}}] | 2013-03-30 | 2026-11-09 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33268}}] | {{formatnum:9925}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5251}}] | 2023-01-18 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32981}}] | {{formatnum:4000}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:715}}] | 2020-05-10 | 2026-11-08 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29754}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27894}}] | {{formatnum:4979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:949}}] | 2015-08-30 | 2026-11-09 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:25}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23796}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1275}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16192}}] | {{formatnum:1381}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-11-03 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15835}}] | {{formatnum:3192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1438}}] | 2014-07-27 | 2026-11-08 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15390}}] | {{formatnum:2139}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2038}}] | 2005-07-30 | 2026-10-29 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14645}}] | {{formatnum:467}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-11-03 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14274}}] | {{formatnum:503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13551}}] | {{formatnum:820}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-11-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11103}}] | {{formatnum:1798}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}] | 2021-07-27 | 2026-11-07 |- | 39. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:253}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10302}}] | {{formatnum:333}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-11-07 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6822}}] | {{formatnum:265}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-11-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:282}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:404}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}] | {{formatnum:78}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5106}}] | {{formatnum:1227}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-11-08 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5071}}] | {{formatnum:182}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-11-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] tr6slvlwr3u7ke7vu39wq2bl65psiki 0 416407 4547714 3805484 2026-11-10T11:16:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547714 wikitext text/x-wiki [[Attēls:TheChainsmokersTakeaway.jpg|thumb|200px|[[The Chainsmokers]] singla "Takeaway" vāka noformējums. Singls topā pirmo vietu ieguva 7 nedēļas.]] '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]]<ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots, apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2019. gads|2019]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā par dziesmām ir balsots, visas balsis pēc noteikta algoritma tiek summētas, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00, ar atkārtojumu svētdienā plkst. 16.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trim dziesmām, savukārt, reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmē, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. {{EHR topa statistika | nosaukums = 2019. gada Top 40 statistika | logo = | logo izmērs = | dziesmu skaits = 245 | dziesmu sk top10 = 120 | ned 1sk1 = 7 | ned 1dz1 = [[Shawn Mendes]] & [[Camila Cabello]] — Senorita<br />[[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] — Takeaway | ned 1sk2 = 6 | ned 1dz2 = [[Imagine Dragons]] — Bad Liar | ned 1sk3 = 4 | ned 1dz3 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — SOS | ned 10sk1 = 20 | ned 10dz1 = [[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] — Takeaway | ned 10sk2 = 17 | ned 10dz2 = [[Ed Sheeran]] feat. [[Khalid]] — Beautiful People<br />[[Imagine Dragons]] — Bad Liar | ned 10sk3 = 16 | ned 10dz3 = [[Sam Smith]] — How Do You Sleep? | ned 40sk1 = 28 | ned 40dz1 = [[Meduza]] feat. [[Goodboys]] — Piece Of Your Heart<br />[[Lil Nas X]] feat. [[Billy Ray Cyrus]] — [[Old Town Road]] | ned 40sk2 = 27 | ned 40dz2 = [[Lewis Capaldi]] — Someone You Loved<br />[[Mabel]] — Don't Call Me Up<br />[[Tiesto]] & [[Jonas Blue]], [[Rita Ora]] — Ritual | ned 40sk3 = 25 | ned 40dz3 = [[Ed Sheeran]] feat. [[Khalid]] — Beautiful People | jaun sk1 = 2 | jaun dz1 = [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] — SOS | jaun sk2 = 3 | jaun dz2 = [[Lost Frequencies]] feat. [[Flynn]] — Recognise | jaun sk3 = 4 | jaun dz3 = [[Shawn Mendes]] — If I Can't Have You<br />[[Tweny One Pilots]] — Chlorine<br />[[Kygo]] feat. [[Rita Ora]] — Carry On }} [[Attēls:EdSheeranBeautifulPeople.jpg|thumb|200px|[[Ed Sheeran]] singla "Beautiful People" vāka noformējums.]] [[Attēls:LilNasXOldTownRoad.jpg|thumb|200px|[[Lil Nas X]] singls "[[Old Town Road]]" topā pavadīja 28 nedēļas.]] [[Attēls:MeduzaPieceOfYourHeart.jpg|thumb|200px|[[Meduza]] singla "Piece Of Your Heart" vāka noformējums.]] [[Attēls:SamSmithHowDoYouSleep.jpg|thumb|200px|[[Sam Smith]] singla "How Do You Sleep?" vāka noformējums.]] == 1. vietas dziesmu saraksts == {| class="wikitable" border=1 style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef;" | Datums !width="320" style="background:#efefef;" | Izpildītājs !width="320" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | [[4. janvāris]] ||[[Imagine Dragons]] |Bad Liar |- | [[11. janvāris]] ||[[Robins Šulcs|Robin Schulz]] feat. [[Erika Sirola]]||Speechless |- | [[18. janvāris]] ||[[Dua Lipa]] feat. [[Blackpink]] |Kiss And Make Up |- | [[25. janvāris]] ||[[Ava Max]]||Sweet But Psycho |- | [[1. februāris]] || Ava Max || Sweet But Psycho |- | [[8. februāris]] || [[Imagine Dragons]] || Bad Liar |- | [[15. februāris]] || [[Sam Smith]] feat. [[Normani]] || Dancing With A Stranger |- | [[22. februāris]] || [[Imagine Dragons]] || Bad Liar |- | [[1. marts]] || Imagine Dragons || Bad Liar |- | [[8. marts]] || Imagine Dragons || Bad Liar |- | [[15. marts]] ||Imagine Dragons |Bad Liar |- | [[22. marts]] || [[Jonas Brothers]] || Sucker |- | [[29. marts]] ||Jonas Brothers |Sucker |- | [[5. aprīlis]] || [[Twenty One Pilots]] || Chlorine |- | [[12. aprīlis]] || Twenty One Pilots || Chlorine |- | [[19. aprīlis]] ||[[Lil Peep]] & [[ILoveMakonnen]] feat. [[Fall Out Boy]] |I've Been Waiting |- | [[26. aprīlis]] || [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] | SOS |- | [[3. maijs]] ||Avicii feat. Aloe Blacc |SOS |- | [[10. maijs]] || Avicii feat. Aloe Blacc |SOS |- | [[17. maijs]] || [[Jonas Brothers]] || Sucker |- | [[24. maijs]] ||[[Lil Peep]] & [[ILoveMakonnen]] feat. [[Fall Out Boy]] |I've Been Waiting |- | [[31. maijs]] || [[Ed Sheeran]] feat. [[Justin Bieber]] || I Don't Care |- | [[7. jūnijs]] ||Ed Sheeran feat. Justin Bieber |I Don't Care |- | [[14. jūnijs]] || [[Avicii]] feat. [[Aloe Blacc]] || SOS |- | [[21. jūnijs]] || [[Ed Sheeran]] feat. [[Justin Bieber]] || I Don't Care |- | [[28. jūnijs]] || [[Tiësto]], [[Jonas Blue]] & [[Rita Ora]] || Ritual |- | [[5. jūlijs]] ||[[Šons Mendess|Shawn Mendes]] & [[Camila Cabello]]|| Señorita |- | [[12. jūlijs]] ||Shawn Mendes & Camila Cabello |Señorita |- | [[19. jūlijs]] || Shawn Mendes & Camila Cabello|| Señorita |- | [[26. jūlijs]] || Shawn Mendes & Camila Cabello || Señorita |- | [[2. augusts]] || Shawn Mendes & Camila Cabello || Señorita |- | [[9. augusts]] || Shawn Mendes & Camila Cabello | Señorita |- | [[16. augusts]] ||Shawn Mendes & Camila Cabello |Señorita |- | [[23. augusts]] ||[[Sems Smits|Sam Smith]] |How Do You Sleep |- | [[30. augusts]] ||[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] feat. [[Khalid]]|| Beautiful People |- | [[6. septembris]] || [[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] || Takeaway |- | [[13. septembris]] || The Chainsmokers & Illenium feat. Lennon Stella | Takeaway |- | [[20. septembris]] ||[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] feat. [[Khalid]]|| Beautiful People |- | [[27. septembris]] || [[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] || Takeaway |- | [[4. oktobris]] || The Chainsmokers & Illenium feat. Lennon Stella | Takeaway |- | [[11. oktobris]] ||The Chainsmokers & Illenium feat. Lennon Stella |Takeaway |- | [[18. oktobris]] ||The Chainsmokers & Illenium feat. Lennon Stella | Takeaway |- | [[25. oktobris]] || [[Regard]] || Ride It |- | [[1. novembris]] ||[[Eds Šīrans|Ed Sheeran]] feat. [[Kamila Kaveljo|Camila Cabello]] & [[Cardi B]] |South of the Border |- | [[8. novembris]] ||[[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] |Takeaway |- | [[15. novembris]] ||[[Regard]] |Ride It |- | [[22. novembris]] ||[[Maroon 5]]|| Memories |- | [[29. novembris]] || [[Regard]] || Ride It |- | [[6. decembris]] || [[Post Malone]] | Circles |- | [[13. decembris]] || [[Mariah Carey]] | All I Want For Christmas Is You |- | [[20. decembris]] || [[Wham!]] || Last Christmas |- |[[27. decembris]] |[[Dua Lipa]] |Don't Start Now |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2019. gads mūzikā]] jl574o92sjrexaqpjm69z4y1li6kf30 0 418297 4547467 3273360 2026-11-09T22:03:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547467 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = [[Cīņas sports]] | games = 1936. gada Vasaras | image = Bundesarchiv B 145 Bild-P018933, Berlin, Deutschlandhalle.jpg | image_size = 200px | caption = | venue = Berlīne, ''Deutschlandhalle'' | dates = {{dat||8|2|N}} — {{dat||8|9|N}} | competitors = 200 | nations = 29 | teams = | prev = [[Cīņas sports 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| 1932]] | next = [[Cīņas sports 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948 ]] }} '''[[Cīņas sports]] [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 32 olimpiādes programmā iekļautajiem sporta veidiem. Tā sacensības notika [[Berlīne|Berlīnē]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] no 2. līdz 5. augustam, [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] no 6. līdz 9. augustam. Kopā cīņas sportā tika sadalīti 14 medaļu komplekti.<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1936/WRE/ Olimpiādes rezultāti cīņas sportā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091011224513/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1936/WRE/ |date={{dat|2009|10|11||bez}} }} {{en ikona}}</ref> No Latvijas cīkstoņiem olimpiādes grieķu-romiešu cīņas sacensībās piedalījās [[Edvīns Bietags]] — 2. vieta pussmagajā svarā, [[Krišjānis Kundziņš]] — 5.vieta spalvas svarā un [[Alberts Zvejnieks]] — dalīta 7. vieta smagajā svarā. == Medaļnieki == === Brīvā cīņa === {| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}} |- | Gaiļa svars |{{flaga|Ungārija|1920}} [[Edens Zombori]] |{{flaga|ASV|1912}} [[Ross Flads]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Johanness Herberts]] |- | Spalvas svars |{{Flaga|FIN}} [[Kustā Pihlajameki]] |{{flaga|ASV|1912}} [[Frānsiss Milards]] |{{Flaga|SWE}} [[Gesta Frēndforss]] |- | Vieglais svars |{{flaga|Ungārija|1920}} [[Kāroli Kārpāti]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Volfgangs Ērls]] |{{Flaga|FIN}} [[Hermanni Pihlajameki]] |- | Pusvidējais svars |{{flaga|ASV|1912}} [[Frenks Luiss]] |{{Flaga|SWE}} [[Tūre Andešons]] |{{flaga|Kanāda|1921}} [[Džo Šleimers]] |- | Vidējais svars |{{Flaga|FRA}} [[Emils Pualvē]] |{{flaga|ASV|1912}} [[Ričards Voliva]] |{{Flaga|TUR}} [[Ahmets Kirečči]] |- | Pussmagais svars |{{Flaga|SWE}} [[Knūts Fridels]] |{{Flaga|EST}} [[Augusts Neo]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Ērihs Zīberts]] |- | Smagais svars |{{Flaga|EST}} [[Kristjans Palusalu]] |{{Flaga|TCH}} [[Josefs Klapuhs]] |{{Flaga|FIN}} [[Jalmars Nīstrems]] |} === Grieķu-romiešu cīņa === {| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}} |- | Gaiļa svars |{{flaga|Ungārija|1920}} [[Mārtons Lērincs]] |{{Flaga|SWE}} [[Egons Svensons]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Jākobs Brendels]] |- | Spalvas svars |{{Flaga|TUR}} [[Jašars Erkans]] |{{Flaga|FIN}} [[Ārne Reini]] |{{Flaga|SWE}} [[Einars Kārlsons]] |- | Vieglais svars |{{Flaga|FIN}} [[Lauri Koskela]] |{{Flaga|TCH}} [[Jozefs Herda]] |{{Flaga|EST}} [[Voldemārs Veli]] |- | Pusvidējais svars |{{Flaga|SWE}} [[Rūdolfs Svedbergs]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Fricis Šēfers]] |{{Flaga|FIN}} [[Eino Virtanens]] |- | Vidējais svars |{{Flaga|SWE}} [[Ivars Jūhansons]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Ludvigs Šveikerts]] |{{flaga|Ungārija|1920}} [[Jožefs Palotāšs]] |- | Pussmagais svars |{{Flaga|SWE}} [[Aksels Kadjē]] |{{Flaga|LAT}} [[Edvīns Bietags]] |{{Flaga|EST}} [[Augusts Neo]] |- | Smagais svars |{{Flaga|EST}} [[Kristjans Palusalu]] |{{Flaga|SWE}} [[Jons Nīmans]] |{{Flaga|Vācija|Nazi}} [[Kurts Hornfišers]] |} == Medaļu sadalījums starp valstīm == {| {{RankedMedalTable|nation-width=200px}} |- | 1 ||align=left| {{ValstsOS|SWE|1936. gada vasaras}} || 4 || 3 || 2 || 9 |- | 2 ||align=left| {{ValstsOS|HUN|1936. gada vasaras}} || 3 || 0 || 1 || 4 |- | 3 ||align=left| {{ValstsOS|FIN|1936. gada vasaras}} || 2 || 1 || 3 || 6 |- | 4 ||align=left| {{ValstsOS|EST|1936. gada vasaras}} || 2 || 1 || 2 || 5 |- | 5 ||align=left| {{ValstsOS|USA|1936. gada vasaras}} || 1 || 3 || 0 || 4 |- | 6 ||align=left| {{ValstsOS|TUR|1936. gada vasaras}} || 1 || 0 || 1 || 2 |- | 7 ||align=left| {{ValstsOS|FRA|1936. gada vasaras}} || 1 || 0 || 0 || 1 |- | 8 ||align=left| {{ValstsOS|GER|1936. gada vasaras}} || 0 || 3 || 4 || 7 |- | 9 ||align=left| {{ValstsOS|TCH|1936. gada vasaras}} || 0 || 2 || 0 || 2 |- | 10 ||align=left| {{ValstsOS|LAT|1936. gada vasaras}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 11 ||align=left| {{ValstsOS|CAN|1936. gada vasaras}} || 0 || 0 || 1 || 1 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Starptautiskās olimpiskās komitejas rezultātu datubāze.] * [https://web.archive.org/web/20160912023356/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1936/1936v2sum.pdf Offizieller Bericht der Sommerspiele 1936] (PDF, 73,9 MB) {{Cīņas sports vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1936. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|1936]] 1us4hobr2pmkiul44gyah7mwpl21ggd 0 420542 4547560 4445289 2026-11-10T05:27:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547560 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste|vārds=Džeiks Debrasks|vārds_orig=''Jake DeBrusk''|attēls=Jake DeBrusk Boston Bruins 2017.jpg|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1996|10|17}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=183 [[centimetrs|cm]]|svars=85 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2016|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]]|numurs=74|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=14., 1. kārtā|dr_gads=[[2015. gada NHL drafts|2015]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Bostonas "Bruins"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=|taut 1=<!------ Papildinformācija ------>|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2023|3|4||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Džeiks Debrasks''' ({{Val|en|Jake DeBrusk}}, dzimis {{Dat|1996|10|17}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2023) Debrasks spēlē [[NHL]] komandā [[Bostonas "Bruins"]]. 2022. gada 5. jūlijā tika ziņots, ka Debrasks atsauca savu aizmainīšanas pieprasījumu.<ref>{{Cite web|url=https://www.nbcsportsboston.com/nhl/boston-bruins/report-jake-debrusk-rescinds-trade-request-from-bruins/259135/|title=Report: Jake DeBrusk rescinds trade request from Bruins|date=2022. gada 5. jūl.}}</ref> Ziņojums tika publicēts neilgi pēc tam, kad "Bruins" atlaida galveno treneri [[Brūss Kesidijs|Brūsu Kesidiju]], radot jautājumus, vai Kesidijs bija faktors Debraska maiņas pieprasījumā un vēlākajā tā atcelšanā. Debrasks šīs baumas ne apstiprināja, ne noliedza, kad viņam par to jautāja vēlāk starpsezonā kapteiņa prakses laikā.<ref>{{Cite web|url=https://nesn.com/2022/09/why-did-jake-debrusk-rescind-trade-request-from-bruins-this-summer/|title=Why Did Jake DeBrusk Rescind Trade Request From Bruins?|first=Lauren|last=Campbell|date=2022. gada 13. sept.|access-date=2023. gada 4. Marts|archive-date=2023. gada 16. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20230116173645/https://nesn.com/2022/09/why-did-jake-debrusk-rescind-trade-request-from-bruins-this-summer/}}</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Edmontonā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Debrasks, Džeiks}} g8zuw5sl2e6m4kv9ic9dcwnpfy0m80s 0 421602 4547510 4527270 2026-11-10T01:52:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547510 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gobiusculus_flavescens.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Gobiiformes | kārta_lv = Jūrasgrunduļveidīgās | dzimta = Gobiidae | dzimta_lv = Jūrasgrunduļu dzimta | ģints = Gobiusculus | ģints_lv = Divplankumu jūrasgrunduļi | ģints_r = Divplankumu jūrasgrundulis | suga = Gobiusculus flavescens | suga_lv = Divplankumu jūrasgrundulis | binomial = Gobiusculus flavescens <small>([[Johan Christian Fabricius|Fabricius]], 1779)</small> | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Gobius flavescens'' *''Coryphopterus flavescens'' *''Gobius ruuthensparri'' }} '''Divplankumu jūrasgrundulis''' (''Gobiusculus flavescens'') ir viena no [[jūrasgrunduļu dzimta]]s (''Gobiidae'') zivju sugām, kas ir vienīgā suga '''divplankumu jūrasgrunduļu ģintī''' (''Gobiusculus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Perciformes&famcode=405&subfamily=Gobiinae&genus=Gobiusculus&areacode=&c_code=&depth=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species |title=Fish Base: Genus: Gobiusculus |access-date={{dat|2019|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250222161445/https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Perciformes&famcode=405&subfamily=Gobiinae&genus=Gobiusculus&areacode=&c_code=&depth=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species}}</ref> Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs. Saimnieciskas nozīmes nav.<ref name=fish>[https://www.fishbase.se/summary/gobiusculus-flavescens Fish Base: Gobiusculus flavescens (Fabricius, 1779) Two-spotted goby]</ref> == Izplatība == Divplankumu jūrasgrundulis izplatīts [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] austrumos no [[Spānija]]s ziemeļiem līdz [[Fēru salas|Fēru salām]] un [[Vestfjords|Vestfjordam]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], un Baltijas jūras rietumdaļai.<ref name=fish/><ref name=lv/> Nav sastopams [[Ziemeļjūra]]s dienvidaustrumos. Retumis novērots [[Vidusjūra|Vidusjūrā]].<ref name=fish/><ref name=marl/> == Baltijas jūrā un Latvijā == [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] divplankumu jūrasgrundulis austrumu virzienā sastopams līdz [[Botnijas līcis|Botnijas līcim]] un [[Somu līcis|Somu līča]] vidusdaļai. Tā ir visretāk sastopamā [[jūrasgrunduļi|jūrasgrunduļu]] suga Baltijas jūrā. [[Latvija]]s piekrastē ļoti rets, līdz šim konstatēts vienu reizi 1989. gadā [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]].<ref name=lv>[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/gobiusculus-flavescens-fabr/ Latvijas Daba: Divplankumu jūrasgrundulis]</ref> Kopš 1995. gada suga iekļauta Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] reto sugu kategorijā.<ref name=lv/> == Izskats == [[Attēls:Bass_Rock_-_Two-spotted_Goby_(Gobiusculus_flavescens)_(15496722789).jpg|thumb|left|240px|Tēviņam aiz krūšu spuras atrodas vēl otrs nedaudz mazaks tumšs plankums]] Divplankumu jūrasgrundulis ir neliels [[jūrasgrunduļi|jūrasgrundulis]] ar slaidu, cigārveidīgu ķermeni. Garums līdz 4—6 [[centimetrs|cm]]. [[acs|Acis]] laterālas atšķirībā no citiem jūrasgrunduļiem. Lūpas biezas. Uz muguras divas [[spura]]s ar sarkanām un gaiši zilām joslām: pirmā spura noapaļota ar 7 mīkstiem stariem. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni. [[Aste]]s stumbrs slaids, spura viegli mēnesveidīga ar sarkanām sķērsjoslām. Ķermeni sedz ktenoīdas [[zvīņas]]. Ķermenis tumši sarkanīgi brūns vai zaļganbrūns ar gaišāku sedlveida plankumu rindu (parasti četri plankumi), pavēdere nedaudz gaišāka. Pie astes spuras katrā pusē tumšs plankums ar baltu apmali. [[tēviņš|Tēviņam]] zem pirmās muguras spuras (aiz krūšu spurām) atrodas vēl otrs nedaudz mazāks tumšs plankums. Uz sāniem gar viduslīniju gaiši zilu punktu rinda. Nārsta laikā punktiņi tēviņam kļūst īpaši koši un spilgti.<ref name=fish/><ref name=lv/><ref name=marl>[https://www.marlin.ac.uk/species/detail/1871 MarLIN: Two spotted goby (Gobiusculus flavescens)]</ref><ref name=gate/> == Īpašības == Divplankumu jūrasgrundulis ir puspelaģiska jūras zivs. Uzturas piekrastē līdz 15—20 [[metrs|m]] dziļumā, galvenokārt [[brūnaļģes|brūnaļģu]] (''Laminaria'') un [[jūraszāles|jūraszāļu]] (''Zostera'') audzēs vai virs ar jūraszālēm apaugušiem akmeņiem. Veido vaļīgus bariņus.<ref name=fish/><ref name=lv/><ref name=marl/> == Barība == Divplankumu jūrasgrundulis barojas ar [[zooplanktons|zooplanktonu]], pamatbarība pelaģiskie [[vēžveidīgie]] (piemēram, [[airkājvēži]], [[sānpeldvēži]] un [[šķeltkājvēži]]), [[moluski]] un vēžveidīgo [[kāpuri]].<ref name=fish/><ref name=lv/> == Vairošanās == Dzimumgatavību divplankumu jūrasgrundulis sasniedz pirmajā gadā, kad tā garums ir 3—4,5 cm. Nārsto vasaras sākumā. Tēviņš kļūst teritoriāls un [[smiltis|smiltīs]] veido ligzdu — izrok nelielu iedobi, parasti zem akmeņiem vai tukšām gliemeņu čaulām, vai starp jūraszālēm. Tad tēviņš uz ligzdu aicina [[mātīte]]s. Vienā ligzdā var būt ikri no vairākām mātītēm. [[Ikri]] bumbierveidīgi, apmēram 1 [[milimetrs|mm]] gari. Pēc iznēršanas pielīp pie substrāta, ikru attīstība ilgst apmēram 10 dienas. Tēviņš ligzdu apsargā, līdz izšķiļas kāpuri. Mazuļi ziemu pavada nedaudz dziļākos ūdeņis, bet pieaugušie īpatņi pēv vairošanās sezonas mirst.<ref name=fish/><ref name=lv/><ref name=gate>[http://www.luontoportti.com/suomi/en/kalat/two-spotted-goby Nature gate: Two-spotted goby]</ref> Divplankumu jūrasgrundulis dzīvo līdz 2 gadiem.<ref name=fish/><ref name=lv/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.iucnredlist.org/species/18159817/45115667 IUCN: Two-spotted Goby] * [http://www.habitas.org.uk/marinelife/species.asp?item=ZG7280 Marine Life: Two-spotted Goby] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920005524/http://www.habitas.org.uk/marinelife/species.asp?item=ZG7280 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://species-identification.org/species.php?species_group=fnam&id=1619 Marine Species: Two-spotted goby (Gobiusculus flavescens)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200927110206/http://species-identification.org/species.php?species_group=Fnam&id=1619 |date={{dat|2020|09|27||bez}} }} [[Kategorija:Jūrasgrunduļu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] 1dt1m76ogdzlxm8kgdj0d70r272e5nu 0 421702 4547663 4359377 2026-11-10T09:21:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547663 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | divīzija = Acanthopterygii | divīzija_lv = Dzelkņstarzivis | kārta = Gobiiformes | kārta_lv = Jūrasgrunduļveidīgās | dzimta = Odontobutidae | dzimta_lv = Saldūdens eleotrisu dzimta | ģints = Micropercops | ģints_lv = Mazie eleotrisi | suga = Micropercops swinhonis | suga_lv = Eleotriss | binomial = Micropercops swinhonis <small>([[Albert Günther|Günther]], 1873)</small> | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Hypseleotris swinhonis'' *''Hypseleotris swinhornis'' *''Eleotris swinhonis'' }} '''Eleotriss''' (''Micropercops swinhonis'') ir viena no [[saldūdens eleotrisu dzimta]]s (''Odontobutidae'') zivju sugām,<ref name=fish>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Perciformes&famcode=549&subfamily=&genus=Micropercops&areacode=&c_code=&depth=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species |title=Fish Base: Genus: Micropercops |access-date={{dat|2019|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124111454/https://www.fishbase.de/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Perciformes&famcode=549&subfamily=&genus=Micropercops&areacode=&c_code=&depth=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species}}</ref> kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] — [[Ķīna]]s austrumus, [[Korejas pussala]]s rietumus un [[Japāna|Japānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/summary/Micropercops-swinhonis.html |title=Fish Base: Micropercops swinhonis |access-date={{dat|2019|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250124110219/https://www.fishbase.de/summary/Micropercops-swinhonis.html }}</ref> == Izplatība == Eleotriss plaši izplatīts Ķīnas austrumu iekšzemes [[upe|upēs]] un [[ezers|ezeros]], no [[Amūra]]s baseina [[Sungari]] upes līdz [[Pērļu upe]]s baseinam dienvidaustrumos, areālam aptverot [[Jandzi]] un [[Huanhe]] upju baseinus. Sastopams arī šaurā joslā Korejas pussalas rietumos un Japānā.<ref name=journ>[https://bioone.org/journals/zoological-science/volume-18/issue-1/zsj.18.91/Developmental-Characteristics-of-a-Freshwater-Goby-Micropercops-swinhonis-from-Korea/10.2108/zsj.18.91.full Developmental Characteristics of a Freshwater Goby, Micropercops swinhonis, from Korea]</ref><ref>[http://en.cnki.com.cn/Article_en/CJFDTOTAL-SSDB201703006.htm Population structure and genetic divergence of Micropercops swinhonis]{{Novecojusi saite}}</ref> == Latvijā == Lai arī [[Latvija|Latvijā]] eleotriss līdz šim nav konstatēts, tomēr tas ir ietverts Latvijas zivju sugu sarakstā, tā kā konstatēts [[Lietuva|Lietuvā]] un citās [[Austrumeiropa]]s valstīs.<ref name=ele>[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/hypseleotris-swinhonis-gunther/ Latvijas Daba: Eleotriss]</ref><ref name=lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/eleotridae/ |title=Latvijas Daba: Eleotrisu dzimta |access-date={{dat|2019|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160320200847/http://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/eleotridae/ |archivedate={{dat|2016|03|20||bez}} }}</ref> Neskatoties uz sugas ieceļošanas nejaušo raksturu Austrumeiropā (kopā ar [[amūri|amūriem]] un [[platpieri]]em<ref name=ele/>), pastāvīga populācija nekur nav izveidojusies.<ref>[https://books.google.lv/books?id=M_HRBQAAQBAJ&pg=PA281&lpg=PA281&dq=Micropercops+europe&source=bl&ots=F_Vmreeqr_&sig=ACfU3U3KP7F0r2cbiPCp_h2OxgV7qTIpNA&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjCzeOnyePgAhXwAxAIHe7CCjsQ6AEwCXoECAQQAQ#v=onepage&q=Micropercops%20europe&f=false The Biology of Gobies]</ref> == Izskats == Eleotriss ir neliela zivtiņa ar no sāniem saplacinātu ķermeni un ar 7—13 tumšām šķērssvītrām. Ķermeņa garums 7 [[centimetrs|cm]], svars 1 [[grams|g]]. [[Mute]] ar [[zobi]]em. Lemeškauls bez zobiem, [[galva]] ar porām un sensoriem kanāliem. Ķermeni sedz [[zvīņas]].<ref name=ele/> Muguras spuras divas: pirmā ar dzeloņstariem, otrā ar mīkstiem stariem. Vēdera spuras nav saaugušas kopā.<ref name=lv/> == Ekoloģija == Eleotriss ir [[saldūdens]] zivs, kas pamatā uzturas virs grunts. Var sasniegt 5 gadu vecumu.<ref name=journ/><ref name=ele/> Dzimumgatavību sasniedz, kad tā garums ir 3,5—4 cm. Nārsto no aprīļa vidus līdz jūlija sākumam. Tēviņš kļūst teritoriāls un [[smiltis|smiltīs]] veido ligzdu. Tad tēviņš uz ligzdu aicina [[mātīte]]s. Nārsto vairākas reizes pa porcijām. Mātītes auglība vienā reizē 100—500 sīku, ovālu [[ikri|ikru]] (īsāki par vienu milimetru), kas ir salīdzinoši mazāki kā citiem saldūdens eleotrisiem. Pēc iznēršanas ikri ligzdas pamatnē vienā slānī pielīp pie substrāta, to attīstība ilgst apmēram 12 dienas. Tēviņš ligzdu apsargā, līdz izšķiļas kāpuri, kas ir apmēram 3,7 [[milimetrs|mm]] gari. Kāpura stadija beidzas, kad mazulis sasniedz 16 mm garumu, apmēram pēc mēneša no izšķilšanās brīža.<ref name=journ/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iucnredlist.org/species/169644/6660443 IUCN: Micropercops swinhonis] *[http://www.fishbiosystem.ru/PERCIFORMES/Odontobutidae/Micropercops_swinhonis2.html Micropercops swinhonis (Günther, 1873)] [[Kategorija:Mazie eleotrisi]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] jq0er1kqkb00vcnzwjay9xcvszzxhcp 0 426009 4547340 3598221 2026-11-09T16:32:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547340 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Bobslejs | games = 1976. gada ziemas | image = Bobsleigh pictogram.svg | caption = | venue = [[Insbrukas olimpiskais slīdēšanas centrs]], [[Īglsa]] | dates = {{dat||2|6|N}} — {{dat||2|14|N}} | competitors = 92 (visi vīrieši) | nations = 13 | teams = | prev = [[Bobslejs 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] | next = [[Bobslejs 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] }} '''[[Bobslejs]] [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās Insbrukas olimpiskajā bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē, kas atrodas [[Īglsa|Īglsā]], netālu no Insbrukas. Olimpiskās sacensības notika no [[6. februāris|6.]] līdz [[14. februāris|14. februārim]].<ref name=OfficialReport>{{cite web |title= Final Report – XII. Olympische Winterspiele Innsbruck 1976 |url= http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1976/orw1976.pdf |publisher= LA84 Foundation |work= Organizing Committee for the XIIth Winter Olympic Games 1976 |year= 1976 |accessdate= 1 February 2014 |archive-date= {{dat|2013|11|12||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20131112083812/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1976/orw1976.pdf}}</ref><ref name="SR">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/winter/1976/BOB/ |title=Bobsleigh at the 1976 Innsbruck Winter Games |accessdate=13 April 2018 |work=Sports Reference |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091016121048/http://www.sports-reference.com/olympics/winter/1976/BOB/ |archivedate={{dat|2009|10|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417064933/https://www.sports-reference.com/olympics/winter/1976/BOB/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> Šajā sporta veidā medaļas tika sadalītas divās disciplīnās vīriešiem — [[Bobslejs 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki|divniekos]] un [[Bobslejs 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — četrinieki|četriniekos]]. Kopā šajā sporta veidā piedalījās 92 sportisti no 13 valstīm. Ar medaļām bagātākie bija [[Austrumvācija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēles|Austrumvācijas]] sportisti, kuri vienīgie izcīnīja divas zelta medaļas. Savukārt [[Šveice 1976. gada ziemas olimpiskajās spēles|Šveice]] un [[Rietumvācija 1976. gada ziemas olimpiskajās spēles|Rietumvācija]] katra šajā sporta veidā izcīnīja pa vienai sudraba un bronzas medaļai. == Medaļas == === Medaļnieki === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Informācija !! Ats. |- | '''Divnieki''' | {{ValstsOS|GDR|1976. gada ziemas}} (GDR)<br /><small>[[Meinhards Nēmers]] <br/> [[Bernhards Germeshauzens]]</small> || {{ValstsOS|FRG|1976. gada ziemas}} (FRG)<br /><small>[[Volfgangs Cimmerers]] <br/> [[Manfrēds Šūmanis]]</small> || {{ValstsOS|SUI|1976. gada ziemas}} (SUI)<br /><small>[[Ēriks Šērers]] <br/> [[Zeps Bencs]]</small> || ''[[Bobslejs 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Divnieki|Informācija]]'' || rowspan="2"|<ref>[https://digital.la84.org/digital/collection/p17103coll8/id/20562/rec/45 Results]</ref> |- | '''Četrinieki''' | {{ValstsOS|GDR|1976. gada ziemas}} (GDR)<br /><small>[[Meinhards Nehmers]] <br/> [[Johens Baboks]] <br/> [[Bernhards Germeshauzens]] <br/> [[Bernhards Lēmanis]]</small> || {{ValstsOS|SUI|1976. gada ziemas}} (SUI)<br /><small>[[Ēriks ērers]] <br/> [[Ulrihs Behli]] <br/> [[Rūdolfs Marti]] <br/> [[Zeps Bencs]]</small> || {{ValstsOS|FRG|1976. gada ziemas}} (FRG)<br /><small>[[Volfgangs Cimmerers]] <br/> [[Peters Utcšneiders]] <br/> [[Bodo Bitners]] <br/> [[Manfrēds Šūmanis]]</small> || ''[[Bobslejs 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Četrinieki|Informācija]]'' |} === Medaļu tabula === {| {{RankedMedalTable}} |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|GDR|1976. gada ziemas}} || 2 || — || — || 2 |- | rowspan=2 | 2 || align=left|{{ValstsOS|FRG|1976. gada ziemas}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{ValstsOS|SUI|1976. gada ziemas}} || — || 1 || 1 || 2 |- ! colspan=2| Kopā || 2 || 2 || 2 || 6 |} == Dalības == === Pārstāvētās valstis === 1976. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja sacensībās bija pārstāvētas 13 valstis. Austrumvācijas sportisti pirmo reizi debitēja [[bobslejs|bobslejā]]. ''Iekavās norādīts kopējais sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1976. gada ziemas}} (9) * {{ValstsOS|AUT|1976. gada ziemas}} (10) * {{ValstsOS|GDR|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|TCH|1976. gada ziemas}} (2) * {{ValstsOS|FRA|1976. gada ziemas}} (5) * {{ValstsOS|ITA|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|JPN|1976. gada ziemas}} (4) * {{ValstsOS|CAN|1976. gada ziemas}} (9) * {{ValstsOS|GBR|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|FRG|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|ROM|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|SUI|1976. gada ziemas}} (8) * {{ValstsOS|SWE|1976. gada ziemas}} (4) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Bobslejs olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Sporta veidi 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejs olimpiskajās spēlēs|1976]] inwo1n18c2vjcb2np6u1tclo7djr6bs 0 427619 4547347 4267380 2026-11-09T17:06:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547347 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Борис Евгеньевич Патон'' | attēls =Boris Paton.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Boriss Patons 2010. gadā | dz_gads =1918 | dz_mēnesis =11 | dz_diena =27 | dz_vieta =[[Kijiva]], [[Ukrainas Valsts]] | m_gads = 2020 | m_mēnesis= 8 | m_diena= 19 | m_vieta = [[Kijiva]], {{UKR}} | pilsonība = {{USSR}} → {{UKR}} | tautība = [[ukraiņi|ukrainis]]{{nepieciešama atsauce}} | vecāki = [[Jevgeņijs Patons]], Natālija Patona | darba_vietas = [[Patona Elektrometināšanas institūts]] | alma_mater =[[Kijivas Politehniskais institūts]] | zinātne =[[metalurģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = pētījumi metalurģijā un elektrometināšanā | apbalvojumi = [[Lomonosova Zelta medaļa]] (1980) | paraksts = | piezīmes = }} '''Boriss Patons''' ({{val|uk|Борис Євгенович Патон}}, {{val|ru|Бори́с Евге́ньевич Пато́н}}; dzimis {{dat|1918|11|27}}, miris {{dat|2020|8|19}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ukraina]]s zinātnieks [[metalurģija]]s un metālu tehnoloģiju jomā, tehnisko zinātņu doktors un profesors, divkārtējs [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1969. un 1978. gadā) un [[Ukrainas Varonis]] (1998. gadā), apbalvots ar [[Lomonosova Zelta medaļa|Lomonosova Zelta medaļu]] (1980) un daudziem citiem apbalvojumiem. Boriss Patons kopš 1953. gada bija [[Patona Elektrometināšanas institūts|Patona Elektrometināšanas institūta]] direktors (institūtu 1934. gadā dibināja pēc viņa tēva [[Jevgeņijs Patons|Jevgeņija Patona]] iniciatīvas). Kopš 1962. gada viņš bija [[Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija|Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas]] prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?Z21ID=&I21DBN=EIU&P21DBN=EIU&S21STN=1&S21REF=10&S21FMT=eiu_all&C21COM=S&S21CNR=20&S21P01=0&S21P02=0&S21P03=TRN=&S21COLORTERMS=0&S21STR=Paton_B|title=ПАТОН Борис Євгенович|publisher=http://resource.history.org.ua}}</ref> Boriss Patons bija vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē, kā arī pildīja šo amatu ilgāk no visiem akadēmiju prezidentiem. Patons bija pasaulē vienīgais akadēmijas prezidents, kurš ir dzimis vienā dienā ar šīs akadēmijas dibināšanas dienu (1918. gada 27. novembrī), Viņa tēvs bija akadēmijas viceprezidents. == Biogrāfija == === Ģimene === Boriss Patons piedzima 1918. gada 27. novembrī [[Kijiva|Kijivā]] zinātnieka un inženiera [[Jevgeņijs Patons|Jevgeņija Patona]] (1870—1953) un mājsaimnieces Natālijas Patonas (dzimusi Bude; 1885 — 1971) ģimenē. Viņa Nicā (Francija) dzimušais tēvs bija zinātņu doktors un profesors, vēlāk akadēmiķis, pēc kura iniciatīvas 1934. gadā tika dibināts [[Patona Elektrometināšanas institūts]], kurā viņa darbu vēlāk turpināja dēls. Borisa Patona vectēvs bija [[Krievijas Impērija]]s armijas ģenerālis, [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] dalībnieks [[vācbaltietis]] [[Viktors Bude]] (1836—1903).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwii-soldat.narod.ru/LEGEND/ARTICLES/paton_eo.htm|title=ПАТОН Евгений Оскарович |publisher=wwii-soldat.narod.ru}}</ref> === Darba gaitas === Boriss Patons 1941. gadā pabeidza [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehnisko institūtu]] specialitātē inženieris-elektriķis. Zinātņu kandidāta disertāciju par pētījumiem metināšanas jomā viņš aizstāvēja 1945. gadā, bet doktora disertāciju — 1952. gadā. 1941. gadā Boriss Patons uzsāka darbu kā inženieris rūpnīcas elektrotehniskajā laboratorijā [[Gorkija|Gorkijā]]. 1942. gada viņš sāka strādāt [[Patona Elektrometināšanas institūts|Patona Elektrometināšanas institūtā]]. Sākumā viņš bija jaunākais, pēc tam vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1942 — 1945), pēc tam daļas vadītājs (1945 — 1950), direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1950 — 1953). 1953. gada Boriss Patons kļuva par institūta direktoru. 1960. gados viņš kļuva par populārzinātniskā žurnāla ''[[Nauka i žiznj]]'' redkolēģijas locekli. Patons ir vairāk nekā 1000 publikāciju autors, tai skaitā 20 monogrāfiju, kā arī vairāk nekā 400 izgudrojumu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scholar.google.com/citations?user=1j7J6ZQAAAAJ|title=Boris Y. Paton|publisher=scholar.google.com}}</ref> Viņa zinātniskā darbība saistīta ar pusautomātisko un automātisko metināšanas procesu izpēti, loka metināšanas teorijas izstrādi, loka degšanas un regulēšanas problēmu risināšanu, metināšanas procesa vadību. Viņš ir izstrādājis metināšanas robotus, pētījis metināšanas metalurģiju, izveidojis jaunus metāliskus materiālus. Viņš ir vadījis pētījumus par metināšanas siltuma avotu pielietojumu speciālās kausēšanas iekārtās, kuru rezultātā radās jauna kvalitatīvās metalurģijas nozare — speciālā elektrometalurģija (elektrolīzes, plazmas loka un elektronu staru kausēšana). === Akadēmijas prezidents === Patons kļuva par akadēmiķi 1958. gadā. 1962. gadā viņš kļuva par Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidents. Padomju varas laikā tā bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmija, vēlāk — [[Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija]]. Katru reizi Boriss Patons tika pārvēlēts kā vienīgais kandidāts, bez alternatīviem kandidātiem, arī pēdējā pārvēlēšanas reizē 2015. gadā. Par to izskanēja arī kritiski viedokļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://argumentua.com/stati/paton-moi-shef-no-istina-dorozhe|title=Патон мой шеф, но истина дороже|publisher=argumentua.com|access-date={{dat|2019|04|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190425193333/http://argumentua.com/stati/paton-moi-shef-no-istina-dorozhe|archivedate={{dat|2019|04|25||bez}}}}</ref> Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidenta vēlēšanās, kas bija paredzētas 2020. gada 16. aprīlī, Patons savu kandidatūru vairs neiesniedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crimea.ria.ru/world/20200325/1118087187/Konets-epokhi-101-letniy-Boris-Paton-pokidaet-post-glavy-Akademii-nauk-Ukrainy-.html|title=Конец эпохи: 101-летний Борис Патон покидает пост главы Академии наук Украины|publisher=crimea.ria.ru}}</ref> Ir zināms, ka, būdams Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā, 1970. un 1980. gados Patons centās pārliecināt padomju varas iestādes nebūvēt [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostaciju]], tomēr viņa iebildumi netika ņemti vērā.<ref>[https://books.google.lv/books?id=23b64xeqUnEC&pg=PA90&dq=Borys+Paton&hl=nl&ei=EbN-TYP0AseXOq3c7MUK&sa=X&oi=book_result&ct=result&redir_esc=y#v=onepage&q=Borys%20Paton&f=false Controlling Technology:Ethics and the Responsible Engineer] by Stephen H. Unger, [[Wiley-Interscience]], 1994, {{ISBN|978-0-471-59181-8}} (page 90)</ref><ref>[https://books.google.com/books?id=iPCPxwubpYUC&printsec=frontcover&dq=The+Ukrainian+Resurgence.&source=bl&ots=NyXUewKWgD&sig=qFRrwT3UnNXl2K0tmRgi1vUX8qQ&hl=nl&ei=bLh-TfPxI5CYOoeGyesK&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBgQ6AEwAA#v=onepage&q=Paton&f=false The Ukrainian Resurgence] by Bohdan Nahaylo, C. Hurst & Co, 1999, {{ISBN|1-85065-168-X}} (page 48)</ref> === Politiskā darbība === Padomju varas laikā Boriss Patons ir bijis [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāts (no 1962. līdz 1989. gadam), Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis (1963 — 1980), [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] loceklis (1966 — 1991). Viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus un goda nosaukumus. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas Patons bija pirmais, kuram tika piešķirts [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varoņa]] goda nosaukums (1998. gadā), atzīstot viņa zinātnisko ieguldījumu metalurģijā un elektrometināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zakon.rada.gov.ua/cgi-bin/laws/main.cgi?nreg=1317%2F98|title=Про нагородження відзнакою Президента України "Герой України"|publisher=zakon.rada.gov.ua|access-date={{dat|2019|04|25||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210719202831/https://zakon.rada.gov.ua/cgi-bin/laws/main.cgi?nreg=1317/98}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://resource.history.org.ua/cgi-bin/eiu/history.exe?&I21DBN=EIU&P21DBN=EIU&S21STN=1&S21REF=10&S21FMT=eiu_all&C21COM=S&S21CNR=20&S21P01=0&S21P02=0&S21P03=TRN=&S21COLORTERMS=0&S21STR=Natsionalna_akademiia Патон] Ukrainas vēstures enciklopēdija {{ru icon}} * [https://web.archive.org/web/20190501132748/http://www.nas.gov.ua/EN/Presidium/Pages/default.aspx Presidium] Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas mājaslapa {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Patons, Boriss}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS zinātnieki]] [[Kategorija:PSRS inženieri]] [[Kategorija:Izgudrotāji]] [[Kategorija:Ukrainas zinātnieki]] [[Kategorija:Ukrainas inženieri]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] [[Kategorija:Ukrainas varoņi]] 68fj5uxl3fj7xpdvj4psy066w57kbzw 0 429461 4547312 4512305 2026-11-09T15:25:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547312 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = Betsafe Latvija | location = Malta | website = {{URL|https://www.betsafe.lv/lv}} | products = sporta totalizators, interneta kazino, pokera istaba | industry = interneta azartspēles | logo = [[Attēls:Betsafe-logo.png|200px]] | parent = ''Betsson AB'' | foundation = {{dat|2006}} }} '''''Betsafe''''' ir [[Interneta azartspēles|interneta azartspēļu]] vietne, kurā ir pieejams sporta [[totalizators]], interneta [[kazino]] un [[Pokers|pokera]] istaba. ''Betsafe'' pieder publiskai [[akciju sabiedrība]]i ''Betsson AB'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssongroup.com/what-we-do/|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> kuras akcijas tiek kotētas [[Nasdaq Stockholm|Stokholmas fondu biržā]]. ''Betsafe'' ir azartspēļu licences [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Malta|Maltā]]. == ''Betsafe'' Latvija == ''Betsafe'' Latvijas vietne pieder ''[[Betsson AB]]'' meitas kompānijai ''Latsson Licensing'' SIA. 2017. gada 2. maijā sporta likmju portāls ''Triobet'' iepazīstināja ar starptautiski pazīstamo ''Betsafe'' zīmolu, kas ir ''Betsson'' grupas licencēts pārstāvis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. ''Betsafe'' ir vienīgā licencētā internacionālā azartspēļu vietne Baltijā.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == ''Betsafe'' zīmols<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssonab.com/index.php/en/history|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> radīts 2006. gadā, kad [[Norvēģija|Norvēģijā]], satiekoties totalizatora un sporta entuziastiem, tika izveidots strauji augošs uzņēmums azartspēļu uzņēmumiem. Sākotnēji kompānijai bija biroji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Maltā. 2011. gadā, kad ''Betsafe'' strādāja 130 darbinieku un tika apkalpoti klienti vairāk kā 100 pasaules valstīs, ''Betsafe'' savā īpašumā pārpirka viens no [[Ziemeļeiropa]]s lielākajiem azartspēļu uzņēmumiem ''Betsson AB''. == Sponsorēšana == Pašlaik sportā ārpus Latvijas robežām tiek atbalstīts [[Formula 1|F1]] braucējs, soms [[Kimi Reikenens]] un ''[[Alfa Romeo]]'' komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/|title=Betsafe zīmols kļūst par Kimi Raikonena un Alfa Romeo Racing oficiālo sporta un derību partneri|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527143441/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/}}</ref> Tāpat [[autosports|autosportā]] atbalsta arī igauņu autosportistu, [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] rallija braucēju [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkl.lt/|title=Betsafe LKL|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Lietuvas basketbolā Betsafe bija četru [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgas]] komandu ar zīmolu ''Betsafe-LKL'' titulsponsors, kā arī sponsorēja [[Lietuvas Basketbola federāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/2256560/lazybu-reklamos-draudimo-matematika-kas-netektu-milijonu|title=Lažybų reklamos draudimo matematika – kas netektų milijonų?|last=Cubera|first=Paulius|website=lrt.lt|access-date=2026-08-20|date=2024-04-23|language=lt}}</ref> Līgums ar līgu tika pagarināts vēl uz trim gadiem 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2022/10/06/122368/betsafe-lkl-extends-sponsorship-deal-with-betsafe/|title=Betsafe-LKL Extends Sponsorship Deal with Betsafe - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-20|date=2022-10-06|language=en-GB}}</ref> Sponsorēšana tika nodota tās mātesuzņēmumam [[Betsson]] 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lkl.lt/straipsniai/8418/pristatytas-naujasis-lkl-kuria-remia-betsson-sezonas|title=Pristatytas naujasis LKL, kurią remia Betsson, sezonas - LKL.LT|website=lkl.lt|access-date=2026-08-20}}</ref> [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas sieviešu basketbola līga]] arī saņem Betsafe sponsorējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrytas.lt/sportas/krepsinis/2023/01/10/news/baltijos-moteru-krepsinio-lyga-peremusi-lkf-surado-jai-remeja-25757406|title=Baltijos moterų krepšinio lygą perėmusi LKF surado jai rėmėją|website=www.lrytas.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}</ref> Arī [[BK Liepāja]] Latvijas Basketbola līgā saņēma sponsorējumu no ''Betsafe'' 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-triobet-partop-par-betsafe-liepaja/|title=&quot;Liepāja&quot;/&quot;Triobet&quot; pārtop par &quot;Betsafe&quot;/&quot;Liepāja&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/betsafeliepaja-jaunaja-sezona-palausies-uz-jaunajiem-latvijas-basketbolistiem.a246841/|title=«Betsafe/Liepāja» jaunajā sezonā paļausies uz jaunajiem Latvijas basketbolistiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Latvijā tiek atbalstīti pludmales volejbolisti [[Aleksandrs Samoilovs]] un [[Jānis Šmēdiņš]], cīņu sportists [[Zaurs Džavadovs|Zaurs Dāvadovs]], basketbola klubs “Jūrmala/Betsafe”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/participating-teams/4949/jurmala-betsafe|title=Jūrmala / Betsafe|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> un florbola klubs “Betsafe Ulbroka”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.floorball.lv/lv/2017/chempionats/vv/komanda/26-betsafe-ulbroka|title=Betsafe Ulbroka|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2021. gada martā ''Betsafe'' uzsāka sadarbību ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgas]] klubu “[[Riga FC]]”, kļūstot par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā ''Betsafe'' uzsāka sadarbību ar jaunizveidoto Rīgas amatieru futbola klubu [[FK PPK]], kas sacensībās startēja ar nosaukumu "FK PPK/Betsafe". Sadarbības ietvaros ''Betsafe'' atbalstīja kluba izveidi un tā dalību Latvijas 3. līgā. Sadarbība turpinājās arī 2023. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-ppkbetsafe-36505/?cid=12207880|title=FK PPK/Betsafe - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}</ref> ''Betsafe'' globālajā tirgū atbalstījis gan komandas (''[[Manchester City F.C.]]''),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mancitynews.com/man-city-betting-partner-review-betsafe/|title=Man City Betting Partner Review – Betsafe {{!}} Man City News|website=mancitynews.com|access-date=2024-07-15|date=2018-09-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/manchester_city_gamble_on_no_bullshit_signing/|title=Manchester City partner with Betsafe|last=Long|first=Michael|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2015-10-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaskazinoonline.com/|title=Manchester City announce signing of betting partner Betsafe|last=Bell|first=Alex|website=Manchester Evening News|access-date=2024-07-15|date=2015-10-15}}</ref> gan pasākumus (''Gumball 3000'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pitpass.com/63880/Gumball-3000|title=Gumball 3000|website=Pitpass|access-date=2024-07-15|date=2019-02-12}}</ref> 2017. gadā Konors Makgregors kļuva par oficiālo ''Betsafe'' [[Vēstnieks|vēstnieku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/conor-mcgregor-becomes-official-ambassador-for-betsafe/|title=Conor McGregor becomes official ambassador for Betsafe|last=Dudley|first=George|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en|archive-date=2017-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20171014040705/http://www.sportspromedia.com/news/conor-mcgregor-becomes-official-ambassador-for-betsafe}}</ref> Saskaņā ar līguma noteikumiem sadarbība ar Makgregoru ilga 18 mēnešus ES teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportindustry.biz/news-categories/news/betsafe-signs-mcgregor-ahead-mayweather-fight/|title=Betsafe signs McGregor ahead of Mayweather fight|last=|website=Sport Industry Group|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}</ref> == Licence == ''Betsafe'' darbību [[Latvija|Latvijā]] uzrauga un licencē [[Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences|title=Azartzpēļu licence|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190513102557/https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://www.betsafe.lv/lv ''Betsafe'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102185834/https://www.betsafe.lv/lv |date={{dat|2018|11|02||bez}} }} [[Kategorija:Azartspēles Latvijā]] 0q952mqoyisx5ovbwk72157l7e1yxjw 0 431582 4547260 4464506 2026-11-09T12:39:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547260 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Balda | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Pušas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4617 |title=Informācija par objektu: Balda |accessdate={{dat|2021|01|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = | latd = 56.2767 | latNS = N | longd = 27.2128 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Balda''' ir ciems [[Pušas pagasts|Pušas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], pie [[Balda (upe)|Baldas upes]]. Atrodas 270 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas vietējās nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] - [[Baldas ūdensdzirnavas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5844|title=Baldas ūdensdzirnavas|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116041454/https://is.mantojums.lv/5844}}</ref>, atjaunotajā dzirnavu ēkā darbojas atpūtas bāze<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/viesu-nams-baldas-udensdzirnavas/|title=Viesu nams "Baldas ūdensdzirnavas"|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021.gada 13.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126003708/http://rezeknesnovads.lv/viesu-nams-baldas-udensdzirnavas/}}</ref>. Baldas ūdensdzirnavas savā promocijas darbā "Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://llufb.llu.lv/dissertation-summary/landscape-architecture/Lilita_Zeltina_prom_darba_kopsavilkums2015_LLU_LIF.pdf|title=Ūdensdzirnavu un mazo HES ainavas Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums|last=Zeltiņa|first=Lilita|website=llufb.llu.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=2015.gads}}</ref> ir pētījusi arhitekte [[Lilita Zeltiņa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/9904|title=Lilita Zeltiņa|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 24.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210129101712/https://latgalesdati.du.lv/persona/9904}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 4 sētas ar 25 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pušas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] 2i4nxdhlnp1b8miwuz3f9zu2d1zwjkg 0 431896 4547497 4464766 2026-11-09T23:50:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547497 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Deimaņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Ozolaines pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4583 |title=Informācija par objektu: Deimaņi |accessdate={{dat|2021|01|11||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = | latd = 56.3974 | latNS = N | longd = 27.2493 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Deimaņi''' ir ciems [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 254 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas rakstnieka disidenta [[Mihaila Naricas māja-muzejs|Mihaila Naricas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4930|title=Mihails Narica|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 11.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112222333/https://latgalesdati.du.lv/persona/4930}}</ref> [[Mihaila Naricas māja-muzejs|māja-muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ozolaine.lv/index.php/ozo/2-uncategorised/40-rakstnieka-mihaila-naricas-maja-muzejs|title=Rakstnieka Mihaila Naricas māja-muzejs|last=|first=|website=ozolaine.lv|access-date=2021.gada 11.janvārī|date=|archive-date={{dat|2022|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220703050449/http://ozolaine.lv/index.php/ozo/2-uncategorised/40-rakstnieka-mihaila-naricas-maja-muzejs}}</ref>. 1897. gadā vecticībnieku ciemā bija 18 sētas ar 107 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ozolaines pagasta ciemi}} 039c7l5z8y758meixx2fazd6qmwpw92 0 431941 4547517 4461396 2026-11-10T02:39:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547517 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dorotpole | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Pušas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16|bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4621 |title=Informācija par objektu: Dorotpole |accessdate={{dat|2021|01|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = | latd = 56.2349 | latNS = N | longd = 27.2613 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Dorotpole''' ir ciems [[Pušas pagasts|Pušas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 243 km attālumā no [[Rīga]]s. Dorotpolē dzimis [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965), mākslinieks-gleznotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/394|title=Vitālijs Kalvāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 3.martā|archive-date={{dat|2021|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210511045436/https://latgalesdati.du.lv/persona/394}}</ref>. 1897. gadā katoļu muižā bija 7 sētas ar 73 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pušas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] gks9edneud35sqm7d9m17e7xbrxaiji 0 443132 4547421 4458489 2026-11-09T19:44:45Z Pirags 3757 +bilde 4547421 wikitext text/x-wiki [[Attēls:19180118-lenin sitzung konstituante taurisches palais petrograd.jpg|thumb|270px|Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī]] '''Viskrievijas Satversmes sapulce''' ({{val-ru|Всероссийское учредительное собрание}}) bija [[Krievijas Republika]]s demokrātiski vēlētais [[parlaments]], ko ievēlēja 1917. gada 12.—14. novembrī un padzina 1918. gada 19. (6.) janvārī, pārtraucot parlamentārās demokrātijas veidošanos Krievijā pēc [[Oktobra revolūcija]]s. == Satversmes sapulces vēlēšanas == [[Attēls:Priekšvēlēšanu aģitācija Valkā pirms Viskrievijas Satversmes sapulces vēlēšanām 1917. gada novembrī.jpg|thumb|270px|Priekšvēlēšanu aģitācija Valkā pirms Viskrievijas Satversmes sapulces vēlēšanām 1917. gada novembrī]] Satversmes sapulces vēlēšanās 1917. gada 12. novembrī piedalījās mazāk nekā 50% balsstiesīgo iedzīvotāju. Ievēlēja 715 deputātus, no kuriem 370 (51,7%) bija labējie [[eseri]] un centristi, 175 (24,5%) [[boļševiki]], 40 (5,6%) kreisie eseri, 17 (2,4%) [[kadeti]], 15 (2,1%) [[meņševiki]], 2 Tautas sociālisti un 86 etnisko partiju pārstāvji. === No [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] ievēlētie deputāti === * [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] ([[Latvijas Sociāldemokrātija]], LSD) * [[Jānis Goldmanis]] ([[Zemnieku savienība]]) * [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]] (LSD) * [[Fricis Roziņš]] (LSD) === No [[Autonomā Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņas]] ievēlētie deputāti === * [[Jāns Anvelts]] ([[Padomju Savienības Komunistiskā partija|KSDSP(b)]]) * [[Jāns Poska]] (Igaunijas Demokrātiskais bloks) * [[Ivans Rjabčinskis]] (''Иван Рабчинский'', KSDSP(b)) * [[Jūliuss Seljamā]] (''Julius Seljamaa'', Igauņu darba partija) * [[Jāns Tenisons]] (''Jaan Tõnisson'', Igaunijas Demokrātiskais bloks) * [[Rūdolfs Vakmans]] (KSDSP(b)) * [[Jiri Vilmss]] (''Jüri Vilms'', Igauņu darba partija) === [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu frontes]] karavīru ievēlētie deputāti === * [[Jānis Apeters]] (KSDSP(b)) * [[Francišeks Gžeļčaks]] (''Franciszek Grzelszczak'', KSDSP(b)) * [[Semjons Nahimsons]] (KSDSP(b)) * [[Ivars Smilga]] (KSDSP(b)) * [[Pēteris Stučka]] (KSDSP(b)) === Citi latviešu izcelsmes deputāti === No [[Vjatkas guberņa]]s ievēlēja Cēsīs dzimušo boļševiku [[Aleksandrs Spunde|Aleksandru Spundi]], bet no Samāras guberņas eseri [[Jānis Brušvits|Jāni Brušvitu]]. No [[Ārējā Mandžūrija|Primorskas]] vēlēšanu apgabala ievēlēja boļševiku [[Arnolds Neibuts|Arnoldu Neibutu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071010020734/http://www.constitution.garant.ru/DOC_5411.htm Постановление Временного правительства от 20 июля 1917 г. «Об утверждении раздела I положения о выборах в Учредительное собрание.» ] * [https://web.archive.org/web/20191111051350/http://www.hist.msu.ru/ER/Etext/DEKRET/uchred1.htm Постановление Совнаркома о созыве Учредительного собрания в назначенный срок] * [https://web.archive.org/web/20191008212521/http://historysibsuti.narod.ru/ys.htm Учредительное Собрание (воспоминания, статьи, документы).] * [https://web.archive.org/web/20191022192147/http://socialist.memo.ru/events/demonst.htm Борьба за Всероссийское Учредительное Собрание и расстрел демонстрации в его поддержку в Петрограде и Москве 5 января 1918 г.] * [http://www.marxists.org/history/ussr/government/red-army/1918/raskolnikov/ilyin/ch01.htm Tales of Sub-Lieutenant Ilyin. The Tale of a Lost Day (Рассказы мичмана Ильина. Рассказ о потерянном дне)] — рассказ Ф. Ф. Раскольникова о разгоне Учредительного Собрания. * [http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=816 Положение о выборах в Учредительное собрание, проект наказа о применении данного положения, объяснительные записки особого совещания по выработке проекта положения о выборах в Учредительное Собрание, по вопросу о числе и распределении по избирательным округам депутатских мест .- 1917 .- 192 л. .- (Канцелярия Временного Правительства : 1917 г.) ] * [https://web.archive.org/web/20170825092947/http://xn--d1aml.xn--h1aaridg8g.xn--p1ai/20/dekret-o-rospuske-uchreditelnogo-sobraniya/ Декрет о роспуске Учредительного собрания]. 06.01.1918. Проект Российского военно-исторического общества «100 главных документов российской истории». [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:1917. gada Krievijas revolūcija]] n5053mptzfukv6zz12su2l574iviwwg 0 444007 4547531 4465088 2026-11-10T04:06:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547531 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Dzelzceļa tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg |attēla paraksts = |karte = | plat_d = 55 | plat_m = 52 | plat_s = 45 | plat_NS = N | gar_d = 26 | gar_m = 29 | gar_s = 52 | gar_EW = E |kartes_paraksts = |karte_alt_teksts = |alt_karte = |reljefa_karte = |kartes_izmērs = |oficiāl nosaukums = |transporta veids = dzelzceļš |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = {{flaga|Latvija}}[[Daugavpils]] |apkalpo = |arhitekts = [[Staņislavs Kerbedzis]] |tilta tips = trīslaidumu tilts uz akmens balstiem |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = |garums = 400 metri |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = 1862. gada 21. maijā |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |citas daļas = }} '''Dzelzceļa tilts''' ir [[tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts uz [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]], netālu no [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]]. Uzbūvēts 1858—1862 gados pēc [[Staņislavs Kerbedzis|Staņislava Kerbedza]] projekta. Atklāts 1862. gada 21. maijā, kad atklāja vilcienu kustību [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmā [[Daugavpils|Dinaburga]]—[[Kauņa]]. Sākotnēji tas bija metāla tilts ar trim [[kopne (konstrukcija)|kopnēm]], tas bija apvienots dzelzceļa un pajūgu transporta tilts. 1919. gada septembrī tilta vidējais laidums tika uzspridzināts. 1931. gadā to aizvietoja ar arkveidīgu kopni, ar kuru tilts stāvēja līdz 1944. gadam, kad to iznīcināja vācu armija.<ref name="LD">{{tīmekļa atsauce |title=Atjaunots Daugavpils dzelzceļa tilts |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/4759 |website=Latgales Dati |accessdate={{dat|2019|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191021074538/http://latgalesdati.du.lv/notikums/4759 }}</ref> Atjaunošanas darbi sākās 1948. gadā un 1949. gada 9. martā tilts tika atjaunots,<ref name="LD"/> kopš tā laika izskats nemainījās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Tilti Daugavpilī]] oko4gc4aitvn2wxkgcytd5pzqp9n7j5 0 448915 4547674 4509675 2026-11-10T09:52:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547674 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emerita Buķele | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāte | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1941|8|14}} | dzim_vieta = [[Varakļānu pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|9|27|1941|8|14}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emerita Buķele''' (dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}}, mirusi {{dat|2023|9|27||bez}}) bija latviešu ekonomiste un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1941|8|14||bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] Skapstatu sādžā. Strādāja par rūpniecības uzņēmumu grāmatvedi, 1988. gadā kļuva par [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Bauskas rajona komitejas trešo sekretāri.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/lietotaju-raksti/muziba-devusies-bijusi-augstakas-padomes-deputate-emerita-bukele/|title=Mūžībā devusies bijusī Augstākās padomes deputāte Emerita Buķele|last=www.bauskasdzive.lv|website=BauskasDzive.lv|access-date=2023-10-05|date=2023-09-29|language=lv}}</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā 1990. gadā Buķeli ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 113. Īslīces vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņa nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> No 1998. gada Buķele bija [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] viesu nama "Straumēni" saimniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/6183 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191019025544/http://latgalesdati.du.lv/persona/6183}}</ref> 2005. gada Rundāles pagasta padomes vēlēšanās viņa piedalījās no vēlētāju apvienības «Cilvēkiem un zemei», bet 2008. gada aprīlī piedalījās partijas "[[Pilsoniskā savienība]]" dibināšanā Limbažos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm |title=Kas jauns Latvijā? Nr. 534: 2008. gada 2. - 14. maijs |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120023749/http://zagarins.net/kjl/teksti/2008/kjl051408htm.htm }}</ref> Mirusi 2023. gada 27. septembrī.<ref name=":0" /> 2025.gada aprīlī iznāca Maksima Krutikova grāmata "Emerita Buķele. Neatkarības balss", kurā apkopotas E. Buķeles dienasgrāmatu piezīmes no Augstākās padomes darba perioda, preses publikācijas un intervijas, ģimenes un laikabiedru atmiņu stāsti, kā arī E. Buķeles atmiņas par Atmodas gadu periodu Bauskas rajonā un ne tikai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/pie-lasitajiem-nonaks-gramata-emerita-bukele-neatkaribas-balss/|title=Pie lasītājiem nonāks grāmata "Emerita Buķele – neatkarības balss"|last=Varnevičs|first=Uldis|website=BauskasDzive.lv|access-date=2025-07-09|date=2025-04-21|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eglobuss.lv/emerita-bukele-neatkaribas-balss|title=Emerita Buķele. Neatkarības balss|website=eglobuss.lv|access-date=2025-07-09|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā Buķeli apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. * Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sastādītāji Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 163.-164.lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Buķele, Emerita}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] 0wek9e1dxnslr07lba2p5ll2ghlikre 0 449458 4547715 3855115 2026-11-10T11:16:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547715 wikitext text/x-wiki '''European Hit Radio Top 40''' ir [[Latvija]]s nacionālās apraides radiostacijas [[European Hit Radio]] <ref>[http://www.tns.lv/?lang=lv&category=showproduct&id=radio Mediju pētījumi / Radio], tns.lv</ref> iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus EHR mājas lapā [[Internets|internetā]] vai [[E-pasts|e-pastā]]. Šajā rakstā ir apkopots to [[Dziesma|dziesmu]] saraksts, kas [[2020. gads|2020]]. gadā Latvijas radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko 40 dziesmu sarakstā [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] ieguva 1. vietu. == Top 40 sastādīšanas princips == European Hit Radio [[European Hit Radio Top 40|Top 40]] tiek sastādīts, pamatojoties uz klausītāju balsojuma rezultātiem, kas ik nedēļu tiek apkopoti raidījumā "European Hit Radio Top 40". Topa veidošanas procesā piedalās visas dziesmas, par kurām ir balsots European Hit Radio mājas lapā — sadaļās Top 9 un Top 40, Padomdevēju aptaujā un ar e-pasta starpniecību. Neatkarīgi no tā, kādā veidā ir balsots par dziesmām, visas balsis, pēc noteikta algoritma, tiek summētas kopā, veidojot European Hit Radio klausītāju 40 populārāko dziesmu sarakstu, kas ēterā skan katru piektdienu plkst. 15.00. === Balsošanas iespējas === Balsot par dziesmām var vairākos veidos: * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 9 — balsot ir iespējams reizi dienā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top10 European Hit Radio / Top 5 / Top 9], europeanhitradio.com</ref> * EHR mājas lapā, balsojot sadaļā Top 40 — balsot ir iespējams vienu reizi nedēļā,<ref>[http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 European Hit Radio / Top 40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> * reģistrējoties kā "Padomdevējam",<ref>[http://www.europeanhitradio.com/padomdeveji European Hit Radio / Padomdevēji], europeanhitradio.com</ref> * sūtot e-pastu un adresi — top40@europeanhitradio.com European Hit Radio mājas lapā, sadaļās Top 9 un Top 40, ir iespējams nobalsot par trijām dziesmām, savukārt reģistrējoties kā European Hit Radio Padomdevējam, katru nedēļu uz lietotāja norādīto e-pasta adresi tiek nosūtīts 40 dziesmu saraksts, kurā katra no dziesmām ir jānovērtē ar atzīmi no 1 līdz 7 (1 ir zemākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma pavisam nepatīk, 7 — augstākais vērtējums, kas nozīmēs, ka dziesma ļoti patīk). Jāatzīmē, vai dziesma ir pazīstama vai nē, kā arī jāatzīmē, vai dziesma jau ir apnikusi vai nē. Papildus šīm izvēlnēm, katrai dziesmai ir iespējams noklausies tās fragmentu, uzklikšķinot uz saites. Pēc dziesmu vērtēšanas papildus ir jāatbild uz 2 aptaujas jautājumiem par dažādām tēmām. Lai gan Padomdevēju aptaujas ir angļu valodā, tomēr atbildēt uz jautājumiem var arī latviešu valodā. Balsojot European Hit Radio mājas lapā, sadaļā Top 9, balsojuma rezultāts tiek apkopots raidījumā Top 9, kas skan no svētdienas līdz ceturtdienai plkst. 21.00. == 1. vietas dziesmu saraksts == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="100" style="background:#efefef;" |Datums ! width="355" style="background:#efefef;" |Izpildītājs ! width="320" style="background:#efefef;" |Nosaukums |- |[[3. janvāris]] |[[The Chainsmokers]] & [[Illenium]] feat. [[Lennon Stella]] |Takeaway |- |[[10. janvāris]] |[[Dua Lipa]] |Don't Start Now |- |[[17. janvāris]] |[[Post Malone]] |Circles |- |[[24. janvāris]] |[[Selena Gomez]] |Lose You To Love Me |- |[[31. janvāris]] |[[The Weeknd]] |Blinding Lights |- |[[7. februāris]] |[[Dua Lipa]] |Don't Start Now |- |[[14. februāris]] |[[Post Malone]] |Circles |- |[[21. februāris]] |[[Billie Eilish]] |Everything I Wanted |- |[[28. februāris]] |Billie Eilish |Everything I Wanted |- |[[6. marts]] |[[The Weeknd]] |Blinding Lights |- |[[13. marts]] |The Weeknd |Blinding Lights |- |[[20. marts]] |[[Dua Lipa]] |Don't Start Now |- |[[27. marts]] |[[The Weeknd]] |Blinding Lights |- |[[3. aprīlis]] |[[Halsey]] |You Should Be Sad |- |[[10. aprīlis]] |[[The Weeknd]] |Blinding Lights |- |[[17. aprīlis]] |The Weeknd |Blinding Lights |- |[[24. aprīlis]] |The Weeknd |Blinding Lights |- |[[1. maijs]] |[[SAINt JHN]] |Roses |- |[[8. maijs]] |SAINt JHN |Roses |- |[[15. maijs]] |[[Ava Max]] |Kings & Queens |- |[[22. maijs]] |[[Robin Schulz]] feat. [[Alida]] |In Your Eyes |- |[[29. maijs]] |Robin Schulz feat. Alida |In Your Eyes |- |[[5. jūnijs]] |Robin Schulz feat. Alida |In Your Eyes |- |[[12. jūnijs]] |Robin Schulz feat. Alida |In Your Eyes |- |[[19. jūnijs]] |[[Kygo]] feat. [[Sasha Sloan]] |I'll Wait |- |[[26. jūnijs]] |[[Harry Styles]] |Watermelon Sugar |- |[[3. jūlijs]] |[[Ava Max]] |Kings & Queens |- |[[10. jūlijs]] |[[Kygo]] feat. [[One Republic]] |Lose Somebody |- |[[17. jūlijs]] |Kygo feat. One Republic |Lose Somebody |- |[[24. jūlijs]] |VIZE & [[Tom Gregory]] |Never Let Me Down |- |[[31. jūlijs]] |VIZE & Tom Gregory |Never Let Me Down |- |[[7. augusts]] |VIZE & Tom Gregory |Never Let Me Down |- |[[14. augusts]] |VIZE & Tom Gregory |Never Let Me Down |- |[[21. augusts]] |[[Topic]] feat. [[A7S]] |Breaking Me |- |[[28. augusts]] |[[Kygo]] feat. [[Tīna Tērnere|Tina Turner]] |What's Love Got To Do With It |- |[[4. septembris]] |[[BTS]] |Dynamite |- |[[11. septembris]] |BTS |Dynamite |- |[[18. septembris]] |BTS |Dynamite |- |[[25. septembris]] |BTS |Dynamite |- |[[2. oktobris]] |[[24kGoldn]] feat. [[Iann Dior]] |Mood |- |[[9. oktobris]] |[[twocolors]] |Lovefool |- |[[16. oktobris]] |twocolors |Lovefool |- |[[23. oktobris]] |[[Joel Corry]] & [[MNEK]] |Head & Heart |- |[[30. oktobris]] |[[Purple Disco Machine]] feat. [[Sophie And The Giants]] |Hypnotized |- |[[6. novembris]] |[[twocolors]] |Lovefool |- |[[13. novembris]] |[[24kGoldn]] feat. [[Iann Dior]] |Mood |- |[[20. novembris]] |[[Joel Corry]] & [[MNEK]] |Head & Heart |- |[[27. novembris]] |[[Purple Disco Machine]] feat. [[Sophie And The Giants]] |Hypnotized |- |[[4. decembris]] |[[Sigala]] & [[James Arthur]] |Lasting Lover |- |[[11. decembris]] |Sigala & James Arthur |Lasting Lover |- |[[18. decembris]] |[[Wham!]] |Last Christmas |- |[[25. decembris]] |[[Sigala]] & [[James Arthur]] |Lasting Lover |} == Skatīt arī == * [[European Hit Radio]] * [[European Hit Radio Top 40]] * [[European Hit Radio Top 100]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{EHR ārējās saites}} {{EuroHitRadioNav}} [[Kategorija:European Hit Radio]] [[Kategorija:2020. gads mūzikā]] h46rw2g2vk4lsrajcudl5rytntecfcf 0 449522 4547725 4359767 2026-11-10T11:39:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547725 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000000 | nos = ''FC Haka'' | logo = [[Attēls:FC Haka logo.png|150px]] | pilns = ''Football Club Haka'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Somija|Valkeakoski}} | līga = ''[[Ykkösliiga]] (II)'' | sez = 2025. | poz = {{decrease}} 12. vieta, Veikkausliiga | dib = 1934 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Tehtaan kenttä | ietilp = 3 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Olli Hutunens | tren = {{flaga|Somija}} Tēmu Tainio | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fchaka.fi/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = ffffff | body1 = ffffff | rightarm1 = ffffff | shorts1 = 000000 | socks1 = ffffff | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = ffffff | socks2 = 000000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | leftarm3 = ff0000 | body3 = ff0000 | rightarm3 = ff0000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''FC Haka''''' ir [[1934. gads|1934]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Valkeakoski]], kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (9): 1960, 1962, 1965, 1977, 1995, 1998, 1999, 2000, 2004. ** Vicečempioni (7): 1955, 1957, 1963, 1976, 1980, 2003, 2007 * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1955, 1959, 1960, 1963, 1969, 1977, 1982, 1985, 1988, 1997, 2005, 2006 ** Finālisti (3): 1980, 1983, 1989 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1995 ** Finālisti (0): == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2024.html|title=Finland 2024|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2025.html|title=Finland 2025|website=www.rsssf.org|access-date={{dat|2025|01|28||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260116182543/https://www.rsssf.org/tablesf/fin2025.html}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200116013301/http://fchaka.fi/ Oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:Haka}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi|Haka]] [[Kategorija:FC Haka]] oaiwu70aki25f7klfxanzjdfalrpwob 0 452652 4547494 4501819 2026-11-09T23:34:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547494 wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" | org/group = | image = Daugavpils_reģionālā_slimnīca_1.jpg | alt = | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | logo = | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Daugavpils|Vasarnīcu iela 20|3s=Vasarnīcu iela (Daugavpils)}} | healthcare = | funding = | type = Reģionālas nozīmes daudzprofilu ārstniecības iestāde | speciality = | standards = | emergency = | helipad = | affiliation = Rīgas Stradiņa universitātes studiju un pētniecības klīniskā bāze. | patron = | network = | beds = 782 (2016) | founded = 2010 | closed = | demolished = | website = https://slimnica.daugavpils.lv/ | other_links = }} '''Daugavpils reģionālā slimnīca''' ir daudzprofilu<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.07.2026-valdiba-ne-bez-stridiem-pienem-slimnicu-tikla-reformu-diskusijas-uzkurina-tukuma-slimnicas-statuss.a656644/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Valdībā ne bez strīdiem pieņem slimnīcu tīkla reformu; diskusijas uzkurina Tukuma slimnīcas statuss] lsm.lv 28.07.2026</ref> neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Vasarnīcu ielā 20, [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā ārstē ne tikai [[Daugavpils pilsēta]]s un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]], bet arī visa [[Latgale]]s reģiona iedzīvotājus. 2016. gada decembrī tā kļuva par vienu no [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s studiju un pētniecības klīniskajām bāzēm. Tolaik slimnīcā strādāja 241 ārsti, 602 medmāsas, 224 māsu palīgi un 419 citi darbinieki. == Vēsture == [[Attēls:Daugavpils pilsētas slimnīca pirms 1940.jpg|thumb|240px|Daugavpils pilsētas slimnīca (pirms 1940).]] 19. gadsimta otrajā pusē nodibināja Daugavpils zemstes slimnīcu Mazā Dārza ielā. 1921. gadā [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]] izveidoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Daugavpils kara slimnīcu. Slimnīcu vadīja kara ārsti [[Emīls Hugo Skadiņš]] (1921-1922), [[Jānis Alksnis (ārsts)|Jānis Alksnis]] (1922-1930), [[Voldemārs Hibšmans]] (1930-1931) un [[Bruno Blosfelds]] (1931-1940). 1923. gada augustā slimnīcā atvēra sieviešu nodaļu, bet 1939. gada 22. aprīlī bērnu infekcijas nodaļu. 1924. gada 1. oktobrī atvēra valsts Daugavpils slimnīcu. 1937. gadā nolēma būvēt jaunu slimnīcas ēku Siguldas ielā. 1939. gadā nodibināja Daugavpils apvienoto slimnīcu, apvienojot agrāko apriņķa slimnīcu ar pilsētas slimnīcu. Pēc Otrā pasaules kara apvienotā slimnīca pārcēlās uz agrākās Psihoneiroloģiskās slimnīcas ēku Siguldas ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/2071 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191022082620/http://latgalesdati.du.lv/notikums/2071}}</ref> === Daugavpils pilsētas centrālā slimnīca === 1986. gadā [[Stropu ezers|Stropu ezera]] krastā atklāja jaunu 12 stāvu Daugavpils pilsētas centrālās slimnīcas ēku. 1998. gadā tai pievienoja Daugavpils pilsētas dzemdību namu, 2000. gadā Daugavpils Infekcijas slimnīcu, bet 2001. gadā Daugavpils pilsētas Bērnu slimnīcu un Centra poliklīniku. === Daugavpils reģionālā slimnīca === 2002. gadā, apvienojot Daugavpils pilsētas domes pašvaldības uzņēmumu "Daugavpils pilsētas centrālā slimnīca" ar [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] pašvaldības SIA "Plaušu slimību un tuberkulozes centrs", izveidoja SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". 2005. gadā Daugavpils reģionālās slimnīcas infekciju nodaļa pārcēlās uz jaunām telpām 18. Novembra ielā 311, Daugavpilī. 2010. gadā tai pievienoja SIA "Daugavas slimnīcu" un izveidoja slimnīcas [[Narkoloģija]]s stacionāro nodaļu Jātnieku ielā 53/55, Daugavpilī un Narkoloģijas ambulatoro nodaļu Stacijas ielā 2, Daugavpilī.<ref>[https://slimnica.daugavpils.lv/par-mums/vesture/ SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” vēsture]</ref> [[Attēls:Daugavpils reģionālā slimnīca 2.jpg|thumb]] 2024. gada 18. decembrī Latvijas valsts pārņēma 80,5% slimnīcas kapitāldaļu, sedzot slimnīcas parādus, valsts apņēmās ieguldīt 4,6 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.12.2024-vesturiska-diena-daugavpils-slimnica-valsts-pasparne-jauno-gadu-vares-sakt-no-baltas-lapas.a581015/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vēsturiska diena. Daugavpils slimnīca valsts paspārnē jauno gadu varēs sākt no baltas lapas] lsm.lv 2024. gada 19. decembrī</ref> 2026. gada sākumā slimnīca, būdama kritiskās infrastruktūras objekts, saskaņā ar jauno likumu par šādu objektu drošību atlaida no darba gandrīz 50 tajā strādājušos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120105049/daugavpilsskaya-bolnica-uvolila-pochti-50-sotrudnikov-grazhdan-rossii-i-belarusi|title=Даугавпилсская больница уволила почти 50 сотрудников — граждан России и Беларуси|website=Delfi|access-date=2026-02-03|date=2026-02-02|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://slimnica.daugavpils.lv/ mājas lapa] {{aizmetnis}} [[Kategorija:IV līmeņa slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Jaunie Stropi]] ixl0a2wty2edujfqf6syib2mgcla37z 0 457820 4547240 4535178 2026-11-09T12:07:38Z Producents 151800 Pārrakstīju visu rakstu, atjaunoju informāciju. 4547240 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm}}</ref> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī (reģistrācijas Nr. 40008072011).<ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> Tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> Biedrība rīkojusi divus Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijus, kas reizi trijos gados notiek kādā no Baltijas valstīm: XVI simpoziju 2005. gadā un XIX simpoziju 2014. gadā.<ref name="senes" /> 2014. gada simpozijs no 23. līdz 26. septembrim notika Talsu novada Šķēdē, un tajā piedalījās gandrīz 80 sēņu un ķērpju pētnieku no 13 valstīm; to LMB rīkoja kopā ar Latvijas Dabas muzeju, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|LVMI "Silava"]].<ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref><ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Darbība == === Gada sēne, gļotsēne un ķērpis === LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Piemēram, 2020. gadā par Gada sēni tika izvēlēta [[smiltāju kaussēne]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> bet 2026. gadā — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.bb.lv/article/our-latvia/2026/01/05/the-amethyst-laccaria-chosen-as-mushroom-of-the-year-in-latvia-83243|title=The Amethyst Laccaria Chosen as Mushroom of the Year in Latvia|website=BB.LV|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> Agrāk biedrība izraudzījās arī Gada ķērpi, bet kopš 2023. gada izvēlas arī Gada gļotsēni; 2024. gadā par tādu tika nosaukta [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'').<ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Biedrības biedri tiek konsultēti, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/}}</ref> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://mikologubiedriba.lv/}} * [https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm Biedrības vecā mājaslapa] vietnē senes.lv * [https://www.facebook.com/latvijasmikologubiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''Facebook'' vietnē * [https://www.facebook.com/groups/692171774191013/ "Latvijas Mikologu biedrība un draugi"] — ''Facebook'' grupa * [https://www.youtube.com/@MikoBiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Latvijas zinātniskās biedrības]] [[Kategorija:Organizācijas, kas dibinātas 2002. gadā]] == Vadība == Biedrībai saskaņā ar statūtiem ir vēlēta valde 5 cilvēku sastāvā, kura no sava vidus ievēl priekšsēdētāju (pašlaik tā ir Diāna Meiere) un revīzijas komisija.<ref>[https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf Statūti - 2024]</ref> == Mērķi un uzdevumi == Biedrības galvenais mērķis ir veicināt Latvijas [[Sēnes|sēņu]] un [[Ķērpji|ķērpju]] sugu daudzveidības izpēti un saglabāšanu. Lai to paveiktu, biedrība apvieno [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]] un interesentus neatkarīgi no viņu profesionālās izglītības un nodarbošanās. Biedrība veic plašu sabiedrības iesaistīšanu, tiek organizēti semināri klātienē un tiešsaistē par dažādām sēņu sistemātiskajām grupām. Biedri dodas kopīgās ekskursijās, kur tiek vāktas un kopīgi noteiktas sēnes. LMB veic arī sabiedrības informēšanas darbu masu mēdijos. Piemēram, skaidro sēņu sugu aizsardzības nozīmi, iepazīstina un brīdina par indīgajām sēnēm, rosina interesi par sēņu pasaules daudzveidību. Biedrība sadarbojas ar atbilstošām ārzemju organizācijām. === Darbības pamatvirzieni === Biedrībā ir mikologi, kas darbojas dažādās mikoloģijas nozarēs — meža mikoloģijā (VMI Silava), fitopatoloģijā (LLU), ēku koksnes izpētē (KĶI), sēņu daudzveidības izzināšanā (LNDM). * Biedrības biedri tiek informēti par izmaiņām sēņu taksonu [[Sistemātika|sistemātikā]] un to saskaņošanu ar [[latviešu valoda]]s terminoloģiju. * Notiek iepazīšanās ar Latvijā jaunatklātām sugām un tiek papildināts Latvijas sēņu sugu saraksts. Katru gadu LMB nosauc [[Gada sēne Latvijā|"Gada sēni"]]. * Patogēno sēņu izpēte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/PAR_BIEDRIBU.htm |title=Latvijas Mikologu biedrība |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191029190613/http://miko.ldm.gov.lv/PAR_BIEDRIBU.htm |archivedate={{dat|2019|10|29||bez}} }}</ref> * LMB biedri iesaistās ēdamo sēņu audzēšanā, jaunu paņēmienu un dažādu sēņu sugu kultivēšanas izmēģinājumos. Īpaša sēņu izmantošanas joma ir to pielietošana [[Dzija|dziju]] krāsošanā, kuru arī atbalsta LMB biedri. * Viens no senākajiem tradicionālajiem Latvijas mikologu rīkotajiem pasākumiem ir rudens Sēņu izstādes. Tas aizsākās jau 1960. gados. Izstādes parasti tiek rīkotas dažādos Latvijas novados un Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiek lielā rudens sēņu izstāde. Pirmā izstāde tika sarīkota 1952. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/par-mums/vesture|title=Vēsture|website=www.dabasmuzejs.gov.lv|access-date=2023-01-11|language=lv}}</ref> [[Attēls:Čužu purvs. Naturālistu grupas pa ceļam savākto sēņu apskate, 2019. gada vasara.jpg|thumb|Čužu purvs. Naturālistu grupas pa ceļam savākto sēņu apskate, 2019. gada vasara. Vada Diāna Meiere (centrā)]] [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] == Darbības formas == === Plašsaziņas līdzekļos === * Biedrība ik gadus izvēlas [[Gada sēne Latvijā|Latvijas Gada sēni]], kurai vēlas pievērst īpašu sabiedrības ievērību, un izziņo to medijos. Piemēram, 2020. gadā par tādu tika izvēlēta [[smiltāju kaussēne]], par kuru ir maz informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/ |title=LSM: Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/ |archivedate={{dat|2020|04|22||bez}} }}</ref> Agrāk izvēlēja arī "Gada ķērpi" un kopš 2023. gada "Gada gļotsēni". * Izveidota Facebook grupa "Latvijas mikologu biedrība un draugi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/groups/692171774191013/|title=Latvijas Mikologu biedrība un draugi {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2023-01-11|language=lv}}</ref> * Biedrības biedri izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijā augošām sēnēm latviešu un angļu valodā. === Zinātniskā sadarbība === LMB locekļi apmeklē sava profila zinātniekus saietus un piedalās tādu organizēšanā. 2014. gadā LMB piedalījās Baltijas jūras reģiona mikologu un lihenologu regulārā simpozija organizēšanā.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014 LV portāls: Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs]</ref> LMB sadarbojas ar zinātniskām organizācijām Latvijā, kā [[Latvijas Botāniķu biedrība]] un [[Latvijas Dabas muzejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/ |title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/par-mums/starptautiska-sadarbiba |title=Latvijas Dabas muzejs: Starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200429232856/https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/par-mums/starptautiska-sadarbiba |archivedate={{dat|2020|04|29||bez}} }}</ref> === Publiskās akcijas === LMB locekļi piedalās [[Dabas Aizsardzības pārvalde]]s, kā arī vietējo organizāciju un pašvaldību rīkotajos publiskajos pasākumos kā apmeklētāju izglītotāji par mikoloģiskām tēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dagda.lv/otherpages/news/browse/2/backto/102/article/senu-diena-raznas-nacionalaja-parka-izdevusies.html |title=Dagda:lv: Sēņu diena Rāznas Nacionālajā parkā izdevusies |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211022185836/http://www.dagda.lv/otherpages/news/browse/2/backto/102/article/senu-diena-raznas-nacionalaja-parka-izdevusies.html }}</ref><ref>[https://www.dvietespaliene.lv/en/life-project/news/238-lesson-on-mushrooms-performed Life+ Projext Dviete: Lesson on mushrooms performed]</ref> Ikgadējās septembra sēņu izstādes Dabas muzejā Rīgā organizē un vada LMB mikologi.<ref>[https://www.mammamuntetiem.lv/articles/15047/no-15-septembra-latvijas-dabas-muzeja-tradicionala-senu-izstade/?accept_cookies=1 Mammām un tētiem: No 15. septembra Latvijas Dabas muzejā tradicionālā sēņu izstāde]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://mikologubiedriba.lv/}} * {{facebook|692171774191013}} [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] ncafsrrjp72uapyk68izjem4g25s6dy 4547247 4547240 2026-11-09T12:15:37Z Producents 151800 4547247 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī (reģistrācijas Nr. 40008072011).<ref name="okredo" /> Tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> Biedrība rīkojusi divus Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijus, kas reizi trijos gados notiek kādā no Baltijas valstīm: XVI simpoziju 2005. gadā un XIX simpoziju 2014. gadā.<ref name="senes" /> 2014. gada simpozijs no 23. līdz 26. septembrim notika Talsu novada Šķēdē, un tajā piedalījās gandrīz 80 sēņu un ķērpju pētnieku no 13 valstīm; to LMB rīkoja kopā ar Latvijas Dabas muzeju, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|LVMI "Silava"]].<ref name="simp2014" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://mikologubiedriba.lv/}} * [https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm Biedrības vecā mājaslapa] vietnē senes.lv * [https://www.facebook.com/latvijasmikologubiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''Facebook'' vietnē * [https://www.facebook.com/groups/692171774191013/ "Latvijas Mikologu biedrība un draugi"] — ''Facebook'' grupa * [https://www.youtube.com/@MikoBiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]]biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] l03xowmz21p6ycqu0kkuy497kvfihhk 4547251 4547247 2026-11-09T12:20:08Z Producents 151800 4547251 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://mikologubiedriba.lv/}} * [https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm Biedrības vecā mājaslapa] vietnē senes.lv * [https://www.facebook.com/latvijasmikologubiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''Facebook'' vietnē * [https://www.facebook.com/groups/692171774191013/ "Latvijas Mikologu biedrība un draugi"] — ''Facebook'' grupa * [https://www.youtube.com/@MikoBiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]]biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] 1britqc0ncffg2t14wefmk4mnexfc63 4547252 4547251 2026-11-09T12:23:06Z Producents 151800 /* Ārējās saites */ 4547252 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauce == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> * [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] p4j4ora8ir14b874m8nkyls7gku6avu 4547253 4547252 2026-11-09T12:23:19Z Producents 151800 /* Atsauce */ 4547253 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> * [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] mydvmoqomdz5kw2shn40fqc5yi32u92 4547256 4547253 2026-11-09T12:26:57Z Producents 151800 4547256 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> * [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] f8oftbvpd7rdcppvw1hzdf1fx9q54xm 4547297 4547256 2026-11-09T15:05:46Z Egilus 27634 Nav jādublē Gada sēnes raksts 4547297 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta [[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma]] sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (''IFFS 2027''), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * "Sēņu birze" (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * "Sēņu riktes" (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * "Sēņu raksti" — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * "Sēņu grozs" (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> * [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] 0wfxpt4z9mdiar4jrz4d67zp9g13zho 0 460436 4547273 4480650 2026-11-09T13:40:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547273 wikitext text/x-wiki '''Balvu pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas [[Balvi|Balvu]] 60 [[iela]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003124?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Balvi, Balvu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2020|5|22||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250918204259/https://www.kadastrs.lv/varis/100003124?type=city}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Alejas iela (Balvi)|Alejas iela]] * [[Baznīcas iela (Balvi)|Baznīcas iela]] * [[Bērzpils iela (Balvi)|Bērzpils iela]] * [[Bērzu iela (Balvi)|Bērzu iela]] * [[Brīvības iela (Balvi)|Brīvības iela]] * [[Celtnieku iela (Balvi)|Celtnieku iela]] * [[Ceļinieku iela (Balvi)|Ceļinieku iela]] * [[Ceriņu iela (Balvi)|Ceriņu iela]] * [[Dārza iela (Balvi)|Dārza iela]] * [[Daugavpils iela (Balvi)|Daugavpils iela]] * [[Draudzības iela (Balvi)|Draudzības iela]] * [[Dzirnavu iela (Balvi)|Dzirnavu iela]] * [[Ezera iela (Balvi)|Ezera iela]] * Ezermalas līnijas: ** [[1. Ezermalas līnija]] ** [[2. Ezermalas līnija]] ** [[3. Ezermalas līnija]] ** [[4. Ezermalas līnija]] ** [[5. Ezermalas līnija]] ** [[6. Ezermalas līnija]] ** [[7. Ezermalas līnija]] ** [[8. Ezermalas līnija]] ** [[9. Ezermalas līnija]] * [[Jāņa Logina iela]] * [[Jaunatnes iela (Balvi)|Jaunatnes iela]] * [[Kalna iela (Balvi)|Kalna iela]] * [[Kooperatoru iela]] * [[Krasta iela (Balvi)|Krasta iela]] * [[Ķiršu iela (Balvi)|Ķiršu iela]] * [[Lauku iela (Balvi)|Lauku iela]] * [[Līču iela (Balvi)|Līču iela]] * [[Liepu iela (Balvi)|Liepu iela]] * [[Mārtiņa Lutera iela (Balvi)|Mārtiņa Lutera iela]] * [[Mazā iela (Balvi)|Mazā iela]] * [[Miera iela (Balvi)|Miera iela]] * [[Partizānu iela (Balvi)|Partizānu iela]] * [[Pelnupes iela]] * [[Pīlādžu iela (Balvi)|Pīlādžu iela]] * [[Pilsoņu iela (Balvi)|Pilsoņu iela]] * [[Pļavu iela (Balvi)|Pļavu iela]] * [[Raiņa iela (Balvi)|Raiņa iela]] * [[Robežiela]] * [[Rudens iela (Balvi)|Rudens iela]] * [[Rūpniecības iela (Balvi)|Rūpniecības iela]] * [[Skolas iela (Balvi)|Skolas iela]] * [[Sporta iela (Balvi)|Sporta iela]] * [[Stacijas iela (Balvi)|Stacijas iela]] * Steķintavas līnijas: ** [[1. Steķintavas līnija]] ** [[2. Steķintavas līnija]] ** [[3. Steķintavas līnija]] ** [[4. Steķintavas līnija]] ** [[5. Steķintavas līnija]] * [[Šķērsiela (Balvi)|Šķērsiela]] * [[Tālā iela]] * [[Tautas iela (Balvi)|Tautas iela]] * [[Teātra iela (Balvi)|Teātra iela]] * [[Tehnikas iela (Balvi)|Tehnikas iela]] * [[Tirgus iela (Balvi)|Tirgus iela]] * [[Vidzemes iela (Balvi)|Vidzemes iela]] * [[Zaļā iela (Balvi)|Zaļā iela]] * [[Ziedu iela (Balvi)|Ziedu iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Balvi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Balvu novada ielas}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Balvos| ]] [[Kategorija:Balvi|Ielas]] 6i7bpve3pli1tp6ej71odigh86cq115 0 461011 4547293 3914854 2026-11-09T15:00:51Z Meistars Joda 781 4547293 wikitext text/x-wiki '''2005. gada [[Pasaules čempionāts cīņas sportā]]''' notika &nbsp;no 26. septembra līdz 2. oktobrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]]. == Medaļu sadalījums starp valstīm == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = valsts dati | event = | team = | gold_RUS = 5 | silver_RUS = 1 | bronze_RUS = 3 | gold_JPN = 4 | silver_JPN = 1 | bronze_JPN = 1 | gold_BUL = 2 | silver_BUL = 2 | bronze_BUL = 1 | gold_CHN = 2 | silver_CHN = 2 | bronze_CHN = 1 | gold_TUR = 2 | silver_TUR = 0 | bronze_TUR = 2 | gold_CUB = 1 | silver_CUB = 3 | bronze_CUB = 2 | gold_GEO = 1 | silver_GEO = 1 | bronze_GEO = 1 | gold_IRI = 1 | silver_IRI = 1 | bronze_IRI = 1 | gold_USA = 1 | silver_USA = 0 | bronze_USA = 6 | gold_BLR = 1 | silver_BLR = 0 | bronze_BLR = 2 | name_BLR = {{Karogs|Baltkrievija|1995}} | gold_UZB = 1 | silver_UZB = 0 | bronze_UZB = 0 | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 4 | bronze_HUN = 3 | gold_KOR = 0 | silver_KOR = 2 | bronze_KOR = 0 | name_KOR = {{Karogs|Dienvidkoreja|1997}} | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 1 | bronze_UKR = 3 | gold_CAN = 0 | silver_CAN = 1 | bronze_CAN = 2 | gold_DEN = 0 | silver_DEN = 1 | bronze_DEN = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 0 | gold_GER = 0 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 2 | gold_KAZ = 0 | silver_KAZ = 0 | bronze_KAZ = 2 | gold_MGL = 0 | silver_MGL = 0 | bronze_MGL = 2 | gold_PRK = 0 | silver_PRK = 0 | bronze_PRK = 2 | gold_ARM = 0 | silver_ARM = 0 | bronze_ARM = 1 | gold_CZE = 0 | silver_CZE = 0 | bronze_CZE = 1 | gold_FIN = 0 | silver_FIN = 0 | bronze_FIN = 1 | gold_KGZ = 0 | silver_KGZ = 0 | bronze_KGZ = 1 | gold_NOR = 0 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 1 | gold_ROU = 0 | silver_ROU = 0 | bronze_ROU = 1 }} == Komandu vērtējums == Katrā svara kategorijā cīkstonis par izcīnīto 1. vietu komandai deva 10 punktus, 2. vietu — 9 punktus, 3.—4. vietu — 8 punktus, 5.—6. vietu — 6 punktus, 7. vietu — 4 punktus, 8. vietu — 3 punktus, 9. vietu — 2 punktus un 10. vietu — 1 punktu. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! style="width:7%;" rowspan="2"|Vieta ! colspan="2"| Brīvā cīņa (vīrieši) ! colspan="2"| Grieķu-romiešu cīņa (vīrieši) ! colspan="2"| Brīvā cīņa (sievietes) |- !width=200|Komanda !width=50|Punkti !width=200|Komanda !width=50|Punkti !width=200|Komanda !width=50|Punkti |- ! 1 | align=left|{{RUS}} || 54 || align=left|{{HUN}} || 41 || align=left|{{JPN}} || 61 |- ! 2 | align=left|{{CUB}} || 39 || align=left|{{RUS}} || 27 || align=left|{{CHN}} || 52 |- ! 3 | align=left|{{GEO}} || 33 || align=left|{{TUR}} || 26 || align=left|{{USA}} || 42 |- ! 4 | align=left|{{UKR}} || 27 || align=left|{{CUB}} || 25 || align=left|{{CAN}} || 41 |- ! 5 | align=left|{{BUL}} || 26 || align=left|{{BUL}} || 24 || align=left|{{RUS}} || 30 |- ! 6 | align=left|{{IRI}} || 22 || align=left|{{flag|Dienvidkoreja|1997}} || 23 || align=left|{{UKR}} || 25 |- ! 7 | align=left|{{HUN}} || 20 || align=left|{{UKR}} || 23 || align=left|{{MGL}} || 17 |- ! 8 | align=left|{{USA}} || 20 || align=left|{{flag|Baltkrievija|1995}} || 20 || align=left|{{HUN}} || 14 |- ! 9 | align=left|{{MGL}} || 18 || align=left|{{KAZ}} || 20 || align=left|{{GER}} || 13 |- ! 10 | align=left|{{KAZ}} || 16 || align=left|{{IRI}} || 19 || align=left|{{flag|Baltkrievija|1995}} || 12 |} == Medaļu ieguvēji == === Brīvā cīņa, vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Svars}} |- |rowspan=2|55 kg |rowspan=2|{{flaga|UZB}} [[Dilšods Mansurovs]] |rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Radoslavs Velikovs]] |{{flaga|MGL}} [[Bajarāgīns Naranbātars]] |- |{{flaga|PRK}} [[Džons Hjonguks]] |- |rowspan=2|60 kg |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Alans Dudajevs]] |rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Jandro Kintana]] |{{flaga|ARM}} [[Martins Berberjans]] |- |{{flaga|IRI}} [[Morads Mohammadi]] |- |rowspan=2|66 kg |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Mahačs Murtazalijevs]] |rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Serafims Barzakovs]] |{{flaga|CUB}} [[Heandri Garsons]] |- |{{flaga|GEO}} [[Otars Tušišvili]] |- |rowspan=2|74 kg |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Buvaisars Saitijevs]] |rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Ārpads Riters]] |{{flaga|BUL}} [[Nikolajs Paslars]] |- |{{flaga|USA}} [[Džo Viljamss]] |- |rowspan=2|84 kg |rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Revazs Mindorašvili]] |rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Joels Romero]] |{{flaga|KAZ}} [[Magomeds Kuruglijevs]] |- |{{flaga|UKR}} [[Tarass Danko]] |- |rowspan=2|96 kg |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Hadžimurats Gacalovs]] |rowspan=2|{{flaga|GEO}} [[Eldars Kurtanidze]] |{{flaga|UKR}} [[Vasiļs Tesmiņeckis]] |- |{{flaga|KGZ}} [[Aleksejs Krupņakovs]] |- |rowspan=2|120 kg |rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Aidins Polatči]] |rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Aleksis Rodrigess]] |{{flaga|USA}} [[Tollijs Tomsons]] |- |{{flaga|HUN}} [[Oto Aubēli]] |} === Grieķu-romiešu cīņa, vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Svars}} |- |rowspan=2|55 kg |rowspan=2|{{flaga|IRI}} [[Hamids Sourian]] |rowspan=2|{{flaga|KOR|1997}} [[Paks Unčuls]] |{{flaga|HUN}} [[Ištvāns Majoross]] |- |{{flaga|KAZ}} [[Jermeks Kuketovs]] |- |rowspan=2|60 kg |rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Armens Nazarjans]] |rowspan=2|{{flaga|IRI}} [[Ali Aškani]] |{{flaga|ROU}} [[Eusebiu Diakonu]] |- |{{flaga|CZE}} [[Petrs Švehla]] |- |rowspan=2|66 kg |rowspan=2|{{flaga|BUL}} [[Nikolajs Gergovs]] |rowspan=2|{{flaga|KOR|1997}} [[Kims Minčuļs]] |{{flaga|PRK}} [[Kims Kumčols]] |- |{{flaga|CUB}} [[Alans Milians]] |- |rowspan=2|74 kg |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Varteress Samurgaševs]] |rowspan=2|{{flaga|DEN}} [[Marks Madsens]] |{{flaga|FIN}} [[Marko Ilihannuksela]] |- |{{flaga|GER}} [[Konstantins Šneiders]] |- |rowspan=2|84 kg |rowspan=2|{{flaga|BLR|1995}} [[Alims Seļimovs]] |rowspan=2|{{flaga|RUS}} [[Aleksejs Mišins]] |{{flaga|HUN}} [[Šāndors Bārdoši]] |- |{{flaga|TUR}} [[Nazmi Avludža]] |- |rowspan=2|96 kg |rowspan=2|{{flaga|TUR}} [[Hamza Jerlikaja]] |rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Lajošs Virāgs]] |{{flaga|RUS}} [[Vasilijs Teplouhovs]] |- |{{flaga|USA}} [[Džastins Ruiss]] |- |rowspan=2|120 kg |rowspan=2|{{flaga|CUB}} [[Mihains Lopess]] |rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Mihājs Deāks-Bārdošs]] |{{flaga|BLR|1995}} [[Sergejs Artjuhins]] |- |{{flaga|TUR}} [[Jekta Jilmazs Gils]] |} === Brīvā cīņa, sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Svars}} |- |rowspan=2|48 kg |rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Žeņa Sjuečena]] |rowspan=2|{{flaga|UKR}} [[Irina Merleni]] |{{flaga|CAN}} [[Kerola Hviņa]] |- |{{flaga|JPN}} [[Makiko Sakamoto]] |- |rowspan=2|51 kg |rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Hitomi Obara|Hitomi Sakamoto]] |rowspan=2|{{flaga|FRA}} [[Vanesa Bubrjema]] |{{flaga|MGL}} [[Cogtbazara Enhžargala]] |- |{{flaga|CHN}} [[Veņa Dzjulina]] |- |rowspan=2|55 kg |rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Saori Jošida]] |rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Su Lihui]] |{{flaga|RUS}} [[Nataļja Goļca]] |- |{{flaga|CAN}} [[Tonija Verbīka]] |- |rowspan=2|59 kg |rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Ajako Sjoda]] |rowspan=2|{{flaga|HUN}} [[Marianna Šaština]] |{{flaga|NOR}} [[Lēne Onēse]] |- |{{flaga|USA}} [[Selija Robertsa]] |- |rowspan=2|63 kg |rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Kaori Ičo]] |rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Dzjina Žuisjue]] |{{flaga|USA}} [[Sāra Makmanna]] |- |{{flaga|BLR|1995}} [[Volga Hiļko]] |- |rowspan=2|67 kg |rowspan=2|{{flaga|CHN}} [[Mena Lili]] |rowspan=2|{{flaga|CAN}} [[Martina Dugrenē]] |{{flaga|RUS}} [[Jeļena Perepjolkina]] |- |{{flaga|USA}} [[Ketrīna Dauninga]] |- |rowspan=2|72 kg |rowspan=2|{{flaga|USA}} [[Airisa Smita]] |rowspan=2|{{flaga|JPN}} [[Kjoko Hamaguči]] |{{flaga|GER}} [[Anita Šecle]] |- |{{flaga|UKR}} [[Svetlana Sajenko]] |} == Latvijas cīkstoņu rezultāti == {{columns |width=22em |gap=3.25em |col1 = '''Grieķu-romiešu cīņā:''' * Andrejs Afanasjevs — 14. vieta (74 kg) |col2 = '''Sieviešu brīvajā cīņā:''' * Oļesja Zamula — 23. vieta (63 kg) * [[Laura Skujiņa]] — 12. vieta (67 kg) }} == Atsauces == * [https://unitedworldwrestling.org/database] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150714104459/https://unitedworldwrestling.org/database |date={{dat|2015|07|14||bez}} }} {{Pasaules čempionāti cīņas sportā}} {{DEFAULTSORT:2005. gada pasaules čempionāts cīņas sportā}} [[Kategorija:2005. gads sportā]] [[Kategorija:Sports Ungārijā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts cīņas sportā|2005]] 7nt0l93wmz5clk540cpo4j522yfvqm7 0 461111 4547655 4527155 2026-11-10T09:13:25Z Olgerts V 41522 preciz. 4547655 wikitext text/x-wiki '''Dārza iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Dārza iela (Jelgava)|Dārza iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Dārza iela (Liepāja)|Dārza iela]] — iela Liepājā; ** [[Dārza iela (Ogre)|Dārza iela]] — iela Ogrē; ** [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] — iela Rīgā; ** [[Dārza iela (Valmiera)|Dārza iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]. * iela novada pilsētās: ** [[Dārza iela (Ādaži)|Dārza iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Dārza iela (Ainaži)|Dārza iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]]; ** [[Dārza iela (Aizkraukle)|Dārza iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; ** [[Dārza iela (Aizpute)|Dārza iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]]; ** [[Dārza iela (Aknīste)|Dārza iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Dārza iela (Aloja)|Dārza iela]] — iela [[Aloja|Alojā]]; ** [[Dārza iela (Alūksne)|Dārza iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Dārza iela (Ape)|Dārza iela]] — iela [[Ape|Apē]]; ** [[Dārza iela (Auce)|Dārza iela]] — iela [[Auce|Aucē]]; ** [[Dārza iela (Baldone)|Dārza iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Dārza iela (Balvi)|Dārza iela]] — iela [[Balvi|Balvos]]; ** [[Dārza iela (Bauska)|Dārza iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Dārza iela (Cēsis)|Dārza iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Dārza iela (Dagda)|Dārza iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]]; ** [[Dārza iela (Dobele)|Dārza iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Dārza iela (Grobiņa)|Dārza iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]]; ** [[Dārza iela (Gulbene)|Dārza iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Dārza iela (Iecava)|Dārza iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; ** [[Dārza iela (Ikšķile)|Dārza iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Dārza iela (Kandava)|Dārza iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; ** [[Dārza iela (Koknese)|Dārza iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]]; ** [[Dārza iela (Krāslava)|Dārza iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; ** [[Dārza iela (Kuldīga)|Dārza iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Dārza iela (Lielvārde)|Dārza iela]] — iela Lielvārdē; ** [[Dārza iela (Līgatne)|Dārza iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]; ** [[Dārza iela (Limbaži)|Dārza iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Dārza iela (Madona)|Dārza iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Dārza iela (Mazsalaca)|Dārza iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]]; ** [[Dārza iela (Pļaviņas)|Dārza iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]]; ** [[Dārza iela (Priekule)|Dārza iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Dārza iela (Rūjiena)|Dārza iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; ** [[Dārza iela (Sabile)|Dārza iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Dārza iela (Salacgrīva)|Dārza iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Dārza iela (Salaspils)|Dārza iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Dārza iela (Saldus)|Dārza iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; ** [[Dārza iela (Saulkrasti)|Dārza iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Dārza iela (Seda)|Dārza iela]] — iela [[Seda|Sedā]]; ** [[Dārza iela (Sigulda)|Dārza iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Dārza iela (Skrunda)|Dārza iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]]; ** [[Dārza iela (Smiltene)|Dārza iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Dārza iela (Staicele)|Dārza iela]] — iela [[Staicele|Staicelē]]; ** [[Dārza iela (Strenči)|Dārza iela]] — iela [[Strenči|Strenčos]]; ** [[Dārza iela (Talsi)|Dārza iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; ** [[Dārza iela (Tukums)|Dārza iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Dārza iela (Valdemārpils)|Dārza iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]; ** [[Dārza iela (Valka)|Dārza iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; ** [[Dārza iela (Viesīte)|Dārza iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]]; ** [[Dārza iela (Zilupe)|Dārza iela]] — iela [[Zilupe|Zilupē]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** Dārza iela, [[Alsunga]], Alsungas pagasts ** Dārza iela, [[Andrupene]], Andrupenes pagasts ** Dārza iela, [[Āne]], Cenu pagasts ** Dārza iela, [[Apgulde]], Naudītes pagasts ** Dārza iela, [[Asūne]], Asūnes pagasts ** Dārza iela, [[Auciems]], Raiskuma pagasts ** Dārza iela, [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]], Ūdrīšu pagasts ** Dārza iela, [[Augšlīgatne]], Līgatnes pagasts ** Dārza iela, [[Babīte]], Babītes pagasts ** Dārza iela, [[Baltinava]], Baltinavas pagasts ** Dārza iela, [[Bēne]], Bēnes pagasts ** Dārza iela, [[Bērstele]], Viesturu pagasts ** Dārza iela, [[Bērvircava]], Sesavas pagasts ** Dārza iela, [[Bērzi (Īslīces pagasts)|Bērzi]], Īslīces pagasts ** Dārza iela, [[Bērzpils]], Bērzpils pagasts ** Dārza iela, [[Bigauņciems]], Lapmežciema pagasts ** Dārza iela, [[Bilska]], Bilskas pagasts ** Dārza iela, [[Blome]], Blomes pagasts ** Dārza iela, [[Burtnieki]], Burtnieku pagasts ** Dārza iela, [[Ceriņi (ciems)|Ceriņi]], Krimūnu pagasts ** Dārza iela, [[Ciemupe]], Ogresgala pagasts ** Dārza iela, [[Code]], Codes pagasts ** Dārza iela, [[Druva]], Saldus pagasts ** Dārza iela, [[Dubeņi]], Grobiņas pagasts ** Dārza iela, [[Dubna]], Dubnas pagasts ** Dārza iela, [[Dundaga]], Dundagas pagasts ** Dārza iela, [[Dzelda]], Nīkrāces pagasts ** Dārza iela, [[Dzidriņas]], Stopiņu pagasts ** Dārza iela, [[Dzintars (Pūres pagasts)|Dzintars]], Pūres pagasts ** Dārza iela, [[Ēdole]], Ēdoles pagasts ** Dārza iela, [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]], Eglaines pagasts ** Dārza iela, [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], Allažu pagasts ** Dārza iela, [[Eleja]], Elejas pagasts ** Dārza iela, [[Elkšņi]], Elkšņu pagasts ** Dārza iela, [[Ezere]], Ezeres pagasts ** Dārza iela, [[Gaigalava]], Gaigalavas pagasts ** Dārza iela, [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], Carnikavas pagasts ** Dārza iela, [[Inciems]], Krimuldas pagasts ** Dārza iela, [[Indra]], Indras pagasts ** Dārza iela, [[Jaunaglona]], Aglonas pagasts ** Dārza iela, [[Jaunbērze]], Jaunbērzes pagasts ** Dārza iela, [[Jaunkalsnava]], Kalsnavas pagasts ** Dārza iela, [[Jaunpagasts]], Virbu pagasts ** Dārza iela, [[Jaunpiebalga]], Jaunpiebalgas pagasts ** Dārza iela, [[Kaķenieki]], Annenieku pagasts ** Dārza iela, [[Kalupe]], Kalupes pagasts ** Dārza iela, [[Kalvene]], Kalvenes pagasts ** Dārza iela, [[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]], Kalnciema pagasts ** Dārza iela, [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]], Kaplavas pagasts ** Dārza iela, [[Kapsēde]], Medzes pagasts ** Dārza iela, [[Kocēni]], Kocēnu pagasts ** Dārza iela, [[Kombuļi]], Kombuļu pagasts ** Dārza iela, [[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]], Naujenes pagasts ** Dārza iela, [[Kubuli]], Kubulu pagasts ** Dārza iela, [[Kusa]], Aronas pagasts ** Dārza iela, [[Langstiņi]], Garkalnes pagasts ** Dārza iela, [[Lazdona]], Lazdonas pagasts ** Dārza iela, [[Lejasciems]], Lejasciema pagasts ** Dārza iela, [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]], Liepas pagasts ** Dārza iela, [[Līvbērze]], Līvbērzes pagasts ** Dārza iela, [[Lizums]], Lizuma pagasts ** Dārza iela, [[Lutriņi]], Lutriņu pagasts ** Dārza iela, [[Mālpils]], Mālpils pagasts ** Dārza iela, [[Maļinova]], Maļinovas pagasts ** Dārza iela, [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]], Jaunsvirlaukas pagasts ** Dārza iela, [[Mirnijs]], Laucesas pagasts ** Dārza iela, [[More]], Mores pagasts ** Dārza iela, [[Murmastiene]], Murmastienes pagasts ** Dārza iela, [[Nākotne (ciems)|Nākotne]], Glūdas pagasts ** Dārza iela, [[Nereta]], Neretas pagasts ** Dārza iela, [[Nīca]], Nīcas pagasts ** Dārza iela, [[Nīcgale]], Nīcgales pagasts ** Dārza iela, [[Oškalni]], Cieceres pagasts ** Dārza iela, [[Ošupe (ciems)|Ošupe]], Ošupes pagasts ** Dārza iela, [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]], Limbažu pagasts ** Dārza iela, [[Ozolnieki]], Ozolnieku pagasts ** Dārza iela, [[Palsmane]], Palsmanes pagasts ** Dārza iela, [[Pastende]], Ģibuļu pagasts ** Dārza iela, [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]], Aizkraukles novads ** Dārza iela, [[Pilsrundāle]], Rundāles pagasts ** Dārza iela, [[Porečje]], Bērziņu pagasts ** Dārza iela, [[Prauliena]], Praulienas pagasts ** Dārza iela, [[Priekuļi]], Priekuļu pagasts ** Dārza iela, [[Purmsāti]], Virgas pagasts ** Dārza iela, [[Ragana (ciems)|Ragana]], Krimuldas pagasts ** Dārza iela, [[Rāmava]], Ķekavas pagasts ** Dārza iela, [[Randene]], Kalkūnes pagasts ** Dārza iela, [[Ranka]], Rankas pagasts ** Dārza iela, [[Raņķi]], Raņķu pagasts ** Dārza iela, [[Rauna]], Raunas pagasts ** Dārza iela, [[Rembate]], Rembates pagasts ** Dārza iela, [[Robežnieki]], Robežnieku pagasts ** Dārza iela, [[Roja]], Rojas pagasts ** Dārza iela, [[Rudbārži]], Rudbāržu pagasts ** Dārza iela, [[Saraiķi]], Vērgales pagasts ** Dārza iela, [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]], Rundāles pagasts ** Dārza iela, [[Skaistkalne]], Skaistkalnes pagasts ** Dārza iela, [[Skrīveri]], Skrīveru pagasts ** Dārza iela, [[Skrudaliena]], Skrudalienas pagasts ** Dārza iela, [[Smārde]], Smārdes pagasts ** Dārza iela, [[Stari]], Daukstu pagasts ** Dārza iela, [[Stelpe]], Stelpes pagasts ** Dārza iela, [[Strēlnieki (Mežotnes pagasts)|Strēlnieki]], Mežotnes pagasts ** Dārza iela, [[Svarinci]], Svariņu pagasts ** Dārza iela, [[Svētciems]], Salacgrīvas pagasts ** Dārza iela, [[Svēte (ciems)|Svēte]], Svētes pagasts ** Dārza iela, [[Svitene]], Svitenes pagasts ** Dārza iela, [[Šķibe]], Bērzes pagasts ** Dārza iela, [[Taurupe]], Taurupes pagasts ** Dārza iela, [[Tilža]], Tilžas pagasts ** Dārza iela, [[Tume]], Tumes pagasts ** Dārza iela, [[Umurga]], Umurgas pagasts ** Dārza iela, [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]], Vaidavas pagasts ** Dārza iela, [[Vaiņode]], Vaiņodes pagasts ** Dārza iela, [[Valgunde]], Valgundes pagasts ** Dārza iela, [[Valle]], Valles pagasts ** Dārza iela, [[Vāne]], Vānes pagasts ** Dārza iela, [[Vecumnieki]], Vecumnieku pagasts ** Dārza iela, [[Viļķene]], Viļķenes pagasts ** Dārza iela, [[Vītiņi]], Vītiņu pagasts ** Dārza iela, [[Zālīte (ciems)|Zālīte]], Iecavas pagasts ** Dārza iela, [[Zante]], Zantes pagasts ** Dārza iela, [[Zaube]], Zaubes pagasts == Skatīt arī == * [[Dārzu iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Mazā Dārza iela]] * [[Dārziņu iela]] * [[Dārznieku iela]] * [[Dārzniecības iela]] * [[Dārzkopības iela]] * [[Dārzaugļu iela]] {{Ielu nosaukums}} f49k1ub0fa89v3675k3qaa84u4eglux 0 462567 4547281 4490047 2026-11-09T14:15:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547281 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Bauskas novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Bauskas novads | karte = Bauskas novads karte 2021.png | karte2 = Bauskas novads 2021.png | karte2_apraksts = Bauskas novads | ģerboņa_attēls = Bauskas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Bauskas novada ģerbonis | karoga_attēls =Flag of Bauskas novads.svg | karoga_nosaukums =Bauskas novada karogs | centrs = Bauska | mērs = [[Aivars Mačeks]] | mērs_partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] | mērs_gads = 2025 | platība = 2174,9 | iedzīvotāji = 41755 | iedzīvotāji_gads = 2021 | blīvums = {{#expr: 41755/ 2174.9 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.bauskasnovads.lv/ }} '''Bauskas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Bauskas novads (2009—2021)|Bauskas novads]], [[Iecavas novads]], [[Rundāles novads]] un [[Vecumnieku novads]]. Robežojas rietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], ziemeļos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Olaines novads|Olaines novadiem]], ziemeļaustrumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], austrumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]] un [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]] pašvaldībām, kā arī [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldību]]. Novada centrs atrodas [[Bauska]]s [[pilsēta|pilsētā]]. == Teritoriālais iedalījums == Bauskas novadā kopumā ietilpst divas pilsētas (Bauska un Iecava) un 18 pagasti, kuru pārvalde deleģēta 4 apvienībām: {| class="wikitable sortable" |+ !Pagastu apvienība !Centrs !apvienībā ietilpstošie pagasti !iedzīvotāju skaits !platība, km² |- |'''Bauskas apvienība''' |[[Bauska]] |[[Bauska]]s pilsēta, [[Brunavas pagasts]], [[Ceraukstes pagasts]], [[Codes pagasts]], [[Dāviņu pagasts]], [[Īslīces pagasts]], [[Gailīšu pagasts]], [[Mežotnes pagasts]], [[Vecsaules pagasts]] |21 604 |786,6 |- |'''Iecavas apvienība''' |[[Iecava]] |[[Iecava]]s pilsēta, [[Iecavas pagasts]] |8192 |312,1 |- |'''Rundāles apvienība''' |[[Pilsrundāle]] |[[Rundāles pagasts]], [[Svitenes pagasts]], [[Viesturu pagasts]] |3094 |231,4 |- |'''Vecumnieku apvienība''' |[[Vecumnieki]] |[[Bārbeles pagasts]], [[Kurmenes pagasts]], [[Skaistkalnes pagasts]], [[Stelpes pagasts]], [[Valles pagasts]], [[Vecumnieku pagasts]] |7610 |844,8 |} Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā, izņemot no kādreizējā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] pievienotos Kurmenes un Valles pagastus. == Daba == Bauskas novads atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] austrumu daļā, ziemeļaustrumu nomale ir [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] dienvidrietumu mala. Teritorija galvenokārt līdzena, [[Skaistkalne]]s un [[Taurkalne]]s apkaimē — pauguraina.<ref name="LME">{{LME|1|195}}</ref> Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ziemeļaustrumu daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.<ref name="LME" /> Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Mežotne]], Gulbji), [[ģipsis]] (Skaistkalne), [[māls]] (Mežotne), [[saldūdens kaļķieži]] ([[Pellaju purvs]]), [[kūdra]] (lielākie kūdras purvi — [[Briģu purvs|Briģu]], [[Lādzēnu purvs|Lādzēnu]], [[Ērgļu purvs|Ērgļu]]).<ref name="LPE">{{LPE|1|699, 700}}</ref> Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500—650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.<ref name="LME" /> Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,<ref name="LPE" /> vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).<ref name="LME" /> === Upes === Gandrīz visa novada teritorija atrodas [[Lielupe]]s baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes [[Mēmele]] un [[Mūsa]], pietekas [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Īslīce]], [[Svitene]].<ref name="LPE" /> === Ūdenstilpes === Ezeru novadā maz, lielākie — [[Taurkalnes Aklais ezers]] (0,24 km²) un [[Zaļezers|Zāļezers]] (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — [[Lādzēnu dīķi]] (kopplatība 2,6 km²), [[Arves ezers]] kopā ar [[Beibežu dīķis|Beibežu dīķi]] (1 km²), [[Ozolaines dīķis]] (0,7 km²), [[Staņķu ezers|Staņķu dzirnavu ezers]] (0,23 km²). == Vēsture == Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un [[Klaipēda]]s-[[Pleskava]]s ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp [[krustneši]]em, [[zemgaļi]]em un [[Lietuva|lietuviešiem]], pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]].<ref name="LPE" /> 1562. gadā [[Livonijas ordenis]] tika likvidēts, un Bauskas teritorija nonāca [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes-Zemgales hercogistes]] sastāvā. Hercogs [[Jēkabs Ketlers]] (1610-—1682) veicināja Bauskas ekonomisko attīstību. 17. gadsimtā tika pabeigta [[Bauskas pils]] būvniecība, tā kalpoja kā militārais cietoksnis un administratīvais centrs. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Bauska tika iesaistīta [[Poļu—zviedru kari|Polijas un Zviedrijas karos]]. 1701. gadā Bausku ieņēma zviedri, bet vēlāk tā atgriezās poļu kontrolē. 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijā]], Bauska kļuva par daļu no Krievijas Impērijas [[Kurzemes guberņa]]s. [[Pirmais pasaules karš]] smagi skāra novada teritoriju, un tā tika daļēji izpostīta. Pēc kara Bauska iekļāvās jaunizveidotajā [[Latvija|Latvijas Republikā]]. 1940. gada jūnijā saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Padomju Savienība]]. Bauskas novada teritorija kļuva par daļu no [[Latvijas PSR|Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas]] (Latvijas PSR). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bauska atkal tika stipri izpostīta. 1944. gadā [[Sarkanā armija]] uzsāka ofensīvu Baltijas republikās. Bauskas pilsētas aizsardzībai no padomju karaspēka tika izveidots brīvprātīgo pulks, kurā bija aptuveni 300 vīru. Sešas nedēļas šai nelielajai vienībai izdevās noturēt ievērojami pārāka ienaidnieka spēku ofensīvu, līdz ar to padomju karaspēkam izdevās ieņemt Bausku tikai pēc vairākiem bombardēšanas uzlidojumiem, kas iznīcināja vairāk nekā trešdaļu pilsētas. Pēc Otrā pasaules kara Bauskas novada teritorija atkal kļuva par daļu no Latvijas PSR. 1991. gadā, pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, Bauskas novads kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|41580 |1959|47168 |1967|46948 |1979|52731 |1989|56755 |2000|54855 |2011|47104 |2021|41314 |2024|40906 }} ==== Lielākās apdzīvotās vietas ==== {{galvenais|Bauskas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |+ |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāju<br />skaits (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Bauska]] || Pilsēta || - || 10 162 |- | 2. || [[Iecava]] || Pilsēta || - || 5614 |- | 3. || [[Vecumnieki]] || Ciems || Vecumnieku || 1990 |- | 4. || [[Rītausmas]] || Ciems || Īslīces || 1230 |- | 5. || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || Ciems || Gailīšu || 932 |- | 6. || [[Pilsrundāle]] || Ciems || Rundāles || 675 |- | 7. || [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]] || Ciems || Vecumnieku || 634 |- | 8. || [[Skaistkalne]] || Ciems || Skaistkalnes || 574 |- | 9. || [[Code]] || Ciems || Codes || 545 |- | 10. || [[Svitene]] || Ciems || Svitenes || 421 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=19.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (32305) |green|78.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (3522) |red|8.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (1976) |yellow|4.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1123) |black|2.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (896) |blue|2.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (432) |pink|1.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (59) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (6) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (939) |grey|2.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Bauskas novada domes vēlēšanas}} Galvenā novada pašvaldības likumdošanas institūcija ir [[Bauskas novada dome]]. Tā sastāv no 15 vēlētiem deputātiem un to vada [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Bauskas novada domes priekšsēdētājs]]. == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Bauskas novadu šķērso viens galvenais autoceļš — {{A ceļš|7}} (Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)), kas šķērso arī abas novada pilsētas [[Bauska|Bausku]] un [[Iecava|Iecavu]]. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: {{P ceļš|73}} (Vecumnieki—Nereta—Subate), {{P ceļš|87}} (Bauska—Aizkraukle), {{P ceļš|88}} (Bauska—Linde), {{P ceļš|89}} (Ķekava—Skaistkalne), {{P ceļš|92}} (Iecava—Stelpe), {{P ceļš|93}} (Jelgava—Iecava), {{P ceļš|94}} (Jelgava—Staļģene—Code) un {{P ceļš|103}} (Dobele—Bauska). Plānots, ka caur Bauskas novadu ies arī dzelzceļa līnija ''[[Rail Baltica]]'', uz kuras arī atradīsies divas stacijas Bauskas novadā — Iecava un Bauska. == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:<ref name=":o" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/novads/novads-skaitlos-un-faktos|title=Novads skaitļos un faktos - Novads - Bauskas novada dome|website=www.bauska.lv|access-date=2022-09-10|archive-date=2022-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910095235/https://www.bauska.lv/lv/novads/novads-skaitlos-un-faktos}}</ref> * 19 vispārējās izglītības iestādes; * 7 [[pirmsskolas izglītība]]s iestādes; * 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Čakste]] (1859—1927), pirmais [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Anatols Līvens]] (1872—1937), lībiešu cilmes Baltijas augstmanis * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945), skolotājs * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941), fiziologs un bioķīmiķis, [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s dekāns * [[Jānis Lazdiņš]] (1875—1953), mūziķis, diplomāts * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966), aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs * [[Arnolds Spekke]] (1887—1972), filologs, vēsturnieks, diplomāts * [[Verners Tepfers]] (1893—1958), ģenerālis, [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs * [[Jānis Tepfers]] (1898—1994), diplomāts * [[Jānis Rūdolfs Akermanis]] (1897—1972), zinātnieks, inženieris, aviokonstruktors * [[Arnolds Ozoliņš]] (1898—1984), ārsts * [[Indulis Folkmanis]] (1939), tēlnieks * [[Imants Lancmanis]] (1941), gleznotājs, mākslas zinātnieks * [[Uldis Dumpis]] (1943), aktieris * [[Esmeralda Ermale]] (1956), aktrise * [[Česlavs Mikšto]] (1964), katoļu priesteris * [[Ingmārs Līdaka]] (1966), zoologs, politiķis * [[Andrejs Mediņš]] (1969), katoļu priesteris == Ievērojamas vietas == === Apskates objekti === [[Rundāles pils]], [[Bauskas pils]], [[Kaucmindes muiža]], [[Skaistkalnes katoļu baznīca]],<ref name="LME" /> Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, [[Jumprava (Mežotnes pagasts)|Jumpravmuižas]] parks, orientēšanās poligons [[Vecumnieki|Vecumniekos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tourism.bauska.lv/lv/ko-redzet/top |title=tourism.bauska.lv |access-date={{dat|2021|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228121405/https://www.tourism.bauska.lv/lv/ko-redzet/top}}</ref> === Aizsargājami dabas objekti === [[Bārbeles sērūdeņraža avots]], [[Skaistkalnes karsta kritenes]], [[Zaļezera purvs]], [[Paņemūnes meži]], [[Vāveres ezers]], [[Seržu tīrelis]], [[Kalēju tīrelis]], Iecavas un Mežotnes parki, [[Stelpe]]s dendroloģiskie stādījumi u. c. == Sadraudzības pašvaldības == Bauskas novadm ir 18 [[sadraudzības pašvaldība]]s:<ref name=":o" /> * {{flaga|Gruzija}} [[Hašuri municipalitāte|Hašuri]]; * {{flaga|Gruzija}} [[Sačheres municipalitāte|Sačhere]]; * {{flaga|Zviedrija}} [[Hedemora]]; * {{flaga|Zviedrija}} [[Tereboda]]; * {{flaga|Čehija}} [[Nāhodas apriņķis|Nāhoda]]; * {{flaga|Lietuva}} [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakroja]]; * {{flaga|Lietuva}} [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķi]]; * {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvale]]; * {{flaga|Lietuva}} [[Biržu rajona pašvaldība|Birži]]; * {{flaga|Polija}} [[Ripinas apriņķis|Ripina]]; * {{flaga|Moldova}} [[Sorokas rajons|Soroka]]; * {{flaga|Vācija}} [[Billerbeka]]; * {{flaga|Igaunija}} [[Pehja-Pernumā pagasts|Pehja-Pernumā]]; * {{flaga|Itālija}} [[Udžate-Trevano]]. == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Bauskas rajons}} [[Kategorija:Bauskas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] lkleahyzp4nwcyktcn8j27zt94n417j 0 465289 4547622 4460961 2026-11-10T08:05:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547622 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Egons Zablovskis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Tārgales pagasts]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2020 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 9 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Egons Zablovskis''' (dzimis {{dat|1926|3|2}}, miris {{dat|2020|8|9}}) bija latviešu [[fiziķis]], fizikas zinātņu doktors, kalnos kāpšanas un ceļošanas entuziasts, [[orientierists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1926. gada 2. martā [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] Jaunupos. Mācījās [[Ventas pagasts|Ventas pagasta]] pamatskolā, tad [[Ventspils 1. vidusskola|Ventspils 1. vidusskolā]]. 1946. gadā sāka studēt [[LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (LVU FMF), strādāja LVU FMF Eksperimentālās fizikas katedrā, vēlāk Tehniskās fizikas katedrā par asistentu, lasīja lekcijas par [[Radiotehnika|radiotehniku]] un [[Elektrotehnika|elektrotehniku]]. Vēlāk studēja aspirantūrā Ļeņingradā, kur 1965. gadā aizstāvēja disertāciju par [[Pusvadītājs|pusvadītāju]] elektriskajām un optiskajām īpašībām. Ievēlēts par Tehniskās fizikas katedras docentu. Viņš organizēja LVU darbinieku un studentu apmācības [[Alpīnisms|alpīnistu]] nometnēs [[Elbruss|Elbrusa]] nogāzēs un Latvijā pirmās [[Orientēšanās sports|orientēšanās sacensības]]. Ilgus gadus viņš darbojās LVU Tūrisma – alpīnisma sekcijas prezidijā. 1965. gadā E. Zablovskim piešķīra PSRS sporta meistara nosaukumu, vēlāk Vissavienības kategorijas tiesneša kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2483&t=Latvijas-orientesanas-sporta-pionierim-Egonam-Zablovskism---90 |title=Latvijas orientēšanās sporta pionierim Egonam Zablovskim - 90 |access-date={{dat|2020|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160316022435/http://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2483&t=Latvijas-orientesanas-sporta-pionierim-Egonam-Zablovskism---90}}</ref> 1994. gadā pensionējās un pilnībā pievērsās vaļaspriekiem – tūrismam un orientēšanās sportam, ar ko nodarbojās arī pēc 90 gadu vecuma robežas pārsniegšanas, kā arī grāmatu rakstīšanai. Miris 2020. gada augustā, 2020. gada 11. augustā Rīgas krematorijā notika atvadīšanās ceremonija.<ref>[https://www.fmof.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/60485/ Mūžībā devies fiziķis Egons Zablovskis] 14.08.2020. </ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 5. šķira (2001).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://m.likumi.lv/doc.php?id=54966 |title=Triju Zvaigžņu ordeņa domē |accessdate=2020-08-18 |work= |publisher=likumi.lv |date=2001. gada oktobris |language= }}</ref> == Publikācijas == * Tūrisms augstskolās (mācību līdzeklis, 1972) * Fizika: mācību līdzeklis neklātienes vidējās speciālās mācību iestādēs * K. Tomariņš, E. Zablovskis. Radioelektronika. Rīga: Zvaigzne, 1985. — 247 lpp. * Egons Zablovskis, Līga Zariņa. No Oliņkalna līdz Everestam. Jāņa sēta, 1997. * Ar auto un kājām. Zviedrija. Norvēģija. Somija. (2001) * Deviņi tūrisma maršruti pa Pirmā pasaules kara Rīgas frontes kauju takām: veltījums Latvijas simtgadei<ref>[https://viaf.org/viaf/33827884/ Virtual International Authority File]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zablovskis, Egons}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas orientieristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] 7ipnxpr8ulsp4tzdgge9x5c7gp53jb2 0 465720 4547248 4472970 2026-11-09T12:19:20Z Pirags 3757 /* Rokraksta literatūra */ 4547248 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latviešu ābece ar kirilicas burtiem 1864.jpg|thumb|[[Kiriliskais raksts|Kiriliskajā rakstā]] iespiesta latviešu valodas ābece Latgales skolām (1864).]] [[Attēls:Inflantu zemes laika grāmata jeb kalendārs 1898. gadam.jpg|thumb|[[Gustavs Manteifelis|Gustava Manteifeļa]] „Inflantu zemes laika grāmatas jeb kalendāra 1898. gadam” [[rokraksts]], ko pastāvošā aizlieguma dēļ neļāva iespiest.]] '''Latīņu drukas aizliegums''' bija no 1865. līdz 1904. gadam [[Krievijas Impērija]]s [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]], [[Viļņas guberņa|Viļņas]], [[Kauņas guberņa|Kauņas]] un [[Suvalku guberņa|Suvalku guberņā]] īstenota valdības politika, kas aizliedza jebkādu tekstu [[iespiešana|iespiešanu]] un izplatīšanu [[latīņu raksts|latīņu rakstā]] jeb [[antikva|antikvā]]. Aizlieguma galvenais mērķis bija mazināt [[Poļi|poļu]] muižnieku ietekmi Krievijas Impērijas ziemeļrietumu daļā pēc [[1863. gada sacelšanās Polijā|1863. gada sacelšanās]] un ietvēra [[poļu kultūra]]s izplatības ierobežošanu. Tas bija gan etnisks, gan [[Konfesija|konfesionāls]] (lielākā daļa poļu (tāpat kā latgalieši) bija [[katoļi]]) un darbojās [[pārkrievošana]]s politikas ietvaros, mēģinot poļu un latviešu lietoto latīņu rakstu nomainīt uz [[Krievi|krievu]] un citās [[austrumslāvu valodas|austrumslāvu valodās]] lietoto [[Kirilica|kirilicu]]. Neskatoties uz to, ka drukas aizliegums tika galvenokārt vērsts pret poļiem, tas ilgāk pastāvēja mūsdienu [[Latgale]]s un [[Lietuva]]s teritorijā. Līdztekus latīņu drukas aizliegumam Vitebskas guberņas latviešu apdzīvotajā daļā (Latgalē) tika ierobežota arī izglītības ieguve [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Cīņā pret latīņu drukas aizliegumu Latgalē aktīvi iesaistījās toreizējā latgaliešu inteliģence, lielāko darbu paveica [[Pīters Miglinīks]] un [[Andrivs Jūrdžs]], bet grāmatu pārrakstīšanā latīņu rakstā iesaistījās arī [[Joņs Salinīks]], [[Vincents Leika]], [[Joņs Seiļs]] un [[Joņs Šķesters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/86398|title=Cīņa pret drukas aizliegumu|last=Salceviča|first=Ilona|website=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.08.2020.|date=01.04.2004.}}</ref> == Vēsture == Pēc [[Janvāra sacelšanās]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijā]] [[Viļņas guberņa|Viļņas]], [[Kauņas guberņa|Kauņas]] un [[Suvalku guberņa|Suvalku]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], tajā skaitā Latgalē, aizliedza iespiešana izmantot latīņu burtus. 1865. gada 6. septembrī Krievijas Ziemeļrietumu apgabala ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] izdeva [[apkārtraksts|apkārtrakstu]], ar kuru aizliedza šajā teritorijā latīņu rakstā drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu. 1865. gadā Latgales latviešiem aizliedza ne tikai iespiest grāmatas latīņu rakstā, bet arī izplatīt latviešu vai latgaliešu valodā iespiestus tekstus (šis aizliegums bija spēkā no 1871. līdz 1904. gadam). Latgalē aizliegumu ieviesa pakāpeniski, bet 1871. gadā latgaliešu grāmatniecības entuziasts muižnieks [[Gustavs Manteifelis]] bija spiests parakstīt apņemšanos neiespiest „lietuviskas grāmatas poļu burtiem”.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/|title=6. septembris. Latīņu drukas aizliegums Lietuvā un Latgalē|website=lr1.lsm.lv|access-date=2018-11-10|archive-date=2018-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181111000334/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/6.-septembris.-latinu-drukas-aizliegums-lietuva-un-latgale.a73493/}}</ref> Aizlieguma laikā par runāšanu latviešu valodā (t.sk. latgaliski) skolā vai latviski (t.sk. latgaliski) rakstītas grāmatas glabāšanu varēja apcietināt vai piemērot citu soda veidu. Pirmajos gados drukas aizliegums līdz galam vēl netika saprasts, tāpēc [[Gustavs Manteifelis]] aizvien vairākus gadus turpināja iespiest pirmo latgaliešu kalendāru, par ko tika apcietināts. Par līdzīgu aizlieguma neievērošanu tika izvērstas represijas. A. Stafecka uzsver, ka drukas aizliegums saistībā ar tā ieviešanas un īstenošanas laiku ir paradoksāls, jo šajā brīdī pārējā Eiropā, tajā skaitā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija kultūras un izglītības uzplaukums (piemēram, pirmie [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]], notika latviešu [[pirmā atmoda|atmoda]], tapa eposs „[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]”, strauji palielinājās skolu apmeklējums, pieauga [[rakstpratība]] u.c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/1865.-gada-latinu-drukas-aizliegums-latgale.a60398/|title=1865. gada latīņu drukas aizliegums Latgalē|last=Buševica|first=Anda|access-date=25.08.2020.|date=12.12.2015}}</ref> Kopumā drukas aizliegums Latgalē būtiski aizkavēja kultūras attīstību. 19. gadsimta beigās [[analfabētisms|analfabētisma]] līmenis Latgalē bija augstākais tagadējā Latvijas teritorijā. Tā laikā latgaliešu valodā iespiestas grāmatas tika izdotas [[Rīga|Rīgā]], [[Helsinki|Helsinkos]] un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Neskatoties uz drukas aizliegumu, bērni latgaliešu valodu apguva mājās no lūgšanu grāmatām, kuras tika glabātas no iepriekšējās paaudzes, pārrakstītas vai ievestas Latgalē nelegāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv100.lv/jaunumi/1-latgale-tumsa-kas-pirms-vairak-neka-100-gadiem-kavejis-regiona-attistibu.1/|title=#1 Latgale tumsā: Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem kavējis reģiona attīstību|last=Vilcāne|first=Vineta|publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji|access-date=25.08.2020.|date=07.03.2017.|archive-date=05.12.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205083719/https://lv100.lv/jaunumi/1-latgale-tumsa-kas-pirms-vairak-neka-100-gadiem-kavejis-regiona-attistibu.1/}}</ref> Latīņu drukas aizliegums tika atcelts 1904. gada 7. maijā. Kā savās atmiņās stāsta bīskaps [[Jāzeps Rancāns]], Mogiļevas arhibīskaps J. E. Šembeks Pēterburgas garīgā semināra lekcijās ir stāstījis, ka pats bija lūdzis imperatoram [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajam II]] un valdības ministriem drukas aizlieguma atcelšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1954. 29. maijs|title=50 godu drukas breiveibas jubilejas svineibas ASV- Vinipegā.|url=|journal=Latgola|volume=|pages=|via=}}</ref> == Rokraksta literatūra == [[Attēls:Vincas Juszka.tif|thumb|200px|Lietuviešu [[grāmatneši|grāmatnesis]] [[Vincs Juška]]]] Viļņas guberņā drukas aizliegums radīja plašu [[grāmatneši|grāmatnešu]] kustību. Grāmatu iespiešana tika veikta [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] — lietuviešu apdzīvotajā [[Austrumprūsija]]s daļā, no kurienes kontrabandas ceļā grāmatas tika nogādātas pāri robežai, 30 000—40 000 eksemplāru gadā.<ref name=":0" /> Atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes guberņām, kur latīņu raksts nebija aizliegts, Latgale kā Vitebskas guberņas daļa atradās citā administratīvajā un kultūras telpā, kas veicināja tās nošķirtību no pārējiem latviešu apdzīvotajām novadiem. Šie apstākļi apgrūtināja kultūras apmaiņu un atbalsta saņemšanu no citiem Latvijas novadiem, tāpēc latgaliešu kultūras un [[nacionālā pašapziņa|nacionālās pašapziņas]] veidošanās lielā mērā balstījās uz vietējo ierosmi. Dažas grāmatas iespieda Mazajā Lietuvā, un ebreju sīktirgotāju paunās tās ceļoja uz Latgali. Grāmatas pārrakstīja ar roku — kā nautrēnieši [[Andrivs Jūrdžs]] un [[Pīters Miglinīks]]. Bērniem latviski lasīt mācīja mātes vai arī tā sauktās „direktorkas” — katoļu priestera aicinātas sieviņas, kuras apstaigāja sādžas un skoloja bērnus grāmatā.<ref name=":0" /> Šobrīd zināmi ap 15 grāmatu pārrakstītāju vārdi,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tautas rakstnīki un grōmotu pōrraksteitōji drukas aizlīguma laikā. Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei.|last=Rupaiņs O.|first=|publisher=|year=1944|isbn=|location=Daugavpils|pages=190.–204. lpp.}}</ref> bet viņu skaits bija daudz lielāks. Pēc grāmatniecības vēsturnieka Alekseja Apīņa uzskata, rokraksta literatūra uzplauka galvenokārt [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķu]] daļā ([[Barkavas pagasts|Barkavas]], [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]], [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas]], [[Nautrēnu pagasts|Nautrānu]], [[Makašānu pagasts|Makašānu pagastā]]). Likumsakarīgi, ka tieši tajos pagastos ap 1900. gadu (35 gadus pēc drukas aizlieguma ieviešanas) konstatēta visai augsta iedzīvotāju lasītprasme: 76,5 % pret 39,2 % blakus esošajos pagastos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=234&id=781|title=Izloksne, norma un tradīcija Latgales rokraksta literatūrā|publisher=Valsts valodas komisija|work=|access-date=|date=3.09.2012.|last=Stafecka|first=Anna}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Pārkrievošana]] gq5k7uy0x5wemf4w52s9kn7f2z0meqg 0 466915 4547357 3664915 2026-11-09T17:36:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547357 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{atveidošana+}} '''Boy Story''' ([[Hangils]] : 보이스토리; [[Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes|vienkāršotā ķīniešu]]: 男孩 的 故事) ir [[Ķīna]]s popgrupa (''boy-band''), kuru izveidoja ''JYP Entertainment'' ([[Koreja]]) un ''New Creative Content & Tencent'' ([[Ķīna]]). Grupu veido seši dalībnieki: ''Hanyu'', ''Zihao'', ''Xinlong'', ''Zeyu'', ''MingRui'' un ''Shuyang''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.soompi.com/article/1179969wpp/jyps-1st-chinese-boy-group-sets-date-official-debut|title=JYP’s 1st Chinese Boy Group Sets Date For Official Debut'|publisher=Soompi.com|work=|access-date=|date=|last=|first=}}</ref> Tā darbojas [[Korejiešu popmūzika|korejiešu popmūzikas]] žanrā. {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Boy Story | Fons = grupa | Gadi = 2017—pašlaik | Attēls = 190406 보이스토리 코엑스 스타필드 버스킹.jpg | Izdevējkompānija = JYP Entertainmnet • Tencent | Žanrs = [[korejiešu popmūzika]] | Mlapa = {{URL|http://weibo.com/u/6240904161}} }} Kopš 2017. gada septembra tika uzsākts plāns "''Real! Project''" ar četriem [[Singls|singliem]], kam oficiāli debitēt bija paredzēts 2018. gada septembrī. Pirmais singls bija ''How Old RU''. Otrais singls bija ''Can't Stop'', kas tika izlaists 2017. gada 15. decembrī, trešais singls bija ''Jump Up'', kas tika izdots 2018. gada 30. martā. Pēdējo pirmsdebijas singlu producēja ''JYP Entertainment'' dibinātājs ''Park Jin''. Dziesma ''Handz Up'' tika izlaista 2018. gada 12. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://koreajoongangdaily.joins.com/news/article/article.aspx?aid=3048913|title=JYP introduces teenage boy band in China|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|07|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200722121348/https://koreajoongangdaily.joins.com/news/article/article.aspx?aid=3048913}}</ref> ''Boy Story'' oficiāli debitēja 2018. gada 21. septembrī ar savu pirmo mini albumu ''Enough'', kurā iekļauti visi pirmsdebijas singli un debijas ieraksts ''Enough''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/news/international/8476457/jyp-entertainment-chinese-group-boy-story-enough|title=JYP Entertainment-Produced Chinese Group Boy Story Releases First Single ''Enough''|publisher=Billboard.com|work=|access-date=|date=|last=|first=}}</ref> 2018. gada 21. oktobrī grupa izlaida ''Stay Magical (奇妙 里)'' . Nākamajā mēnesī ''Boy Story'' dziedāja dziesmu ''For U''. ''Boy Story'' savu nākamo dziesmu ''Oh My Gosh'' izlaida 2019. gada 29. martā, kam sekoja ''Too Busy'' sadarbībā ar Džeksonu Vangu 2019. gada 26. jūlijā. 2020. gada 6. janvārī ''Boy Story'' izlaida albumu ''I = U = WE 序''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://k.sina.cn/article_7061968342_1a4ed15d600100lhtn.html?from=ent&subch=music|title=BOY STORY《I=U=WE:序》中首支单曲在酷狗释出还将空降翻牌|publisher=Sina.com|work=|access-date=|date=|last=|first=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://m.mk.co.kr/star/hot-issues/view/2020/07/694246/|title=JYP 中 보이그룹' 보이스토리, 온라인 언택트 공연 동접자 338만 기록|publisher=mk.com|work=|access-date=|date=|last=|first=}}</ref> == Dalībnieki == * Jia Han Yu (贾涵予) * Li Zi Hao (李梓豪) * He Xin Long (贺鑫隆) * Yu Ze Yu (于泽宇) * Gou Ming Rui (苟明睿) * Ren Shu Yang (任书漾) == Diskogrāfija == * How Old R U<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2017-09-16|title=How Old RU|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709175413/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2017-09-16}}</ref> (2017) * Can't Stop<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-01-03|title=Can't Stop|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023165210/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-01-03}}</ref> (2017) * JUMP UP<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-04-14|title=JUMP UP|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023160644/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-04-14}}</ref> (2018) * Handz UP<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-07-07|title=Handz Up|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023164005/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-07-07}}</ref> (2018) * Enough<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-09-29|title=Enough|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023163636/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-09-29}}</ref> (2018) * 奇妙 里 (Stay Magical) (2018) * For U<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-12-01|title=For U|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=2018-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181127213709/https://www.billboard.com/charts/china-v-chart/2018-12-01}}</ref> (2018) * Oh My Gosh (2019) * Too busy (2019) * Intro: BOY STORY (2020) * 如果(Rú Guǒ) — If (2020) * Energy (2020) * 序告白(Xù Gào Bái) — Prologue (2020) * Outro: 彼此(Bǐ Cǐ) — Each Other (2020) * Change (2020) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dienvidkorejas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Ķīnas mūzikas grupas]] 064yitp3abea9ksr6i8xtm8p56ytkjh 0 467212 4547310 4460545 2026-11-09T15:20:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547310 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bertrams Zariņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Tukums|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Rihards Zariņš | brāļi = [[Kristaps Zariņš (ķirurgs)|Kristaps Zariņš]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Medicīna]] | pasniedzēji = | studenti = [[Valdis Zatlers]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bertrams Zariņš''' (dzimis {{dat|1942|6|22}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķirurgs]] [[ortopēdija|ortopēds]] un [[sporta medicīna]]s speciālists. Bijis ASV olimpiskās izlases galvenais ārsts, [[Latviešu ārstu un zobārstu apvienība]]s (LĀZA) priekšsēdis (1991—1993). == Dzīvesgājums == Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Tukuma luterāņu mācītāja Riharda Zariņa ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lazariga.lv/par-laza/laza-priekssezi/7-bertrams-zarins-1991-1993 |title=Latviešu ārstu un zobārstu apvienība |access-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201021075002/http://www.lazariga.lv/par-laza/laza-priekssezi/7-bertrams-zarins-1991-1993}}</ref> 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], 1946. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="lat">{{LAT e|5|885}}</ref> 1967. gadā absolvēja [[Sirakjūsa]]s Universitātes medicīnas koledžu (''Syracuse (Upstate) College of Medicine'') [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas pavalstī]], beidza Vispārējās ķirurģijas rezidentūru [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džona Hopkinsa Universitātē]] Baltimorā. Strādāja [[Masačūsetsa]]s Vispārējā slimnīcā (''Massachusetts General Hospital'') [[Bostona|Bostonā]], kur [[Hārvarda Universitāte]]s klīnikā izstrādāja daudzas jaunas ķirurģiskas ārstniecības metodes. 1982. gadā kļuva par [[Hārvarda Universitāte]]s profesoru ortopēdiskā ķirurģijā. Kopš 1976. gada bija [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] hokeja komandas ''[[Boston Bruins]]'', kopš 1982. gada amerikāņu futbola komandas ''[[New England Patriots|The New England Patriots]]'', bet kopš 1996. gada — futbola komandas ''[[New England Revolution|The New England Revolution]]'' galvenais sporta ārsts, vairākas reizes bija arī basketbola komandas ''[[Boston Celtics]]'' galvenais sporta ārsts.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/70.dzimsanas-dienu-atzime-viens-no-izcilakajiem-latviesu-arstiem-bertrams-zarins-13953847 70. dzimšanas dienu atzīmē viens no izcilākajiem latviešu ārstiem Bertrams Zariņš] [[Pēteris Apinis]] diena.lv, 2012. gada 21. jūnijā</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1989. gadā Bertrams Zariņš organizēja [[Pasaules latviešu ārstu kongresi|Pirmo pasaules latviešu ārstu kongresu]] Rīgā. == Apbalvojumi == * [[Paula Stradiņa balva]] (2008) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.massgeneral.org/doctors/16541/bert-zarins Bert Zarins, MD] {{en ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Bertrams}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 67v2vk8wny6jk9x0f6lh6helr5fy5u5 0 468649 4547264 4460492 2026-11-09T12:54:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547264 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | native_name = | former_names = | alternate_names = | map = Latvija | map_label = Baltezera piemineklis | status = | image = Komunistiskā_masu_terora_upuru_piemiņas_vieta_un_kapi_Baltezera_kapos.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 57.0471 | latNS = N | longd = 24.31375 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 2009. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | numurs = 8565 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsturiska notikuma vieta | vēstnesis = {{dat|2005|10|06|N|bez}} }} }} '''Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi''' ir valsts nozīmes [[vēsturiska notikuma vieta]], kas atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] kapos, pie valsts autoceļa [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] ([[Rīga]] - [[Ainaži]]). 2009. gadā šeit tika atklāts piemineklis "Ciešanu vārti", kas atrodas 1941. gadā Baltezera vasarnīcā [[NKVD]] noslepkavoto Latvijas iedzīvotāju apbedīšanas vietā. Tēlnieces [[Vija Dzintare|Vijas Dzintares]] un arhitektes [[Irēna Rubauska|Irēnas Rubauskas]] viedotā pieminekļa postamentā iekalti [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] vārdi "Aiz manis zeme, pilna sāpju", bet pakājē novietota plāksne ar vairāk nekā simts Baltezerā noslepkavoto komunistiskā [[Terors (politika)|terora]] upuru vārdiem. ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20201027172006/https://latvijaspieminekli.lv/baltezera-komunistiska-masu-terora-upuru-pieminas-vieta-un-kapi/ Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi portālā latvijaspieminekli.lv] [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Vēsturiska notikuma vietas Latvijā]] i8qsky9r1d80i2ore725qpntu1h9o5n 0 473301 4547680 4483364 2026-11-10T10:11:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547680 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Endrū Breitbārts | vārds_orig = ''Andrew Breitbart'' | attēls = Andrew Breitbart by Gage Skidmore 2.jpg | att_izm = 250px | att_nosaukums = Breitbārts Konservatīvās politiskās rīcības konferencē (CAPC) 2012. gadā | pseidonīms = | dz_dat_alt = {{dat|1969|2|1}} | dz_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2012|3|1|1969|2|1}} | m_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosas apgabals}} | žanri = | nodarbošanās = rakstnieks, žurnālists, publicists | periods = | darbojies_arī = | mlapa = www.breitbart.com | dzimums = V }} '''Endrū Džeimss Breitbārts''' ({{val|en|Andrew James Breitbart}}; dzimis 1969. gada 1. februārī, miris 2012. gada 1. martā) bija [[konservatīvisms|konservatīvs]] [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] žurnālists, rakstnieks un komentētājs, kurš dibināja politiski [[Galēji labēja politika|galēji labējo]] ziņu un viedokļu vietni ''[[Breitbart News]]''.<ref name="FarRight">* {{publikācijas atsauce|last1=Davis|first1=Mark|date=3 July 2019|title=A new, online culture war? The communication world of Breitbart.com|url=|journal=Communication Research and Practice|publisher=Routledge|volume=5|issue=3|pages=241–254|doi=10.1080/22041451.2018.1558790|via=|s2cid=159033173}} * {{publikācijas atsauce|last1=Freelon|first1=Deen|last2=Marwick|first2=Alice|last3=Kreiss|first3=Daniel|date=4 September 2020|title=False equivalencies: Online activism from left to right|url=https://archive.org/details/science_2020-09-04_369_6508/page/1197|journal=Science (journal)|volume=369|issue=6508|pages=1197–1201|doi=10.1126/science.abb2428|pmid=32883863|via=|s2cid=221471947}} * {{grāmatas atsauce|last1=Mudde|first1=Cas|title=The Far Right Today|date=October 25, 2019|publisher=John Wiley & Sons|isbn=978-1-5095-3685-6|url=https://www.google.com/books/edition/_/aD25DwAAQBAJ|accessdate=10 October 2020|via=Google Books|year=|location=|pages=}}</ref> Pēc ''[[HuffPost]]'' līdzdibināšanas<ref name="huff">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html|title=Breitbart.com has Drudge to thank for its success|publisher=Cnet news|access-date=July 29, 2009|date=November 2005|archive-date={{dat|2015|07|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150701161815/http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html}}</ref> un līdzdarbošanās vietnē ''[[Drudge Report]]''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/US/andrew-breitbart-publisher-author-dead/story?id=15824337#.UCsmqJZSTsY|title=Publisher and Author Andrew Breitbart Dead|publisher=ABC News|access-date=August 15, 2012|last=Ng|first=Christina}}</ref> Breitbārts nodibināja politiski galēji labēju ziņu un viedokļu vietni ''[[Breitbart News]]''. Žurnālisti Niks Žilspijs un Konors Frīdersdorfs uzskata, ka Breitbārts esot mainījis to, kā pieņemts rakstīt par politiku, izceļot senāko plašsaziņas līdzekļu trūkumus un paužot to, ko nesakot mediji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://edition.cnn.com/2012/03/01/opinion/gillespie-breitbart/index.html|title=How Andrew Breitbart changed the news|publisher=[[CNN]]|date=March 2, 2012|last=Gillespie|first=Nick}}</ref><ref name="Atlantic1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/politics/archive/2012/03/andrew-breitbarts-legacy-credit-and-blame-where-its-due/253953/|title=Andrew Breitbart's Legacy: Credit and Blame Where It's Due|last=Friedersdorf, Connor|publisher=Atlantic Media|website=Politics|access-date=January 13, 2015|date=March 8, 2012}}</ref> Viena no Breitbārta populārākajām idejām bija "Breitbārta doktrīna", kas skaidro — politika izriet no kultūras. Lai mainītu politiku, vispirms jāmaina kultūra, jo politika seko kultūrai. Breitbārts uzskatīja šo ideju par svarīgu un bieži par to runāja intervijās.<ref>''https://www.redstate.com/dan_mclaughlin/2016/05/04/politics-still-downstream-cultur{{Novecojusi saite}}e/''</ref> == Personīgā dzīve un nāve == Breitbārts bija precējies ar Suzannu Bīnu, ar kuru kopā audzināja četrus bērnus.<ref name="Saad">{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/local/obituaries/la-me-orson-bean-2050-story.html|title=OBITUARIES Actor Orson Bean, local theater mainstay who rose to fame as a 1950s TV personality, dies|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=February 9, 2020|date=February 8, 2020|last=Saad|first=Nardine}}</ref><ref name="AP">{{Ziņu atsauce|url=https://www.yahoo.com/news/actor-comedian-orson-bean-91-114135652.html|title=Celebrity Actor-comedian Orson Bean, 91, hit and killed by car in LA|date=February 8, 2020}}</ref> 2012. gada 29. februāra naktī Breitbārts pēkšņi sabruka, pastaigājoties [[Brentvuda (Kalifornija)|Brentvudā]]. Viņš tika nogādāts uz Ronalda Reigana UCLA medicīnas centru, kur viņu pasludināja par mirušu tieši pēc 2012. gada 1. marta pusnakts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/04/15/business/media/the-life-and-death-of-andrew-breitbart.html|title=The Provocateur|website=New York Times}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autopsyfiles.org/reports/Celebs/breitbart,%20andrew_report.pdf|title=Andrew Breitbart autopsy report|publisher=Autopsyfile.org}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/US/andrew-breitbart-publisher-author-dead/story?id=15824337|title=Publisher and Author Andrew Breitbart Dead|date=March 1, 2012|last=Ng|first=Christina}}</ref> Viņam bija 43 gadi. [[Autopsija|Autopsijā]] tika noskaidrots, ka nāvi izraisīja [[sirdslēkme]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latimesblogs.latimes.com/lanow/2012/05/commentator-and-editor-andrew-breitbart-died-of-heart-failure-and-hard-up-to-a-60-narrowing-of-a-major-artery-and-was-unde.html|title=Andrew Breitbart died of heart failure, narrowing of artery, coroner finds|last=Blankstein|first=Andrew|publisher=L.A. Times|website=L.A. Times|date=May 16, 2012}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/03/02/us/andrew-breitbart-conservative-blogger-dies-at-43.html|title=Andrew Breitbart, Conservative Blogger, Dies at 43|last=Peters|first=Jeremy W.|access-date=2019-02-10|date=2012-03-01|language=en-US}}</ref> Viņu apbedīja ebreju kapsētā "Hillside Memorial Park".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findagrave.com/memorial/86040288/andrew-james-breitbart|title=Andrew James Breitbart|website=Find A Grave™|access-date=16 May 2019}}</ref> == Darbi == * {{Grāmatas atsauce|title=Righteous Indignation: Excuse Me While I Save the World|publisher=Grand Central Publishing|date=April 15, 2011|isbn=978-0-446-57282-8|url=https://archive.org/details/righteousindigna0000brei|last=|first=|year=|location=|pages=}} * {{Grāmatas atsauce|first=Mark C.|last=Ebner|author2=Andrew Breitbart|title=Hollywood, Interrupted: Insanity Chic in Babylon – The Case Against Celebrity|url=https://archive.org/details/hollywoodinterru00brei|publisher=John Wiley & Sons{{!}}Wiley|date=March 10, 2005|isbn=978-0-471-70624-3|year=|location=|pages=}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Breitbārts, Endrū}} [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Konservatīvisms]] [[Kategorija:Politiski cilvēki]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:ASV žurnālisti]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] fia429dt1t5mq7frj3j880fac9xofrp 0 476203 4547341 4523687 2026-11-09T16:35:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547341 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Bogdans Šahno | vārds_orģ = ''Bohdan Szachno'' | attēls = Bohdan Szachno, poseł Dumy Rosyjskiej.jpg | mazs_att = | apraksts = 1906. gada foto | amats = [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s I sasaukuma deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1868|10|14}} | dzim_vieta = [[Juzefovas muiža]], [[Daugavpils apriņķis]], <br> [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1955|12|13|1868|10|14}} | mir_vieta = [[Lodza]], {{POL}} | apglabāts = | tautība = [[Latvijas poļi|polis]] | partija = | tēvs = Broņislavs Šahno | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] }} '''Bogdans Šahno''' ({{val|pl|Bohdan Szachno}}, 1868—1955) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes [[jurists]] un sabiedriskais darbinieks, [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s I sasaukuma deputāts no [[Vitebskas guberņa]]s.<ref>[https://dlib.rsl.ru/viewer/01003750528#?page=64 Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Первый созыв. М, 1906]</ref> == Dzīvesgājums == [[Attēls:Juzefovas jezupavas muiza.jpg|thumb|left|200px|Juzefovas muižas kungu māja.]] Dzimis 1868. gada 14. oktobrī [[Juzefovas muiža]]s īpašnieka Broņislava Šahno ģimenē.<ref>[http://www.sejm-wielki.pl/b/psb.33035.1 Bohdan Szachno (ID: psb.33035.1)] no ''Polski Słownik Biograficzny'' t. 46 s. 357</ref> Pēc mācībām ģimnāzijā studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, 1887. gadā iestājās Tērbatas poļu studentu korporācijā ''Polonia''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archiwumkorporacyjne.pl/index.php/muzeum-korporacyjne/wilno/konwent-polonia/ |title=Konwent Polonia, coetus II sem. 1887 |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210128015237/https://www.archiwumkorporacyjne.pl/index.php/muzeum-korporacyjne/wilno/konwent-polonia/ }}</ref> Kopā ar jaunāko brāli Marianu Šahno (1870—1923) ieguva savā īpašumā Juzefovas un Hoftenbergas muižas. Ap 1900.&nbsp;— 1901. gadu vēlīnā historicisma stilā uzcēla jaunu [[Juzefovas muiža]]s ēku pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta, bet viņa brālis Marians Šahno uzcēla [[Hoftenbergas muiža]]s kungu māju. Nodarbojās ar zemkopību, vairākkārt saņēma augstākos apbalvojumus lauksaimniecības izstādēs. 1903. gadā Bogdanu Šahno ievēlēja par Daugavpils apriņķa [[zemste]]s deputātu. 1904. gadā viņš kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s lauku īpašnieku biedrības goda biedru. 1906. gada 26. martā Vitebskas guberņas muižnieki viņu ievēlēja par Krievijas Impērijas Valsts Domes deputātu, darbojās Rietumu nomaļu frakcijā. Pēc Valsts domes atlaišanas atgriezās no Pēterpils savā lauku īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā neilgi bija [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķa]] vecākais. Pēc 1922. gada dzīvoja [[Viļņa|Viļņā]], bija [[Latgale]]s zemes īpašnieku savienības priekšsēdētājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujene.lv/Media/Default/muzejs/buklets_polu.pdf |title=Poļu biedrība "Promień" |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160914225140/http://naujene.lv/Media/Default/muzejs/buklets_polu.pdf }}</ref> filistru biedrības ''Koło Filistrów'' priekšsēdētāja vietnieks, Viļņas ''Ziemski Bank'' viceprezidents. Miris 1955. gada 13. decembrī [[Lodza|Lodzā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1629 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210413143122/http://latgalesdati.du.lv/persona/1629}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šahno, Bogdans}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1955. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] rt6w505oier755xwe3lxpblh24znzeu 0 477158 4547572 4537903 2026-11-10T07:00:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547572 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 7.septembra sēde - Edgars Zelderis (cropped).jpg | apraksts = Edgars Zelderis 2023. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2025|12|24|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Talsu novada dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2017|06|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|01|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums3 = {{dat|2017|06|15|N}} | term_beigas3 = {{dat|2018|06|28|N}} | prezidents3 = | premjers3 = | vietnieks3 = | priekštecis3 = [[Aivars Lācarus]] | pēctecis3 = [[Dainis Karols]] | dzim_dati = {{dat|1983|7|14}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|12|24|1983|7|14}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Mēs – Talsiem un novadam]] <small>(2017—2025)</small> | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | Augstskola = {{Latvijas Universitāte}} }} '''Edgars Zelderis''' (dzimis 1983. gada 14. jūlijā [[Talsi|Talsos]], miris 2025. gada 24. decembrī)<ref>[https://www.facebook.com/MesTalsiemUnNovadam/posts/pfbid0jpN5RetiRXE9ta4x8EFBtnLiG3o4pgwmo8Z86XF4FEBoyfzBox653fhh2kDhR5Bml Mēs - Talsiem un novadam - Facebook]</ref> bija [[Latvija]]s [[advokāts]] un politiķis, partijas "[[Mēs – Talsiem un novadam]]" valdes priekšsēdētājs. Bijis [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] (2017—2018) un [[Talsu novada dome]]s deputāts. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Progresīvie]]" saraksta. == Biogrāfija == Edgars Zelderis pēc izglītības ir jurists, [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] 2006. gadā ieguvis [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], bet 2009. gadā — [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] un jurista kvalifikāciju tiesību zinātnēs. Studējis arī [[Politikas zinātne|politikas zinātni]] [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē]]. Miris 2025. gada decembrī pēc ilgstošas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/miris-saeimas-deputats-zelderis-14345988|title=Miris Saeimas deputāts Zelderis|website=www.diena.lv|access-date=2025-12-29}}</ref> == Profesionālā darbība == Edgars Zelderis kā jurists ilgstoši strādājis vairākos privātos uzņēmumos un pašvaldībā, tai skaitā bankā un advokātu birojā [[Rīga|Rīgā]]. Talsu novada pašvaldībā aktīvi aizstāvējis pilsētas velostruktūras izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/edgars-zelderis-talsi-nedraudzigaka-pilseta-velobraucejiem-latvija.d?id=46031293|title=Edgars Zelderis: Talsi – nedraudzīgākā pilsēta velobraucējiem Latvijā?|last=Zelderis|first=Edgars|access-date=|date=29.05.2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=7dAM4EMDwnU|title=Velobraucējiem Talsi nav draudzīgākā pilsēta. Talsu Televīzijas sižets.|date=14.11.2015.}}</ref> Valsts mērogā 2015. gadā, pārstāvot septiņus farmaceitus, vērsies Satversmes tiesā par aptieku atvēršanas ierobežojumu atbilstību Satversmei, jo tie veicina aptieku tīklu monopolu veidošanos valstī, kā rezultātā farmaceiti nevar atvērt savas aptiekas un brīvi izvēlēties savu darba vietu, kā arī pastāv nepamatoti augstas medikamentu cenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/edgars-zelderis-meli-un-patiesiba-par-jaunu-aptieku-atversanu-strunts-par-bitem-ka-tik-medus.d?id=45684616|title=Edgars Zelderis: Meli un patiesība par jaunu aptieku atvēršanu – 'štrunts par bitēm, ka tik medus'|last=jurists|first=Edgars Zelderis|website=delfi.lv|access-date=2021-02-06|date=2015-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/136555-uzjunda-aptieku-ipasumtiesibas.htm|title=Uzjunda aptieku īpašumtiesības|website=nra.lv|access-date=2021-02-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/266077-vai-tiesibas-brivi-veikt-farmaceitisko-komercdarbibu-var-izmantot-tikai-izredzetie/|title=Vai tiesības brīvi veikt farmaceitisko komercdarbību var izmantot tikai izredzētie|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2021-02-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cinas-aptieku-tirgu-turpinas-fiksetas-launpratibas-iesniegta-sudziba-st.a118880/|title=Cīņas aptieku tirgū turpinās: fiksētas ļaunprātības, iesniegta sūdzība ST|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-06|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/farmaceiti-veletos-atvert-aptiekas.-likums-to-nelauj.a49786/|title=Farmaceiti vēlētos atvērt aptiekas. Likums to neļauj|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-02-06}}</ref> Satversmes tiesa lietu atteikusies rosināt, norādot, ka sūdzības pieteikumā paustajam bijis pārāk trūcīgs juridiskais pamatojums, lai izvērtētu Ministru kabineta noteikumu «Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji» atbilstību Satversmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/liberalizacija-ar-izkapti-429400|title=Liberalizācija ar izkapti|website=Dienas Bizness|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> 2016. gada novembrī nokārtojis zvērināta advokāta eksāmenu, uzņemts Latvijas Zvērinātu advokātu padomē un 15. decembrī nodevis advokāta zvērestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://advokatura.lv/lv/aktualitates/ja/|title=JAUNUZŅEMTIE ADVOKĀTI NODOD ZVĒRESTU|date=15.12.2016.|access-date=22.09.2021|archive-date=01.01.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101102635/http://www.advokatura.lv/lv/aktualitates/ja}}</ref> === Satversmes tiesas lieta par reģionālo partiju finansēšanu === Sagatavojis konstitucionālo sūdzību un pārstāvējis partiju “Mēs — Talsiem un novadam” Satversmes tiesā, kura 2021. gada 30. augustā ir ierosinājusi lietu par normām, kas noteic valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām pašvaldību vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/331836-ierosinata-lieta-par-normam-kas-noteic-valsts-budzeta-finansejumu-politiskajam-partijam-2021?fbclid=IwAR1jjTR9627VTKyQ8Ed_Ab2D50mZsJF1A0SCFdUtqa5Q0frnGP02aZ2VTUU|title=Ierosināta lieta par normām, kas noteic valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām|date=30.08.2021.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsiemunnovadam.lv/satversmes-tiesa-pienem-regionalas-partijas-mes-talsiem-un-novadam-pieteikumu-un-ierosina-lietu-par-esoso-partiju-finansesanas-kartibu/?fbclid=IwAR0hJiXZ9ayE6YlLKtv1Nmwv8hrlJExGtj6f8I6gIPm9P57Vc6AqqHLqOVQ|title=Satversmes tiesa pieņem reģionālās partijas “Mēs – Talsiem un novadam” pieteikumu un ierosina lietu par esošo partiju finansēšanas kārtību|date=31.08.2021.}}{{Novecojusi saite}}</ref> Publicējis rakstu par partiju finansēšanu un vienlīdzību žurnālā "Jurista Vārds"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/doc.php?id=279448|title=Vai Satversmei atbilst valsts finansējuma piešķiršanas kārtība partijām|last=Zelderis|first=Edgars|date=07.09.2021}}</ref> un izteicis viedokli ziņu portālā "Delfi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/edgars-zelderis-acgarna-partiju-finansesana-un-latvijas-viedoklu-demokratija.d?id=53571763|title=Ačgārnā partiju finansēšana un Latvijas viedokļu demokrātija|last=Zelderis|first=Edgars|date=11.09.2021}}</ref>. 2022. gada 15. decembrī lieta Satversmes tiesā tika zaudēta un Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu esošo finansēšanas kārtību, kas neparedz valsts finansējumu reģionālajām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7671178/par-satversmei-atbilstosu-atzita-partiju-finansesanas-kartiba-regionalajam-partijam|title=Par Satversmei atbilstošu atzīta partiju finansēšanas kārtība reģionālajām partijām|website=Latvijā|access-date=2023-01-30|date=2022-12-15|language=lv}}</ref> 3 no 7 Satversmes tiesas tiesnešiem pauda atsevišķas domas, ka nepiekrīt sprieduma argumentiem un secinājumam par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei un ka reģionālās un nacionālās partijas ir salīdzināmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/regionalas-un-nacionalas-partijas-ir-salidzinamas-st-tiesnesu-domas-par-spriedumu.d?id=55237162|title='Reģionālās un nacionālās partijas ir salīdzināmas' – ST tiesnešu domas par spriedumu|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2017. gada februārī bijis iniciators un dibinātājs kopā ar vairāk nekā 200 biedriem politiskajai partijai "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48714771|title=Talsos jauna politiskā partija 'Mēs – Talsiem un novadam'|last=DELFI|last2=DELFI|website=DELFI|access-date=2021-02-06|date=2017-04-10|language=lv}}</ref> Vadīja partijas priekšvēlēšanu kampaņu un piedalījās Talsu novada domes vēlēšanās 2017. gada 3. jūnijā. Kopā ar vēl 2 kandidātiem no šīs partijas saraksta ievēlēts Talsu novada domē, kurā kopumā tika ievēlēti 17 deputāti no 8 partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D|title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas|last=Edgars|first=Zelderis|access-date=|date=|archive-date={{dat|2017|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D}}</ref> Par partiju "Mēs — Talsiem un novadam" kopumā nobalsoja 2197 (jeb 20,10%) vēlētāji<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D|title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas|publisher=CVK|work=|access-date=|date=|last=|first=|archive-date={{dat|2017|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170910173337/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D}}</ref> un partija bija otrajā vietā no visām 8 politiskajām partijām vai to apvienībām. Edgars Zelderis bija pirmajā vietā plusu ziņā no visiem 8 partiju 148 deputātu kandidātiem. Pēc vēlēšanām partijai "Mēs — Talsiem un novadam" izdevās vienoties ar piecām citām piecām politiskajām partijām, un 33 gadu vecumā Edgars Zelderis tika ievēlēts par [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētāju]], kļūstot par vienu no jaunākajiem pašvaldību vadītājiem Latvijā. 2018. gada maijā Edgaru Zelderi tika mēģināts gāzt no amata, bet neveiksmīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/opozicijai-pietrukst-balsu-talsu-mers-zelderis-saglaba-amatu.a282047/|title=Opozīcijai pietrūkst balsu - Talsu mērs Zelderis saglabā amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-06|language=lv}}</ref> Tomēr jūnijā sekoja atkārtots gāšanas mēģinājums un 2018. gada 28. jūnijā no domes priekšsēdētāja amata Edgars Zelderis tika atbrīvots, turpinot darbu opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsiemunnovadam.lv/cina-pret-korupciju-maksa-kreslu-talsu-novada-domes-priekssedetajam-edgaram-zelderim/|title=Cīņa pret korupciju maksā krēslu Talsu novada domes priekšsēdētājam Edgaram Zelderim|last=Karina|website=Mēs - Talsiem un novadam|access-date=2021-02-06|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada februārī Edgars Zelderis tika pieteikts [[Tiesībsargs (Latvija)|tiesībsarga]] amatam un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija balsojumam Saeimā, kurā uzvarēja līdzšinējais tiesībsargs [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]], otro vietu ieņēmušajam Edgaram Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesibsarga-amatam-virza-lm-parlamentaro-sekretaru-lipsanu-juristu-zelderi-un-jansonu.a391776/|title=Tiesībsarga amatam virza LM parlamentāro sekretāru Lipšānu, juristu Zelderi un Jansonu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balsojumam-saeima-virza-visus-tris-tiesibsarga-amata-kandidatus.a394272/|title=Balsojumam Saeimā virza visus trīs tiesībsarga amata kandidātus|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52966411|title=Stambulas konvencija un bērnu adopcija – Saeimas komisija uzklausa tiesībsarga amata kandidātus|last=Puķe|first=Laura Selīna|website=delfi.lv|access-date=2021-05-07|date=2021-02-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesibsarga-amata-treso-reizi-apstiprina-jansonu.a395313/|title=Tiesībsarga amatā trešo reizi apstiprina Jansonu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-07|language=lv}}</ref> Edgars Zelderis atkārtoti ievēlēts par partijas "Mēs — Talsiem un novadam" valdes priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=4540498519298154&set=a.400053330009381|title=Panākumi nav galīgi, neveiksmes nav liktenīgas: svarīga ir drosme turpināt. Raksts laikrakstā "Talsu Vēstis" 2021. gada 9. aprīlī.}}</ref> un 2021. gada 5. jūnijā kandidēja jaunizveidotā [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|Talsu novada domes vēlēšanās]], kā arī atkārtoti tika ievēlēts [[Talsu novada domē]], partijai kopā iegūstot 4 deputātu mandātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/talsu-novads/velesanu-rezultati|title=2021. gada 5. jūnija Talsu novada domes vēlēšanu rezultāti|access-date={{dat|2021|09|22||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210613022727/https://pv2021.cvk.lv/pub/talsu-novads/velesanu-rezultati}}</ref> 2022. gada jūlijā E. Zelderis Talsu novada domes sēdē piedaloties attālināti, izteica draudus [[Talsu novads|Talsu novada]] domes priekšsēdētājai [[Sandra Pētersone|Sandrai Pētersonei]]: "Molotova kokteili vajadzētu iemest Sandrai klēpī. Tad no viņas būtu kaut kas labāks." Deputāts pēc tam skaidroja, ka šādi izteicies, jo esot bijis nokaitināts, ko veicina krīze pašvaldības darbā. Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, kurai deputāta komentārs bija veltīts, uzskatīja, ka paust nepatiku šādā veidā nav pieņemami. "Es esmu vērsusies pie juridiskā atbalsta izvērtēt šo situāciju. Un tiklīdz kā man būs ieteikumi, es arī attiecīgi rīkošos." [[Latvijas Pašvaldību savienība]]s padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere intervijā medijiem atzina, ka deputāta izteikumos ir saklausāms aicinājums uz vardarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/raksts/talsu-novada-deputata-izteikumos-saklausa-aicinajumu-uz-vardarbibu|title=Talsu novada deputāta izteikumos saklausa aicinājumu uz vardarbību|website=retv.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tiesībsargājošās iestādes nepieprasīja paskaidrojumus Edgaram Zelderim par draudu izteikšanu vai kāda nozieguma izdarīšanu. 2022.gadā jūlijā partija "Mēs — Talsiem un novadam" ar partiju "[[Progresīvie]]" noslēdza līgumu par sadarbību [[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeimas vēlēšanās]] un "Progresīvie" Kurzemes [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabala]] sarakstā startēja 'Mēs — Talsiem un novadam" pārstāvji Edgars Zelderis, [[Ilva Norenberga]], Lauris Pīlēģis un Kalvis Kalniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kurzeme/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-07-20}}</ref> Edgars Zelderis kā vienīgais kandidāts no "Progresīvie" Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2024. gada maijā abas partijas pārtrauca sadarbību un jūnijā Zelderis izstājās no "Progresīvo" Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgu deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2024-zelderis-pamet-progresivos-koalicijas-frakcijam-saeima-vairs-tikai-50-balsu.a558656/|title=Zelderis pamet «Progresīvos», koalīcijas frakcijām Saeimā vairs tikai 50 balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-19|date=2024-06-19|language=lv}}</ref> Pēc Zeldera nāves 2025. gadā viņa vietu Saeimā 2026. gada 15. janvārī ieņēma [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārā sekretāre [[Liene Gātere]] no "Progresīvajiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.12.2025-miris-saeimas-deputats-zelderis.a628067/|title=Miris Saeimas deputāts Zelderis|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2025-12-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.01.2026-mirusa-deputata-zeldera-vieta-saeimas-mandatu-apstiprina-lienei-gaterei.a630046/|title=Mirušā deputāta Zeldera vietā Saeimas mandātu apstiprina Lienei Gāterei|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-15|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zelderis, Edgars}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Talsu novada pašvaldības vadītāji]] n6xl7q3nx7pna78vk3ewjuw0jwz5fq6 0 478503 4547676 4465149 2026-11-10T10:01:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547676 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Emīlija Ozoliņa | vārds_orig = | attēls = Emīlija Ozoliņa.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Katlakalna pagasts|Katlakalna pagastā]], [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] | m_dat_alt = | m_gads = 1975 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = sieviete | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[botānika]], [[pedagoģija]] | grāds = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]], [[LU Botāniskais dārzs]], [[Rīgas Pedagoģiskais institūts]], [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts]]. | akad_amats = vecākā pasniedzēja | alma_mater = Latvijas Universitāte | pasniedzēji = [[Nikolajs Malta]], [[Pauls Galenieks]], [[Aleksandrs Zāmelis]], [[Heinrihs Skuja]]. | studenti = [[Laima Tabaka]], [[Kornēlija Birkmane]], [[Alfons Piterāns]], [[Voldemārs Langenfelds]] | sasniegumi = Usmas ezera veģetācijas pētījumi, mācību grāmatas Augstāko auga sistemātika līdzautore | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Emīlija Ozoliņa''' (1895—1975) bija latviešu [[Botāniķis|botāniķe]], [[pedagoģe]], [[Latvijas Universitāte]]s, [[Rīgas Pedagoģiskais institūts|Rīgas Pedagoģiskā institūta]], [[Daugavpils Pedagoģiskais institūts|Daugavpils Pedagoģiskā institūta]] pasniedzēja, [[LU botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] direktore (1949—1953). Grāmatas “Augstāko augu sistemātika” līdzautore (Rīga, 1973). == Dzīvesgājums == Emīlija Ozoliņa dzimusi 1895. gada 24. oktobrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Katlakalna pagasts|Katlakalna pagastā]]. Pirmo izglītību Emīlija ieguva Katlakana pagasta skolā. 1915. gadā ar sudraba medaļu pabeidza [[Natālija Draudziņa|Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāziju]] un 1916. gadā [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]s 8. pedagoģijas klasi ar mājskolotājas tiesībām. Pēc skolas pabeigšanas viņa sāka strādāt Rīgā M. Milleres privātajā pamatskolā un ģimnāzijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/organization/M-Milleres-privata-pamatskola-un-gimnazija/1189302|title=M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija|website=literatura.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gadā E. Ozoliņa sāka studijas [[Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte]]s [[LU Bioloģijas fakultāte|Dabas zinātņu nodaļā]], kuru beidza 1927. gadā. Paralēli studijām viņa turpināja strādāt Rīgas pilsētas 21. un 20.pamatskolā. 1937. gada E. Ozoliņa uzsāka darbu LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē kā asistente. Pēc otrā pasaules kara no 1945. gada līdz 1953. gadam viņa veica direktores pienākumus LVU Botāniskajā dārzā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.botanika.lu.lv/par-mums/musu-vesture/emilija-ozolina/|title=Emīlija Ozoliņa|website=www.botanika.lu.lv}}</ref>, līdz 1950. gadam viņa strādāja kā vecākā pasniedzēja LVU Bioloģijas fakultātē,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://botanika.daba.lv/ozolina.htm|title=Emīlija Ozoliņa|website=botanika.daba.lv|access-date={{dat|2021|02|22||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728030943/http://botanika.daba.lv/ozolina.htm}}</ref> bet no 1950. gada līdz 1958. gadam kā vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts Pedagoģijas institūtā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7415|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date={{dat|2021|02|22||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119141955/https://latgalesdati.du.lv/persona/7415}}</ref> Viņas studenti pedagoģiskajā institūtā bija vēlāk LVU docents [[Alfons Piterāns]] un profesors [[Voldemārs Langenfelds]], kurus E. Ozoliņa uzmudināja pievērsties pētnieciskajam darbam. No 1960. gada līdz 1963. gadam E. Ozoliņa strādāja par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūta Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā. Lasīja lekcijas [[Botānika|botānikā]], vadīja lauku prakses botānikā un mācību prakses skolās. 1963. gadā viņa aizgāja pensijā, bet arī pēc tam gandrīz katru vasaru turpināja vadīt lauku prakses botānikā un pedagoģisko praksi republikas skolās, kļūstot par pedagoģiskā darba paraugu ļoti daudziem institūta beidzējiem. Pēc laikabiedru liecībām E. Ozoliņas lekcijas izcēlās ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, bija labi saprotamas, interesantas. Viņai bija izcila māka vadīt laboratorijas darbus un mācību ekskursijas. Viņa bija prasīga pret sevi un studentiem, vienmēr atstāja aiz sevis bagātīgas zināšanas, lielu gaismu, ko deva viņas prāts, augstā inteliģence un kultūra. E. Ozoliņas zinātniskais darbs veltīts (1925—1930) [[Usmas ezers|Usmas ezera]] un citu Latvijas ezeru augu pētījumiem, viņa atradusi divas jaunas augu sugas Latvijai: ''Nitellopsis obtusa'' — [[Mieturaļģes|mieturaļģe]] un ''Najas flexilis'' — [[lokanā najāda]]. Atradusi [[Mazā ūdensroze|mazo ūdensrozi]] (''Nymphaea tetragona'') Dūņu ezerā. Pētījusi arī tetramēriju [[lācene]]s (''Rubus chamaemorus'') ziedā. <br>Emīlijas Ozoliņas ievāktais herbārijs glabājas [[Herbārijs|LU Muzeja herbārijā]] (RIG) un [[Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts|Daugavpils Universitātes]] herbārijā (DAU). DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā glabājas arī E. Ozoliņas bibliotēka. [[Latvijas Botāniķu biedrība]]s biedre kopš 1952. gada, bijusi tās sekretāre no 1954.līdz 1959. gadam. Emīlija Ozoliņa mirusi 1975. gada 29. septembrī Rīgā, apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]]. == Darbi == * Ozoliņa E. Tetramerie bei Rubus chamaemorus L. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 2.sēj., Rīga, 1927. * Ozoliņa E. Über die höere Vegetation des Usma-See. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 6.sēj., 2.laid. Rīga, 1931. * Ozoliņa E. Latvijas PSR florā jauns augs — mazā ūdensroze (Nymphaea tetragona Georgi.). Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr.4. Rīga, 1951. * Ozoliņa E. Ekskursija uz pļavu. Rīga, 1956. * Ķeirāns L., Ozoliņa E. Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā. Rīga, 1970. * Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga, 1973. Emilija Ozoliņa rakstījusi arī Latvijas Mazajai Enciklopēdijai. == Avoti == Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņa, Emīlija}} [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] 41z7mt887y2irqwkq8cfqsgrg5mlzp2 0 478872 4547528 4465086 2026-11-10T04:02:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547528 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rēzeknes dzelzceļu stacija I pirms 1940.jpg|thumb|300px|Šaursliežu dzelzceļa Rēzekne—Sita galastacija Rēzekne I (pirms Otrā pasaules kara).]] [[Attēls:Vilciens Sita-Rēzekne Rugāju stacijā pēc 1927.jpg|thumb|300px|Vilciens Sita-Rēzekne Rugāju stacijā (pēc 1927).]] [[Attēls:Sitas stacija pēc 1930.JPG|thumb|300px|Sitas stacija ar dzelzceļa līnijas Rēzekne—Sita sliedēm priekšplānā (pēc 1927).]] '''Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita''' bija 88,3 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, ko būvēja no 1927. līdz 1934. gadam. [[Latvijas PSR]] laikā 1965. gadā dzelzceļa līniju slēdza. == Vēsture == [[1902]]. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no [[Pitalova (stacija)|Abrenes (Pitalovas) stacijas]] uzbūvēja 67 [[kilometrs|kilometrus]] garu šaursliežu (750 mm)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa līnijas |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }}</ref> atzarojumu līdz [[Sita (stacija)|Sitai]], no tās 12 km garš atzars esot vedis [[Aleksandropole (Rugāju pagasts)|Aleksandropole]]s virzienā.<ref name="Kurmenīte">[https://news.lv/Kurmenite/2017/02/28/reiz-rugajos-duneja-sliedes Reiz Rugājos dunēja sliedes] Velga Vīcupa, Rugāju novada muzeja vadītāja, 28.02.2017.</ref> [[1916]]. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krievijas armija Abrenes—Sitas līniju pagarināja līdz Ieriķiem, bet [[1921]]. gadā [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]] tika pārnaglota uz 1524 mm platumu. 1926. un 1927. gadā [[Rugāji|Rugāju]], [[Bērzpils]] un [[Tilža]]s koppienotavas, Rugāju pagasta jaunsaimnieki un tirgotāji lūdza atjaunot atzarojumu un pagarināt to līdz Rugājiem, būves projektu Latvijas valdība apstiprināja 1927. gada 23. septembrī. Veco pievadceļu nojauca, uzbērumu nedaudz pārbūvēja. No Sitas līnija gāja pa mežainu apvidu, no Strazdiņu pieturas punkta apvidus kļuva klajāks, līdz pie Rugājiem līnija iznāca pilnīgā klajumā. 21,4 km garo Sitas—Rugāju dzelzceļa līniju ar Strazdiņu pieturas punktu, Rugāju staciju un priekšstrādnieku dzīvojamo ēku atklāja 1927. gada 20. decembrī.<ref name="Kurmenīte"/> 1928. gada 14. jūnijā Saeima pieņēma likumu par Rugāju-[[Domopole]]s (tagad Bērzpils) dzelzceļa līnijas būvi. Tajā pat gadā inženieris Mālers nosprauda 18,6 km garo jaunbūvējamo dzelzceļu. 1929. gada ziemā sāka celt 27,6 m garo tiltu pār Vārnienes upi pie Rugājiem. Zemes darbos iesaistīja vietējos zemniekus, lai dotu iespēju nopelnīt pēc plūdiem 1928. gada vasarā. Tomēr ziema bijusi ļoti auksta, tāpēc darbi uz priekšu virzījušies lēni. 1929. gada maijā notikusi izsole, tiesības celt šo dzelzceļa līniju ieguva uzņēmējs Falks un būvfirma „Inž. A. Razums”. 1930. gadā ierīkoja Lazdukalna un Bērzpils stacijas. Līniju Rugāji—Bērzpils atklāja 1930. gada 4. novembrī. Atklāšanā piedalījies [[Francis Kemps]]. Pieturas punktu Golvaros atvēra 1931. gadā, bet Kapūnē — 1934. gadā.<ref name="Kurmenīte"/> 1934. gada 5. martā atklāja satiksmi posmā Rēzekne-Bērzpils (48,3 km). Stacijas ēkas (Burzova, Gaigola, Dricāni) būvēja no celtniecības materiāliem, kurus ieguva pēc Daugavpils dzelzceļa mezgla neapdzīvoto māju nojaukšanas. Svinībās piedalījās satiksmes ministrs [[Staņislavs Ivbulis]]. Dzelzceļa līnijas būvēšanas izmaksas bija 2,3 miljoni latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/3391 |title=Atklāta dzelzceļa satiksme no Rēzeknes līdz Sitai |access-date={{dat|2021|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210412224424/http://latgalesdati.du.lv/notikums/3391}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara par līnijas galastaciju kļuva Burzava. 1947. gadā Sitā koka šķūnī izbūvēja lokomotīvju depo. 1960. gadā no Dricēnu stacijas ierīkots atzarojums uz Stružānu Kūdras fabriku. 1961. gadā līnijā pārtraukti visi pārvadājumi, izņemot vilcienus kūdras transportēšanai Burzavas—Dricēnu iecirknī. 1965. gadā Sitas—Dricēnu iecirknis oficiāli slēgts. Ap 1990. gadu pārtraukta arī kūdras transportēšana Burzavas—Dricēnu iecirknī, 2000. gadā nojauktas sliedes.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 163. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> === Vilcienu saraksts === Sākumā bānīša ātrums bija 25 km/h, to cerēja palielināt līdz 40 km/h. Vilcienu vilka neliela lokomotīve. “Pavisam bija 4—5 vagoni un viens pasta vagons. Vilciens kursēja vienu reizi dienā uz Rēzekni un atpakaļ uz Situ. No rīta pulksten sešos vilciens no Sitas stacijas devās ceļā, septiņos bija Rugājos, ap pulksten deviņiem jau bija Rēzeknē. Atpakaļceļā no Rēzeknes pulksten sešos vakarā tas kursēja cauri Rugājiem, (M. Stradiņa)”.<ref name="Kurmenīte"/> == Kartes (1953) == [[Attēls:Dzelzceļa Rēzekne-Sita karte 1935.jpg|thumb|270px|Dzelzceļa Rēzekne-Sita karte (1935).]] <gallery> Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (ziemeļu daļa).jpg|Ziemeļu daļa: Sita → Strazdiņi → Rugāji Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (vidus daļa).jpg|Vidus daļa: Rugāji → Kapūne → Lazdukalns → Galvari → Bērzpils → Iča → Strūžāni → Gaigola Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita (dienvidu daļa).jpg|Dienvidu daļa: Gaigola → Dricēni → Kugras → Burzava </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vesture.dodies.lv/#12/56.9271/24.2389&m=14/57.16985/27.11795&l=O/GE2 Sitas stacija PSRS ģenerālštāba kartē (redzama arī šaursliežu līnija Rēzeknes virzienā)] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita}} {{DEFAULTSORT:Rēzekne—Sita, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] 1wer8qrlsq4delbxijkraltysgr3609 0 482253 4547348 3798799 2026-11-09T17:14:32Z ~2026-59607-89 153079 /* */ 4547348 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Uzdevumi.lv | logo_attēls = Uzdevumi.lv logo.png | valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vietnes satura tips = Mācību vadības platforma | darbību_uzsāka = 2009. gads | valodas = latviešu | reģistrēti_lietotāji = ~500 000 | mājas_lapa = {{URL|https://www.uzdevumi.lv}} }} '''Uzdevumi.lv''' ir mācību vadības platforma, kas piedāvā teoriju, uzdevumus un testus 1.—12. klases mācību priekšmetos. Portālā reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/info/par-mums Par "Uzdevumi.lv"]</ref> Uzdevumi.lv tiek izmantots kā digitāls mācību rīks, kas paredzēts [[Skolotājs|skolotājiem]], [[skolēns|skolēniem]] un [[vecāki]]em. Portāla pamatā ir ''GenExis'' tehnoloģija, kas ļauj izveidot uzdevumus ar daudz dažādiem variantiem. Kopā portālā ar ''GenExis'' tehnoloģiju ir izveidoti vairāk nekā 10 000 000 uzdevumu variantu (katram uzdevumam vidēji 100 dažādi varianti) ar pareizajām atbildēm un skaidrojumiem, kas tiek parādīti pēc uzdevuma izpildes. == Uzdevumi.lv mērķis == Uzdevumi.lv mērķis ir atvieglot skolotāja darbu, palīdzēt skolēniem uzlabot [[zināšanas]] un padarīt mācību procesu aizraujošu. == Tehnoloģijas izstrāde un darbība == 2008. gadā "SIA Data Pro Group" sadarbībā ar 6 citām partnerības organizācijām no 5 dažādām valstīm uzsāka [[Inovācija|inovāciju]] pārneses projektu “[[Matemātika]]s, [[fizika]]s un [[ķīmija]]s priekšmetu datorizētu vingrinājumu ģenerēšanas un novērtēšanas sistēma — GenExis”.<ref>[http://www.genexiseducation.com Genexis Education “About project”"]</ref> Projekta pamatojums tika balstīts uz dažādiem pētījumu rezultātiem, kas parādīja nepieciešamību pēc rīkiem un metodēm, kas varētu palielināt skolēnu motivāciju un interesi par dabaszinātņu un matemātikas priekšmetiem, kā arī uzlabot viņu sasniegumu līmeni. ''GenExis'' ir Latvijā izveidota datorizēta uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēma, kuras iespējas digitālā mācību satura izveidē tika veiksmīgi pārbaudītas 5 Eiropas valstīs — [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Patlaban tā tiek aktīvi izmantota [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NVS]] valstīs. Uzdevumi.lv saturs tiek izstrādāts, izmantojot ''GenExis'' sistēmu, kas dod iespēju vienam uzdevumam veidot dažādas variācijas, mainot tādus elementus kā cipari, vārdi, attēli un citi. Pēc uzdevuma izpildes sistēma parāda skolēnam konkrētā varianta pareizo atbildi un tās skaidrojumu, kas palīdz ātrāk saprast savu kļūdu un un mācīties no tās. Atkārtojot vienu un to pašu uzdevumu vairākas reizes, sistēma katru reizi izsniedz jaunu uzdevuma variantu, kura izpildē skolēns var izmantot iepriekšējā variantā iegūtās zināšanas. Šāda sistēma palīdz nodrošināt pašvadītu mācību procesu. == Uzdevumi.lv pamatfunkcijas == Uzdevumi.lv publicētie mācību materiāli — teorija, uzdevumi un testi atrodami sadaļā “Virtuālā skola” un ir pieejami bez maksas. Lai tos izmantotu ir nepieciešams veikt reģistrāciju, izvēloties atbilstošo reģistrācijas lomu, kas dod iespēju portālu izmantot individuālām vajadzībām un mērķiem. Uzdevumi.lv reģistrācijai piedāvā 7 lomas: pirmsskolēns, skolēns, skolotājs, vecāks, students, viesis, privātskolotājs. Lietotājiem pēc [[autorizācija]]s ir pieeja 1.-12. klašu mācību saturam un sistēma automātiski piedāvā iespējas atkarībā no reģistrētās lomas portālā. Uzdevumi.lv pieejams arī maksas pakalpojums "PROF", kas papildus sniedz pareizās atbildes un skaidrojumus visiem portāla uzdevumiem un dod pieeju valsts pārbaudes darbu treniņuzdevumiem. === Uzdevumi.lv iespējas === Skolotājiem — mācību materiālu datubāze 1.-12. klasei; iespēja veidot un uzdot skolēniem elektroniskus pārbaudes darbus un mājasdarbus; iespēja veidot savus uzdevumus; automatizēts vērtēšanas process un vērtējumu pārnešana uz [[E-klase|E-klasi]] un ''[[Mykoob]]''. Skolēniem — iespēja patstāvīgi mācīties sadaļā "Virtuālā skola"; momentāna atgriezeniskā saite par izpildītajiem uzdevumiem; paziņojumi par uzdotajiem darbiem; iespēja risināt skolotāja uzdotus pārbaudes darbus un mājasdarbus. Vecākiem — detalizēta statistika par bērna mācību aktivitāti un rezultātiem portālā; paziņojumi par neizpildītajiem mājasdarbiem; ikmēneša atskaites par bērna mācību progresu.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/info/lapas/noteikumi Uzdevumi.lv iespējas]</ref> == Sadarbība == 2010. gadā Uzdevumi.lv uzsāka savstarpēju sadarbību ar skolvedības sistēmu [[E-klase]]. Sadarbības rezultātā E-klases lietotāji var pildīt uzdevumus portālā Uzdevumi.lv bez papildus autorizēšanās, jo skolēni, kuri pieslēgušies E-klasei, var atvērt savu Uzdevumi.lv profilu. Tāpat skolotāju ērtībām tika realizēts automatizēts vērtēšanas process un vērtējumu pārnešana uz E-klasi no Uzdevumi.lv portāla. 2016. gadā uzsākās sadarbība ar Valsts izglītības satura centru (VISC), organizējot atsevišķu diagnosticējošo darbu izpildi tiešsaistē: * 2016. gadā 10. klasei ķīmijā un fizikā — 2500 skolēnu no 120 skolām * 2017. gadā 6. klasei dabaszinībās — 5794 skolēnu no 206 skolām * 2020. gadā 3. klasei matemātikā — 1653 skolēnu no 74 skolām * 2021. gadā 6. klasei dabaszinībās un 3. klasei matemātikā. Ņemot vērā nepieciešamību mācību procesu organizēt attālināti, 2021. gadā skolu interese par iespēju darbu izpildi rīkot digitālā formātā būtiski pieauga — 6. klases darbu tiešsaistē aizvadīja 17194 Latvijas sestklasnieku, bet 3. klases darbu — 8847 valsts trešklasnieku. 2020. gadā uzsākta sadarbība ar skolu un augstskolu pārvaldes sistēmu ''[[Mykoob]]''. == Publikācijas un sasniegumi == 2007. gadā tika uzsākts "Leonardo da Vinci" programmas inovāciju pārneses projekts „Uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēmas Genexis matemātikas, fizikas un ķīmijas priekšmetu apguvei”.<ref>[http://www.genexiseducation.com/results/publications/index-lv.html Inovāciju pārneses projekts “Datorizēta uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēma matemātikā, fizikā un ķīmijā arodskolām — GenExis”]</ref> 2018. gadā izstrādāts maģistra darbs par izglītības digitalizācijas [[Pedagoģija|pedagoģisko]] potenciālu Latvijā un portāla Uzdevumi.lv iespējām.<ref>[https://uzdevumi-uploads-prod.s3.amazonaws.com/upload/Macibu-platformas-izglitibas-digitalizacijas-konteksta-latvija.pdf?fbclid=IwAR2YVSf9BPq2yRQIoKSzKydlMn6qmELyizz5XIpnGQ5S6isEA475x3eNMXU LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studentes Maģistra darbs par digitālo mācību platformu izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gada datu apkopojums ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās [[izglītība]]s mācību satura nodrošināšanai.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/petijumi-0/datu-apkopojums-un-rvalstu-un-latvijas-pieredzes-analze-par-dml_20181.pdf Pieredze un analīze DML izmantošanā mācību procesā]</ref> 2019. gadā uzsākts Eiropas Sociālā fonda projekts "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde Uzdevumi.lv modernizācijai" (''Nr.8.3.1.2/19/A/005''), kura ietvaros tiek izstrādāti jauna satura digitālie mācību un metodiskie līdzekļi 1.—9. klasei matemātikas, valodu (latviešu un krievu valodas) un dabaszinību mācību jomās pēc "Skola2030" paraugprogrammām.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/jaunumi/2019/zinas-11l-2019/uzdevumi-lv-sanem-lidzfinansejumu-macibu-materialu-modernizesanai 6. ESF projekts ar Skola2030 “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde Uzdevumi.lv modernizācijai” (Nr.8.3.1.2/19/A/005)]</ref> Arī ir sasniegta aizsardzība pret krāpšanos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uzdevumi.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/uzdevumilv-piedava-bezmaksas-tiessaistes-apmacibas-skolotajiem izm.gov.lv: Uzdevumi.lv piedāvā bezmaksas tiešsaistes apmācības skolotājiem] 2020. gads * [https://www.seb.lv/info/bizness/uzdevumilv-digitalie-majasdarbi-paver-celu-uz-visu-pasauli Seb.lv: Digitālie mājasdarbi paver ceļu uz visu pasauli] 2018. gads * [https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/macibu-saturs Skola2030.lv: Digitālie resursi] * [https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/diagnosticejoso-darbu-dabaszinibas-6-klases-pildis-portala-uzdevumi-lv?id=12028 E-klase.lv: Diagnosticējošie darbi dabaszinībās] 2017. gads * [http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/izglitiba/23573-attalinato-macibu-laika-aug-skolu-interese-par-iespeju-diagnosticejosos-darbus-pildit-tiessaiste Aprinkis.lv: Tiešsaistes diagnosticējošie darbi] 2021. gads * [[Kategorija:Mācību pārvaldības sistēmas]] [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] 39qks6mxjmh2neevb2z67tfc60qgbhy 4547351 4547348 2026-11-09T17:20:56Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59607-89|~2026-59607-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Eremu1 3798799 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Uzdevumi.lv | logo_attēls = Uzdevumi.lv logo.png | valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vietnes satura tips = Mācību vadības platforma | darbību_uzsāka = 2009. gads | valodas = latviešu | reģistrēti_lietotāji = ~500 000 | mājas_lapa = {{URL|https://www.uzdevumi.lv}} }} '''Uzdevumi.lv''' ir mācību vadības platforma, kas piedāvā teoriju, uzdevumus un testus 1.—12. klases mācību priekšmetos. Portālā reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/info/par-mums Par "Uzdevumi.lv"]</ref> Uzdevumi.lv tiek izmantots kā digitāls mācību rīks, kas paredzēts [[Skolotājs|skolotājiem]], [[skolēns|skolēniem]] un [[vecāki]]em. Portāla pamatā ir ''GenExis'' tehnoloģija, kas ļauj izveidot uzdevumus ar daudz dažādiem variantiem. Kopā portālā ar ''GenExis'' tehnoloģiju ir izveidoti vairāk nekā 10 000 000 uzdevumu variantu (katram uzdevumam vidēji 100 dažādi varianti) ar pareizajām atbildēm un skaidrojumiem, kas tiek parādīti pēc uzdevuma izpildes. == Uzdevumi.lv mērķis == Uzdevumi.lv mērķis ir atvieglot skolotāja darbu, palīdzēt skolēniem uzlabot [[zināšanas]] un padarīt mācību procesu aizraujošu. == Tehnoloģijas izstrāde un darbība == 2008. gadā "SIA Data Pro Group" sadarbībā ar 6 citām partnerības organizācijām no 5 dažādām valstīm uzsāka [[Inovācija|inovāciju]] pārneses projektu “[[Matemātika]]s, [[fizika]]s un [[ķīmija]]s priekšmetu datorizētu vingrinājumu ģenerēšanas un novērtēšanas sistēma — GenExis”.<ref>[http://www.genexiseducation.com Genexis Education “About project”"]</ref> Projekta pamatojums tika balstīts uz dažādiem pētījumu rezultātiem, kas parādīja nepieciešamību pēc rīkiem un metodēm, kas varētu palielināt skolēnu motivāciju un interesi par dabaszinātņu un matemātikas priekšmetiem, kā arī uzlabot viņu sasniegumu līmeni. ''GenExis'' ir Latvijā izveidota datorizēta uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēma, kuras iespējas digitālā mācību satura izveidē tika veiksmīgi pārbaudītas 5 Eiropas valstīs — [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Patlaban tā tiek aktīvi izmantota [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NVS]] valstīs. Uzdevumi.lv saturs tiek izstrādāts, izmantojot ''GenExis'' sistēmu, kas dod iespēju vienam uzdevumam veidot dažādas variācijas, mainot tādus elementus kā cipari, vārdi, attēli un citi. Pēc uzdevuma izpildes sistēma parāda skolēnam konkrētā varianta pareizo atbildi un tās skaidrojumu, kas palīdz ātrāk saprast savu kļūdu un un mācīties no tās. Atkārtojot vienu un to pašu uzdevumu vairākas reizes, sistēma katru reizi izsniedz jaunu uzdevuma variantu, kura izpildē skolēns var izmantot iepriekšējā variantā iegūtās zināšanas. Šāda sistēma palīdz nodrošināt pašvadītu mācību procesu. == Uzdevumi.lv pamatfunkcijas == Uzdevumi.lv publicētie mācību materiāli — teorija, uzdevumi un testi atrodami sadaļā “Virtuālā skola” un ir pieejami bez maksas. Lai tos izmantotu ir nepieciešams veikt reģistrāciju, izvēloties atbilstošo reģistrācijas lomu, kas dod iespēju portālu izmantot individuālām vajadzībām un mērķiem. Uzdevumi.lv reģistrācijai piedāvā 7 lomas: pirmsskolēns, skolēns, skolotājs, vecāks, students, viesis, privātskolotājs. Lietotājiem pēc [[autorizācija]]s ir pieeja 1.-12. klašu mācību saturam un sistēma automātiski piedāvā iespējas atkarībā no reģistrētās lomas portālā. Uzdevumi.lv pieejams arī maksas pakalpojums "PROF", kas papildus sniedz pareizās atbildes un skaidrojumus visiem portāla uzdevumiem un dod pieeju valsts pārbaudes darbu treniņuzdevumiem. === Uzdevumi.lv iespējas === Skolotājiem — mācību materiālu datubāze 1.-12. klasei; iespēja veidot un uzdot skolēniem elektroniskus pārbaudes darbus un mājasdarbus; iespēja veidot savus uzdevumus; automatizēts vērtēšanas process un vērtējumu pārnešana uz [[E-klase|E-klasi]] un ''[[Mykoob]]''. Skolēniem — iespēja patstāvīgi mācīties sadaļā "Virtuālā skola"; momentāna atgriezeniskā saite par izpildītajiem uzdevumiem; paziņojumi par uzdotajiem darbiem; iespēja risināt skolotāja uzdotus pārbaudes darbus un mājasdarbus. Vecākiem — detalizēta statistika par bērna mācību aktivitāti un rezultātiem portālā; paziņojumi par neizpildītajiem mājasdarbiem; ikmēneša atskaites par bērna mācību progresu.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/info/lapas/noteikumi Uzdevumi.lv iespējas]</ref> == Sadarbība == 2010. gadā Uzdevumi.lv uzsāka savstarpēju sadarbību ar skolvedības sistēmu [[E-klase]]. Sadarbības rezultātā E-klases lietotāji var pildīt uzdevumus portālā Uzdevumi.lv bez papildus autorizēšanās, jo skolēni, kuri pieslēgušies E-klasei, var atvērt savu Uzdevumi.lv profilu. Tāpat skolotāju ērtībām tika realizēts automatizēts vērtēšanas process un vērtējumu pārnešana uz E-klasi no Uzdevumi.lv portāla. 2016. gadā uzsākās sadarbība ar Valsts izglītības satura centru (VISC), organizējot atsevišķu diagnosticējošo darbu izpildi tiešsaistē: * 2016. gadā 10. klasei ķīmijā un fizikā — 2500 skolēnu no 120 skolām * 2017. gadā 6. klasei dabaszinībās — 5794 skolēnu no 206 skolām * 2020. gadā 3. klasei matemātikā — 1653 skolēnu no 74 skolām * 2021. gadā 6. klasei dabaszinībās un 3. klasei matemātikā. Ņemot vērā nepieciešamību mācību procesu organizēt attālināti, 2021. gadā skolu interese par iespēju darbu izpildi rīkot digitālā formātā būtiski pieauga — 6. klases darbu tiešsaistē aizvadīja 17194 Latvijas sestklasnieku, bet 3. klases darbu — 8847 valsts trešklasnieku. 2020. gadā uzsākta sadarbība ar skolu un augstskolu pārvaldes sistēmu ''[[Mykoob]]''. == Publikācijas un sasniegumi == 2007. gadā tika uzsākts "Leonardo da Vinci" programmas inovāciju pārneses projekts „Uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēmas Genexis matemātikas, fizikas un ķīmijas priekšmetu apguvei”.<ref>[http://www.genexiseducation.com/results/publications/index-lv.html Inovāciju pārneses projekts “Datorizēta uzdevumu ģenerēšanas un vērtēšanas sistēma matemātikā, fizikā un ķīmijā arodskolām — GenExis”]</ref> 2018. gadā izstrādāts maģistra darbs par izglītības digitalizācijas [[Pedagoģija|pedagoģisko]] potenciālu Latvijā un portāla Uzdevumi.lv iespējām.<ref>[https://uzdevumi-uploads-prod.s3.amazonaws.com/upload/Macibu-platformas-izglitibas-digitalizacijas-konteksta-latvija.pdf?fbclid=IwAR2YVSf9BPq2yRQIoKSzKydlMn6qmELyizz5XIpnGQ5S6isEA475x3eNMXU LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studentes Maģistra darbs par digitālo mācību platformu izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gada datu apkopojums ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās [[izglītība]]s mācību satura nodrošināšanai.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/petijumi-0/datu-apkopojums-un-rvalstu-un-latvijas-pieredzes-analze-par-dml_20181.pdf Pieredze un analīze DML izmantošanā mācību procesā]</ref> 2019. gadā uzsākts Eiropas Sociālā fonda projekts "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde Uzdevumi.lv modernizācijai" (''Nr.8.3.1.2/19/A/005''), kura ietvaros tiek izstrādāti jauna satura digitālie mācību un metodiskie līdzekļi 1.—9. klasei matemātikas, valodu (latviešu un krievu valodas) un dabaszinību mācību jomās pēc "Skola2030" paraugprogrammām.<ref>[https://www.uzdevumi.lv/jaunumi/2019/zinas-11l-2019/uzdevumi-lv-sanem-lidzfinansejumu-macibu-materialu-modernizesanai 6. ESF projekts ar Skola2030 “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde Uzdevumi.lv modernizācijai” (Nr.8.3.1.2/19/A/005)]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uzdevumi.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/uzdevumilv-piedava-bezmaksas-tiessaistes-apmacibas-skolotajiem izm.gov.lv: Uzdevumi.lv piedāvā bezmaksas tiešsaistes apmācības skolotājiem] 2020. gads * [https://www.seb.lv/info/bizness/uzdevumilv-digitalie-majasdarbi-paver-celu-uz-visu-pasauli Seb.lv: Digitālie mājasdarbi paver ceļu uz visu pasauli] 2018. gads * [https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/macibu-saturs Skola2030.lv: Digitālie resursi] * [https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/diagnosticejoso-darbu-dabaszinibas-6-klases-pildis-portala-uzdevumi-lv?id=12028 E-klase.lv: Diagnosticējošie darbi dabaszinībās] 2017. gads * [http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/izglitiba/23573-attalinato-macibu-laika-aug-skolu-interese-par-iespeju-diagnosticejosos-darbus-pildit-tiessaiste Aprinkis.lv: Tiešsaistes diagnosticējošie darbi] 2021. gads [[Kategorija:Mācību pārvaldības sistēmas]] [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] fds2xk07hfroqkhrsx2px2muvxj2hvj 0 486133 4547504 4489471 2026-11-10T01:02:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547504 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Dienvidāfrika | valsts_angl = South Africa | att_izm = | logo = | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Dienvidāfrikas ledus hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 46. (2025) | rangs max = 37. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 52. | rangs min date = pirmoreiz 2022. | iesauka = Degunradži | stadions = | arēna = [[Grandwest Ice Rink]]<ref>{{Cite web|url=https://icerink.co.za/|title=The Ice Station – The COOLEST place in town|access-date={{dat|2022|11|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221017215010/https://icerink.co.za/}}</ref> <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Bjorns Kindings]] | pers01 = Asistents | pers01_vārds = [[Gevins Smits]] | pers02 = Asistents | pers02_vārds = [[Alans Vervijs]] | pers03 = Asistents | pers03_vārds = | kapteinis = [[Utmans Samaji]] | visv spēles = [[Andrē Marais]] (84) | visv vārtu = [[Maikls Edvards]] (41) | visv punktu = [[Maikls Edvards]] (82) <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 32 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = 19. vieta (1961, 1966) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|YUG}} 12—3 {{ih-rt|RSA}}<br />([[Lozanna]], [[Šveice]]; {{dat|1961|3|3|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|RSA}} 33—1 {{ih-rt|ARM}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|2005|3|7|N}}) | liel zaud = {{ih|KAZ}} 32—0 {{ih-rt|RSA}}<br />([[Bleda]], [[Slovēnija]]; {{dat|1993|3|16|N}}) | pašreizējais = }} '''Dienvidāfrikas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Tā ir vienīgā [[Āfrika|Āfrikā]] bāzētā komanda, kas piedalās IIHF turnīros. 2024. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta [[2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija#A grupa|III divīzijā A grupā]]. Šobrīd tā atrodas 46. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s A grupā. == Ārējās saites == *{{Official website}} *[https://www.iihf.com/en/associations/1367/south-africa IIHF profile] == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āfrikas hokeja izlases]] g5kms1m4wwv2ht9esh4hez4vcg0nusf 0 486185 4547453 4357629 2026-11-09T21:05:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547453 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|bioķīmisko analīzi|uzņēmumu|Elisa}} '''Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests'''<ref>[https://termini.gov.lv/atrast/enzyme%20linked%20immunosorbent%20assay,,Elisa Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls - ELISA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523073113/https://termini.gov.lv/atrast/enzyme%20linked%20immunosorbent%20assay,,Elisa |date={{dat|2021|05|23||bez}} }}, termini.gov.lv.</ref> ({{val-en|enzyme-linked immunosorbent assay}} jeb '''ELISA''') ir plaši izmantota analītiskā bioķīmiskā analīze, ko pirmo reizi aprakstīja ''Engvall'' un ''Perlmann'' 1971. gadā.<ref>{{Cite journal|last=Engvall|first=E|date=1972-11-22|title=Enzyme-linked immunosorbent assay, Elisa|url=http://www.jimmunol.org/content/109/1/129|journal=The Journal of Immunology|volume=109|issue=1|pages=129–135|issn=0022-1767|pmid=4113792|access-date=2021-05-23|archive-date=2020-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200805075738/https://www.jimmunol.org/content/109/1/129}}</ref> Analīzē izmanto cietās fāzes enzīmu imūnanalīzes (EIA) veidu, lai noteiktu liganda (parasti [[proteīns|proteīna]]) klātbūtni šķidrā paraugā, izmantojot [[antivielas]], kas vērstas pret mērāmo proteīnu. ELISA izmanto kā diagnostikas līdzekli medicīnā, augu patoloģijā un biotehnoloģijā, kā arī kā kvalitātes kontroles pārbaudi dažādās rūpniecības nozarēs. Vienkāršākajā ELISA formā [[antigēns|antigēni]] no pārbaudāmā parauga tiek piestiprināti pie virsmas. Pēc tam uz virsmas uzklāj atbilstošu antivielu, lai tā varētu saistīt antigēnu. Šī antiviela tiek savienota ar enzīmu, un pēc tam visas nesaistītās antivielas tiek noņemtas. Pēdējā posmā pievieno vielu, kas satur enzīma substrātu. Ja ir notikusi saistīšanās, turpmākā reakcija rada nosakāmu signālu, visbiežāk - krāsas maiņu. Veicot ELISA testu, ir nepieciešama vismaz viena antiviela, kas ir specifiska konkrētam antigēnam. Paraugu ar nezināmu antigēna daudzumu imobilizē uz cietā pamata (parasti polistirola mikrotitrēšanas plates) nespecifiski (adsorbējot uz virsmas) vai specifiski (uztverot ar citu pret to pašu antigēnu specifisku antivielu, veicot "[[sendvičs|sendviča]] tipa" ELISA). Pēc antigēna imobilizācijas pievieno noteikšanas antivielu, veidojot kompleksu ar antigēnu. Noteikšanas antiviela var būt kovalenti saistīta ar enzīmu vai arī to var noteikt ar sekundāro antivielu, kas ir saistīta ar enzīmu, izmantojot biokonjugāciju. Starp katru posmu plati parasti mazgā ar vieglu mazgāšanas šķīdumu, lai atdalītu nespecifiski saistītos proteīnus vai antivielas. Pēc pēdējā mazgāšanas soļa plāksnīti attīsta, pievienojot fermentatīvo substrātu, lai radītu redzamu signālu, kas norāda antigēna daudzumu paraugā. Jāatzīmē, ka ELISA var veikt cita veida ligandu saistīšanas testus, nevis tikai "imūno" testus, lai gan nosaukumā sākotnēji bija "imūno", jo šī metode tika plaši lietota un izstrādāta vēsturiski. Šai metodei būtībā ir nepieciešams jebkurš ligatējošais reaģents, ko var imobilizēt uz cietās fāzes, kopā ar noteikšanas reaģentu, kas specifiski saistās un izmanto enzīmu, lai radītu signālu, kuru var pienācīgi kvantitatīvi noteikt. Starp mazgāšanas reizēm uz cietās fāzes paliek tikai liganda un tās specifiskās saistīšanās ekvivalenti, kas ir specifiski saistīti vai "imunosorbēti" ar antigēna un antivielas mijiedarbību, bet nespecifiskie vai nesaistītie komponenti tiek izskaloti. Atšķirībā no citiem spektrofotometrisko mitro laboratorijas testu formātiem, kur to pašu reakcijas iedobi (piemēram, kiveti) pēc mazgāšanas var izmantot atkārtoti, ELISA plāksnītēs reakcijas produkti ir imūnsorbēti uz cietās fāzes, kas ir plāksnītes daļa, un tāpēc tos nav viegli izmantot atkārtoti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Enzyme-linked immunosorbent assay}} * [http://www.biology.arizona.edu/immunology/activities/elisa/main.html "Introduction to ELISA Activity"]—beginner walk-through of ELISA used for detecting HIV, including animations at the [[University of Arizona]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Imunoloģija]] [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] dq9dysh4odalb68ws5mkvvn7njqr1re 0 486471 4547656 4450685 2026-11-10T09:13:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547656 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Schaltschrank_Enclosure.jpg|thumb| Elektriski nopulēts korpuss (vadības pults), sprādziendrošs]] [[Attēls:Electricalenclosure.JPG|thumb| Pašvaldības elektriskais sadales skapis]] [[Attēls:BMA_Automation_Allen_Bradley_PLC_4.JPG|thumb| Allen Bradley Programmējamie Loģiskie Kontrolieri uzstādīti elektriskājā sadales skapī]] '''Elektriskais sadales skapis''' ir [[skapis]] [[Elektriskā strāva|elektriskām]] vai [[Elektronika|elektroniskām iekārtām,]] lai uzstādītu [[Slēdzis|slēdžus]], [[Skaitītājs|skaitītājus]] un [[Displeja ierīce|displejus,]] kā arī samazinātu varbūtību gūt [[Elektriskās strāvas trieciens|elektrotraumas]] iekārtu lietotājiem un pasargātu skapja saturu no apkārtējās vides. Sadales skapis ir vienīgā aprīkojuma daļa, kuru redz plašākā daļa sabiedrības. Tas var būt izstrādāts ne tikai tā utilitārajām vajadzībām, bet arī patīkamākam skatam. Noteikumi var diktēt bīstamo zonu elektrisko iekārtu korpusu izmērus un darbības ierobežojumus, piemēram, naftas ķīmijas rūpnīcās vai ogļraktuvēs. Elektroniskais iepakojums var izvirzīt daudzas prasības korpusa siltuma izkliedēšanai, [[Radiofrekvenču traucējumi|radiofrekvenču traucējumiem]] un aizsardzībai pret [[elektrostatisko izlādi]], kā arī funkcionāliem, estētiskiem un komerciāliem ierobežojumiem. == Standarti == Amerikas Savienotajās Valstīs [[Nacionālā elektrisko ražotāju asociācija]] (NEMA) publicē [[NEMA korpusa tips|NEMA sadales skapja tipa]] standartus dažādu klašu elektrisko korpusu veiktspējai. NEMA standarti attiecas uz izturību pret koroziju, spēju pasargāt no lietus un iegremdēšanas utt. Attiecībā uz [[Starptautiskā elektrotehniskā komisija|IEC]] dalībvalstīm standarts [[IP kods|IEC 60529]] klasificē sadales skapju [[IP kods|aizsardzības līmeni (IP kodi)]]. == Materiāli == Elektriskie korpusi parasti tiek izgatavoti no cietas plastmasas vai metāliem, piemēram, tērauda, nerūsējošā tērauda vai alumīnija. Tērauda skapji var būt krāsoti vai cinkoti. Masveidā ražotiem sadales skapjiem parasti būs pielāgots korpuss dažādām nepieciešamībām. Plastmasas korpusus [[:en:Acrylonitrile_butadiene_styrene|ABS]] izmanto iekštelpās. Vietās kur nepieciešamas augstākas izturības vai kvalitātes (putekļiem, mitrumam) sadales skapji tiek izmantoti [[:en:Polycarbonate|polikarbonāta]] un [[:en:Fiberglass|stikla šķiedras]]. Metāla skapji var atbilst vadītspējas prasībām slēgtas iekārtas elektriskajai vadīšanai un pasargāšanai no elektromagnētiskiem traucējumiem. Nemetāliskiem korpusiem var būt nepieciešami papildu uzstādīšanas soļi, lai nodrošinātu metāla vadītāja sistēmu pareizu savienošanu. === Nerūsējošais tērauds un oglekļa tērauds === [[:en:Carbon_steel|Oglekļa tērauds]] un [[Nerūsošais tērauds|nerūsējošais tērauds]] tiek izmantoti korpusa konstrukcijai to augstās izturības un izturības pret koroziju dēļ. Šie materiāli ir arī mitrum izturīgi un ķīmiski izturīgi. Tie ir spēcīgākie pieejamie ražošanas materiāli. Oglekļa tērauds var būt karsti vai auksti velmēts. Karsti velmēts oglekļa tērauds tiek izmantots štancēšanai un mērenai formēšanai. Auksti velmēta loksne tiek ražota no tērauda ar zemu oglekļa saturu un pēc tam aukstā veidā samazināta līdz noteiktam biezumam un var atbilst ASTM A3666 un ASTM A611 prasībām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bisonprofab.com/carbon-steel-enclosure.htm|title="Carbon Steel Enclosures"|publisher=Bisonprofab.com|access-date={{dat|2021|05|25||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210525184507/https://www.bisonprofab.com/carbon-steel-enclosure.htm}}</ref> Nerūsējošā tērauda korpusi ir piemēroti lietošanai medicīnā, farmācijā un pārtikas rūpniecībā, jo to porainās kvalitātes dēļ tie ir izturīgi pret baktērijām un sēnītēm. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adalet.com/nema-type-4x-single-door|title="Stainless Steel Electrical Enclosures Product Reference"|publisher=Adalet.com|access-date=2018-08-20|archive-date=2018-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180716194811/https://www.adalet.com/nema-type-4x-single-door}}</ref> === Alumīnijs === [[Alumīnijs]] tiek izvēlēts tā vieglā svara, relatīvās izturības, zemo izmaksu un izturības pret koroziju dēļ. Tas darbojas labi skarbās vidēs un ir izturīgs, ar augstu izturības līmeni deformācijas procesā. [[Alumīnijs]] darbojas arī kā aizsargs pret elektromagnētiskiem traucējumiem. === Polikarbonāts === Elektriskajiem korpusiem izmantotais [[:en:Polycarbonate|polikarbonāts]] ir stiprs, bet viegls, nevadošs un nemagnētisks. Tas ir arī izturīgs pret koroziju un dažām skābām vidēm; tomēr tas ir jutīgs pret abrazīviem tīrīšanas līdzekļiem. Polikarbonāts ir visvieglāk modificējamais materiāls. === Stikla šķiedra === [[:en:Fiberglass|Stikla šķiedras]] korpusi ir izturīgi pret ķīmiskajām vielām, kas ir kodīgas. Materiālu var izmantot visos iekštelpu un āra temperatūras diapazonos. Stikla šķiedru var uzstādīt pastāvīgi mitrā vidē. == Terminoloģija == Korpusos dažādiem mērķiem ir daļēji perforēts atveres, kuras var noņemt (izsist), lai pielāgotu kabeļu, [[Kontaktdakša|savienotāju]], vai cauruļvadu izvietošanai sadales skapī. Ja korpusi ir mazi un galvenokārt paredzēti, lai slēptu elektriskos mezglus no redzesloka vai pasargātu tos no iejaukšanās, tos dēvē arī par sadales kārbām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nema.org NEMA vietne] . * [http://www.altechcorp.com/PDFS/TECHsp.PDF IEC IP definīcijas un IEC <> NEMA definīciju salīdzinājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304074514/http://www.altechcorp.com/PDFS/TECHsp.PDF |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20241229072616/https://www.nemaenclosures.com/enclosure-types.html Korpusu veidi] * [http://www.litecycle.com/collections/terminal-enclosures Elektriskais korpuss ar termināli] * [https://www.bisonprofab.com/ip-protection-ratings-vs.-nema-equivalency.htm IP aizsardzības vērtējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210525184506/https://www.bisonprofab.com/ip-protection-ratings-vs.-nema-equivalency.htm |date={{dat|2021|05|25||bez}} }} [https://www.bisonprofab.com/ip-protection-ratings-vs.-nema-equivalency.htm NEMA līdzvērtība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210525184506/https://www.bisonprofab.com/ip-protection-ratings-vs.-nema-equivalency.htm |date={{dat|2021|05|25||bez}} }} [[Kategorija:Elektronika]] c93l0l9c4akpytk91h112gpdz7xlxdl 0 487892 4547566 4241888 2026-11-10T05:51:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547566 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džinejts Čakirs | vārds_orig = ''Cüneyt Çakır'' | attēls = Cüneyt Çakır 2018.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Čakirs 2018. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Turcija|Stambula}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{TUR}} | tautība = [[turks]] | nodarbošanās = futbola tiesnesis, [[apdrošināšanas aģents]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2001- | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džinejts Čakirs''' ({{val|tr|Cüneyt Çakır}}; dzimis {{dat|1976|11|23}} [[Stambula|Stambulā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] tiesnesis. == Karjera == Tiesneša karjeru sāka 1997. gadā, apkalpojot spēles Turcijas trešajā līgā. 2001. gadā debitēja [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. [[UEFA]] sacensībās debitēja 2003. gadā kā ceturtais tiesnesis spēlē starp ''[[Skonto FC]]'' un [[Malta]]s klubu ''[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]'' [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijā. 2006. gadā kļuva par [[FIFA]] kategorijas tiesnesi. 2006. gada jūlijā pirmo reizi tiesāja [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņas spēli kā galvenais tiesnesis. UEFA Čempionu līgas grupu turnīra spēles sāka tiesāt 2010.—2011. gada sezonā. [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā tiesāja divas grupu turnīra spēles, kā arī pusfinālu starp [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]]. Viņš bija ceturtais tiesnesis ''Euro 2012'' finālspēlē. 2012. gada decembrī bija galvenais tiesnesis [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] finālā starp ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]]''. Čakirs bija viens no tiesnešiem arī [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Viņš tiesāja divas grupu turnīra spēles un pusfinālu starp [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[ Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. 2015. gada 6. jūnijā bija galvenais tiesnesis [[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]], kurā tikās ''[[FC Barcelona]]'' un [[Turīnas "Juventus"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0221-0e9b5c4002b3-036e126c3a93-1000--cakir-to-referee-uefa-champions-league-final/ |title=Çakır to referee UEFA Champions League final |date={{dat|2015|5|18||bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2021|6|15||bez}}}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] tiesāja trīs spēles — divas grupu turnīrā un vienu astotdaļfinālu. Tāpat Čakirs bija arī viens no tiesnešiem [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] vīriešu futbola turnīrā. 2018. gada 29. martā FIFA paziņoja, ka Čakirs iekļauts [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] tiesnešu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://img.fifa.com/image/upload/w7qdlidnrq4lah2pvvc3.pdf |title=List of match officials |language=en |website=fifa.com |accessdate={{dat|2021|6|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180610121122/https://img.fifa.com/image/upload/w7qdlidnrq4lah2pvvc3.pdf }}</ref> Finālturnīrā viņš tiesāja divas spēles grupu turnīrā un pusfinālu starp [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. 2021. gada aprīlī Čakirs tika apstiprināts par vienu no tiesnešiem [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0268-12182cf1475f-825d23faf300-1000/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2020 appointed |date={{dat|2021|4|21||bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2021|6|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20210616043021/https://worldreferee.com/referee/cuneyt_cakir/ ''Worldreferee.com'' profils] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čakirs, Džinejts}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stambulā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] kb71tvf6mn5k23tstf6tybt6yen9vsh 0 489153 4547458 4533776 2026-11-09T21:42:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547458 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | apakšvalsts =Dikarya | apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | apakšnodalījums =Agaricomycotina | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | rinda = Agaricales | rinda_lv = Atmateņu rinda | dzimta =Psathyrellaceae | dzimta_lv = Spīgulīšu dzimta | ģints =Coprinopsis | ģints_lv =Tinteņu ģints | suga =C. cothurnata | suga_lv = | binomial = Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo | sinonīmi = Coprinus cothurnatus Godey 1874 | kategorijas =nē }} '''''Coprinopsis cothurnata''''', arī ''Coprinus cothurnatus'', ir Latvijā līdz šim neatrasta [[tinteņu ģints]] neliela [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi tiek uzskatīti par [[Neēdamās sēnes|neēdamiem]].<ref>[https://www.gbif.org/species/2534468 GBIF sugas atrašanas vietu karte]</ref> == Taksonomija == Sugas aprakstu 1874. gadā publicēja Žilē, atsaucoties uz franču mikologu Luī-Liku Godē, kā [[tinteņu ģints]] sēni ''Coprinus cothurnatus''.<ref>Gillet (1874) , In: Hyménomyc. de France:605</ref> 2001. gadā zinātnieku grupa to iekļāva jaunā ģintī ''Coprinopsis'',<ref>[http://www.speciesfungorum.org/GSD/GSDspecies.asp?RecordID=474384 Species Fungorum. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo], in Redhead, Vilgalys, Moncalvo, Johnson & Hopple, Taxon 50(1): 227 (2001)</ref><ref>Redhead, S.A.; Vilgalys, R.; Moncalvo, J.-M.; Johnson, J.; Hopple, J.S. (2001) ''Coprinus Pers. and the disposition of Coprinus species sensu lato'', In: Taxon 50(1):203—241</ref> ko vairums zinātnieku (bet ne visi) akceptējuši, tomēr latviešu valodas apzīmējumos tinteņu ģints ērtības labad netika sadalīta. Latviski sugas nosaukums vēl nav dots. Epitets ''cothurnata'' dots, atsaucoties uz [[koturnas|koturnām]] — augstiem teātra apaviem, kas norāda uz sugas garo kātiņu.<ref name="Italia">[https://www.funghiitaliani.it/topic/76867-coprinopsis-cothurnata%C2%A0godey-redhead-vilgalys-moncalvo-2001/ Funghi Italiani. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo 2001]</ref> Pašlaik iekļauta spīgulīšu dzimtā, agrāk tintenes tika izdalītas īpašā dzimtā ''Coprinaceae''.<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/coprinaceae/ Sugu enciklopēdija: Tinteņu dzimta]</ref> [[Indija]]s ziemeļos ir aprakstīta varietāte ''Coprinopsis cothurnata'' var. ''equisterca'',<ref>[https://www.mindat.org/taxon-5242771.html MinDat. Coprinopsis cothurnata]</ref> kas sastopama tropos, tai skaitā Indijā.<ref name="Indija">[https://www.mycosphere.org/pdf/Mycosphere_5_1_1.pdf Mycosphere. Taxonomic study on coprophilous species of Coprinopsis (Psathyrellaceae, Agaricales) from Punjab, India] Amandeep K, Atri NS, and Munruchi K, 19. lpp</ref> ''Coprinopsis'' ģints ietvaros iekļauta sekcijā ''Veliformes'' un apakšsekcijā ''Nivei''.<ref name="Italia" /> == Apraksts == * '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]]. * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākotnēji balta un koniska, vēlāk pelēcīga ar brūnganu pauguru vidū, daļēji izplešas līdz zvanveida vai paraboliskai un pa lapiņām sadalās daudzas radiālās šķiedrās,<ref>[https://www.bioimages.org.uk/html/r158907.htm BioImages. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo, (an inkcap)]</ref> salīdzinot ar kātiņa garumu liela. Maliņa nelīdzena, robota lapiņu vietās. Virsma klāta ar smalku baltu pulverveidīgu plīvuru. Plīvurs sastāv no gludiem apaļiem elementiem 25—120 (bieži ap 80) µm diametrā, ar retām savienojošām hifām. Cepurītes platums 1—3,5 [[Centimetrs|cm]]. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': brīvas, nelīdzenas, sākotnēji baltas, vēlāk pelēcīgas, tad nomelnē un pāriet šķidrumā. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': Balts, sākumā nedaudz pārslots, vēlāk gluds, cilindrisks, augšgalā nedaudz tievāks. Ātri kļūst dobs. Uz vecumu vai iespiedumu dēļ apakšdaļa kļūst dzeltenīga līdz sarkanbrūna.<ref>[https://fundkorb.de/pilze/coprinopsis-cothurnata-rotf%C3%BC%C3%9Figer-schneetintling Fundkorb. Coprinopsis cothurnata Rotfüßiger Schneetintling]</ref> Garums līdz 10 cm, resnums 0,3—0,5 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': ļoti plāns, bāls, bez manāmas garšas vai smaržas. * '''[[Sporas]]''': skatā no priekšas tuvu sešstūrveidīgām, no sāniem elipsoīdas, tumši sarkanbrūnas, birumraksts melns, izmēri 9,5—15,5/6,5—8,5/7—7,5 [[Mikrometrs|µm]] (parasti 12—13/7—7,5/7 µm).<ref name="Danmark">[https://svampe.databasen.org/taxon/61404 Rustfodet blækhat]</ref><ref name="Apraksts">[https://www.researchgate.net/figure/Coprinopsis-cothurnata-microcharacters-a-cheilocystidia-B-pleurocystidia-c-spores_fig11_269879699 Rare species of the genus Coprinus Pers s. lato] Article in Acta Mycologica · June 2011, 43, lpp. DOI: 10.5586/am.2011.003. Błażej Gierczyk, Anna Kujawa, Tomasz Pachlewski, Michał Wójtowski</ref><ref>[https://www.mycodb.fr/fiche.php?genre=Coprinopsis&espece=cothurnata MycoDB.fr Coprinopsis cothurnata]</ref><ref>[http://www.miskolcigombasz.hu/fajlistank.php?PPE_SID=&action=showKind&langOrder=la&caller=kindList&kindId=1678 Miskolci Gombász Egyesület. Coprinopsis cothurnata - Rózsástövű tintagomba] {{Novecojusi saite}}</ref> * '''[[Bazīdijas]]:''' četrsporu, vālesveida, 18—50/9—13 µm (parasti 25—40/9—12 µm). * '''[[Cistīdas]]:''' Heilocistīdas plati vālesveida, 25—80/12—50 µm (parasti 25—60/20—45 µm). Pleirocistīdas retas vai nav vispār, līdzīgas formas, 45—90/8—10 µm.<ref name="Apraksts" /><ref name="Italia" /> Varietātei ''Coprinopsis cothurnata'' var. ''equisterca'' cepurīte aprakstīta kā 14—18 mm plata, vecumā pelēcīga ar mazliet zaļganu nokrāsu, mikroskopiski bez pleirocistīdām, sporu izmēri nedaudz mazāki — 8,5—13/5—8,5 µm.<ref name="Indija" /> == Izplatība == Suga atrasta Centrālajā un Ziemeļu Eiropā, taču ir diezgan reta.<ref>[https://www.biolib.cz/cz/taxon/id343211/ BioLib. Hnojník botkatý] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709181351/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id343211/ |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo</ref><ref>[https://laji.fi/observation/map?target=MX.72380 Finnish Biodiversity Information Facility. Puuterimustesieni — Coprinopsis cothurnata]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilze-deutschland.de/organismen/coprinopsis-cothurnata-godey-redhead-vilgalys-moncalvo-2001-1 |title=Deutsche Gesellschaft für Mykologie. Coprinopsis cothurnata |access-date={{dat|2021|07|01||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251212190940/https://www.pilze-deutschland.de/organismen/coprinopsis-cothurnata-godey-redhead-vilgalys-moncalvo-2001-1}}</ref> Dānijā parastais augšanas periods — no jūnija līdz augustam, aug uz mēsliem un komposta, ganībās, pa vienai vai nelielos ceros.<ref name="Danmark" /><ref name="Italia" /><ref>[https://grzyby.pl/gatunki/Coprinopsis_cothurnata.htm Coprinopsis cothurnata — Atlas grzybów Polski] grzyby.pl</ref> Iespējams, atrasta arī [[Brazīlija|Brazīlijā]]<ref>[https://eol.org/pages/243574 EOL. Coprinopsis cothurnata]</ref> un [[Havaju salas|Havaju salās]].<ref name="Indija" /> Iespējams, sugas izplatība ir lielāka kā fiksētā, jo tā bieži tiek ignorēta.<ref name="Apraksts" /> == Līdzīgas sugas == Līdzīgas ir vairākas citas tintenes — [[sniegbaltā tintene]] (''Coprinopsis nivea'') un ar viegli rozā cepurīti apveltītā ''Coprinopsis pseudonivea'', kurām ir platākas sporas (14—18/11—13 µm ''nivea'' un 10—13/8,5—11/6—8 ''pseudonivea''), labi redzamas pleirocistīdas un nav sarkanbrūnas kātiņa apakšas nokrāsas, kā arī [[gredzenotā tintene]] (''Coprinus sterquilinus'') ar milzīgām sporām (17—26/10—15 µm) un izteiktu šauru gredzenu.<ref name="Danmark" /> Vēl ārēji līdzīgas ir divas sugas ar divsporu bazīdijām ''Coprinopsis bellula'' un no paša sākuma pelēcīgā ''Coprinus pachyspermus''.<ref name="Italia" /> == Lietošana pārtikā == Tiek uzskatīta par neēdamu augtenes īpašību, nenozīmīgo izmēru un ātrās [[Pārtikas bojāšanās|bojāšanās]] dēļ. Vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, retuma dēļ iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos.<ref name="Danmark" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/474384 Mycobank] {{en ikona}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=474384 Index Fungorum] {{en ikona}} * [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_C.htm LMB Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709181742/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_C.htm |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=71700 NCBI Taxonomy browser] {{en ikona}} [[Kategorija:Tintenes]] [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] n56cq07q9gc1tcxodmn8fprvrycblv8 0 491318 4547354 4170191 2026-11-09T17:29:55Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547354 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | name = Ortostatiskā hipotensija | diagnosis = ārsta birojā (noguļaties vismaz 20 minūtes, mēriet asinsspiedienu; stāviet 3 minūtes, mēriet asinsspiedienu) vai autonoma speciālista pārbaude uz saliekamā galda | frequency = | prognosis = atkarīgs no biežuma, smaguma pakāpes un pamatcēloņa; neirogēna ortostatiska hipotensija ir hronisks, novājinošs un bieži vien pakāpeniski letāls stāvoklis<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Arnold |first1=Amy C. |last2=Raj |first2=Satish R. |title=Orthostatic Hypotension: A Practical Approach to Investigation and Management |journal=Canadian Journal of Cardiology |date=December 2017 |volume=33 |issue=12 |pages=1725–1728 |doi=10.1016/j.cjca.2017.05.007 |pmid=28807522 |pmc=5693784 }}</ref> | medication = | treatment = identificēt un ārstēt cēloņus (zāles, dehidratācija), midodrīns, kompresijas apģērbu, gultas pacelšana | prevention = | differential = | risks = | synonym = Ortostāze, posturālā, pozicionālā hipotensija | causes = | duration = | onset = | symptoms = simptomi, kas pasliktinās sēžot vai stāvot un uzlabojas guļus stāvoklī, tostarp reibonis, vertigo, troksnis ausīs, neskaidra runa, apjukums, sāpes kaklā un plecos, pelēka vai neskaidra redze, smags nogurums, ģībonis vai tubu ģībonim | specialty = [[Kardioloģija]], [[Neiroloģija]] | caption = | image = | deaths = }} '''Ortostatiska hipotensija''', kas pazīstama arī kā '''posturāla hipotensija''', ir medicīnisks stāvoklis, kad cilvēka [[asinsspiediens]] pazeminās, pieceļoties vai sēžot. Asinsspiediena pazemināšanās var būt pēkšņa (vazovagāla ortostatiska hipotensija), 3 minūšu laikā (klasiska ortostatiska hipotensija) vai pakāpeniska (aizkavēta ortostatiska hipotensija).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ninds.nih.gov/disorders/all-disorders/orthostatic-hypotension-information-page|title=Orthostatic Hypotension Information Page {{!}} National Institute of Neurological Disorders and Stroke|website=www.ninds.nih.gov|access-date=2017-03-26}}</ref> To definē kā sistoliskā asinsspiediena pazemināšanos par vismaz 20 mmHg vai diastoliskais asinsspiediens vismaz 10 mmHg, kad cilvēks ieņem stāvošu stāvokli. Tas notiek galvenokārt ar aizkavētu (vai neesošu) apakšējo ķermeņa asinsvadu sašaurināšanos, kas parasti ir nepieciešama, lai uzturētu atbilstošu asinsspiedienu, mainot stāvokli uz stāvēšanu. Tā rezultātā asinis ilgstoši uzkrājas kāju asinsvados un mazāk tiek atdotas sirdij, kā rezultātā samazinās sirdsdarbība un nepietiekama asins plūsma smadzenēs. Ļoti viegla neregulāra ortostatiska hipotensija ir bieži sastopama parādība, un tā var parādīties īsu brīdi ikvienam, lai gan tā ir īpaši izplatīta gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu. Spēcīgs asinsspiediena pazeminājums var izraisīt ģīboni un iespējamu ievainojumu. Mērens asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt apjukumu/neuzmanību, [[Delīrijs|delīriju]] un ataksijas epizodes. Hroniska ortostatiska hipotensija ir saistīta ar smadzeņu hipoperfūziju, kas var paātrināt [[demence]]s patofizioloģiju.<ref name="pmid31357238">{{Publikācijas atsauce|authors=Hase Y, Polvikoski TM, Firbank MJ, Craggs LJ, Hawthorne E, Platten C, Stevenson W, Deramecourt V, Ballard C, Kenny RA, Perry RH, Ince P, Carare RO, Allan LM, Horsburgh K, Kalaria RN|date=January 2020|title=Small vessel disease pathological changes in neurodegenerative and vascular dementias concomitant with autonomic dysfunction|journal=Brain Pathology|volume=30|issue=1|pages=191–202|doi=10.1007/s10072-014-1686-8|pmid=31357238}}</ref> Nav skaidrs, vai tas ir demences izraisītājs.<ref name="pmid24590841">{{Publikācijas atsauce|authors=Sambati L, Calandra-Buonaura G, Poda R, Guaraldi P, Cortelli P|date=June 2014|title=Orthostatic hypotension and cognitive impairment: a dangerous association?|journal=Neurol. Sci.|volume=35|issue=6|pages=951–7|doi=10.1007/s10072-014-1686-8|pmid=24590841}}</ref> Daudzi iespējamie ortostatiskās hipotensijas cēloņi ir dažādi medikamenti (piemēram, alfa blokatori), autonomā neiropātija, samazināts asins tilpums, vairāku sistēmu atrofija un ar vecumu saistīts asinsvadu stīvums. Papildus pamatcēloņa novēršanai ortostatisko hipotensiju var ārstēt ar ieteikumu palielināt [[sāls]] un [[ūdens]] uzņemšanu (lai palielinātu asins tilpumu), valkājot kompresijas zeķes un dažreiz medikamentus (fludrokortizonu, midodrīnu vai citus). Sāls uzņemšana ir jāuzrauga ārstam, jo būtisks sāls patēriņa pieaugums var izraisīt smagas neiroloģiskas problēmas, ja tas tiek darīts pārāk strauji. == Pazīmes un simptomi == Ortostatisku hipotensiju raksturo simptomi, kas rodas pēc piecelšanās no guļus vai sēdus stāvokļa, īpaši, ja tas notiek ātri. Daudzi ziņo par reiboni (sajūtu, ka cilvēks varētu noģībt), dažreiz smagu reiboni vai pat reālu ģīboni ar saistītu kritiena risku.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Shaw|first=Brett H.|last2=Borrel|first2=Dave|last3=Sabbaghan|first3=Kimiya|last4=Kum|first4=Colton|last5=Yang|first5=Yijian|last6=Robinovitch|first6=Stephen N.|last7=Claydon|first7=Victoria E.|date=December 2019|title=Relationships between orthostatic hypotension, frailty, falling and mortality in elderly care home residents|journal=BMC Geriatrics|volume=19|issue=1|pages=80|doi=10.1186/s12877-019-1082-6|pmc=6415493|pmid=30866845}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mol|first=Arjen|last2=Bui Hoang|first2=Phuong Thanh Silvie|last3=Sharmin|first3=Sifat|last4=Reijnierse|first4=Esmee M.|last5=van Wezel|first5=Richard J.A.|last6=Meskers|first6=Carel G.M.|last7=Maier|first7=Andrea B.|date=May 2019|title=Orthostatic Hypotension and Falls in Older Adults: A Systematic Review and Meta-analysis|journal=Journal of the American Medical Directors Association|volume=20|issue=5|pages=589–597.e5|doi=10.1016/j.jamda.2018.11.003|pmid=30583909}}</ref><ref name="pmid21438868">{{Publikācijas atsauce|authors=Romero-Ortuno R, Cogan L, Foran T, Kenny RA, Fan CW|date=April 2011|title=Continuous noninvasive orthostatic blood pressure measurements and their relationship with orthostatic intolerance, falls, and frailty in older people|url=https://archive.org/details/journal-of-the-american-geriatrics-society_2011-04_59_4/page/n92|journal=Journal of the American Geriatrics Society|volume=59|issue=4|pages=655–65|doi=10.1111/j.1532-5415.2011.03352.x|pmid=21438868|hdl-access=free}}</ref> Hroniskas ortostatiskas hipotensijas gadījumā stāvoklis un tā sekas var pasliktināties pat tad, ja ģībonis un daudzi citi simptomi kļūst retāki. Var rasties arī vispārējs vājums vai nogurums. Daži ziņo arī par grūtībām koncentrēties, neskaidru redzi, trīci, [[Reibonis|reiboni]], [[Nemiers|trauksmi]], [[Sirdsklauves|sirdsklauvēm]] (sirdsdarbības jušanu), nestabilitāti, svīšanu vai mitruma sajūtu un dažreiz [[Nelabums|sliktu dūšu]]. Cilvēks var izskatīties bāls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Harrison's principles of internal medicine|publisher=McGraw-Hill Medical Publishing Division|location=New York|year=2015|edition=19th|isbn=978-0-07-180215-4|volume=2|page=2639}}</ref> Dažiem cilvēkiem var rasties smaga ortostatiska hipotensija, bet vienīgie simptomi ir apjukums vai ārkārtējs nogurums. Hroniska smaga ortostatiska hipotensija var izpausties kā izmainīta apziņa jeb [[delīrijs]]. == Skatīt arī == * [[Ortostatiskā hipertensija]] * [[Ortostatiskā nepanesamība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] [[Kategorija:Perifērās nervu sistēmas traucējumi]] rph7daebd41rlqmbbzki9nbdvt4huux 0 491319 4547355 4112654 2026-11-09T17:32:03Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547355 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ventricular Septal Defect.jpg|thumb|Abnormāla ehokardiogramma: attēlā redzams vidusmuskuļa kambara starpsienas defekts (VSD). Apakšējā kreisajā pusē redzamā zīme parāda sirds ciklu, bet sarkanā — cikla laiku, kad attēls tika uzņemts. Krāsas tiek izmantotas, lai attēlotu asins plūsmas ātrumu un virzienu.]] '''Ehokardiogrāfija''' jeb '''EhoKG''' ir [[sirds]] [[ultraskaņa]]s diagnostikas metode. Tas ir sirds medicīniskās attēlveidošanas veids, izmantojot standarta [[ultrasonogrāfija]]s metodi vai [[Doplera ultrasonogrāfija|Doplera ultrasonogrāfiju]].<ref>{{Atsauce|last=Cleve|first=Jayne|title=Conducting a Cardiac Ultrasound Examination|date=2018|journal=Echocardiography|pages=33–42|editor-last=Nihoyannopoulos|editor-first=Petros|publisher=Springer International Publishing|doi=10.1007/978-3-319-71617-6_2|isbn=9783319716176|last2=McCulloch|first2=Marti L.|editor2-last=Kisslo|editor2-first=Joseph}}</ref> Iegūto diagnostisko attēlu sauc par '''ehokardiogrammu'''. Ehokardiogrāfija ir regulāri izmantota, diagnosticējot, ārstējot un novērojot pacientus ar jebkādām aizdomām vai zināmām [[Sirds slimības|sirds slimībām]]. Tas ir viens no visplašāk izmantotajiem diagnostikas testiem kardioloģijā. Tas var sniegt daudz noderīgas informācijas, tostarp sirds izmēru un formu (iekšējā kambara izmērus), pumpēšanas kapacitāti un jebkādu audu bojājumu atrašanās vietu un apjomu. Ehokardiogramma var arī sniegt ārstiem citus sirds funkcijas aprēķinus, piemēram, aprēķināt sirdsdarbību, izsviedes frakciju un diastolisko funkciju (cik labi sirds atslābst). Ehokardiogrāfija ir svarīgs instruments, lai novērtētu sienas kustības anomālijas pacientiem ar aizdomām par sirds slimībām. Tas ir instruments, kas palīdz agrīnā stadijā diagnosticēt [[Miokarda infarkts|miokarda infarktu]], kas parāda sirds reģionālo kustību anomāliju. Tas ir arī svarīgi, ārstējot un sekojot pacientiem ar [[Sirds mazspēja|sirds mazspēju]], novērtējot izsviedes frakciju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Oh|first=J. K.|date=2007-01-01|title=Echocardiography in heart failure: Beyond diagnosis|journal=European Journal of Echocardiography|volume=8|issue=1|pages=4–14|doi=10.1016/j.euje.2006.09.002|issn=1525-2167|pmid=17240313|doi-access=free}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Modin|first=Daniel|last2=Andersen|first2=Ditte Madsen|last3=Biering-Sørensen|first3=Tor|date=June 2018|title=Echo and heart failure: when do people need an echo, and when do they need natriuretic peptides?|journal=Echo Research and Practice|volume=5|issue=2|pages=R65–R79|doi=10.1530/erp-18-0004|pmc=5958420|pmid=29691224}}</ref> Ehokardiogrāfija var palīdzēt noteikt kardiomiopātijas, piemēram, hipertrofisku kardiomiopātiju, paplašinātu kardiomiopātiju un daudzas citas. Stresa ehokardiogrāfijas izmantošana var arī palīdzēt noteikt, vai sāpes krūtīs vai ar to saistītie simptomi ir saistīti ar sirds slimībām. Lielākā ehokardiogrāfijas priekšrocība ir tā, ka tā nav invazīva (nav saistīta ar ādas griešanu vai iekļūšanu ķermeņa dobumos) un tai nav zināmu risku vai blakusparādību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hanton|first=G.|last2=Eder|first2=V.|last3=Rochefort|first3=G.|last4=Bonnet|first4=P.|last5=Hyvelin|first5=J. M.|year=2008|title=Echocardiography, a non-invasive method for the assessment of cardiac function and morphology in preclinical drug toxicology and safety pharmacology|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18611111/|journal=Expert Opinion on Drug Metabolism & Toxicology|volume=4|issue=6|pages=681–696|doi=10.1517/17425255.4.6.681|pmid=18611111|access-date=30 June 2021}}</ref> Ehokardiogramma var ne tikai izveidot sirds struktūru ultraskaņas attēlus, bet arī var precīzi novērtēt asinis, kas plūst caur sirdi, izmantojot Doplera ehokardiogrāfiju, izmantojot impulsa vai nepārtraukta viļņa Doplera ultraskaņu. Tas ļauj novērtēt normālu un patoloģisku asins plūsmu caur sirdi. Krāsu Dopleru, kā arī spektrālo Dopleru izmanto, lai vizualizētu jebkādus patoloģiskus sakarus starp sirds kreiso un labo pusi, asiņu noplūdi caur vārstiem (vārstuļu regurgitācija) un novērtētu, cik labi vārsti atveras (vai neatveras) vārstuļa stenozes gadījumā). Doplera paņēmienu var izmantot arī audu kustības un ātruma mērīšanai, izmantojot audu Doplera ehokardiogrāfiju. Ehokardiogrāfija bija arī pirmā ultraskaņas apakšspecialitāte, kurā tika izmantots intravenozais kontrasts. Ehokardiogrāfiju veic sirds sonogrāfi, sirds fiziologi (Lielbritānijā) vai ārsti, kuri ir apmācīti ehokardiogrāfijā. Zviedru ārsts Inge Edlers (1911—2001), [[Lundas universitāte]]s absolvents, atzīts par "ehokardiogrāfijas tēvu", bija pirmais no savas profesijas, kurš sirds slimību diagnosticēšanai izmantoja ultraskaņas impulsa atbalss attēlveidošanu, ko izgudroja akustiskais fiziķis Floids Fairstons, ko izstrādāja, lai atklātu metāla lējumu defektus. Faktiski Edlers 1953. gadā izgatavoja pirmos ehokardiogrāfus, izmantojot rūpniecisko Firestone-Sperry ultraskaņas reflektoskopu. Izstrādājot ehokardiogrāfiju, Edlers strādāja ar fiziķi Karlu Helmmu Hercu, kurš bija [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureāta]] [[Gustavs Hercs|Gustava Herca]] dēls un [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Heinriha Rūdolfa Herca]] mazdēls.<ref name="Thompson2014">{{Grāmatas atsauce|title=Pioneers of Medicine Without a Nobel Prize|date=2014|publisher=World Scientific|isbn=978-1-78326-386-8|pages=141–159|first=Bhavna|last=Batohi|first2=Paul S.|last2=Sidhu}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Singh|first=Siddharth|last2=Goyal|first2=Abha|date=2007|title=The origin of echocardiography: A Tribute to Inge Edler|journal=Tex. Heart Inst. J.|volume=34|pages=431–438|pmc=2170493|pmid=18172524}}</ref> == Lietošana medicīnā == [[Attēls:Sonographer_doing_pediatric_echocardiography.JPG|thumb| Sonogrāfs veic bērna ehokardiogrammu]] [[Attēls:PLAX_Mmode.jpg|thumb| Ehokardiogramma parasternālā garas ass skatā, kas parāda sirds kreisā kambara mērījumu]] Veselības biedrības iesaka izmantot ehokardiogrāfiju sākotnējai diagnostikai, ja notiek izmaiņas pacienta klīniskajā statusā un pēc jauniem ehokardiogrammas datiem ārsts var mainīt [[pacientu aprūpe|pacienta aprūpi]].<ref name="2011echocardio">{{Publikācijas atsauce|last=Douglas|first=P. S.|last2=Garcia|first2=M. J.|last3=Haines|first3=D. E.|last4=Lai|first4=W. W.|last5=Manning|first5=W. J.|last6=Patel|first6=A. R.|last7=Picard|first7=M. H.|last8=Polk|first8=D. M.|last9=Ragosta|first9=M.|year=2011|title=ACCF/ASE/AHA/ASNC/HFSA/HRS/SCAI/SCCM/SCCT/SCMR 2011 Appropriate Use Criteria for Echocardiography|url=https://archive.org/details/journal-of-the-american-college-of-cardiology_2011-03-01_57_9/page/1126|journal=Journal of the American College of Cardiology|volume=57|issue=9|pages=1126–1166|doi=10.1016/j.jacc.2010.11.002|pmid=21349406|doi-access=free}}</ref> Veselības sabiedrības neiesaka veikt regulāras pārbaudes, ja pacienta klīniskais stāvoklis nemainās vai ja ārsts, visticamāk, nemainīs pacienta aprūpi, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem.<ref name="2011echocardio" /> Parasts ehokardiogrāfijas pārmērīgas izmantošanas piemērs, ja tas nav norādīts, ir ikdienas pārbaužu izmantošana, reaģējot uz pacienta diagnozi — vieglas sirds vārstuļu slimības.<ref name="ACCIfive">{{Atsauce|last=American College of Cardiology|author1-link=American College of Cardiology|title=Five Things Physicians and Patients Should Question|publisher=[[American College of Cardiology]]|journal=Choosing Wisely: an initiative of the [[ABIM Foundation]]|url=http://choosingwisely.org/wp-content/uploads/2012/04/5things_12_factsheet_Amer_Coll_Cardio.pdf|access-date=August 17, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120624075440/http://choosingwisely.org/wp-content/uploads/2012/04/5things_12_factsheet_Amer_Coll_Cardio.pdf|archivedate=June 24, 2012}}</ref> Šajā gadījumā pacienti bieži ir asimptomātiski gadiem ilgi pirms pasliktināšanās sākuma, un ehokardiogrammas rezultāti neizmainītu aprūpi bez citām klīniskā stāvokļa izmaiņām.<ref name="ACCIfive" /> Ehokardiogrāfijai tagad ir milzīga loma [[Pediatrija|pediatrijā]], diagnosticējot pacientus ar sirds vārstuļu slimībām un citām iedzimtām novirzēm. Jauna nozare ir augļa ehokardiogrāfija, kas ietver nedzimuša augļa ehokardiogrāfiju. == Apzīmējumi == Tipiskākie pieņemtie termini ehokardiogrāfijas sirds izmeklējumos parasti ir: {{div col}} * BSA — ķermeņa virsmas laukums (no [[Angļu valoda|angļu val]]., ''body surface area'') * DT — decelerācijas laiks (deceleration time) * IVRT — izovolumiskās relaksācijas laiks (isovolumic relaxation time) * E/A — agrīnas diastoliskās pildīšanās ātruma (E) attiecība pret vēlīnas diastoliskās pildīšanās ātrumu (A) * E — agrīnas diastoliskās pildīšanās maksimālais ātrums * E` — mitrālā vārstuļa fibrozā gredzena agrīnas diastoliskās kustības maksimālais ātrums * E/E` — agrīnās distoliskās pildīšanās maksimālā ātruma (E) attiecība pret fibrozā gredzena agrīnas diastoliskās kustības ātrumu (E`) * S/D — attiecība starp maksimālās plaušu asinsrites maksimālo ātrumu sistolē un diastolē * Vp — Transmitrālās plūsmas propagācijas ātrums * LA/RA — left atrium/right atrium (kreisais priekškambaris, KP/ labais priekškambaris, LP) * LV/RV — left ventricle / right ventricle (kreisais kambaris, KK / labais kambaris, LK) * LVOT — kreisā kambara izejas trakts (left ventricular outflow tract) * PHT — Spiediena puslaika metode (pressure half time) * TAPSE — trikuspidālā vārstuļa fibrozā gredzena plaknes sistoliskā ekskursija (tricuspid annular plane systolic excursion) * VC — vena contracta (regurgitācijas strūklas šaurākā vieta) * EDD — KK diametrs diastolē (end diastolic diameter) * ESD — beigu sistoliskais diametrs (end systolic diameter) * IVSd — Kambaru starpsiena (interventricular septal end diastole) * PWd — Muguējā siena (posterior wall thickness) * LVMI, M-r — kreisā kambara miokarda masas indekss (left ventricular mass index) * LVMI, 2-D — kreisā kambara miokarda masas indekss * Aorta (sinus valsalva) * Ao asc — Ascendējošā aorta (ascending aorta) * ST Jxn — Sinotubulārais savienojums (sinotubular junction) * LAVI — KP tilpuma indekss (left atrial volume index) * EDV — KK tilpums diastolē (end-diastolic volume'')'' * ESV — KK tilpums sistolē (end-systolic volume) * EF — izsviedes frakcija (ejection fraction) * FS — frakcionētā saīsināšanās (fractional shortening) * RAVI — LP tilpuma indekss (right atrial volume index) * RVOT — Labā kambara izejas trakts (right ventricular outflow tract) * RVD — LK bazālais diametrs (basal RV diameter) * IVC — Apakšējā dobā vēna (inferior vena cava) * LKSS — Labā kambara sistoliskais spiediens * TV — trikuspidālais vārstulis * TR — trikuspidālā regurgitācija * AoV — aortālais vārstulis * AoR — aortāla regurgitācija * MV — mitrālais vārstulis * MR — mitrālā regurgitācija * PV — pulmonālais vārstulis * PR — pulmonālā regurgitācija * GLS — longitudinālā funkcija (global longitudinal strain) {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Elektrokardiogrāfija|Elektrokardiogramma]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kardiologija.lv/wp-content/uploads/2020/03/lkb_eho_metodiskas_rekomendacijas-lv-nov2015.pdf Latvijas kardiologu biedrība — Metodiskās rekomendācijas TRANSTORAKĀLAJĀ EHOKARDIOGRĀFIJĀ] * '''Angļu valodā:''' ** [https://www.techmed.sk/en/echo/new-examination/ Ehokardiogrāfija (skati, normālās vērtības, mērījumi, bezmaksas programmatūra.].. [https://www.techmed.sk/en/echo/new-examination/ ) — TECHMED] ** [http://pie.med.utoronto.ca/tee VIRTUAL TEE-tiešsaistes pašmācības un mācību resurss] ** [http://pie.med.utoronto.ca/tte VIRTUAL transtorakālā ehokardiogrāfija — tiešsaistes pašmācības un mācību resurss] ** [https://echocardia.com ehokardija — tiešsaistes pašmācības un mācību resurss] ** [http://www.echobasics.de/ Echobasics — bezmaksas tiešsaistes ehokardiogrāfijas apmācība] ** [http://www.ct2tee.agh.edu.pl/ CT2TEE — transesophageal ehokardiogrāfijas simulators] [[Kategorija:Kardioloģija]] [[Kategorija:Radioloģija]] [[Kategorija:Medicīniskā ultrasonogrāfija]] 7ssia6xm0oft8s4pzhz4eoaa1aqxgr4 0 492929 4547658 4520472 2026-11-10T09:14:50Z Vylks 50297 4547658 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #000088 | nos = ''Oulu'' | logo = [[Attēls:AC Oulu logo.png|150px]] | pilns = ''AC Oulu'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Somija|Oulu}} | līga = ''[[Veikkausliiga]]'' | sez = 2026. | poz = 4. vieta | dib = 2002 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Raatti'' stadions | ietilp = 5 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} Ville Pūka | tren = {{flaga|Somija}} Miko Isokangass | kapteinis = | mediji = {{URL|https://acoulu.fi}} | | pattern_la1 = | pattern_b1 = _oulu20h | pattern_ra1 = | leftarm1 = 000022 | body1 = 000022 | rightarm1 = 000022 | shorts1 = ffffff | socks1 = ffffff | pattern_la2 = | pattern_b2 = _oulu20a | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFDD00 | body2 = FFDD00 | rightarm2 = FFDD00 | shorts2 = FFDD00 | socks2 = FFDD00 }} '''''AC Oulu''''' ir [[2002. gads|2002]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Oulu]], kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (0): ** Vicečempioni (0): * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (0): ** Finālisti (0): * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (0): ** Finālisti (2): 2023, 2026 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.org}}</ref> | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| {{decrease}} |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.org}}</ref> | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFCCCC" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2021.html|title=Finland 2021|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2022.html|title=Finland 2022|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2024.html|title=Finland 2024|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2025.html|title=Finland 2025|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2026.html|title=Finland 2026|website=www.rsssf.org}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://acoulu.fi oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:Oulu}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] ptic0t27xicdmxw5b8hkp3n8jrm2ptk 0 492931 4547726 4359769 2026-11-10T11:39:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547726 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f5f5f5 | bg_color = #008800 | nos = ''KTP'' | logo = [[Attēls:FC KTP logo.png|150px]] | pilns = ''Kotkan Työväen Palloilijat'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Somija|Kotka}} | līga = [[veikkausliiga]] (I) | sez = 2025. | poz = 11. vieta | dib = 1927 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Arto Tolsa Areena'' stadions | ietilp = 4 870 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Somija}} ''Jarkko Pippola'' | tren = {{flaga|Somija}} ''Argo Arbeiter'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcktp.fi/}} | | pattern_la1 = _equidad1819h | pattern_b1 = _pumalstriped1819gw | pattern_ra1 = _equidad1819h | pattern_s1 = | leftarm1 | body1 = 17550d | rightarm1 | shorts1 = 000000 | socks1 = 009150 | pattern_la2 = | pattern_b2 =_pumalc19sy | pattern_ra2 = | pattern_s2 = | leftarm2 = FFDD00 | body2 = FFDD00 | rightarm2 = FFDD00 | shorts2 = 009150 | socks2 = FFDD00 }} '''''Kotkan Työväen Palloilijat''''' ir [[1927. gads|1927]]. gadā dibināts [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kotka]]s, kas spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Veikkausliiga]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Čempioni (2): 1951, 1952 ** Vicečempioni (0): * '''Somijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1958, 1961, 1967, 1980 ** Finālisti (3): 1966, 1968, 2000 * '''Somijas līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|1|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}</ref> ** Kausa ieguvēji (0): ** Finālisti (1): 1999 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| |- |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Veikkausliiga]]''' |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2023.html|title=Finland 2023|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#f4dc96" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Ykkonen''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Veikkausliiga]]''' |- | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Veikkausliiga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesf/fin2025.html|title=Finland 2025|website=www.rsssf.org|access-date={{dat|2025|01|28||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260116182543/https://www.rsssf.org/tablesf/fin2025.html}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fcktp.fi/ oficiala majas lapa] {{FINfutč}} {{DEFAULTSORT:KTP}} [[Kategorija:Somijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC KTP]] t9d4t3clcxju0jxdsvim03qs2pxrvex 0 492970 4547526 4486363 2026-11-10T03:43:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547526 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}} {{Kuģa infokaste|vārds=Dzelme|attēls=Dzelme (ship).jpg|kuģa tips=Zemessmēlējs|īpašnieks={{flaga|PSRS}}Baltās jūras Ziemeļu jūras kuģniecība - [[Murmanska]] (1979.g.-1992.g)<br> {{flaga|Krievija}} [[Arhangeļska]], [[Krievija]] 1992-1992 NSC<br> {{flaga|Latvija}}[[Ventspils]] ostas administrācija (1993.g.-1997.g) {{flaga|Latvija}}Ventspils brīvostas pārvalde (1997.g. - pašlaik)|pieraksta osta={{flaga|Latvija}} [[Ventspils]], [[Latvija]]|ražotājs={{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]],<!-- Астраханский СCРЗ им. А.П. Гужвина (им. 10-ой годовщины Октябрьской революции) --> Astrahaņa (1979)<br> {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]], [[Roterdama]] IHC Holland N.V kuģubūvētava. (1993-1994)|pirmais brauciens=1979 {{flaga|PSRS}} [[Astrahaņa]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br>1994 {{flaga|Latvija}} [[Ventspils]], [[Latvija]]|citi nosaukumi=Soloveckij|statuss=Neaktīvs|garums=66,75m|platums=13,5m|iegrime=3,58m}} '''"Dzelme"''' bija kuģis [[zemessmēlējs]], kas darbojās [[Ventspils|Ventspilī]]. 1979. gadā tas uzbūvēts [[Astrahaņa|Astrahaņā]] pie [[Kaspijas jūra]]s, nosaukts "Soloveckij" (''Соловецкий''). Sākotnēji piederēja Baltās jūras (Ziemeļu) kuģniecībai un tika izmantots pārsvarā darbam ostā — gultnes padziļināšanai pie piestātnēm, veco ostas iekārtu demontāžai un jaunu būvniecībai, piestātņu stiprināšanai u.c. 1992. gadā [[Ventspils osta]]s administrācija un tās pirmais pārvaldnieks [[Alfrēds Mačtams]] iegādājās Ziemeļu kuģniecības jau norakstīto kuģi "Soloveckij". Ar Krievijas un Igaunijas velkoņu palīdzību tas tika nogādāts uz Ventspili un tālāk uz Nīderlandi, kur tika pārbūvēts un ieguva jauno nosaukumu "Dzelme". Kuģa pirmais kapteinis Ventspilī bija Valērijs Gavriščuks.<ref>[https://www.ventasbalss.lv/zinas/brivosta/8307-ar-smilsu-sanesumiem-cinas-dzelme Ar smilšu sanesumiem cīnās "Dzelme"] Ventas Balss</ref> Ventspilī "Dzelme" nodarbojās ar ostas padziļināšanu un attīrīšanu no smilšu sanesumiem: kopā ar ūdeni kravas tilpnē tiek iesūktas smiltis, smiltīm pakāpeniski nogulsnējoties, ūdens iztek atpakaļ jūrā; pēc divu stundu darba kravas tilpne ir piepildīta ar smilti, kas tiek izgāzta jūrā — [[Staldzenes stāvkrasts|Staldzenes]] un [[Būšnieki|Būšnieku]] rajonā. Vēlāk kuģis nonāca sliktā tehniskā stāvoklī, un 2021. gadā [[Latvijas Jūras administrācija]] nepagarināja atļauju tā ekspluatācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/viedokli/kapec-katastrofala-stavokli-esosais-zemessmelejs-dzelme-nav-ticis-nomainits-gadiem-ilgi/|title=Kāpēc katastrofālā stāvoklī esošais zemessmēlējs “Dzelme” nav ticis nomainīts gadiem ilgi?|last=Bērziņa|first=Ilona|website=ventspilnieks.lv|access-date=28.07.2023|date=10.03.2021|archive-date=28.07.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230728175221/https://www.ventspilnieks.lv/viedokli/kapec-katastrofala-stavokli-esosais-zemessmelejs-dzelme-nav-ticis-nomainits-gadiem-ilgi/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas kuģi]] qllc8quf1wg9x5yvyv9s4xfxze1wyr7 0 493352 4547611 4493367 2026-11-10T07:51:31Z Vylks 50297 4547611 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000011 | nos = FS Jelgava | logo = Attēls:FS Jelgava Logo.png | logo_izm = 163px | pilns = Futbola skola Jelgava | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 2017 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Vuguls (v.i.) | tren = {{flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Armands Pētersons]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 7. vieta | mediji = {{URL|https://www.fsjelgava.lv}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _nikepark7tr | pattern_ra1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = cd2626 | body1 = cd2626 | rightarm1 = cd2626 | shorts1 = 334F82 | socks1 = 334F82 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _nikepark7w | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }}'''FS Jelgava''' (agrāk — '''''Albatroz SC''', Albatroz Sport Club'') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Jelgava]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Klubs dibināts 2017. gada 4. aprīlī kā [[FK Jelgava]] pēctecis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/futbola-skola-jelgava/40008263260|title=Futbola skola Jelgava, 40008263260 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-05-07|date=2023-05-07|language=lv}}</ref> Mājas spēles aizvada [[Zemgales Olimpiskais centrs|Zemgales olimpiskā centra]] [[Jāņa Lūša stadions|Jāņa Lūša stadionā]], bet dažreiz - FS Jelgava Sporta bāzē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/search?sca_esv=cb0b2358a0071c17&rlz=1C1FKPE_enLV1108LV1108&sxsrf=ANbL-n752_Kpr-hm9B_ExQSUDmdd-TEEmQ:1772532043584&kgmid=/g/11gxvnsjcp&q=FS+%22Jelgava%22+sporta+b%C4%81ze&shndl=30&source=sh/x/loc/uni/m1/1&kgs=4c86b2bfbc05e2b8&shem=shrtsdl&utm_source=shrtsdl,sh/x/loc/uni/m1/1|title=Google Search|website=www.google.com|access-date=2026-03-03}}</ref>. == Vēsture == 2020. gadā komanda uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas]] čempionātā kā ''Albatroz SC/FS Jelgava''. 2021. gadā "Albatroz SC" iekļāvās FK/FS Jelgava sastāvā. Kluba pieaugušo komanda piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga]]s čempionātā, bet dažāda vecuma jaunieši — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13080/licences-dalibai-virsligas-cempionata-pieskirtas-devinam-komandam/|title=Licences dalībai virslīgas čempionātā piešķirtas deviņām komandām|website=LFF.lv|access-date=2023-04-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā komanda oficiāli pārdēvēta par FS Jelgava.<ref name=":0" /> 2023. gadā "FS Jelgava" debitēja Latvijas Virslīgā. Jelgavā augstākais futbola čempionāta līmenis atgriezās pēc triju gadu pārtraukuma, kad tajā pēdējoreiz spēlēja FK Jelgava, daļu kuras sastāva iekļāva FS Jelgava rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://optibetvirsliga.com/team/fs-jelgava/|title=FS Jelgava|website=Optibet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230327143316/https://optibetvirsliga.com/team/fs-jelgava/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032023-perkons_lepojos_ka_nepaklavos_vieglas_nau|title=Pērkons: "Nejūtos, ka būtu piedalījies spēļu manipulācijā"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-07|date=2023-03-10|language=lv}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == * 2020: 1. vieta, 2. līga * 2021: 5. vieta; 1. līga * 2022: 1. vieta; 1. līga * 2023. 6. vieta [[Virslīga (futbols)|Virslīga]] * 2024. 10. vieta [[Virslīga (futbols)|Virslīga]] * 2025. 6. vieta [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fs-jelgava/#players|title=FS Jelgava|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=CZE|pos=GK|name=[[Adams Dvoržāks]]}} {{Fs player|no= 7|nat=LAT|pos=FW|name=[[Arturs Janovskis]]}} {{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=FW|name=[[Mārcis Peilāns]]}} {{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Rihards Bečers]]}} {{Fs player|no=10|nat=CZE|pos=MF|name=[[Davids Holoubeks]]}} {{Fs player|no=11|nat=CZE|pos=MF|name=[[Martins Hašeks]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=GK|name=[[Mārtiņš Veļika]]}} {{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=GK|name=[[Toms Leitis]]}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārcis Šusts]]}} {{Fs player|no=19|nat=LAT|pos=DF|name=[[Armands Pētersons]]}} {{Fs player|no=20|nat=NGA|pos=FW|name=[[Kingslijs Emenike]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ādams Dreimanis]]}} {{Fs player|no=24|nat=CZE|pos=MF|name=[[Filips Hašeks]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=FW|name=[[Ēriks Boroduška]]}} {{Fs player|no=27|nat=LAT|pos=DF|name=[[Daniils Kašica]]}} {{Fs player|no=28|nat=LAT|pos=MF|name=[[Adrians Muižnieks]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Alans Kangars]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Maksims Semeško]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Jegors Novikovs]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=MF|name=[[Andris Deklavs]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]}} {{Fs player|no= |nat=NGA|pos=MF|name=[[Viktors Promiss]]}} {{Fs player|no= |nat=CZE|pos=MF|name=[[Milošs Pudils]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=FW|name=[[Roberts Meļķis]]}} {{Fs player|no= |nat=CZE|pos=FW|name=[[Tomāšs Ratajs]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} [[:ru:Проскурнин,_Александр_Дмитриевич|Aleksandrs Proskurņins]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsjelgava.lv/virsliga/fs-jelgava-jauns-vartsargu-treneris|title=“FS Jelgava” jauns vārtsargu treneris|website=FS JELGAVA|access-date=2026-03-03|language=en-US}}</ref> |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} Vjačeslavs Sergejevs |- | Direktors | {{flaga|Latvija}} Jānis Vuguls (v.i.) |- | Meistarkomandas administrators | {{flaga|Latvija}} Pavels Fjodorovs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Anna Poņatovska |- |Fizioterapets |{{flaga|Latvija}} Sabīne Adamoviča |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} Ervīns Pērkons (2020—2023) * {{flaga|Slovākija}} Jozefs Škrlīks (2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/virsligas-klubu-jelgava-trenes-slovakijas-specialists-skrliks/|title=Virslīgas klubu “Jelgava” trenēs Slovākijas speciālists Škrlīks|website=tv3.lv|access-date=2024-08-01|date=2023-05-26|language=lv|archive-date=2023-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230531002622/https://sports.tv3.lv/futbols/virsligas-klubu-jelgava-trenes-slovakijas-specialists-skrliks/}}</ref> * {{flaga|Latvija}} [[Valērijs Redjko]] (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/parakstits-ligums-ar-jauno-fs-jelgava-galveno-treneri/|title=Parakstīts līgums ar jauno “FS Jelgava” galveno treneri|last=Antropovs|first=Ruslans|website=ZZ.lv|access-date=2024-08-01|date=2024-01-08|language=lv-LV|archive-date=2024-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20240801082223/https://zz.lv/parakstits-ligums-ar-jauno-fs-jelgava-galveno-treneri/}}</ref> * {{flaga|Ukraina}} Anatolijs Sidenko (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/31072024-jelgavas_komandu_turpmak_vadis_ukrainis_s|title="Jelgavas" komandu turpmāk vadīs ukrainis Sidenko|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-08-01|date=2024-07-31|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvia}} [[Aleksandrs Basovs]] (2025—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsjelgava.lv/virsliga/fs-jelgava-vadis-aleksandrs-basovs|title=“FS JELGAVA” VADĪS ALEKSANDRS BASOVS|website=FS JELGAVA|access-date=2025-01-11|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.transfermarkt.com/albatroz-sc-fs-jelgava/startseite/verein/62398 transfermarkt.com] * [https://www.youtube.com/c/AlbatrozSportClub YouTube] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā|state=collapsed}} {{futbols-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|jegava]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] i288ih0uz32ho0en191s93j8qkjkinm 0 493614 4547693 4461049 2026-11-10T11:00:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547693 wikitext text/x-wiki {{Infobox drink|name=Espreso|image=Tazzina di caffè a Ventimiglia.jpg|caption=Krūzīte espreso no [[Ventimilja (pilsēta)|Ventimiljas]], Itālijā|type=karstais dzēriens|origin={{ITA}}|introduced=1901|color=melna}} '''Espreso''' ({{val|it|espresso}}; {{IPA|[eˈsprɛsso]}}) ir [[itāļu virtuve|itāļu]] izcelsmes [[kafija]]s pagatavošanas metode,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espressocoffeebrewers.com/espresso-coffee-history/|title=Espresso Coffee Maker Through History|website=EspressoCoffeeBrewers.com|access-date=2021-04-08|date=2017-12-13|language=en|archive-date=2021-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210412133308/https://espressocoffeebrewers.com/espresso-coffee-history/}}</ref> kurā neliels daudzums gandrīz verdoša ūdens (apmēram 90 °C) tiek izspiests caur smalki maltām [[Kafijas pupiņa|kafijas pupiņām]] ar 9—10 bāru (900—1000 kPa) spiedienu. Espreso kafiju var pagatavot no visdažādākajām kafijas pupiņām un dažādām grauzdēšanas [[Kafijas grauzdēšana|pakāpēm]]. Espreso ir izplatītākais kafijas pagatavošanas veids [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], jo īpaši [[Itālija|Itālijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Šveice|Šveicē]], Dienvidu [[Francija|Francijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Espreso parasti ir biezāks par kafiju, kas pagatavota ar citām metodēm, un tam piemīt silta [[medus]] viskozitāte. Tas ir saistīts ar lielāku [[Suspendētās cietvielas|suspendēto]] un [[Šķīdums|izšķīdušo cietvielu]] koncentrāciju un virsū esošo ''crema'' (putas ar krēmīgu konsistenci).<ref>Illy, "Il caffè e i cinque sensi" : "La tazzina di porcellana bianca incornicia la ''crema'': una trama sottile nei toni del nocciola, percorsa da leggere striature rossastre"</ref> Pagatavošanas spiediena rezultātā tipiskā espreso tasītē aromāti un ķīmiskās vielas ir ļoti koncentrētas. Trīs izkliedētās fāzes padara espreso unikālu. Pirmā izkliedētā fāze ir eļļas pilienu emulsija. Otrajā fāzē tiek suspendētās cietās vielas, bet trešā ir gāzes burbuļu vai putu slāņa veidošanās. Ļoti mazu eļļas pilienu izkliede mutē tiek uztverta kā krēmīga. Šī espreso īpašība veido dzēriena pamatgaršu. Eļļas pilieni saglabā vairākus aromātiskos savienojumus, kas tiek zaudēti gaisā citās kafijas formās. Tas saglabā espreso kafijas aromātu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Illy|first=Andrea|title=Espresso Coffee: The Science of Quality|date=2005|publisher=Elsevier Academic Press}}</ref> Espreso ir arī pamats dažādiem kafijas dzērieniem, ieskaitot ''[[caffè latte]]'', [[kapučīno]], ''[[caffè macchiato]]'', ''[[caffè mocha]]'', ''[[flat white]]'' un ''[[caffè Americano]]''. Espreso satur vairāk [[Kofeīns|kofeīna]] uz tilpuma vienību nekā lielākajā daļā kafijas dzērienu, taču, tā kā parastais porcijas lielums ir daudz mazāks, kopējais kofeīna saturs ir mazāks nekā krūzē parastas pagatavotas kafijas.<ref name="Mr. Coffee blog post">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mrcoffee.com/blog/archive/2014/october/the-great-debate%3A-does-espresso-or-drip-coffee-have-more-caffeine%3F.html|title=The Great Debate: Does Espresso or Drip Coffee Have More Caffeine?|publisher=[[Mr. Coffee]]|access-date=21 June 2015|date=24 October 2014|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522222417/https://www.mrcoffee.com/blog/archive/2014/october/the-great-debate:-does-espresso-or-drip-coffee-have-more-caffeine?.html}}</ref> Faktiskais kofeīna saturs jebkurā kafijas dzērienā atšķiras atkarībā no izmēra, pupiņu izcelsmes, grauzdēšanas metodes un citiem faktoriem, taču tipiskā 1 [[unce]]s (28 gramu) espreso porcija parasti satur 65 miligramus kofeīna, bet tipiskā filtrētās kafijas porcijā parasti ir 150 līdz 200 mg.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/4291|title=Show Foods|access-date={{dat|2021|09|14||bez}}|archive-date={{dat|2013|11|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131124143904/http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/4291}}</ref><ref>[http://www.mayoclinic.com/health/caffeine/AN01211 How much caffeine is in your daily habit? — MayoClinic.com]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/4290|title=Show Foods|access-date={{dat|2021|09|14||bez}}|archive-date={{dat|2013|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131122090248/http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/4290}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kafija]] [[Kategorija:Itāļu virtuve]] g09qu58mw9arev05it4lqoajmxc29z3 0 495491 4547353 4497515 2026-11-09T17:26:19Z InternetArchiveBot 77366 Adding 2 books to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547353 wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | name = Priekškambaru mirdzēšana | differential = [[Neregulāra sirdsdarbība]]<ref>{{grāmatas atsauce |last1 = Hui |first1 = David |last2 = Leung |first2 = Alexander A. |last3 = Padwal |first3 = Raj |title = Approach to Internal Medicine: A Resource Book for Clinical Practice |date = 2015 |publisher = Springer |isbn = 9783319118215 |page = 45 |url = https://books.google.com/books?id=35uoCgAAQBAJ&pg=PA45 |dead-url=no |archive-url = https://web.archive.org/web/20170908144250/https://books.google.com/books?id=35uoCgAAQBAJ&pg=PA45 |archive-date = 8 September 2017 }}</ref> | deaths = 193 300 ar priekškambaru plandīšanos (2015)<ref name=GBD2015De/> | frequency = 2,5% (attīstītā pasaule), 0,5% (jaunattīstības valstis)<ref name=Zoni2014/> | prognosis = | medication = | treatment = Dzīvesveida izmaiņas, sirds ātruma kontrole, ritma kontrole, antikoagulācija<ref name=Anu2014/> | prevention = | diagnosis = Pulsa sataustīšana, elektrokardiogramma<ref name=Ferg2013/> | image = Atrial_Fibrillation_in_two_leads.jpg | risks = Augsts asinsspiediens, sirds vārstuļu problēma vai slimība, koronārā artēriju slimība, kardiomiopātija, iedzimta sirds slimība, [[COPD]], [[aptaukošanās]], [[smēķēšana]], [[miega apnoja]],<ref name=Anu2014/><ref name=Mun2014/><ref name=Ng2013/><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Staerk|first=Laila|last2=Sherer|first2=Jason A.|last3=Ko|first3=Darae|last4=Benjamin|first4=Emelia J.|last5=Helm|first5=Robert H.|date=2017-04-28|title=Atrial Fibrillation: Epidemiology, Pathophysiology, and Clinical Outcomes|url=https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/CIRCRESAHA.117.309732|journal=Circulation Research|language=en|volume=120|issue=9|pages=1501–1517|doi=10.1161/CIRCRESAHA.117.309732|issn=0009-7330|pmc=PMC5500874|pmid=28450367}}</ref> | causes = | synonym = Aurikulārā fibrilācija<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atrial fibrillation or flutter: MedlinePlus Medical Encyclopedia |url=https://medlineplus.gov/ency/article/000184.htm |website=medlineplus.gov |access-date=28 May 2019 }}</ref> mirdzaritmija, ātriju fibrilācija, priekškambaru fibrilācija | onset = > 50 gadu vecums<ref name=Zoni2014/> | symptoms = Var nebūt, sirdsklauves, ģībonis (sinkope), elpas trūkums, sāpes krūtīs<ref name=Mun2014/><ref name=Gray2010/> | specialty = [[Kardioloģija]] | caption = [[Elektrokardiogrammas]] aVL un aVF vadi, kas parāda priekškambaru mirdzēšanu. Starp sirdsdarbību ir neregulāri intervāli. Nav redzami [[P vilnis (elektrokardiogrāfija)|P viļņi]], un starp QRS kompleksiem ir trokšņains pamatvilnis. Sirdsdarbības ātrums ir aptuveni 125 sitieni minūtē. | alt = }} '''Priekškambaru mirdzēšana, mirdzaritmija''' jeb '''ātriju fibrilācija''' ('''AF''' vai '''A-fib''') ir [[Sirds aritmija|patoloģisks sirds ritms]] (aritmija), ko raksturo ātra un neregulāra sirds priekškambaru saraušanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/heartdisease/other_conditions.htm|title=Heart Disease Other Related Conditions|website=cdc.gov|access-date=19 February 2015|date=3 September 2014}}</ref> Tā bieži sākas kā īsi patoloģiski sitienu periodi, kas laika gaitā kļūst garāki vai nepārtraukti.<ref name="Zoni2014">{{Publikācijas atsauce|last=Zoni-Berisso|first=M|last2=Lercari|first2=F|last3=Carazza|first3=T|last4=Domenicucci|first4=S|date=2014|title=Epidemiology of atrial fibrillation: European perspective.|journal=Clinical Epidemiology|volume=6|pages=213–20|doi=10.2147/CLEP.S47385|pmc=4064952|pmid=24966695}}</ref> Mirdzaritmija var sākties arī kā citas aritmijas forma, piemēram, priekškambaru plandīšanās, kas pēc tam pārvēršas par AF.<ref name="Bun2015">{{Publikācijas atsauce|last=Bun|first=Sok-Sithikun|last2=Latcu|first2=Decebal Gabriel|last3=Marchlinski|first3=Francis|last4=Saoudi|first4=Nadir|date=2 April 2015|title=Atrial flutter: more than just one of a kind|journal=European Heart Journal|publisher=Oxford University Press (OUP)|volume=36|issue=35|pages=2356–2363|doi=10.1093/eurheartj/ehv118|issn=0195-668X|pmid=25838435|doi-access=free}}</ref> Bieži mirdzaritmijas epizodēm nav simptomu.<ref name="Mun2014">{{Publikācijas atsauce|last=Munger|first=TM|last2=Wu|first2=LQ|last3=Shen|first3=WK|date=January 2014|title=Atrial fibrillation.|journal=Journal of Biomedical Research|volume=28|issue=1|pages=1–17|doi=10.7555/JBR.28.20130191|pmc=3904170|pmid=24474959}}</ref> Dažreiz var būt [[sirdsklauves]], ģībonis, [[reibonis]], [[Aizdusa|elpas trūkums]] vai [[Stabilā stenokardija|sāpes krūtīs]].<ref name="Gray2010">{{Grāmatas atsauce|last=Gray|first=David|title=Chamberlain's Symptoms and Signs in Clinical Medicine: An Introduction to Medical Diagnosis|year=2010|publisher=Hodder Arnold|location=London|isbn=9780340974254|pages=[https://books.google.com/books?id=IXynWiryyjoC&pg=PA70 70–71]|edition=13th}}</ref> Slimība ir saistīta ar paaugstinātu [[sirds mazspēja]]s, [[Plānprātība|demences]] un [[Smadzeņu insults|insulta]] risku.<ref name="Mun2014" /> Tas ir [[Supraventrikulārā tahikardija|supraventrikulāras tahikardijas]] veids.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Essential clinical anesthesia review : keywords, questions and answers for the boards|date=2015|isbn=9781107681309|page=480|url=https://books.google.com/books?id=VJzWBQAAQBAJ&pg=PA480}}</ref> [[Arteriālā hipertensija|Augsts asinsspiediens]] un sirds vārstuļu slimības ir visizplatītākie AF riska faktori.<ref name="Anu2014" /><ref name="Ng2013">{{Publikācijas atsauce|last=Nguyen|first=TN|last2=Hilmer|first2=SN|last3=Cumming|first3=RG|date=10 September 2013|title=Review of epidemiology and management of atrial fibrillation in developing countries.|journal=International Journal of Cardiology|volume=167|issue=6|pages=2412–20|doi=10.1016/j.ijcard.2013.01.184|pmid=23453870}}</ref> Citi, ar sirdi saistīti riska faktori ir sirds mazspēja, [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimība]], kardiomiopātija un [[Iedzimtās sirds slimības|iedzimta sirds slimība]].<ref name="Anu2014">{{Publikācijas atsauce|last=Anumonwo|first=JM|last2=Kalifa|first2=J|date=November 2014|title=Risk Factors and Genetics of Atrial Fibrillation.|journal=Cardiology Clinics|volume=32|issue=4|pages=485–94|doi=10.1016/j.ccl.2014.07.007|pmid=25443231}}</ref> [[Jaunattīstības valsts|Jaunattīstības valstīs]] sirds vārstuļu slimības bieži rodas reimatiskā drudža rezultātā.<ref name="Kna2013" /> Ar plaušām saistīti riska faktori ir [[Hroniska obstruktīva plaušu slimība|HOPS]], [[aptaukošanās]] un [[miega apnoja]].<ref name="Mun2014" /> Citi faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, tabakas [[smēķēšana]], [[cukura diabēts]] un [[tirotoksikoze]].<ref name="Mun2014" /><ref name=":1" /><ref name="Kna2013">{{Publikācijas atsauce|last=Mischke|first=K|last2=Knackstedt|first2=C|last3=Marx|first3=N|last4=Vollmann|first4=D|date=April 2013|title=Insights into atrial fibrillation.|journal=Minerva Medica|volume=104|issue=2|pages=119–30|pmid=23514988}}</ref> Tomēr puse gadījumu nav saistīti ar kādu no šiem riskiem.<ref name="Mun2014" /> Veselības aprūpes speciālisti var pamanīt AF, taustot [[Pulss|pulsu,]] un apstiprināt šo diagnozi, interpretējot [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammu]] (EKG).<ref name="Ferg2013" /> Tipiskā kardiogrammā, AF parādās kā neregulāri izvietoti QRS kompleksi bez nosakāmiem P viļņiem - to vietā ir fibrilācijas viļņi, kuri rodas priekškambarī.<ref name="Ferg2013">{{Publikācijas atsauce|authors=Ferguson C, Inglis SC, Newton PJ, Middleton S, Macdonald PS, Davidson PM|year=2013|title=Atrial fibrillation: stroke prevention in focus|journal=ACC|volume=27|issue=2|pages=92–98|doi=10.1016/j.aucc.2013.08.002|pmid=24054541}}</ref> Veselīga [[Dzīvesveids|dzīvesveida]] veicināšana, piemēram, svara zudums cilvēkiem ar aptaukošanos, regulāra fiziskā aktivitāte un mazāks [[Etanols|alkohola patēriņš]], var samazināt mirdzaritmijas risku un samazināt tās slogu, ja tāds ir.<ref name="Chung20204">{{publikācijas atsauce|last1=Chung|first1=MK|last2=Eckhardt|first2=LL|last3=Chen|first3=LY|last4=Ahmed|first4=HM|last5=Gopinathannair|first5=R|last6=Joglar|first6=JA|last7=Noseworthy|first7=PA|last8=Pack|first8=QR|last9=Sanders|first9=P|date=March 2020|title=Lifestyle and Risk Factor Modification for Reduction of Atrial Fibrillation: A Scientific Statement From the American Heart Association|journal=Circulation|volume=141|issue=16|pages=e1-23|doi=10.1161/CIR.0000000000000748|pmid=32148086|doi-access=free|last10=Trulock|first10=KM|last11=American Heart Association Electrocardiography and Arrhythmias Committee and Exercise Cardiac Rehabilitation, and Secondary Prevention|last12=Committee of the Council on Clinical Cardiology|last13=Council on Arteriosclerosis, Thrombosis and Vascular Biology|last14=Council on Cardiovascular and Stroke Nursing|last15=Council on Lifestyle and Cardiometabolic Health}}</ref> AF bieži ārstē ar medikamentiem, lai palēninātu sirdsdarbības ātrumu līdz normālam diapazonam (ritma kontrole) vai pārveidotu ritmu normālā sinusa ritmā.<ref name="Anu2014" /> Elektriskā kardioversija var pārvērst AF normālā sirds ritmā, un tā bieži ir nepieciešama ārkārtas gadījumos, ja persona ir ar nestabilu veselības stāvokli.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Oishi|first=ML|last2=Xing|first2=S|date=February 2013|title=Atrial fibrillation: management strategies in the emergency department.|journal=Emergency Medicine Practice|volume=15|issue=2|pages=1–26; quiz 27|pmid=23369365}}</ref> Ablācija dažiem cilvēkiem var novērst AF atkārtošanos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Amerena|first=JV|last2=Walters|first2=TE|last3=Mirzaee|first3=S|last4=Kalman|first4=JM|date=4 November 2013|title=Update on the management of atrial fibrillation.|url=https://archive.org/details/sim_medical-journal-of-australia_2013-11-04_199_9/page/592|journal=The Medical Journal of Australia|volume=199|issue=9|pages=592–97|doi=10.5694/mja13.10191|pmid=24182224|doi-access=free}}</ref> Tiem, kuriem ir zems insulta risks, ar AF nav obligāti nepieciešama asins škidrināšana, lai gan daži veselības aprūpes sniedzēji var izrakstīt antitrombocītu līdzekļus kā [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]] vai citas zāles, kas novērš asins recēšanu.<ref name="Free2016" /> Tiem, kuriem ir vairāk kā zems risks, eksperti parasti iesaka zāles pret recēšanu.<ref name="Free2016" /> [[Antikoagulanti]] ietver varfarīnu un tiešos perorālos antikoagulantus.<ref name="Free2016">{{Publikācijas atsauce|last=Freedman|first=B|last2=Potpara|first2=TS|last3=Lip|first3=GY|date=20 August 2016|title=Stroke prevention in atrial fibrillation.|journal=Lancet|volume=388|issue=10046|pages=806–17|doi=10.1016/S0140-6736(16)31257-0|pmid=27560276}}</ref> Lielākajai daļai cilvēku ir lielāks insulta risks.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Hindricks|first=Gerhard|last2=Potpara|first2=Tatjana|last3=Dagres|first3=Nikolaos|last4=Arbelo|first4=Elena|last5=Bax|first5=Jeroen J.|last6=Blomström-Lundqvist|first6=Carina|last7=Boriani|first7=Giuseppe|last8=Castella|first8=Manuel|last9=Dan|first9=Gheorghe-Andrei|date=2020-08-29|title=2020 ESC Guidelines for the diagnosis and management of atrial fibrillation developed in collaboration with the European Association of Cardio-Thoracic Surgery (EACTS)|journal=European Heart Journal|volume=42|issue=5|pages=373–498|doi=10.1093/eurheartj/ehaa612|issn=1522-9645|pmid=32860505|doi-access=free}}</ref> Lai gan šīs zāles samazina insulta risku, tās palielina [[asiņošana]]s biežumu.<ref name="Stein2014">{{Publikācijas atsauce|last=Steinberg|first=BA|last2=Piccini|first2=JP|date=14 April 2014|title=Anticoagulation in atrial fibrillation.|journal=BMJ (Clinical Research Ed.)|volume=348|page=g2116|doi=10.1136/bmj.g2116|pmc=4688652|pmid=24733535}}</ref> Priekškambaru mirdzēšana ir visizplatītākais nopietnais sirds ritma traucējums, un no 2020. gada tas skar vairāk kā 33 miljonus cilvēku visā pasaulē.<ref name="Mun2014" /><ref name="Chung20204" /> Kopš 2014. gada tas skāra aptuveni 2 līdz 3% Eiropas un Ziemeļamerikas iedzīvotāju.<ref name="Zoni2014" /> Tas bija pieaugums no 0,4 līdz 1% iedzīvotāju kopš 2005. gada.<ref name="AHA2006">{{Publikācijas atsauce|last=Fuster|first=Valentin|year=2006|title=ACC/AHA/ESC 2006 Guidelines for the Management of Patients with Atrial Fibrillation: a report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Practice Guidelines and the European Society of Cardiology Committee for Practice Guidelines (Writing Committee to Revise the 2001 Guidelines for the Management of Patients With Atrial Fibrillation): developed in collaboration with the European Heart Rhythm Association and the Heart Rhythm Society|journal=Circulation|volume=114|issue=7|pages=e257–354|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.106.177292|pmid=16908781|doi-access=free}}</ref> [[Jaunattīstības valsts|Jaunattīstības valstīs]] tiek skarti aptuveni 0,6% vīriešu un 0,4% sieviešu.<ref name="Zoni2014" /> Cilvēku ar AF procentuālais īpatsvars palielinās līdz ar vecumu - 0,1% jaunāki par 50 gadiem, 4% vecumā no 60 līdz 70 gadiem un 14% vecāki par 80 gadiem.<ref name="Zoni2014" /> AF un priekškambaru plandīšanās 2015. gadā izraisīja 193 300 nāves gadījumu, salīdzinot ar 29 000 1990. gadā.<ref name="GBD2015De">{{Publikācijas atsauce|last=GBD 2015 Mortality and Causes of Death|first=Collaborators.|date=8 October 2016|title=Global, regional, and national life expectancy, all-cause mortality, and cause-specific mortality for 249 causes of death, 1980–2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015|journal=Lancet|volume=388|issue=10053|pages=1459–544|doi=10.1016/s0140-6736(16)31012-1|pmc=5388903|pmid=27733281}}</ref><ref name="GDB2013">{{Publikācijas atsauce|last=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first=Collaborators|date=17 December 2014|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|volume=385|issue=9963|pages=117–71|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|pmc=4340604|pmid=25530442}}</ref> ''Jean-Baptiste de Sénac'' bija pirmais reģistrētais zināmais cilvēks ar neregulāru pulsu 1749. gadā.<ref name="Mun2014" /> Britu kardiologs Tomass Lūiss bija pirmais ārsts, kurš to dokumentēja izmantojot EKG 1909. gadā.<ref name="Mun2014" /> == Pazīmes un simptomi == [[Attēls:Atrial_Fibrillation.png|thumb|Normāls ritms (augšpusē), Priekškambaru mirdzēšana (apakšā)]] [[Attēls:Atrial_fib_stroke.jpg|thumb|Kā var rasties insults priekškambaru mirdzēšanas laikā]] AF parasti pavada simptomi, kas saistīti ar ātru sirdsdarbību. Ātru un neregulāru sirdsdarbību var uztvert kā sajūtu, ka sirds sitas pārāk ātri, neregulāri vai izlaiž sitienus (sirdsklauves) vai nepanes fizisko slodzi, un dažkārt tas var izraisīt [[Stabilā stenokardija|stenokardijas sāpes krūtīs]] (ja augsts sirdsdarbības ātrums palielina sirds pieprasījumu pēc skābekļa ārpus pieejamās skābekļa piegādes (išēmija)). Citi iespējamie simptomi ir sastrēguma sirds mazspējas simptomi, piemēram, nogurums, [[Aizdusa|elpas trūkums]] vai [[Tūska|pietūkums]]. [[Sirds aritmija|Abnormāls sirds ritms]] (aritmija) dažkārt tiek identificēts tikai ar [[Smadzeņu insults|insulta]] sākšanos vai [[Pārejoša išēmiska lēkme|tranzitoru (pārejošu) išēmisku lēkmi]] (TIL). Nav nekas neparasts, ka cilvēks pirmo reizi uzzina par AF no ikdienišķas fiziskās pārbaudes vai [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammas]], jo AF bieži var neizraisīt simptomus.<ref name="AHA2006" /> Tā kā lielākā daļa AF gadījumu ir sekundāri citām medicīniskām problēmām, sāpes krūtīs vai [[Stabilā stenokardija|stenokardija]], hipertireozes (pārmērīga [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] darbība) pazīmes un simptomi, piemēram, svara zudums un [[caureja]], kā arī simptomi, kas liecina par plaušu slimībām, var norādīt uz pamatcēloni. Insulta vai TIL vēsture, kā arī [[Arteriālā hipertensija|augsts asinsspiediens]], [[Cukura diabēts|diabēts]], sirds mazspēja vai reimatiskais drudzis var norādīt, vai kādam ar AF ir lielāks komplikāciju risks.<ref name="AHA2006" /> === Ātra sirdsdarbība === Simptomi ir līdzīgi citām ātras sirdsdarbības formām, bet simptomu var arī nebūt. [[Sirdsklauves]] un diskomforts krūtīs ir bieži sastopamas sūdzības. Ātra nekoordinēta sirdsdarbība var samazināt sirds izsūknēto asiņu izvadi (sirds izvadi), izraisot nepietiekamu asins plūsmu un līdz ar to skābekļa piegādi pārējam ķermenim. Bieži sastopami nekontrolētas priekškambaru mirdzēšanas simptomi var būt [[Aizdusa|elpas trūkums]], elpas trūkums guļus stāvoklī, reibonis un pēkšņs elpas trūkums nakts laikā. Tas var progresēt līdz apakšējo ekstremitāšu pietūkumam, kas ir sastrēguma sirds mazspējas izpausme. Nepietiekamas sirdsdarbības dēļ cilvēki ar AF var sūdzēties arī par reiboni.<ref name="Gutierrez2011">{{Publikācijas atsauce|authors=Gutierrez C, Blanchard DG|date=January 2011|title=Atrial Fibrillation: Diagnosis and Treatment|url=http://www.aafp.org/afp/2011/0101/p61.html|journal=Am Fam Physician|type=Review|volume=83|issue=1|pages=61–68|pmid=21888129|archive-url=https://web.archive.org/web/20131224120005/http://www.aafp.org/afp/2011/0101/p61.html|archive-date=24 December 2013}}</ref> == Cēloņi == [[Attēls:RiskFactors.jpg|thumb| Nemaināmi riska faktori (augšējā kreisā aile) un maināmie riska faktori (apakšējā kreisā aile) priekškambaru mirdzēšanai. Galvenie priekškambaru mirdzēšanas rezultāti ir labajā lodziņā. BMI (ĶMI = [[ķermeņa masas indekss]]).]] AF ir saistīts ar vairākām sirds un asinsvadu slimību formām, bet var rasties arī normālā sirdī. Sirds un asinsvadu faktori, kas, kā zināms, ir saistīti ar AF attīstību, ir [[Arteriālā hipertensija|augsts asinsspiediens]], [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimība]], mitrālā vārstuļa stenoze (piemēram, reimatiskas sirds slimības vai [[mitrālā vārstuļa prolapss]]), mitrālā regurgitācija, kreisā priekškambaru paplašināšanās, hipertrofiska kardiomiopātija, perikardīts, [[Iedzimtās sirds slimības|iedzimta sirds slimība]] un iepriekš veiktas sirds operācijas.<ref name="Marelli2016">{{Publikācijas atsauce|last=Marelli|first=A|last2=Miller|first2=SP|last3=Marino|first3=BS|last4=Jefferson|first4=AL|last5=Newburger|first5=JW|date=May 2016|title=Brain in Congenital Heart Disease Across the Lifespan: The Cumulative Burden of Injury|journal=Circulation|volume=133|issue=20|pages=1951–62|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.115.019881|pmc=5519142|pmid=27185022}}</ref> Iedzimta sirds slimība ir spēcīgs priekškambaru mirdzēšanas riska faktors — 20 gadus vecam cilvēkam ar iedzimtu sirds slimību ir līdzīgs mūža priekškambaru mirdzēšanas risks kā 55 gadus vecam pieaugušajam, kam nav iedzimtas sirds slimības.<ref name="Marelli2016" /> Cilvēkiem ar iedzimtu sirds slimību ir tendence attīstīties priekškambaru mirdzēšanai jaunākā vecumā, kas, visticamāk, ir labā priekškambara izcelsmes (netipiska) nevis kreisā priekškambara izcelsmes, un viņiem ir lielāks risks pastāvīgas priekškambaru mirdzēšanas attīstībai.<ref name="Ebrahim2018">{{Publikācijas atsauce|last=Ebrahim|first=MA|last2=Escudero|first2=CA|last3=Kantoch|first3=MJ|last4=Vondermuhll|first4=IF|last5=Atallah|first5=J|date=November 2018|title=Insights on Atrial Fibrillation in Congenital Heart Disease.|journal=The Canadian Journal of Cardiology|volume=34|issue=11|pages=1531–33|doi=10.1016/j.cjca.2018.08.010|pmid=30404756}}</ref> Turklāt dažiem cilvēkiem var būt nozīme plaušu slimībām (piemēram, [[pneimonija]], [[plaušu vēzis]], plaušu embolija un [[sarkoidoze]]). [[Sepse]] arī palielina risku saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu.<ref name="Kuipers2014">{{Publikācijas atsauce|last=Kuipers|first=S|last2=Klein Klouwenberg|first2=PM|last3=Cremer|first3=OL|date=December 2014|title=Incidence, risk factors and outcomes of new-onset atrial fibrillation in patients with sepsis: a systematic review|journal=Critical Care|type=Systematic Review|volume=18|issue=6|page=688|doi=10.1186/s13054-014-0688-5|pmc=4296551|pmid=25498795}}</ref><ref name="Walkey2015">{{Publikācijas atsauce|last=Walkey|first=AJ|last2=Hogarth|first2=DK|last3=Lip|first3=GYH|date=October 2015|title=Optimizing atrial fibrillation management: from ICU and beyond|journal=Chest|type=Review|volume=148|issue=4|pages=859–64|doi=10.1378/chest.15-0358|pmc=4594627|pmid=25951122}}</ref> Elpošanas traucējumi miega laikā, piemēram, obstruktīva miega apnoja (OSA), ir saistīti arī ar AF.<ref name="Abed2013">{{Publikācijas atsauce|authors=Abed HS, Wittert GA|date=November 2013|title=Obesity and atrial fibrillation|journal=Obesity Reviews|volume=14|issue=11|pages=929–38|doi=10.1111/obr.12056|pmid=23879190}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hoyer|first=Friedrich Felix|last2=Lickfett|first2=Lars Martin|last3=Mittmann-Braun|first3=Erica|last4=Ruland|first4=Charlotte|last5=Kreuz|first5=Jens|last6=Pabst|first6=Stefan|last7=Schrickel|first7=Jan|last8=Juergens|first8=Uwe|last9=Tasci|first9=Selcuk|date=October 2010|title=High prevalence of obstructive sleep apnea in patients with resistant paroxysmal atrial fibrillation after pulmonary vein isolation|journal=Journal of Interventional Cardiac Electrophysiology|volume=29|issue=1|pages=37–41|doi=10.1007/s10840-010-9502-8|pmid=20714922}}</ref> [[Aptaukošanās]] ir AF riska faktors.<ref name="Issa2013">{{Publikācijas atsauce|last=Magnani|first=Jared W.|last2=Hylek|first2=Elaine M.|last3=Apovian|first3=Caroline M.|date=23 July 2013|title=Obesity begets atrial fibrillation: a contemporary summary|journal=Circulation|volume=128|issue=4|pages=401–05|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.113.001840|pmc=3866045|pmid=23877062}}</ref> Hipertireoze un subklīniska hipertireoze ir saistīta ar AF attīstību.<ref name="Palmeiro2013">{{Publikācijas atsauce|authors=Palmeiro C, Davila MI, Bhat M, Frishman WH, Weiss IA|date=December 2013|title=Subclinical hyperthyroidism and cardiovascular risk: recommendations for treatment|journal=Cardiology in Review|volume=21|issue=6|pages=300–08|doi=10.1097/CRD.0b013e318294f6f1|pmid=23563523}}</ref> Tiek uzskatīts, ka [[Kofeīns|kofeīna]] patēriņš nav saistīts ar AF;<ref name="Chung20204" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cheng|first=M|last2=Hu|first2=Z|last3=Lu|first3=X|last4=Huang|first4=J|last5=Gu|first5=D|date=April 2014|title=Caffeine intake and atrial fibrillation incidence: dose response meta-analysis of prospective cohort studies.|journal=The Canadian Journal of Cardiology|volume=30|issue=4|pages=448–54|doi=10.1016/j.cjca.2013.12.026|pmid=24680173}}</ref> pārmērīgs [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] patēriņš ("iedzeršana" vai "brīvdienu sirds sindroms") ir saistīts ar AF.<ref name="Voskoboinik2016">{{Publikācijas atsauce|last=Voskoboinik|first=A|last2=Prabhu|first2=S|last3=Ling|first3=LH|last4=Kalman|first4=JM|last5=Kistler|first5=PM|date=December 2016|title=Alcohol and Atrial Fibrillation: A Sobering Review.|url=https://archive.org/details/journal-of-the-american-college-of-cardiology_2016-12-13_68_23/page/2567|journal=Journal of the American College of Cardiology|volume=68|issue=23|pages=2567–76|doi=10.1016/j.jacc.2016.08.074|pmid=27931615|doi-access=free}}</ref> Uzskata, ka zems līdz mērens alkohola patēriņš ir saistīts arī ar paaugstinātu priekškambaru mirdzēšanas attīstības risku, lai gan riska pieaugums, kas saistīts ar mazāk nekā divu dzēriena porciju dzeršanu dienā, uzskatāms par mazu.<ref name="Voskoboinik2016" /><ref name="Argulian2015">{{Publikācijas atsauce|last=Argulian|first=E|last2=Conen|first2=D|last3=Messerli|first3=FH|date=September 2015|title=Misconceptions and Facts About Atrial Fibrillation.|journal=American Journal of Medicine|volume=128|issue=9|pages=938–42|doi=10.1016/j.amjmed.2015.02.016|pmid=25827359}}</ref> Tabakas smēķēšana un pasīvās smēķēšanas dūmu iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu priekškambaru mirdzēšanas attīstības risku.<ref name=":1" /><ref name="Du2017">{{Publikācijas atsauce|last=Du|first=X|last2=Dong|first2=J|last3=Ma|first3=C|date=April 2017|title=Is Atrial Fibrillation a Preventable Disease?|url=https://archive.org/details/journal-of-the-american-college-of-cardiology_2017-04-18_69_15/page/1968|journal=Journal of the American College of Cardiology|type=Review|volume=69|issue=15|pages=1968–82|doi=10.1016/j.jacc.2017.02.020|pmid=28408027|doi-access=free}}</ref> Tiek uzskatīts, ka ilgtermiņa izturības vingrinājumi, kas ievērojami pārsniedz ieteicamo fiziskās aktivitātes apjomu (piemēram, attālumu [[riteņbraukšana]] vai [[Maratons|maratonu]] skriešana), ir saistīti ar nelielu priekškambaru mirdzēšanas riska palielināšanos pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem.<ref name=":0"/><ref name="Wilhelm2014">{{Publikācijas atsauce|last=Wilhelm|first=M|date=August 2014|title=Atrial fibrillation in endurance athletes|journal=European Journal of Preventive Cardiology|volume=21|issue=8|pages=1040–48|doi=10.1177/2047487313476414|pmid=23610454}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Elliot|first=Adrian D|last2=Mahajan|first2=Rajiv|date=5 January 2016|title=Exercise Training and Atrial Fibrillation Further Evidence for the Importance of Lifestyle Change|journal=Circulation|volume=133|issue=5|pages=457–59|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.115.020800|pmid=26733608}}</ref> Ir daži pierādījumi, ka nakts maiņas darbs var būt saistīts ar AF.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escardio.org/The-ESC/Press-Office/Press-releases/Night-shift-work-is-linked-to-increased-risk-of-heart-problems|title=Night shift work is linked to increased risk of heart problems|website=Escardio|access-date=16 August 2021|archive-date={{dat|2021|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021182039/https://www.escardio.org/The-ESC/Press-Office/Press-releases/Night-shift-work-is-linked-to-increased-risk-of-heart-problems}}</ref> == Patofizioloģija == Parastā [[Sirds vadītājsistēma|sirds elektriskās vadīšanas sistēma]] ļauj elektriskiem impulsiem, ko rada sirds [[Sirds elektrokardiostimulators|elektrokardiostimulators]] (sinoatriālais mezgls), izplatīties un stimulēt sirds muskuļu slāni (miokardu) gan priekškambaros, gan kambaros. Kad tiek stimulēts miokards, tas saraujas, un, ja tas notiek sakārtotā veidā, tas ļauj sūknēt asinis pa ķermeni. AF gadījumā parastos regulāros elektriskos impulsus, ko rada sinoatriālais mezgls, pārņem neorganizēti elektriskie impulsi, kas parasti rodas no plaušu vēnu saknēm. Šie neorganizētie viļņi periodiski vada caur atrioventrikulāro mezglu, izraisot neregulāru sirds kambaru aktivizēšanu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Turpmākā lasīšana == * {{Publikācijas atsauce|last=January|first=Craig T.|last2=Wann|first2=L. Samuel|last3=Calkins|first3=Hugh|last4=Chen|first4=Lin Y.|last5=Cigarroa|first5=Joaquin E.|last6=Cleveland|first6=Joseph C.|last7=Ellinor|first7=Patrick T.|last8=Ezekowitz|first8=Michael D.|last9=Field|first9=Michael E.|date=9 July 2019|title=2019 AHA/ACC/HRS Focused Update of the 2014 AHA/ACC/HRS Guideline for the Management of Patients With Atrial Fibrillation: A Report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Clinical Practice Guidelines and the Heart Rhythm Society in Collaboration With the Society of Thoracic Surgeons|journal=Circulation|volume=140|issue=2|pages=e125–e151|doi=10.1161/CIR.0000000000000665|pmid=30703431|doi-access=free}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce|url=https://world-heart-federation.org/cvd-roadmaps/whf-global-roadmaps/atrial-fibrillation/|title=Atrial Fibrillation|publisher=World Heart Federation|website=CVD Roadmaps|access-date={{dat|2021|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185922/https://world-heart-federation.org/cvd-roadmaps/whf-global-roadmaps/atrial-fibrillation/}}  {{Medical resources|DiseasesDB=1065|ICD10={{ICD10|I48.0}}, {{ICD10|I48.1}}, {{ICD10|I48.2}}, {{ICD10|I48.9}}|ICD9={{ICD9|427.31}}|ICDO=|OMIM=|MedlinePlus=000184|eMedicineSubj=article|eMedicineTopic=151066|eMedicine_mult={{eMedicine2|emerg|46}}|MeshID=D001281}} [[Kategorija:Aritmoloģija]] epttj09qhlqes9jwxbdi637anglx6ib 0 500535 4547525 4432403 2026-11-10T03:34:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547525 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Dvuhpilotovas strēle |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Čukotkas autonomais apvidus#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |vietējais nosaukums = ''Коса Двух Пилотов'' |izvietojums = [[Čukču jūra]] |latd= 68|latm= 28|lats= 21|latNS= N |longd= 178|longm= 04|longs=59 |longEW= W |arhipelāgs = |salu skaits = |galvenās salas = |platība = |augstākais kalns = |augstums = 11 |platums = <1 |garums = 53 |valsts = Krievija |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |piezīme = |citas daļas = }} '''Dvuhpilotovas strēle''' ({{val|ru|Коса Двух Пилотов}} — ‘Divu pilotu strēle’) ir [[Krievija]]i piederoša neapdzīvota smilšu strēle, faktiski — sala, ko no visām pusēm apskalo ūdens. Administratīvi ietilpst [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iultinas rajons|Iultinas rajonā]]. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies pie [[Amguema]]s upes ietekas jūrā; dienvidos to apskalo Tenkergikinmangki un Amguemas lagūnas, ziemeļos — [[Čukču jūra]]. Strēles platums no dažiem simtiem metru līdz 1 km. Augstākā vieta ir 11 m vjl. Strēli ziemeļrietumos ap 300 m šaurais Piļgina šaurums atdala no tās ģeoloģiskā turpinājuma, kas stiepjas līdz [[Misšmita]]s ciematam. Sākotnēji strēle, tāpat, kā lagūna, dēvēta par '''Tankerginpiļginu''' (''Таӈӄэргын пильгын'' — ‘Tenkergina kakls’) pēc kādreiz šajā apvidū dzīvojušā čukčas vārda.<ref>[https://toponimika.ru/index.php?id=191 Леонтьев В.В., Новикова К.А. Топонимический словарь Северо-Востока СССР /Науч. ред. Г.А. Меновщиков. – Магадан: Кн. изд-во, 1989. – 87 с.]</ref> 1933. gadā strēle pārdēvēta par godu diviem amerikāņu polārajiem lidotājiem Karlam Eielsonam un Ērlam Borlandam, kuri gāja bojā austrumos no strēles 1929. gada rudenī. 1940. gados strēles austrumu galā darbojās [[Daļstrojs|Daļstroja]] pārkraušanas bāze [[Iuļtina]]s raktuvēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tuzemetc2.livejournal.com/tag/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%8F%20%D0%98%D1%83%D0%BB%D1%8C%D1%82%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE%20%D1%80%D0%B0%D0%B9%D0%BE%D0%BD%D0%B0 |title=История строительства автодороги Эгвекинот - Иультин |access-date={{dat|2022|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220105161723/https://tuzemetc2.livejournal.com/tag/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%8F%20%D0%98%D1%83%D0%BB%D1%8C%D1%82%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE%20%D1%80%D0%B0%D0%B9%D0%BE%D0%BD%D0%B0}}</ref> No 1957. gada līdz 1970. gadiem strēles austrumdaļā darbojās sezonālā [[Kosadvuhpilotova]]s polārā meteostacija. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://basov-chukotka.livejournal.com/389476.html Коса Двух пилотов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220105152033/https://basov-chukotka.livejournal.com/389476.html |date={{dat|2022|01|05||bez}} }} * [https://xn--b1abhmjth6azg.xn--p1ai/social/tourizm/turobjects/panoramnyij-pamyatnik-kosa-dvuh-pilotov/ Панорамный памятник «Коса двух пилотов»] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Čukotkas autonomais apvidus]] [[Kategorija:Čukču jūra]] btggd9ihcnqdicpdtug6quhljl9vhz2 0 500977 4547624 4433081 2026-11-10T08:07:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547624 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Egvekinota | official_name = ''Эгвекинот''<br />''Эрвыӄыннот'' | settlement_type = pilsētciemats | image_skyline = Egvekinot-large.jpg | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Čukotkas autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Tālo Austrumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = {{RU-CHU}} | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Iviltinas rajons]] | established_title = Dibināts | established_date = 1946 | established_title1 = Pilsētciemats | established_date1 = 1954 | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 87.27 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 3146 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+12]] | utc_offset = +12 | latd = 66| latm = 19| lats = | latNS = N | longd = 179| longm = 07| longs = 39| longEW = W | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Egvekinota''' ({{val|ru|Эгвекинот}}) vai '''Ervikinnota''' ({{val|ckt|Эрвыӄыннот}} — ‘asā cietā zeme’)<ref>[https://web.archive.org/web/20160804151331/http://www.sakhamemory.ru/liter/book/chukotika/48.pdf Меновщиков Г. А. Местные названия на карте Чукотки. Краткий топонимический словарь]</ref> ir pilsētciemats [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Iviltinas rajons|Iviltinas rajona]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies [[Beringa jūra]]s [[Kresta līcis|Kresta līča]] krastā. Pilsētciemata sastāvā kopš 1995. gada ir līdz tam patstāvīgais [[Ozjornija]]s enerģētiķu ciemats 13 km uz ziemeļiem. == Vēsture == Egvekinotas osta un ciemats pie tās uzbūvēta, lai nodrošinātu transportu 1937. gadā atklātajām bagātīgajām [[Iuļtina]]s polimetālu ([[alva]], [[volframs]], [[molibdēns]]) atradnēm. Projekta īstenošanai ''[[Daļstroj]]'' organizācijā tika izveidota atsevišķa nodaļa ''Čukotstroj''. Būvniecība uzsākās 1946. gada 16. jūlijā, kad Egvekinotas līcī piestāja tvaikonis ''[[Hercogs Jēkabs (kuģis)|Sovetskaja Latvija]]'' ar pirmo 1500 ieslodzīto partiju.<ref>[http://world.lib.ru/s/spiridonow_a_s/egvekinot_96.shtml Спиридонов Александр. Эгвекинот-1996]</ref> No 1946. līdz 1957. gadam ostas, ciemata, Iuļtinas raktuvju un autoceļa būvniecībā bija nodarbināti ap 40 000 ieslodzīto. 1951. gadā tika pabeigts 200 km garais Egvekinotas—Iuļtinas autoceļš, bet 1952. gadā ekspluatācijā nodota Egvekinotas osta. No 1953. gada jaunizveidotā Iviltinas rajona centrs, bet 1954. gadā Egvekinotai piešķirts pilsētciemata statuss. 1995. gadā darbu pārtrauca Iuļtinas kalnrūpniecības kombināts, līdz ar to strauji samazinājās kravu apjoms ostā. Ciemata iedzīvotāju skaits samazinājās no 5478 1989. gadā līdz 2413 2002. gadā. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits stabilizējies ap 3100 cilvēku (62 % no rajona iedzīvotājiem), galvenokārt [[krievi]], bet ap 10 % [[čukči]] un [[juiti]]. == Infrastruktūra == Pilsētciematā ir Polārais tehnikums, vidusskola, internātskola, bērnudārzs, kultūras centrs, mākslas skola, sporta komplekss, medicīnas centrs, bibliotēka, pasts, vairāki veikali, muzejs, komunālie uzņēmumi.<ref>[https://xn--b1abhmjth6azg.xn--p1ai/about/settlements/egvekinot/ Эгвекинот. Паспорт территориального образования Чукотского автономного округа (на 1 января 2019 года)]</ref> Dienvidos no ciemata atrodas Egvekinotas osta, tās kravu apgrozījums ap 100 000 tonnu (2018). 4 km uz ziemeļiem atrodas [[Zaļivkresta]]s lidosta, kas nodrošina regulāru satiksmi ar [[Anadira|Anadiru]], [[Misšmita|Misšmitu]], [[Koņergina|Koņerginu]] un [[Ueļkaļa|Ueļkaļu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20220111112911/https://basov-chukotka.livejournal.com/202263.html basov_chukotka Хороший Эгвекинот] * [https://basov-chukotka.livejournal.com/242905.html basov_chukotka На выходные в Эгвекинот] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220111112904/https://basov-chukotka.livejournal.com/242905.html |date={{dat|2022|01|11||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Čukotkas autonomā apvidus apdzīvotās vietas]] 6we6ady5zwzms6h4fps3ewomcfkjn5a 0 502409 4547569 4510675 2026-11-10T06:48:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547569 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Spricis Edgars Mūkins''' (1915—1984) bija [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais un politiskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1915. gada 11. aprīlī [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]] Spriča Mūkina ģimenē.<ref>[https://www.myheritage.lv/research/collection-10756/latvia-riga-internal-passport-holders-index-1918-1940?itemId=304116-&action=showRecord&recordTitle=Spricis+Edgars+M%C5%ABkins myheritage.lv]</ref> Darbojās nelegālajā [[Latvijas komjaunatne|Latvijas komjaunatnē]], pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] bija ieslodzīts Valmieras cietumā un Rīgas Termiņcietumā (24.08.1934 — 10.05.1937).<ref>[http://www.archiv.org.lv/apraksti/FPA/LV_LVA_FPA-200_US12.pdf „VIDZEMES GUBERŅAS CIETUMĀ, RĪGAS CENTRĀLCIETUMĀ u.c. CIETUMOS IESLODZĪTAJIEM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM KONFISCĒTO PIEZĪMJU BURTNĪCU, DIENASGRĀMATU UN VĒSTUĻU KOLEKCIJA” par 1905. — 1940. gadu1 ]</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Spricis Edgars Mūkins bija [[LKP CK]] propogandists, 1940. gada 30. jūnijā viņu nosūtīja uzstāties ar aģitācijas runu [[Augusts Kirhenšteins|Kirhenšteina]] dzimtās [[Mazsalaca]]s "tautas sapulcē", vēlāk viņš darbojās [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] LKP komitejā, no 1941. gada 7. februāra bija laikraksta "Talsu Apriņķa Ziņotājs" redaktors.<ref>[https://pelecalasitava.lv/janis-ivans-varonis-nodevejs-vai-upuris/ ] [[Jānis Īvāns]] — varonis, nodevējs vai upuris? no pelecalasitava.lv</ref> Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves viņš kā [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] [[Daugavpils pilsēta]]s komitejas sekretārs 1953. gada 22.-23. jūnija [[LKP CK]] plēnumā kritizēja Latvijas austrumu rajonu [[Baltijas rusifikācija|pārkrievošanas]] politiku.<ref>[http://docs.historyrussia.org/ru/nodes/203191-izvlecheniya-iz-rechi-sekretarya-daugavpilsskogo-gorodskogo-komiteta-kpl-e-mukinsa-o-rusifikatsii-vostochnyh-rayonov-latvii-na-plenume-tsk-kpl-22-23-iyunya-1953-goda Извлечения из речи секретаря Даугавпилсского городского комитета КПЛ Э. Мукинса — о русификации восточных районов Латвии — на пленуме ЦК КПЛ 22-23 июня 1953 года] no historyrussia.org, ''Электронная библиотека исторических документов'' {{ru}}</ref> Iecelts par [[Latvijas PSR]] Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1959. gada augustā atlaists no amata un iecelts par [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskā institūta]] (LPI) direktoru. Pēc safabricētas LPI darbinieku vēstules sakarā ar Mūkina nacionālistiskiem uzskatiem viņu atcēla arī no šī amata un 1960. gada septembrī iecēla par Liepājas kokapstrādes kombināta "Baltija" direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edgars-Mukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220130085701/https://timenote.info/lv/Edgars-Mukins}}</ref> Miris 1984. gada 21. novembrī Liepājā, apglabāts Liepājas Centrālkapos.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:494448|article:DIVL154|query:Edgars%20M%C5%ABkins%20 Komunists (Liepāja) — 1984.g. 23. novembris]</ref><ref>[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/990662?type=deceased Cemety.lv]</ref><ref>[https://irliepaja.lv/liepajnieki/imants-vismins-liepajnieks-kam-genos-rucavnieka-ti/ ] [[Imants Vismins]] — liepājnieks, kam gēnos rucavnieka tiepīgums, irliepaja.lv 10.01.2022</ref> Sieva Jadviga Mūkina, dēls [[Edgars Mūkins (astronoms)|Edgars Mūkins]] (1948), astronoms, [[ģeoinformātika]]s speciālists un [[mikologs]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mūkins, Edgars}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]] hkxjbect6z5w71m6tnsw65q4c0cvq20 0 507455 4547618 4544341 2026-11-10T07:59:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547618 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Egils Vēverbrants | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1935 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas Jūrmala}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ročestera|2s=Ņujorka (štats)|3s=Ročestera (Ņujoska)}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Rasma | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Ročesteras Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Džordža Vašingtona Universitāte]] | zinātne = [[nefroloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Egils Vēverbrants''' (1935—2022) bija latviešu ārsts [[nefrologs]], [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes goda doktors|goda doktors]] un viesprofesors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1935. gada 16. jūlijā [[Melluži|Mellužos]], [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]<ref>[https://newspapers.lib.sfu.ca/lat-2832/page-19 Latviešu dziednieka sasniegumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250221163708/https://newspapers.lib.sfu.ca/lat-2832/page-19 |date={{dat|2025|02|21||bez}} }} "Latvija Amerikā" 1985. gada 6. aprīlī</ref> neirologa [[Arnolds Vēverbrants|Arnolda Vēverbranta]] un viņa sievas Emmas, dzimušas Šnickas, ģimenē. Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Lībeka|Lībeku]], 1950. gadā uz ASV. Līdz 1957. gadam studēja [[Ņūhempšīra]]s Universitātē, tad medicīnu Džordža Vašingtona Universitātē (1960—1964), iestājās latviešu studentu korporācijā "[[Beveronija]]". Bija [[Providensa]]s [[Brauna Universitāte]]s rezidents [[Rodailenda]]s slimnīcā. 1970. gadā sāka strādāt par nefrologu [[Ročestera (Ņujorka)|Ročesteras]] slimnīcā, kur vadīja [[hemodialīze]]s nodaļu, 1978. gadā papildinājās Hammersmita slimnīcā Anglijā, vēlāk strādāja par nefrologu [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] (1980—1984). Pēc atgriešanās ASV turpināja strādāt par hemodialīzes nodaļas vadītāju Ročesteras slimnīcā un mācībspēku Ročesteras Universitātē. 1989. gada jūnijā Vēverbrants piedalījās Pasaules Latviešu Ārstu kongresā Rīgā, kur iepazinās ar latviešu internistu un nefrologu [[Ilmārs Lazovskis|Ilmāru Lazovski]] un atbalstīja nefrologa [[Aivars Pētersons|Aivara Pētersona]] papildināšanos Ročesteras slimnīcā (1991—1992). Vēlāk kopā ar Aivaru Pētersonu uzrakstīja divas nefroloģijas mācību grāmatas. 2004. gadā Vēverbrants kļuva par Latvijas Universitātes goda doktoru un viesprofesoru. Miris 2022. gada 8. martā Ročesterā.<ref>[https://millerfuneralandcremationservices.com/obituaries/?id=743 Miller Funeral Services]</ref> == Darbi == * E. Veverbrants, A. Petersons. Nephrology in Your Pocket. [e-mācību grāmata], 2015. — 600 p. * E. Vēverbrants, A. Pētersons. Nefroloģija kabatā. [e-mācību grāmata], 2015. — 600 lpp. * A. Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis. Kā atklāt un ārstēt nieru slimības. Rīga: 1998. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēverbrants, Egils}} [[Kategorija:ASV zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] r3wb0fylnka8qw7j9ooyjxb37sqlwj0 0 508250 4547682 4396829 2026-11-10T10:18:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547682 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Entonijs Gills | vārds_orig = ''Anthony Gill'' | attēls = 1 anthony gill.jpg | att_izm = | paraksts = Entonijs Gills 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ziemeļkarolīna|Haipointa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 104 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Charlotte Christian'' ([[Ziemeļkarolīna]]) | koledža = | augstskola = [[Dienvidkarolīnas Universitāte]]<br>[[Virdžīnijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | numurs = 16 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2016. gada NBA drafts|2016]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2016—2017 | klubs 1 = {{flaga|Turcija}} ''[[Yeşilgiresun]]'' | kl_sez 2 = 2017—2020 | klubs 2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Himki"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2020|start}}—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Entonijs Remerals Gills''' ({{val|en|Anthony Remeral Gill}}; dzimis {{dat|1992|10|17}} [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]], kas ir vienīgā NBA komanda, kurā E. Gills ir spēlējis. == Karjera == Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] komandas no [[Dienvidkarolīnas Universitāte]]s un [[Virdžīnijas Universitāte]]s. Pēc četrām sezonām augstskolu basketbolā E. Gills palika neizvēlēts [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]] un devās attīstīt savu spēlētāja karjeru Eiropas klubos. Viņš noslēdza līgumu ar [[Vācijas basketbola Bundeslīga]]s komandu [[Ludvigsburgas "MHP Riesen"]], taču nesāka tajā spēlēt, neizturot [[Medicīniskā pārbaude|medicīniskās pārbaudes]], taču sezonu aizvadīja [[Turcija]]s klubā ''[[Yeşilgiresun]]''. 2017. gada vasarā E. Gills spēlēja [[NBA Vasaras līga|NBA Vasaras līgā]], pārstāvot [[Šarlotas "Hornets"]], bet pēc tam pievienojās [[VTB līga]]s komandai no [[Krievija]]s [[Maskavas apgabala "Himki"]], kurā nospēlēja divas sezonas. === NBA === 2020. gada novembrī E. Gills noslēdza divu gadu līgumu ar NBA klubu [[Vašingtonas "Wizards"]].<ref>[https://sports.yahoo.com/5-things-know-wizards-forward-021931472.html?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly9lbi53aWtpcGVkaWEub3JnLw&guce_referrer_sig=AQAAADyjhNpA1F5gl24yZN9jANlI3inOyyBtvDwIB9frbGnzU3nZTQuDRStjF1o4tgQE6oKUz1xaxtVYofXuA_cxJ4PJtRaAmb4WOuQAMCsxkuyZ_qpoXLj8pcbDdVDOYrkycN8BcqHPQzkIiflGkQEB_IjkWZ6xIYEp-tZXF9OArNsC 5 things to know about new Wizards forward Anthony Gill] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250930145114/https://sports.yahoo.com/5-things-know-wizards-forward-021931472.html?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly9lbi53aWtpcGVkaWEub3JnLw&guce_referrer_sig=AQAAADyjhNpA1F5gl24yZN9jANlI3inOyyBtvDwIB9frbGnzU3nZTQuDRStjF1o4tgQE6oKUz1xaxtVYofXuA_cxJ4PJtRaAmb4WOuQAMCsxkuyZ_qpoXLj8pcbDdVDOYrkycN8BcqHPQzkIiflGkQEB_IjkWZ6xIYEp-tZXF9OArNsC |date={{dat|2025|09|30||bez}} }} sports.yahoo.com</ref> 2023. gada 11. janvārī viņš aizvadīja vienu no produktīvākajām spēlēm karjerā, gūstot rekordu: 18 punktus uzvarētā spēlē (100—97) pār [[Čikāgas "Bulls"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/chi-vs-was-0022200619?watchFullGame|title=Chicago Bulls vs Washington Wizards Jan 11, 2023 Game Summary {{!}} NBA.com|website=www.nba.com|access-date=2023-01-12}}</ref> 2025. gada vasarā komanda atbrīvoja spēlētāju no līgumsaistībām, bet augustā noslēdza jaunu līgumu uz gadu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Gills, Entomnijs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļkarolīnā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] ed4x8xoqetsrfrano0834cv59cfqbug 0 508351 4547302 4165893 2026-11-09T15:13:11Z Bendžamins 76862 4547302 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dario Ardžento | vārds_orig = ''Dario Argento'' | attēls = Dario Argento Cannes 2017.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ardžento 2017. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|9|7}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, scenārists, aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Dario Ardžento''' ({{Val|it|Dario Argento}}, dzimis {{Dat|1940|9|7}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents]], [[scenārists]], [[aktieris]] un kritiķis. Vislabāk pazīstams ar savām 70. un 80. gadu [[Šausmu filma|šausmu]] jeb ''[[giallo]]'' žanra filmām. Ardžento tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem un nozīmīgākajiem šausmu filmu režisoriem. Ardžento ir režisējis tādas filmas kā "[[Putns ar kristāla spalvu]]" (1970), ''[[Il gatto a nove code]]'' (1971), "[[Četras mušas uz pelēkā samta]]" (''4 mosche di velluto grigio'', 1971), "[[Dziļi sarkans]]" (1975), "[[Nopūtas]]" (1977), "[[Inferno (1980. gada filma)|Inferno]]" (''Inferno'', 1980), ''[[Tenebre]]'' (1982), ''[[Phenomena]]'' (1985), "[[Opera (filma)|Opera]]" (''Opera'', 1987) un "[[Trešā māte]]" (''La Terza madre'', 2007). Kopā ar [[Serdžo Leone|Serdžo Leoni]] un [[Bernardo Bertoluči]] sarakstījuši scenāriju Leones filmai "[[Reiz rietumos]]" (1968). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ardžento, Dario}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Itāļu scenāristi]] [[Kategorija:Itāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] nygdqf4a1ul0hg3gz6o1dutd8z8tjpf 0 510262 4547257 4478409 2026-11-09T12:30:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547257 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|bezalkoholisku dzērienu|ezeru|Baikāls}} {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Напиток Байкал2.jpg|thumb|''Baikal'' glāzē]] '''''Baikal''''' ({{val|ru|Байкал}} — ‘[[Baikāls]]’) ir [[Padomju Savienība]]s izcelsmes [[atspirdzinošs dzēriens|atspirdzinošais dzēriens]] tumši brūnā krāsā. Dzēriena pamatā ir [[ūdens]], bet tajā ir arī dabīgo augu ekstrakti, [[cukurs]], [[citronskābe]], [[oglekļa dioksīds]]. Sastāvdaļas ietver melnās [[tēja]]s ekstraktu, ''Eleutherococcus senticosus'', [[kardamons|kardamona]] eļļu, [[eikalipts|eikalipta]] eļļu, [[citrons|citronu]] eļļu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.laweekly.com/the-wild-world-of-russian-sodas/|title=The Wild World of Russian Sodas|work=LA Weekly|date=October 31, 2016|last=Thurman|first=Jim}}</ref> lakricu, asinszāli<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aqualife.ru/en/catalog/limonady-napitki/baikal/|title=Baikal|publisher=Aqualife|access-date=10 August 2019|archive-date={{dat|2019|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190810065308/https://aqualife.ru/en/catalog/limonady-napitki/baikal/}}</ref> un lauru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://popkult.org/chernogolovka/|title=Chernogolovka / Черноголовка|website=Popkult|access-date=10 August 2019}}</ref> == Vēsture == Baikāla ražošana sākās 1969. gadā. Tas tika izstrādāts kā ''[[Coca-Cola]]'' [[Padomju Savienība|padomju]] līdzinieks. Pēc ''[[Pepsi|Pepsi Cola]]'' ražošanas sākuma [[Padomju Savienība|PSRS]] 1973. gadā formula tika pārskatīta.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zykov|first=N|date=1973|title=Квас, ситро и "пепси-кола"|url=http://www.ateismy.net/index.php/2012-09-22-15-33-38/1659-q-q116|journal=[[Nauka i Zhizn]]|volume=8|pages=30–32|access-date=2022-04-27|archive-date=2018-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20181016051855/http://www.ateismy.net/index.php/2012-09-22-15-33-38/1659-q-q116}}</ref> Dzēriens tika izstrādāts, domājot par [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskajām spēlēm]], jo Rietumu gāzēto dzērienu uzņēmumi PSRS nedarbojās. Dzēriens tika nosaukts par godu [[Baikāls|Baikāla]] ezeram kā tīrības un unikālās dabas simbolam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chegroup.fi/tuote/baikal/|title=Baikal 1.5L Che Group Oy|website=Che Group Oy|access-date=27 August 2020|archive-date={{dat|2020|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806223747/https://www.chegroup.fi/tuote/baikal/}}</ref> ''Baikal'' formula tika pārveidota pēc ''Pepsi'' ienākšanas PSRS 1973. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.laweekly.com/the-wild-world-of-russian-sodas/|title=The Wild World of Russian Sodas|work=LA Weekly|date=August 27, 2020|last=Thurman|first=Jim}}</ref> ''Baikal'' bija oficiālais 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu dzēriens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aqualife.ru/catalog/product/napitok-baykal-1977-0-9l-pet/|title=Напиток Байкал 1977, 0,9л. ПЭТ|website=Aqualife|access-date=27 August 2020|archive-date={{dat|2021|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210612141237/https://aqualife.ru/catalog/product/napitok-baykal-1977-0-9l-pet/}}</ref> 1990. gados [[Maskava|Maskavā]] ''Baikal'' atrast bija gandrīz neiespējami; tomēr [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] dzērienu ražošanu turpināja ražotne "Polustrovo". == ''Baikal'' šodien == Šobrīd ar nosaukumu ''Baikal'' ir vairāki vispārīgi gāzēti [[bezalkoholiskie dzērieni]] ar kofeīnu saturošu [[gvarāna]]s ekstraktu, ko ražo dažādi uzņēmumi, piemēram, ''SLCO GmbH'' (''Siberia Group'') [[Vācija|Vācijā]]. To līdzības pakāpe ar sākotnējo [[Padomju Savienība|padomju]] ''Baikal'' dzērienu nav zināma. ''Baikal'' ražošanas formulas tiesības pieder Krievijas valdības brūvēšanas institūtam, ''Всероссийский научно-исследовательский институт пивоваренной, безалкогольной и винодельческой промышленности — филиал ФГБНУ «Федеральный научный центр пищевых систем им. В.М. Горбатова» РАН'', kas licencē ''Baikal'' ražošanu. Pašlaik formula ir licencēta ''[[Pepsi]]'', ''Dohler'' un ''Ost-Aqua'', kā arī citiem mazākiem uzņēmumiem. Institūts izstrādā jaunas formulas zemu kaloriju saturu un diabēta slimniekiem draudzīgam ''Baikal'' bezalkoholiskajam dzērienam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vniinapitkov.ru/old/about/index.php?sphrase_id=7095|title=Об институт филиал ФГБНУ "Федеральный научный центр пищевых систем им. В.М. Горбатова" РАН|website=Всероссийский научно-исследовательский институт пивоваренной, безалкогольной и винодельческой промышленности – филиал ФГБНУ «Федеральный научный центр пищевых систем им. В.М. Горбатова» РАН|access-date=27 August 2020|archive-date={{dat|2024|12|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241209005634/http://www.vniinapitkov.ru/old/about/index.php?sphrase_id=7095}}</ref> Viens no zināmākajiem gāzēto dzērienu zīmoliem, ko iedvesmojis dzēriens ''Baikal'', ir ''Wostok'' (‘austrumi’). Saskaņā ar uzņēmuma datiem 2009. gadā nīderlandiešu fotogrāfs, kurš Maskavā pavadīja gandrīz divus gadu desmitus, Vācijā atsāka dzēriena ražošanu, mainot tā dizainu, garšu un tirdzniecības nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wostok-limonade.de/en/wostok-dossier/|title=Wostok Dossier / Wostok|website=Wostok|access-date=27 August 2020|archive-date={{dat|2022|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220427203910/https://www.wostok-limonade.de/en/wostok-dossier/}}</ref> Tiek apgalvots, ka ''Wostok's Tannenwald'' pamatā ir sākotnējā 1973. gada recepte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wostok-limonade.de/en/wostok-lemonades/tannenwald/|title=Tannenwald / Wostok|website=Wostok|access-date=27 August 2020|archive-date={{dat|2020|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112023148/https://www.wostok-limonade.de/en/wostok-lemonades/tannenwald/}}</ref> Šī dzēriena koncentrāta ražošanas tehnoloģiju un preču zīmes tiesību īpašnieks ir valsts institūcija "Viskrievijas Alus darīšanas, bezalkoholisko un vīna rūpniecības pētniecības institūts". ''Rospatent'' no 2019. gada 1. maija atzina kombinēto apzīmējumu ''Baikal'' par plaši pazīstamu preču zīmi Krievijas Federācijā attiecībā uz Nicas klasifikācijas 32. klases "bezalkoholiskie gāzētie dzērieni" precēm uz ''Baikal LLC'', Irkutska vārda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.fips.ru/registers-doc-view/fips_servlet?DB=WKTM&DocNumber=212&TypeFile=html|title=Общеизвестные в Российской Федерации товарные знаки №212|website=www1.fips.ru|access-date=2022-01-24|archive-date=2022-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220124161231/https://www1.fips.ru/registers-doc-view/fips_servlet?DB=WKTM&DocNumber=212&TypeFile=html}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Atspirdzinošie dzērieni]] m7aynvcr18qf6tdt2udqjfy0xirmfim 0 518886 4547290 4545904 2026-11-09T14:51:23Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4547290 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Iļģu muiža]] | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] cxq9wtboveoyj740uapi8g0p8crqiiv 0 520629 4547259 4223739 2026-11-09T12:34:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547259 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Bailotailendas lauka stacija | oriģinālnosaukums = ''Bylot Island Field Station'' | attēls = Station de recherche de l'île Bylot (Nunavut).jpg | paraksts = | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = Bailotailenda | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=73| latm=09| lats= 24| latNS=N | longd=79| longm=58| longs= 20| longEW=W | novietojums = [[Bailota sala]] | tips = vasaras | atvērta = 1988 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = [[Lavāla Universitāte]]<br/>''Parks Canada'' | pers_vasara = 18 | pers_ziema = | augstums = 20 | vid_t = -15 | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[Eastern Time Zone|EST]] (UTC-5) | mājaslapa = }} '''Bailotailendas lauka stacija''' ({{val|en|Bylot Island Field Station}}) ir [[Kanāda]]s vasaras sezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref name=cen>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cen.ulaval.ca/en/station.php?id=322&%3Bnm=bylot |title=Centre d'études nordiques. Bylot Island Field Station |access-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220903162917/https://www.cen.ulaval.ca/en/station.php?id=322&%3Bnm=bylot }}</ref> Izvietojusies [[Bailota sala]]s dienvidaustrumos ledāja ielejā neliela ezeriņa krastā 5,6 km no Neiviborda šauruma, kas atdala Bailota salu no [[Bafina sala]]s. Tuvākā apdzīvotā vieta ir 80 km attālā [[Pondinleta]] Bafina salā. Stacija pieder Lavāla Universitātes Ziemeļu pētījumu centram (CEN) un Kanādas Parku pārvaldei. Atrodas [[Sirmilikas nacionālais parks|Sirmilikas nacionālā parka]] un Bailota salas migrējošo putnu rezervāta teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://inq.ulaval.ca/en/tools/lab-o-nord/facilities/bylot-island-field-station |title=Institut nordique du Québec. Bylot Island Field Station (CEN) |access-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220903162925/https://inq.ulaval.ca/en/tools/lab-o-nord/facilities/bylot-island-field-station }}</ref> Stacija darbojas no maija līdz augustam. == Stacijas darbība == Stacija izveidota 1988. gadā kā Lavāla Universitātes Ziemeļu pētījumu centra un Kanādas Dabas aizsardzības dienesta kopējs projekts. Pētījuma sākotnējie mērķi bija uzsākt lielākās [[sniega zoss|sniega zosu]] populācijas demogrāfisko izpēti, izmantojot ilgtermiņa marķēšanas programmu, kā arī novērtēt zosu ganību ietekmi uz [[tundra]]s veģetāciju. Gadu gaitā pētniecības programma ir ievērojami paplašinājusies un tagad ietver daudzas citas sauszemes ekosistēmas sastāvdaļas. Šeit veikto pētījumu galvenā tēma ir trofiskā mijiedarbība arktiskajā tundrā saistībā ar vides izmaiņām un lielāku sniega zosu ekoloģiju, kā arī arktiskās tundras dzīvnieku populāciju, veģetācijas un klimata ilgtermiņa monitorings, putnu populāciju ietekme un klimats. Ezeru ekosistēmu izmaiņas un ledāju ģeomorfoloģija. Gadu gaitā Bailota salas pētniecības projekts ir kļuvis par vienu no lielākajiem un garākajiem ekoloģiskajiem pētījumiem [[Nunavuta|Nunavutā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eu-interact.org/field-sites/cen-bylot-island-field-station/ |title=Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CEN BYLOT ISLAND FIELD STATION |access-date={{dat|2019|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190821154221/https://eu-interact.org/field-sites/cen-bylot-island-field-station/}}</ref> Stacijas pastāvīgo ēku kopējā platība ir 132 m², no kuriem 26 m² aizņem laboratorijas, bet 106 m² — dzīvojamās un saimniecības telpas. Telpas var izmitināt līdz 12 pētnieku; papildus personālu izmitina teltīs. Enerģiju nodrošina [[Saules panelis|saules paneļi]] un dīzeļģenerators. Stacija apjozta ar elektrisko žogu aizsardzībai pret lāčiem.<ref name=cen/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vasaras polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] s2tsnvgopxmghgebt086r0mgjrdkgyq 0 522767 4547464 4544506 2026-11-09T22:02:15Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā */ 4547464 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 15. |attēls = 15saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |beigas = ''TBA'' |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] |pr biedri = |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7) |pirms = [[14. Saeima]] |pēc = [[16. Saeima]] }} '''15. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 15. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] [[3. novembris|3. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs 2026|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|15. Saeimas vēlēšanas}} 15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 14 saraksti un tajās nobalsoja 806 641 vēlētājs jeb 51,79% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate|title=Vēlētāju aktivitāte — 15. Saeimas vēlēšanas|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita. 5% barjeru pārvarēja 6 vēlēšanu saraksti:<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati cvk.lv] dati pēdējoreiz aktualizēti 05.10.2026 12:23 </ref> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |7. |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |283 892 |35,288% |41 |- |8. |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |105 198 |13,076% |17 |- |1. |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |94 211 |11,710% |15 |- |5. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |71 579 |8,897% |10 |- |14. |"[[Progresīvie]]" |63 382 |7,878% |10 |- |9. |[[Jaunā Vienotība]] |51 183 |6,362% |7 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == 15.Saeimas frakciju sastāvs 09.11.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Māris Kučinskis]] |41 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]] |17 |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]] |15 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Artūrs Butāns]] |10 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |10 |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Inese Lībiņa-Egnere]] |7 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietne] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:15. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] iqjam3402il4xz79n0my7mpvcc9qmwx 4547465 4547464 2026-11-09T22:03:08Z Lasks 38532 4547465 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 15. |attēls = 15saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |beigas = ''TBA'' |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] |pr biedri = [[Ināra Mūrniece]]<br />[[Raimonds Vējonis]] |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7) |pirms = [[14. Saeima]] |pēc = [[16. Saeima]] }} '''15. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 15. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] [[3. novembris|3. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs 2026|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|15. Saeimas vēlēšanas}} 15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 14 saraksti un tajās nobalsoja 806 641 vēlētājs jeb 51,79% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate|title=Vēlētāju aktivitāte — 15. Saeimas vēlēšanas|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita. 5% barjeru pārvarēja 6 vēlēšanu saraksti:<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati cvk.lv] dati pēdējoreiz aktualizēti 05.10.2026 12:23 </ref> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |7. |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |283 892 |35,288% |41 |- |8. |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |105 198 |13,076% |17 |- |1. |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |94 211 |11,710% |15 |- |5. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |71 579 |8,897% |10 |- |14. |"[[Progresīvie]]" |63 382 |7,878% |10 |- |9. |[[Jaunā Vienotība]] |51 183 |6,362% |7 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == 15.Saeimas frakciju sastāvs 09.11.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Māris Kučinskis]] |41 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]] |17 |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]] |15 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Artūrs Butāns]] |10 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |10 |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Inese Lībiņa-Egnere]] |7 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietne] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:15. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] buz9krql5ou7wb2yi7h88f3p6wufi57 0 522942 4547272 4502677 2026-11-09T13:39:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547272 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Flammulina fennae, Rīga.jpg|att_nosaukums=Baltās ziemenes Rīgas centrā|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|apakšvalsts=Dikarya|apakšvalsts_lv=Augstākās sēnes|nodalījums=Basidiomycota|nodalījums_lv=Bazīdijsēnes|apakšnod=Agaricomycotina|apakšnod_lv=|klase=Agaricomycetes|klase_lv=Himēnijsēnes|apakšklase=Agaricomycetidae|apakšklase_lv=|kārta=Agaricales|kārta_lv=Atmateņu rinda|apakškārta=Marasmiineae|apakškārta_lv=Vīteņu apakšrinda|dzimta=Physalacriaceae|dzimta_lv=Fizalakriju dzimta|ģints=Flammulina|ģints_lv=Ziemenes|suga=A. fennae|suga_lv=Baltā ziemene|binomial=Flammulina fennae|kategorijas=nē}} '''Baltā ziemene''' (''Flammulina fennae'') ir [[Latvija|Latvijā]] reti sastopama [[Ziemenes|ziemeņu ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[Ēdamās sēnes|ir ēdami]]. == Taksonomija == Vēsturiski uzskatīta par koši dzeltenās un vēsākā laikā augošās [[Samtainā ziemene|samtainās ziemenes]] bālo formu ''Flammulina velutipes var. fennae'', tomēr 1983. gadā izdalīta kā patstāvīga suga.<ref>Bas, C. 1983. ''Flammulina in western Europe.'' Persoonia. 12(1):51-66</ref> == Sēnes apraksts == * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: sākumā izliekta, vēlāk plakana ar vāju pauguru. Krāsa centrā dzeltenbrūna, malas no baltām līdz dzeltenbrūnām, reti ar sarkanbrūniem plankumiem. Uz vecumu cepurīte kļūst gaišāka.<ref name="fungi" /> Mitrā laikā ar caurspīdīgi rievotu malu, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā — spīdīga. Platums līdz 5 cm. * [[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]: balts, cepurītes vidū dzeltenīgs, ar augļu vai sveķu smaržu un maigu garšu, sākumā stingrs, vecumā porains. * [[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]: elastīgas, sākumā ciešas, vecumā retas, baltas līdz bālā krēmkrāsā, bojājumu vietās bieži sarkanbrūni plankumi. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: vārpstveidīgs, elastīgs, sīksts, blīvs līdz dobam, augšdaļā bāli dzeltenīgs, virzienā uz leju pakāpeniski kļūst sarkanīgi brūns līdz melngans, samtains. Garums ļoti mainīgs, no 2,5 līdz 12 cm, resnums 0,1—1 cm. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: eliptiskas, iegareni eliptiskas vai cilindriskas, gludas, bezkrāsainas, birumraksts balts, [[Amiloīdums|amiloīdas]], izmēri 6—7,5/4—4,5 [[Mikrometrs|µm]].<ref name="Mycobank">[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/107980 Mycobank]</ref><ref name="gandrs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/senes/flammulina-fennae/|title=Sugu enciklopēdija: Baltā ziemene|access-date={{dat|2022|10|05||bez}}|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Augšanas apstākļi == [[Saprotrofs]], aug pa vienai (reti) vai lielos ceros (līdz 100 eksemplāriem kopā), uz augsnē iegremdētas lapu koku koksnes<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biolib.cz/cz/taxon/id60329/|title=BioLib: Biological library|last=ondrej.zicha(at)gmail.com|first=Ondrej Zicha;|website=www.biolib.cz|access-date=2022-10-05|archive-date=2022-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005201935/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id60329/}}</ref> vai tieši uz celmiem,<ref name="Mycobank" /> ļoti reti uz dzīviem kokiem. Bieži aug pilsētās un citās atklātās vietās. Atradnes novērotas visā pasaulē, tomēr galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]].<ref>[https://www.gbif.org/species/5243611 GBIF atradņu karte]</ref> Arī Eiropā tiek uzskatīta par retu un, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] iekļauta [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=":0" /> Latvijā aug galvenokārt septembrī.<ref name="fungi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/flammulina_fennae.htm|title=Fungi.lv|access-date={{dat|2022|10|05||bez}}|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Barības vērtība == Laba ēdamā sēne, cepama bez novārīšanas, taču daļa avotu iesaka [[Blanšēšana|blanšēšanu]].<ref name="fungi" /> Kātiņu sīkstuma dēļ lieto parasti tikai cepurītes. == Līdzīgās sugas == Ziemenes var sajaukt ar līdzīgi ceros augošajām [[Celmenes|celmenēm]] un parasti neēdamajām [[Sērsēnes|sērsēnēm]], kurām nav ziemenēm raksturīgā tumšā kātiņa un lapiņas parasti ir krāsainas. Ēdamā [[dūmainā sērsēne]] ir ar dzeltenīgu cepurīti, bet gaišu kātiņu un pelēcīgām lapiņām, neēdamā [[ķieģeļsarkanā sērsēne]] ar zilpelēkām lapiņām. Līdzīgi ceros var augt arī dažādas [[vērdiņsēnes]], kurās savulaik ieskaitīja arī ziemenes, un citas sēnes. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=107980 Index Fungorum] * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/107980 Mycobank] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/nuccore?cmd=Search&dopt=DocSum&db=nucleotide&term=Flammulina+AND+fennae NCBI Nucleotide] * [https://web.archive.org/web/20211210071453/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_F.htm Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Lapiņu sēnes]] 4z67xgyh2badygdx37xcxjiza6v4zf5 0 523686 4547335 4153031 2026-11-09T16:10:22Z ~2026-59382-06 153074 Papildināts raidījuma paraksts, vēstures pieturpunkti un atspoguļota tā jaunākā satura attīstība. 4547335 wikitext text/x-wiki {{Maznozīmīgs}} '''Digitālās brokastis''' ir [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] [[dzīvesveids|dzīvesveida]] raidījums, [[raidieraksts]] un ''[[YouTube]]'' šovs. Raidījumā katru nedēļu tehnoloģiju entuziasti [[Artis Ozoliņš]], [[Rihards Blese]] un [[Aneta Gūtmane]] pasniedz tehnoloģiju ziņu topu, izvērtē dažādas [[ierīce]]s un tehnoloģiju jomas notikumus, intervē ekspertus par tehnoloģiju joma aktualitātēm un izglīto par mākslīgā intelekta funkcijām. Raidījums ir dzirdams piektdienu rītos [[Latvijas Radio]] 1 un [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/naba/raidjumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās Brokastis / Digitālās Brokastis / Latvijas Radio|website=naba.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> frekvencēs no plkst. 10.05 līdz 11.00 un pēc tam raidieraksta formātā populārākajās podkāstu platformās, “Latvijas Radio” lietotnē, arhīvā un ''[[YouTube]]'' kanālā. Atsevišķas sērijas pieejamas arī portāla [[Delfi (portāls)|“Delfi”]] podkāstu sadaļā.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās brokastis / Digitālās brokastis / Latvijas Radio 1|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> Par katru “Digitālo brokastu” sēriju Artis Ozoliņš publicē [[Lsm.lv|Latvijas Sabiedrisko mediju]] portālā publicē rakstu ar tās nedēļas tehnoloģiju ziņu topu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/artis-ozolins/|title=Artis Ozoliņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-16|language=lv}}</ref> == Vēsture == “Digitālās brokastis” 2015. gada 13. novembrī izveidoja Artis Ozoliņš, kad pievienojās “Radio Naba” rīta raidījumam “Nabarīts”, kuru toreiz vadīja [[Mārtiņš Kozlovskis|Mārtiņš “Kozmens” Kozlovskis]] un Gatis “Putns” Cīrulis. Sākotnēji “Digitālās brokastis” bija 15 minūšu segments rīta raidījuma ietvaros, kuros tika pasniegts ziņu tops un interesantu ierīču saraksti.Ar laiku, raidījumam augot popularitātē, tas pārtapa par stundu garu raidījumu, kuram sekoja vienu stundu garš piektdienas “Nabarīts”. 2018. gadā raidījumam pievienojās Rihards Blese, aizstājot Kozlovski un Cīruli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/raidnica/50-artis-ozolins-un-rihards-blese-digitalas-brokastis.a159829/|title=#50 Artis Ozoliņš un Rihards Blese "Digitālās brokastis"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> 2021. gada janvārī raidījums "Digitālās brokastis" sāka skanēt arī [[Latvijas Radio 1]] ēterā, vienlaikus saglabājot pārraidi [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-radio-etera-atvelets-ap-614-stundu-jauniem-raidijumiem.a388726/|title=Latvijas Radio ēterā atvēlēts ap 614 stundu jauniem raidījumiem|website=LSM.lv|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> Līdz ar raidījuma attīstību tā ieraksti no "Radio Naba" studijas Aspazijas bulvārī 5 tika pārcelti uz Latvijas Radio Multimediju studiju Doma laukumā 8, un vēlāk raidījuma ieraksti tika pārcelti uz Latvijas Radio 8. studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/1238/download?attachment=|title=Latvijas Radio sabiedriskais pasūtījums 2021. gadam|website=NEPLP|date=2020-12-14|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī raidījuma vadītāju komandai pievienojās mākslīgā intelekta vēstnese [[Aneta Gūtmane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/09.04.2026-raidijumam-digitalas-brokastis-pievienojas-maksliga-intelekta-vestnese-aneta-gutmane.a642256/|title=Raidījumam «Digitālās brokastis» pievienojas mākslīgā intelekta vēstnese Aneta Gūtmane|website=LSM.lv|date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Raidījuma saturs == Raidījumā tiek apskatītas dažādas tehnoloģiju tēmas, tai skaitā, iknedēļas aktualitātes, globālās tendences, sociālo tīklu jaunumi, zinātnes sasniegumi, kosmoss u.tml.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1" /> 2024. gada sezonā raidījums uzsāka jaunu tematisko raidījumu ciklu, kurā stāsta par Latvijas jaunuzņēmumiem segmentā "Latvija var!", izzina tehnoloģijas Latvijā populāru cilvēku ikdienā, tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju portretintervijas un [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] praktiskā lietojuma meklējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/latvija-var-videospelu-kontrolieru-izstradatajs-azeron.a187481/|title=Latvija var! Videospēļu kontrolieru izstrādātājs "Azeron"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-12}}</ref> Līdz ar Anetas Gūtmanes pievienošanos raidījuma veidotāju komandai 2026. gadā raidījuma saturu papildināja izglītojoša rubrika "Mākslīgā intelekta kafijas pauze", kurā klausītāji tiek iepazīstināti ar mākslīgā intelekta rīkiem, to funkcijām un praktisku izmantošanu ikdienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/mi-kafijas-pauze-prezentaciju-generesana.a224568|title=MI kafijas pauze: prezentāciju ģenerēšana|website=Latvijas Radio 1|date=2026-10-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Radio]] bypirtvsz6xvdidhwnn6h8tx3h756tv 4547336 4547335 2026-11-09T16:14:43Z ~2026-59382-06 153074 Pievienota informācijas kartiņa 4547336 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" |+ Digitālās brokastis |- ! colspan="2" style="text-align:center; font-weight:normal;" | Latvijas tehnoloģiju radio raidījums |- ! Žanrs | Tehnoloģiju un zinātnes raidījums |- ! Valsts | Latvija |- ! Valoda | Latviešu |- ! Pirmā pārraide | 2015. gada 13. novembris |- ! Izveidotājs | [[Artis Ozoliņš]] |- ! Vadītāji | [[Artis Ozoliņš]]<br>Rihards Blese<br>Aneta Gūtmane |- ! Raidstacijas | [[Latvijas Radio 1]]<br>[[Latvijas Radio 6]] |- ! Pārraides laiks | Piektdienās plkst. 10.05 |- ! Ilgums | Aptuveni 55 minūtes |- ! Tīmekļvietne | [https://lr1.lsm.lv/lv/raidijums/digitalas-brokastis/ Latvijas Radio 1] |- ! Raidieraksts | [https://open.spotify.com/show/3nyjEgRPqFf9ngfxmnZyQs Spotify]<br>[https://podcasts.apple.com/lv/podcast/digit%C4%81l%C4%81s-brokastis/id1332647653 Apple Podcasts] |} '''Digitālās brokastis''' ir [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] [[dzīvesveids|dzīvesveida]] raidījums, [[raidieraksts]] un ''[[YouTube]]'' šovs. Raidījumā katru nedēļu tehnoloģiju entuziasti [[Artis Ozoliņš]], [[Rihards Blese]] un [[Aneta Gūtmane]] pasniedz tehnoloģiju ziņu topu, izvērtē dažādas [[ierīce]]s un tehnoloģiju jomas notikumus, intervē ekspertus par tehnoloģiju joma aktualitātēm un izglīto par mākslīgā intelekta funkcijām. Raidījums ir dzirdams piektdienu rītos [[Latvijas Radio]] 1 un [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/naba/raidjumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās Brokastis / Digitālās Brokastis / Latvijas Radio|website=naba.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> frekvencēs no plkst. 10.05 līdz 11.00 un pēc tam raidieraksta formātā populārākajās podkāstu platformās, “Latvijas Radio” lietotnē, arhīvā un ''[[YouTube]]'' kanālā. Atsevišķas sērijas pieejamas arī portāla [[Delfi (portāls)|“Delfi”]] podkāstu sadaļā.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās brokastis / Digitālās brokastis / Latvijas Radio 1|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> Par katru “Digitālo brokastu” sēriju Artis Ozoliņš publicē [[Lsm.lv|Latvijas Sabiedrisko mediju]] portālā publicē rakstu ar tās nedēļas tehnoloģiju ziņu topu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/artis-ozolins/|title=Artis Ozoliņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-16|language=lv}}</ref> == Vēsture == “Digitālās brokastis” 2015. gada 13. novembrī izveidoja Artis Ozoliņš, kad pievienojās “Radio Naba” rīta raidījumam “Nabarīts”, kuru toreiz vadīja [[Mārtiņš Kozlovskis|Mārtiņš “Kozmens” Kozlovskis]] un Gatis “Putns” Cīrulis. Sākotnēji “Digitālās brokastis” bija 15 minūšu segments rīta raidījuma ietvaros, kuros tika pasniegts ziņu tops un interesantu ierīču saraksti.Ar laiku, raidījumam augot popularitātē, tas pārtapa par stundu garu raidījumu, kuram sekoja vienu stundu garš piektdienas “Nabarīts”. 2018. gadā raidījumam pievienojās Rihards Blese, aizstājot Kozlovski un Cīruli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/raidnica/50-artis-ozolins-un-rihards-blese-digitalas-brokastis.a159829/|title=#50 Artis Ozoliņš un Rihards Blese "Digitālās brokastis"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> 2021. gada janvārī raidījums "Digitālās brokastis" sāka skanēt arī [[Latvijas Radio 1]] ēterā, vienlaikus saglabājot pārraidi [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-radio-etera-atvelets-ap-614-stundu-jauniem-raidijumiem.a388726/|title=Latvijas Radio ēterā atvēlēts ap 614 stundu jauniem raidījumiem|website=LSM.lv|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> Līdz ar raidījuma attīstību tā ieraksti no "Radio Naba" studijas Aspazijas bulvārī 5 tika pārcelti uz Latvijas Radio Multimediju studiju Doma laukumā 8, un vēlāk raidījuma ieraksti tika pārcelti uz Latvijas Radio 8. studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/1238/download?attachment=|title=Latvijas Radio sabiedriskais pasūtījums 2021. gadam|website=NEPLP|date=2020-12-14|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī raidījuma vadītāju komandai pievienojās mākslīgā intelekta vēstnese [[Aneta Gūtmane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/09.04.2026-raidijumam-digitalas-brokastis-pievienojas-maksliga-intelekta-vestnese-aneta-gutmane.a642256/|title=Raidījumam «Digitālās brokastis» pievienojas mākslīgā intelekta vēstnese Aneta Gūtmane|website=LSM.lv|date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Raidījuma saturs == Raidījumā tiek apskatītas dažādas tehnoloģiju tēmas, tai skaitā, iknedēļas aktualitātes, globālās tendences, sociālo tīklu jaunumi, zinātnes sasniegumi, kosmoss u.tml.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1" /> 2024. gada sezonā raidījums uzsāka jaunu tematisko raidījumu ciklu, kurā stāsta par Latvijas jaunuzņēmumiem segmentā "Latvija var!", izzina tehnoloģijas Latvijā populāru cilvēku ikdienā, tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju portretintervijas un [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] praktiskā lietojuma meklējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/latvija-var-videospelu-kontrolieru-izstradatajs-azeron.a187481/|title=Latvija var! Videospēļu kontrolieru izstrādātājs "Azeron"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-12}}</ref> Līdz ar Anetas Gūtmanes pievienošanos raidījuma veidotāju komandai 2026. gadā raidījuma saturu papildināja izglītojoša rubrika "Mākslīgā intelekta kafijas pauze", kurā klausītāji tiek iepazīstināti ar mākslīgā intelekta rīkiem, to funkcijām un praktisku izmantošanu ikdienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/mi-kafijas-pauze-prezentaciju-generesana.a224568|title=MI kafijas pauze: prezentāciju ģenerēšana|website=Latvijas Radio 1|date=2026-10-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Radio]] lfiwihlof9rm5ipfns2kyh87rgcq0ql 4547345 4547336 2026-11-09T16:51:03Z Egilus 27634 Nozīmības problēma nekur nav zudusi... 4547345 wikitext text/x-wiki {{Maznozīmīgs}} {| class="infobox" |+ Digitālās brokastis |- ! colspan="2" style="text-align:center; font-weight:normal;" | Latvijas tehnoloģiju radio raidījums |- ! Žanrs | Tehnoloģiju un zinātnes raidījums |- ! Valsts | Latvija |- ! Valoda | Latviešu |- ! Pirmā pārraide | 2015. gada 13. novembris |- ! Izveidotājs | [[Artis Ozoliņš]] |- ! Vadītāji | [[Artis Ozoliņš]]<br>Rihards Blese<br>Aneta Gūtmane |- ! Raidstacijas | [[Latvijas Radio 1]]<br>[[Latvijas Radio 6]] |- ! Pārraides laiks | Piektdienās plkst. 10.05 |- ! Ilgums | Aptuveni 55 minūtes |- ! Mājaslapa | [https://lr1.lsm.lv/lv/raidijums/digitalas-brokastis/ Latvijas Radio 1] |} '''Digitālās brokastis''' ir [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] [[dzīvesveids|dzīvesveida]] raidījums, [[raidieraksts]] un ''[[YouTube]]'' šovs. Raidījumā katru nedēļu tehnoloģiju entuziasti [[Artis Ozoliņš]], [[Rihards Blese]] un [[Aneta Gūtmane]] pasniedz tehnoloģiju ziņu topu, izvērtē dažādas [[ierīce]]s un tehnoloģiju jomas notikumus, intervē ekspertus par tehnoloģiju joma aktualitātēm un izglīto par mākslīgā intelekta funkcijām. Raidījums ir dzirdams piektdienu rītos [[Latvijas Radio]] 1 un [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/naba/raidjumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās Brokastis / Digitālās Brokastis / Latvijas Radio|website=naba.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> frekvencēs no plkst. 10.05 līdz 11.00 un pēc tam raidieraksta formātā populārākajās podkāstu platformās, “Latvijas Radio” lietotnē, arhīvā un ''[[YouTube]]'' kanālā. Atsevišķas sērijas pieejamas arī portāla [[Delfi (portāls)|“Delfi”]] podkāstu sadaļā.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/digitalas-brokastis/|title=Digitālās brokastis / Digitālās brokastis / Latvijas Radio 1|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> Par katru “Digitālo brokastu” sēriju Artis Ozoliņš publicē [[Lsm.lv|Latvijas Sabiedrisko mediju]] portālā publicē rakstu ar tās nedēļas tehnoloģiju ziņu topu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/autors/artis-ozolins/|title=Artis Ozoliņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-16|language=lv}}</ref> == Vēsture == “Digitālās brokastis” 2015. gada 13. novembrī izveidoja Artis Ozoliņš, kad pievienojās “Radio Naba” rīta raidījumam “Nabarīts”, kuru toreiz vadīja [[Mārtiņš Kozlovskis|Mārtiņš “Kozmens” Kozlovskis]] un Gatis “Putns” Cīrulis. Sākotnēji “Digitālās brokastis” bija 15 minūšu segments rīta raidījuma ietvaros, kuros tika pasniegts ziņu tops un interesantu ierīču saraksti.Ar laiku, raidījumam augot popularitātē, tas pārtapa par stundu garu raidījumu, kuram sekoja vienu stundu garš piektdienas “Nabarīts”. 2018. gadā raidījumam pievienojās Rihards Blese, aizstājot Kozlovski un Cīruli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/raidnica/50-artis-ozolins-un-rihards-blese-digitalas-brokastis.a159829/|title=#50 Artis Ozoliņš un Rihards Blese "Digitālās brokastis"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-10-16}}</ref> 2021. gada janvārī raidījums "Digitālās brokastis" sāka skanēt arī [[Latvijas Radio 1]] ēterā, vienlaikus saglabājot pārraidi [[Latvijas Radio 6]] “Radio Naba”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/latvijas-radio-etera-atvelets-ap-614-stundu-jauniem-raidijumiem.a388726/|title=Latvijas Radio ēterā atvēlēts ap 614 stundu jauniem raidījumiem|website=LSM.lv|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> Līdz ar raidījuma attīstību tā ieraksti no "Radio Naba" studijas Aspazijas bulvārī 5 tika pārcelti uz Latvijas Radio Multimediju studiju Doma laukumā 8, un vēlāk raidījuma ieraksti tika pārcelti uz Latvijas Radio 8. studiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/1238/download?attachment=|title=Latvijas Radio sabiedriskais pasūtījums 2021. gadam|website=NEPLP|date=2020-12-14|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī raidījuma vadītāju komandai pievienojās mākslīgā intelekta vēstnese [[Aneta Gūtmane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/09.04.2026-raidijumam-digitalas-brokastis-pievienojas-maksliga-intelekta-vestnese-aneta-gutmane.a642256/|title=Raidījumam «Digitālās brokastis» pievienojas mākslīgā intelekta vēstnese Aneta Gūtmane|website=LSM.lv|date=2026-04-09|language=lv}}</ref> == Raidījuma saturs == Raidījumā tiek apskatītas dažādas tehnoloģiju tēmas, tai skaitā, iknedēļas aktualitātes, globālās tendences, sociālo tīklu jaunumi, zinātnes sasniegumi, kosmoss u.tml.<ref name="digitalas-brokastis-digitalas-brokastis-latvijas-radio-1" /> 2024. gada sezonā raidījums uzsāka jaunu tematisko raidījumu ciklu, kurā stāsta par Latvijas jaunuzņēmumiem segmentā "Latvija var!", izzina tehnoloģijas Latvijā populāru cilvēku ikdienā, tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju portretintervijas un [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] praktiskā lietojuma meklējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/latvija-var-videospelu-kontrolieru-izstradatajs-azeron.a187481/|title=Latvija var! Videospēļu kontrolieru izstrādātājs "Azeron"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-12}}</ref> Līdz ar Anetas Gūtmanes pievienošanos raidījuma veidotāju komandai 2026. gadā raidījuma saturu papildināja izglītojoša rubrika "Mākslīgā intelekta kafijas pauze", kurā klausītāji tiek iepazīstināti ar mākslīgā intelekta rīkiem, to funkcijām un praktisku izmantošanu ikdienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/digitalas-brokastis/mi-kafijas-pauze-prezentaciju-generesana.a224568|title=MI kafijas pauze: prezentāciju ģenerēšana|website=Latvijas Radio 1|date=2026-10-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Radio]] imwx93qgz3s904x54wyhoowyizj1cji 0 525564 4547309 4510358 2026-11-09T15:20:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547309 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bernhards Zutis | vārds_orig = Bernhards Aleksandrs Zutis | attēls = Bernhards_zutis_1929_cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Valka]], [[Vidzemes guberņa]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[farmaceits]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = Jānis Zutis<ref name=geni>[https://www.geni.com/people/Bernhards-Zuttis/6000000030854119597 geni.com]</ref> | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Zutis<ref name=geni /> | bērni = | alma_mater = [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Bernhards Aleksandrs Zutis''' (dzimis [[Valka|Valkā]] {{dat|1893|10|18}}<ref>LVVA Fonds:title=235., apraksts 7., lieta 424., 21.lapa</ref> (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris [[Ņujorka|Ņujorkā]] {{dat|1968|1|16}}) bija sabiedriskais darbinieks, [[farmaceits]] un [[mecenāts]]. == Dzīvesgājums == Bernhards Zutis dzimis Valkā [[Lugažu draudzes novads|Lugažu draudzē]] 1893. gadā, viņš bija septītais bērns ģimenē. Beidzis Mārtiņa Alkšņa četrklasīgo tirdzniecības skolu Valkā (tā atradās pilsētas daļā, kas ir tagadējā [[Igaunija]]s [[Valga]]). Studējis farmāciju [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitātē]], kur 1916. gadā ieguva [[Aptiekārs|aptiekāra]] palīga kvalifikāciju. Atgriezies Valkā, sāka strādāt pilsētas [[Aptieka|aptiekā]], pildot aptiekāra palīga pienākumus. Sākoties [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]], kā [[feldšeris]] brīvprātīgi iestājās [[Ziemeļlatvijas armija|Ziemeļlatvijas armijā]] 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, kur bija Valmieras kājnieku pulka aptiekas pārzinis,<ref name="timenote">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Bernhards-Zutis|title=Bernhards Zutis|website=timenote.info|access-date=2022-11-04|language=lv|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104084054/https://timenote.info/lv/Bernhards-Zutis}}</ref> vēlāk tika ieskaitīts [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes Artilērijas pulka]] 1. divīzijā. Demobilizējies 1920. gada 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=Latviešu biogrāfiska vārdnīca. Izd. Mich. ASV. 1975.g. [1939.g.], – 556.lpp|title=Es viņu pazīstu|last=Unāms Ž.}}</ref> Sakarā ar to, ka 1920. gadā starp Latviju un Igauniju stājās spēkā līgums par robežu noteikšanu, Valkas aptieka bija palikusi Igaunijas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1|title=VALKA.LV - Valcēnietis Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/ – farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts|website=VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151402/http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1}}</ref> Valkas pilsētas valde 1920. gada jūlijā atvēra jaunu aptieku, tā atradās Semināra ielā 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aptieka1.lv/lv/2022/08/aptieka-rokas-stiepiena-attaluma-no-igaunijas-robezas/|title=Aptieka rokas stiepiena attālumā no Igaunijas robežas|website=aptieka1|access-date=2022-11-08|date=2022-08-02|language=lv}}</ref> Aptiekas iekārtošanā piedalījās arī Bernhards Zutis un viņa brālis Jānis. 1924. gadā B. Zutis aptieku ieguva savā īpašumā. 1926. gadā viņš aptieku pārcēla uz savu namu, kas atradās Rīgas ielā 13. Pamazām B. Zutis aptieku izveidoja par vienu no modernākajām provinces aptiekām Latvijā. 1922.-1939. gadā viņš bija īpašnieks arī aptiekai [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagastā]].<ref name="timenote" /> 1929. gadā Valkā nodibinājis [[minerālūdens]] un augļūdens tirgotavu. Aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā. Bija 7. Valkas [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulka farmaceits, kā arī Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki” priekšnieks, aktīvs biedrs un valdes loceklis vairākās Valkas kultūras un saimnieciskajās biedrībās. Bija mecenāts, ieguldījis līdzekļus Valkas "sporta dārza" (tagad Valkas [[stadions]]) izbūvēšanā, kā arī pilsētas labiekārtošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim|title=MUZEJS.VALKA.LV - Baltā galdauta svētki Valkā šogad veltīti B.Zutim|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151404/http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim}}</ref> No 1924. līdz 1938. gadam viņš bija [[Valkas Sporta biedrība]]s priekšnieks,<ref>"Ziemeļlatvija", 1935.g. 2.III – 1.lpp. Valkas Sporta biedrība</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220308194457/http://valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kazhe.lv/futbols/komandas/valkas-sb|title=Valkas Sporta biedrība {{!}} Futbols Latvijā 1907-1940|website=kazhe.lv|access-date=2022-11-08}}</ref> aktivizējis tās darbību, popularizējis [[Sports|sportu]] valcēniešu vidū, rīkojot sporta svētkus, kuros piedalījušies gan vietējo jaunatnes organizāciju un skolu sportisti, gan sportisti no [[Rīga]]s. Saņēmis valsts apbalvojumus par nopelniem Latvijas labā: * 1923. gadā — Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas medaļu; * 1931. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru<ref>Valdības Vēstnesis, 1931.g. 16.XI</ref>; * 1939. gadā — [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] V šķiru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ar Atzinības Krustu apbalvotie - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-08|language=lv}}</ref> Nopelnu krustu par nopelniem Aizsargu organizācijas labā. 1931. gadā par nopelniem futbola veicināšanā [[Latvijas Futbola savienība]] viņu apbalvojusi ar zelta medaļu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Emigrācija|emigrējis]] uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk (1951. gadā) devies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Miris 75 gadu vecumā 1968. gada 16. janvārī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zutis, Bernhards}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valkā dzimušie]] [[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:20. gadsimtā mirušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latviešu farmaceiti]] dovue8fmhb725v2emviw0j8he4jhgfc 0 527944 4547439 4544655 2026-11-09T20:17:45Z ~2026-59271-30 153089 mainīju dzimuma datumu, jo tas bija nepareizs. 4547439 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Artūrs Butāns | vārds_orģ = | attēls = Artūrs Butāns.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[15. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Artūrs Butāns''' (dzimis 1996. gada 27 decembrī) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[15. Saeima]]s deputāts.<ref name="CVK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}</ref> Bijis arī [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls. Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}</ref><ref name="gov">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> A. Butāns ir organizācijas "[[Daugavas Vanagi]]" biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.<ref name="gov" /> == Izglītība == Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].<ref name="CVK" /> Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.<ref name="CVK" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}</ref> === Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība === [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.<ref name="izglitiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs.<ref name="izglitiba" /> Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}</ref> AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].<ref name="izglitiba" /> Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.<ref>[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]</ref> ==== Ekonomikas ministrija ==== 2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs. Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses. ==== 14. Saeima ==== 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem. ==== 15. Saeima ==== 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[15. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē. == Grāmatas == 2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] k1trylrmluo6z5kkopycbq7fz8x0y6i 4547440 4547439 2026-11-09T20:18:45Z ~2026-59271-30 153089 mainīju dzimuma datumu 4547440 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Artūrs Butāns | vārds_orģ = | attēls = Artūrs Butāns.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[15. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Artūrs Butāns''' (dzimis 1990. gada 31 oktobrī) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[15. Saeima]]s deputāts.<ref name="CVK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}</ref> Bijis arī [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls. Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}</ref><ref name="gov">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> A. Butāns ir organizācijas "[[Daugavas Vanagi]]" biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.<ref name="gov" /> == Izglītība == Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].<ref name="CVK" /> Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.<ref name="CVK" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}</ref> === Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība === [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.<ref name="izglitiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs.<ref name="izglitiba" /> Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}</ref> AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].<ref name="izglitiba" /> Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.<ref>[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]</ref> ==== Ekonomikas ministrija ==== 2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs. Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses. ==== 14. Saeima ==== 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem. ==== 15. Saeima ==== 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[15. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē. == Grāmatas == 2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] haxgel4ovlvkam4iux4mhdw3uaf5gdv 4547444 4547440 2026-11-09T20:26:40Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59271-30|~2026-59271-30]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4544655 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Artūrs Butāns | vārds_orģ = | attēls = Artūrs Butāns.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Artūrs Butāns 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[15. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|23}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Artūrs Butāns''' (dzimis {{dat|1992|12|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] valdes loceklis un [[15. Saeima]]s deputāts.<ref name="CVK">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/82820-arturs-butans/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-09-15}}</ref> Bijis arī [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1992. gadā 23. decembrī. A. Butāns ir zinātnieka, [[Ķīmiķis|ķīmiķa]] un [[LNNK]] dibinātāja Ervīna Baumaņa (1929—2023) mazdēls. Strādājis un vadījis uzņēmumus restorānu, viesnīcu un tūrisma nozarē. A. Butāns bijis Kurzemes Biznesa Inkubatora un [[Liepājas Universitāte]]s projektu vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/arturs-butans/|title=Artūrs Butāns|website=Puaro|access-date=2026-09-27|date=2023-04-26|language=lv-LV}}</ref><ref name="gov">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministra-biroju-vadis-arturs-butans|title=Ekonomikas ministra biroju vadīs Artūrs Butāns {{!}} Ekonomikas ministrija|website=www.em.gov.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haker.lv/2021/06/20/kurzemes-biznesa-inkubators-sadarbiba-ar-mozello-organize-apmacibas-biznesa-restarts/|title=Kurzemes Biznesa inkubators sadarbībā ar Mozello organizē apmācības Biznesa Restarts – HakerLV|website=www.haker.lv|access-date=2026-09-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/bizness/aicina-septinas-dienas-ekspertu-vadiba-veidot-maja/|title=Aicina septiņās dienās ekspertu vadībā veidot mājaslapas un interneta veikalus|website=irliepaja.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> A. Butāns ir organizācijas "[[Daugavas Vanagi]]" biedrs un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] 44. kājnieku bataljona zemessargs.<ref name="gov" /> == Izglītība == Mācījies [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola|J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolā]], [[Pāvilostas vidusskola|Pāvilostas vidusskolā]], [[Rīgas komercģimnāzija|Rīgas komercģimnāzijā]]. Beidzis [[Rīgas Tālmācības vidusskola|Rīgas Tālmācības vidusskolu]].<ref name="CVK" /> Pēc paša norādītā, studējis [[Sidneja]]s Biznesa koledžā [[Austrālija|Austrālijā]] (''Sydney Bridge Business College''), kā arī šobrīd (2023—pašlaik) studē bakalaura studijas [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]], Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē.<ref name="CVK" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/|title=jauniešu māja: Notiks pasākums “Ceļo, studē un strādā Austrālijā”|website=web.archive.org|access-date=2023-08-28|date=2022-12-10|archive-date=2022-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210113522/https://www.jauniesumaja.lv/zinas/notiks-pasakums-celo-stude-un-strada-aus/1079/}}</ref> === Vēlēšanu dokumentos norādītā izglītība === [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas]], [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas]] un sākotnēji arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] dokumentos Butāns kā savu [[augstākā izglītība|augstāko izglītību]] bija norādījis Sidnejas ''Bridge Business College'' 2018. gadā iegūto [[uzņēmējdarbība]]s vadības specialitāti.<ref name="izglitiba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2026-radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-pedejas-trijas-saeimas-velesanas-noradito-izglitibu.a665001/|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Vēlāk noskaidrots, ka ''Bridge Business College'' ir profesionālās izglītības un apmācības iestāde, kurā tiek īstenotas sertifikātu un diplomu programmas, nevis augstākās izglītības studiju programmas. Tādējādi Butāna iepriekš vēlēšanu dokumentos norādītais izglītības līmenis nebija pareizs.<ref name="izglitiba" /> Butāns atzina, ka Austrālijā iegūto biznesa vadības sertifikātu Latvijā iepriekš nebija iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Pēc jautājumu rašanās viņš paziņoja par nodomu vērsties Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu, kādam Latvijas izglītības līmenim iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.inbox.lv/150svcw-kur-pazuda-butana-augstaka-izglitiba-pec-mediju-jautajumiem-deputats-izmaina-savu-velesanu-kartiti?language=lv|title=Kur pazuda Butāna augstākā izglītība? Pēc mediju jautājumiem deputāts izmaina savu vēlēšanu kartīti|website=News feed at Inbox.lv|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28}}</ref> AIC savukārt norādīja, ka bez izglītības dokumenta nav iespējams izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Pēc informācijas precizēšanas Centrālās vēlēšanu komisijas kandidāta kartītē kā Butāna augstākā iegūtā izglītība norādīta [[vidējā izglītība]].<ref name="izglitiba" /> Saistībā ar pretrunām un neskaidrībām par Butāna vēlēšanu dokumentos norādīto izglītību [[Latvijas Republikas prokuratūra|Ģenerālprokuratūra]] saņēma iesniegumu. [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] paziņoja, ka ir iepazinusies ar publiski pieejamo informāciju un par notikušo informējusi Ģenerālprokuratūru, kas saņemto iesniegumu izvērtē. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidāts pats ir atbildīgs par vēlēšanu dokumentos sniegto ziņu patiesumu. Likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, tostarp Krimināllikuma 272. pantā paredzēto atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8553732/radusas-neskaidribas-par-deputata-butana-velesanas-noradito-australija-ieguto-izglitibu|title=Radušās neskaidrības par deputāta Butāna vēlēšanās norādīto Austrālijā iegūto izglītību|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-09-28|date=2026-09-28|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2018. gadā A. Butāns kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]],<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/8/arturs-butans/192 NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> taču netika ievēlēts un uzsāka darbu kā Saeimas deputātes [[Ilze Indriksone|Ilzes Indriksones]] palīgs. A. Butāns vairākkārt pārvēlēts par Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītāju.<ref>[https://liepaja.pilseta24.lv/zina?slug=nacionala-apvieniba-liepaja-demonstre-gatavibu-pasvaldibu-velesanam Nacionālā apvienība Liepājā demonstrē gatavību pašvaldību vēlēšanām] liepaja.pilseta24.lv 2016. gada 15. decembrī</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Butāns veidoja Nacionālās apvienības sarakstu Liepājā, partijai iekļūstot [[Liepājas dome|Liepājas domē]] un valdošajā koalīcijā.<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/arturs-butans pv2021.cvk.lv]</ref> ==== Ekonomikas ministrija ==== 2021. gadā A. Butāns uzsāka darbu [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] kā ministru [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] un vēlāk arī I. Indriksones biroja vadītājs. Ekonomikas ministra biroja vadītāja amatā bijis aktīvs līdzdalībnieks laikā, kad tika pieņemti lēmumi par Latvijas neatkarību no Krievijas dabasgāzes. A. Butāns bijis ministrijas deleģēts pārstāvis Ukrainas civiliedzīvotāju palīdzības sniegšanas un izmitināšanas koordinēšanā, kā arī pārstāvējis uzņēmēju intereses. ==== 14. Saeima ==== 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk/231-arturs-butans NA kandidātu saraksts] lsm.lv</ref> Vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju. Ievēlēts par Latvijas-Austrālijas deputātu grupas vadītāju. 14. Saeimā kļuva par līderi pēc debašu un likumdošanas iniciatīvu skaita starp visu frakciju deputātiem. ==== 15. Saeima ==== 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Butānu ievēlēja par [[15. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības saraksta Kurzemē. == Grāmatas == 2022. gadā Artūrs Butāns, žurnāliste Līvija Leine un rakstnieks Ēriks Kūlis kopīgi izdeva grāmatu “E. Laumanis — Vēstules meitai no lēģera Mordovijā”, kurā iemūžinātas liepājnieka, Latvijas armijas virsnieka un Latviešu leģiona majora Ernesta Laumaņa vēstules un iepriekš nepublicētas fotogrāfijas. Grāmata izdota ar ”Daugavas Vanagu” atbalstu.{{Nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Butāns, Artūrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] ovx2221waay56o1u43oe09ecnf577gr 0 530632 4547334 4149635 2026-11-09T16:10:18Z Bendžamins 76862 4547334 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Edmonds O'Braiens | vārds_orig = ''Edmond O'Brien'' | attēls = Edmond O'Brien, The Star & the Story - "Dark Stranger" (TV, 1955) (cropped).png | attēla izmērs = | komentārs = Edmonds O'Braiens 1955. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1915|9|10}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1985|5|9|1915|9|10}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Inglvuda}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1936—1974 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = 1954: labākais aktieris otrā plāna lomā ("[[Baskājainā grāfiene]]", 1954) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Edmonds O'Braiens''' ({{Val|en|Edmond O'Brien}}; dzimis {{Dat|1915|9|10}}, miris {{Dat|1985|5|9}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[režisors]]. Savā gandrīz 40 gadus ilgajā karjerā saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], divas [[Zelta globusa balva]]s un divas zvaigznes [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. Par lomu [[Džozefs Mankevičs|Džozefa Mankeviča]] drāmas filmā "[[Baskājainā grāfiene]]" (''The Barefoot Contessa'', 1954) saņēmis Kinoakadēmijas balvu kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]". Piedalījies arī tādās filmās kā "[[Dievmātes katedrāles zvaniķis (1939. gada filma)|Dievmātes katedrāles zvaniķis]]" (''The Hunchback of Notre Dame'', 1939), [[The Killers (filma)|''The Killers'']] (1946), "[[Dubultā dzīve]]" (''A Double Life'', 1947), ''[[D.O.A.]]'' (1950), "[[Stopotājs]]" (1953), "[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''William Shakespeare's Julius Caesar'', 1953), "[[1984 (filma)|1984]]" (''1984'', 1956), ''[[The Girl Can't Help It]]'' (1956), "[[Vīrs, kurš nošāva Libertiju Volensu]]" (1962), ''[[Seven Days in May]]'' (1964), ''[[Fantastic Voyage]]'' (1966), "[[Mežonīgais bars]]" (''The Wild Bunch'', 1969) un ''[[The Other Side of the Wind]]'' (2018). == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Braiens, Edmonds}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] od9mm0w2xqb0mt24qa7eu9dwmlvm4uo 0 539665 4547671 4514736 2026-11-10T09:48:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547671 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Elīna Pinto | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķesterciems}} | pilsonība = {{Latvija}} | nodarbošanās = [[juriste]], publiskās pārvaldes speciāliste | dzimums = S | dzīvesbiedrs = Orlando Pinto | bērni = trīs | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | attēls = Elīna Pinto 2023.jpg | att_izmērs = 125px | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | vecāki = Pēteris Dzalbe, Ingrīda Dzalbe }} '''Elīna Pinto''' (dzimusi '''Elīna Dzalbe''' {{dat|1981|5|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[juriste]], publiskās pārvaldes speciāliste, pilsoniskā un latviešu [[diaspora]]s [[aktīviste]], kā arī politiķe. Bijusi partijas "[[Progresīvie]]" biedre (2023—2025). Kopš 2023. gada bija komunikācijas un partnerību vadītāja [[Eiropas Komisija]]s pārstāvniecībā [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Kopš 2021. gada — latviešu diasporas [[Pētnieki|pētnieku]], [[Uzņēmējs|uzņēmēju]] un profesionāļu kustībā "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" valdes locekle, vadot [[Starptautiska organizācija|starptautisko organizāciju]] profesionāļu domnīcu. 2023. gada 11. maijā partija "Progresīvie" izvirzīja Elīnu Pinto par amata kandidāti [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivie-valsts-prezidenta-amatam-virza-elinu-pinto.d?id=55509338|title='Progresīvie' Valsts prezidenta amatam virza Elīnu Pinto|last=Spalvēns|first=Raivis|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-11|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1981. gada 24. maijā [[Rīga|Rīgā]] jurista [[Pēteris Dzalbe|Pētera Dzalbes]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6893911/no-aprila-pensionesies-at-tiesnesis-dzalbe|title=No aprīļa pensionēsies AT tiesnesis Dzalbe|website=Latvijā|access-date=2023-05-08|date=2020-02-06|language=lv}}</ref> un viņa sievas [[Inženieris|inženieres]] un [[Skolotājs|skolotājas]] Ingrīdas Dzalbes, dzimušas Šāvējas, piecu bērnu ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ela.lv/lv/lr1-gimenes-studija-ela-vaditaja-elina-pinto-ar-gimeni|title=LR1 Ģimenes studijā ELA vadītāja Elīna Pinto ar ģimeni|website=ela.lv|access-date=2023-05-08|language=en}}</ref> 1999. gadā absolvēja [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāziju]]. Ieguva otrā līmeņa profesionālo izglītību [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē]] Rīgā, kā arī Latvijas—Francijas starpuniversitāšu diplomu Eiropas lietās. Vēlāk studēja Eiropas Starpuniversitāšu centrā — Eiropas maģistrantūrā Cilvēktiesībās un demokratizācijā ([[Venēcija|Venēcijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Francija]]) — iegūstot [[Maģistra grāds|maģistra grādu]]. Studiju laikā kā pētniecības asistente [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē]] prof. Kalvja Torgāna vadībā līdzdarbojās mācību grāmatas{{Jāprecizē}} izstrādē par Eiropas Savienības vides tiesību jautājumiem. Strādāja par [[Jurists|juristi]] zvērināta notāra birojā. === Profesionālā darbība === 2003. gadā uzsāka darbu ES iestādēs, bija cilvēktiesību padomniece ES Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvniecībā [[ANO]] [[Ženēva|Ženēvā]] un [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par cilvēktiesību juriskonsultu un Cilvēktiesību departamenta direktori Latvijas [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsarga]] birojā (2007—2008). 2008.—2011. gadā bija ES Padomes ģenerāldirektora konsultante [[ārpolitika]]s un drošības politikas jautājumos, pēc tam ģenerālsekretāra vietnieka padomniece starptautisko krīžu risināšanas, [[NATO]] un drošības politikas jautājumos. Piedalījās ES civilo un militāro krīžu risināšanas misiju uzraudzības vizītēs [[Kosova|Kosovā]], Gruzijā, Afganistānā. No 2012. līdz 2019. gadam strādāja Eiropas Komisijā kā [[Tulkošana|tulkotāja]]. No 2019. līdz 2020. gadam bija Valsts prezidenta [[Egils Levits|Egila Levita]] padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos. Līdz 2023. gadam bija [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s (OECD) publiskās pārvaldības jautājumu eksperte-konsultante. Kopš 2023. gada Elīna Pinto bija komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. === Sabiedriski pilsoniskā darbība === No 2012. līdz 2019. gadam Elīna Pinto darbojās [[Luksemburga]]s latviešu biedrībā Luksemburga-Latvija, un 2015.—2019. gadā to vadīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latviesi.lu/lv/par-mums/|title=Latvieši Luksemburgā|access-date={{dat|2026|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180329191515/http://www.latviesi.lu/lv/par-mums/}}</ref> Pēc Elīnas Pinto ierosinājuma biedrībā izveidota Mārtiņa balva par nerimstošu degsmi un ieguldījumu latviskās piederības kopšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesi.lu/lv/par-mums|title=Par mums|website=Latviesi.lu|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> Šajā periodā biedrība veidojusi vietējo kultūras sadarbības un publiskās diplomātijas programmu Rīga-2014 un [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES]] ietvaros, iesaistījusies labdarībā par labu Latvijai, kā arī sekmējusi pieredzes pārnesi{{Jāprecizē}} starp abām valstīm sadarbības forumos ar rīcībpolitikas veidotājiem un pētniekiem [[Kosmoloģija|kosmosa]], [[loģistika]]s un finanšu un investīciju nozarēs. Par veikumu Elīna Pinto 2019. gadā saņēmusi [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Atzinības rakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/balta-galdauta-svetki-luksemburga?pcversion=ok|title=Baltā galdauta svētki Luksemburgā|website=www.brivalatvija.lv|access-date=2023-05-08}}</ref> No 2014. līdz 2022. gadam darbojusies [[Eiropas Latviešu apvienība|Eiropas Latviešu apvienībā]], t.sk. kā tās prezidija priekšsēde un valdes locekle. Kā aktīviste nodarbojās ar uzmanības pievēršanu [[emigrācija]]i, [[Latvija]]s sociālekonomiskai attīstībai un ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] saistītajām problemām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1836|title=Elīna Pinto|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2023-05-11|language=lv|archive-date=2023-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230428121724/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1836}}</ref> No 2015. līdz 2022. gadam Elīna Pinto tika ievēlēta par Eiropas kustības Latvijā valdes locekli. No 2013. līdz 2022. gadam bijusi Eiropas Latviešu apvienības prezidijā un 2019.—2022. gadā — prezidija priekšsēde. Organizējusi pirmo Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā un piedalījusies Diasporas likuma izstrādāšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/doc/273845-nevis-lobisms-bet-sabiedribas-vajadziba-ka-tapa-diasporas-likums/|title=Žurnāls: Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums – Jurista Vārds|website=m.juristavards.lv|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> 2017. gadā iniciējusi Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu sadarbības forumu, kas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, [[Valsts kanceleja|Valsts kanceleju]] un [[Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kanceleju]] atkārtojies 2022. gadā un gaidāms 2023. gadā. ELA paspārnē organizējusi pirmo Latvijas radošo profesionāļu sadarbības forumu Berlīnē 2019. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latviesi.com/jaunumi/radosas-diasporas-forums-berline-radoso-personibu-devums-kulturas-diplomatija/|title=Latviesi.com Diasporas medijs|website=www.latviesi.com|access-date=2023-05-08|language=en}}</ref> un kopā ar Latviešu Ārstu un zobārstu apvienību — vairākus ārpus Latvijas strādājošo veselības aprūpes profesionāļu saietus Zviedrijā un Vācijā.<ref>{{Atsauce|title=Atskats uz Diasporas mediķu sadarbības forumu - Berlīnē, 07.12.2019 // Rīkotāji - ELA, LĀZA, IZM|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZjcwQhJwr4g|accessdate=2023-05-08|language=lv-LV}}</ref> Rosinājusi un līdzorganizējusi sadarbībā ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] īstenotās pirmās pilna formāta priekšvēlēšanu debates ārpus Latvijas — 2018. gadā Lielbritānijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ela.lv/en/turpinot-kampanu-novados-politiki-dosies-uz-prieksvelesanu-debatem-pie-diasporas-lielbritanija|title=Turpinot kampaņu novados, politiķi dosies uz priekšvēlēšanu debatēm pie diasporas Lielbritānijā|website=ela.lv|access-date=2023-05-08|language=en}}</ref> 2019. gadā Beļģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-pirmas-eiroparlamenta-deputata-amata-kandidatu-debates-notiks-brisele.a315323/|title=LTV pirmās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātu debates notiks Briselē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> un 2022. gadā Vācijā.<ref>{{Atsauce|title=Izvēlies nākotni! Priekšvēlēšanu debates diasporā Vācijā - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/272265/izvelies-nakotni-prieksvelesanu-debates-diaspora-vacija|date=2022-09-17|accessdate=2023-05-08|language=lv|archivedate=2023-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230508095241/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/272265/izvelies-nakotni-prieksvelesanu-debates-diaspora-vacija}}</ref> Kopš 2021. gada ir biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esilv.org/|title=ESI.LV – Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai|website=ESI.LV|access-date=2023-05-08|language=lv|archive-date=2023-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230508095240/http://esilv.org/}}</ref>) valdes locekle. Sekmējusi{{Jāprecizē}} ciešāku sadarbību starp ārvalstīs dzīvojošo latviešu profesionālajām organizācijām kā Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība, Latvijas Akadēmiskā organizācija [[Zviedrija|Zviedrijā]], Latvijas Studentu un pētnieku apvienība [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un veicinājusi Latvijas Diasporas māsu un vecmāšu apvienības un Eiropas latviešu jauniešu organizācijas EJ! izveidošanos. Vada #esiLV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla [[lsm.lv]] sadarbībā topošo sarunu ciklu ''Tālsaruna''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/talsaruna/|title="Tālsaruna"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-08|language=lv|archive-date=2023-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230508095242/https://www.lsm.lv/temas/talsaruna/}}</ref> No 2017. līdz 2019. gadam, kā arī atkārtoti no 2022. gada pārstāv Latvijas [[NVO]] Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kā arī ir Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa padomes locekle. Iepriekš bijusi arī Diasporas konsultatīvās padomes locekle (2018—2022), MK un NVO Sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekle (2018—2020), Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle (2019), kā arī [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] Sabiedriski konsultatīvās padomes sastāvā (2018—2019). 2018. gadā bija Eiropas pretnabadzības tīkla Latvijas nodaļas goda vēstnese, iestājoties par garantēto minimālo ienākumu. Kopš 2018. gada ir Eiropas Politiku inovāciju balvas žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://innovationinpolitics.eu/awards/|title=The Innovation in Politics Awards|website=The Innovation in Politics Institute|access-date=2023-05-08|language=en-US}}</ref> Kā padomniece konsultē [[Brisele|Briselē]] bāzētās Eiropas diasporu virsorganizācijas ''Europeans Throughout the World sekretariātu.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euromonde.eu/|title=Euromonde ETTW - Europeans Throughout The World|website=euromonde.eu|access-date=2023-05-08|language=en-US}}</ref> === Politiskā darbība === 2023. gada 11. maijā partija "[[Progresīvie]]" izvirzīja Elīnu Pinto par amata kandidāti [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]]. Vēlēšanās par viņu balsoja tikai izvirzījušā saraksta 10 deputāti, un E. Pinto palika trešā aiz ievēlētā [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]], kā arī [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]]. 2023. gada 1. jūlijā paziņojusi par iestāšanos politiskajā partijā "[[Progresīvie]]", kļūstot par partijas domes vadītāja vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.07.2023-valsts-prezidenta-amata-pretendente-pinto-pievienojusies-partijai-progresivie.a515050/|title=Valsts prezidenta amata pretendente Pinto pievienojusies partijai «Progresīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-03|language=lv}}</ref> 2024. gadā kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no "Progresīvie" saraksta kā pirmais numurs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti/progresivie|title=Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024|website=epv2024.cvk.lv|access-date=2024-05-10}}</ref> tomēr viņu apsteidza bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]] un E. Pinto netika ievēlēta Eiropas Parlamentā. 2025. gada 13. oktobrī paziņoja par izstāšanos no partijas "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120091019/pinto-izstajas-no-progresivajiem|title=Pinto izstājas no "Progresīvajiem"|website=www.delfi.lv|access-date=2025-10-13|language=lv}}</ref> === Privātā dzīve === Kopš 2012. gada precējusies ar [[Portugāle|portugāļu]] izcelsmes [[Luksemburga]]s pilsoni, diplomātu Orlando Pinto. Ģimenē aug trīs bērni Ernests, Matilde un Arturs. Dzīvojot Luksemburgā, Elīna Pinto dzied Luksemburgas latviešu korī "Meluzīna", kura sastāvā piedalījusies vairākos Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkos. == Pētījumi un publikācijas == * ''Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls'' (Rīga: [[LU Akadēmiskais apgāds]], 2022)<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bela|first=Baiba|last2=Mieriņa|first2=Inta|last3=Pinto|first3=Elīna|date=2022-08-18|title=Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls: pētījuma rezultāti|url=https://doi.org/10.22364/dmpc.22|doi=10.22364/dmpc.22}}</ref> * [[Jurista vārds]] — ''Latviešu nācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/280600-latviesu-nacija/|title=Latviešu nācija|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> * [[ir.lv]] — ''Stratēģija Somijas valdības izpildījumā: ko var mācīties Latvija?''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2023/04/04/strategija-somijas-valdibas-izpildijuma-ko-var-macities-latvija/|title=Stratēģija Somijas valdības izpildījumā: ko var mācīties Latvija? • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-05-08}}</ref> * Delfi — ''Pilsoniskā sabiedrība — valsts pārmaiņu piektais ritenis?'' (2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/elina-pinto-pilsoniska-sabiedriba-valsts-parmainu-piektais-ritenis.d?id=55028316|title=Elīna Pinto: Pilsoniskā sabiedrība – valsts pārmaiņu piektais ritenis?|last=Pinto|first=Elīna|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> * [[Delfi (portāls)|Delfi]] — ''IKP mēra visu, tikai ne to, kas dzīvi padara vērtīgu'' (2022)<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/22/ikp-mera-visu-tikai-ne-to-kas-dzivi-padara-vertigu/|title=IKP mēra visu, tikai ne to, kas dzīvi padara vērtīgu • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-05-08}}</ref> * [[Latvijas Avīze]] — ''Nabadzība — neredzama, nedzirdama, neizbēgama?'' (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pinto-latvija-nabadziba-ir-neredzama-mes-to-eksportejam|title=Pinto: Latvijā nabadzība ir “neredzama”- mēs to eksportējam|website=LA.LV|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> * ''Risinājumus nākotnei neatradīsim pagātnes sarunu formātos'' — [[LV portāls|LVportals]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/viedokli/302500-risinajumus-nakotnei-neatradisim-pagatnes-sarunu-formatos-2019|title=Risinājumus nākotnei neatradīsim pagātnes sarunu formātos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2023-05-08|language=lv}}</ref> * ''Compendium of case studies of governance frameworks and practices for climate resilience (OECD, contribution, publication forthcoming)'' * ''Improving policy coherence and development from the centre of government in Romania: analysis, best practice samples and recommendations (OECD, contribution, publication forthcoming)'' * ''The professional diaspora: Latvia’s natural partner in network diplomacy, contribution to the monography “The Latvian Foreign and Security Policy Yearbook 2022”'' * ''“Political and Security Committee: Political Control and Strategic Direction”, contribution to the monography “An EU Innovative External Action?”'' == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] [[Kategorija:Latviešu sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Tiesību zinātnieki]] p2ftcv87qlj8pang1uvp5r35pisl7al 0 544957 4547628 4065031 2026-11-10T08:11:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547628 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | binomial = Euphorbia | autors = | attēls = Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg | att_nosaukums = ''Euphorbia antiquorum'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Euphorbiaceae | dzimta_lv = Eiforbiju dzimta | ģints = Euphorbia | ģints_lv = Eiforbijas | kategorijas = nē }}'''Eiforbijas''' ({{val|la|Euphorbia}}) jeb '''dievkrēsliņi''' ir ģints [[Eiforbiju dzimta|eiforbiju dzimtā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/eiforbija|title=eiforbija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-07-02}}</ref> ar kosmopolītisku izplatības areālu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:327729-2|title=Euphorbia L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-07-02|language=en|archive-date=2020-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200707094151/http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:327729-2}}</ref> Tā ir viena no lielākajām un [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] daudzveidīgākajām [[Segsēkļi|segsēkļu]] ģintīm — tajā ir klasificētas vairāk nekā 2000 sugas,<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euphorbiaceae.org/pages/project.html|title=EUPHORBIA PBI|website=euphorbiaceae.org|access-date=2023-07-02|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702122745/https://euphorbiaceae.org/pages/project.html}}</ref> sākot ar sīkiem [[Viengadīgi augi|viengadīgiem augiem]] līdz lieliem un [[Daudzgadīgi augi|ilgmūžīgiem]] kokiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finegardening.com/genus/euphorbia|title=Euphorbia|website=FineGardening|access-date=2023-07-02|language=en-US}}</ref> Dažas eiforbijas ir plaši pieejamas tirdzniecībā, piemēram, [[puansētija]]s [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]. Dažas sugas parasti kultivē un kolekcionē kā [[Krāšņumaugi|dekoratīvus augus]] to unikālo [[Zieds|ziedu]] un izskata dēļ, piemēram, [[mila eiforbija]] (''Euphorbia milii''). Daudzas eiforbiju sugas no [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikas]] un [[Madagaskara]]s tuksnešiem ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cactiguide.com/cactiornot/|title=Cacti or Not -Many Succulents Look Like Cactus, But Are Not On-line Guide to the positive identification of Members of the Cactus Family|website=cactiguide.com|access-date=2023-07-02}}</ref> Dažas no sukulentu sugām tiek izmantotas kā dekoratīvie augi ainavu veidošanā to skaistuma vai neparasto formu dēļ, kā arī [[Sausums|sausuma]] un karstuma tolerances dēļ.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Visām eiforbijām ir raksturīga indīga, [[Latekss|lateksam]] līdzīga sula un unikālas ziedu struktūras.<ref name=":1" /> == Sugas == Ģintī ir klasificētas vairāk nekā 2000 sugas. Latvijā ir sastopamas sešas lakstaugu sugas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/euphorbiaceae/|title=Eiforbiju dzimta - Euphorbiaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-07-02}}</ref> * [[Ciprešu dievkrēsliņš]] (''Euphorbia cyparissias'') <small>L.</small> * [[Dārza dievkrēsliņš]] (''Euphorbia peplus'') <small>L.</small> * [[Mazais dievkrēsliņš]] (''Euphorbia exigua'') <small>L.</small> * [[Purva dievkrēsliņš]] (''Euphorbia palustris'') <small>L.</small> * [[Saules dievkrēsliņš]] (''Euphorbia helioscopia'') <small>L.</small> * [[Rīkšu dievkrēsliņš]] (''Euphorbia virgata'') <small>Waldst. et Kit.</small> Citas sugas (nepilns saraksts):<ref name=":0" /> * [[Apmaļu eiforbija]] (''Euphorbia marginata'') * [[Asais dievkrēsliņš]] (''Euphorbia esula'') L. * [[Daudzkrāsu eiforbija]] (''Euphorbia Polychroma'') * [[Krāšņā eiforbija]] jeb puansētija (''Euphorbia pulcherrima'') * [[Mila eiforbija]] (''Euphorbia milii'') * ''Euphorbia albomarginata'' * ''Euphorbia caducifolia'' * ''Euphorbia cyathophora'' * ''Euphorbia grantii'' * ''Euphorbia griffithii'' * ''Euphorbia hirta'' * ''Euphorbia mammillaris'' * ''Euphorbia misera'' * ''Euphorbia obesa'' * ''Euphorbia psammogeton'' * ''Euphorbia resinifera'' * ''Euphorbia tirucalli'' * ''Euphorbia tithymaloides'' * ''Euphorbia tuberosa'' * ''Euphorbia virosa'' == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Euphorbia flower 13.jpg|[[Mila eiforbija]] (''Euphorbia milii'') Attēls:Euphorbia caerulescens DublBotGd 20220530 2c.jpg|''Euphorbia caerulescens'' Attēls:Euphorbia caput-medusae 01.JPG|''Euphorbia caput-medusae'' Attēls:Euphorbia cyparissias kz07.jpg|''Euphorbia cyparissias'' Attēls:Euphorbia hirta 3.jpg|''Euphorbia hirta'' Attēls:Euphorbia marginata, 2020-09-07, Beechview, 03.jpg|''Euphorbia marginata'' Attēls:Euphorbia obesa (38235247826).jpg|''Euphorbia obesa'' Attēls:Euphorbia palustris.JPG|''Euphorbia palustris'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Eiforbiju dzimta]] [[Kategorija:Eiforbijas]] n389pzbzouf13up4fwq6ht15him5vx2 0 545752 4547338 3888343 2026-11-09T16:19:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547338 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''BlackBerry''''' bija [[viedtālrunis|viedtālruņu]] zīmols un ar to saistīti mobilie pakalpojumi un iekārtas. Sākotnēji no 1999. līdz 2016. gadam viedtālruņu līniju izstrādāja un ražoja [[Kanāda]]s uzņēmums ''[[BlackBerry Limited]]'' (iepriekš zināms kā ''Research In Motion'' jeb RIM), bet pēc tam licences sadalīja starp dažādiem uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rim.com/company/ |title=RIM Company – Learn about Research in Motion |publisher=RIM |access-date=September 23, 2012 |archive-date={{dat|2012|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121001054454/http://www.rim.com/company/}}</ref> Uzņēmums ''BlackBerry'', kas specializējas drošos sakaros un mobilo ierīču produktivitātē, savulaik bija labi pazīstams ar [[tastatūra|tastatūrām]] lielākajai daļai sava zīmola ierīču un programmatūras pakalpojumiem, kas darbojās caur pašu [[serveris|serveriem]].<ref>{{publikācijas atsauce|last=Technica |first=John Timmer, Ars |title=The End of BlackBerry Phones Is Finally, Truly Here |language=en-US |magazine=Wired |url=https://arstechnica.com/information-technology/2021/12/end-of-the-line-finally-coming-for-blackberry-devices/ |access-date=2022-12-03 |issn=1059-1028}}</ref> Kompānijai 2011. gada septembrī visā pasaulē bija 85 miljoni ''BlackBerry'' lietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=BlackBerry Subscribers 2014 |url=http://bgr.com/2013/06/28/blackberry-subscribers-q1-2014/ |website=[[Boy Genius Report]]|date=June 28, 2013 }}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|last=Colapinto |first=John |author-link=John Colapinto |title=Famous Names |url=https://www.newyorker.com/reporting/2011/10/03/111003fa_fact_colapinto |access-date=October 9, 2011 |magazine=[[The New Yorker]] |date=October 3, 2011}}</ref> Tomēr ''BlackBerry'' zaudēja savu dominējošo stāvokli tirgū ''[[Android]]'' un [[iOS]] platformu panākumu dēļ; tā lietotāju skaits 2016. gada martā samazinājās līdz 23 miljoniem, kas bija kritums par gandrīz trim ceturtdaļām. {{dat|2016|9|28||bez}} uzņēmums ''BlackBerry Limited'' paziņoja, ka pārtrauks savu ''BlackBerry'' ierīču projektēšanu, lai piešķirtu projektēšanas, ražošanas un tirdzniecības licences partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Foxx |first=Chris |date=September 28, 2016 |title=Blackberry stops designing own phones |url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-37493566 |publisher=[[BBC News]]}}</ref> Sākotnējie licences turētāji bija ''BB Merah Putih'' [[Indonēzija]]s tirgum, ''Optiemus Infracom'' [[Dienvidāzija]]s tirgum un ''BlackBerry Mobile'' (''[[TCL Technology]]'' [[komerczīmols]]) visiem pārējiem tirgiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mobile |first=BlackBerry |date=2020-02-03 |title=pic.twitter.com/jhcfVHjVqL |url=https://twitter.com/BBMobile/status/1224331849201258496 |access-date=2020-02-04 |website=@BBMobile}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=TCL won't make BlackBerry phones anymore, sending the brand back into Noncé limbo |url=https://www.digitaltrends.com/mobile/tcl-ends-blackberry-phone-production-news/ |dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20200204090102/https://www.digitaltrends.com/mobile/tcl-ends-blackberry-phone-production-news/ |archive-date=February 4, 2020 |access-date=2020-02-04 |website=www.digitaltrends.com}}</ref> Vēsturiski ''BlackBerry'' ierīcēs izmantoja patentētu operētājsistēmu, kas zināma kā ''[[BlackBerry OS]]'', ko izstrādāja ''BlackBerry Limited''. 2013. gadā ''BlackBerry'' iepazīstināja ar ''[[BlackBerry 10]]'', kas bija būtisks platformas uzlabojums, kura pamatā ir [[QNX]] operētājsistēma. ''BlackBerry 10'' bija paredzēts, lai aizstātu novecojošo ''BlackBerry OS'' platformu ar jaunu sistēmu, kas vairāk atbilst ''Android'' un iOS platformu lietotāju pieredzei. 2015. gadā, sākot ar ''[[BlackBerry Priv]]'', ''BlackBerry'' sāka ražot ''Android'' viedtālruņus. 2023. gadā izdota Meta Džonsona režisētā biogrāfiska komēdijdrāmas filma ''[[BlackBerry (filma)|BlackBerry]]'' par viedtālruņu straujo izaugsmi un katastrofisko postu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Tehnoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušie mobilo telefonu ražotāji]] sdekiy4326exfq7t3ahuvctd57fxf3z 0 547159 4547508 3892621 2026-11-10T01:33:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547508 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | binomial = Dipsacales | attēls = Weigela hortensis 04.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Weigela hortensis'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | sinonīmi = | kategorijas = nē }}'''Dipsaku rinda''' ({{val|la|Dipsacales}}) ir [[Divdīgļlapji|divdīgļapju]] rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 2 dzimtas un 46 ģintis, kuru sugas ir izplatītas visā pasaulē, bet galvenokārt [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]]. Rindā ir klasificēti daudzi dekoratīvi augi, piemēram, [[sausserži]] (''Lonicera''), [[irbenes]] (''Viburnum'') un ''[[Scabiosa]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/plant/Dipsacales|title=Dipsacales {{!}} Description, Taxonomy, Members, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-07-29|language=en}}</ref> == Klasifikācija == Saskaņā ar [[APG IV sistēma|APG IV sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) dipsaku rindā ir šādi [[Taksons|taksoni]]: [[Bezslavīšu dzimta]] (''Adoxaceae''), kurā ir klasificētas ģintis: * [[Bezslavītes]] (''Adoxa'') * [[Irbenes]] (''Viburnum'') * [[Plūškoki]] (''Sambucus'') * ''Sinadoxa'' * ''Tetradoxa'' [[Kaprifoliju dzimta]] (''Caprifoliaceae''), kurā ir klasificētas ģintis:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000739-2|title=Caprifoliaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-07-29|language=en|archive-date=2023-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230704130621/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000739-2}}</ref> * [[Baldriāni]] (''Valeriana'') <small>L.</small> * [[Baldriņi]] (''Valerianella'') <small>Mill.</small> * [[Linnejas]] (''Linnaea'') <small>Gronov. ex L.</small> * [[Sausserži]] (''Lonicera'') <small>L.</small> * [[Sniegogas]] (''Symphoricarpos'') <small>Duhamel</small> * ''Abelia'' <small>R.Br.</small> * ''Bassecoia'' <small>B.L.Burtt</small> * ''Cephalaria'' <small>Schrad.</small> * ''Diabelia'' <small>Landrein</small> * ''Diervilla'' <small>Tourn. ex Mill.</small> * ''Dipelta'' <small>Maxim.</small> * ''Dipsacus'' <small>L.</small> * ''Heptacodium'' <small>Rehder</small> * ''Knautia'' <small>L.</small> * ''Kolkwitzia'' <small>Graebn.</small> * ''Leycesteria'' <small>Wall.</small> * ''Lomelosia'' <small>Raf.</small> * ''Morina'' <small>L.</small> * ''Nardostachys'' <small>DC.</small> * ''Patrinia'' <small>Juss.</small> * ''Pseudoscabiosa'' <small>Devesa</small> * ''Pterocephalidium'' <small>G.López</small> * ''Pterocephalus'' <small>Vaill. ex Adans.</small> * ''Pterothamnus'' <small>V.Mayer & Ehrend.</small> * ''Pycnocomon'' <small>Hoffmanns. & Link</small> * ''Scabiosa'' <small>L.</small> * ''Succisa'' <small>Haller</small> * ''Succisella'' <small>Beck</small> * ''× Succisoknautia'' <small>Baksay</small> * ''Triosteum'' <small>L.</small> * ''Triplostegia'' <small>Wall. ex DC.</small> * ''Vesalea'' <small>M.Martens & Galeotti</small> * ''Weigela'' <small>Thunb.</small> * ''Zabelia'' <small>(Rehder) Makino</small> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Dipsaku rinda]] qe9mt7ecr00n9ygsa6w5udbjeuifx9y 0 547803 4547306 4474942 2026-11-09T15:19:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547306 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Berlīnes metro (''U-Bahn'') |fona krāsa = #7D7D7D |logo = [[Attēls:U-Bahn.svg|250px]] |karte = [[Attēls:U-Bahn Berlin - Netzplan.svg|250px]] |valsts = {{flag|Vācija}} |pilsēta = Berlīne |atklāts = {{dat|1902|1|15}} |izmaksas = |kopējais garums = 155,4 km<ref name="bvg_u-bahn" /> |līniju skaits = 9<ref name="bvg_u-bahn">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.bvg.de/index.php/en/17103/name/Underground.html |title = The Berlin underground – The largest underground system in Germany |publisher = Berliner Verkehrsbetriebe (BVG) |website = BVG.de |access-date = 2013-09-22}}</ref> |staciju skaits = 175<ref name="bvg_u-bahn" /> |transporta vienīb = |pasažieri dienā = 1,515,342 <small>(vidējais ikdienā, 2017)</small><ref name="stats" /> |pasažieri gadā = 553,1 miljons <small>(2017)</small><ref name="stats" /> |mājas lapa = {{URL|https://www.bvg.de/en|BVG.de – Homepage}} |apakšveidne = }} '''Berlīnes metro''' jeb '''''U-Bahn''''' (saīsinājums no {{val|de|Untergrundbahn}} — 'pazemes dzelzceļš') ir [[metro]] sistēma [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija]]s galvaspilsētā, un liela daļa no pilsētas [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas. Kopā ar [[Berlīnes pilsētas elektrovilciens|''S-Bahn'']], piepilsētas vilcienu līniju un tramvaju tīklu, kas galvenokārt darbojas pilsētas austrumu daļās, tas kalpo kā galvenais sabiedrības pārvietošanās veids galvaspilsētā. Metro atklāja 1902. gadā un tajā ir 175 stacijas,<ref name="bvg_u-bahn" /> kas izvietotas deviņās līnijās, un kopējais sliežu ceļa garums ir 155,4 km,<ref>[https://unternehmen.bvg.de/wp-content/uploads/2021/05/BVG-Zahlenspiegel-2021.pdf BVG-Zahlenspiegel-2021]</ref> no kuriem aptuveni 80% atrodas pazemē.<ref name="bud_strecken">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.berliner-untergrundbahn.de/strecken.htm|title=Berlins U-Bahn-Strecken und Bahnhöfe|last=Schomacker|first=Marcus|publisher=berliner-untergrundbahn.de|access-date=2007-09-18|date=2007-03-14|language=de|archive-date=2007-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20070808092816/http://www.berliner-untergrundbahn.de/strecken.htm}}</ref> Vilcieni kursē ik pēc divām līdz piecām minūtēm pīķa stundās, ik pēc piecām minūtēm pārējā dienā un ik pēc desmit minūtēm vakarā. Gada laikā metro vilcieni nobrauc 132 miljonus km un pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru. 2017. gadā ar ''U-Bahn'' brauca 553,1 miljons pasažieru.<ref name="stats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvg.de/de/?section=downloads&download=2486|title=Zahlenspiegel 2017 1. Auflage|publisher=Berliner Verkehrsbetriebe (BVG)|access-date=2018-03-08|date=December 31, 2017|language=de}}</ref> Visu sistēmu uztur un ekspluatē ''{{Lang|de|[[Berliner Verkehrsbetriebe]]}}'' (BVG). ''U-Bahn'', kas paredzēts, lai atvieglotu satiksmi, kas ieplūst Berlīnes centrā un izbrauc no tā, strauji paplašinājās, līdz pilsētu sadalīja [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Lai gan sākotnēji sistēma palika atvērta abu pušu iedzīvotājiem, [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] celtniecība un tai sekojošie [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] noteiktie ierobežojumi ierobežoja ceļošanu pāri robežai. Austrumberlīnes metro līnijas no Rietumberlīnes atcēla, izņemot divas Rietumberlīnes līnijas, kas šķērsoja Austrumberlīni (U6 un U8). Šie maršruti drīkstēja šķērsot Austrumberlīni, neapstājoties nevienā no stacijām, kuras bija slēgtas. Stacija [[Berlīnes Friedrichstraße dzelzceļa stacija|''Friedrichstraße'']] bija izņēmums, jo to izmantoja kā pārsēšanās punktu starp U6 un Rietumberlīnes ''S-Bahn'' vilcienu sistēmu, kā arī robežšķērsošanas vietu Austrumberlīnē. Metro pilnībā atvēra pēc [[Berlīnes mūra krišana]]s un [[Vācijas atkalapvienošana|Vācijas atkalapvienošanās]]. Berlīnes metro ir plašākais metro tīkls Vācijā. 2006. gadā braucieni ar metro bija līdzvērtīgi 122,2 miljoniem km ar automašīnu.<ref name="bvg_report"> {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvg.de/index.php/de/binaries/asset/download/21735/file/1-1|title=Geschäftsbericht 2006 der BVG|publisher=Berliner Verkehrsbetriebe (BVG)|access-date=2007-09-06|date=24 May 2007|language=de}}</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Tag des offenen Denkmals 2007 U-Bahn Berlin Baureihe AI Bahnhof Warschauer Strasse.jpg|Vilciens A-I, pirmie vilcieni, ko izmantoja Berlīnes metro Attēls:1019 4-Gleisdreieck-17.10.07.jpg|HK tipa ''U-Bahn'' vilciens (kopš 2005. gada) Attēls:Berlin U-Bahn IK at Olympia-Stadion (3).jpg|Jaunākais Berlīnes metro vilciena modelis ''Icke'' (kopš 2015. gada) </gallery> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190524072123/https://metromapworld.com/berlin-metro-map/ Berlīnes metro karte pakalpojumā Google Maps ar ģeogrāfisko atrašanās vietu] * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://berlin.bahninfo.de/E_stillg.htm VSWB — neizmantotās sliedes un joslas Berlīnē] * [http://mic-ro.com/metro/phototour.html?city=Berlin Fototūre pa ''U-Bahn'' stacijām, ieskaitot arhitektūras stilu karti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325045041/http://mic-ro.com/metro/phototour.html?city=Berlin |date={{dat|2012|03|25||bez}} }} * [http://public-transport.net/pics/main.php?g2_itemId=2892 Berlīnes metro bildes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120229164032/http://public-transport.net/pics/main.php?g2_itemId=2892 |date={{dat|2012|02|29||bez}} }} * [http://www.berliner-verkehr.de/ubbilder/ugleis.gif Berlīnes metro trases karte] * [https://web.archive.org/web/20150820063022/http://berlinmap360.com/en/berlin-subway-map Berlīnes metro karte] * [http://www.ubahn.co/ Berlīnes metro attēlos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220729142004/https://www.ubahn.co/ |date={{dat|2022|07|29||bez}} }} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Metro]] [[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]] [[Kategorija:Sabiedriskais transports Vācijā]] 21a8pobqy6eetxqz4qoew043clryi6v 0 552697 4547636 4004795 2026-11-10T08:37:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547636 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Eiropas Vieglatlētikas asociācija | native_name = ''European Athletic Association'' | logo = European Athletic Association logo.svg | size = 275 | map = World Athletics map with EAA.png | type = Sporta organizācija | region_served = [[Eiropa]] | formation = {{dat|1969}} | headquarters = {{vieta|Šveice|Lozanna}} | membership = 51 federācija | leader_title = Prezidents | leader_name = {{flaga|BUL}} Dobromirs Karamarinovs | parent_organization = ''[[World Athletics]]'' | language = [[Angļu valoda|angļu]], [[Franču valoda|franču]] | website = {{URL|https://european-athletics.com/}} }} '''Eiropas Vieglatlētikas asociācija''' ({{val|en|European Athletic Association}}) ir [[Eiropa]]s [[vieglatlētika]]s pārvaldes institūcija. Tā ir viena no sešām kontinentālajām vieglatlētikas asociācijām, kas veido pasaules vieglatlētikas pārvaldes organizāciju ''[[World Athletics]]'' (agrāk — Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija; IAAF). Eiropas Vieglatlētikas asociācijā ir 51 dalībvalsts, tās galvenais birojs atrodas [[Lozanna|Lozannā]]. Tās pirmsākumi saistīti ar IAAF Eiropas komiteju, kas tika izveidota 1932. gadā. 1969. gada [[Bukareste]]s konferences laikā tā tika pārveidota par neatkarīgu struktūru. Pirmais Eiropas Vieglatlētikas asociācijas kongress notika [[Parīze|Parīzē]] 1970. gada oktobrī, par tās pirmo prezidentu ievēlot nīderlandieti [[Adriāns Paulens|Adriānu Paulenu]]. Eiropas Vieglatlētikas asociācija pārvalda un rīko vairākus čempionātus un sacensības visā Eiropā — gan telpās, gan ārpus tām. == Sacensības == Eiropas Vieglatlētikas asociācija rīko šādus čempionātus un kausus:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/european-athletics/event-hosting |title=Event Hosting |language=en |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2023|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009043516/https://www.european-athletics.com/european-athletics/event-hosting}}</ref> * [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās]] * [[Eiropas komandu čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas U20 čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas U18 čempionāts vieglatlētikā]] * [[Eiropas čempionāts krosā]] * [[Eiropas čempionāts skriešanā]] (pirmoreiz notiks 2025. gadā) * [[Eiropas kauss mešanu disciplīnās]] * [[Eiropas kauss 10 000 m]] * [[Eiropas komandu čempionāts soļošanā]] * [[Eiropas čempionāts bezceļu skriešanā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vieglatlētikas organizācijas]] [[Kategorija:Eiropas organizācijas]] dfgjyq3mn5tyaqkn52t4p1p5lqfqqfk 0 552898 4547599 4513229 2026-11-10T07:30:52Z Biafra 13794 atj. 4547599 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Juris Umbraško | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|29}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 100 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2015 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998—2000 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[ASK/Brocēni-LMT]] | kl_sez 2 = 2000—2002 | klubs 2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] | kl_sez 3 = 2002—2003 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2005—2006 | klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} [[Južnijas "Himik"]] | kl_sez 5 = 2006—2007 | klubs 5 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BC Cherkaski Mavpy]]'' | kl_sez 6 = 2007 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons"]] | kl_sez 7 = 2007—2008 | klubs 7 = {{flaga|Ukraina}} ''[[Politehnika Galychyna]]'' | kl_sez 8 = 2008—2009 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2010—2011 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 10 = 2011—2015 | klubs 10 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 11 = 2015—2016 | klubs 11 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Froya Basket]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2002 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2001.—2002. gada LBL sezona|2002]], [[2008.—2009. gada LBL sezona|2009]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Juris Umbraško''' (dzimis {{dat|1979|7|29}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlējis [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. Divkārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions. Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam. No 2026. gada novembra ir [[Polija|Polijas]] 1. līgas (pēc spēka otrās) kluba ''[[Starograd Gdanski (basketbola klubs)|Starograd Gdanski]]'' galvenais treneris. Basketbolists ir bijis arī viņa brālis [[Andris Umbraško]], bet tēvs [[Vitālijs Umbraško]] ir pazīstams [[vieglatlētika]]s un fiziskās sagatavotības treneris. == Karjera == J. Umbraško karjeru pieaugušo basketbolā sāka LBL komandā [[ASK/Brocēni-LMT]], no kā spēja pārcelties uz vienu no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošo [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]. 2002. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai pārstāvētu [[BK Ventspils]], kuras sastāvā 2002. un 2003. gadā izcīnīja Latvijas čempiontitulus. 2003. gada februārī Latvijas Basketbola savienība J. Umbraško uz diviem gadiem diskvalificēja par [[dopings|dopinga]] lietošanu ([[anaboliskie steroīdi]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6258186/juris-umbrasko-diskvalificets|title=Juris Umbraško diskvalificēts.|website=Basketbols|access-date=2023-10-13|date=2003-02-14|language=lv}}</ref> līdz ar to viņš nespēlēja 2002.—2003. gada sezonas otrajā pusē, kuru [[BK Ventspils]] noslēdza kā LBL čempioni. Basketbola laukumā pēc diskvalifikācijas atgriezās 2005. gada sākumā [[Južnijas "Himik"]] sastāvā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/pec-divu-gadu-diskvalifikacijas-laukuma-atgriezies-latvijas-basketbolists-juris-umbrasko.d?id=10101522|title=Pēc divu gadu diskvalifikācijas laukumā atgriezies Latvijas basketbolists Juris Umbraško|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-10-13|date=2005-01-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> pēc tam vēl vairākas sezonas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]], taču iepriekšējo augsto spēles līmeni vairs nesasniedza. 2008. gadā atgriezās Latvijā un pārstāvēja [[BK Ventspils]] un [[VEF Rīga]] (komanda kļuva par LBL čampioniem 2010.—2011. gada sezonā, tomēr J. Umbraško komandas sastāvā laukumā nedevās). 2011.—2012. gada sezonas sākumā J. Umbraško kopā ar [[Kaspars Cipruss|Kasparu Ciprusu]] un [[Rinalds Sirsniņš|Rinaldu Sirsniņu]] pievienojās [[Igaunija]]s komandai [[Rakveres "Tarvas"]]. Par pēdējo komandu J. Umbraško spēlētāja karjerā kļuva Norvēģijas klubs ''[[Froya Basket]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/8565/juris-umbrasko|title=Juris Umbrasko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> Spēlēja Latvijas U-22 izlasē 1998. gadā. Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]] J. Umbraško pārstāvēja no 2000. līdz 2002. gadam, taču nav piedalījies tās sastāvā lielajos turnīros. === Trenera darbs === Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam ārpus Latvijas. Strādāja [[Krievija|Krievijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2018. gadā kļuva par [[Rakveres "Tarvas"]] galveno treneri. 2021. gadā J. Umbraško atgriezās Latvijā un pievienojās [[BK Liepāja]], kur strādāja par vienu no [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūra Visocka-Rubeņa]] asistentiem. 2023. gada vasarā viņu apstiprināja par jaunā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/568468-rigas-zellus-trenes-juris-umbrasko|title="Rīgas Zeļļus" trenēs Juris Umbraško|website=Jauns.lv|access-date=2023-10-13|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī J. Umbraško tika atbrīvots no "Rīgas Zeļļu" galvenā trenera pienākumiem. Strādājis ar Latvijas jaunatnes izlasēm. 2026. gada rudenī strādāja Reinara Hallika basketbola skolā [[Igaunija|Igaunijā]], kur trenēja jauniešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/25082026-umbrasko_dodas_uz_igauniju_un_keras_pie_d|title=Umbraško dodas uz Igauniju un ķeras pie darba ar jaunajiem basketbolistiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-26|date=2026-08-25|language=lv}}</ref> No 2026. gada novembra ir [[Polija|Polijas]] 1. līgas (pēc spēka otrās) kluba ''[[Starograd Gdanski (basketbola klubs)|Starograd Gdanski]]'' galvenais treneris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{Ventspils 2002}} {{DEFAULTSORT:Umbraško, Juris}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] g10n7q7q8mnda0z6zk3gjw8s6q6y8yw 0 554345 4547597 4465106 2026-11-10T07:29:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547597 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Latgales flora Lēmanis 1895.jpg|thumb|200px|"Latgales (Poļu Vidzemes) un kaimiņapgabalu flora" (1895)]] '''Eduards Lēmanis''' ({{val|de|Eduard Lehmann}}; 1841−1902) bija vācbaltiešu [[ārsts]], ceļotājs un [[botāniķis]]. Pētīja [[Latgale]]s un [[Sēlija]]s floru. [[Aleksandrs Bunge|Aleksandra Bunges]] skolnieks. [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s korespondētājloceklis (1893). == Dzīvesgājums == Dzimis 1841. gada 2. jūnijā (20. maijā pēc VS) [[Rīga|Rīgā]] Kara hospitāļa ārsta Johana Eduarda Lēmaņa un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Jānecas (''Jahnentz''), ģimenē. 1858. gada vasarā, uzturoties pie radiem [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes muižā]], veica regulāras ekskursijas no [[Ilūkste]]s rietumos līdz [[Lielborne]]i austrumos,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4797 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2023|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231102111605/https://latgalesdati.du.lv/persona/4797}}</ref> pētot Sēlijas floru. Pētījumu rezultātus viņš nopublicēja rakstā Tērbatas Dabaspētnieku biedrības zinātniskajā žurnālā. Pēc mācībām ģimnāzijā studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1860—1864) un papildinājās botānikā pie profesora Aleksandra Bunges. Strādāja par ārstu [[Varakļāni|Varakļānos]] (1866—1874) un no 1874. gada [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Publicēja rakstu par 1872. gada izrakumiem [[Stirniene]]s senkapos. Sākot ar 1882. gadu, E. Lēmanis sāka veikt regulāras ekskursijas pa [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas]] dzelzceļa līniju stacijām, kā arī daudzu muižu centriem. 1890. gada maijā un jūnijā viņš apsekoja [[Daugavas loki|Daugavas ieleju pie Krāslavas]], bet 1891. gada vasarā kopā ar zviedru fitopaleontologu A. G. Nathorstu Rēzeknes apkārtni. Plašos un ilggadīgos Latgales floras pētījumus 1895. gadā E. Lēmanis apkopoja un izdeva apjomīgajā monogrāfijā „Latgales un kaimiņapgabalu flora”.<ref>[BOTĀNISKO PĒTĪJUMU VĒSTURE DIENVIDAUSTRUMLATVIJĀ] Uvis Suško, Pēteris Evarts-Bunders</ref> Miris 1902. gada 18. maijā [[Rēzekne|Rēzeknē]]. == Darbi == * ''Beitrag zur Kenntniss der Flora Kurlands''. Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands (1859) Dorpat. — 2. Serie. — Bd. 1. — S. 539 — 580. * ''Bericht über die Gräberaufdeckungen bei Stirnian im Herbst 1872'', in: Verh. GEG 7 H. 3/4 (1873), 106-15 * ''Nordischer Drachenkopf: Heidekieferwald bei Presna (Antonopol)''; ''Lichte Waldhange bei Nummern''. ([[Ruiša pūķgalve]]; Atradne: viršu priežu mežs pie Prensas ([[Antonopole (Silmalas pagasts)|Antonopoles]]); gaiša meža nogāze pie [[Numerne]]s) (1888. gada 10. jūlijā) * ''Flora von Polnisch Livland mit besonderer Berücksichtigung der Florengebiete Nordwest-Rußlands, des Ostbaltikums, der Gouvernements Pskov und St. Petersburg, sowie die Verbreitung der Pflanzen durch Eisenbahnen'', in: Arch. f. Naturk. v. Liv-, Est- u. Kurland 11, 2. Ser. (Jurjew [Dorpat] 1895) ["Latgales un kaimiņapgabalu flora"]<ref>[https://bbld.de/0000000391774089 Baltisches Biografisches Lexikon digital]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lēmanis, Eduards}} [[Kategorija:1841. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]] r52eed0g53zpyhvy122fyorscyenbt1 0 555624 4547675 4544117 2026-11-10T10:00:21Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4547675 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karīna Miķelsone | attēls = Karīna Miķelsone.jpg | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|01|08|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Māris Sprindžuks]] | pēctecis2 = [[Gatis Miglāns]] <small>(pienākumu izpildītājs līdz 2026. g. 28. maijam)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts]]". Bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1983. ɡadā. 2010. gadā viņa [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, no 2011. līdz 2020. gadam vadīja Ādažu novada pašvaldības Attīstības un investīciju daļu, tai skaitā pirmos trīs gadus līdz 2014. gadam bija vecākā projektu vadītāja un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. 2016. gadā ieɡuva profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. 2021. gadā K. Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "[[Rīgas Metropole]]" padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}</ref> 2024. gadā Karīna Miķelsone [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva maģistra grādu vadībā, administrācijas vadībā un procesu vadībā. === Politiķes karjera === [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Miķelsoni ievēlēja par [[Ādažu novada dome]]s deputāti no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}</ref> Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. Karīna Miķelsone pārstāvēja Latviju [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komitejā]]. Viņa darbojās Ekonomikas politikas (ECON) komitejā, Dabas resursu (NAT) un Aizsardzības darba grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cor.europa.eu/en/members/karina-mikelsone|title=Karīna MIĶELSONE {{!}} European Committee of the Regions|website=www.cor.europa.eu|access-date=2026-11-02|date=2026-06-17|language=en}}</ref> 2025. gada 19. februārī Briselē Karīnu Miķelsoni ievēlēja par Reģionu komitejas politiskās grupas ''Renew Europe'' pirmo viceprezidenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reneweurope-cor.eu/groupposts2025/|title=Renew Europe CoR Elects New Group Presidency and Commission Coordinators|last=Konowrocka|first=Julia|website=Renew Europe CoR|access-date=2026-11-02|date=2025-02-28|language=en-GB}}</ref> 2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no domes priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}</ref> Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> Karīna Miķelsone ir Latvijas finanšu ministra Māra Kučinska padomniece pārvaldības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu jautājumos. Šajā amatā viņa vada Finanšu ministrijas darba grupu, kas vērtē valsts IKT projektus un iepirkumus, lai uzlabotu to izmaksu caurskatāmību, efektivitāti un pilnveidotu valsts digitālo investīciju pārvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-publiskots-pilns-ikt-moratorija-pieteikumu-parskats-redzams-gan-pieprasijumu-apjoms-gan-nepieciesamas-parmainas|title=Pirmo reizi publiskots pilns IKT moratorija pieteikumu pārskats: redzams gan pieprasījumu apjoms, gan nepieciešamās pārmaiņas {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Ievēlēta [[15. Saeima]]s deputāti no "[[Apvienotais saraksts]]". == Apbalvojumi == 2025. gada oktobrī Karīna Miķelsone Dānijas karaļa un karalienes oficiālās vizītes laikā Latvijā saņēma [[Danebroga ordenis|Danebroga (Dānijas karoga) ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/karina.mikelsone/posts/pfbid0CodQX7ThPFhjMb5CwPmYgNicdznWH1PpRHo2ow1GidLZkAy3F7rdSytFwoQt85Uql|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-11-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Sprindžuks]] | virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}} | pēc = [[Gatis Miglāns]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] rh0780rn8gaq6m6fg0i82zq7aohkd3x 4547677 4547675 2026-11-10T10:01:50Z Pirags 3757 /* Politiķes karjera */ 4547677 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karīna Miķelsone | attēls = Karīna Miķelsone.jpg | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|01|08|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Māris Sprindžuks]] | pēctecis2 = [[Gatis Miglāns]] <small>(pienākumu izpildītājs līdz 2026. g. 28. maijam)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts]]". Bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1983. ɡadā. 2010. gadā viņa [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, no 2011. līdz 2020. gadam vadīja Ādažu novada pašvaldības Attīstības un investīciju daļu, tai skaitā pirmos trīs gadus līdz 2014. gadam bija vecākā projektu vadītāja un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. 2016. gadā ieɡuva profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. 2021. gadā K. Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "[[Rīgas Metropole]]" padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}</ref> 2024. gadā Karīna Miķelsone [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva maģistra grādu vadībā, administrācijas vadībā un procesu vadībā. === Politiķes karjera === [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Miķelsoni ievēlēja par [[Ādažu novada dome]]s deputāti no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}</ref> Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. Karīna Miķelsone pārstāvēja Latviju [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komitejā]]. Viņa darbojās Ekonomikas politikas (ECON) komitejā, Dabas resursu (NAT) un Aizsardzības darba grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cor.europa.eu/en/members/karina-mikelsone|title=Karīna MIĶELSONE {{!}} European Committee of the Regions|website=www.cor.europa.eu|access-date=2026-11-02|date=2026-06-17|language=en}}</ref> 2025. gada 19. februārī Briselē Karīnu Miķelsoni ievēlēja par Reģionu komitejas politiskās grupas ''Renew Europe'' pirmo viceprezidenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reneweurope-cor.eu/groupposts2025/|title=Renew Europe CoR Elects New Group Presidency and Commission Coordinators|last=Konowrocka|first=Julia|website=Renew Europe CoR|access-date=2026-11-02|date=2025-02-28|language=en-GB}}</ref> 2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no domes priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}</ref> Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> Karīna Miķelsone ir Latvijas finanšu ministra Māra Kučinska padomniece pārvaldības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu jautājumos. Šajā amatā viņa vada Finanšu ministrijas darba grupu, kas vērtē valsts IKT projektus un iepirkumus, lai uzlabotu to izmaksu caurskatāmību, efektivitāti un pilnveidotu valsts digitālo investīciju pārvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-publiskots-pilns-ikt-moratorija-pieteikumu-parskats-redzams-gan-pieprasijumu-apjoms-gan-nepieciesamas-parmainas|title=Pirmo reizi publiskots pilns IKT moratorija pieteikumu pārskats: redzams gan pieprasījumu apjoms, gan nepieciešamās pārmaiņas {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Ievēlēta par [[15. Saeima]]s deputāti no "[[Apvienotais saraksts]]". == Apbalvojumi == 2025. gada oktobrī Karīna Miķelsone Dānijas karaļa un karalienes oficiālās vizītes laikā Latvijā saņēma [[Danebroga ordenis|Danebroga (Dānijas karoga) ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/karina.mikelsone/posts/pfbid0CodQX7ThPFhjMb5CwPmYgNicdznWH1PpRHo2ow1GidLZkAy3F7rdSytFwoQt85Uql|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-11-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Sprindžuks]] | virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}} | pēc = [[Gatis Miglāns]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] 2nyj938bm5sj44evo89ph1pwhfmxozs 4547678 4547677 2026-11-10T10:02:33Z Pirags 3757 4547678 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karīna Miķelsone | attēls = Karīna Miķelsone.jpg | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|01|08|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Māris Sprindžuks]] | pēctecis2 = [[Gatis Miglāns]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts]]". Bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1983. ɡadā. 2010. gadā viņa [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, no 2011. līdz 2020. gadam vadīja Ādažu novada pašvaldības Attīstības un investīciju daļu, tai skaitā pirmos trīs gadus līdz 2014. gadam bija vecākā projektu vadītāja un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. 2016. gadā ieɡuva profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. 2021. gadā K. Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "[[Rīgas Metropole]]" padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}</ref> 2024. gadā Karīna Miķelsone [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva maģistra grādu vadībā, administrācijas vadībā un procesu vadībā. === Politiķes karjera === [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Miķelsoni ievēlēja par [[Ādažu novada dome]]s deputāti no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}</ref> Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. Karīna Miķelsone pārstāvēja Latviju [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komitejā]]. Viņa darbojās Ekonomikas politikas (ECON) komitejā, Dabas resursu (NAT) un Aizsardzības darba grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cor.europa.eu/en/members/karina-mikelsone|title=Karīna MIĶELSONE {{!}} European Committee of the Regions|website=www.cor.europa.eu|access-date=2026-11-02|date=2026-06-17|language=en}}</ref> 2025. gada 19. februārī Briselē Karīnu Miķelsoni ievēlēja par Reģionu komitejas politiskās grupas ''Renew Europe'' pirmo viceprezidenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reneweurope-cor.eu/groupposts2025/|title=Renew Europe CoR Elects New Group Presidency and Commission Coordinators|last=Konowrocka|first=Julia|website=Renew Europe CoR|access-date=2026-11-02|date=2025-02-28|language=en-GB}}</ref> 2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no domes priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}</ref> Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> Karīna Miķelsone ir Latvijas finanšu ministra Māra Kučinska padomniece pārvaldības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu jautājumos. Šajā amatā viņa vada Finanšu ministrijas darba grupu, kas vērtē valsts IKT projektus un iepirkumus, lai uzlabotu to izmaksu caurskatāmību, efektivitāti un pilnveidotu valsts digitālo investīciju pārvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-publiskots-pilns-ikt-moratorija-pieteikumu-parskats-redzams-gan-pieprasijumu-apjoms-gan-nepieciesamas-parmainas|title=Pirmo reizi publiskots pilns IKT moratorija pieteikumu pārskats: redzams gan pieprasījumu apjoms, gan nepieciešamās pārmaiņas {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Ievēlēta par [[15. Saeima]]s deputāti no "[[Apvienotais saraksts]]". == Apbalvojumi == 2025. gada oktobrī Karīna Miķelsone Dānijas karaļa un karalienes oficiālās vizītes laikā Latvijā saņēma [[Danebroga ordenis|Danebroga (Dānijas karoga) ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/karina.mikelsone/posts/pfbid0CodQX7ThPFhjMb5CwPmYgNicdznWH1PpRHo2ow1GidLZkAy3F7rdSytFwoQt85Uql|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-11-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Sprindžuks]] | virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}} | pēc = [[Gatis Miglāns]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] sbslu3s9a5o2p5sngywdt8ooqzjwq4s 0 556074 4547482 4542930 2026-11-09T23:04:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547482 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Danskovīte | vārds_orig = Anita Ločmele | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Baltinavas pagasts|Danski|td=Latvija|4s=Danski (Baltinavas pagasts)}} | pseidonīms = Danskovīte | nodarbošanās = [[dramaturgs|dramaturģe]], [[skolotājs|skolotāja]], [[režisors|režisore]], [[aktieris|aktrise]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]], [[latgaliešu valoda]] | periods = 2001-tagad | žanri = | temati = | lit virzieni = dramaturģija | slavenākie darbi = lugu cikls "Ontans i Anne" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | dzimums = S | kategorijas = Jā }} '''Danskovīte''' (īstajā vārdā '''Anita Ločmele''') (dzimusi 1961. gada 17. jūnijā) ir [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturgs|dramaturģe]] un latviešu valodas un literatūras [[skolotāja]], darbojas arī kā [[Baltinava]]s amatierteātra “Palādas” režisore. == Dzīvesgājums == Anita Ločmele dzimusi 1961. gada 17. jūnijā [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] [[Danski (Baltinavas pagasts)|Dansku]] ciemā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=401|title= Ločmele Anita|access-date=22.11.2023|date=6.01.2022}}</ref> Mācījusies [[Baltinava]]s vidusskolā, pēc kā absolvēšanas devusies studēt uz Latvijas Valsts universitātes (tagad — [[Latvijas Universitāte]]) [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] latviešu valodas un literatūras nodaļu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/danskovite|title= Danskovīte|access-date=22.11.2023|}}</ref> Pēc universitātes absolvēšanas 1986. gadā Anita Ločmele devusies atpakaļ uz dzimto Baltinavu, kur līdz pat 2021. gadam strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2021. gadā mainījusi darbavietu un tagad ir muzejpedagoģe Baltinavas muzejā.<ref name=":1" /> == Radošā darbība == Strādājot skolā, 1999. gadā kopā ar skolēniem pētījusi [[teātris|teātra]] tradīcijas [[Baltinava|Baltinavā]], pēc kā secināts, ka visvairāk teātri spēlējuši [[skolotājs|skolotāji]]. Anita par to ilgi domājusi, līdz sākusi pulcināt cilvēkus amatierteātrim. Sākotnēji teātri spēlēt gribējušas tikai sievietes, tāpēc pirmā iestudētā luga bijusi [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] “Čaukstenes”, bet pāris mēnešus vēlāk jau iestudētas [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] “[[Skroderdienas Silmačos]]”. Tā kā teātri galvenokārt spēlēt gribēja sievietes un lugas piemeklēt bija sarežģīti, Anita Ločmele sāka tās rakstīt pati, pieņemot pseidonīmu Danskovīte.<ref name=":1" /> Danskovītes lugas ir ņemtas no vienkāršu Latgales cilvēku dzīves, lugas rakstot konkrētam teātrim un lomas — konkrētam aktierim. Īpaša vieta Danskovītes lugās ir humoram.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/puslopys/puslopys-anita-locmele-aba-danskovite-i-juos-latgolys-lauku-humo.a153448/|title=#puslopys Anita Ločmele aba DANSKOVĪTE i juos Latgolys lauku humors i eksotika|first=|access-date=22.11.2023.|date=17.12.2021.}}</ref> Lugās “Ontans i Anne” pati Danskovīte spēlē Anni. Galveno vīriešu lomu — Ontanu — spēlēt uzņēmās Baltinavas vidusskolas ģeogrāfijas skolotājs, tagad arī direktors [[Imants Slišāns]].<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=573|title=Slišāns Imants|first=|access-date=22.11.2023.|date=29.12.2021.}}</ref> Pirmā luga no cikla “Ontans i Anne” ar nosaukumu “Ontans i vampiri” sarakstīta 2001. gadā,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lugas.lv/?p=4749|title=Lugas “Ontans i Anne” 1.daļa „Ontans i vampīri” apraksts|first=|access-date=22.11.2023.|date=4.05.2019.|archive-date=22.11.2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231122110825/https://lugas.lv/?p=4749}}</ref> kam sekojušas vēl 8 daļas — “Ontans izaklaidej”, “Kuozu goda jubileja”, “Ontana tragedeja”, “Ontans i plāšnīki”, “Ontans i Zīmassvātki”, “Ontans i rodne”, “Ontans i sābri”, “Ontans i saime”. Vēl Danskovītes darbu sarakstā ir luga “Sīvysmuotis senču laiki”, kam ir trīs daļas, luga “Tāva meitas”,<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/uploads/old/2011/05/danskovite_bw.pdf|title=TĀVA MEITAS|first=|access-date=27.11.2023.|date=4.05.2019.|archive-date=24.01.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124103226/https://www.kroders.lv/uploads/old/2011/05/danskovite_bw.pdf}}</ref> skečs “Duorgīs pierkums”. Danskovīte izdevusi divus lugu krājumus — “3 lugas, 1 skečs” (2008), “Ontans i Anne” (2015).<ref name=":2" /> 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā “Latgola.lv”,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/foto-nacionalaja-teatri--tautas-komedijas-latgola.lv-pirmizrade-754400?picidx=4|title=Nacionālajā teātrī – tautas komēdijas “Latgola.lv” pirmizrāde|first=|access-date=22.11.2023.|date=21.10.2010.}}</ref> kas veidota pēc Danskovītes lugām “Ontans i Anne”, bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa “Latgola.lv 2”.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5206474/popularas-izrades-latgola-lv-otras-dalas-pirmizrade|title=Populārās izrādes «Latgola.lv» otrās daļas pirmizrāde|first=|access-date=22.11.2023.|date=25.04.2014.}}</ref> Abas izrādes teātra repertuārā bija līdz pat 2017. gadam, skatītājiem tika nospēlētas vairāk nekā 100 izrādes. == Apbalvojumi == * Dalība ar lugas "Ontans i Anne" otro daļu dramaturga Artura Rubeņa (1927—2020, ASV) organizētajā konkursā "Latgaļu drāma", kur iegūta balva par [[Baltinava]]s [[izloksne]]s popularizēšanu. * [[Latvija]]s amatierteātru iestudējumu parādē "Gada izrāde 2004" [[Jelgava|Jelgavā]] laureāta tituls Baltinavas pagasta dramatiskajam kolektīvam par Danskovītes lugas "Ontons i Anne" izrādi. (2005) * [[Latgale]]s plānošanas reģiona Atzinības raksts par savdabīgu [[latgalieši|latgaliešu]] mentalitātes un [[valoda]]s popularizēšanu. (2008) * Labākā aktrise amatieru teātru iestudējumu skatē "Gada izrāde 2008" Danskovīte (Anne izrādē "Ontons i plāšnīca"). (2009) * Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2010" nominācija "Gada cilvēks" (2011) * [[Baltinava]]s novada domes Atzinības raksts (2011) * Autortiesību bezgalības balva par lugu ciklu “Ontans i Anne” (2011) * [[Nikodems Rancāns|Nikodema Rancāna]] balva par latgaliešu valodas popularizēšanu caur dramaturģiju (2017)' == Citi autori par Danskovīti == * ''Danskovīte šobrīd ir vispieprasītākā un visatzītākā dramaturģe Latgalē. Viņa pēc 60 gadu pārtraukuma ir atsākusi savulaik Latgalē tradicionālo dramaturģijas žanru, kad autori sacerēja lugas noteiktam teātrim, noteiktam dramatiskajam kolektīvam, zinot aktieru spējas un atbilstību noteiktai tēlu grupai, un lugu sižetus izvēlējās no vienkāršo ļaužu sadzīves, vai tos atrada Latgales cilvēkiem aktuālajās dzīves un domāšanas veida tēmās.'' ([[Antons Slišāns]])<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Slišāns |first1=Antons |title=3 lugas, 1 skečs. Priekšvārds |publisher=GIRG zemnieku saimniecība "Jākupāni" |location=Rēzekne |isbn=9789984946030 |year=2008}}</ref> * ''Bet, ja nu kāds grib noskatīties īstu lugu, tad jāiet uz Nacionālo teātri, kad tur rāda Danskovītes "Latgolu" Tūdaļ jāpiebilst, ka tas nav nekādas augstas raudzes dramatiskais darbs un Danskovīte uz to arī nav pretendējusi, taču skatītājus savā varā paņem aktieri ar sirsnību un humora izjūtu, veidojot vienkāršas latgaliešu ikdienas dzīves ainiņas.'' ([[Viktors Hausmanis]])<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Hausmanis |first1=Viktors |title=IESĀCIES JAUNS GADS |journal=Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija" |date=05.02.2011. |accessdate=11.12.2023.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] tuupqlp767y0qcfkvmvvjl1urgf92wz 0 562064 4547640 4540929 2026-11-10T08:45:43Z Olgerts V 41522 noform., preciz. 4547640 wikitext text/x-wiki '''Līvānu iela''' var būt: * iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]: ** [[Līvānu iela (Daugavpils)|Līvānu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Līvānu iela (Jēkabpils)|Līvānu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Līvānu iela (Aknīste)|Līvānu iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Līvānu iela (Aloja)|Līvānu iela]] — iela [[Aloja|Alojā]]; ** [[Līvānu iela (Baldone)|Līvānu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Līvānu iela (Jaunjelgava)|Līvānu iela]] — iela [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]; ** [[Līvānu iela (Līvāni)|Līvānu iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Līvānu iela (Preiļi)|Līvānu iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Līvānu iela (Alsunga)|Līvānu iela]] — iela Alsungas pagasta [[Alsunga|Alsungā]]; ** [[Līvānu iela (Auciems)|Līvānu iela]] — iela Raiskuma pagasta [[Auciems|Auciemā]]; ** [[Līvānu iela (Bērzpils)|Līvānu iela]] — iela Bērzpils pagasta [[Bērzpils|Bērzpilī]]; ** [[Līvānu iela (Biķernieki, Biķernieku pagasts)|Līvānu iela]] — iela Biķernieku pagasta [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Līvānu iela (Biķernieki, Saulkrastu pagasts)|Līvānu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; ** [[Līvānu iela (Brigi)|Līvānu iela]] — iela Briģu pagasta [[Brigi|Brigos]]; ** [[Līvānu iela (Ceriņi)|Līvānu iela]] — iela Krimūnu pagasta [[Ceriņi (ciems)|Ceriņos]]; ** [[Līvānu iela (Degumnieki)|Līvānu iela]] — iela Ošupes pagasta [[Degumnieki|Degumniekos]]; ** [[Līvānu iela (Galēni)|Līvānu iela]] — iela Galēnu pagasta [[Galēni|Galēnos]]; ** [[Līvānu iela (Jāņmuiža)|Līvānu iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]]; ** [[Līvānu iela (Jaunlutriņi)|Līvānu iela]] — iela Jaunlutriņu pagasta [[Jaunlutriņi|Jaunlutriņos]]; ** [[Līvānu iela (Jaunviļāni)|Līvānu iela]] — iela Viļānu pagasta [[Jaunviļāni|Jaunviļānos]]; ** [[Līvānu iela (Jelgavkrasti)|Līvānu iela]] — iela Liepupes pagasta [[Jelgavkrasti|Jelgavkrastos]]; ** [[Līvānu iela (Korģene)|Līvānu iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Korģene (ciems)|Korģenē]]; ** [[Līvānu iela (Krišjāņi)|Līvānu iela]] — iela Krišjāņu pagasta [[Krišjāņi|Krišjāņos]]; ** [[Līvānu iela (Ķirpēni)|Līvānu iela]] — iela Auru pagasta [[Ķirpēni|Ķirpēnos]]; ** [[Līvānu iela (Lendži)|Līvānu iela]] — iela Lendžu pagasta [[Lendži|Lendžos]]; ** [[Līvānu iela (Līdumnieki)|Līvānu iela]] — iela Līdumnieku pagasta [[Līdumnieki|Līdumniekos]]; ** [[Līvānu iela (Līgo)|Līvānu iela]] — iela Līgo pagasta [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]; ** [[Līvānu iela (Lizums)|Līvānu iela]] — iela Lizuma pagasta [[Lizums|Lizumā]]; ** [[Līvānu iela (Lubezere)|Līvānu iela]] — iela Ārlavas pagasta [[Lubezere|Lubezerē]]; ** [[Līvānu iela (Malta)|Līvānu iela]] — iela Maltas pagasta [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]; ** [[Līvānu iela (Matkule)|Līvānu iela]] — iela Matkules pagasta [[Matkule|Matkulē]]; ** [[Līvānu iela (Mērdzene)|Līvānu iela]] — iela Mērdzenes pagasta [[Mērdzene|Mērdzenē]]; ** [[Līvānu iela (Milzkalne)|Līvānu iela]] — iela Smārdes pagasta [[Milzkalne|Milzkalnē]]; ** [[Līvānu iela (Murmastiene)|Līvānu iela]] — iela Murmastienes pagasta [[Murmastiene|Murmastienē]]; ** [[Līvānu iela (Mūsa)|Līvānu iela]] — iela Ceraukstes pagasta [[Mūsa (Ceraukstes pagasts)|Mūsā]]; ** [[Līvānu iela (Ņukši)|Līvānu iela]] — iela Ņukšu pagasta [[Ņukši|Ņukšos]]; ** [[Līvānu iela (Pasiene)|Līvānu iela]] — iela Pasienes pagasta [[Pasiene|Pasienē]]; ** [[Līvānu iela (Pilsrundāle)|Līvānu iela]] — iela Rundāles pagasta [[Pilsrundāle|Pilsrundālē]]; ** [[Līvānu iela (Priedes)|Līvānu iela]] — iela Katvaru pagasta [[Priedes (Katvaru pagasts)|Priedēs]]; ** [[Līvānu iela (Pušmucova)|Līvānu iela]] — iela Pušmucovas pagasta [[Pušmucova|Pušmucovā]]; ** [[Līvānu iela (Remte)|Līvānu iela]] — iela Remtes pagasta [[Remte|Remtē]]; ** [[Līvānu iela (Riebiņi)|Līvānu iela]] — iela Riebiņu pagasta [[Riebiņi|Riebiņos]]; ** [[Līvānu iela (Rundēni)|Līvānu iela]] — iela Rundēnu pagasta [[Rundēni|Rundēnos]]; ** [[Līvānu iela (Saliena)|Līvānu iela]] — iela Salienas pagasta [[Saliena (Salienas pagasts)|Salienā]]; ** [[Līvānu iela (Saulaine)|Līvānu iela]] — iela Rundāles pagasta [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulainē]]; ** [[Līvānu iela (Sesava)|Līvānu iela]] — iela Sesavas pagasta [[Sesava|Sesavā]]; ** [[Līvānu iela (Sīļukalns)|Līvānu iela]] — iela Sīļukalna pagasta [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalnā]]; ** [[Līvānu iela (Staļģene)|Līvānu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Staļģene|Staļģenē]]; ** [[Līvānu iela (Šķibe)|Līvānu iela]] — iela Bērzes pagasta [[Šķibe|Šķibē]]; ** [[Līvānu iela (Variņi)|Līvānu iela]] — iela Variņu pagasta [[Variņi|Variņos]]; ** [[Līvānu iela (Vecumnieki)|Līvānu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; ** [[Līvānu iela (Vecslabada)|Līvānu iela]] — iela Istras pagasta [[Vecslabada|Vecslabadā]]; ** [[Līvānu iela (Vilce)|Līvānu iela]] — iela Vilces pagasta [[Vilce|Vilcē]]. {{Ielu nosaukums}} hzwu5j3adq3t41unkz9mg6khfj91kp2 0 564434 4547405 4010842 2026-11-09T18:53:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547405 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Lathyrus tuberosus fremontiers 80 10062007 2.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | binomial = Lathyrus tuberosus | autors = L. | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fabales | rinda_lv = Pākšaugi | rinda_r = Pākšaugu rinda | dzimta = Fabaceae | dzimta_lv = Tauriņzieži | dzimta_r = Tauriņziežu dzimta | ģints = Lathyrus | ģints_lv = Dedestiņas | suga_lv = Bumbuļu dedestiņa | suga = Lathyrus tuberosus | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Bumbuļu dedestiņa ''' (''Lathyrus tuberosus'') ir daudzgadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s lakstaugs. Augam raksturīgi paresninājumi uz saknēm, kuru dēļ tas ieguvis savu sugas nosaukumu. == Apraksts == Bumbuļu dedestiņai ir kāpelējošs, 30—100 cm garš un ļoti tievs (0,1—0,2 cm), četršķautņains [[stublājs]]. [[Lapas]] sastāv no 2 ovālām lapiņām (ga 2—4.5 cm, pl 0.5—1 cm) un sazarotām vītnēm, ar kuru palīdzību augs pieķeras balstam, lai paceltu stublāju augstāk virs zemes. Uz gariem ziednešiem veidojas ķekari ar 3—5 spilgti sārtiem [[zieds|ziediem]]. Zied jūlijā, augustā. Auglis ir 2—4 cm gara pāksts ar 3—6 brūnām sēklām.<ref name=daba>[https://www.latvijasdaba.lv/augi/lathyrus-tuberosus-l/ Bumbuļu dedestiņa Lathyrus tuberosus (L.)] Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.18.</ref><ref name=Nature>[https://luontoportti.com/en/t/1866/tuberous-pea ''Tuberous Pea: Lathyrus tuberosus''.] NatureGate. Skatīts: 2024.02.18.</ref> Maz sazarotas saknes var sasniegt 70 cm dziļumu. Pazemē augam attīstās arī īpaši dzinumi — [[stolons (botānika)|stoloni]], kuru galā uzkrājas barības vielu rezerves un rodas paresninājums jeb [[bumbulis]]. Auga pirmajā dzīves gadā tas ir neliels, bet savu galīgo izmēru sasniedz trešajā vai ceturtajā gadā. Bumbuļi var veidot jaunus stublājus un vēl citus stolonus, tādējādi izplatīties [[biotops|biotopā]]. Līdz ar to bumbuļu dedestiņa vairojas gan ar sēklām, kas nodrošina [[ģenētiskā daudzveidība|ģenētisko daudzveidību]], gan [[veģetatīvā vairošanās|veģetatīvi]] — ar bumbuļiem.<ref name=Hegi>Gustav Hegi, Helmut Gams: ''Familie Leguminosae''. In: Gustav Hegi: Illustrierte Flora von Mitteleuropa. 1. Auflage, Band IV, Teil 3, Verlag Carl Hanser, München 1964, S. 1591–1593.</ref> == Izplatība un biotopi == Sugas sākotnējais [[areāls]] ir Austrumeiropā un Rietumāzijā. Tiek pieņemts, ka vienlaikus ar graudaugu audzēšanu tā izplatījās visā Viduseiropā.<ref>Kutschera, Lore ''Wurzelatlas mitteleuropäischer Ackerunkräuter und Kulturpflanzen''. Frankfurt, M.: DLG-Verl. 2010. ISBN 9783769007589.</ref> Latvijā diezgan reti sastopama gandrīz visā valstī, ilglaicīgi nenoturas augtenēs.<ref name=daba/> Bumbuļu dedestiņa ir introducēta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[ASV]] un [[Jakutija|Jakutijā]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:502065-1 Lathyrus tuberosus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240624154419/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:502065-1 |date={{dat|2024|06|24||bez}} }} Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.18.</ref> Augs sastopams tīrumu malās, ceļmalās, arī kā nezāle graudaugu sējumos. Reizēm to var atrast platlapju mežos un mežmalās. == Ekoloģija == Bumbuļu dedestiņa labāk aug mēreni sausās, kaļķainās smilšmāla vai māla augsnēs, taču kaļķu klātbūtne nav obligāta. Augam ir kaitīgi tīrumos lietotie [[herbicīdi]] un izteikta negatīva reakcija uz [[amonija nitrāts|amonija nitrātu]] saturošu slāpekļa [[mēslojums|mēslojumu]]. Dažās [[Vācija|Ziemeļvācijas]] federālajās zemēs bumbuļu dedestiņa iekļauta apdraudēto augu sugu sarkanajā sarakstā. Sugas saglabāšanai iesaka apkārt tīrumiem atstāt platu joslu, kurā nav herbicīdu un mēslojuma ietekmes, un to pļaut vienreiz gadā.<ref>[https://www.infoflora.ch/de/flora/lathyrus-tuberosus.html ''Lathyrus tuberosus L. Knollige Platterbse''] Infoflora.ch. Skatīts: 2024.02.21.</ref><ref name=fr>Hossaert-Palauqui, M.; Delbos, M. (1983). [https://www.persee.fr/doc/jatba_0183-5173_1983_num_30_1_3887 ''Lathyrus tuberosus L. Biologie et perspectives d'amélioration''.] Journal d'Agriculture Traditionnelle et de Botanique Appliquée (in French). 30 (1): 49–58. Skatīts: 2024.02.21.</ref> Ar dedestiņas bumbuļiem barojas dzīvnieki, piemēram, [[kurmjžurka]] (''Spalax typhlus'') tos vāc ziemas krājumiem. [[Pireneji|Pirenejos]] ir novērojumi, ka [[mežacūka]]s izrakņā zemi, meklējot bumbuļus.<ref name=fr/> Ar auga virszemes daļām barojas [[gliemeži]]. == Kultivēšana == Bumbuļu dedestiņa ir sens pārtikas augs, kas kultivēts kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā Vācijas [[Reina|Lejasreinas]] ielejā un [[Nīderlande|Nīderlandē]] to audzēja plašāk. Pēc ražas novākšanas bumbuļi tika vārīti vai cepti cilvēku uzturam. Tajā pašā laikā pākšaugi ar "maigu riekstu garšu" bija pieprasīti [[Francija]]s tirgos.<ref>Hanelt, P., Büttner, R. Mansfeld, R. ''Mansfeld's encyclopedia of agricultural and horticultural crops (except ornamentals)''. Institut für Pflanzengenetik und Kulturpflanzenforschung Gatersleben, Germany. (1st English ed.). Berlin: Springer. 2001. ISBN 3540410171.</ref> Bumbuļi satur 16—20 % cietes, 5 % cukura un 10—12 % olbaltumvielu.<ref>Walter H. Schuster: Kohlenhydrate in Samen von Getreide und Pseudogetreide sowie in Knollen, Wurzeln und Ganzpflanzen verschiedener Arten. Giessener Elektronische Bibliothek, 2005, OCLC 179743533</ref> Lai iegūtu 3—5 cm garus sakņu bumbuļus, augs jāaudzē divus vai trīs gadus. Tā kā šī suga dod sliktu ražu, tā tika kultivēta vairāk kā delikatese, nevis kā īsts pārtikas produkts.<ref name=Nature/> Pirmais mēģinājums palielināt ražu veikts 1968. gadā ar labākiem audzēšanas paņēmieniem un [[hibridizācija|hibridizāciju]]. Šis tests atklāja auga augsto [[selekcija]]s potenciālu, kā rezultātā izdevās iegūt lielākus bumbuļus un raža pieauga sešas reizes. Ir veikti pētījumi arī par sugas izmantošanu lopbarībai.<ref name=fr/> Mūsdienās bumbuļu dedestiņu kultivē kā krāšņumaugu vai izmanto apzaļumošanai domātos sēklu maisījumos. Ar saviem košajiem ziediem tā izceļas [[zāliens|zālienos]] un pievilina [[tauriņi|tauriņus]] un [[bites]].<ref name=Nature/> == Atsauces == {{Atsauces}} ==Attēlu galerija== <gallery widths="150px" heights="140px" perrow="4"> Attēls:Lathyrus tuberosus sl10.jpg|<center>Lapa ar sazarotu vītni</center> Attēls:Lathyrus tuberosus sl46.jpg|<center>Auglis ar sēklām</center> Attēls:Lathyrus tuberosus sl24.jpg|<center>Pazemes daļas — bumbulis un stoloni</center> Attēls:Lathyrus tuberosus sl27.jpg|<center>Četršķautņaina stublāja šķērsgriezums</center> </gallery> [[Kategorija:Dedestiņas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 1c59n5b3sfk2se5ny60ikj6km5fb4f8 0 565674 4547536 4493198 2026-11-10T04:41:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547536 wikitext text/x-wiki '''“Dzīvnieku brīvība”''' ir 2012. gadā [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta neatkarīga bezpeļņas [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskā organizācija]] (NVO), kuras mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/statuti|title=Statūti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> “Dzīvnieku brīvība” ir biedrs [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskajā aliansē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ko-mes-kopa-paveicam|title=Ko mēs kopā paveicām 2022. gadā?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> [[Attēls:Dzīvnieku brīvība logo.png|alt=Logo redzams biedrības nosaukums līdzās lāča ķepas nospiedumam.|thumb|Biedrības "Dzīvnieku brīvība" logo.]] Pastāvēšanas laikā organizācija veikusi pētījumus dzīvnieku fermās un [[Lobijs|lobija]], sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes. “Dzīvnieku brīvība” pazīstama ar kampaņām, kas panāca aizliegumus Latvijā izmantot savvaļas dzīvniekus [[Cirks|cirkā]] un audzēt dzīvniekus [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei, kā arī ar ikgadējo akciju “Neapēd zemeslodi” un citām iniciatīvām. == Organizācijas vēsture un darbības virzieni == [[Biedrība]] “Dzīvnieku brīvība” dibināta 2012. gadā pēc ierosinājuma virtuālā domubiedru grupā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/|title=Dzīvnieku brīvības dibināšana|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|date=2012-09-22|language=lv|archive-date=2024-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240527200005/https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/}}</ref> Dibināšana notika Rīgā, Meža ielā 4, tolaik biedrības “[[Zaļā brīvība]]” telpās.<ref name=":0" /> === Kampaņa “Par cilvēcīgu cirku” === 2014. gada 14. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” publiski aicināja [[Rīgas cirks|Rīgas cirku]] pārtraukt sadarbību ar [[Ziloņi|ziloņu]] dresētāju Larsu Holšeru, kas iepriekš bija atlaists no vairāku citu valstu cirkiem cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5210680/aicina-rigas-cirku-izbeigt-sadarbibu-ar-cietsirdigu-zilonu-dresetaju|title=Aicina Rīgas cirku izbeigt sadarbību ar cietsirdīgu ziloņu dresētāju|website=Ceļojumi|access-date=2024-03-05|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> 19. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” pirms Larsa Holšera izrādes pie cirka rīkoja piketu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5208679/dzivnieku-aizstavji-proteste-pret-dzivnieku-izmantosanu-rigas-cirka|title=Dzīvnieku aizstāvji protestē pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19|language=lv}}</ref> Biedrība ziņoja, ka šis ir iesākums aktivitātēm, “lai panāktu Latvijas pievienošanos to daudzo valstu pulkam, kurā dzīvnieku cirks ir aizliegts.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.673146192746266&type=3|title=Protests pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|last=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19}}</ref> Jūnijā “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli lūdza [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamentu un [[Saeima]]s Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/atklata-vestule-par-rigas-cirku|title=Atklāta vēstule par Rīgas Cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> No 3. jūlija līdz 30. augustam “Dzīvnieku brīvība” pie [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] rīkoja 27 piketu sēriju kampaņas “Par cilvēcīgu cirku” ievaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/uzsak-piketu-seriju-pret-dzivnieku-izmantosanu-cirka|title=Uzsāk piketu sēriju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ar-krasnu-zibakciju-nosledzam-piketu-seriju-pie-rigas-cirka|title=Ar krāšņu zibakciju noslēdzam piketu sēriju pie Rīgas cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Piketu sērijas laikā biedrība komunicēja ar valsts iestādēm par to, vai savvaļā notvertu dzīvnieku izmantošana cirkā atbilst likumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/rosina-izvertet-iestazu-bezdarbibu-saistiba-ar-zilonu-izmantosanu-cirka|title=Rosina izvērtēt iestāžu bezdarbību saistībā ar ziloņu izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> 2015. gada oktobrī "Dzīvnieku brīvība" tikās ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem, kuri piekrita nostājai, ka savvaļas dzīvnieku izmantošana pasākumos būtu jāaizliedz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/pvd-atbalsta-aicinajumu-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a149463/|title=PVD atbalsta aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Novembrī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] ziņoja, ka sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos un veidos darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem [[Normatīvais akts|normatīvajos aktos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/46696701/zm-rosinas-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka|title=ZM rosinās aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Decembrī “Dzīvnieku brīvība” publicēja [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]] adresētu interneta vietni un petīciju “Par cilvēcīgu cirku”, kurā vāca parakstus par cirka [[Reforma|reformu]] un apkopoja [[Inteliģence (sabiedrības slānis)|inteliģences]] pārstāvju viedokļus par to.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://par-cilvecigu-cirku.lv/|title=Par cilvēcīgu cirku|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-03-22|archive-date=2023-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322100505/https://par-cilvecigu-cirku.lv/}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvijas-inteligence-aicina-atteikties-no-dzivnieku-cirka|title=Latvijas inteliģence aicina atteikties no dzīvnieku cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Starp iniciatīvas atbalstītājiem bija [[Egils Levits]], tolaik [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis, vēlāk [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts Prezidents]] (2019-2023) un komentēja to šādi: <blockquote>"Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem [[Kauns|kauna]] sajūta - par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba."<ref name=":1" /><ref name=":2" /></blockquote> [[Attēls:Protests par cilvēcīgu cirku.jpg|alt=Piketa dalībnieki ar plakātiem par dzīvnieku aizstāvību un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas, kā arī papīra karodziņiem, uz kuriem attēlots pārsvītrots lācis uz riteņa.|left|thumb|Pikets kampaņas "Par cilvēcīgu cirku" ietvaros.]] 2016. gada februārī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] uzdeva [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] valdei izstrādāt jaunu darbības stratēģiju, paredzot pāreju uz darbību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/km-uzdod-rigas-cirka-valdei-izstradat-darbibas-strategiju.a166985/|title=KM uzdod Rīgas cirka valdei izstrādāt darbības stratēģiju|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Kā iemeslus ministrija norādīja gan cirka ēkas tehnisko stāvokli, gan sabiedrības nostāju dzīvnieku cirka jautājumā.<ref name=":3" /> Tehniskā nolietojuma dēļ [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēka 2016. gadā tika slēgta renovācijas nolūkos. 2017. gada 21. februārī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika nodots [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietvēra aizliegumu atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/285745-cirka-izrades-bez-savvalas-dzivniekiem-2017|title=Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem|last=|website=lvportals.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=846/Lp12|title=Nr. 846/Lp12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2017-03-03|language=latviešu}}</ref> 20. martā “Dzīvnieku brīvība” ziņoja, ka vietnē “Par cilvēcīgu cirku” savākti 26 000 parakstu, kas tika iesniegti Saeimā kopā ar 37 NVO parakstītu vēstuli, kurā deputāti tika aicināti atbalstīt Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/iesniedzam-saeima-26-000-parakstus-par-cilvecigu-cirku|title=Iesniedzam Saeimā 26 000 parakstus par cilvēcīgu cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija neatbalstīja šo likumprojektu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4581720/saeima-tomer-konceptuali-atbalsta-aizliegumu-cirka-izmantot-savvalas-dzivniekus|title=Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2017-03-30|language=lv}}</ref> Saeima 2017. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā.<ref name=":4" /> Grozījumi tika izsludināti 26. jūnijā un stājās spēkā 13. jūlijā.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017|title=Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2019-07-30|archive-date=2019-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131344/https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017}}</ref> [[Rīgas cirks]] pēc ēkas renovācijas atsāka darbību 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cirks.lv/cirks/par-mums/|title=Par mums|website=cirks.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> === Medību regulējums === 2013. gadā [[Saeima|Saeimā]] tika skatīti [[Medības|Medību]] likuma grozījumi, iekļaujot priekšlikumu atļaut medīt ar [[Loks (ierocis)|loku]] nebrīvē (piemēram, [[Brieži|briežu]] dārzos) turētus savvaļu sugu dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/deputati-neatbalsta-loka-medibas-14013095|title=Deputāti neatbalsta loka medības|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> 20. jūnijā, noslēdzošā [[Saeima]]s lasījuma rītā, “Dzīvnieku brīvība” kopā ar NVO “[[Dzīvnieku draugs]]” pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja piketu pret loka medību legalizēšanu, norādot, ka “pat profesionālākie [[Loks (ierocis)|loku]] mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar [[Šaujamierocis|šaujamieročiem]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-proteste-pret-medibam-ar-loku-un-bultam.a59390/|title=REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Galējā lasījumā [[Saeima]] pieņēma Medību likuma grozījumus, taču noraidīja konkrēto priekšlikumu par medībām ar [[Loks (ierocis)|loku]].<ref name=":5" /> 2024. gada februārī “Dzīvnieku brīvība” pievienojās 12 NVO atklātā vēstulē pret Rīgas pašvaldības noteikumu projektu par medību atļaušanu galvaspilsētas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7954581/nevalstiskas-organizacijas-pauz-bazas-par-iespejamu-medibu-rikosanu-riga|title=Nevalstiskās organizācijas pauž bažas par iespējamu medību rīkošanu Rīgā|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-06|language=lv}}</ref> === Kampaņa pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei === [[Attēls:Madona AB 02 (8503465980).jpg|alt=Lapsa sprostā|thumb|Kadrs no biedrības publicētā materiāla, kur redzami apstākļi uzņēmuma "Madona" zvēraudzētavā.]] 2013. gada 21. janvārī “Dzīvnieku brīvība” izveidoja petīciju “Par kažokzvēru aizsardzību” vietnē [[ManaBalss.lv]]<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-kazokzveru-audzesanas-izbeigsanu-latvija/show?locale=lv|title=PAR KAŽOKZVĒRU AIZSARDZĪBU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-05|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> un 24. februārī paziņoja par jaunas kampaņas uzsākšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/514522528589043|title="Dzīvnieku brīvība" uzsāk kampaņu "Kažokādas otra puse"|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-05}}</ref> publicējot video materiālus, kas dokumentēja [[dzīvnieku labturība]]s problēmas 6 Latvijas [[Kažokzvēru audzēšana|zvēraudzētavās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/43089466/raidijums-dzivnieku-aizstavji-atklaj-parkapumus-kazokzveru-fermas-foto|title=Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās (foto)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Biedrība iesniedza materiālus [[Valsts policija|Valsts policijā]] un PVD, rīkoja informatīvu akciju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pie-brivibas-pieminekla-pulcejas-dzivnieku-aizstavji-389289|title=Pie Brīvības pieminekļa pulcējas dzīvnieku aizstāvji|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> un performanci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=MBWHgboYMRg|title=Protests pret kažokādu industriju|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2013-12-16}}</ref> lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem zvēraudzētavās un petīcijai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. 2014. gada decembrī petīcija bija savākusi vairāk nekā 10000 parakstu,<ref name=":6" /> un biedrība iesniedza to [[Saeima|Saeimā]]. Janvārī biedrība kopā ar citām vides un dzīvnieku aizsardzības NVO nodibināja apvienību “Sabiedrība pret kažokādām”, lai kopā virzītu iniciatīvu par zvēraudzēšanas aizliegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858116/sabiedriba-pret-kazokadam-kazokadas-ir-nezeliga-grezniba|title=«Sabiedrība pret kažokādām»: Kažokādas ir nežēlīga greznība|website=Zemeslode|access-date=2024-03-05|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> [[Saeima]]s izskatīšanas laikā “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar “Solid Data” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja, ka 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/59972-vairums-latvijas-iedzivotaju-neatbalsta-zveraudzesanu-liecina-aptauja|title=Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanu, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Tomēr [[Saeima]] pēc izskatīšanas iniciatīvu 2015. gada februārī noraidīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/CCB4B7F1E490C9C2C2257DF700454293?OpenDocument|title=LM109_0 (Sēde: 19.02.2015)|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-02-19}}</ref> [[Attēls:Trīs nedēļas zvēraudzētavā.jpg|alt=Ūdele ar mazuli sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma "Trīs nedēļas zvēraudzētavā".]] Jūlijā “Dzīvnieku brīvība” un “Sabiedrība pret kažokādām” ziņoja par [[dzīvnieku labturība]]s pārkāpumiem uzņēmuma “Grobiņa” zvēraudzētavā, kuru rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 [[Ūdeles|ūdeļu]] mazuļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/foto-dzivnieku-aizstavju-riciba-nonakusi-sokejosi-dokumenti-kas-pierada-cietsirdibu-pret-dzivniekiem-grobinas-zveraudzetava/|title=FOTO: dzīvnieku aizstāvju rīcībā nonākuši šokējoši dokumenti, kas pierāda cietsirdību pret dzīvniekiem Grobiņas zvēraudzētavā|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-07-11|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Decembrī par minēto zvēraudzētavu ziņoja arī NVO “[[Vides aizsardzības klubs]]”, norādot uz neattīrītu notekūdeņu (ūdeļu vircas) izvadīšanu apkārtnē, radot smaku un vides [[Piesārņojums|piesārņojumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/zveraudzetavu-vergale-vaino-vircas-nopludinasana.a114004/|title=Zvēraudzētavu Vērgalē vaino vircas nopludināšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> 2018. gadā “Dzīvnieku brīvība” par “Grobiņa” audzētavu publicēja pētījumu “Trīs nedēļas zvēraudzētavā” un atsāka parakstu vākšanu petīcijā par zvēraudzēšanas aizliegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/petijums-tris-nedelas-zveraudzetava|title=Pētījums "Trīs nedēļas zvēraudzētavā"|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Pētījums tika veikts, biedrības aktīvistei trīs nedēļas strādājot par [[Ūdeles|ūdeļu]] kopēju un dokumentējot darba ikdienu, tostarp mazuļu masveida bojāeju turēšanas apstākļu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/50373229/dzivnieku-tiesibu-aizstavji-kazokzveru-audzetava-grobina-atkal-atklaj-parkapumus|title=Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> 2020. gada rudenī biedrība rīkoja foto akciju “Lapsu tūre”, kurā piedalījās iedzīvotāji no 55 Latvijas pilsētām un ciemiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/dzivniektiesibu-akcija-veic-vairak-neka-3000-kilometru-garu-celojumu-pa-latviju|title=Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Šajā periodā tika atklāts arī pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsas skulptūra “Dzimuši brīvībai” [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]], Vilhema Purvīša (bij. Turgeņeva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350088|title=Par Turgeņeva ielas pārdēvēšanu par Vilhelma Purvīša ielu un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-08-18|language=lv}}</ref>) ielā 17.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/tapis-pirmais-dzivnieku-aizstavibai-veltitais-makslas-objekts-riga--milzu-lapsa-14254107|title=Tapis pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsa|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> To radīja mākslinieki Aleksandrs Marinoha un Oļegs Marinoha sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā 100 tās biedriem un brīvprātīgajiem, kas pina lapsas kažoku no metāla un kaņepju materiāliem.<ref name=":7" /> [[COVID-19 pandēmija]]s laikā “Dzīvnieku brīvība” vērsa sabiedrības uzmanību uz zvēraudzētavām kā potenciāliem vīrusa rezervuāriem un sabiedrības aizsardzības nolūkos paātrinātiem zvēraudzēšanas aizlieguma procesiem ārzemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/|title=“Dzīvnieku brīvība”: Latvijā būtu pilnībā jāizbeidz zvēraudzēšanu|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2020-06-28|language=lv|archive-date=2022-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705034208/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/52951741/dzivnieku-briviba-krievu-rulete-ar-covid-19-zemkopibas-ministrijas-gaume|title='Dzīvnieku brīvība': Krievu rulete ar Covid-19 Zemkopības ministrijas gaumē|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> 2021. gada jūnijā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu “Dzimis zvēraudzētavā”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=agg5WLRYsDQ|title=Dzimis zvēraudzētavā: slepens pētījums kažokādu industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2021-06-07}}</ref> par Latvijas lielāko [[Ūdeles|ūdeļu]] audzētavu, kas piederēja uzņēmumam “Baltic Devon Mink”. Audzētavas darbinieka slepeni uzņemtos video kadros bija redzama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to atstāšana bez [[Veterinārmedicīna|veterinārās]] palīdzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dzivnieku-briviba_-video-fikse-vardarbibu-pret-dzivniekiem-latvijas-lielakaja-kazokzveru-audzetava-14263815|title=Dzīvnieku brīvība video fiksē vardarbību pret dzīvniekiem Latvijas lielākajā kažokzvēru audzētavā|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Pēc pētījuma publicēšanas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] uzdeva PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes Latvijas [[Ūdeles|ūdeļu]] fermās, taču “Dzīvnieku brīvība” kritizēja iestāžu interešu konfliktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/soctiklos-rezone-divnieku-brivibas-apgalvojumi-par-zm-darbosanos-zveraudzetaju-intereses-gerhards-opone-un-norada-uz-nulle-toleranci-pret-labturibas-parkapejiem/|title=Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-06-10|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> PVD uzsāka [[Administratīvās tiesības|administratīvos]] procesus pret sešiem “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu, apgalvojot, ka lietas uzsākšanai pret uzņēmumu ir nepieciešams atklāt slepenā audzētavas pētnieka identitāti.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pvd-ierosinajis-lietu-pret-sesiem-baltic-devon-mink-darbiniekiem-bet-ne-pasu-uznemumu.a409143/|title=PVD ierosinājis lietu pret sešiem «Baltic Devon Mink» darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> “Dzīvnieku brīvība” atteicās to darīt, atsaucoties uz nesekmīgu sadarbību ar PVD zvēraudzētavu dzīvnieku apstākļu uzlabošanā kopš pirmajiem pētījumiem par zvēraudzētavām 2013. gadā.<ref name=":8" /> [[Attēls:Mēnesis sprostā.jpg|thumb|Piketu "Mēnesis sprostā" atbalstīja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.]] 2021. gada septembrī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika iesniegts vairāku frakciju sagatavots likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot no 2026. gada Latvijā aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53572311/deputati-rosina-kazokzveru-audzesanas-aizliegsanu-no-2026-gada|title=Deputāti rosina kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1151/Lp13|title=Nr. 1151/Lp13. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-09-09}}</ref> Lai mudinātu deputātus atbalstīt aizliegumu, “Dzīvnieku brīvība” no 15. septembra līdz 15. oktobrim rīkoja mēnesi garu piketu “Mēnesis sprostā”.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/beigusies-akcija-menesis-sprosta-pie-saeimas.a150589/|title=Beigusies akcija "Mēnesis sprostā" pie Saeimas|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Tā ietvaros pie [[Saeimas nams|Saeimas]] tika uzcelta info telts un liels metāla sprosts, kurā, attēlojot zvēraudzētavu apstākļus, 30 diennaktis 12 stundu maiņās nepārtraukti atradās brīvprātīgie piketa dalībnieki – ap 200 cilvēku.<ref name=":10" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.4431220246938823&type=3|title=#MēnesisSprostā|website=Facebook}}</ref> Decembrī tika ziņots, ka Latvijas Biomedicīnas centrs “Baltic Devon Mink” audzētavā konstatējis jaunas [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] mutācijas, kas potenciāli varētu radīt jaunus vīrusa variantus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-risku-del-tomer-neiznicinas-baltic-devon-mink-udeles.a435051/|title=Covid-19 risku dēļ tomēr neiznīcinās «Baltic Devon Mink» ūdeles|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> un “Dzīvnieku brīvība” mudināja atbildīgās iestādes apturēt dzīvnieku pavairošanu līdz [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas]] beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/478998-dzivnieku-briviba-aicina-nepielaut-dzivnieku-pavairosanu-latvijas-udelu-fermas-lidz-pandemijas-beigam|title="Dzīvnieku brīvība" aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> 2022. gada janvārī [[Saeima]]s Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-virza-talak-ieceri-aizliegt-audzet-kazokzverus-tikai-kazokadu-ieguvei.a438380/|title=Saeimas komisija virza tālāk ieceri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Pirms pirmā lasījuma “Dzīvnieku brīvība” 19. janvārī pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja performanci, atskaņojot atklātu vēstuli par zvēraudzēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un 50 NVO.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/akcija-pie-saeimas-aicina-deputatus-atbalstit-zveraudzesanas-aizliegumu-latvija|title=Akcijā pie Saeimas aicina deputātus atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kazokadas-pagatne.lv/|title=Kažokādas pagātnē!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129192837/https://www.kazokadas-pagatne.lv/}}</ref> [[Saeima]] atbalstīja likumprojektu visos lasījumos un 2022. gada 22. septembrī pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, no 2028. gada 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[Kažokāda|kažokādu]] ieguve.<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kazokzveru-audzesana-adu-ieguvei-bus-liegta-no-2028-gada.a474772/|title=Kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei būs liegta no 2028. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/mes-to-paveicam-latvija-aizliedz-zveraudzesanu|title=Mēs to paveicām: Latvija aizliedz zvēraudzēšanu|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> 2023. gadā “Dzīvnieku brīvība” piedalījās parakstu vākšanā Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” par [[Kažokāda|kažokādu]] ražošanas un tirdzniecības aizliegumu visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/latvijas-pilsoni-visaktivakie-eiropa-pieprasot-zveraudzesanas-aizliegumu-es-6724|title=Latvijas pilsoņi visaktīvākie Eiropā, pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu ES|website=BNN|access-date=2024-03-05|date=2022-12-08|language=lv|archive-date=2024-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240413122333/https://bnn.lv/latvijas-pilsoni-visaktivakie-eiropa-pieprasot-zveraudzesanas-aizliegumu-es-6724}}</ref> Pēc tam, kad biedrība publicēja video ar 12 Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas reaģēja uz video materiāliem no zvēraudzētavām, iniciatīvas atbalstam Latvijā tika savākts no visām dalībvalstīm vislielākais parakstu skaits uz iedzīvotāju.<ref name=":11" /> Par Latvijas zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu LTV [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] cikla “Latvijas kods” ietvaros uzņemta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa īsfilma “Lapsas ādā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/|title=Dzīvnieku aizstāvju lielākais sasniegums Latvijas vēsturē. Kā «Dzīvnieku brīvība» uzvarēja cīņā pret kažokzvēru audzēšanu / Raksts|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129095424/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/}}</ref> === Kampaņa pret dējējvistu turēšanu sprostos === [[Vista|Vistu]] audzēšana sprostu sistēmās ir viena no četrām [[Ola|olu]] ražošanas sistēmām, kuras identificē ar pirmo ciparu numurā uz olas čaumalas: sprostā dētas vistu olas marķē ar 3, kūtī turētu vistu olas ar 2, brīvos apstākļos turētu vistu olas ar 1 un olas no [[Bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskām]] saimniecībām ar 0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751234/praktiski-padomi/51003913/biologiskas-vai-sprostos-detas-ka-atpazit-un-izveleties-olas-lieldienu-galdam|title=Bioloģiskas vai sprostos dētas? Kā atpazīt un izvēlēties olas Lieldienu galdam|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> [[Attēls:Olu cena pētījums.jpg|alt=Vista sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem.]] 2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem olu ražotāja “[[Balticovo]]” fermās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5CeSoe8d5M|title=Olu cena|website=Youtube}}</ref> un aicināja PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu [[dzīvnieku labturība]]s prasību ievērošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/aicina-veikt-arkartas-parbaudes-visas-balticovo-fermas|title=Aicina veikt ārkārtas pārbaudes visās “Balticovo” fermās|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> “[[Balticovo]]” reaģēja, publiski aicinot biedrību uz pārrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html|title=Balticovo vadība uzaicinājusi "Dzīvnieku brīvība" pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu|last=|first=|website=www.reitingi.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-05-03|language=lv|archive-date=2016-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20161031144430/http://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html}}</ref> 2017. gadā “Dzīvnieku brīvība” aicināja [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmumu “[[Rimi Baltic|Rimi]]” atteikties no sprostos dētām olām savā piegādes ķēdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/sokejosi-materiali-par-rimi-zimola-olam|title=Šokējoši materiāli par RIMI zīmola olām|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Biedrība rīkoja vairākus piketus pie “[[Rimi Baltic|Rimi]]” veikaliem Rīgā, pēc kuriem uzņēmums publicēja apņemšanos no 2025. gada pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lemumam-atteikties-no-sprostos-detam-olam-pievienojas-ari-rimi.a262012/|title=Lēmumam atteikties no sprostos dētām olām pievienojas arī «Rimi»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> Līdzīgas [[Korporatīvā sociālā atbildība|sociālās atbildības]] un [[dzīvnieku labturība]]s politikas kopš 2017. gada pieņēmuši tādi [[Mazumtirdzniecība|mazumtirgotāji]] kā “[[Maxima Grupė|Maxima]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4518787/maxima-grupe-lidz-2025-gadam-latvija-lietuva-un-igaunija-plano-parstat-tirgot-sprostos-turetu-vistu-olas|title=«Maxima Grupe» līdz 2025. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2018-01-19}}</ref> “[[Sky]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sky-veikali-vairs-nepardos-sprostos-turetu-vistu-olas|title=“SKY” veikali vairs nepārdos sprostos turētu vistu olas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> “[[Stockmann]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ari-stockmann-atteiksies-no-sprostos-detu-olu-tirdzniecibas-476425|title=Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> “[[Mego]]” un “Vesko”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/343262-mego-un-vesko-atsakas-no-sprostos-detam-olam|title=“Mego” un “Vesko” atsakās no sprostos dētām olām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> “Narvesen”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://narvesen.lv/narvesen-apnemas-lidz-2025-gadam-atteikties-no-sprostos-detu-olu-izmantosanas-tirgotajos-produktos/|title=Narvesen apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos|website=Narvesen|access-date=2024-03-05}}</ref> un “[[Elvi]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/|title=Elvi 2025. gadā pāries uz kūtī un brīvos apstākļos turētu olu tirdzniecību|website=Elvi|access-date=2024-03-05|date=2024-02-20|archive-date=2024-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240417023032/https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/}}</ref> dažādi pārtikas produktu ražotāji (piemēram, “[[Fazer]]”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fazer.lv/jaunumi/fazer-atsaks-no-sprostos-turtu-vistu-olm/|title=Fazer atsakās no sprostos turētu vistu olām -|website=www.fazer.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> un “[[Dobeles dzirnavnieks]]”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/news/sociala-atbildiba-un-dzivnieku-labturiba/|title=Sociālā atbildība un dzīvnieku labturība|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2024-03-05|language=lv-LV}}</ref>) un restorāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/38-restorani-latvija-atsakas-no-sprostu-olu-izmantosanas|title=38 restorāni Latvijā atsakās no sprostu olu izmantošanas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}</ref> 2018. gadā biedrība rīkoja piketus pret sprostos dēto olu izmantošanu pie vairākiem Rīgas restorāniem, par ko saņēma publisku nosodījumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza|title=Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: "Tas ir rekets un šantāža" - Jauns.lv|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2018-10-08|archive-date=2018-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008083859/http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza}}</ref> kā rezultātā biedrība publicēja paskaidrojumu un atvainošanos par pārsteidzīgām piketa akcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/kapec-dzivnieku-briviba-pikete-pie-uznemumiem|title=Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/pfbid0Ct6uhuzqimc872tK5PNj7ErqovUeNLK8VDjmTX7hSSe1QD4o6npaAxaLwP5HyV5Wl|title=Vēlamies atvainoties "Tinto" un citiem restorāniem|website=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2018-05-14}}</ref> 2021. gadā “[[Balticovo]]” publicēja mērķi atteikties no sprostos dētu olu ražošanas, pamatojot to ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju un patērētāju un pārtikas produktu ražotāju pieprasījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas|title=Balticovo uzsāk pārejas procesu, lai atteiktos no sprostos turētu vistu olu ražošanas|website=Balticovo|access-date=2024-03-05|date=2021-02-10|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420232816/https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas}}</ref> 2023. gadā [[Rīga]]s pašvaldība ieviesa jaunu prasību ēdinātājiem neizmantot sprostos dētas olas pašvaldības izglītības iestādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/|title=Rīgas skolās un bērnudārzos ēdinātājiem turpmāk aizliegts izmantot sprostos dētas olas|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2023-10-18|language=lv|archive-date=2023-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20231018110139/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/}}</ref> === Vegāniska dzīvesveida popularizēšana === Kopš dibināšanas “Dzīvnieku brīvība” ir rīkojusi dažādus informatīvus pasākumus par [[Vegānisms|vegānisku dzīvesveidu]]. Lielākais no tiem ir “Vegānfestivāls”, kas apvieno ēdinātāju un ražotāju tirgu ar informatīvu aktivitāšu un izklaides programmu. Pirmais “Vegānfestivāls” tika rīkots 2017. gadā  [[K. K. fon Stricka villa|K. K. fon Stricka villā]], un biedrība ziņoja, ka to apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.<ref>{{Atsauce|title=Vegānfestivāls 2017|url=https://www.youtube.com/watch?v=GNwSnycfDO4|accessdate=2024-03-05|language=lv-LV}}</ref> 2018. gadā festivāls notika [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā]] un saņēma neatkarīgo pilsētvides procesu apbalvojumu “Rīgas metrs”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.capitalriga.eu/2019/03/rigas-metrs-pt-3-winners-of-award-in.html|title=RĪGAS METRS - Pt. 3. The winners of the award in 2018!|access-date=2024-03-05|date=2019-03-14}}</ref> 2019. gadā festivāls notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] un, pēc rīkotāju aplēsēm, pulcēja 10000 apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/krasni-nosvinets-veganfestivals-2019|title=Krāšņi nosvinēts Vegānfestivāls 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Nākamais festivāls tika rīkots 2023. gadā [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/spitejot-lietum-priekpilni-aizvadits-veganfestivals-2023|title=Spītējot lietum, priekpilni aizvadīts Vegānfestivāls 2023|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> Biedrība arī apkopojusi informāciju par vegānismu vietnē “Vegan.LV”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/par-lapu/|title=Par mums|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240221213120/https://vegan.lv/par-lapu/}}</ref> [[Attēls:Vegānfestivāls 2023 pie skulptūras Dzimuši brīvībai.jpg|alt=Vasaras dienā festivāla apmeklētāji atpūšas pagalmā pie milzu lapsas skulptūras, kas veidota no kaņepju un metāla materiāliem.|center|thumb|600x600px|2023. gada "Vegānfestivāls" pie dzīvnieku aizstāvībai veltītās skulptūras "Dzimuši brīvībai".]] === Dabai draudzīga uztura izaicinājums “Neapēd zemeslodi” === “Dzīvnieku brīvība” kopš 2015. gada<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/30-dienu-veganiska-izaicinajuma-rezultati|title=30 dienu vegāniskā izaicinājuma rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> iesaista Latvijas sabiedrību akcijā “Neapēd zemeslodi”, kuras dalībniekus izaicina vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un to vietā apgūt augu valsts produktus un ēdienus.<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neapedzemeslodi.lv/|title=Neapēd zemeslodi|website=Neapēd zemeslodi|access-date=2024-03-05|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116102247/https://www.neapedzemeslodi.lv/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-2022-rezultati|title=Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" rezultāti 2022|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> 2015.<ref name=":12" /> un 2017.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2017|title=Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti 2017|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> gadā izaicinājumi notika novembrī, bet kopš 2019.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2019|title=Izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" rezultāti 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> gada – janvārī, sakrītot ar līdzīgu starptautisku kampaņu “[[:en:Veganuary|Veganuary]]”. “Neapēd zemeslodi” atbalsta dažādas sabiedrībā zināmas personas un pārtikas uzņēmumi.<ref name=":13" /> === Pārtikas diskriminācijas mazināšana === “Dzīvnieku brīvība” ar programmu “Augi & Draugi” tiecas mazināt pārtikas diskrimināciju pret dažādām sabiedrības grupām un veicināt augu valsts uztura pieejamību tirdzniecības un ēdināšanas vietās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/zina/biedru_telpa__biedriba_dzivnieku_briviba|title=Biedru telpā - biedrība "Dzīvnieku brīvība"|website=nvo.lv|access-date=2024-03-05|date=2019-09-24}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://receptes.tvnet.lv/7968652/no-skivja-lidz-planetai-ilgtspejiba-edienkarte|title=No šķīvja līdz planētai – ilgtspējība ēdienkartē|last=Hakīma|first=Linda|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/par-mums/|title=Par mums – Augi & Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240225153555/https://augidraugi.lv/par-mums/}}</ref> Kopš 2020. gada biedrība rīko pētījumu “Veikalu Vegvērtējums”, kurā salīdzina, kā attīstās vegānisko produktu piedāvājums Latvijas veikalu tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvija-pirma-veikalu-vegvertejuma-uzvaretajs-rimi|title=Latvijā pirmā Veikalu vegvērtējuma uzvarētājs – Rimi|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/veikalu-vegvertejums-2022-rezultati|title="Veikalu Vegvērtējums 2022" rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/|title=Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties? – Augi & Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv|archive-date=2024-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240225150509/https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/}}</ref> === Citas aktivitātes === [[Attēls:Cūku dzīve pētījums.jpg|alt=Priekšplānā redzams mazs sivēns, aiz kura redzama sprostā guļoša sivēnmāte ar citiem sivēniem.|thumb|Kadrs no pētījuma "Cūku dzīve".]] “Dzīvnieku brīvība” veikusi citas ar dzīvnieku aizstāvību saistītas aktivitātes, piemēram, parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā pret [[Vivisekcija|vivisekciju]] 2013. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/vaks-parakstus-pret-izmeginajumiem-ar-dzivniekiem|title=Vāks parakstus pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> pētījumu "Cūku dzīve" par [[Mājas cūka|cūku]] dzīves apstākļiem uzņēmuma “Baltic Pork” fermā 2017. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kVzUsJ2n9oo&rco=1|title=Cūku dzīve - pētījums cūku industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2017-07-03}}</ref> ziedojumu vākšana [[Krievijas—Ukrainas karš|Ukrainas]] dzīvniekiem 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ka-tiek-izlietota-ukrainas-dzivniekiem-saziedota-nauda|title=Kā tiek izlietota Ukrainas dzīvniekiem saziedotā nauda?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> u.c. == Filozofiskie virzieni == “Dzīvnieku brīvība” kampaņās vadās pēc [[Efektīvais altruisms|efektīvā altruisma]] principiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/efektivais-altruisms-ka-visatrak-izglabt-visvairak-dzivnieku|title=Efektīvais altruisms: Kā visātrāk izglābt visvairāk dzīvnieku?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]] f019j8cuxxawhlxzat1qhx68z489h54 0 566377 4547402 4471858 2026-11-09T18:42:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547402 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |tauta=Bukidnoni |attēls = [[Attēls:Kaamulana4.jpg|250px]] |image_caption = [[Mindanao]] Bukidnoni Kaamulana svētkos |native_name = ''Bukidnon'' |skaits=197 430 (2020) |vieta={{PHL}} |valoda=[[manobo valodas]]<br/>[[suludu valoda]]<br/>[[sebuāņu valoda]]<br/>[[angļu valoda]] |reliģija=[[kristietība]], [[animisms]] |grupas= [[bukidi]], [[sulodi]] |radi= [[lumadi]], [[visaji]] }} '''Bukidnoni''' (''bukidnon'' no {{val|ceb|bukid}} (‘kalns’) — ‘kalnieši’) ir [[etnonīms]], ar ko [[Filipīnas|Filipīnās]] apzīmē divas atšķirīgas autohtonas tautas, kas apdzīvo pārsvarā kalnainus apvidus [[Rietumu Visajas|Rietumu Visajās]] un [[Mindanao]]. Filipīnu oficiālā statistika abas bukidnonu kopienas apvieno un to kopējo skaitu norāda 197 tūkstošus.<ref>[https://psa.gov.ph/system/files/phcd/Ethnicity_Statistical%20Table.xlsx Philippine Statistics Authority. Ethnicity Statistical tables]</ref> == Sulodi == [[Panaja]]s un [[Negrosa]]s salās dzīvo [[sulodi]], dēvēti arī par Panajas bukidnoniem vai panajoniem, kuru kopskaits ir ap 115 tūkstošiem un kuri runā [[visaju valodas|visaju grupas]] sulodu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/sulod/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Sulod |access-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240314094640/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/sulod/ }}</ref> == Binukidi == [[Mindanao]] centrālajā daļā [[Bukidnona]]s provincē dzīvo [[binukidi]], dēvēti arī vienkārši par bukidnoniem, kuru kopskaits ir ap 65 tūkstošiem un kuri runā [[manobo valodas|manobo grupas]] binukidu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/binukid/ |title=Ethnic Groups of the Philippines. Binukid |access-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240314094641/http://www.ethnicgroupsphilippines.com/ethnic-groups-in-the-philippines/binukid/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu tautas]] [[Kategorija:Mindanao]] [[Kategorija:Panaja]] [[Kategorija:Lumadi]] kco0l88esran3yojw6pzcq38i7z5idl 0 566909 4547270 4393930 2026-11-09T13:16:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547270 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Constitution_of_Belarus.jpg|thumb|Baltkrievijas Republikas Konstitūcija]] '''Baltkrievijas Republikas Konstitūcija''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Канстытуцыя Рэспублікі Беларусь'') ir [[Baltkrievija]]s pamatlikums, kam ir augstākais juridiskais spēks un kas nosaka svarīgāko sabiedrisko attiecību tiesiskā regulējuma pamatprincipus un normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://etalonline.by/document/?regnum=h11800130&q_id=4770237|title=Закон Республики Беларусь № 130-З (Закон Республики Беларусь от 17 июля 2018 г. №130-З «О нормативных правовых актах.»)|website=etalonline.by|access-date=2024-02-20|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401213154/https://etalonline.by/document/?regnum=h11800130&q_id=4770237}}</ref> == Vēsture == [[Baltkrievijas Tautas Republikas Rada]] 1918. gada 11. oktobrī pieņēma Baltkrievijas Tautas Republikas Pagaidu konstitūciju. Baltkrievijas valsts iekārtas pamatus bija paredzēts apstiprināt Satversmes sapulcē, kas tā arī nenotika. [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] pirmā konstitūcija tika pieņemta Pirmajā Baltkrievijas Padomju kongresā 1919. gada 3. februārī. Konstitūcija juridiski nostiprināja Baltkrievijas PSR izveidi, padomju pārvaldes formu un [[Sociālisms|sociālistiskās]] organizācijas pamatprincipus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1919-goda/|title=Конституция 1919 года|website=www.pravo.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807214956/https://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1919-goda/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uc-gki.by/15-marta-den-konstitucii-respubliki-belarus/istoriya-konstitucii-respubliki-belarus/|title=История Конституции Республики Беларусь|website=Центр подготовки, повышения квалификации и переподготовки кадров системы Госкомимущества|access-date=2024-03-27|language=ru-RU|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327220931/https://uc-gki.by/15-marta-den-konstitucii-respubliki-belarus/istoriya-konstitucii-respubliki-belarus/}}</ref> [[Attēls:Constitution of Belarus1927.jpg|thumb|BPSR Konstitūcijas aploksne, 1927. gads]] Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas konstitūcija tika pieņemta 1927. gada 11. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1927-goda/|title=Конституция 1927 года|website=www.pravo.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2019-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20191222120336/http://pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1927-goda/}}</ref> Konstitūcijas 4. pants paredzēja republikas tiesības brīvi izstāties no [[Padomju Savienība|PSRS]] (saskaņā ar 1924. gada [[PSRS Konstitūcija|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības konstitūcijas]] 4. pantu). Tika izdota uzreiz četrās valodās ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Jidišs|jidišā]], [[Poļu valoda|poļu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Poļu valoda|poļu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ebrejukultura.lv/2017/05/04/%d0%b8%d0%b4%d0%b8%d1%88-%d0%b3%d0%be%d1%81%d1%83%d0%b4%d0%b0%d1%80%d1%81%d1%82%d0%b2%d0%b5%d0%bd%d0%bd%d1%8b%d0%b9-%d1%8f%d0%b7%d1%8b%d0%ba-%d0%b2-%d0%b1%d0%b5%d0%bb%d0%be%d1%80%d1%83%d1%81%d1%81/|title=Идиш – государственный язык в Белоруссии?|website=Ebreju Kultūra|access-date=2024-03-27|date=2017-05-04|language=en|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327221210/https://ebrejukultura.lv/2017/05/04/%D0%B8%D0%B4%D0%B8%D1%88-%D0%B3%D0%BE%D1%81%D1%83%D0%B4%D0%B0%D1%80%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D1%8F%D0%B7%D1%8B%D0%BA-%D0%B2-%D0%B1%D0%B5%D0%BB%D0%BE%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eleven.co.il/diaspora/regions-and-countries/10487/|title=Белоруссия|last=Редакция|website=Электронная еврейская энциклопедия ОРТ|access-date=2024-03-27|language=ru}}</ref> [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas]] konstitūcija tika pieņemta 1937. gada 19. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1937-goda/|title=Конституция 1937 года|website=www.pravo.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2018-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180329083805/http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1937-goda/}}</ref> Jaunā konstitūcija pilnībā saskanēja ar 1936. gada PSRS konstitūciju. PSRS likumi bija saistoši republikas teritorijā. Konstitūcija runāja par BPSR brīvprātīgu apvienošanos uz vienlīdzīgām tiesībām ar citām PSRS republikām, taču republikas suverenitāte bija ievērojami ierobežota. Pirmo reizi par republikas augstāko orgānu tika pasludināta BPSR Augstākā padome, kas ievēlēja Prezidiju un izveidoja valdību — BPSR Tautas komisāru padomi. Būtiski tika mainīts vēlēšanu likums. Tika pasludināts, ka deputātu vēlēšanas visās strādnieku deputātu padomēs (BPSR Augstākajā padomē, rajonu, rajonu, pilsētu, vietējo, ciemu un apdzīvoto vietu padomēs) notiek uz vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu aizklātu vēlēšanu tiesību pamata. Aktīvā un pasīvā vēlēšanu vara tika noteikta no 18 gadu vecuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://russia.mfa.gov.by/ru/embassy/news/b96bebbeae11743b.html|title=Конституция Республики Беларусь – политико-правовой фундамент единства народа и его социальной защищенности   - Посольство Республики Беларусь в Российской Федерации|website=russia.mfa.gov.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327220932/https://russia.mfa.gov.by/ru/embassy/news/b96bebbeae11743b.html}}</ref> 1978. gadā tika pieņemta Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas jaunā konstitūcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1978-goda/|title=Конституция 1978 года|website=www.pravo.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327221640/https://pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/konstitutsiya-1978-goda/}}</ref> Konstitūcijas 69. pants saglabāja BPSR tiesības brīvi izstāties no PSRS. 1990. gada 27. jūlijā tika pieņemta Augstākās Padomes deklarācija "Par Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts suverenitāti". Deklarācijā tika pasludināta "Baltkrievijas Republikas pilnīga valsts suverenitāte kā republikas valsts varas pārākums, neatkarība un pilnība tās teritorijas robežās, tās likumu likumība, republikas neatkarība ārējās attiecībās". 1991. gada 25. augustā ar īpašu likumu, uz kura pamata tika grozīta un papildināta 1978. gada Konstitūcija, Valsts suverenitātes deklarācijai tika piešķirts konstitucionāla likuma statuss. [[Attēls:Constitution of Belarus 1994 1.jpg|thumb|Baltkrievijas Konstitūcijas aploksne, 1994. gads]] Jaunā Baltkrievijas Konstitūcija tika pieņemta 1994. gada 15. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/kanstytutsyya-1994-goda/|title=Канстытуцыя 1994 года|website=www.pravo.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2023-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20231128204845/https://pravo.by/pravovaya-informatsiya/pomniki-gistoryi-prava-belarusi/kanstytutsyynae-prava-belarusi/kanstytutsyi-belarusi/kanstytutsyya-1994-goda/}}</ref> Konstitūcijas projekti tika publicēti sabiedriskajai apspriešanai 1991., 1992. un 1993. gadā; Nacionālajā arhīvā glabājas vēl vairāki projekti. Trīs publicētie projekti būtiski atšķīrās gan no 1978. gada BPSR Konstitūcijas, gan viens no otra — jo īpaši jautājumā par prezidenta pilnvarām un varas līdzsvaru. Būtisku ietekmi uz 1994. gada Konstitūcijas sākotnējo redakciju atstāja 1993. gada [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Federācijas Konstitūcijas]] oficiālais projekts. Tādējādi būtiskas valsts varas pilnvaras tika piešķirtas [[Baltkrievijas Republikas Augstākā Padome|Baltkrievijas Republikas Augstākajai Padomei]]. 1996. gada 24. novembrī Konstitūcija tika atjaunināta un grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem. Būtiska izmaiņu daļa bija pilnvaru pārdale par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], jo īpaši prezidentam tika piešķirtas tiesības iecelt un atlaist visus ministrus, ģenerālprokuroru, tiesnešus un Baltkrievijas Nacionālās bankas vadību. Turklāt konstitūcijā tika nostiprināts noteikums par [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību (krievu valoda kļuva par [[Valsts valoda|valsts valodu]]), kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]] rezultātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sn-plus.com/2021/05/18/o-pravomernosti-referenduma-1995-goda/|title=О правомерности референдума 1995 года|website=Свободные новости Плюс|access-date=2024-03-27|language=ru-RU|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327221637/https://www.sn-plus.com/2021/05/18/o-pravomernosti-referenduma-1995-goda/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/ru/abroad/belorussia/o-referendume-1995-goda-napomnili-nacionalnye-flagi-17025063|title=О референдуме 1995 года напомнили национальные флаги|website=Delfi RU|access-date=2024-03-27|language=ru}}</ref> 2022. gada 27. februārī notika nelikumīgs referendums par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā, kas stājās spēkā 2022. gada 15. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://president.gov.by/ru/events/golosovanie-na-respublikanskom-referendume-po-izmeneniyam-i-dopolneniyam-v-konstituciyu-belarusi|title=Голосование на республиканском референдуме по изменениям и дополнениям в Конституцию Беларуси {{!}} Официальный интернет-портал Президента Республики Беларусь|website=president.gov.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327221211/https://president.gov.by/ru/events/golosovanie-na-respublikanskom-referendume-po-izmeneniyam-i-dopolneniyam-v-konstituciyu-belarusi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.ua/ru/inside/u-bilorusi-vidbuvsya-referendum-za-popravki-do-konstitutsii-shcho-za-gru-vede-lukashenko-rozpovidae-biloruskiy-opozitsioner-yaroslav-romanchuk-28022022-3996|title=В Беларуси прошел «референдум» за поправки к конституции. Что за игру ведет Лукашенко, рассказывает беларусский опозиционер Ярослав Романчук — Forbes.ua|website=forbes.ua|access-date=2024-03-27|date=2022-02-28|language=ru}}</ref> Proti, tika izveidota Baltkrievijas Republikas augstākā tautas varas pārstāvības institūcija — [[Visbaltkrievijas Tautas sapulce]] (''Усебеларускі народны сход'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://president.gov.by/ru/statebodies/vsebelorusskoe-narodnoe-sobranie|title=Всебелорусское народное собрание {{!}} Официальный интернет-портал Президента Республики Беларусь|website=president.gov.by|access-date=2024-02-20}}</ref> == Valsts svētki == 15. marts — Konstitūcijas diena Baltkrievijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dokshitsy.vitebsk-region.gov.by/special/ru/pybl/view/15-marta-den-konstitutsii-respubliki-belarus-14720/|title=15 марта – День Конституции Республики Беларусь {{!}} Публикации {{!}} Докшицкий район {{!}} Докшицы {{!}} Новости Докшиц {{!}} Новости Докшицкого района {{!}} Докшицкий райисполком|website=dokshitsy.vitebsk-region.gov.by|access-date=2024-03-27|archive-date=2024-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240327220931/https://dokshitsy.vitebsk-region.gov.by/special/ru/pybl/view/15-marta-den-konstitutsii-respubliki-belarus-14720/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas politika]] [[Kategorija:Konstitūcijas pēc valsts]] arn8klticp3h3bt404usj80cv6aukls 0 569736 4547308 4241843 2026-11-09T15:19:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547308 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Bernhards Eizels | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Bernhard Eisel'' | image = Grand départ 2017 087.jpg | caption = Eizels [[2017. gada Tour de France|2017. gada ''Tour de France'']] | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|17}} | birth_place = {{vieta|Austrija|Foitsberga}} | height = 183 cm | weight = 78 kg | currentteam = beidzis karjeru | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = klasiku speciālists<br />kapteinis | amateuryear 1 = - | amateurteam 1 = Rinascita Ormelle | amateuryear 2 = - | amateurteam 2 = Gli Amici Piave | proyear 1 = 2001–2002 | proteam 1 = {{UCI team code|MAP|2001}} | proyear 2 = 2003–2006 | proteam 2 = {{UCI team code|FDJ|2003}} | proyear 3 = 2007–2011 | proteam 3 = {{UCI team code|THR|2007a}} | proyear 4 = 2012–2015 | proteam 4 = {{UCI team code|SKY|2012}}<ref name="Eisel Sky">{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/cavendish-eisel-join-team-sky|title=Cavendish, Eisel join Team Sky|work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=11 October 2011|access-date=6 January 2012}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(juhnxycdwbv5tbcixhvnfyby))/Teams/detail/en/ROA/3009|archive-url=https://archive.today/20140102050916/http://62.50.72.82/UCIBWS/(S(juhnxycdwbv5tbcixhvnfyby))/Teams/detail/en/ROA/3009|dead-url=yes|archive-date=2 January 2014|title=Team Sky (SKY)&nbsp;– GBR|access-date=4 January 2014|work=[[UCI World Tour]]|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]}}</ref> | proyear 5 = 2016–2019 | proteam 5 = {{UCI team code|DDD|2016}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/dimension-data-finalise-2019-roster/|title=Dimension Data finalise 2019 roster|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=22 November 2018|access-date=4 January 2019}}</ref> | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Vuelta a España]]'' ::1 TTT posms ([[2010. gada Vuelta a España|2010]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Gente—Vevelgema]] ([[2010 Gent–Wevelgem|2010]]) :[[Parīze—Burža]] (2008) }} '''Bernhards Eizels''' ({{val|de|Bernhard Eisel}}; dzimis 1981. gada 17. februārī) ir bijušais [[Austrieši|Austrijas]] [[Šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]], kurš no 2001. līdz 2019. gadam pārstāvēja ''{{Ct|MAP|2002}}'', ''{{Ct|FDJ|2006}}'', ''{{Ct|THR|2011}}'', ''{{Ct|SKY|2015}}'' un ''{{Ct|DDD|2019}}'' komandas. Pēc karjeras beigām viņš strādāja par analītiķi un raidījumu vadītāju ''[[Eurosport]]'' un [[Globālais riteņbraukšanas tīkls|''Global Cycling Network'']] (GCN),<ref name="Eurosport">{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.eurosport.com/pressweb/5c7d21fabf603/post/global-cycling-network-announces-former-road-racer-bernie-eisel-|title=Global Cycling Network announces former road racer Bernie Eisel as new presenter|website=[[Eurosport]]|access-date=4 October 2020|date=3 March 2020|archive-date={{dat|2020|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201008114318/https://media.eurosport.com/pressweb/5c7d21fabf603/post/global-cycling-network-announces-former-road-racer-bernie-eisel-}}</ref> bet 2022. gadā pievienojās ''{{Ct|BOH|2022}}'' komandai kā sporta direktors.<ref name="bora">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/bernhard-eisel-and-enrico-gasparotto-join-bora-hansgrohe-as-sport-directors/|title=Bernhard Eisel and Enrico Gasparotto join Bora-Hansgrohe as sport directors|last=<!--Not stated-->|website=[[VeloNews]]|access-date=4 March 2022|date=13 November 2021}}</ref> == Karjera == [[Foitsberga|Foitsbergā]] dzimušais Eizels savās pirmajās sacensībās uzvarēja 11 gadu vecumā. Kad viņam bija 17 gadi, viņš pārcēlās uz [[Itālija|Itāliju]], lai brauktu ''Rinascita Ormelle'' komandā no [[Trevizo|Trevīzo]] pilsētas. Pēc tam viņš pārcēlās uz [[Moreno Ardžentins|Moreno Ardžentina]] komandu ''Gli Amici Piave''. 2001. gadā viņš pievienojās ''{{Ct|MAP|2001}}'' komandai un kļuva par profesionālu riteņbraucēju, bet pirms 2003. gada sezonas viņš pievienojās ''{{Ct|FDJ|2003}}''. 2007. gadā Eizels pārgāja uz ''{{Ct|THR|2007a}}''. Eizelam bija veiksmīga pirmā sezona ar uzvaru ''[[Volta ao Algarve]]'' 2. posmā. Eizels kļuva par sprintera un komandas biedra [[Marks Kevendišs|Marka Kevendiša]] labo roku, palīdzot viņam līdzenumos un kalnu posmos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest/530430/eisel-follows-cavendish-to-team-sky.html|title=Eisel follows Cavendish to Team Sky|last=McGrath|first=Andy|publisher=Cycling Weekly|access-date=11 October 2011|date=11 October 2011}}</ref> un veidojot daļu no HTC sprinteru "vilciena", ar kura palīdzību Kevendišs guva daudzas uzvaras ''[[Tour de France]]'' un citās sacīkstēs. Arī Eizelam bija iespējas uzņemties līdera lomu, galvenokārt [[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|klasikās]]. 2008. gadā viņš uzvarēja [[Parīze—Burža]] un 2010. gadā [[Gente—Vevelgema]] viendienas sacensībās, bet 2011. gadā Eizels izcīnīja savu augstāko vietu klasiku pieminekļos ar septīto vietu [[Parīze—Rubē]]. 2011. gadā Eizels kļuva par jaunizveidotās UCI Atlētu komisijas locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/uci-athletes-commission-holds-first-meeting-in-aigle|title=UCI Athletes' Commission holds first meeting in Aigle|last=Ryan|first=Barry|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=5 March 2015|date=5 March 2015}}</ref> Pēc paziņojuma, ka ''{{Ct|THR|2011}}'' 2011. gada beigās beigs pastāvēt, Eizels pievienojās Markam Kevendišam, pārejot uz ''{{Ct|SKY|2012}}''. Pēc tam, kad vēlāk Kevendišs paziņoja, ka pārtrauks trīs gadu līgumu ar komandu, lai pārietu uz ''{{Ct|OPQ|2013}}'', Eizels paziņoja, ka paliks ''{{Ct|SKY|2012}}'' līdz 2015. gada sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/eisel-extends-with-sky-until-2015|title=Eisel extends with Sky until 2015|publisher=Future Publishing Limited|website=Cyclingnews.com|access-date=21 October 2012|date=19 October 2012}}</ref> 2015. gada 28. septembrī, pēc četrām komandām pavadītajām sezonām, ''Sky'' paziņoja, ka Eizels būs starp tiem braucējiem, kas gada beigās pametīs komandu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/team-sky-confirm-2016-line-up/|title=Team Sky confirm 2016 line-up|publisher=[[Immediate Media Company]]|work=[[Cyclingnews.com]]|access-date=29 September 2015|date=28 September 2015}}</ref> Nākamajā dienā tika paziņots, ka viņš ir pievienojies Kevendišam (un [[Marks Renšo|Markam Renšo]], abu bijušajam komandas biedram HTC), parakstot līgumu ar ''{{Ct|MTN|2015}}'', kas drīz tika pārdēvēta par ''{{Ct|MTN|2016}}''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/mark-cavendish-joins-team-dimenson-data-for-2016/|title=Mark Cavendish joins Team Dimension Data for 2016|publisher=[[Immediate Media Company]]|work=[[Cyclingnews.com]]|access-date=29 September 2015|date=29 September 2015|last=O'Shea|first=Sadhbh|archive-date={{dat|2015|11|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151120233546/http://www.cyclingnews.com/news/mark-cavendish-joins-team-dimenson-data-for-2016/}}</ref> 2020. gada 14. janvārī viņš paziņoja, ka beidz profesionāļa karjeru. Neilgi pēc tam viņš kļuva par ''[[Eurosport]]'' un ''[[Globālais riteņbraukšanas tīkls|Global Cycling Network]]'' (GCN) raidījumu vadītāju, reportieri un sacensību pārraižu komentētāju.<ref name="Eurosport"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympia.at/main.asp?kat1=87&kat2=538&NID=27553&scsqs=1|title=Eisel kehrt zurück|website=[[Austrian Olympic Committee]]|access-date=4 October 2020|date=4 March 2020|language=de}}</ref> 2021. gada novembrī ''{{Ct|BOH|2021}}'' paziņoja, ka Eizels pievienosies viņiem kā sporta direktors līdz ar 2022. gada sezonas sākumu.<ref name="bora"/> === Rezultāti Lielajās tūrēs === {| class="wikitable plainrowheaders" ! scope="col" |[[Lielā tūre]] ! scope="col" |2003 ! scope="col" |2004 ! scope="col" |2005 ! scope="col" |2006 ! scope="col" |2007 ! scope="col" |2008 ! scope="col" |2009 ! scope="col" |2010 ! scope="col" |2011 ! scope="col" |2012 ! scope="col" |2013 ! scope="col" |2014 ! scope="col" |2015 ! scope="col" |2016 ! scope="col" |2017 |- style="text-align:center;" ! scope="row" |[[Attēls:Jersey_pink.svg|link=|alt=A pink jersey|20x20px]] ''[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'' |63 | — | — | — | — | — | — | — | — |[[2012. gada Giro d'Italia|152]] | — |[[2014. gada Giro d'Italia|138]] |[[2015. gada Giro d'Italia|143]] | — | — |- style="text-align:center;" ! scope="row" |[[Attēls:Jersey_yellow.svg|link=|alt=A yellow jersey|20x20px]] ''[[Kopvērtējums Tour de France|Tour de France]]'' | — |[[2004. gada Tour de France|131]] |[[2005. gada Tour de France|143]] |[[2006. gada Tour de France|107]] |[[2007. gada Tour de France|121]] |[[2008. gada Tour de France|144]] |[[2009. gada Tour de France|150]] |[[2010. gada Tour de France|155]] |[[2011. gada Tour de France|160]] |[[2012. gada Tour de France|146]] | — |[[2014. gada Tour de France|126]] | — |[[2016. gada Tour de France|171]] |[[2017. gada Tour de France|153]] |- style="text-align:center;" ! scope="row" |[[Attēls:Jersey_red.svg|link=|alt=A red jersey|20x20px]] ''[[Kopvērtējums Vuelta a España|Vuelta a España]]'' | — | — |DNF |DNF | — | — | — |DNF | — | — | — | — | — | — | — |} {| class="wikitable" |+Apzīmējumi ! scope="row" | — | Nepiedalījās |- ! scope="row" | DNF | Nefinišēja |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Eizels, Bernhards}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] msptkg645tph4zngg1l6lah8msqusaw 0 570242 4547491 4537501 2026-11-09T23:31:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547491 wikitext text/x-wiki '''Valsts SIA Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca''' ir [[slimnīca]], kas atrodas Lielā Dārza ielā 60/62, [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tā sniedz [[psihiatrija|psihiatrisko]] stacionāro palīdzību, kā arī nodrošina ambulatorās psihiskās veselības aprūpes un ilgstošas sociālās [[rehabilitācija]]s pakalpojumus. == Vēsture == Slimnīca atvērta Siguldas ielā 4 kā "Daugavpils vājprātīgo slimnīca" 1924. gada 26. oktobrī bijušajās 99. Ivangorodas kājnieku pulka kazarmās un infekcijas slimnīcas četros paviljonos. 1934. gadā Valsts Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā ārstējās 658 pacienti, tajā strādāja 7 ārsti, 14 medmāsas, 64 sanitāri un 56 aprūpētāji. Slimnīcā bija 13 nodaļas, tajā skaitā arī bērnu nodaļa. 58,6% pacientu bija izrakstīti no slimnīcas ar nozīmīgām garīgās veselības stāvokļa uzlabošanās pazīmēm, daudzi pacienti izveseļojās pilnībā. Tika reģistrēti 4326 personāla nelaimes gadījumi, aprūpējot pacientus. Pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas vācu okupācijas]] 1941. gadā slimnīcas pacientus pārvietoja uz [[Aglona|Aglonu]], kur 22. augustā nošāva 760 slimniekus, tai skaitā 60 bērnus. Pēc kara beigām 1946. gada 4. decembrī slimnīcu atjaunoja kā Republikānisko psihiatrisko slimnīcu ar 300 gultvietām, tajā strādāja 14 ārsti, 33 medmāsas, 86 sanitāri. 1978. gadā izveidoja rehabilitācijas centru, 1989. gadā organizēja geriatrisko centru un sāka piedāvāt maksas aprūpi. 2006. gadā uzsāka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju. 2021. gada janvārī Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai tika pievienota [[Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca]]. Aknīstes slimnīca nodrošina ārstniecību vienīgi tiem pacientiem, kuriem nav nepieciešama diennakts psihiatra uzraudzība.<ref>[http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=28486&r=Jekabpils Sākta Aknīstes un Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošana] {{Novecojusi saite}} jekabpilslaiks.lv 26.03.2020</ref> == Slimnīcas vadītāji (1924—1940) == Zināms, ka līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā slimnīcai bija šādi vadītāji:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/2548 |title=Daugavpilī top psihiatriskā slimnīca |access-date={{dat|2024|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240503081936/https://latgalesdati.du.lv/notikums/2548}}</ref> * Ernests Hellmans (1924-1926) * Voldemārs Hibšmans (1926-?) * Celmiņš * Pēteris Grišāns (?-1933) * Arnolds Laksbergs (1933-1938) * Arveds Sukurs (1938-1939) * G.Bergs (1939-1940) == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|55|52|37|N|26|33|44|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Daugavpils]] f86ykfefe24g4e7bguzuqst9026sj7b 0 570665 4547349 4483418 2026-11-09T17:19:56Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547349 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Clef_Diagram.png|alt=|thumb|440x440px| Vijoles, alta un basa atslēgu diagramma ar identiski skanošām mūzikas notīm vertikālā izkārtojumā]] [[Attēls:Middle_C_in_four_clefs.svg|thumb|420x420px| [[Do (nots)|Vidus do (C)]] (no kreisās uz labo) vijoles, alta, tenora un basa atslēgā]] [[Attēls:Mnemonic_bass_alto_treble_clefs.svg|thumb|200x200px| Trīs nošu atslēgas, izlīdzinātas ar vidējo C]] '''Nošatslēga''' ir [[Muzikālā notācija|mūzikas simbols,]] ko izmanto, lai norādītu, kādas [[notis]] ir attēlotas ar līnijām un atstarpēm uz mūzikas [[Personāls (mūzika)|līnijkopām]]. Uzrakstot nošatslēgu, vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts tonis, kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus. Mūsdienu mūzikas nošu rakstībā izmantotie trīs nošu atslēgu simboli ir sol jeb G atslēga, fa jeb F atslēga un do jeb C atslēga. Novietojot šīs atslēgas uz nošu līnijas, tiek fiksēta atsauces nots uz šo līniju — fa atslēga fiksē fa (F) zem vidus do (C), do atslēga fiksē vidus do (C), sol atslēga fiksē sol (G) virs vidus do (C). Mūsdienu mūzikas notācijā sol atslēga visbiežāk tiek uzskatīta par vijoles atslēgu (novietojot sol uz līnijkopas otrās līnijas), un fa atslēga kā basa atslēga (novietojot fa uz ceturtās līnijas). C atslēga visbiežāk sastopama kā alta atslēga (novietojot vidus do uz trešās līnijas) vai tenora atslēga (vidus do uz ceturtās līnijas). Atslēga var tikt novietota atstarpē, nevis uz līnijas, taču tas notiek reti. Dažādu nošatslēgu izmantošana ļauj rakstīt mūziku visu veidu instrumentiem un balsīm, neatkarīgi no diapazona atšķirībām. Izmantojot dažādas atslēgas dažādiem instrumentiem un balsīm, katru daļu var ērti uzrakstīt uz līnijkopas ar minimālu palīglīniju skaitu. Šim nolūkam sol atslēga tiek izmantota augstākām partijām, do atslēga vidēji augstām partijām un fa atslēga zemākām partijām. Instrumentu transponēšana var būt izņēmums — parasti visiem viena tipa instrumentiem tiek izmantota tā pati nošatslēga neatkarīgi no to skaņas augstuma. Piemēram, pat zemāk skanošajiem [[Saksofons|saksofoniem]] tiek izmantota alta atslēga. Ap vidus do pastāv simetrija attiecībā uz fa, do un sol atslēgām. do atslēga definē vidus do, savukārt sol atslēga un fa atslēga attiecīgi ar kvintas intervālu definē noti virs un zem vidus do. == Novietošana uz līnījkopas == Šīm desmit atslēgām (divas ir līdzvērtīgas), kas novietotas uz līnijām, ir dažādi nosaukumi, balstoties uz atbisltošajiem diapazoniem, kuriem tās ir vispiemērotākās. [[Attēls:All_clefs.svg|alt=The ten possible clefs placed on lines|center|640x640px| Desmit iespējamās atslēgas, kas novietotas uz līnijām]] Mūsdienu mūzikā regulāri tiek lietotas tikai četras nošatslēgas: vijoles atslēga, basa atslēga, alta atslēga un tenora atslēga. No tiem visbiežāk izmantotās ir vijoles un basa atslēgas. Tenora atslēga tiek izmantota augšējā reģistra pierakstam vairākiem instrumentiem, kuriem parasti tiek izmantota basa atslēga, piemēram, [[Čells|čellam]], [[Fagots|fagotam]], [[Trombons|trombonam]], savukārt alta atslēga visizteiktāk tiek izmantota tieši [[Alts (mūzikas instruments)|altam]]. Mūzika instrumentiem un balsīm, kas tiek transponēta par oktāvu, parasti tiek pierakstīta transponētajā augstumā, bet dažreiz tā var tikt pierakstīta ar oktāvas atslēgas palīdzību. [[Attēls:Common_clefs.svg|alt=Common clefs|center|212x212px| Parastās atslēgas]] {| class="wikitable" !Nošatslēga ! Nosaukums ! Nots ! Nots atrašanās vieta |- |[[Attēls:GClef.svg|center|82x82px]] | Sol (G) atslēga | G₄ | uz līnijas, kas šķērso atslēgas spirāles sākumpunktu |- |[[Attēls:CClef.svg|center|42x42px]] | Do (C) atslēga | C ₄ ( [[Do (nots)|vidus C]] ) | uz līnijas, kas šķērso atslēgas centru |- |[[Attēls:FClef.svg|center|33x33px]] | Fa (F) atslēga | F₃ | uz līnijas, kas iet starp atslēgas diviem punktiem |} == Atsevišķas nošu atslēgas == Šajā sadaļā ir parādīts pilns nošatslēgu saraksts, kā arī instrumenti un vokālās partijas, kas ar tām tiek pierakstīti. Krusts (†) aiz nošatslēgas nosaukuma norāda, ka tā vairs netiek plaši izmantota. [[Attēls:GClef.svg|alt=G-clef|left|109x109px| G atslēga]] === Sol (G) atslēgas === {{Clear}} ==== Vijoles atslēga ==== [[Attēls:Treble_clef_with_ref.svg|alt=Treble clef|left|133x133px| Vijoles atslēga]] [[Attēls:C_scale_treble_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, vijoles atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Atskaņot}}]] Vienīgā sol (G) atslēga, kas joprojām tiek izmantota, ir vijoles atslēga, kur sol atslēga ir novietota uz otrās līnijas. Šī ir visizplatītākā nošatslēga, un parasti tā ir pirmā atslēga, ko iemācās mūziku studējošie.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Greer|first=Amy|date=2003|title=In Praise of Those Grass-Eating Cows|url=https://archive.org/details/sim_american-music-teacher_august-september-2003_53_1/page/n23|journal=[[American Music Teacher]]|volume=53|issue=1|pages=22–25|jstor=43547681}}</ref> Šī iemesla dēļ termini "sol atslēga" un "vijoles atslēga" bieži tiek uzskatīti par sinonīmiem. Vijoles atslēga vēsturiski tika izmantota, lai pierakstītu augstās vai pirmspubertātes vokāla partijas. Instrumenti, kas izmanto vijoļatslēgu, ir [[vijole]], [[flauta]], [[oboja]], [[Angļu rags|angļu radziņš]], visas [[klarnete]]s, visi [[Saksofons|saksofoni]], [[mežrags]], [[trompete]], radziņš, vibrafons, [[ksilofons]], [[mandolīna]], blokflautas, [[dūdas]] un [[ģitāra]]. Eifonijs un baritona rags dažkārt tiek uzskatīti par transponējošiem instrumentiem, kas izmanto vijoļatslēgu un tiek atskaņota par lielās nonas zemāku intervāli, bet dažreiz tie tiek uzskatīti par reāltoņa instrumentiem, izmantojot basa atslēgu. Vijoles atslēga ir arī [[arfa]]s un [[Taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentu]] augšējās līnijkopas izmantotā nošatslēga. Lielākā daļa basa atslēgas instrumentu (piemēram, [[čells]], [[kontrabass]], [[fagots]] un [[trombons]] ) augstās daļas ir pierakstītas tenora atslēgā, bet ļoti augsti toņi var tikt pierakstīti vijoļatslēgā. Arī [[Alts (mūzikas instruments)|alts]] var izmantot vijoļatslēgu ļoti augstām notīm. Vijoles atslēgu izmanto [[Soprāns|soprāna]], [[Mecosoprāns|mecosoprāna]], alta, [[Alts (balss)|kontralta]] un [[Tenors|tenora]] balsīm. Tenora balss partijas skan par oktāvu zemāk, un tās bieži tiek rakstītas, izmantojot oktāvas nošatslēgu (skatīt zemāk) vai dubulto vijoļatslēgu. ==== franču vijoles atslēga ^† ==== [[Attēls:French_clef_with_ref.svg|alt=French clef|left|133x133px| Franču atslēga]] [[Attēls:C_scale_French_violin_clef.png|thumb|Do (C) mažoru gamma, franču vijoles atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C sopranino clef.ogg|Atskaņot}}]] Sol (G) atslēga, kas novietota uz pirmās līnijas, tiek saukta par franču nošatslēgu vai franču vijoles atslēgu. To izmantoja Francijā septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā gadsimtā vijoles mūzikai un flautas mūzikai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dolmetsch.com/musictheory14.htm|title=Dolmetsch Online – Music Theory Online – Other Clefs|website=www.dolmetsch.com|access-date=1 September 2016}}</ref> Tas novieto notis tajās pašās līnījkopas pozīcijās kā basa atslēga, bet divas oktāvas augstāk.{{Clear}} [[Attēls:FClef.svg|alt=F-clef|left|44x44px| F-atslēga]] === Fa (F) atslēgas === {{Clear}} ==== Baritona atslēga ^† ==== [[Attēls:Baritone_clef_with_ref.svg|alt=Baritone clef|left|133x133px| Baritona atslēga]] [[Attēls:C_scale_baritone_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, baritona fa atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]] [[Attēls:Baritone_C_clef_with_ref.svg|alt=Baritone clef|left|133x133px| Baritona atslēga]] [[Attēls:C_scale_baritone_C-clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, baritona do (C) atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]] Kad fa (F) atslēga ir novietota uz trešās līnijas, to sauc par baritona atslēgu. Baritona atslēga tika izmantota taustiņinstrumentu mūzikas kreisajai rokai (īpaši Francijā; sk. Bauyn manuskriptu ) un baritona partijām vokālajā mūzikā. Do (C) atslēga uz piektās līnijas rada līnījkopu ar identiskām notīm baritona atslēgai, taču šī ir reta variācija.{{Clear}} ==== Basa atslēga ==== [[Attēls:Bass_clef_with_ref.svg|alt=Bass clef|left|133x133px| Basa atslēga]] [[Attēls:C_scale_bass_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, basa atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]] Vienīgā fa (F) atslēga, kas joprojām tiek izmantota, ir basa atslēga, kas atrodas uz ceturtās līnijas. Tā kā tā ir vienīgā bieži sastopamā fa atslēga, termini "fa atslēga" un "basa atslēga" bieži tiek uzskatīti par sinonīmiem. Basa atslēga tiek izmantota [[Čells|čellam]], kontrabasam un basģitārai, [[Fagots|fagotam]] un kontrafagotam, basa blokflautai, [[Trombons|trombonam]], [[tuba]]i un [[timpāni]]em. To lieto baritona ragam vai eifonijam, kad to daļas ir rakstītas reālajā augstumā, un dažreiz arī [[Mežrags|mežraga]] zemākajām notīm. [[Baritons|Baritona]] un [[Bass (balss)|basa]] vokālās partijas arī izmanto basa atslēgas, un, ja tenors un bass ir rakstīti uz vienas un tās pašas līnījkopas, [[Tenors|tenora]] balss arī var tikt atzīmētas basa atslēgā. Basa atslēga ir apakšējā atslēga [[arfa]]s un [[Taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentu]] dubultajā līnījkopā. Kontrabass, basģitāra un kontrafagots skan par oktāvu zemāk nekā pierakstītais tonis; dažās partitūrās zem atslēgas ir redzams "8", lai šie instrumenti atšķirtos no instrumentiem, kas skan faktiskajā pierakstītajā augstumā. (skatiet zemāk "Oktāvas atslēgas").{{Clear}} ==== Subbasa atslēga ^† ==== [[Attēls:Subbass_clef_with_ref.svg|alt=Sub-bass clef|left|133x133px| Apakšbasa atslēga]] Kad fa (F) atslēga ir novietota uz piektās līnijas, to sauc par subbasa atslēgu. To izmantoja Johanness Okegems un [[Heinrihs Šics]], lai pierakstītu zemas basa partijas, Monsieur de Sainte-Colombe zemajām notīm uz viola da gamba, un [[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Bahs]] savā ''muzikālajā veltījumā''. Tas ir tāds pats kā vijoles atslēga, bet divas oktāvas zemāk.{{Clear}} [[Attēls:CClef.svg|alt=C-clef|left|56x56px| C-atslēga]] === Do (C) atslēgas === {{Clear}} ==== Alta atslēga ==== [[Attēls:Alto_clef_with_ref.svg|alt=Alto clef|left|133x133px| Alta atslēga]] [[Attēls:C_scale_alto_clef.png|thumb|Do mažora gamma, alta atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]] Do (C) atslēga uz līnījkopas trešās īnijas tiek saukta par alta atslēgu. Pašlaik to izmanto [[Alts (mūzikas instruments)|altam]], viola d'amore, alta trombonam, viola da gamba un mandolai. Tā ir arī saistīta ar [[Kontrtenors|kontrtenora]] balsi un dažreiz tiek saukta par kontrtenora atslēgu.<ref>Moore 1876, 176; Dolmetsch Organisation 2011.</ref> Šī pēdas ir saglabājušās [[Sergejs Prokofjevs|Sergeja Prokofjeva]] simfonijās, kur šī nošatslēga tiek izmantota angļu radziņa partiju pierakstā. Reizēm tas parādās taustiņinstrumentu mūzikā (piemēram, [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] ērģeļu korālēs un [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] ''sapnī'' [[Klavieres|klavierēm]] ). Sākotnēji tas tika izmantots alta partijām kormūzikā, lai samazinātu nepieciešamo palīglīniju skaitu, jo liela daļa alta diapazona atrodas starp vijoles un basa atslēgām. Alta partijas tagad visbžiežāk tiek pierakstītas ar vijoles atslēgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musictheoryacademy.com/how-to-read-sheet-music/alto-clef/|title=Alto Clef|last=Ben|website=Music Theory Academy|access-date=2024-03-22|date=2020-01-30|language=en-US}}</ref>{{Clear}} ==== Tenora atslēga ==== [[Attēls:Tenor_clef_with_ref.svg|alt=Tenor clef|left|133x133px| Tenora atslēga]] [[Attēls:C_scale_tenor_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, tenora atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]] Do (C) atslēga uz ceturtās līnijkopas līnijas tiek saukta par tenora atslēgu. To lieto viola da gamba (retāk un galvenokārt vācu partitūrās; citādi tiek izmantota alta atslēga) un basa atslēgas instrumentu, piemēram, fagota, čella, eifonija, kontrabasa un [[Trombons|tenora trombona]], augšējam diapazonam. Vijoles atslēga arī var tikt izmantota šo basa atslēgas instrumentu pašiem augstākajiem reģistriem. Šajā atslēgā tika rakstītas arī tenora vijoles partijas (skat., piemēram, Džovanni Batistas Vitali op.&nbsp;11). To izmantoja tenora partijas vokālajā mūzikā, bet tā lietošana lielā mērā ir aizstāta vai nu ar oktāvas vijoles atslēgas versiju, vai ar basa atslēgu, kad tenora un basa partijas ir rakstītas vienā līnijkopā. [[Attēls:Far_Above_Cayuga's_Waters_1906.png|right|thumb| Vīriešu kora aranžija, kas parāda kāpņveida do atslēgas izmantojumu.]] Vēl vienam tenora atslēgas variantam, kas agrāk tika izmantots mūzikā vīriešu korim,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dolmetsch.com/musictheory14.htm|title=Other Clefs|last=Blood|first=Brian|website=Dolmetsch Online|access-date=May 9, 2023}}</ref> ir kāpņveida forma. Šī do atslēga novieto do līnijkopas trešajā atstarpē un ir līdzvērtīga suboktāvas vijoles atslēgai. Skatīt arī Vēsturi.{{Clear}} ==== Mecosoprāna atslēga ^† ==== [[Attēls:Mezzo-soprano_clef_with_ref.svg|alt=Mezzo-soprano clef|left|133x133px| Mecosoprāna atslēga]] [[Attēls:C_scale_mezzo_soprano_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, mecosoprāna atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]] Do (C) atslēga, kas atrodas uz līnijkopas otrās līnijas, tiek saukta par mecosoprāna atslēgu, ko mūsdienu Rietumu klasiskajā mūzikā izmanto reti. 17. gadsimta franču orķestra mūzikā to izmantoja tādi komponisti kā Lully otrā altai vai pirmā tenora partijai (“taille”) un mecosoprāna balsīm operas lomās, īpaši [[Klaudio Monteverdi]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Curtis|first=Alan|date=1989-04-01|title=La Poppea Impasticciata or, Who Wrote the Music to La Poppea Impasticciata (1643)?|url=https://archive.org/details/journal-of-the-american-musicological-society_spring-1989_42_1/page/23|journal=[[Journal of the American Musicological Society]]|volume=42|issue=1|pages=23–54|doi=10.2307/831417|issn=0003-0139|jstor=831417}}</ref> Mecosoprāna atslēga tika izmantota arī atsevišķām flautas partijām renesanses laikā, īpaši, dubultojot balss līnijas. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Thomas|first=Bernard|date=1975|title=The Renaissance Flute|url=https://archive.org/details/sim_early-music_1975-01_3_1/page/2|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=3|issue=1|pages=2–10|doi=10.1093/earlyj/3.1.2|jstor=3125300}}</ref> Azerbaidžāņu mūzikā tara izmanto šo nošatslēgu. </link><sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (August 2020)">nepieciešama atsauce</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> {{Notelist}} ==== Soprāna atslēga ^† ==== [[Attēls:Soprano_Clef_-_trimmed.png|alt=Soprano clef|left|90x90px| Soprāna atslēga]] [[Attēls:C_scale_soprano_clef.png|thumb|Do mažora gamma, soprāna atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]] Do (C) atslēga uz pirmās līnijkopas līnijas tiek saukta par soprāna atslēgu. To izmantoja taustiņinstrumentu mūzikas labajai rokā (īpaši Francijā – skat. Bauyn manuskriptu ), vokālajā mūzikā soprāniem un dažreiz augstām viola da gamba partijām kopā ar alta atslēgu. To izmantoja arī otrās vijoles partijām ("haute-contre") 17. gadsimta franču mūzikā. [[Attēls:C-clefs.png|center|thumb|600x600px| Dažādās nošatslēgās viena un tā pati līnijkopas līnija nozīmē dažādus toņus.<br />Līnija, kas norāda C (iet no atslēgas centra), ir atzīmēta oranžā krāsā. # soprāna atslēga # mecosoprāna atslēga # alta atslēga # tenora atslēga # baritona atslēga {{olist|soprano clef|mezzo-soprano clef|alto clef|tenor clef|baritone clef}}]] == Citas nošatslēgas == === Oktāvas atslēgas === [[Attēls:Tenorclefs.png|left|thumb|200x200px| Trīs veidu suboktāvas vijoles atslēga, kas attēlo vidējo do (C)]] [[Attēls:C_scale_treble_sub-octave_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, suboktāvas atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]] Sākot ar 18. gadsimtu, dažu instrumentu (piemēram, [[ģitāra]]s ) un tenoru mūzikas pierakstā ir izmantota vijoles atslēga, neskatoties uz to, ka faktiskais mūzikas skanējums ir par oktāvu zemāks. Lai izvairītos no neskaidrībām, dažkārt tiek izmantotas pārveidotas nošu atslēgas, īpaši [[Koris|kora]] mūzikas pierakstā. Izmantojot do (C) nošatslēgu trešajā atstarpē, notis tiek novietotas identiski, taču šis apzīmējums ir daudz retāk sastopams,<ref>There was a vogue in 20th-century Oliver Ditson Co. editions, for example ''Master Choruses'' selected by Smallman & Matthews (Boston 1933)</ref><ref>This notation is also used in the 1985 ''Hymns of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints'' for many of the men's arrangements, i.e. Hymns [https://www.churchofjesuschrist.org/music/library/hymns/rise-up-o-men-of-god-mens-choir?lang=eng&showFlash=false 323] and [https://www.churchofjesuschrist.org/music/library/hymns/see-the-mighty-priesthood-gathered-mens-choir?lang=eng&showFlash=false 325–337]</ref> jo to var viegli sajaukt ar alta un tenora atslēgām. Šāda modificēta vijoles atslēga visbiežāk ir sastopama tenora partijās SATB sadalījumā, kur izmanto vijoles atslēgu ar ciparu ''8'' zem tā. Tas norāda, ka toņiem jāskan par oktāvu zemāk. Tā kā īstā tenora atslēga vokālajā pierakstā vairs netiek tik plaši izmantota, šo par oktāvu pazemināto vijoles atslēgu bieži sauc par tenora atslēgu. Šo pašu nošatslēgu dažreiz izmanto arī oktāvas mandolīnai. To pašu var norādīt arī ar divām pārklātām sol (G) atslēgām. Tenora bandžo mūziku parasti pieraksta vijoles atslēgā. Tomēr notācija svārstās starp pierakstīto toni, kas skan par oktāvu zemāk (līdzīgi kā ģitāras mūzikā un ko dēvē par oktāvas augstumu vairumā tenora bandžo metodēs), un mūziku, kas skan rakstītajā augstumā (ko sauc par faktisko augstumu). Ir bijuši mēģinājumi izmantot vijoles atslēgu ar diagonālu līniju caur tās augšējo daļu, lai norādītu oktāvas augstumu, taču ne vienmēr šis pieraksts tiek izmantots. Lai norādītu, ka notis skan par oktāvu augstāk nekā tās ir pierakstītas, augstām koka pūšaminstrumentu partijām var izmantot vijoles atslēgu ar ''8'' novietotu virs tās. Garklein (sopranissimo) blokflautai tiek izmantota vijoles atslēga ar ''15'' virs tās (skan divas oktāvas augstāk par parasto vijoļatslēgu). Arī fa atslēgu var pierakstīt ar oktāvas marķieri. Lai gan par vienu oktāvu zemāk pierakstīto fa atslēgu var izmantot zemi skanošiem instrumentiem, piemēram, [[Kontrabass|kontrabasam]] un kontrafagotam, un par oktāvu augstāko fa atslēgu var izmantot basa blokflautai, šādi pielietojumi ir ļoti reti. Itāļu partitūrās līdz pat [[Džoakīno Rosīni]] <nowiki><i id="mwAag">Viljama Tella uvertīrai</i></nowiki> angļu radziņš tika rakstīts basa atslēgā, tas ir, oktāvu zemāk par reālo skanējumu. <ref>Del Mar 1981, 143.</ref> Nemodificētā basa atslēga ir tik izplatīta, ka to instrumentu izpildītāji, kuru diapazons atrodas zem līnījkopām, vienkārši iemācās lasīt nošu palīglīnijas. === Neitrālā nošatslēga === [[Attēls:Music-neutralclef.png|left|95x95px]] [[Attēls:Characteristic_rock_drum_pattern.png|thumb|Vienkāršs četrkāršu bungu ritms uz roka [[Bungu komplekts|bungu komplekta]]. {{Audio|Simple duple drum pattern.ogg|Play}}]] ''Neitrālā'' jeb ''perkusiju'' atslēga nav īsta atslēga, kā F, C un G atslēga. Tā drīzāk piešķir dažādus nenoteikto toņu [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentus]] līnījkopu līnijām un atstarpēm. Izņemot pāris tradicionālos bungu komplektu un marša perkusiju izkārtojumus, līniju un atstarpju piešķiršana instrumentiem nav standartizēta, tāpēc ir nepieciešama leģenda, lai parādītu, kuru instrumentu attēlo konkrētā līnija vai atstarpe. Noteikto toņu sitamie instrumenti neizmanto šo nošatslēgu — [[timpāni]] tiek notēti ar basa atslēgu un āmurētie sitamie instrumenti tiek notēti ar vijoles atslēgu vai uz dubultās līnijkopas. Ja neitrālo atslēgu izmanto vienam sitaminstrumentam, līnijkopai var būt tikai viena līnija, lai gan tiek izmantotas arī citas konfigurācijas. Neitrālo atslēgu dažkārt izmanto tādiem gadījumiem, kad instrumenti, kas nav sitamie instrumenti, izmanto citas nenoteikta toņa tehnikas, piemēram, sitienus pa stīgu instrumenta korpusu vai aplausus, pēdu sitienus vai knipšus no kora dalībniekiem. Tomēr biežāk tas tiek pierakstīts kā ritma figūra, izmantojot × nošu galviņas instrumenta noteiktajā līnijkopā, pievienojot komentāru, kas paskaidro atbilstošo ritmisko darbību. === Tablatūra === [[Attēls:Tablature.svg|left|72x72px]] [[Attēls:C_scale_tablature.png|thumb|Do (C) mažora gamma, ģitāras tablatūra un līnijkopas notācija (tiek pieņemta suboktāva). {{Audio|Diatonic scale on C tablature.ogg|Play}}]] Ģitārām un citiem instrumentiem ar fretām parasto nošu vietā var izmantot nošu tablatūru. Šis TAB pieraksts nav nošatslēga — tā nenorāda nošu novietojumu uz līnījkopas. Redzamās līnijas nav nošu līnījkopas, bet drīzāk attēlo instrumenta stīgas (ģitārai tiks izmantotas sešas līnijas, basģitārai – četras līnijas utt.), un uz līnijām ir skaitļi, kas norāda, kura freta ir jāizmanto. == Vēsture == Pirms nošatslēgu parādīšanās līnījkopas "atsauces" līnija tika vienkārši marķēta ar tās nots vārdu, kas tai bija paredzēta: ''F'', ''C'' vai dažreiz ''G''. Šīs bija visizplatītākās “nošatslēgas” jeb ''{{Lang|la|litterae clavis}}''</link> (atslēgu-burti) gregorisko dziedājumu notācijā. Laika gaitā šo burtu formas kļuva stilizētas, novedot līdz to pašreizējām versijām. Daudzas citas nošatslēgas ir tikušas izmantotas, it īpaši agrīnajā dziedājumu pierakstā, kas tika piekabinātas daudzām dažādām notīm, sākot no zemā ''Γ'' ( ''gamma'', sol (G) basa atslēgas apakšējā rindā) līdz sol (G) virs vidējā do (C) (rakstīts ar mazo burtu ''g'' ). Tie ietvēra divus dažādus mazo burtu ''b'' simbolus notij tieši zem vidus C: apaļš priekš B{{Music|flat}} un kvadrātveida priekš B{{Music|natural}}. Sakārtojot pielietojuma biežuma secībā, šīs atslēgas bija: ''F'', ''c'', ''f'', ''C'', ''D'', ''a'', ''g'', ''e'', ''Γ'', ''B,'' apaļais un kvadrātveida ''b''.<ref>Smits van Wasberghe 1951, 33.</ref> Vēlākā viduslaiku mūzikā apaļais ''b'' bieži tika rakstīts papildus citam atslēgas burtam, lai norādītu, ka visā skaņdarbā bija jāizmanto B{{Music|flat}}, nevis B{{Music|natural}} ; tā ir šīs tonalitātes pieraksta izcelsme. [[Attēls:G-Schluessel.png|thumb|Agrīnās sol atslēgas formas — trešā apvieno sol un re atslēgas vertikāli]] Polifoniskajā periodā līdz 1600. gadam neparastas atslēgas reizēm tika izmantotas partijām ar ārkārtīgi augstu vai zemu reģistru. Īpaši zemām basa partijām Γ nošatslēga ir atrodama līnijkopas vidējā, ceturtajā vai piektajā rindā (piemēram, Pjēra de La Rū Rekviēmā un 16. gadsimta vidus deju grāmatā, ko izdevuši brāļi Hesenes); īpaši augstām partijām augstā re (D) nošatslēga ( ''d'' ) un vēl augstāka ''ff'' nošatslēga (piem., ''Mullinera grāmatā'' ) tika izmantota, lai attēlotu notis, kas rakstītas attiecīgi vijoles atslēgas ceturtajā un augšējā rindā.<ref>Hiley 2001; P. and B. Hessen 1555.</ref> Prakse izmantot dažādas formas vienai un tai pašai nošatslēgai pastāvēja līdz pavisam nesenam laika periodam. Fa (F) atslēga līdz pat 80. gadiem dažos gadījumos (piemēram, dziesmu grāmatās) vai britu un franču publikācijās tika pierakstīta šādi:[[Attēls:Oldbassclef.svg|54x54px]]</img> 16. un 17. gadsimta drukātajā mūzikā do (C) atslēga bieži ieguva kāpnēm līdzīgu formu, kur divi horizontālie pakāpieni ieskauj to līnijkopas līniju, kas apzīmēta kā C:[[Attēls:Mensural_c_clef_06.svg|80x80px]]</img> ; šī forma ir saglabājusies pāris drukātajos izdevumos līdz pat 20. gadsimtam (skatiet šo piemēru, kas rakstīts četrbalsīgai vīriešu harmonijai un novietots tā, lai tas būtu līdzvērtīgs oktāvas sol atslēgai). Do (C) atslēga agrāk tika rakstīta stūrainākā veidā, kas dažreiz joprojām tiek izmantota, vai pat vēl biežāk kā vienkāršota ''K-''figūra, pierakstot nošatslēgu ar roku:[[Attēls:Old_C-clef.png|45x45px]]</img> Mūsdienu gregorisko dziedājumu notācijā do (C) atslēga tiek pierakstīta (uz četrrindu līnijkopas) kā[[Attēls:C_clef_neume.gif|55x55px]]</img> un fa (F) nošatslēga kā[[Attēls:F_clef_neume.gif|55x55px]]</img> Izrotājums sol (G) atslēgas augšdaļā, iespējams, cēlies no kursīva ''S'', kas apzīmē "sol", kas ir pieņemtais nots "G" nosaukums solfedžo.<ref>Kidson 1908, 443-44.</ref> [[Attēls:AdesteFidelesLilyPhil.png|right|thumb|300x300px| Vokālo mūziku var sadalīt divās līnijkopās, izmantojot vijoles un basa atslēgas.]] Do (C) atslēgas (kopā ar G, F, Γ, D un A nošatslēgām) agrāk tika izmantotas vokālās mūzikas notācijā. Bija pieņemts, ka soprāna balss partijas tika rakstītas pirmās vai otrās līnijas do (C) atslēgā (''soprāna atslēga'' vai ''mecosoprāna atslēga'') vai otrās līnijas sol (G) atslēgā (''vijoļatslēga''), alta vai tenora balsis trešās līnijas do (C) atslēgā (''alta atslēga''), tenora balss ceturtās līnijas do (C) atslēgā (''tenora atslēga'') un basa balss trešās, ceturtās vai piektās līnijas fa (F) atslēgā (''baritona'', ''basa'' vai ''subbasa atslēga'' ). Līdz 19. gadsimtam visizplatītākajā vokālās mūzikas aranžējumā tika izmantotas šādas nošatslēgas: * Soprāns = soprāna atslēga (pirmās līnijas do (C) atslēga) * Alto = alta atslēga (trešās līnijas do atslēga) * Tenors = tenora atslēga (ceturtās līnijas do atslēga) * Bass = basa atslēga (ceturtās līnijas fa (F) atslēga) Mūsdienīgākās publikācijās četru partiju mūzika paralēlās līnijkopās parasti tiek pierakstīta vienkāršākā veidā: * Soprāns = vijoles atslēga (otrās līnijas sol (G) atslēga) * Alts = vijoles atslēga * Tenors = vijoles atslēga ar ''8'' zem tās ''vai'' dubultā vijoles atslēga. Daudzos skaņdarbos, īpaši tādos, kas tapuši pirms 21. gadsimta, tiek izmantota nemainīta vijoles atslēga, pieņemot, ka tenori tāpat dziedās par oktāvu zemāk, nekā tas ir pierakstīts. * Bass = basa atslēga (ceturtās līnijas fa (F) atslēga) To var samazināt līdz diviem štābiem soprānam un altam, kas dala līnijkopu ar vijoles atslēgu, un tenoram un basam, kas dala līnijkopu ar basa atslēgu. == Tālāki pielietojumi == Nošatslēgu kombinācijas ir spēlējušas savu lomu skaņkārtu sistēmā, tuvojoties 16. gadsimta beigām, un ir domāts, ka dažas nošatslēgu kombinācijas 16. gadsimta vokālās polifonijas mūzikā ir rezervētas autentiskajām (nepāra skaitļu) skaņkārtām, bet citas – plagālajām (pāra skaitļu) skaņkārtām,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Powers|first=Harold S.|year=1981|title=Tonal Types and Modal Categories in Renaissance Polyphony|journal=[[Journal of the American Musicological Society]]|volume=34|issue=3|pages=428–470|doi=10.1525/jams.1981.34.3.03a00030}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kurtzman|first=J. G.|year=1994|title=Tones, Modes, Clefs, and Pitch in Roman Cyclic Magnificats of the 16th Century|url=https://archive.org/details/sim_early-music_1994-11_22_4/page/n98|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=22|issue=4|pages=641–664|doi=10.1093/earlyj/xxii.4.641}}</ref> bet precīza to nozīme un loma ir bijusi daudzu akadēmisko debašu objekts.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hermelink|first=S.|year=1956|title=Zur Chiavettenfrage|journal=Musikwissenschaftlicher Kongress|location=Vienna|pages=264–271}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Smith|first=A.|year=1982|title=Über modus und Transposition um 1600|journal=Basler Jahrbuch für historische Musikpraxis|pages=9–43}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parrott|first=Andrew|year=1984|title=Transposition in Monteverdi's Vespers of 1610: an "Aberration" Defended|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=7|issue=4|pages=490–516|doi=10.1093/earlyj/12.4.490}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wiering|first=F.|year=1992|title=The Waning of the Modal Ages: Polyphonic Modality in Italy, 1542–1619|journal=Ruggiero Giovannelli: Palestrina and Velletri|pages=389–419}}</ref> Mūzikas lasīšana tā, it kā tā atrastos citā nošatslēgā nekā norādītā, var palīdzēt mūzikas transponēšanā, lasot no lapas, jo šī metode pārvietos toņus paralēli rakstītajai daļai. Šajā procesā ir jāpievērš īpaša uzmanība tonalitātei un alterācijas zīmēm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Papildu literatūra == * Del Mars, Normans. 1981. gads. ''Orķestra anatomija''. Bērklijs: Kalifornijas universitātes prese.{{ISBN|0-520-04500-9}}[[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/0-520-04500-9|0-520-04500-9]] (audums);{{ISBN|0-520-05062-2}} . * Dolmetsch organizācija. 2011. gads. " [http://www.dolmetsch.com/defsc2a.htm Kontrtenora atslēga] ". In [http://www.dolmetsch.com/musictheorydefs.htm Music Dictionary Online] Dolmetsch Online (Piekļūts 2012. gada 23. martā). * Hesene, Pāvils un Bartolomejs Hesens. 1555. gads. ''Viel feiner lieblicher Stucklein, spanischer, welscher, englischer, frantzösischer Composition und Tentz, uber drey hundert, mit sechsen, fünffen, und vieren, auff alle Instrument...'' ''zusamen bracht''. Vroclava: Krispins Šārfenbergs. * Hiley, Deivids. 2001. gads. "Atslēga (i)". ''The New Grove Dictionary of Music and Musicians'', 2. izdevums, rediģēja Stenlijs Sadijs un Džons Tairels. Londona: Makmilana. * Kidsons, Frenks. 1908. gads. "Nošatslēgu evolūcija." ''The Musical Times'' 49, Nr. 785 (1. jūlijs), lpp.&nbsp;443–444. * Kidsons, Frenks. 1909. gads. "Nošatslēgu evolūcija" (otrais raksts). In ''The Musical Times'' 50, Nr. 793 (1. marts), lpp.&nbsp;159–160. * Mūrs, Džons Weeks. 1876. gads. ''Muzikālās informācijas vārdnīca: satur arī mūzikas terminu vārdnīcu un mūsdienu mūzikas darbu sarakstu, kas publicēti ASV no 1640. līdz 1875. gadam''. Bostona: Olivers Ditsons. * Dandelots, Džordžs. 1999. gads. ''Manuels pratique pour l'étude des clefs'', kuru pārskatīja Bruno Džiners un Armelle Čokarda. Parīze: Makss Ešigs. * Moriss, RO un Hovards Fērgusons. 1931. gads. ''Sagatavošanas vingrinājumi nošu lasīšanai''. Londona: Oxford University Press. * Lasiet, Gārdners (1964). ''Mūzikas notācija: Mūsdienu prakses rokasgrāmata''. Bostona: Aleina un Bēkons. Otrais izdevums, Boston: Alleyn and Bacon, 1969, pārpublicēts kā ''A Crescendo Book'', Ņujorka: Taplinger, 1979.{{ISBN|0-8008-5459-4}}[[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/0-8008-5459-4|0-8008-5459-4]] (audums),{{ISBN|0-8008-5453-5}} (pbk). * Smits van Vāsbergs, Jos. 1951. gads. "Arezo Gvido muzikālā notācija". ''Musica Disciplina'' 5:15–53. [[Kategorija:Muzikālā notācija]] di1z5kln97yjjv7jzjggx3gkmqscgtc 0 572994 4547552 4488803 2026-11-10T05:00:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547552 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dāvis Lejasmeiers | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|8}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=192}} | svars = {{mērv|kg=86}} | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2019 | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} Ventspils tehnikums | numurs = | amats = | līga = [[Reģionālā basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—20110 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas Lauvas]] | kl_sez 3 = 2011—2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2015—2017 | klubs 4 = {{flaga|Zviedrija}} ''[[Sodertalje BBK]]'' | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} ''[[Miasto Szkla Krosno|Krosno]]'' | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Lietuva}} ''[[KK Prienai]]'' | kl_sez 7 = 2025—pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} Ventspils tehnikums <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2016—2018 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[BBL]] čempions <small>(2013)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]])</small> * [[Zviedrija]]s čempions <small>(2016)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dāvis Lejasmeiers''' (dzimis {{dat|1991|4|8}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2014. gada [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[BK Ventspils]] sastāvā, kā arī 2016. gada Zviedrijas čempions. Pēc spēlētāja karjeras beigām — grafiskais dizaineris un [[fotogrāfs]], specializējoties basketbola un citu sporta veidu fotografēšanā. D. Lejasmeiers ir Ventspils basketbola sistēmas audzēknis. Pieaugušo basketbola karjeru sācis BK Ventspils, bet uz vienu sezonu bija izīrēts Liepājas komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/davis_lejasmeiers-1|title=Dāvis Lejasmeiers – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-07-01|archive-date=2026-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20260701130656/https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/davis_lejasmeiers-1}}</ref> 2013. gadā kopā ar Ventspils komandu uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]] un 2014. gadā kļuva par Latvijas čempionu, bet drīz pēc tam uzsāka karjeru ārzemēs, spēlējot [[Zviedrija]]s, [[Polija]]s un [[Lietuva]]s klubos. 2016. gadā kopā ar ''[[Sodertalje BBK]]'' kļuva par Zviedrijas čempionu. 2019. gadā noslēdza profesionālā basketbola karjeru. 2025. gadā D. Lejasmeiers iesaistījies amatieru basketbolā, pārstāvot [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālās basketbola līgas]] debitantus, klubu "Ventspils tehnikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/ventspils-tehnikuma-basketbola-komandai-parliecinosa-uzvara-sezonas-pirmaja-spele/|title=Ventspils tehnikuma basketbola komandai pārliecinoša uzvara sezonas pirmajā spēlē|last=@anete|website=Ventspils|access-date=2025-10-27|date=2025-10-13|language=lv}}</ref> D. Lejasmeiers spēlēja Latvijas U-20 izlasē 2012. gada Eiropas čempionātā. Bijis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā, aizvadot dažas spēles 2016. un 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48114/davis-lejasmeiers|title=Davis Lejasmeiers, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://davislejasmeiers.com Dāvis Lejasmeiers — sporta fotogrāfs] {{Ventspils 2013 BBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{DEFAULTSORT:Lejasmeiers, Dāvis}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 2iv3huwmjqa0ov05k78qqnqh757y21s 0 575967 4547657 4528106 2026-11-10T09:14:49Z Olgerts V 41522 + Saulaine 4547657 wikitext text/x-wiki '''Loka iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Loka iela (Rīga)|Loka iela]] — iela Rīgā; ** [[Loka iela (Jelgava)|Loka iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Loka iela (Alūksne)|Loka iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Loka iela (Ādaži)|Loka iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Loka iela (Ape)|Loka iela]] — iela [[Ape|Apē]]; ** [[Loka iela (Baldone)|Loka iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Loka iela (Cēsis)|Loka iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Loka iela (Ogre)|Loka iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Loka iela (Salaspils)|Loka iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Loka iela (Saulkrasti)|Loka iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Loka iela (Talsi)|Loka iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Loka iela (Bigauņciems)|Loka iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Bigauņciems|Bigauņciemā]]; ** [[Loka iela (Dalbe)|Loka iela]] — iela Cenu pagasta [[Dalbe|Dalbē]]; ** [[Loka iela (Egļupe)|Loka iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupē]]; ** [[Loka iela (Felicianova)|Loka iela]] — iela Ciblas pagasta [[Felicianova (Ciblas pagasts)|Felicianovā]]; ** [[Loka iela (Garkalne)|Loka iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]; ** [[Loka iela (Grēnes)|Loka iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]; ** [[Loka iela (Ģikši)|Loka iela]] — iela Amatas pagasta [[Ģikši|Ģikšos]]; ** [[Loka iela (Jaunpiebalga)|Loka iela]] — iela Jaunpiebalgas pagasta [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]]; ** [[Loka iela (Kārniņi)|Loka iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]]; ** [[Loka iela (Krustkalni)|Loka iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krustkalni|Krustkalnos]]; ** [[Loka iela (Lizdēni)|Loka iela]] — iela Rencēnu pagasta [[Lizdēni|Lizdēnos]]; ** [[Loka iela (Pastende)|Loka iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Pastende|Pastendē]]; ** [[Loka iela (Ropaži)|Loka iela]] — iela Ropažu pagasta [[Ropaži|Ropažos]]; ** [[Loka iela (Saulaine)|Loka iela]] — iela Rundāles pagasta [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulainē]]; ** [[Loka iela (Sesava)|Loka iela]] — iela Sesavas pagasta [[Sesava|Sesavā]]; ** [[Loka iela (Vīkuļi)|Loka iela]] — iela Babītes pagasta [[Vīkuļi|Vīkuļos]]; ** [[Loka iela (Zeme)|Loka iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Zeme (Saulkrastu pagasts)|Zemē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Loka iela]] * [[Loku iela]] {{Ielu nosaukums}} 4o2yrmnma9uxj6lqv7ouh52b9ifozxh 0 579337 4547659 4525787 2026-11-10T09:15:59Z Interpunkts 141306 Atjaunināts raksta saturs, papildināta informācija par izglītības programmām, mācību procesu un absolventiem, pievienotas atsauces uz avotiem. 4547659 wikitext text/x-wiki '''Tālmācības vidusskola VSK.LV''' ir privāta vispārējās izglītības iestāde Rīgā, kas piedāvā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanu tālmācībā no 7. līdz 12. klasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/VSK-LV|title=IKSD|website=katalogs-iksd.riga.lv|access-date=2026-11-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/provider/T%C4%81lm%C4%81c%C4%ABbas%20vidusskola%20VSK.LV?qy=t%C4%81lm%C4%81c%C4%ABbas%20vidusskola%20vsk.lv&tg=|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> Skola dibināta 2009. gadā un ir viena no pirmajām tālmācības vidusskolām Latvijā. Skola nodrošina iespēju iegūt izglītību attālināti, izmantojot interneta mācību vidi un individuāli pielāgojamu mācību grafiku.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vsk.lv/ka-notiek-talmaciba/|title=Kā notiek tālmācība {{!}} Tālmācības vidusskola VSK|website=vsk.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> == Vēsture == Tālmācības vidusskola VSK.LV dibināta 2009. gadā, un tā ir viena no pirmajām izglītības iestādēm Latvijā, kas specializējās vispārējās izglītības nodrošināšanā tālmācības formā. Kopš dibināšanas skola ir attīstījusi digitālo mācību vidi, paplašinājusi izglītības programmu piedāvājumu un pilnveidojusi attālināto mācību organizāciju. == Izglītības programmas == Tālmācības vidusskola VSK.LV īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācības formā: * Pamatizglītības otrā posma programma no 7. līdz 9. klasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/program/21311?qy=t%C4%81lm%C4%81c%C4%ABbas%20vidusskola%20vsk.lv&tg=|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> * Vispārējās vidējās izglītības programma no 10. līdz 12. klasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/program/23936?qy=t%C4%81lm%C4%81c%C4%ABbas%20vidusskola%20vsk.lv&tg=|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> Mācības attālināti ir pieejamas gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošiem skolēniem. Tālmācības forma ļauj iegūt Latvijas valsts atzītu izglītību neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Mācību process == Mācību process tiek organizēts elektroniskā mācību vidē, nodrošinot iespēju mācīties internetā no jebkuras atrašanās vietas. Skolēniem ir pieejami digitālie mācību materiāli, videonodarbības, pārbaudes darbi un tiešsaistes konsultācijas ar pedagogiem.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Tālmācības modelis ļauj skolēniem patstāvīgi plānot mācību laiku un apvienot izglītības iegūšanu ar profesionālo sportu, darbu, ceļošanu vai citām nodarbēm. Skola piedāvā arī paātrinātu mācību organizāciju '''"Divas klases vienā gadā"''', kas atbilstoši izglītības programmas prasībām ļauj apgūt divu klašu mācību saturu viena gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=329096|title=Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-11-10|language=lv}}</ref> Katram skolēnam ir pieejams klases audzinātājs un pedagogu atbalsts mācību procesā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Tālmācības forma nodrošina iespēju mācīties individuālā tempā un izvēlēties sev piemērotu mācību vidi, tostarp skolēniem, kuri vēlas izvairīties no tradicionālās skolas vides radītā stresa vai ir saskārušies ar mobingu. Līdzās attālinātajām mācībām skola organizē skolēnu tikšanās, ekskursijas, izglītojošus pasākumus un skolēnu pašpārvaldes aktivitātes. == Skolēni un absolventi == Saskaņā ar skolas 2025. gada pašnovērtējuma ziņojumu 2024./2025. mācību gada beigās izglītības iestādē mācījās '''989 skolēni'''.<ref>[https://vsk.lv/dokumenti/pasnovertejums_2025.pdf Skolas pašnovērtējuma ziņojums, 2025]</ref> '''2026. gadā skolu absolvēja 409 skolēni''', tostarp 320 ieguva vispārējo vidējo izglītību, pabeidzot 12. klasi, un 89 pabeidza 9. klasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vsk.lv/skolas-dzive/talmacibas-vidusskola-vsk-lv-svin-409-absolventu-izlaidumu|title=Tālmācības vidusskola VSK.LV svin 409 absolventu izlaidumu {{!}} VSK.LV|website=vsk.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> Skolas absolventu vidū ir jaunieši, kuri apvienojuši mācības ar sportu, profesionālo darbību un dzīvi ārvalstīs. == Ārējās saites == * [https://vsk.lv/ Tālmācības vidusskola VSK.LV — oficiālā tīmekļvietne] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Tālmācība]] gxxsob0wn1p25xjfur53l3guagc4px3 4547679 4547659 2026-11-10T10:02:58Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Interpunkts|Interpunkts]] ([[User talk:Interpunkts|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4547659 Kaut kā mēs te bez reklāmas stila un tukšvārdības iztiksim. 4547679 wikitext text/x-wiki '''Tālmācības vidusskola VSK.LV''' ir [[Latvija]]s privātā vispārējās izglītības iestāde, kas sniedz pamata un vidējo izglītību [[Tālmācība|attālinātā formā]] no 7. līdz 12. klasei. Tā piedāvā arī paātrinātu mācību modeli, kas izglītojamajiem sniedz juridisku iespēju viena mācību gada laikā apgūt divu klašu izglītības saturu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=MK noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un pārcelti uz nākamo klasi" |url=https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj... |accessdate={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>. Skola dibināta 2009. gadā, neilgu laiku darbojās ar nosaukumu '''Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskola'''. Vēlāk tā sāka lietot zīmolu '''VSK.LV'''. == Izglītības programmas == Skola ir licencēta un darbojas saskaņā ar [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s noteikumiem. Tā sniedz vispārējās izglītības programmas tālmācības formā: * Pamatizglītības otrā posma programma no 7. līdz 9. klasei.<ref name="niid">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/niid_search/program/21311?qy=t%C4%81lm%C4%81c%C4%ABbas%20vidusskola%20vsk.lv&tg=|title=NIID.LV {{!}} Nacionālā izglītības iespēju datubāze|website=www.niid.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> * Vispārējās vidējās izglītības programma no 10. līdz 12. klasei.<ref name="niid" /> Mācības attālināti ir pieejamas gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošiem skolēniem. == Skolēni un absolventi == 2024./2025. mācību gada beigās izglītības iestādē mācījās 989 skolēni.<ref>[https://vsk.lv/dokumenti/pasnovertejums_2025.pdf Skolas pašnovērtējuma ziņojums, 2025]</ref> 2026. gadā skolu absolvēja 409 skolēni, tostarp 320 ieguva vispārējo vidējo izglītību, pabeidzot 12. klasi, un 89 pabeidza 9. klasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vsk.lv/skolas-dzive/talmacibas-vidusskola-vsk-lv-svin-409-absolventu-izlaidumu|title=Tālmācības vidusskola VSK.LV svin 409 absolventu izlaidumu {{!}} VSK.LV|website=vsk.lv|access-date=2026-11-10}}</ref> == Ārējās saites == * [https://vsk.lv/ Skolas mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Tālmācība]] 4ey3adwrnnc36n2axkrh304yrhm682n 0 584932 4547514 4524860 2026-11-10T02:13:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547514 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Dmitrijs Savvins | vārds_orig = ''Димитрий Саввин'' | attēls = Dimitrijs Savvins 2025. gadā.jpg | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čita|td=Krievija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] | periods = | žanri = [[fantastika]], [[publicistika]] | temati = politika, reliģija | lit virzieni = | zināmākie darbi = "[[Rīts brīvajā Latvijā]]" | alma_mater = [[Aizbaikāla Valsts Humanitāri Pedagoģiskā Universitāte]] | apbalvojumi = | kategorijas = nē | dzimums = V }} '''Dmitrijs Savvins''' ({{val|ru|Димитрий Саввин}}, dzimis {{dat|1984|7|6}} [[Čita|Čitā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.karamuzejs.lv/lkm/3-4-novembri-kara-muzeja-norisinasies-starptautiska-zinatniska-konference|title=3. - 4. novembrī Kara muzejā norisināsies starptautiska zinātniska konference {{!}} Latvijas Kara muzejs|website=www.karamuzejs.lv|access-date=2024-11-21}}</ref> Dzīvo [[Liepāja|Liepājā]]. Vada Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arem.lv/lv/par-mums/|title=Par mums|website=АРЭМ|access-date=2024-11-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Galvenais redaktors krievu emigrācijas Interneta izdevumā Harbin.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumfreerussia.org/biographies/savvin|title=Саввин|website=Форум свободной России|access-date=2024-11-21|language=ru-RU}}</ref> == Biogrāfija == Ar izcilību absolvēja universitāti Čitā kā vēsturnieks, interesējās par pareizticīgās baznīcas [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla]] vēstures tēmu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/cesu-centralaja-biblioteka/09/08/2022/v%C4%93sturnieka,-rakstnieka-dmitrija-savvina-autorvakars-bibliot%C4%93k%C4%81/|title=Vēsturnieka, rakstnieka Dmitrija Savvina autorvakars bibliotēkā|website=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date=2024-11-21|language=lv|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213723/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/cesu-centralaja-biblioteka/09/08/2022/v%C4%93sturnieka,-rakstnieka-dmitrija-savvina-autorvakars-bibliot%C4%93k%C4%81/}}</ref> No 2001. gada kalpoja baznīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasi.lv/par-svarigo/kultura/kulturzimju-gramatplaukts-jaunakas-nedelas-gramatas.21429|title=Grāmatu apskats|website=www.lasi.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":2">[https://www.litres.ru/author/dmitriy-savvin/about/ Litres.Об авторе]</ref> Ir rakstu autors par pareizticīgās baznīcas vēsturi Aizbaikālā laika posmā no 1923. līdz 1931. gadam, kas publicēti zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, īpaši "Baznīcas vēstures biļetenā" un "Pareizticīgo enciklopēdijā".<ref name=":2" /> Kopš 2005. gada bija Krievijas labējo kustības atbalstītājs. 2008. gadā pārcēlās uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]].<ref name=":0" /> Sanktpēterburgā viņš vadīja nacionālistiskās organizācijas “Jaunais spēks” reģionālo nodaļu.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/27288888.html|title=Российский националист попросил политического убежища в Латвии|work=Радио Свобода|access-date=2024-11-21|date=2015-10-05|language=ru}}</ref> Organizācija sludināja pretestību Rietumu ekspansijai un aktīvu cīņu pret nekontrolētu migrāciju.<ref name=":3" /> Kopš 2011. gada Savvins aktīvi protestēja pret vēlēšanu viltošanu Krievijā. 2012. gadā kā vēsturnieks un publicists sāka sadarbību ar [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeju]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/intervijas/469485-dmitrijs-savins-dalai-krievu-ta-ir-principiala-politiska-nostaja-nerunat-latviski.htm|title=Dmitrijs Savins: Daļai krievu tā ir principiāla politiskā nostāja – nerunāt latviski|website=nra.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> 2014. gadā viņš asi iestājās pret Krievijas veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]]. 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, Savvins emigrēja uz ārzemēm un pēc īsa laika [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]] apmetās Latvijā.<ref name=":1" /> Vienlaikus strādāja Ukrainas Interneta portālā "Petro i Mazepa".<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://petrimazepa.com/ru/DimitriySavvin?page=1|title=Димитрий Саввин {{!}} Петр и Мазепа|website=petrimazepa.com|access-date=2024-11-21}}</ref> Dzīvojis [[Ventspils|Ventspilī]],<ref name=":1" /> kopš 2016. gada — Liepājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/pasaule/452081-ari-ekstrema-muzika-noved-lidz-cinai-pret-putinu-reals-dokumentals-stasts.htm|title=Arī ekstrēmā mūzika noved līdz cīņai pret Putinu – reāls dokumentāls stāsts|website=nra.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> 2016. gadā viņš ieguva politiskā bēgļa statusu, bet 2024. gadā — Latvijas pilsonību.<ref name=":1" /> Darbojas nevalstiskos krievu Interneta izdevumos, strādā algotu darbu Latvijā.<ref name=":0" /> 2021. gadā uzrakstīja politiski fantastisku romānu "[[Rīts brīvajā Latvijā]]" par to, kāda būtu tagad Latvija, ja būtu pakļāvusies Krievijas spiedienam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/rits-brivaja-latvija.html|title=Rīts brīvajā Latvijā|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-11-21|language=lv|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213726/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/rits-brivaja-latvija.html}}</ref> Kritiķi to novērtēja kā pirmo antiutopiju par Latviju. 2024. gadā uzrakstīja spriedzes fantastisku romānu "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" par mēģinājumu saglābt PSRS un sasniegt komunismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/05.11.2024-ka-vareja-rasties-tada-paradiba-ka-putins-baisais-un-absurdais-dmitrija-savvina-gramata-putin-zilzala-imperija.a575215/|title=Kā varēja rasties tāda parādība kā Putins? Baisais un absurdais Dmitrija Savvina grāmatā «P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/izdots-romans-vestures-politikas-un-konspiracijas-teoriju-interesentiem.21174|title=Izdots romāns vēstures, politikas un konspirācijas teoriju interesentiem|website=lasi.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> == Uzskati == Savvins uzskata sevi par Latvijas krievu, jo vēlējies un saņēmis Latvijas pilsonību. Izteicis cerību, ka pēc 10—15 gadiem Krievijā viss mainīšoties,<ref name=":1" /> un kad kļūšot iespējams, viņš turp atgriezīšoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kremla-oponents-savins-patverumu-latvija-varetu-lugt-ari-citi-krievijas-opozicionari.a149130/|title=Kremļa oponents Savins: Patvērumu Latvijā varētu lūgt arī citi Krievijas opozicionāri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Uzskata, ka kad Krievija sasniegs pamieru Ukrainā, tā savas problēmas mēģinās atrisināt ar jaunu karu citā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kasparov.ru/material.php?id=6729C1C5BFA24|title=Вероятная перспектива|website=www.kasparovru.com|access-date=2024-11-21|language=ru|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213724/https://www.kasparov.ru/material.php?id=6729C1C5BFA24}}</ref> Vērtē savus uzskatus kā kristīgi konservatīvus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvija-nacionalisms-ir-jutams-gaisa-intervija-ar-rakstnieku-un-socialpolitisko-aktivistu-dmitriju-savvinu|title=„Latvijā nacionālisms ir jūtams gaisā.” Intervija ar rakstnieku un sociālpolitisko aktīvistu Dmitriju Savvinu|website=LA.LV|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> iestājies par ierobežotas monarhijas atjaunošanu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apn.ru/index.php?newsid=25646|title=Монархическая перспектива русского национализма|website=АПН - Агентство Политических Новостей|access-date=2024-11-21|language=ru}}</ref> Atbalsta Krievijas masu mēdiju aizliegumu Latvijā, aicinot to aizstāt ar vietējiem avotiem krieviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brivalatvija.lv/politiskie-komentari/saruna-par-latviesu-valodu-trauslajam-robezam-un-uzticesanos-|title=Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos|website=brivalatvija.lv|access-date=2024-11-21}}</ref> Aicina nesadarboties nekādā veidā ar Krievijas struktūrām, ieskaitot nevalstiskās, jo aiz tā var stāvēt pakāpeniska vervēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/dmitrijs-savins-jebkuras-valsts-izlukosanas-dienestus-interese-viss-kas-notiek-pasaule/|title=Dmitrijs Savins: Jebkuras valsts izlūkošanas dienestus interesē viss, kas notiek pasaulē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Tāpat viņš uzskata, ka daudzi Kremlim pietuvināti Krievijas pilsoņi, kas ieguvuši Latvijas uzturēšanās atļaujas caur nekustamā īpašuma pirkšanu, darbojas Latvijā kā tā ietekmes aģenti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brivalatvija.lv/politiskie-komentari/saruna-par-latviesu-valodu-trauslajam-robezam-un-uzticesanos-|title=Saruna par latviešu valodu, trauslajām robežām un uzticēšanos|website=brivalatvija.lv|access-date=2024-11-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/putina-menedzeri-krievija-sanemot-ordenus-saimnieko-latvijas-nekustamo-ipasumu-biznesa-19502|title=Putina menedžeri, Krievijā saņemot ordeņus, saimnieko Latvijas nekustamo īpašumu biznesā|last=BNN|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2024-11-21|date=2023-06-05|language=lv-LV|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213724/https://bnn.lv/putina-menedzeri-krievija-sanemot-ordenus-saimnieko-latvijas-nekustamo-ipasumu-biznesa-19502}}</ref> un sniedzis prokuratūrai iesniegumu par sankciju režīma pārkāpšanu no [[Pjotrs Avens|Pjotra Avena]] un [[Mihails Fridmans|Mihaila Fridmana]] kontrolētās kompānijas "[[IDS Borjomi Europe]]" puses. Savvins publiski apšauba Pjotra Avena tiesības uz Latvijas pilsonību, piedalījies pret Avenu vērstās dokumentālās filmas "Hibrīdpilsonis" uzņemšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.09.2024-nevzlingeita-riga-oligarhu-cinas-piedalas-portali-jaunslv-un-kompromatlv-avenam-piedavats-nopirkt-skandalozo-saraksti.a570435/|title=Ņevzļingeita Rīgā: oligarhu cīņās piedalās portāli «jauns.lv» un «kompromat.lv»; Avenam piedāvāts nopirkt skandalozo saraksti|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> Avens savukārt vērsies pret Savvinu ar iesniegumu policijā par neslavas celšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.10.2024-avens-ludzis-sakt-kriminalprocesu-par-neslavas-celsanu.a570821/|title=Avens lūdzis sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-21|language=lv}}</ref> tomēr lieta tā arī netika ierosināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=9594|title=Финал «Невзлингейта» в Латвии|website=www.kompromat.lv|access-date=2025-03-04}}</ref> == Bibliogrāfija == === Grāmatas === * "Augstāk par visu: romāns par baznīcas, nebaznīcas un pretbaznīcas dzīvi" (2017, "ЭКСМО", krieviski)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eksmo.ru/authors/savvin-dmitriy-ITD28114/|title=Саввин Дмитрий: биография автора, новинки, фото - {{!}} Эксмо|website=eksmo.ru|access-date=2024-11-21|language=ru}}</ref> * "Rīts brīvajā Latvijā" (2021, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Sallija Benfelde)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasies.lv/dmitrijs-savvins-rits-brivaja-latvija/|title=Dmitrijs Savvins – Rīts brīvajā Latvijā - Grāmatu klubs "Lasies!"|access-date=2024-11-21|date=2022-04-14|language=en-US}}</ref> * "P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija" (2024, "Latvijas Mediji", latviski, tulkojusi Lāse Vilka)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/p-u-t-i-n-zilzala-imperija.html|title=P.U.T.I.N: Zilzaļā impērija|website=www.janisroze.lv|access-date=2024-11-21|language=lv|archive-date=2024-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20241121213728/https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/p-u-t-i-n-zilzala-imperija.html}}</ref> === Baznīcas vēstures pētījumi === * Obnovļencu kustība Aizbaikālā 1923.-1930. gados<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/2012/06/28/1236796370/2012_1_2_09.pdf Обновленчество в Забайкалье в 1923 — начале 1930*х годов]</ref> * Selengas bīskaps Sofronijs (Starkovs): lielo pārmaiņu un satricinājumu laikmeta arhigans<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/2009/11/27/1234916977/173_202.pdf Епископ Селенгинский Софроний (Старков): архипастырь эпохи великих перемен и потрясений]</ref> * Bezdievības propaganda Aizbaikālā un tās sekas Aizbaikāla eparhijā: 1921.—1930. gadi<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/456/993/1234/89_98.pdf Пропаганда безбожия в Забайкалье и ее последствия для Забайкальской епархии: 1921—1930 годы]</ref> * Mūki Aizbaikālā 1923.-1929. gadā<ref>[https://www.sedmitza.ru/data/391/992/1234/256_259.pdf Монашество в Забайкалье в 1923—1929 годах]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{facebook|dimitriy.savvin}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] mpu3n00p7y5uqubgv0wgjjvya5csob5 0 590623 4547487 4506161 2026-11-09T23:23:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547487 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Daugavas iela|Daugavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Daugavas iela |attēls = Ночью - panoramio (6).jpg |attēla paraksts = Daugavas iela pie krustojuma ar Saules ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 12 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]], [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] |ielas garums = 8080 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Nikolaja dambis * Krasta iela * Piedaugavas iela * Viļa Plūdoņa gatve |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Daugavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā. Daugavas iela sākas pilsētas centrā kā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] turpinājums rietumu virzienā un ved līdz Daugavpils ziemeļrietumu robežai [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimē. Tur iela pārtop bezvārda ceļā [[Kooperators (Līksnas pagasts)|Kooperatora]] vasarnīcu ciemā un tālāk stiepjas pa [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] līdz [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14 autoceļam]]. Daugavas iela savieno [[Centrs (Daugavpils)|Centra]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]], [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietokšņa]], [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru]] un [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] apkaimes. Daugavas ielas garums ir 8080 metri, tā ir viena no garākām ielām pilsētā. Ielā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Ielas posms no tās sākuma līdz [[Vienības tilts|Vienības tiltam]] ir valsts galvenā [[Autoceļš A13 (Latvija)|autoceļa A13]] daļa, bet posms no Vienības tilta līdz sazarojumam [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintaru apkaimē]] — valsts reģionālā [[Autoceļš P67|autoceļa P67]] daļa. Pa Daugavas ielu kursē [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršrutu autobusi. Ielas apkārtnē atrodas Daugavpils pašvaldības un [[Daugavpils Universitāte]]s ēkas, [[Dubrovina parks]], Esplanādes parks ar ūdenskrātuvi, [[Daugavpils cietoksnis]]. Netālu no cietokšņa Daugavas iela šķērso [[Šuņica]]s upi, kā arī [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] zem sena ķieģeļu viadukta. == Vēsture == [[Attēls:Railroad Bridge - panoramio - Ivars Indāns.jpg|274px|thumb|Viadukts Daugavas ielā]] [[Attēls:Дорога в город - panoramio (3).jpg|274px|thumb|Daugavas iela pie [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]]]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675a5 Ielas skats 19.—20. gadsimtu mijā] |image2 = Iela 1930. gados: * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ savienoums ar Raiņa ielu] * skats gar Daugavu [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14133/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/28495/ (2)] |image3 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51662/ Ielas skats 1960. gados] }} Daugavas ielu, kopā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] daļu pilsētas centrā, uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē kā aizsargdambi pret plūdiem. Kapteiņa Meļņikova izstrādāto projektu 1833. gada 27. aprīlī apstiprināja personīgi ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs&nbsp;I]], tāpēc dambi ilgu laiku sauca par '''Nikolaja dambi'''. Dambja celtniecība tika pabeigta 1841. gadā, un uz dambja izveidoja šoseju (tagadējās 18. novembra iela un Daugavas iela).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nikolaja dambis. Daugavpils |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14132/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}}}}</ref> 20. gadsimta sākumā Daugavas ielas nosaukums bija '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}) vai '''Piedaugavas iela''' ({{val|ru|Придвинская улица}}). Savu tagadējo vārdu tā ieguva 1925. gada 12. janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu nosaukumos |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4766 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|29||bez}} |date={{dat|1925|1|12||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gada aprīli uz neilgu laiku (līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sākumam) ielas posms no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] līdz [[Šuņica|Šūņupītei]] tika nosaukts par '''Viļa Plūdoņa gatvi'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edvarta Virzas iela un Viļa Plūdoņa gatve Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|7|1||bez}} |date={{dat|1940|4|3||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250701151141/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4765 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 8 — dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4755 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 22 un 24 — dzīvojamās ēkas, uzceltas 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamās ēkas (2) |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4756 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 131 — bijušās sanatorijas "Mežciems" (dibināta 1883. gadā) viesnīca, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sanatorija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4758 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Kieģeļu mūra dzelzceļa viadukts pār ielu, [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]] (agrāk [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]]), uzbūvēts 1902. gadā. Tilta garums 28 metri, augstums 4,9 metri, ailas platums 10,7 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzelzceļa viadukts Cietokšņa ielā Daugavpilī |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12811/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Daugavas iela ir savienota ar šādām ielām:<ref>Visi krustojumi ir T veida, jo iela iet gar upes krastu.</ref> * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (ielas turpinājums) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vienības tilts]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] / [[Mihaila iela]] (apļveida krustojums) * [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]] (otro reizi) * [[Ceriņu iela (Daugavpils)|Ceriņu iela]] * {{P ceļš|67}} ("Rīgas šoseja") * [[Sabuļu iela]] * [[Jaunciema iela (Daugavpils)|Jaunciema iela]] * [[Magoņu iela (Daugavpils)|Magoņu iela]] * [[Alberta iela (Daugavpils)|Alberta iela]] * [[Rožu iela (Daugavpils)|Rožu iela]] * [[Bezdelīgu iela (Daugavpils)|Bezdelīgu iela]] * [[Dienvidu iela (Daugavpils)|Dienvidu iela]] * [[Tālavas iela (Daugavpils)|Tālavas iela]] * [[Parka iela (Daugavpils)|Parka iela]] * [[Dundagas iela (Daugavpils)|Dundagas iela]] * [[Lauku iela (Daugavpils)|Lauku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] [[Kategorija:Ielas Dzintaros (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Mežciemā (Daugavpils)]] 9tcznbwuxkauc6gq0lmc4bpqiw6g8b9 0 592183 4547367 4409228 2026-11-09T17:59:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547367 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Brjanskas iela |attēls = Daugavpils, Brjanskas iela - panoramio.jpg |attēla paraksts = Brjanskas ielas sākums, 2010. gads |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=350|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125210431|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 1760 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Lauķesu iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Brjanskas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Brjanskas iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]] un ved dienvidu virzienā līdz pilsētas robežai, aiz kuras pārtop vietējā autoceļā [[Autoceļš V674|V674]] līdz [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacijai]]. Arī pati Brjanskas iela visā garumā ir autoceļa V674 daļa<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |url=https://likumi.lv/ta/id/198589-noteikumi-par-valsts-autocelu-un-valsts-autocelu-marsruta-ietverto-pasvaldibam-piederoso-autocelu-posmu-sarakstiem |website=Likumi.lv |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|2|16||bez}} |date={{dat|2009|10|2||bez}}}}</ref> un pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|16||bez}}}}</ref> Ielā ir privātmāju apbūve. Brjanskas ielas kopējais garums ir 1760 metri. Visā garumā ielā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit pa divām joslām, bet posmā no Sēlijas ielas līdz [[Liginišķu iela]]i kustība atļauta tikai ārpilsētas virzienā. Pa Brjanskas ielu kursē [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]] un [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]] maršruta autobusi. == Vēsture == Ielas agrākais nosaukums bija '''Lauķesu '''(Laukežu)''' iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> jo tā izveidojās no veca ceļa [[Laucesa (ciems)|Laucesas]] (agrāk Lauķesi) un [[Demene]]s (agrāk Taržeki) virzienā. [[Latvijas PSR|Padomju]] laikā iela tika pārdēvēta par '''Brjanskas ielu''', Krievijas [[Brjanska|pilsētas]] vārdā. 2022. gadā biedrība "Publiskās atmiņas centrs" aicināja pārdēvēt šo ielu par [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] ielu, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elmārs Barkāns |title=Daugavpils deputāta Lavrenova murgainās aplamības par Itālijas galvaspilsētu Romu |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/517692-daugavpils-deputata-lavrenova-murgainas-aplamibas-par-italijas-galvaspilsetu-romu |publisher=[[Jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|2|16||bez}} |date={{dat|2022|8|28||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == * Krustojumā ar [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas ielu]] (agrākā adrese Laukežu iela 1, pašlaik Sēlijas iela 79) atrodas senākā Grīvas aptieka, kura darbojas arī mūsdienās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Grīvas aptieka |url=http://zudusilatvija.lv/objects/object/51654/ |website=Zudusī Latvija |accessdate={{dat|2025|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260311205537/http://zudusilatvija.lv/objects/object/51654/}}</ref> * Ielas galā atrodas [[Grīvas kapi (Daugavpils)|Grīvas kapi]]. == Ielu savienojumi == Brjanskas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] * [[Garā iela (Daugavpils)|Garā iela]] (T veida krustojums) * [[Pārdaugavas iela]] * [[Noras iela (Daugavpils)|Noras iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas iela]] * [[Lomonosova iela (Daugavpils)|Lomonosova iela]] (T veida krustojums) * [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes iela]] / [[Čehova iela]] / [[Randenes iela]] * [[Zvaigžņu iela (Daugavpils)|Zvaigžņu iela]] * [[Muižas iela (Daugavpils)|Muižas iela]] (T veida krustojums) * [[Niderkunes iela]] * [[Laimas iela (Daugavpils)|Laimas iela]] (T veida krustojums) * [[Arāju iela (Daugavpils)|Arāju iela]] (T veida krustojums) * [[Ceļinieku iela (Daugavpils)|Ceļinieku iela]] (T veida krustojums) * [[Liginišķu iela]] (T veida krustojums) * autoceļš {{V ceļš|674}} (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] lejkepur4fuah7mnqdn5a5230pkq762 0 592297 4547648 4546387 2026-11-10T08:57:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547648 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Eiženija Aldermane | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2009|7|1|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|12|3}} | partija = * [[LPP/LC]] <small>(2007—2011)</small> * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2012—2020)</small> * [[Saskaņa]] <small>(2020—2025)</small> * [[Suverēnā vara]] <small>(2025—pašlaik)</small> | profesija = [[pedagoģe]], politiķe | alma_mater = * [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģiskā skola]] * [[Latvijas Valsts Universitāte|LVU]] * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] | apbalvojumi = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Eiženija Aldermane''' (dzimusi 1942. gada 3. decembrī [[Preiļi|Preiļos]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17|archive-date=2025-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250115123152/https://latgalesdati.du.lv/persona/3789}}</ref> ir [[Latvija]]s [[Pedagoģija|pedagoģe]], politiķe un sabiedriskā darbiniece. [[Rīgas dome]]s deputāte,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]", "[[Saskaņa]]" un "[[Suverēnā vara]]". == Biogrāfija == E. Aldermane 1963. gadā absolvējusi [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģisko skolu]], iegūstot pirmsskolas pedagoģes kvalifikāciju. 1976. gadā viņa pabeidza studijas [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]], specializējoties latviešu valodā un literatūrā. Turpinot izglītību, no 2001. gada viņa apguva publiskās attiecības [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> No 1968. līdz 1982. gadam E. Aldermane strādāja [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] kā latviešu valodas un literatūras skolotāja un direktora vietniece. 1987. gadā viņa sāka darbu [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības ministrijā]], kur ieņēma dažādus amatus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=1|title=Preiļu Galvenā Bibliotēka|website=preilubiblioteka.lv|access-date=2025-02-17}}</ref> Laikā no 1992. līdz 1994. gadam viņa bija Izglītības, zinātnes un kultūras ministra vietniece un ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāre]]. 1994. gada oktobrī E. Aldermane tika iecelta par Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes vadītāju, šo amatu pildot līdz 2009. gada jūlijam. Šajā laikā viņa aktīvi strādāja pie sabiedrības integrācijas un naturalizācijas procesu veicināšanas valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17|archive-date=2025-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250115123152/https://latgalesdati.du.lv/persona/3789}}</ref> 2004. gadā par savu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā E. Aldermane tika apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3789|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-02-17|archive-date=2025-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250115123152/https://latgalesdati.du.lv/persona/3789}}</ref> E. Aldermane darbojusies konkursa komisijas locekle nodibinājumā "Jāzepa Pīgožņa balva", bijusi valdes locekle Latvijas Pašvaldību mācību centrā, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/eizenija-aldermane|title=Eiženija Aldermane {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2009. gadā E. Aldermane pievērsās politiskajai darbībai, kandidējot [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] no partijas [[LPP/LC]]. 2012. gadā pievienojusies partijai "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kuras kodolu veidoja partijas LPP/LC Rīgas domes frakcijas deputāti. Tikusi ievēlēta Rīgas domē arī trīs sekojošajās pašvaldību vēlēšanās [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013. gadā]], [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gadā]] un [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā]]. Darbojusies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kā arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. 2015. gada portāls [[Lsm.lv|LSM]] ziņoja, ka E. Aldermane esot izplatījusi maldinošu informāciju par iecietības veicināšanas sociālās reklāmas projektu. E. Aldermane apgalvoja, ka projekts tiek finansēts no Rīgas domes līdzekļiem un ka tas neatbilst Latvijas sabiedrības vērtībām. Taču patiesībā projekts tika finansēts no [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem un tā mērķis bija veicināt toleranci un sociālo kohēziju sabiedrībā. Pēc E. Aldermanes izteikumiem dažādi politiskie un sabiedriskie aktīvisti norādīja uz nepieciešamību precizēt informāciju, lai izvairītos no sabiedrības dezinformēšanas. Rīgas dome un projekta organizatori noraidīja E. Aldermanes apgalvojumus un uzsvēra, ka reklāmas mērķis bija izglītot sabiedrību un veicināt savstarpējo cieņu starp dažādām sociālajām grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aldermane-maldina-sabiedribu-par-iecietibas-socialas-reklamas-projektu.a147999/|title=Aldermane maldina sabiedrību par iecietības sociālās reklāmas projektu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> 2020. gadā, protestējot pret Rīgas domes priekšsēdētāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] patvaļu un politiskās uzvedības stilu, E. Aldermane no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" izstājās, vēlāk pievienojoties partijai "[[Saskaņa]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6906017/no-partijas-gods-kalpot-rigai-izstajusies-sesi-valdes-locekli|title=No partijas "Gods kalpot Rīgai" izstājušies seši valdes locekļi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-02-17|date=2020-02-21|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] E. Aldermane kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta, paliekot 9. vietā kā pirmā starp neievēlētajiem kandidātiem, lai gan kandidēja ar 4. numuru sarakstā. 2026. gada novembrī E. Aldermane atgriezās Rīgas domes sastāvā, līdz ar 7 deputātu apvienības "[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SuverSuverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]" ievēlēšanu [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{navboxes |title=Rīgas dome |list= {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{Rīgas dome 2013}} {{Rīgas dome 2009}} }} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Preiļos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] odqzqlgi761dv0xzay3t14l02xe0aum 0 593177 4547454 4524636 2026-11-09T21:06:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547454 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Cietokšņa iela|Cietokšņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cietokšņa iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (38).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 2100 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Maskavas iela * Suvorova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Cietokšņa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] un [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimēs. Cietokšņa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]]. Cietokšņa ielas kopējais garums ir aptuveni 2100 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām, administratīvām un tirdzniecības ēkām. Posmā no [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielas]] līdz [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielai]] Cietokšņa iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |page=84 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Cietokšņa ielu kursē [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršrutu tramvaji, kā arī [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5.]], [[9. autobusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250428120251/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#10729 }}</ref> == Vēsture == Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē kā ceļš no pilsētas jaunizveidotās "Lielās forštates" (tagadējais Daugavpils [[Centrs (Daugavpils)|centrs]]) līdz [[Daugavpils cietoksnis|cietoksnim]]. Jau 1830. gadā tā tika bruģēta.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=История одного микрорайона Даугавпилса: Эспланада-Майки-Черёмушки |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158182 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |language=ru }}</ref> Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Maskavas iela''' ({{val|ru|Московская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva nosaukumu '''Cietokšņa iela''', bet 1944. gada 7. septembrī, pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Daugavpils ieņemšanas, tika atjaunots nosaukums Maskavas iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5517 |website=Latgales dati |publisher=LNA DZVA, 202.f., 1.apr., 1.l., 26. lp. |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1944|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301100541/http://latgalesdati.du.lv/notikums/5517 }}</ref> Vēlāk ielu pārdēvēja par '''Suvorova ielu''', jo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] arī bija [[Garā iela (Daugavpils)|Maskavas iela]]. Beidzot, no 1991. gada 19. decembra ir atjaunots nosaukums '''Cietokšņa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Cietokšņa iela 37 un 39 (Daugavpils).jpg|273px|thumb|Cietokšņa iela 37 un 39]] [[Attēls:Daugavpils synagogue 03.JPG|273px|thumb|[[Daugavpils sinagoga|Sinagoga]]]] [[Attēls:3. tramvajs uz Cietokšņa ielas.jpg|273px|thumb|Tramvajs pienāk pieturā "Balvu iela"]] * Nr. 10 — vienstāva dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4745 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 20 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4746 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 28 — divstāvu administratīva ēka, uzcelta 1913. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4747 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 33 — [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]. * Nr. 35 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta ap 1900. gadu, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4748 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1900. gadā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4749 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 38 — [[Daugavpils sinagoga]] ("Kadiša"), uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sinagoga |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4750 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 39 — trīsstāvu dzīvojamā ēka ar mansarda stāvu, uzcelta 19.—20. gadsimtu robežā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4751 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 44 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4812 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}}}}</ref> * Nr. 52 — šeit 1920.—1930. gados atradās viesnīca "Teivan" (nav saglabājusies).<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=47 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |chapter=Viesnīca "Teivan" (reklāma)}}</ref> * Nr. 60 — tirdzniecības centrs "Ditton".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontaktinformācija un rekvizīti |url=https://www.ditton.lv/tc-ditton-nams-kontakti/kontaktinformacija-un-rekviziti/ |website=Ditton.lv |accessdate={{dat|2025|3|1||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250301101220/https://www.ditton.lv/tc-ditton-nams-kontakti/kontaktinformacija-un-rekviziti/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Cietokšņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar blakusceļu) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (gājēju iela) * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] / [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (Y veida krustojums) * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] / [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (apļveida krustojums) * [[Kraujas iela (Daugavpils)|Kraujas iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Konstantīna iela]] * [[Liepziedu iela (Daugavpils)|Liepziedu iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] gdhi89i82vvbbgue8yseu1qcvl09p6t 0 594629 4547596 4486417 2026-11-10T07:27:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547596 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Eduards Kaspars fon Tīzenhauzens''' ({{val|de|Eduard Caspar Baron von Tiesenhausen}}, 1807—1878) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] jurists, [[Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s priekšsēdis (1851—1854). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Vidzemes iekarošana 1710. gadā.jpg|thumb|Eduarda fon Tīzenhauzena apcerējums "Vidzemes iekarošana 1710. gadā"]] Dzimis 1807. gada 18. oktobrī [[Plātere]]s muižnieka Georga Ādolfa fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] (1773—1821) un viņa sievas Šarlotes Helēnas, dzimušas fon Leskenes, ģimenē. Studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1824—1826), tad ārzemēs. Strādāja par [[Cēsis|Cēsu]] zemes tiesas asistentu, tad apriņķa tiesas sekretāru [[Limbaži|Limbažos]], draudzes novada tiesnesi, Vidzemes guberņas tiesas viceprezidentu. 1839. gadā mantoja [[Plāteres muiža|Plāteres muižu]] (''Weißensee''), 1866. gadā Silamuižu (''Hohenheyde''). Miris 1878. gada 23. maijā [[Vīsbādene|Vīsbādenē]].<ref name= "BBLD">[https://bbld.de/GND117828655X Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Darbi == * ''Die Eroberung Livlands durch den kaiserlich russischen General-Feldmarschall Grafen Scheremetjew im Jahre 1710, und die Lebensgeschichte des George Reinhold von Tiesenhausen, Landraths des Herzogthums Livland im Jahre, geb. 1650, gest. 1733'', 1856, ([https://web.archive.org/web/20211023113830/https://dspace.ut.ee/handle/10062/49762]) * ''Zur Erinnerung an die am 20. Mai 1852 stattgehabte Feier des hundertjährigen Besitzes der Güter Weissensee und Hohenheyde in der Familie von Tiesenhausen'', Riga, 1852 ([https://erb.nlib.ee/?kid=1664069x] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241204115006/https://erb.nlib.ee/?kid=1664069x |date={{dat|2024|12|04||bez}} }}) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīzenhauzens, Eduards Kaspars fon}} [[Kategorija:1807. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1878. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] 00nl15vkrhf3webiuvdn23l4pi5vwtz 0 596235 4547441 4254638 2026-11-09T20:23:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547441 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Muscari comosum (7334846594).jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = | tips_lv = | klase = Monocotyledoneae | klase_lv = Viendīgļlapju klase | rinda = Asparagales | rinda_lv = Asparāgu rinda | dzimta = Asparagaceae | dzimta_lv = Asparāgu dzimta | ģints = Muscari | ģints_lv = Muskares | iedalījums = | kategorijas = | binomial = Muscari comosum | suga = Muscari comosum | suga_lv = Cekulainā muskare | autors = (L.) Mill. | sinonīms = ''Leopoldia comosa'' }}'''Cekulainā muskare''' (''Muscari comosum'', sinonīms ''Leopoldia comosa'') ir [[Muskares|muskaru]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]], [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:538476-1|title=Muscari comosum (L.) Mill. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-04-04|language=en|archive-date=2026-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260606053143/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:538476-1}}</ref> Šī muskare ir 20—60 cm augsts [[lakstaugs]]. Tās ziedi ir sakārtoti 6—30cm garā, irdenā, vārpveida [[Ziedkopa|ziedkopā]]. Ziedi ir krēmīgi brūni, augšējie sterilie ziedi – spilgti violeti. Zied vasaras vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.darzaabc.lv/lv/muskares-sipolpukes|title=Muskares (sīpolpuķes)|website=www.darzaabc.lv|access-date=2025-04-04|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Muskares]] 5o1ldwat98i8lrk61s0yjpiym15ap27 0 599687 4547519 4526883 2026-11-10T02:59:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547519 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste | title = Drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai | image = Chernobyl drone strike explosion.png | image_name = | image_size = | caption = Sprādziens (pa kreisi), ko izraisīja trieciens | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | date = {{dat|2025|2|14}} | time = 01:50 [[Austrumeiropas laiks|EET]] | place = netālu no [[Pripjata]]s, [[Kijivas apgabals]] {{UKR}} | also known as = | cause = drona uzbrukums | first reporter = | filmed by = | participants = | outcome = | reported injuries = nav | reported death(s) = nav | reported missing = | reported property damage = | burial = | inquiries = | coroner = | suspects = | charges = | verdict = | convictions = | publication bans = | litigation = | awards = | url = | website = | notes = }} '''Drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai''' (sauktai arī par '''Čornobiļas AES jauno sarkofāgu''') bija {{dat|2025|2|14}} veikta [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāta]] ietriekšanās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s [[Čornobiļas AES jaunā aizsargkonstrukcija|jaunajā aizsargkonstrukcijā]]. Uzbrukums izraisīja ievērojamus bojājumus aizsargbarjerai, taču neizraisīja [[radiācija]]s līmeņa paaugstināšanos apkārtējā teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |date=14 February 2025 |title=Ukraine says Russia drone attack hits Chernobyl nuclear plant, radiation levels normal |url=https://www.cnn.com/2025/02/14/europe/russia-ukraine-drones-chernobyl-intl-hnk/index.html |access-date=14 February 2025 |website=CNN |language=en}}</ref> [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka konstrukcijā trāpījis [[Krievija]]s kaujas drons, kas pārvadājis "spridzekli ar augstu sprāgstvielu saturu [[kaujas galviņa|kaujas galviņā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv|access-date={{dat|2025|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505193947/https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980}}</ref> Krievija noliedza šos apgalvojumus, norādot, ka Ukrainas amatpersonas ar šādu apgalvojumu cenšas traucēt miera sarunām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Russia denies Ukrainian claim it struck Chernobyl reactor shell as radiation levels remain normal |last=Novikov |first=Illia |work=AP News |date=14 February 2025 |access-date=14 February 2025 |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-chernobyl-zelenskyy-71d781dbd66754d0a548edd388f3447a |archive-date=14 February 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250214120418/https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-chernobyl-zelenskyy-71d781dbd66754d0a548edd388f3447a }}</ref> == Konteksts == Uzbrukums notika tieši pirms Minhenes drošības konferences Vācijā, kur [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentam]] [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Vansam]] bija paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Dienu pirms uzbrukuma [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja par iespējamām miera sarunām sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]], atsaucoties uz sarunu ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], kuru viņš raksturoja kā "ļoti produktīvu".<ref name=":0" /> == Uzbrukums == [[Attēls:Chernobyl Nuclear Power Plant confinement after drone strike, 2025-02-14 (000).webm|thumb|thumbtime=0:02|Uzbrukuma video]] 2025. gada 14. februāra agrā rītā aptuveni pulksten 1:50 pēc vietējā laika [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) eksperti, kas atradās Čornobiļas atomelektrostacijā, ziņoja par sprādzienu Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijā.<ref name=":0" /> Šī aizsargkonstrukcija (sarkofāgs) tika uzbūvēta starptautiska projekta rezultātā un 2016. gadā uzstādīta virs Čornobiļas AES avarējušā ceturtā kodolreaktora, lai novērstu [[Čornobiļas AES katastrofa]]s vietā atlikušās [[radioaktivitāte]]s noplūdi apkārtējā vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cernobilas-aes-uzstada-jaunu-sarkofagu.a212329/|title=Ukraina otrdien, 29. novembrī, atklāts pasaulē lielākais metāla sarkofāgs. Tas uzstādīts virs Černobiļas atomelektrostacijas avarējušā ceturtā kodolreaktora.|publisher=lsm.lv}}</ref> Vizuāli pierādījumi par sprādzienu, ar kuriem prezidents Zelenskis dalījās sociālo mediju platformā [[X (sociālais tīkls)|''Twitter''/X]], parādīja intensīvu gaismas uzplaiksnījumu, kas izplūda no aizsargkonstrukcijas jumta virs ceturtā reaktora, kam sekoja ievērojams dūmu stabs, kas pacēlās debesīs. Ukrainas ārkārtas dienesti nekavējoties reaģēja, lai nodzēstu radušos ugunsgrēku.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Ziņu atsauce |last=Miller |first=Christopher |date=14 February 2025 |title=Ukraine accuses Russia of drone attack on Chernobyl nuclear plant |url=https://www.ft.com/content/9605ca05-a82c-4f22-bf7b-def949c31772 |access-date=14 February 2025 |work=Financial Times |archive-date=14 February 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250214115238/https://www.ft.com/content/9605ca05-a82c-4f22-bf7b-def949c31772 }}</ref> [[Attēls:Chernobyl Nuclear Power Plant confinement after drone strike, 2025-02-14 (13).jpg|thumb|Caurums jaunajā aizsargkonstrukcijā]] Saskaņā ar [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) datiem, drons, kas veica triecienu, bija [[Shahed 136|''Shahed'' 136]], [[Irāna]]s valsts korporācijas HESA izstrādāts drons.<ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-drone-attack-damages-chornobyl-nuclear-plants-shelter-zelenskiy-says-2025-02-14/|title=Zelenskiy says Russian drone damages Chornobyl plant's radiation shield|first1=Max|last1=Hunder|first2=Anastasiia|last2=Malenko|publisher=[[Reuters]]|date=15 February 2025}}</ref> Irāna piegādāja šādus dronus Krievijai visā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, un to izmantošana kara laikā bija labi dokumentēta.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/did-russia-strike-the-chernobyl-nuclear-plant|title=Did Russia Strike the Chernobyl Nuclear Plant?|first=Maya|last=Carlin|magazine=The National Interest|date=19 February 2025}}</ref> Šo apgalvojumu atbalstīja Sv. Andreja Universitātes (Skotijā) Globālo tiesību un pārvaldības centrs.<ref name=":5" /> Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tvpworld.com/85213035/polish-fm-takes-iranian-drone-to-show-us-conservatives|title=Polish FM takes Iranian drone to US to show at conservative conference|publisher=TVP World|date=21 February 2025}}</ref> un Varšavas Austrumu studiju centrs arī paziņoja, ka aizsargkonstrukcijā trāpījis Krievijas ''Shahed'' drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/analyses/2025-02-18/record-number-russian-drones-strike-ukraine-day-1091-war|title=Record number of Russian drones strike Ukraine. Day 1091 of the war|first1=Andrzej|last1=Wilk|first2=Piotr|last2=Żochowski|publisher=Centre for Eastern Studies|date=18 February 2025}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]|date=14 February 2025}}</ref> Britu pulkvedis Hamišs de Bretons-Gordons laikrakstā ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja, ka ceturtā reaktora tuvumā nav nekādu militāro mērķu un zināms, ka ''Shahed'' droni savos uzbrukumos ir ļoti precīzi. Viņš norādīja, ka, lai gan dronu uzbrukums varēja būt apzināti mērķēts, nebija iespējams par to pārliecināties, jo tajā naktī uzbrukums tika veikts ar vairāk nekā 100 droniem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2025/02/14/putin-chernobyl-attack-nuclear/|title=The Chernobyl drone strike gives us a clue to Putin's thinking|first=Hamish|last=de Bretton-Gordon|author-link=Hamish de Bretton-Gordon|newspaper=[[The Daily Telegraph]]|date=14 February 2025}}</ref> == Sekas == [[Attēls:Chernobyl Nuclear Power Plant confinement after drone strike, 2025-02-14 (30).jpg|thumb|150px|Drona dzinēja atliekas]] Pēc trieciena Ukrainas varas iestādes nekavējoties veica konstrukcijas bojājumu un iespējamo radiācijas risku novērtējumus. Ukrainas Valsts ārkārtas dienests apstiprināja, ka radiācijas līmenis saglabājas normas robežās, lai gan sākotnējie novērtējumi liecināja par ievērojamiem bojājumiem aizsargpajumtē. Prezidents Zelenskis vēlāk dalījās ar fotogrāfijām, kurās, iespējams, redzams bojātā sarkofāga iekšpuse.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ray |first=Siladitya |title=Chernobyl Radiation Shield Damaged By Russian Drone Strike, Ukraine Says |url=https://www.forbes.com/sites/siladityaray/2025/02/14/chernobyl-radiation-shield-damaged-by-russian-drone-strike-ukraine-says/ |access-date=14 February 2025 |website=Forbes |language=en}}</ref> [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) eksperti nākamajā dienā veica aizsargkonstrukcijas apskati un novēroja, ka ugunsgrēku veicinājis viegli uzliesmojošs materiāls jumta apšuvumā. Viņi novēroja, ka ir skarta liela platība, un apstiprināja, ka ir pārrauts gan ārējais, gan iekšējais apšuvums, radot caurumu aptuveni sešu metru diametrā. Tomēr šķita, ka aizsargkonstrukcijas atbalsta sijas nav cietušas nopietnus bojājumus.<ref name=iaea-20250215>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-276-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |title=Update 276 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |publisher=IAEA |date=15 February 2025 |access-date=16 February 2025}}</ref> SAEA eksperti arī norādīja, ka novērotās drona atliekas, ko Ukraina piedēvē Krievijas triecienam, atbilst ''Shahed'' tipa dronam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-278-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 278 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA|date=27 February 2025}}</ref> Tomēr SAEA paziņojumā netika vainota nevienu no konflikta pusēm.<ref name=wnn-20250214>{{Ziņu atsauce |url=https://www.world-nuclear-news.org/articles/chernobyl-protective-shelter-damaged-by-drone |title=Chernobyl's protective shelter damaged 'by drone strike' |website=World Nuclear News |date=14 February 2025 |access-date=16 February 2025}}</ref> Divas nedēļas vēlāk jumta izolācija joprojām gruzdēja. Lai vadītu ūdens iesmidzināšanu ugunsgrēku dzēšanai, tika izmantota [[termogrāfija]]s ierīce. Tika uzsākts apšuvuma remonts.<ref name=wnn-20250306>{{Ziņu atsauce |url=https://www.world-nuclear-news.org/articles/chernobyl-shelter-fire-still-smouldering-two-weeks-after-drone-strike |title=Chernobyl shelter fire still smouldering two weeks after drone strike |website=World Nuclear News |date=6 March 2025 |access-date=6 March 2025}}</ref> == Reakcijas == Prezidents Zelenskis uzbrukumu un notiekošos Krievijas dronu triecienus pret Ukrainas infrastruktūru raksturoja kā pierādījumu tam, ka Krievijas vadība patiesi nav ieinteresēta diplomātiskos risinājumos, tā vietā norādot, ka šādas darbības demonstrē nodomu "turpināt maldināt pasauli".<ref name=":0" /> Viņš mudināja starptautisko sabiedrību izdarīt "spiedienu uz agresoru", uzstājot, ka "Krievija ir jāsauc pie atbildības par savu rīcību".<ref name=":2" /> Krievijas valdība noliedza apgalvojumus par triecienu Čornobiļas AES, Kremļa pārstāvim [[Dmitrijs Peskovs|Dmitrijam Peskovam]] norādot, ka "mūsu armija to nedara", un norādot, ka Ukrainas amatpersonas ar to ir mēģinājušas traucēt miera sarunas.<ref name=":3" /> Krievijas diplomāts Rodions Mirošņiks līdzīgi apsūdzēja Kijivu "histēriskā" reakcijā uz Putina un Trampa dialoga sākumu, veicot plaša mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas reģioniem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 27kcckhp709syrq5jky49focngajhcv 0 603107 4547380 4464605 2026-11-09T18:09:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547380 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Bruģa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Bruģu iela |attēls = Ул. Бругю - panoramio.jpg |attēla paraksts = Bruģu iela pirms rekonstrukcijas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q125217647|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 1200 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Krasta iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Bruģu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], Daugavas labajā krastā, [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Bruģu iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved pa [[Daugava]]s krastu austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada ielu]]. Bruģu iela ir viena no pilsētas krastmalam un tiek izmantota kā promenāde. Tajā ir gan rūpnieciska, gan dzīvojama apbūve. Bruģu ielas kopējais garums ir aptuveni 1200 metri, visā garumā tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. No ielas sākuma līdz [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielai]] tai ir tikai gājēju un velosipēdu celiņš gar pilsētas vecāko siltumcentrāli, bet tālāk ir arī bruģēta brauktuve. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Bruģu ielu nekursē. == Vēsture == Bruģu iela izveidota 19. gadsimta otrajā pusē kā [[Gajoks|Gajoka]] krastmala, ar nosaukumu '''Krasta iela''' ({{val|ru|Набережная улица}}). Tā bija apbūvēta galvenokārt ar rūpniecības uzņēmumiem. 1860. gadā pie krustojuma ar Dzirnavu ielu tika atklāta alus darītava (vēlāk "Latgales alus"). 1860. gados Bruģu (tolaik Naberežnaja) ielā tika organizēta kaļķu un ķieģeļu ražošana, kas pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], bet 1883. gadā atklāja ziepju ražotni Naberežnaja ielā 17, kura darbojās līdz Otrajam pasaules karam. 1911. gadā pie Šosejas (tagad [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra]]) ielas uzcelta pilsētas elektrostacija (vēlāk siltumcentrāle). 1928. gadā Krasta ielā 15 tika dibināta [[Flīzes|flīžu]] un [[pods|podiņu]] fabrika, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam.<ref name="dvinsker">{{tīmekļa atsauce |title=Улица хмельная, кирпичная и Мостовая |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id325-ULITSA_KHMEL_NAYA_KIRPICHNAYA_I_MOSTOVAYA/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191023165838/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id325-ULITSA_KHMEL_NAYA_KIRPICHNAYA_I_MOSTOVAYA/ |archivedate={{dat|2019|10|23||bez}}}}</ref> 1922. gadā, pēc postošajiem plūdiem, kad ūdens appludināja ne tikai Gajoku, bet arī pilsētas centru, tika pieņemts lēmums par aizsargdambja būvniecību Krasta ielā. 1930. gadu sākumā to dambi remontēja defektu dēļ.<ref name="dvinsker" /> Tagadējais ielas nosaukums, '''Bruģu iela''' ({{val|ru|Мостовая улица}}), pirmo reizi sastopams 1956. gadā. Ir vērts atzīmēt, ka vēsturiski šai ielai nebija bruģa seguma,<ref name="dvinsker" /> tas ierīkots tikai 2019. gadā, ielas pārbūves un labiekārtošanas laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bruģu ielas promenāde Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3054 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |date={{dat|2019|10|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250806211350/https://latgalesdati.du.lv/notikums/3054 }}</ref> Saglabājušās senās ēkas un aizsargdambis ļauj iekļaut Bruģu ielu Gajoka kultūrvēsturiski vērtīgajā teritorijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |page=72 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Старый дом по ул. Бругю 17 - panoramio.jpg|274px|thumb|Bruģu iela 17]] * Bruģu ielas sākumā {{dat|2003|9|25||bez}}, atzīmējot [[Marks Rotko|Marka Rotko]] simtgadi, tika atklāta mākslinieka [[Romualds Gibovskis|Romualda Gibovska]] veidotā piemiņas zīme "Veltījums Rotko".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas|title=Simtgades svinības|publisher=rotkocentrs.lv|accessdate={{dat|2014|2|16||bez}} |archivedate={{dat|2016|3|7||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307145224/http://rotkocentrs.lv/rmc/simtgades-svinibas}}</ref> * Netālu no ielas sākuma 2022. gadā uz bijušā ūdenstorņa pamatiem tika izveidots novērošanas klājs.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Елена Иванцова |title=Смотровая площадка на променаде на улице Бругю в Даугавпилсе почти готова |url=https://chayka.lv/2022/03/17/smotrovaya-ploshhadka/ |website=Chayka.lv |accessdate={{dat|2025|6|18||bez}} |language=ru |date={{dat|2022|3|17||bez}}}}</ref> * Nr. 15 un 17 — vienstāva dzīvojāmas ēkas, uzbūvētas 19. gadsimta beigās. == Ielu savienojumi == Bruģu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu iela]] * [[Dzelzceļu iela]] * [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] o3ihhvkl2559fld8u6roa9x4f718htd 0 603794 4547501 4460852 2026-11-10T00:12:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547501 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Demenes iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Judovka]] |ielas garums = 300 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Teātra iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Demenes iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Judovka]]s apkaimē. Demenes iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas pie pilsētas robežas, krustojumā ar [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu ielu]]. Ielas nosaukums cēlies no [[Demene]]s ciema vārda. Demenes ielas kopējais garums ir aptuveni 300 metri, visā garumā tā klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 9 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |page=85 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Demenes ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Kooperācijas iela" Lielajā ielā. Demenes ielā ir privātmāju apbūve. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Teātra iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}}}}</ref> tas saglabājās arī pēc [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošanas Daugavpilij, jo [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra ielai]] pilsētas centrā tolaik bija nosaukums ''Komjaunatnes iela''. 1991. gada 19. decembrī, atjaunojot vēsturiskās Teātra ielas nosaukumu, ielai Judovkā piešķīra nosaukumu '''Demenes iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> == Ielu savienojumi == Demenes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Judovkā]] 3tfqljg70dk52g4s7mab2vg0wijbeg6 2 603972 4547373 4540072 2026-11-09T18:03:07Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Pirmajā pasaules karā */ 4547373 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); gv58g1rkr875d3elpapdp0jbbmym7j0 4547404 4547373 2026-11-09T18:50:54Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi */ 4547404 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); bzqu6n02pzl400l2rsmntgzpngza97d 4547683 4547404 2026-11-10T10:20:45Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547683 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); cf1o9ih8ikyrssufpzr70z8evbuzhck 4547685 4547683 2026-11-10T10:22:23Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) */ 4547685 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); nntuidpg0ifueoqv30qd8a4lta6s5jz 4547728 4547685 2026-11-10T11:41:21Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547728 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); 96d0rtc4p06mb3p6yqk5gfh4kwrw55f 0 604587 4547737 4465188 2026-11-10T11:58:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547737 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Fabrikas iela|Fabrikas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Fabrikas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 500 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Fabrikas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s labajā krastā, [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Fabrikas iela sākas strupceļā pirms krustojuma ar [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālo ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada ielu]]. Ielā ir gan rūpnieciska, gan dzīvojama apbūve. Fabrikas ielas garums ir 500 metri. Gandrīz visā garumā tā ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet strupceļa posms ielas sākumā ir šaurāks un nav pilnīgi afsaltēts. Ielas sarkano līniju platums ir 10—15 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |page=85 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Fabrikas ielu nekursē. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā рasaules kara]] Fabrikas iela stiepās no [[Dzirnavu iela (Daugavpils)|Dzirnavu ielas]] līdz [[Dzelzceļu iela]]i un krustojās arī ar [[Laivu iela (Daugavpils)|Laivu ielu]], kuras nosaukums likvidēts 2005. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> Fabrikas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Заводская улица}})<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Превратности судьбы двинской семьи |url=https://gorod.lv/novosti/77973-prevratnosti_sudbyi_dvinskoy_semi |website=Gorod.lv |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |language=ru |format={{dat|2008|10|2||bez}}}}</ref> ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 22 — tukšs zemesgabals, kur atradās Daugavpils konservu rūpnīca.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils konservu rūpnīcas vēstures sākums un beigas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8750 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|7|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250804215158/https://latgalesdati.du.lv/notikums/8750 }}</ref> == Ielu savienojumi == Fabrikas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālā iela]] (T veida krustojums) * [[Burtnieku iela (Daugavpils)|Burtnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Dzelzceļu iela]] * [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] bwn5031le8ucqbfg3rd3q4ovdx4i1cb 0 605619 4547267 4486063 2026-11-09T13:02:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547267 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Baltijas dzelzceļa sabiedrība | native_name = {{val|de|Baltische Eisenbahn-Gesellschaft}}<br />{{val|ru|Общество Балтийской железной дороги}} | logo = Иллюстрация к статье «Балтийская линия». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg | logo_caption = Baltijas dzelzceļa sabiedrības līniju karte (1911) | image = Baltische Eisenbahn-Gesellschaft 125 Rb 1875.jpg | image_caption = Baltijas dzelzceļa sabiedrības 125 rubļu akcija (1875) | type = akciju sabiedrība | fate = nacionalizēta un iekļauta Ziemeļrietumu dzelzceļos | successor = Ziemeļrietumu dzelzceļi | foundation = {{dat|1868|11|23}} | founder = [[Aleksandrs fon der Pālens]] | defunct = {{dat|1907|1|14}} | location_city = [[Sanktpēterburga]] | location_country = [[Krievijas Impērija]] | area_served = [[Igaunijas guberņa]], [[Vidzemes guberņa]], [[Pēterburgas guberņa]] | key_people = [[Aleksandrs fon der Pālens]] (prezidents) | industry = [[dzelzceļa transports]] | services = pasažieru un kravu pārvadājumi | footnotes = visi datumi līdz 1918. gadam norādīti pēc Jūlija kalendāra, ja nav norādīts citādi. }} '''Baltijas dzelzceļa sabiedrība''' ({{Val|de|Baltische Eisenbahn-Gesellschaft}}, {{Val|ru|Общество Балтийской железной дороги}}) bija sākotnēji privāta, vēlāk valstij piederoša dzelzceļa sabiedrība [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], kas pastāvēja no 1868. līdz 1907. gadam. Sabiedrības galvenā līnija savienoja Baltijas jūras ostas [[Paldiski]] un [[Tallina|Rēveli]] ar impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un tās dzelzceļa tīklu. Sabiedrības izveidotajam dzelzceļam bija izšķiroša loma Baltijas guberņu industrializācijā un tirdzniecības attīstībā. Mūsdienās dzelzceļa bijušās līnijas atrodas [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s ([[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas]] un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas]] apgabalu) teritorijā. Viss tīkls izbūvēts Krievijas platuma (1524 mm) [[Sliežu platums|sliežu platumā]]. == Vēsture == [[Attēls:Alexander_von_der_Pahlen.jpg|alt=|left|thumb|Igaunijas bruņniecības landmaršals un Baltijas dzelzceļa sabiedrības pirmais prezidents barons [[Aleksandrs fon der Pālens]]]] === Dibināšana un mērķi === 19. gadsimta vidū Baltijas guberņu muižniecība un tirgotāji bija vitāli ieinteresēti dzelzceļa savienojuma izveidē ar Krievijas centrālajiem reģioniem. Šāds savienojums nodrošinātu izejvielu un preču, īpaši [[labība]]s, efektīvu transportēšanu uz [[Baltijas jūra]]s ostām tālākam eksportam. Pēc vairākiem sākotnējiem projektiem, 1868. gada 10. augustā (pēc jaunā stila 22. augustā) Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apstiprināja koncesiju dzelzceļa līnijas būvniecībai no Paldiskiem (tolaik Baltijas Osta) caur Rēveli (Tallinu) un [[Narva|Narvu]] līdz [[Gatčina]]i, ar savienojumu ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas—Varšavas]] līniju. Koncesija paredzēja, ka dzelzceļu uz savu risku būvēs privāta sabiedrība, kas 85 gadus drīkstēs to ekspluatēt, pēc kā līnijai bez atlīdzības bija jāpāriet valsts īpašumā. Valsts paturēja tiesības līniju izpirkt pēc 20 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ajaloomuuseum.ee/naitused/teemanaitused/raudtee-ja-raudteejaam-eestis-19-saj-20-saj-algul |title=RAUDTEE JA RAUDTEEJAAM EESTIS 19. SAJ. – 20. SAJ. ALGUL |accessdate=2025-07-20 |publisher=Eesti Ajaloomuuseum }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1868. gada 23. novembrī Sanktpēterburgā oficiāli nodibināja '''Baltijas dzelzceļa sabiedrību'''. Par tās prezidentu kļuva [[Igaunijas bruņniecība]]s priekšnieks, barons [[Aleksandrs fon der Pālens]], bet galvenie akcionāri bija Igaunijas muižnieki un Tallinas tirgotāji. === Būvniecība un attīstība === [[Attēls:LigovoStation_old.jpg|alt=|thumb|Ligovas stacija netālu no Sanktpēterburgas 20. gadsimta sākumā]] Dzelzceļa būvniecība sākās 1869. gada maijā un, pateicoties labajai organizācijai, pabeigta rekordātrumā — 1870. gada augustā. Līniju izbūvēja no Paldiskiem līdz [[Tosno]], kur tā pieslēdzās impērijas nozīmīgākajai — [[Nikolaja dzelzceļš|Nikolaja dzelzceļa]] (Sanktpēterburga—Maskava) līnijai. Kopējais garums sasniedza gandrīz 415 km. Līniju oficiāli atklāja 1870. gada 5. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.erm.ee/en/content/estonian-railway-150-railway-post-part-one |title=The Estonian railway 150: The railway post (part one) |accessdate=2025-07-20 |date=2020-05-18 |work=ERMi blogi |publisher=Eesti Rahva Muuseum}}</ref> 1872. gadā Baltijas dzelzceļa sabiedrība savā īpašumā ieguva Pēterhofas dzelzceļu, kas apkalpoja Sanktpēterburgas piepilsētas līnijas uz [[Pēterhofa|Pēterhofu]] un [[Krasnoje Selo]]. Lai savienotu abus tīklus, izbūvēja posmu starp Gatčinu un Krasnoje Selo. Līdz ar to pasažieru vilcieni no Rēveles sāka pienākt Pēterhofas stacijā Sanktpēterburgā, ko drīz pārdēvēja par '''Baltijas staciju''' ({{Val|ru|Балтийский вокзал}}). === Paplašināšanās un nacionalizācija === 1876. gadā atklāja atzarojuma līniju no [[Tapa]]s uz [[Tartu|Tērbatu]], kas veicināja Dienvidigaunijas saimniecisko attīstību. 1889. gadā šo līniju pagarināja no Tērbatas līdz [[Valga|Valkai]], kur tā izveidoja savienojumu ar nesen uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Pleskavas—Rīgas dzelzceļu]], tādējādi pilnībā integrējot Baltijas dzelzceļu reģiona kopējā tīklā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf|title=Dzelzceļi Latvijā|last=Altbergs|first=Toms|author2=K. Augustāne|publisher=Industriālais mantojums|work=|accessdate=2025-07-20|date=2019|pages=48|language=lv|author3=I. Pētersone|format=PDF|archive-date=2024-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20240702215750/https://www.ldz.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf}}</ref> 1893. gada 26. aprīlī saskaņā ar Krievijas Impērijas valdības lēmumu par dzelzceļu nacionalizāciju, valsts Baltijas dzelzceļa sabiedrību izpirka. To apvienoja ar Pleskavas—Rīgas dzelzceļu, izveidojot jaunu struktūru — '''Baltijas un Pleskavas—Rīgas dzelzceļš''' ({{Val|ru|Балтийская и Псково-Рижская железная дорога}}) ar galveno pārvaldi Sanktpēterburgā. Visbeidzot, ar ķeizara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] rīkojumu 1907. gada 14. janvārī, šo apvienoto struktūru iekļāva jaunizveidotajos '''Ziemeļrietumu dzelzceļos''' ({{Val|ru|Северо-Западные железные дороги}}), kurā apvienoja arī Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļu.<ref name=":0" /> == Infrastruktūra un līniju tīkls == Lielākā daļa līniju bija vienceļa, izņemot noslogotākos piepilsētas posmus pie Sanktpēterburgas. 1902. gadā kopējais sliežu ceļu garums sasniedza {{nobr|1346 km}}, un tīklā bija 110 staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ajaloomuuseum.ee/naitused/teemanaitused/raudtee-ja-raudteejaam-eestis-19-saj-20-saj-algul |title=RAUDTEE JA RAUDTEEJAAM EESTIS 19. SAJ. – 20. SAJ. ALGUL |accessdate=2025-07-20 |publisher=Eesti Ajaloomuuseum }}{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Līnija (mūsdienu nosaukumi) ! Līnija (nosaukumi atklāšanas brīdī) ! Atklāšanas datums ! Garums (km) ! Piezīmes |- | [[Sanktpēterburga]]—[[Pēterhofa]] || Sankt-Peterburg—Petergof | data-sort-value="18570802" | {{dat|1857|7|21||bez}}|| 30,8 | Atklāja Pēterhofas dzelzceļš, BDS īpašumā no {{dat|1872|2|11||bez}} |- | [[Ligova]]—[[Krasnoje Selo]] || Ligovo—Krasnoje Selo | data-sort-value="18590626" | {{dat|1859|6|14|5=bez}}|| 12,1 | Atklāja Pēterhofas dzelzceļš |- | [[Pēterhofa]]—[[Lomonosova]] || Petergof—Oranienbaum | data-sort-value="18640619" | {{dat|1864|6|7|5=bez}}|| 11,4 | Atklāja Pēterhofas dzelzceļš |- | '''[[Paldiski]]—[[Tosno]]''' || '''Baltijskij Port—Tosno''' | data-sort-value="18701105" | '''{{dat|1870|10|24|5=bez}}''' || 414,3 | '''Galvenā līnija''' |- | [[Gatčina]]—[[Krasnoje Selo]] || Gatčina—Krasnoje Selo | data-sort-value="18721224" | {{dat|1872|12|12|5=bez}}|| 22,9 | Savienojošā līnija |- | [[Tapa]]—[[Tartu]] || Taps—Derpt | data-sort-value="18761231" | {{dat|1876|12|19|5=bez}}|| 112,9 | Atzarojums no galvenās līnijas |- | [[Valga]]—[[Tartu]] || Walk—Derpt | data-sort-value="18890700" | 1889. gada jūlijs || 83,2 | Atklāja Pleskavas-Rīgas dzelzceļš, vēlāk iekļauts kopējā tīklā |- | [[Keila]]—[[Hāpsalu]] || Kegel—Gapsal | data-sort-value="19052811" | {{dat|1905|11|15|5=bez}}|| 78,2 | Pēdējais lielais pagarinājums |} == Ritošais sastāvs == 1889. gadā sabiedrības rīcībā bija 135 tvaika lokomotīves, 292 pasažieru vagoni un 2661 kravas vagons. Sākotnēji lokomotīves iepirka no Vācijas (''Borsig'', ''Schwartzkopff'') un Anglijas (''Sharp'') ražotājiem, bet jau no 1874. gada sabiedrība sāka pasūtīt lokomotīves arī Krievijas rūpnīcās (Ņevas, Kolomnas, Putilova u.c.), līdz beidzot pilnībā pārgāja uz vietējiem ražojumiem. {| class="wikitable" style="text-align:center;" |+ Izmantotās lokomotīvju sērijas (pēc 1872. gada klasifikācijas) |- ! Sērija ! [[ASV lokomotīvju apzīmējums|Assu formula]] ! Ražotājs ! Skaits ! Piegādes periods ! Piezīmes |- style="background-color:#e6e6e6;" ! colspan="6"| Pasažieru vilcienu lokomotīves |- | '''Б''' || 1-2-0 (1B) || ''Schwartzkopff'' || 16 || 1869 || Galvenā pasažieru lokomotīvju sērija sākotnējā posmā |- | '''Б^В''' || 1-2-0 (1B) || Votkinskas rūpnīca || 6 || 1874 || ''Borsig'' tipa lokomotīve, ražota Krievijā |- | '''Б^Б''' || 1-2-0 (1B) || ''Schwartzkopff'' || 6 || 1875 |- | '''П_П''' || 2-2-0 (2'B) || Putilova rūpnīca || 13 || 1899 || Vēlāk iekļauta Krievijas lokomotīvju sērijā П |- | '''Ж''' || 2-3-0 (2'C) || Ņevas rūpnīca || 2 || 1904 || Jaudīgākas lokomotīves pieaugošajai satiksmei |- style="background-color:#e6e6e6;" ! colspan="6"| Kravas vilcienu lokomotīves |- | '''Г''' || 0-3-0 (C) || ''Schwartzkopff'' || 34 || 1870—1871 || Galvenā kravas lokomotīvju sērija |- | '''Г^А''' || 0-3-0 (C) || Ņevas rūpnīca || 6 || 1874 |- | '''Г^Б''' || 0-3-0 (C) || ''Schwartzkopff'' || 25 || 1875—1876 |- | '''М''', '''Р_О''', '''І''' || 0-4-0 (D) || Ņevas, Kolomnas rūpnīcas || 17 || 1883—1888 || Pirmās četrasu lokomotīves, sākotnēji piederēja Pleskavas-Rīgas dzelzceļam |- | '''О^Д''' || 0-4-0 (D) || Dažādi Krievijas ražotāji || 49 || 1897—1903 || Viena no masveidīgākajām Krievijas Impērijas lokomotīvju sērijām |} == Ekonomiskā un sociālā ietekme == Baltijas dzelzceļš būtiski paātrināja [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] ziemeļu daļas saimniecisko attīstību. Tas nodrošināja ērtu un lētu veidu, kā transportēt preces, īpaši labību un kokmateriālus, no Krievijas iekšzemes uz ostām, veicinot Rēveles un Baltijas Ostas izaugsmi. Gar dzelzceļa līniju sāka veidoties jauni rūpniecības uzņēmumi, un strauji auga pilsētas kā [[Rakvere]], [[Tapa]] un [[Narva]]. Dzelzceļš radīja arī jaunu, daudznacionālu strādnieku slāni — dzelzceļniekus. Viņu vidū bija igauņi, latvieši, krievi un vācieši, kas veidoja īpašu sociālo grupu ar savu profesionālo identitāti. Dzelzceļnieku apmetnes pie stacijām kļuva par nozīmīgiem vietējiem centriem. == Mantojums == Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] bijušās Baltijas dzelzceļa sabiedrības līnijas sadalīja starp Igauniju un Padomju Krieviju. Igaunijas teritorijā tās veidoja jaunizveidotā valsts uzņēmuma ''Eesti Vabariigi Raudteed'' (vēlāk ''Eesti Raudtee'') pamatu. Padomju okupācijas laikā viss reģiona dzelzceļa tīklu apvienoja vienotā pārvaldē — ''Pribaltijskaja železnaja doroga'' (Baltijas dzelzceļš). Mūsdienās Baltijas dzelzceļa vēsturiskais mantojums ir īpaši aktuāls saistībā ar projektu ''[[Rail Baltica]]''. Ja 19. gadsimtā dzelzceļš būvēja kā Austrumu—Rietumu asi, kas savienoja Baltiju ar Krieviju, tad ''Rail Baltica'' veido Ziemeļu—Dienvidu asi, savienojot Baltijas valstis ar Centrāleiropu un simbolizējot reģiona ģeopolitisko un ekonomisko pārorientāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |first=Mehis |last=Helme |year=2018 |title=Eesti raudteede 100 aastat |publisher=POST FACTUM |isbn=9789949603350 |language=et }} * {{Grāmatas atsauce |author=Vitalij Rakov |title=Lokomotivy otečestvennych železnych dorog 1845–1955 |edition=2. |publisher=Transport |location=Maskava |year=1995 |ISBN=5-277-00821-7 |language=ru}} * {{Grāmatas atsauce |title=Istorija železnodorožnogo transporta Rossii. Tom 1 (1836–1917 gg.) |publisher=PGUPS |location=Sanktpēterburga |year=1994 |ISBN=5-85952-005-0 |language=ru}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250624202101/https://www.railwaymuseum.lv/lv Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs] * [https://salm.ee/en/railway-and-communications-museum/ Igaunijas dzelzceļa muzejs Hāpsalu] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] 7cqplb0nx9owej7a0cvlcc5qtobbwyv 0 605966 4547406 4460653 2026-11-09T19:01:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547406 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Burtnieku iela|Burtnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Burtnieku iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 225 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Baseina iela * Kuršu iela * Krievu iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Burtnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Fabrikas iela (Daugavpils)|Fabrikas ielu]]. Burtnieku ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 225 metri, sarkano līniju platums ir 8—12 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |page=84 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā Burtnieku iela ir klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Burtnieku ielu nekursē. Burtnieku iela sastāv no divām daļām, kuras vēsturiski bija divas atsevišķas ielas.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> Ziemeļu daļa, no Nometņu ielas līdz [[Vidus iela (Daugavpils)|Vidus ielai]], ir pati Burtnieku iela, bet tās nosaukums līdz 1934. gadam bija '''Baseina iela'''. Dienvidu daļa, no Vidus ielas līdz Fabrikas ielai, ir šaurākā. Tā ir kādreizējā '''Krievu iela''', kuru 1934. gada 7. decembrī pārdēvēja par '''Kuršu ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> 1950. gados Kuršu iela tika pievienota Burtnieku ielai. Papildus tam, 1991. gada 19. decembrī Burtnieku ielai pievienoja mazo šķērsielu ar nosaukumu {{Starpviki saite|lv = Andrejs Žeļabovs|lv_text = Žeļabova|val = ru|val_title = Желябов, Андрей Иванович}} iela (pie tagadējām mājām Burtnieku ielā 5A un 5B).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> == Ielu savienojumi == Burtnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] (T veida krustojums) * [[Vidus iela (Daugavpils)|Vidus iela]] * [[Fabrikas iela (Daugavpils)|Fabrikas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] ni5n2fn3uqqaq9f4oc5r61xrfwqtao7 0 607995 4547496 4525304 2026-11-09T23:42:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547496 wikitext text/x-wiki '''"Dažu skaistu ziedu"'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dažu skaistu ziedu - Dziesmas.lv |url=https://www.dziesmas.lv/d/Dazu_skaistu_ziedu/186 |website=www.dziesmas.lv |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220320075506/https://www.dziesmas.lv/d/Dazu_skaistu_ziedu/186 |archivedate={{dat|2022|3|20||bez}} |language=lv}}</ref> ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] [[Francis Abts|Franča Abta]] mūziku.<ref name="dom">{{tīmekļa atsauce |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/68171.html |website=dom.lndb.lv |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |language=lv}}</ref> Nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju.<ref name="muz">{{laikraksta atsauce |last1=Torgāns |first1=Jānis |title=ATMIŅAS. PĀRDOMAS. VĒROJUMI PATIESĪBA DAŽU SKAISTU ZIEDU UN CITAS LAPPUSES LATVIEŠU KULTŪRAS VĒSTURĒ |journal=Mūzikas akadēmijas raksti |date={{dat|2012||||bez}} |volume=9 |pages=129.—131. lpp |url=https://www.jvlma.lv/data/sadala_muzikas_akademijas_raksti/2012.pdf |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |publisher=[[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] |language=latviešu }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Vācu komponista [[Francis Abts|Franča Vilhelma Abta]] komponētā melodija, dziesmas "Dažu skaistu ziedu" mūzikas avots, Latvijas teritorijā pirmoreiz publicēta Rīgas ērģelnieka Johana Reinfelta (''Johann Reinfeldt'', 1850—?) sastādītajā un izdotajā krājumā ''Baltischer Liederkranz'' (1882), šajā versijā dziesmas nosaukums ir ''Die Lilie''.<ref name="muz" /> 1891. gadā laikraksta "[[Baltijas Vēstnesis]]" 248. numura pielikumā publicēts [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] dzejolis "Dažu skaistu ziedu", vēlāk dzejolis ar nosaukumu "Gaujas malā"<ref name="muz" /> iekļauts 1900. gadā Niedras un [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] kopīgi izdotajā dzejoļu krājumā "Ceļa malā".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Andrievs Niedra |url=https://www.literatura.lv/personas/andrievs-niedra |website=Literatura.lv |accessdate={{dat|2025|8|18||bez}} |language=lv}}</ref> Nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras rakstītos vārdus ar Abta komponēto mūziku.<ref name="muz" /> [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] dziesmu skaņu platēs iedziedājuši [[Ādolfs Kaktiņš]],<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kaktiņš |first1=Ādolfs |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://audio.lndb.lv/92566/ |website=audio.lndb.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> [[Jānis Āre]],<ref name="dom" /><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Āre |first1=Jānis |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://audio.lndb.lv/61895/ |website=audio.lndb.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> [[Alfrēds Poriņš]] un A. Grīnbergs,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Poriņš, Alfrēds, A. Grīnbergs |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://audio.lndb.lv/50994/ |website=audio.lndb.lv |language=lv}}</ref> [[Filiberts Baltiņš]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Baltiņš |first1=Filiberts |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://audio.lndb.lv/49587/ |website=audio.lndb.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> un [[Mariss Vētra]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Vētra |first1=Mariss |title=Dažu skaistu ziedu |url=https://audio.lndb.lv/28036/ |website=audio.lndb.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2026|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260312002110/https://audio.lndb.lv/28036/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] k8r6l9ha5tzdionlen171b7r25868ob 0 609560 4547398 4334714 2026-11-09T18:27:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547398 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Orobanche crenata - Chios - Greece.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Orobanche crenata'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Orobanchaceae | dzimta_lv = Brūnkāšu dzimta | binomial = Orobanche | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = [[Linnejs]] | ģints_lv = Brūnkātes | ģints = Orobanche }}'''Brūnkātes''' (''Orobanche'') ir [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Mērenā josla|mērenajos]] un [[Subtropi|subtropiskajos]] reģionos. Ģintī ir klasificētas aptuveni 200 sugas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:328937-2|title=Orobanche L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-09-11|language=en|archive-date=2026-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20260308080909/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:328937-2}}</ref> no kurām Latvijā ir sastopamas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/orobanchaceae/|title=Brūnkāšu dzimta - Orobanchaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-11}}</ref> * [[bālziedu brūnkāte]] (''Orobanche pallidiflora'') <small>Wimm. et Grab.</small> * [[briežsakņu brūnkāte]] jeb Elzasas brūnkāte (''Orobanche alsatica'') <small>Kirschl.</small> * [[lielā brūnkāte]] (''Orobanche elatior'') <small>Sutton</small> * [[zilganā brūnkāte]] (''Orobanche coerulescens'') <small>Stephan</small> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Brūnkāšu dzimta]] [[Kategorija:Brūnkātes]] kfyq2heloxgtibpflrukjbibew16aqa 0 611289 4547532 4542979 2026-11-10T04:15:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547532 wikitext text/x-wiki '''Dziedāšanas biedrība "Eifonija"''' ({{val|de|Die Gesellschaft Euphonie}} — biedrība "Saskaņa") bija slēgtā saviesīgā [[biedrība]], kuru 1797. gada 18. decembrī (pēc citiem datiem 1798. gada 7. janvārī) nodibināja [[Rīgas loža "Mazā pasaule"|brīvmūrnieku ložas "Mazā pasaule"]] brāļi, lai turpinātu 1795. gadā slēgtās [[loža]]s darbību ar citu nosaukumu.<ref>[https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/f72648e2-3830-43f5-9987-ce43696a04b4/content Zur Geschichte der Euphoniegesellschaft, 1798 ff. S. 4—7.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240706222847/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/f72648e2-3830-43f5-9987-ce43696a04b4/content |date={{dat|2024|07|06||bez}} }} ''[[Rigaische Stadtblätter]]'' für das Jahr 1846. Herausgegeben von der literarisch - praktischen Bürger-Verbindung.</ref> == Vēsture == Biedrību ''die Euphonie'' nodibināja 59 likvidētās ložas brāļi, sākumā tajā darbojās 120 biedri. Pirmie vadītāji bija [[Georgs Ludvigs Kolinss|mācītājs Kolinss]], direktors Šarpentjē (''Charpentier''), aptiekārs Kīke (''Küke''), tirgotājs Šilings (''Schilling''), grāmatvedis Volframs (''Wolfram'') un aptiekārs Pretorijs (''Prätorius''). 1800. gada 15. decembrī pēc Krievijas Impērijas ķeizara [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] rīkojuma slēdza visas slēgtās biedrības, arī Rīgas biedrību ''die Euphonie'', ēku pārdeva Nikolaja nabagmājai (''Nikolai-Armenhaus''). Kad [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1801. gada jūnijā atļāva turpināt biedrības darbību, tajā bija 200 biedru. Agrākais ložas vadītājs Georgs Ludvigs Kolinss 1798. un atkārtoti 1806. gadā izdeva "Dziesmas Eifonijai",<ref>Lieder für die Euphonie, Riga: 1806, 1814</ref> vēl 1814. gadā izdeva trešo papildināto Eifonijas dziesmu grāmatas (''Gesänge für die Euphonie'') izdevumu.<ref>http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=en&do=tekst&tid=1434{{Novecojusi saite}} Georg Collins. Gesänge für die Euphonie. Dritte vermehrte Auflage. Riga, gedruckt bei W. F. Häcker. 1814.</ref> 1809. gadā Eifonijas sanāksmju namam piebūvēja lielu zāli, kurā biedrība rīkoja ziemas balles. Rīgas priekšpilsētu dedzināšanas laikā 1812. gada 12. jūlijā biedrības nams nenodega. Biedrības dibināšanas 25. gadadienā Eifonija izdeva grāmatu "Rīgas Eifonijas Mazā hronika"<ref>[http://books.google.lv/books/about/Kleine_Chronik_der_Euphonie_in_Riga_von.html?id=fWdItwAACAAJ&redir_esc=y Kleine Chronik der Euphonie Riga, von deren Entstehung bis zur fünfunzwanzigjährigen Stiftungsfeyer, den 2. July 1822]. Gesellschaft "Euphonie". Riga: W.F. Häcker, 1822 — 59 lpp.</ref> Eifonijas biedrības sanāksmju nama dēļ Lazaretes ielu pārdēvēja par Eifonijas ielu. 1858. gadā Eifonijas ielu pārdēvēja par Nikolaja bulvāri (''Nikolaiboulevard''), 1923. gadā par [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]]. Biedrību slēdza 1914. gadā, kad sākās [[Pirmais pasaules karš]]. === Vēstures apcerējums 1797-1810 === 1822. gada 11. jūlijā [[Kārlis Gotlobs Zontāgs|Kārļa Gotloba Zontāga]] izdotais laikraksts [[Rigaische Stadtblätter]] publicēja izvilkumu no biedrības īsās hronikas (''Zur Geschichte der Gesellschaft „Euphonie", 1797—1810''). S. 257—59. <gallery> Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 1. lpp.JPG Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 2. lpp.JPG Eifonijas vēsture no 1797 līdz 1810 3. lpp.JPG </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.europeana.eu/lv/item/368/item_SODJUWL2DFUEHTKN7CXAFEWYEXUWT4UC Die Gesellschaft der Musse in Riga 1787 - 1887; eine Festschrift zum hundertjährigen Jubiläum den 7. Januar 1887] R. Büngner. Riga: 1886 * [https://www.difmoe.eu/view/uuid:572220e8-1eae-4ea8-8c86-8f3e4bc0b0d5?page=uuid:b3bbeabb-069d-407a-9553-e78091c148b3 Die Gesellschaft der Musse in Riga. Eine Festschrift zum 125-jährigen Jubiläum, den 7. Januar 1912] Alfred von Hedenstroem. Riga: Druck von W.F. Häcker, 1912 * [https://web.archive.org/web/20251204235531/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/521b34e2-3544-46dc-a387-1b420e019fb6/content Statuten der Gesellschaft der Musse in Riga] (1864) [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] gqbdq2jshuw1twlpcizhuni8h3fi2wj 0 611927 4547433 4349406 2026-11-09T20:06:52Z Biafra 13794 4547433 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nestors Kiršners | vārds_orģ = ''Néstor Kirchner'' | attēls = Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Argentīnas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2003|5|25|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2007|12|7|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Eduardo Duhalde]] | pēctecis = [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]] | dzim_dati = {{dat|1950|2|25}} | dzim_vieta = {{vieta|Argentīna|Riogaljegosa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2010|10|27|1950|2|25}} | mir_vieta = {{vieta|Argentīna|Elkalafate}} | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Taisnīguma partija (Argentīna)|Taisnījuma partija]]|''[[Frente para la Victoria]]''}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]] <small>(1975-2010)</small> | bērni = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Laplatas Nacionālā universitāte]] | reliģija = | paraksts = Néstor Kirchner Signature.svg | piezīmes = }} '''Nestors Karloss Kiršners''' ({{val|es|Néstor Carlos Kirchner}}; dzimis {{dat|1950|2|25}}, miris {{dat|2010|10|27}}) bija [[Argentīna]]s politiķis, jurists un valsts vadītājs, [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam, viens no [[Taisnīguma partija (Argentīna)|Taisnījuma partijas]] ievērojamākajiem līderiem un centrāla figūra valsts atveseļošanā pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2001. gada ekonomiskās krīzes]]. Pirms prezidentūras viņš vairāk nekā desmit gadus (1991—2003) bija [[Santakrusas province]]s gubernators, kur ieguva reputāciju kā pragmatisks, sociāli orientēts un pret korupciju vērsts līderis. Kā prezidents Kiršners īstenoja ekonomiskās stabilizācijas un parādu restrukturizācijas politiku — 2005. gadā panākta vienošanās par vairāk nekā 100 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] vērta ārējā parāda apmaiņu, bet 2005.—2006. gadā pilnībā atmaksāts parāds [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] (aptuveni 9,9 miljardi USD), kas simboliski noslēdza SVF klātbūtni [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Viņa valdīšanas laikā tika atcelta imunitāte par militārā režīma noziegumiem — 2003. gadā anulēti “Punktu gala” un “Pienācīgās paklausības” likumi, bet 2005. gadā Augstākā tiesa tos atzina par antikonstitucionāliem, ļaujot atsākt tiesvedības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Kiršnera politika balstījās uz [[kreisi centriska politika|kreisi centrisku]], sociālā taisnīguma un ekonomiskā [[intervencionisms|intervencionisma]] ideoloģiju, kas kļuva par pamatu politiskajai straumei [[kiršnerisms|kiršnerismam]] — [[peronisms|peronisma]] kreisā spārna kustībai, kura būtiski ietekmēja Argentīnas politiku 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Nestors Kiršners bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura 2007. gadā viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu (prezidente 2007—2015; viceprezidente 2019—2023). Abi kopā Argentīnas mūsdienu vēsturē tiek uzskatīti par vienu no ietekmīgākajiem politiskajiem pāriem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Argentīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kiršners, Nestors}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Argentīnas politiķi]] [[Kategorija:Argentīnas juristi]] [[Kategorija:Argentīnas prezidenti]] pdzmrbpecn8srwufflqn36pe8lf614m 4547435 4547433 2026-11-09T20:07:24Z Biafra 13794 4547435 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nestors Kiršners | vārds_orģ = ''Néstor Kirchner'' | attēls = Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Nestors Kiršners 2005. gadā | amats = [[Argentīnas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2003|5|25|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2007|12|7|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Eduardo Duhalde]] | pēctecis = [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]] | dzim_dati = {{dat|1950|2|25}} | dzim_vieta = {{vieta|Argentīna|Riogaljegosa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2010|10|27|1950|2|25}} | mir_vieta = {{vieta|Argentīna|Elkalafate}} | apglabāts = | tautība = | partija = {{ubl|[[Taisnīguma partija (Argentīna)|Taisnījuma partija]]|''[[Frente para la Victoria]]''}} | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]] <small>(1975-2010)</small> | bērni = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Laplatas Nacionālā universitāte]] | reliģija = | paraksts = Néstor Kirchner Signature.svg | piezīmes = }} '''Nestors Karloss Kiršners''' ({{val|es|Néstor Carlos Kirchner}}; dzimis {{dat|1950|2|25}}, miris {{dat|2010|10|27}}) bija [[Argentīna]]s politiķis, jurists un valsts vadītājs, [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam, viens no [[Taisnīguma partija (Argentīna)|Taisnījuma partijas]] ievērojamākajiem līderiem un centrāla figūra valsts atveseļošanā pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2001. gada ekonomiskās krīzes]]. Pirms prezidentūras viņš vairāk nekā desmit gadus (1991—2003) bija [[Santakrusas province]]s gubernators, kur ieguva reputāciju kā pragmatisks, sociāli orientēts un pret korupciju vērsts līderis. Kā prezidents Kiršners īstenoja ekonomiskās stabilizācijas un parādu restrukturizācijas politiku — 2005. gadā panākta vienošanās par vairāk nekā 100 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] vērta ārējā parāda apmaiņu, bet 2005.—2006. gadā pilnībā atmaksāts parāds [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] (aptuveni 9,9 miljardi USD), kas simboliski noslēdza SVF klātbūtni [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. Viņa valdīšanas laikā tika atcelta imunitāte par militārā režīma noziegumiem — 2003. gadā anulēti “Punktu gala” un “Pienācīgās paklausības” likumi, bet 2005. gadā Augstākā tiesa tos atzina par antikonstitucionāliem, ļaujot atsākt tiesvedības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Kiršnera politika balstījās uz [[kreisi centriska politika|kreisi centrisku]], sociālā taisnīguma un ekonomiskā [[intervencionisms|intervencionisma]] ideoloģiju, kas kļuva par pamatu politiskajai straumei [[kiršnerisms|kiršnerismam]] — [[peronisms|peronisma]] kreisā spārna kustībai, kura būtiski ietekmēja Argentīnas politiku 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Nestors Kiršners bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura 2007. gadā viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu (prezidente 2007—2015; viceprezidente 2019—2023). Abi kopā Argentīnas mūsdienu vēsturē tiek uzskatīti par vienu no ietekmīgākajiem politiskajiem pāriem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Argentīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kiršners, Nestors}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Argentīnas politiķi]] [[Kategorija:Argentīnas juristi]] [[Kategorija:Argentīnas prezidenti]] 4xwu3q8ckytma3t7zb2dgfscennshgn 0 611939 4547436 4480941 2026-11-09T20:11:40Z Biafra 13794 4547436 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada Āfrikas Nāciju kauss | attēls = 2025 Africa Cup of Nations logo.svg | valsts = {{MAR}} | laiks = 2025. gada 21. decembris — 2026. gada 18. janvāris | komandu_skaits = 24 | konfederācijas = 1 | stadioni = 9 | pilsētas = 6 | čempioni = {{fb|MAR}}{{refn|group=note|name=Awarded|Finālspēle sākotnēji noslēdzās ar Senegālas uzvaru papildlaikā ar 1:0. 2026. gada 17. martā CAF Apelācijas padome nolēma, ka Senegālai ir piešķirts zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu, protestējot pret tiesneša lēmumu. Saskaņā ar sacensību reglamenta 82. un 84. pantu finālspēlē Marokai tika piesķirta tehniskā uzvara ar 3:0, tādējādi pasludinot viņus par 2025. gada Āfrikas Nāciju kausa čempioniem un atņemot Senegālai titulu. Nākamajā dienā Senegālas Futbola federācija paziņoja, ka pārsūdzēs lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā.}} | tituls = 2 | otrie = {{fb|SEN}}{{refn|group=note|name=Awarded}} | trešie = {{fb|NGA}} | ceturtie = {{fb|EGY}} | spēles = 52 | vārti = 121 | skatītāji = 1340022 | rezultatīvākais = {{flaga|MAR}} [[Brāhīms Diass]] (5 vārti) | mvp = {{flaga|SEN}} [[Sadio Manē]] | pag_sez = [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | nak_sez = ''[[2027. gada Āfrikas Nāciju kauss|2027]]'' }} '''2025. gada Āfrikas Nāciju kauss''' bija 35. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] izcīņa jeb [[Āfrika]]s vīriešu [[futbols|futbola]] izlašu čempionāts. Turnīru rīkoja [[Āfrikas Futbola konfederācija]] (CAF), tas notika [[Maroka|Marokā]] no {{dat|2025|12|21|G|bez}} līdz {{dat|2026|1|18|D|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cafonline.com/afcon2025/news/all-you-need-to-know-about-the-totalenergies-caf-africa-cup-of-nations-morocco-2025/ |title=All You Need to Know About the TotalEnergies CAF Africa Cup of Nations Morocco 2025 |date={{dat|2025|10|13|N|bez}} |website=cafonline.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> Šis bija otrais turnīrs, ko rīkoja Maroka, pirmo reizi Āfrikas Nāciju kauss šajā valstī notika [[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss|1988. gadā]]. Sākotnēji Maroka bija plānojusi rīkot [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada turnīru]], taču atteicās [[Ebolas slimības epidēmija Rietumāfrikā|Ebolas vīrusa epidēmijas Rietumāfrikā]] radīto risku dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/09112014-maroka_ebolas_virusa_del_atsakas_janvari_ |title=Maroka Ebolas vīrusa dēļ atsakās janvārī rīkot Āfrikas Nāciju kausu |date={{dat|2014|11|9|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> Savukārt par šī turnīra rīkotājvalsti sākotnēji bija izvēlēta [[Gvineja]], taču tai tika atņemtas rīkošanas tiesības pēc tam, kad tika konstatēta tās nepietiekama sagatavošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-mena/football/articles/guinea-stripped-of-2025-africa-cup-of-nations |title=Guinea stripped of 2025 Africa Cup of Nations: CAF president |date={{dat|2022|9|30|N|bez}} |website=beinsports.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> CAF izsludināja atkārtotu pieteikšanos un {{dat|2023|9|27||bez}} apstiprināja Maroku par jauno rīkotājvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cafonline.com/news/morocco-to-host-2025-africa-cup-of-nations/ |title=Morocco to host 2025 Africa Cup of Nations |date={{dat|2023|9|27|N|bez}} |website=cafonline.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> Sākumā bija paredzēts turnīru rīkot 2025. gada vasarā (jūlijā un augustā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afrik-foot.com/en-ng/afcon-2025-gets-summer-dates-in-morocco |title=AFCON 2025 gets summer dates in Morocco |date={{dat|2024|2|21|N|bez}} |website=afrik-foot.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> Tomēr 2024. gada jūnijā CAF nolēma pārbīdīt turnīru uz decembri un janvāri, lai tas nenotiktu vienā vasarā ar paplašināto [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/40402895/africa-cup-nations-2025-winter-club-world-cup |title=Africa Cup of Nations 2025 moves to winter due to Club World Cup |date={{dat|2024|6|21|N|bez}} |website=espn.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> Finālā starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās līdzjutēju nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem. Senegāla pameta laukumu, protestējot pret neieskaitītiem vārtiem un video tiesneša asistentu (VAR) lēmumu kompensācijas laikā piešķirt 11 metru soda sitienu par labu Marokai. Senegāla vēlāk atgriezās laukumā un papildlaikā uzvarēja ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo |title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |date={{dat|2026|1|19|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> 2026. gada 17. martā CAF Apelācijas padome nolēma, ka Senegālai ir piešķirts zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu. Saskaņā ar sacensību reglamenta 82. un 84. pantu Marokai tika piesķirta tehniskā uzvara ar 3:0, tādējādi pasludinot viņus par 2025. gada Āfrikas Nāciju kausa čempioniem un atņemot Senegālai titulu. [[Senegālas Futbola federācija]] paziņoja, ka pārsūdzēs lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/18032026-kaut_kas_neredzets_divus_menesus_pec_fina |title=Kaut kas neredzēts: divus mēnešus pēc fināla Āfrikai jauna čempione |date={{dat|2026|3|18|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|3|18||bez}}}}</ref> Par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Senegālas futbolists [[Sadio Manē]], labākā vārtsarga balvu saņēma [[Jasins Bunu]] no Marokas, bet par rezultatīvāko spēlētāju ar 5 vārtiem, iegūstot "Zelta futbolzābaka" balvu, kļuva [[Brāhīms Diass]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kawowo.com/2026/01/19/awards-mane-clinches-top-tournament-player-accolade-afcon-2025/ |title=Awards: Mane clinches top tournament player accolade |date={{dat|2026|1|19|N|bez}} |website=kawowo.com |language=en |accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> == Stadioni == Turnīra norisei tika izvēlēti deviņi stadioni sešās Marokas pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cafonline.com/caf-africa-cup-of-nations/news/caf-and-morocco-loc-announce-host-cities-and-venues-for-totalenergies-caf-africa-cup-of-nations-morocco-2025/ |title=CAF and Morocco LOC announce Host Cities and Venues for TotalEnergies CAF Africa Cup of Nations, Morocco 2025 |date={{dat|2025|1|27|N|bez}} |website=cafonline.com |language=en |accessdate={{dat|2025|10|18||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! style="width:15em"| [[Agādīra]] | rowspan="9"| {{VietasKarte+ |Maroka |width=400 |float=right |places= {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Agādīra]] |position=right |lat=30.427200|long=-9.540400}} {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Kasablanka]] |position=bottom |lat=33.582778|long=-7.646944}} {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Fēsa]] |position=top |lat=34.002830|long=-4.968851}} {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Marrākeša]] |position=top |lat=31.706667|long=-7.980556}} {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Rabāta]] (4) |position=top |lat=33.959444|long=-6.888611}} {{VietasKarte~ |Maroka |label=[[Tanžera]] |position=bottom |lat=35.741211|long=-5.858105}} }} ! style="width:15em"| [[Kasablanka]] |- | [[Adrara stadions]]<br />Ietilpība: '''41 144''' | [[Muhammeda V stadions]]<br />Ietilpība: '''45 000''' |- | [[Attēls:Stade-Adrar2019.png|200px]] | [[Attēls:Stade Mohamed V, Casablanca.jpg|200px]] |- ! [[Fēsa]] ! [[Marrākeša]] |- | [[Fēsas stadions]]<br />Ietilpība: '''35 468''' | [[Marrākešas stadions]]<br />Ietilpība: '''41 245''' |- | [[Attēls:Complexe sportif de Fès.jpg|200px]] | [[Attēls:Stade de marrakech.jpg|200px]] |- ! [[Rabāta]] ! Rabāta |- | [[Prinča Mulaja Abdallaha stadions]]<br />Ietilpība: '''69 500''' | [[Mulaja Hasana stadions]]<br />Ietilpība: '''22 000''' |- | [[Attēls:Stade Prince Moulay Abdellah.jpg|200px]] | [[Attēls:Stade My Hassan.jpg|150px]] |- ! Rabāta ! Rabāta ! [[Tanžera]] |- | [[Rabātas olimpiskais stadions]]<br />Ietilpība: '''21 000''' | [[Al Barid stadions|''Al Barid'' stadions]]<br />Ietilpība: '''18 000''' | [[Tanžeras stadions]]<br />Ietilpība: '''75 600''' |- | [[Attēls:Olympic Stadium, Rabat (8).jpg|200px]] |   | [[Attēls:Stade Ibn Batuta, Tanger.jpg|200px]] |} == Grupu turnīrs == Spēļu sākuma laiki norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+1]]). Iekavās norādīts [[Austrumeiropas laiks|Latvijas (Austrumeiropas) laiks]]. No katras grupas izslēgšanas spēlēm (astotdaļfinālam) kvalificējas pirmo divu vietu ieguvēji un četras izlases ar labākajiem rādītājiem, kas grupā ieguvušas trešo vietu. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MAR |team2=MLI |team3=COM |team4=ZAM <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=1 |status_MAR=H |win_MLI=0 |draw_MLI=3 |loss_MLI=0 |gf_MLI=2 |ga_MLI=2 |status_MLI= |win_ZAM=0 |draw_ZAM=2 |loss_ZAM=1 |gf_ZAM=1 |ga_ZAM=4 |status_ZAM= |win_COM=0 |draw_COM=2 |loss_COM=1 |gf_COM=0 |ga_COM=2 |status_COM= |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga |status_text_X=Nodrošināta vismaz 3. vieta <!--Team definitions--> |name_MAR={{fb|MAR}} |name_MLI={{fb|MLI}} |name_ZAM={{fb|ZAM}} |name_COM={{fb|COM}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|21|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|COM}} | vārti1 = [[Brāhīms Diass|Diass]] {{goal|55}}<br />[[Ajubs el Kaabi|El Kaabi]] {{goal|74}} | vārti2 = | stadions = [[Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 60 180 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506774 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|22|N|bez}} | laiks = 15:00 <small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ZAM}} | vārti1 = [[Lasins Sinajoko|Sinajoko]] {{goal|62}} | vārti2 = [[Patsons Daka|Daka]] {{goal|90+2}} | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 10 124 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506775 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|26|N|bez}} | laiks = 18:30 <small>(19:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ZAM}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|COM}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 7829 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506787 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|26|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|MLI}} | vārti1 = [[Brāhīms Diass|Diass]] {{goal|45+5|11m}} | vārti2 = [[Lasins Sinajoko|Sinajoko]] {{goal|64|11m}} | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 63 844 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506786 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|29|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ZAM}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ajubs el Kaabi|El Kaabi]] {{goal|9||50}}<br />[[Brāhīms Diass|Diass]] {{goal|27}} | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 62 532 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506798 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|29|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COM}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|MLI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 8842 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506799 Pārskats] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=RSA |team3=ANG |team4=ZIM <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_EGY=2 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=3 |ga_EGY=1 |status_EGY= |win_RSA=2 |draw_RSA=0 |loss_RSA=1 |gf_RSA=5 |ga_RSA=4 |status_RSA= |win_ANG=0 |draw_ANG=2 |loss_ANG=1 |gf_ANG=2 |ga_ANG=3 |status_ANG= |win_ZIM=0 |draw_ZIM=1 |loss_ZIM=2 |gf_ZIM=4 |ga_ZIM=6 |status_ZIM= |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga <!--Team definitions--> |name_EGY={{fb|EGY}} |name_RSA={{fb|RSA}} |name_ANG={{fb|ANG}} |name_ZIM={{fb|ZIM}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|22|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ANG}} | vārti1 = [[Osvins Apolis|Apoliss]] {{goal|21}}<br />[[Lails Fosters|Fosters]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Šovs (futbolists)|Šovs]] {{goal|35}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 4013 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506777 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|22|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ZIM}} | vārti1 = [[Omars Marmūšs|Marmūšs]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|90+1}} | vārti2 = [[Prinss Dube|Dube]] {{goal|20}} | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 28 199 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506776 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|26|N|bez}} | laiks = 13:30 <small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ANG}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ZIM}} | vārti1 = [[Želsons Dala|Dala]] {{Goal|24}} | vārti2 = [[Nolidžs Musona|Musona]] {{Goal|45+6}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 5110 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506789 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|26|N|bez}} | laiks = 16:00 <small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|45|11m}} | vārti2 = | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 40 219 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506788 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|29|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ANG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 16 090<br /> | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506800 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|29|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ZIM}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Tavanda Masvanise|Masvanise]] {{goal|19}}<br />[[Obrijs Modiba|Modiba]] {{goal|73|s.v.}} | vārti2 = [[Čepangs Moremi|Moremi]] {{goal|7}}<br />[[Lails Fosters|Fosters]] {{goal|50}}<br />[[Osvins Apoliss|Apoliss]] {{goal|82|11m}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506801 Pārskats] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=NGA |team2=TUN|team3=TAN|team4=UGA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_NGA=3 |draw_NGA=0 |loss_NGA=0 |gf_NGA=8 |ga_NGA=4 |status_NGA= |win_TUN=1 |draw_TUN=1 |loss_TUN=1 |gf_TUN=6 |ga_TUN=5 |status_TUN= |win_UGA=0 |draw_UGA=1 |loss_UGA=2 |gf_UGA=3 |ga_UGA=7 |status_UGA= |win_TAN=0 |draw_TAN=2 |loss_TAN=1 |gf_TAN=3 |ga_TAN=4 |status_TAN= |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga <!--Team definitions--> |name_NGA={{fb|NGA}} |name_TUN={{fb|TUN}} |name_UGA={{fb|UGA}} |name_TAN={{fb|TAN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|23|N|bez}} | laiks = 18:30 <small>(19:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|TAN}} | vārti1 = [[Semi Adžaji|Adžaji]] {{goal|36}}<br />[[Ademola Lukmans|Lukmans]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Čārlzs M'Mombva|M'Mombva]] {{goal|50}} | stadions = [[Fēsas stadions]], [[Fēsa]] | skatītāji = 11 444 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506778 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|23|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|UGA}} | vārti1 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|10}}<br />[[Eliass Ašuri|Ašuri]] {{goal|40||64}} | vārti2 = [[Deniss Omedi|Omedi]] {{goal|90+2}} | stadions = [[Rabātas olimpiskais stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 13 387 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506779 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|27|N|bez}} | laiks = 18:30 <small>(19:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UGA}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|TAN}} | vārti1 = [[Uče Ikpeazu|Ikpeazu]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Saimons Msuva|Msuva]] {{goal|59|11m}} | stadions = [[Al Barid stadions|''Al Barid'' stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 10 540 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506791 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|27|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Viktors Osimens|Osimens]] {{goal|44}}<br />[[Vilfreds Ndidi|Ndidi]] {{goal|50}}<br />[[Ademola Lukmans|Lukmans]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Montasars Tālbī|Tālbī]] {{goal|74}}<br />[[Ali Abdi|Abdi]] {{goal|87|11m}} | stadions = [[Fēsas stadions]], [[Fēsa]] | skatītāji = 25 554 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506790 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|30|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UGA}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = [[Rodžerss Mato|Mato]] {{goal|75}} | vārti2 = [[Pols Onuaču|Onuaču]] {{goal|28}}<br />[[Rafaels Onjedika|Onjedika]] {{goal|62||67}} | stadions = [[Fēsas stadions]], [[Fēsa]] | skatītāji = 11 545 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506802 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|30|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TAN}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Feisals Salums|Salums]] {{goal|48}} | vārti2 = [[Ismaels Garbi|Garbi]] {{goal|43|11m}} | stadions = [[Rabātas olimpiskais stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 15 205 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506803 Pārskats] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=SEN |team2=COD |team3=BEN |team4=BOT <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_SEN=2 |draw_SEN=1 |loss_SEN=0 |gf_SEN=7 |ga_SEN=1 |status_SEN= |win_COD=2 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=5 |ga_COD=1 |status_COD= |win_BEN=1 |draw_BEN=0 |loss_BEN=2 |gf_BEN=1 |ga_BEN=4 |status_BEN= |win_BOT=0 |draw_BOT=0 |loss_BOT=3 |gf_BOT=0 |ga_BOT=7 |status_BOT= |status_text_X=Nodrošinata vismaz 3. vieta |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga <!--Team definitions--> |name_SEN={{fb|SEN}} |name_COD={{fb|COD}} |name_BEN={{fb|BEN}} |name_BOT={{fb|BOT}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|23|N|bez}} | laiks = 13:30 <small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|BEN}} | vārti1 = [[Teo Bongonda|Bongonda]] {{goal|16}} | vārti2 = | stadions = [[Al Barid stadions|''Al Barid'' stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 13 073 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506781 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|23|N|bez}} | laiks = 16:00 <small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|BOT}} | vārti1 = [[Nikolass Džeksons|Džeksons]] {{goal|40||58}}<br />[[Šerifs Ndiaje|Š. Ndiaje]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 18 591 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506780 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|27|N|bez}} | laiks = 13:30 <small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BEN}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|BOT}} | vārti1 = [[Joans Roše|Roše]] {{goal|28}} | vārti2 = | stadions = [[Rabātas olimpiskais stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 7462 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506793 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|27|N|bez}} | laiks = 16:00 <small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Sadio Manē|Manē]] {{goal|69}} | vārti2 = [[Sedriks Bakambu|Bakambu]] {{goal|61}} | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 41 672 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506792 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|30|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BEN}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abdulaje Seks|Seks]] {{goal|38}}<br />[[Habibs Diallo|H. Diallo]] {{goal|62}}<br />[[Šerifs Ndiaje|Š. Ndiaje]] {{goal|90+7|11m}} | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 26 707 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506804 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|30|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BOT}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = [[Natanaels Mbuku|Mbuku]] {{goal|31}}<br />[[Gaels Kakuta|Kakuta]] {{goal|41|11m|60}} | stadions = [[Al Barid stadions|''Al Barid'' stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 12 569 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506805 Pārskats] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ALG |team2=BFA |team3=SDN |team4=EQG <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_ALG=3 |draw_ALG=0 |loss_ALG=0 |gf_ALG=7 |ga_ALG=1 |status_ALG= |win_BFA=2 |draw_BFA=0 |loss_BFA=1 |gf_BFA=4 |ga_BFA=2 |status_BFA= |win_EQG=0 |draw_EQG=0 |loss_EQG=3 |gf_EQG=2 |ga_EQG=6 |status_EQG= |win_SDN=1 |draw_SDN=0 |loss_SDN=2 |gf_SDN=1 |ga_SDN=5 |status_SDN= |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga <!--Team definitions--> |name_ALG={{fb|ALG}} |name_BFA={{fb|BFA}} |name_EQG={{fb|EQG}} |name_SDN={{fb|SDN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|24|N|bez}} | laiks = 13:30 <small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BFA}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|EQG}} | vārti1 = [[Žorži Minungu|Minungu]] {{goal|90+5}}<br />[[Edmonds Tapsoba|Tapsoba]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Mārvins Anjebo|Anjebo]] {{goal|85}} | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 10 267 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506783 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|24|N|bez}} | laiks = 16:00 <small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SDN}} | vārti1 = [[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|2||61}}<br />[[Ibrahīms Maza|Maza]] {{goal|85}} | vārti2 = | stadions = [[Mulaja Hasana stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 16 115 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506782 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|28|N|bez}} | laiks = 16:30 <small>(17:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EQG}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|SDN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Sauls Koko|Koko]] {{goal|74|s.v.}} | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 8671 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506795 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|28|N|bez}} | laiks = 18:30 <small>(19:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|BFA}} | vārti1 = [[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|23|11m}} | vārti2 = | stadions = [[Mulaja Hasana stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 18 522 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506794 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|31|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EQG}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Emilio Nsue|Nsue]] {{goal|50}} | vārti2 = [[Zinedins Belaids|Belaids]] {{goal|19}}<br />[[Faress Šaibi|Šaibi]] {{goal|25}}<br />[[Ibrahīms Maza|Maza]] {{goal|32}} | stadions = [[Mulaja Hasana stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 15 187 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506806 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|31|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SDN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|BFA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Lasina Traore|L. Traore]] {{goal|16}}<br />[[Arsēns Kuasi|Kuasi]] {{goal|85}} | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 10 084 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506807 Pārskats] }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=CIV |team2=CMR |team3=MOZ |team4=GAB <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_CIV=2 |draw_CIV=1 |loss_CIV=0 |gf_CIV=5 |ga_CIV=3 |status_CIV= |win_CMR=2 |draw_CMR=1 |loss_CMR=0 |gf_CMR=4 |ga_CMR=2 |status_CMR= |win_MOZ=1 |draw_MOZ=0 |loss_MOZ=2 |gf_MOZ=4 |ga_MOZ=5 |status_MOZ= |win_GAB=0 |draw_GAB=0 |loss_GAB=3 |gf_GAB=4 |ga_GAB=7 |status_GAB= |status_text_Y=Nevar kvalificēties pa tiešo, bet var tikt tālāk pēc 3. vietu ranga <!--Team definitions--> |name_CIV={{fb|CIV}} |name_CMR={{fb|CMR}} |name_GAB={{fb|GAB}} |name_MOZ={{fb|MOZ}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_3rd=blue1 |text_3rd=Iespējama kvalificēšanās izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|24|N|bez}} | laiks = 18:30 <small>(19:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|MOZ}} | vārti1 = [[Amads Diallo|A. Diallo]] {{goal|49}} | vārti2 = | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 13 041 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506784 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|24|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|GAB}} | vārti1 = [[Karls Eta Ejongs|Eta Ejongs]] {{goal|6}} | vārti2 = | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 35 200 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506785 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|28|N|bez}} | laiks = 13:30 <small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GAB}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|MOZ}} | vārti1 = [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Obamejangs]] {{goal|45+5}}<br />[[Alekss Muketu-Musunda|Muketu-Musunda]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Faisals Bangals|Bangals]] {{goal|37}}<br />[[Ženī Katamu|Katamu]] {{goal|42|11m}}<br />[[Diogu Kalila|Kalila]] {{goal|52}} | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 9796 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506797 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|A. Diallo]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Gislēns Konans|Konans]] {{goal|56|s.v.}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 35 165 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506796 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|31|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GAB}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Gelors Kanga|Kanga]] {{goal|11}}<br />[[Deniss Buanga|Buanga]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Žans Filips Kraso|Kraso]] {{goal|44}}<br />[[Evans Gesāns|Gesāns]] {{goal|84}}<br />[[Bazumana Turē|Turē]] {{goal|90+1}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 20 838 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506808 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|12|31|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MOZ}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = [[Ženī Katamu|Katamu]] {{goal|23}} | vārti2 = [[Nenē (futbolists, 1996)|Nenē]] {{goal|28|s.v.}}<br />[[Kristians Kofane|Kofane]] {{goal|55}} | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 13 093 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506809 Pārskats] }} === Trešo vietu rangs === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) disciplīnas punkti; 5) izloze. |source=CAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=GrF |team2=GrD |team3=GrE |team4=GrC |team5=GrB |team6=GrA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=0 |draw_GrA=2 |loss_GrA=1 |gf_GrA=0 |ga_GrA=2 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=2 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=3 |status_GrB= |win_GrC=0 |draw_GrC=2 |loss_GrC=1 |gf_GrC=3 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=2 |gf_GrD=1 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=0 |loss_GrE=2 |gf_GrE=1 |ga_GrE=5 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=2 |gf_GrF=4 |ga_GrF=5 |status_GrF= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|COM}} |name_GrB={{fb|ANG}} |name_GrC={{fb|TAN}} |name_GrD={{fb|BEN}} |name_GrE={{fb|SUD}} |name_GrF={{fb|MOZ}} <!--Group definitions--> |show_groups=T |group_GrA=A |group_GrB=B |group_GrC=C |group_GrD=D |group_GrE=E |group_GrF=F <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Astotdaļfināli |RD2=Ceturtdaļfināli |RD3=Pusfināli |RD4=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu <!--Datums-Vieta/Komanda 1/Rezultāts 1/Komanda 2/Rezultāts 2 --> <!--Astotdaļfināli--> |3. janvāris |{{fb|MLI}} (11 m)|1 (3)|{{fb|TUN}}|1 (2) |3. janvāris |{{fb|SEN}}|3|{{fb|SUD}}|1 |5. janvāris |{{fb|EGY}} ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})|3|{{fb|BEN}}|1 |6. janvāris |{{fb|CIV}}|3|{{fb|BFA}}|0 |4. janvāris |{{fb|RSA}}|1|{{fb|CMR}}|2 |4. janvāris |{{fb|MAR}}|1|{{fb|TAN}}|0 |6. janvāris |{{fb|ALG}} ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})|1|{{fb|COD}}|0 |5. janvāris |{{fb|NGA}}|4|{{fb|MOZ}}|0 <!--Ceturtdaļfināli--> |9. janvāris |{{fb|MLI}}|0|{{fb|SEN}}|1 |10. janvāris |{{fb|EGY}}|3|{{fb|CIV}}|2 |9. janvāris |{{fb|CMR}}|0|{{fb|MAR}}|2 |10. janvāris |{{fb|ALG}}|0|{{fb|NGA}}|2 <!--Pusfināli--> |14. janvāris |{{fb|SEN}}|1|{{fb|EGY}}|0 |14. janvāris |{{fb|MAR}} (11 m)|0 (4)|{{fb|NGA}}|0 (2) <!--Fināls--> |18. janvāris |{{fb|SEN}} ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})|1|{{fb|MAR}}|0 <!--Spēle par 3. vietu--> |17. janvāris |{{fb|EGY}}|0 (2)|{{fb|NGA}} (11 m)|0 (4) }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|03|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|SUD}} | vārti1 = [[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|29||45+3}}<br />[[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Āmirs Abdallahs|Abdallahs]] {{goal|6}} | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 30 045 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506810 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|03|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 1:1<br />({{small|papildlaikā}}) | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Lasins Sinajoko|Sinajoko]] {{goal|90+6|11m}} | vārti2 = [[Firass Šauats|Šauats]] {{goal|88}} | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 41 982 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506811 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Īvs Bisuma|Bisuma]] {{penmiss}}<br />[[Lasins Sinajoko|Sinajoko]] {{pengoal}}<br />[[Nene Dorželess|Dorželess]] {{penmiss}}<br />[[Gausu Diakitē|Diakitē]] {{pengoal}}<br />[[El Bilal Turē|Turē]] {{pengoal}} |rezultāts = 3:2 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Jāsīns Merijahs|Merijahs]]<br />{{penmiss}} [[Ali Abdi|Abdi]]<br />{{pengoal}} [[Eliass Saads|Saads]]<br />{{penmiss}} [[Eliass Ašurī|Ašurī]]<br />{{penmiss}} [[Mohameds Alī Ben Romdans|Ben Romdans]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|04|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|TAN}} | vārti1 = [[Brāhīms Diass|Diass]] {{goal|64}} | vārti2 = | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 63 894 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506812 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|04|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|CMR}} | vārti1 = [[Evidence Makgopa|Makgopa]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Žuniors Čamado|Čamado]] {{goal|34}}<br />[[Kristians Kofane|Kofane]] {{goal|47}} | stadions = [[Al Barid stadions|''Al Barid'' stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 14 127 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506813 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|05|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 3:1<br />({{small|papildlaikā}}) | komanda2 = {{fb|BEN}} | vārti1 = [[Marvans Atija|Atija]] {{goal|69}}<br />[[Jāsers Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|97}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|120+4}} | vārti2 = [[Žodels Dosu|Dosu]] {{goal|83}} | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = 20 191 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506814 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|05|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fb|MOZ}} | vārti1 = [[Ademola Lukmans|Lukmans]] {{goal|20}}<br />[[Viktors Osimens|Osimens]] {{goal|25||47}}<br />[[Akors Adamss|Adamss]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = [[Fēsas stadions]], [[Fēsa]] | skatītāji = 14 593 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506815 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|06|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 1:0<br />({{small|papildlaikā}}) | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Adils Bulbina|Bulbina]] {{goal|119}} | vārti2 = | stadions = [[Mulaja Hasana stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 18 837 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506816 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|06|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|BFA}} | vārti1 = [[Amads Diallo|A. Diallo]] {{goal|20}}<br />[[Jans Diomande|J. Diomande]] {{goal|32}}<br />[[Bazumana Turē|Turē]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 24 019 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506817 Pārskats] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|09|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MLI}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ilimans Ndiaje|I. Ndiaje]] {{goal|27}} | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 32 385 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506818 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|09|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CMR}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Brāhīms Diass|Diass]] {{goal|26}}<br />[[Ismaels Saibari|Saibari]] {{goal|74}} | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 64 178 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506819 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|10|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Viktors Osimens|Osimens]] {{goal|47}}<br />[[Akors Adamss|Adamss]] {{goal|57}} | stadions = [[Marrākešas stadions]], [[Marrākeša]] | skatītāji = 32 452 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506820 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|10|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Omars Marmūšs|Marmūšs]] {{goal|4}}<br />[[Rāmī Rabija|Rabija]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Ahmeds Abu el Fotuhs|El Fotuhs]] {{goal|40|s.v.}}<br />[[Gela Duē|Duē]] {{goal|73}} | stadions = [[Adrara stadions]], [[Agādīra]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506821 Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|01|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Sadio Manē|Manē]] {{goal|78}} | vārti2 = | stadions = [[Tanžeras stadions]], [[Tanžera]] | skatītāji = 52 079 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506822 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|1|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NGA}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 65 458 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506823 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Pols Onuaču|Onuaču]] {{pengoal}}<br />[[Samuels Čukvueze|Čukvueze]] {{penmiss}}<br />[[Fisajo Dele-Baširu|Dele-Baširu]] {{pengoal}}<br />[[Bruno Onjemaeči|Onjemaeči]] {{penmiss}} | rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Neils el Ajnauī|El Ajnauī]]<br />{{penmiss}} [[Hamza Igamans|Igamans]]<br />{{pengoal}} [[Eljess Ben Segirs|Ben Segirs]]<br />{{pengoal}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Jūsefs en Nesīri|En Nesīri]] }} === Spēle par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|1|17|N|bez}} | laiks = 17:00 <small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|NGA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Muhammeda V stadions]], [[Kasablanka]] | skatītāji = 38 113 | tiesnesis = | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506824 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{penmiss}}<br />[[Omars Marmūšs|Marmūšs]] {{penmiss}}<br />[[Rāmī Rabija|Rabija]] {{pengoal}}<br />[[Mahmuds Sabers|Sabers]] {{pengoal}} | rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Fisajo Dele-Baširu|Dele-Baširu]]<br />{{pengoal}} [[Akors Adamss|Adamss]]<br />{{pengoal}} [[Mozess Simons|Simons]]<br />{{pengoal}} [[Alekss Ivobi|Ivobi]]<br />{{pengoal}} [[Ademola Lukmans|Lukmans]] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|1|18|N|bez}} | laiks = 20:00 <small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 0:3<br />{{small|(tehniskā uzvara)}}{{refn|group=note|name=Awarded}} | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|94}} | vārti2 = | stadions = [[Prinča Mulaja Abdellaha stadions]], [[Rabāta]] | skatītāji = 66 526 | tiesnesis = {{flaga|COD}} Žans Žaks Ndala | pārskats = [https://www.cafonline.com/afcon2025/match-centre?competition=190&season=2025&match=2506825 Pārskats] }} {{uzvarētāji|fb|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa čempioni|MAR|Otrais}} == Piezīmes == {{atsauces|group=note}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cafonline.com/afcon2025/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{ar ikona}} {{Āfrikas Nāciju kauss}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|Āfrikas Nāciju kauss]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Āfrikas Nāciju kauss]] [[Kategorija:Āfrikas Nāciju kauss]] [[Kategorija:Futbols Marokā]] pw5wrrm1t2238lf28niq4ws3lzd09vv 0 611977 4547438 4436099 2026-11-09T20:17:20Z Biafra 13794 izņemu tukšvārdīgu un ļoti mākslīgā intelekta teikumu. 4547438 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valters Krauze | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = TV raidījumu vadītājs, aktieris, komiķis, pasākumu moderators, producents | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valters Krauze''' (dzimis {{dat|1971|2|20}}) ir [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents, plaši pazīstams kā viena no populārākajām un ilgstoši aktīvākajām Latvijas televīzijas personībām. Kopš 1990. gadiem viņš aktīvi darbojas Latvijas izklaides un mediju vidē, vadījis dažādus izklaides, humora un sarunu raidījumus [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] un [[TV3 Latvija]], kā arī dažādus publiskus, korporatīvus un kultūras pasākumus. Krauze ieguvis plašu atpazīstamību ar harizmātisku uzstāšanās stilu, asprātību un spēju uzrunāt auditoriju, kas padarījusi viņu par vienu no spilgtākajām Latvijas televīzijas un skatuves sejām. Viņa profesionālā darbība aptver arī radio raidījumu vadīšanu, humoristiskus un improvizācijas projektus, scenāriju veidošanu un pasākumu producēšanu, kā arī aktīvu iesaisti labdarības un sabiedriskās iniciatīvās. == Raidījumi un filmogrāfija == * "[[Savādi gan]]" / "Ak kungs" (1999—2003) * [[Es mīlu jūsu meitu!]] (2004) * [[Dejo ar zvaigzni]] (2007—2010) * [[Ādamsoni]] (2008) * [[Koru kari (otrā sezona)]] (2009) * [[Valstī viss ir kārtībā]] (2014—2016) * [[Es mīlu Tevi, Latvija!]] (2014—2021) * [[Jaungada taksometrs]] (2018) * [[Jaungada taksometrs 2]] (2019) * [[Divi Krauzes]] (2025) == Privātā dzīve == V. Krauzes pusbrālis ir [[žurnālists]], televīzijas un radio raidījumu vadītājs [[Arnis Krauze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/306717-brali-krauzes-liksmo-viena-pasakuma|title=Brāļi Krauzes līksmo vienā pasākumā|website=Jauns.lv|access-date=2021-01-12|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krauze, Valters}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas komiķi]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] 15cn769wtvy4uroc65rdlp8776vux9b 0 612013 4547537 4350205 2026-11-10T04:43:59Z Biafra 13794 manuprāt, labāk uztverams attēls. 4547537 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rattus rattus 01.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | dzimta = Muridae | dzimta_lv = Peļu dzimta | apakšdzimta = Murinae | apakšdzimta_lv = Vecās pasaules peles | ģints = Rattus | ģints_lv = Žurkas | suga = R. rattus | kategorijas = nē | binomial = Rattus rattus <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Melnā''' jeb '''kuģa žurka''' (''Rattus rattus'') ir [[Grauzēji|grauzēju]] suga no [[Peļveidīgie|peļveidīgo]] dzimtas (''Muridae''). Suga ir labi pielāgojusies dzīvei pilsētās, ostās un noliktavās, kur atrod pārtiku un pajumti. Vēsturiski tā bijusi nozīmīga cilvēku pavadoņsuga, kas kopā ar tirdzniecības kuģiem un kravu pārvadājumiem izplatījās uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āfrika|Āfriku]], [[Amerika|Ameriku]] un [[Okeānija|Okeāniju]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] melnā žurka tika uzskatīta par vienu no [[Mēris|mēra]] (''Yersinia pestis'') pārnēsātājām, tāpēc tās klātbūtne bieži tika saistīta ar [[Epidēmija|epidēmijām]]. Mūsdienās daudzviet melnā žurka ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]] (''Rattus norvegicus''), taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās. == Izplatība == Sākotnēji melnā žurka dzīvoja tropu reģionos [[Āzija|Āzijā]], bet jau senatnē tā tika ieviesta [[Eiropa|Eiropā]] (jau [[Romas impērija]]s laikā). Līdz ar jūras tirdzniecības un kolonizācijas attīstību suga izplatījās arī citos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Mūsdienās melnā žurka sastopama pilsētās, ostās un citās cilvēku apdzīvotās vietās, kur tā spēj atrast pārtiku un pajumti. == Izskats == Melnajai žurkai ir slaids un veikls ķermenis, kura garums parasti ir 16—24 cm, bet aste — nedaudz garāka par ķermeni, sasniedzot 18—26 cm. Vidējais svars ir 150—250 gramu, taču atsevišķi indivīdi var būt gan vieglāki, gan smagāki atkarībā no dzimuma un dzīves apstākļiem. Mātītes parasti ir nedaudz mazākas nekā tēviņi. Apmatojums ir mīksts, gluds un variē no tumši pelēka līdz melnam tonim; vēdera apmatojums parasti ir gaišāks — pelēcīgs vai pat balts. Atšķirībā no pelēkās žurkas (''Rattus norvegicus''), melnajai žurkai ir slaidāks ķermenis, garākas ausis un aste, kas nav klāta ar biezu apmatojumu, kā arī smalkāks, šaurāks purniņš. Austiņas ir lielas un plānas, bieži tik garas, ka saliektas sniedzas līdz acīm. Acis ir salīdzinoši lielas un tumšas, kas norāda uz tās nakts aktivitāti. Kāpšanas dzīvesveidam piemērotas arī garās, veiklās kājas un spēcīgie nagi, kas nodrošina labu satvērienu uz nelīdzenām virsmām. Kažoka krāsa var nedaudz atšķirties atkarībā no vides un apakšsugas: tropiskos reģionos sastopami gaišāki indivīdi, savukārt pilsētu populācijās biežāk dominē tumši melns apmatojums. Astei ir nozīmīga loma līdzsvara uzturēšanā, un tā palīdz žurkai orientēties, pārvietojoties pa augstām konstrukcijām vai šaurām vietām. == Dzīvesveids un uzturs == Melnā žurka ir veikla un labi kāpj kokos, ēkās un dažādās konstrukcijās, bieži veidojot ligzdas bēniņos, jumta spraugās vai kokos. Tā ir galvenokārt nakts dzīvnieks, kurš dienas laikā slēpjas drošās vietās. Melnā žurka pārvietojas ātri un klusi, labi lec un spēj līdzsvarot pat šaurās virsmās, kas palīdz tai izvairīties no plēsējiem un sasniegt pārtikas avotus. Tā barojas ar dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes pārtiku — graudiem, augļiem, sēklām, riekstiem, kā arī kukaiņiem, gliemjiem un nelieliem bezmugurkaulniekiem. Melnā žurka bieži patērē arī cilvēku pārtikas krājumus, padarot to par nozīmīgu lauksaimniecības un mājsaimniecības kaitēkli. Tā ir visēdāja ar pielāgojamu uzturu, kas ļauj sugai izdzīvot dažādos biotopos. Melnajām žurkām ir izteikta sociālā uzvedība — tās dzīvo grupās ar noteiktu [[Hierarhija|hierarhiju]] un teritoriju. Tās sazinās, izmantojot dažādus skaņu signālus un smaržu atzīmes. Vairošanās notiek visu gadu siltajos reģionos, un mātīte var dzemdēt līdz 5—6 metieniem gadā, katrā no tiem 5—10 mazuļus. Šī augstā vairošanās intensitāte veicina sugas ātru izplatīšanos un atjaunošanos pat pēc populācijas samazinājuma. == Attiecības ar cilvēku == Melnā žurka vēsturiski bijusi cieši saistīta ar cilvēka dzīvesvietām un saimniecisko darbību. Tā izplatījās visā pasaulē līdz ar tirdzniecības kuģiem, kravu pārvadājumiem un kolonizācijas ekspedīcijām, bieži kļūstot par vienu no pirmajām sugām, kas apdzīvoja jaunatklātās teritorijas. Žurkas ligzdoja noliktavās, kuģu tvertnēs un ostās, kur bija viegli pieejama pārtika un patvērums. Viduslaikos melnā žurka bija galvenais [[Mēris|mēra]] izraisītāja (''[[Yersinia pestis]]'') pārnēsātājs Eiropā, jo slimību izplatīja blusas, kas mita šī grauzēja apmatojumā. Tiek uzskatīts, ka tieši melnās žurkas izplatība pilsētās veicināja 14. gadsimta [[Melnā nāve|Melnās nāves pandēmiju]], kas iznīcināja ievērojamu daļu Eiropas iedzīvotāju. Šī vēsturiskā loma padarījusi sugu par simbolisku cilvēka slimību pārnēsātāju un kaitēkli, kas apdraud gan veselību, gan [[pārtika]]s krājumus. Mūsdienās melnā žurka daudzviet ir aizstāta ar [[Pelēkā žurka|pelēko žurku]] (''Rattus norvegicus''), kas labāk pielāgojusies vēsākam klimatam un pazemes dzīvesveidam. Tomēr melnā žurka joprojām ir plaši sastopama siltos un mitros reģionos, īpaši tropu un subtropu zonās, kā arī uz salām, kur tās konkurente nav izplatīta. Tā var nodarīt ievērojamus postījumus [[lauksaimniecība]]i, uzglabātajai pārtikai un [[infrastruktūra]]i. Dažās valstīs tiek īstenotas kontroles un izskaušanas programmas, lai samazinātu šo grauzēju populācijas un ierobežotu slimību izplatīšanos. Neskatoties uz kaitēkļa statusu, melnā žurka ir arī nozīmīgs pētniecības objekts [[Ekoloģija|ekoloģijā]] un [[Bioģeogrāfija|bioģeogrāfijā]], jo tās izplatība un pielāgošanās spējas labi ilustrē cilvēka ietekmi uz dzīvnieku migrāciju un ekosistēmu pārmaiņām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žurkas| ]] [[Kategorija:Vecās pasaules peles]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] 6f0dlla8v192wzjzdk3q4i2svxch5jf 4547546 4547537 2026-11-10T04:55:14Z Biafra 13794 4547546 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rattus rattus 01.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | dzimta = Muridae | dzimta_lv = Peļu dzimta | apakšdzimta = Murinae | apakšdzimta_lv = Vecās pasaules peles | ģints = Rattus | ģints_lv = Žurkas | suga = R. rattus | kategorijas = nē | binomial = Rattus rattus <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Melnā''' jeb '''kuģa žurka''' (''Rattus rattus'') ir [[Grauzēji|grauzēju]] suga no [[Peļveidīgie|peļveidīgo]] dzimtas (''Muridae''). Suga ir labi pielāgojusies dzīvei [[Pilsēta|pilsētās]], [[Osta|ostās]] un noliktavās, kur atrod pārtiku un pajumti. Vēsturiski tā bijusi nozīmīga [[Cilvēks|cilvēku]] pavadoņsuga, kas kopā ar tirdzniecības kuģiem un kravu pārvadājumiem izplatījās uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āfrika|Āfriku]], [[Amerika|Ameriku]] un [[Okeānija|Okeāniju]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] melnā žurka tika uzskatīta par vienu no [[Mēris|mēra]] (''Yersinia pestis'') pārnēsātājām, tāpēc tās klātbūtne bieži tika saistīta ar [[Epidēmija|epidēmijām]]. Mūsdienās daudzviet melnā žurka ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]] (''Rattus norvegicus''), taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās. == Izplatība == Sākotnēji melnā žurka dzīvoja tropu reģionos [[Āzija|Āzijā]], bet jau senatnē tā tika ieviesta [[Eiropa|Eiropā]] (jau [[Romas impērija]]s laikā). Līdz ar jūras tirdzniecības un kolonizācijas attīstību suga izplatījās arī citos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Mūsdienās melnā žurka sastopama pilsētās, ostās un citās cilvēku apdzīvotās vietās, kur tā spēj atrast pārtiku un pajumti. == Izskats == Melnajai žurkai ir slaids un veikls ķermenis, kura garums parasti ir 16—24 cm, bet aste — nedaudz garāka par ķermeni, sasniedzot 18—26 cm. Vidējais svars ir 150—250 gramu, taču atsevišķi indivīdi var būt gan vieglāki, gan smagāki atkarībā no dzimuma un dzīves apstākļiem. Mātītes parasti ir nedaudz mazākas nekā tēviņi. Apmatojums ir mīksts, gluds un variē no tumši pelēka līdz melnam tonim; vēdera apmatojums parasti ir gaišāks — pelēcīgs vai pat balts. Atšķirībā no [[Pelēkā žurka|pelēkās žurkas]], melnajai žurkai ir slaidāks ķermenis, garākas ausis un aste, kas nav klāta ar biezu apmatojumu, kā arī smalkāks, šaurāks purniņš. Austiņas ir lielas un plānas, bieži tik garas, ka saliektas sniedzas līdz acīm. Acis ir salīdzinoši lielas un tumšas, kas norāda uz tās nakts aktivitāti. Kāpšanas dzīvesveidam piemērotas arī garās, veiklās kājas un spēcīgie nagi, kas nodrošina labu satvērienu uz nelīdzenām virsmām. Kažoka krāsa var nedaudz atšķirties atkarībā no vides un apakšsugas: tropiskos reģionos sastopami gaišāki indivīdi, savukārt pilsētu populācijās biežāk dominē tumši melns apmatojums. Astei ir nozīmīga loma līdzsvara uzturēšanā, un tā palīdz žurkai orientēties, pārvietojoties pa augstām konstrukcijām vai šaurām vietām. == Dzīvesveids un uzturs == Melnā žurka ir veikla un labi kāpj kokos, ēkās un dažādās konstrukcijās, bieži veidojot ligzdas bēniņos, jumta spraugās vai kokos. Tā ir galvenokārt nakts dzīvnieks, kurš dienas laikā slēpjas drošās vietās. Melnā žurka pārvietojas ātri un klusi, labi lec un spēj noturēt līdzsvaru uz šauras virsmas, kas palīdz tai izvairīties no plēsējiem un sasniegt pārtikas avotus. Tā barojas ar dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes pārtiku — graudiem, augļiem, sēklām, riekstiem, kā arī kukaiņiem, gliemjiem un nelieliem bezmugurkaulniekiem. Melnā žurka bieži patērē arī cilvēku pārtikas krājumus, padarot to par nozīmīgu lauksaimniecības un mājsaimniecības kaitēkli. Tā ir visēdāja ar pielāgojamu uzturu, kas ļauj sugai izdzīvot dažādos biotopos. Melnajām žurkām ir izteikta sociālā uzvedība — tās dzīvo grupās ar noteiktu [[Hierarhija|hierarhiju]] un teritoriju. Tās sazinās, izmantojot dažādus skaņu signālus un smaržu atzīmes. Vairošanās notiek visu gadu siltajos reģionos, un mātīte var dzemdēt līdz 5—6 metieniem gadā, katrā no tiem 5—10 mazuļus. Šī augstā vairošanās intensitāte veicina sugas ātru izplatīšanos un atjaunošanos pat pēc populācijas samazinājuma. == Attiecības ar cilvēku == Melnā žurka vēsturiski bijusi cieši saistīta ar cilvēka dzīvesvietām un saimniecisko darbību. Tā izplatījās visā pasaulē līdz ar tirdzniecības kuģiem, kravu pārvadājumiem un kolonizācijas ekspedīcijām, bieži kļūstot par vienu no pirmajām sugām, kas apdzīvoja jaunatklātās teritorijas. Žurkas ligzdoja noliktavās, kuģu tvertnēs un ostās, kur bija viegli pieejama pārtika un patvērums. Viduslaikos melnā žurka bija galvenais [[Mēris|mēra]] izraisītāja (''[[Yersinia pestis]]'') pārnēsātājs [[Eiropa|Eiropā]], jo slimību izplatīja [[blusas]], kas mita šī grauzēja apmatojumā. Tiek uzskatīts, ka tieši melnās žurkas izplatība pilsētās veicināja 14. gadsimta [[Melnā nāve|Melnās nāves pandēmiju]], kas iznīcināja ievērojamu daļu Eiropas iedzīvotāju. Šī vēsturiskā loma padarījusi sugu par simbolisku cilvēka slimību pārnēsātāju un kaitēkli, kas apdraud gan veselību, gan [[pārtika]]s krājumus. Mūsdienās melnā žurka daudzviet ir aizstāta ar [[Pelēkā žurka|pelēko žurku]], kas labāk pielāgojusies vēsākam klimatam un pazemes dzīvesveidam. Tomēr melnā žurka joprojām ir plaši sastopama siltos un mitros reģionos, īpaši tropu un subtropu zonās, kā arī uz salām, kur tās konkurente nav izplatīta. Tā var nodarīt ievērojamus postījumus [[lauksaimniecība]]i, uzglabātajai pārtikai un [[infrastruktūra]]i. Dažās valstīs tiek īstenotas kontroles un izskaušanas programmas, lai samazinātu šo grauzēju populācijas un ierobežotu slimību izplatīšanos. Neskatoties uz kaitēkļa statusu, melnā žurka ir arī nozīmīgs pētniecības objekts [[Ekoloģija|ekoloģijā]] un [[Bioģeogrāfija|bioģeogrāfijā]], jo tās izplatība un pielāgošanās spējas labi ilustrē cilvēka ietekmi uz dzīvnieku migrāciju un ekosistēmu pārmaiņām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žurkas| ]] [[Kategorija:Vecās pasaules peles]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] kzqc8h2twd6m042d88eh8qpmo21msql 4547551 4547546 2026-11-10T04:57:21Z Biafra 13794 4547551 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rattus rattus 01.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | dzimta = Muridae | dzimta_lv = Peļu dzimta | apakšdzimta = Murinae | apakšdzimta_lv = Vecās pasaules peles | ģints = Rattus | ģints_lv = Žurkas | suga = R. rattus | suga_lv = Melnā žurka | kategorijas = nē | binomial = Rattus rattus <small>([[Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Melnā''' jeb '''kuģa žurka''' (''Rattus rattus'') ir [[Grauzēji|grauzēju]] suga no [[Peļveidīgie|peļveidīgo]] dzimtas (''Muridae''). Suga ir labi pielāgojusies dzīvei [[Pilsēta|pilsētās]], [[Osta|ostās]] un noliktavās, kur atrod pārtiku un pajumti. Vēsturiski tā bijusi nozīmīga [[Cilvēks|cilvēku]] pavadoņsuga, kas kopā ar tirdzniecības kuģiem un kravu pārvadājumiem izplatījās uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āfrika|Āfriku]], [[Amerika|Ameriku]] un [[Okeānija|Okeāniju]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] melnā žurka tika uzskatīta par vienu no [[Mēris|mēra]] (''Yersinia pestis'') pārnēsātājām, tāpēc tās klātbūtne bieži tika saistīta ar [[Epidēmija|epidēmijām]]. Mūsdienās daudzviet melnā žurka ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]] (''Rattus norvegicus''), taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās. == Izplatība == Sākotnēji melnā žurka dzīvoja tropu reģionos [[Āzija|Āzijā]], bet jau senatnē tā tika ieviesta [[Eiropa|Eiropā]] (jau [[Romas impērija]]s laikā). Līdz ar jūras tirdzniecības un kolonizācijas attīstību suga izplatījās arī citos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Mūsdienās melnā žurka sastopama pilsētās, ostās un citās cilvēku apdzīvotās vietās, kur tā spēj atrast pārtiku un pajumti. == Izskats == Melnajai žurkai ir slaids un veikls ķermenis, kura garums parasti ir 16—24 cm, bet aste — nedaudz garāka par ķermeni, sasniedzot 18—26 cm. Vidējais svars ir 150—250 gramu, taču atsevišķi indivīdi var būt gan vieglāki, gan smagāki atkarībā no dzimuma un dzīves apstākļiem. Mātītes parasti ir nedaudz mazākas nekā tēviņi. Apmatojums ir mīksts, gluds un variē no tumši pelēka līdz melnam tonim; vēdera apmatojums parasti ir gaišāks — pelēcīgs vai pat balts. Atšķirībā no [[Pelēkā žurka|pelēkās žurkas]], melnajai žurkai ir slaidāks ķermenis, garākas ausis un aste, kas nav klāta ar biezu apmatojumu, kā arī smalkāks, šaurāks purniņš. Austiņas ir lielas un plānas, bieži tik garas, ka saliektas sniedzas līdz acīm. Acis ir salīdzinoši lielas un tumšas, kas norāda uz tās nakts aktivitāti. Kāpšanas dzīvesveidam piemērotas arī garās, veiklās kājas un spēcīgie nagi, kas nodrošina labu satvērienu uz nelīdzenām virsmām. Kažoka krāsa var nedaudz atšķirties atkarībā no vides un apakšsugas: tropiskos reģionos sastopami gaišāki indivīdi, savukārt pilsētu populācijās biežāk dominē tumši melns apmatojums. Astei ir nozīmīga loma līdzsvara uzturēšanā, un tā palīdz žurkai orientēties, pārvietojoties pa augstām konstrukcijām vai šaurām vietām. == Dzīvesveids un uzturs == Melnā žurka ir veikla un labi kāpj kokos, ēkās un dažādās konstrukcijās, bieži veidojot ligzdas bēniņos, jumta spraugās vai kokos. Tā ir galvenokārt nakts dzīvnieks, kurš dienas laikā slēpjas drošās vietās. Melnā žurka pārvietojas ātri un klusi, labi lec un spēj noturēt līdzsvaru uz šauras virsmas, kas palīdz tai izvairīties no plēsējiem un sasniegt pārtikas avotus. Tā barojas ar dažādu augu un dzīvnieku izcelsmes pārtiku — graudiem, augļiem, sēklām, riekstiem, kā arī kukaiņiem, gliemjiem un nelieliem bezmugurkaulniekiem. Melnā žurka bieži patērē arī cilvēku pārtikas krājumus, padarot to par nozīmīgu lauksaimniecības un mājsaimniecības kaitēkli. Tā ir visēdāja ar pielāgojamu uzturu, kas ļauj sugai izdzīvot dažādos biotopos. Melnajām žurkām ir izteikta sociālā uzvedība — tās dzīvo grupās ar noteiktu [[Hierarhija|hierarhiju]] un teritoriju. Tās sazinās, izmantojot dažādus skaņu signālus un smaržu atzīmes. Vairošanās notiek visu gadu siltajos reģionos, un mātīte var dzemdēt līdz 5—6 metieniem gadā, katrā no tiem 5—10 mazuļus. Šī augstā vairošanās intensitāte veicina sugas ātru izplatīšanos un atjaunošanos pat pēc populācijas samazinājuma. == Attiecības ar cilvēku == Melnā žurka vēsturiski bijusi cieši saistīta ar cilvēka dzīvesvietām un saimniecisko darbību. Tā izplatījās visā pasaulē līdz ar tirdzniecības kuģiem, kravu pārvadājumiem un kolonizācijas ekspedīcijām, bieži kļūstot par vienu no pirmajām sugām, kas apdzīvoja jaunatklātās teritorijas. Žurkas ligzdoja noliktavās, kuģu tvertnēs un ostās, kur bija viegli pieejama pārtika un patvērums. Viduslaikos melnā žurka bija galvenais [[Mēris|mēra]] izraisītāja (''[[Yersinia pestis]]'') pārnēsātājs [[Eiropa|Eiropā]], jo slimību izplatīja [[blusas]], kas mita šī grauzēja apmatojumā. Tiek uzskatīts, ka tieši melnās žurkas izplatība pilsētās veicināja 14. gadsimta [[Melnā nāve|Melnās nāves pandēmiju]], kas iznīcināja ievērojamu daļu Eiropas iedzīvotāju. Šī vēsturiskā loma padarījusi sugu par simbolisku cilvēka slimību pārnēsātāju un kaitēkli, kas apdraud gan veselību, gan [[pārtika]]s krājumus. Mūsdienās melnā žurka daudzviet ir aizstāta ar [[Pelēkā žurka|pelēko žurku]], kas labāk pielāgojusies vēsākam klimatam un pazemes dzīvesveidam. Tomēr melnā žurka joprojām ir plaši sastopama siltos un mitros reģionos, īpaši tropu un subtropu zonās, kā arī uz salām, kur tās konkurente nav izplatīta. Tā var nodarīt ievērojamus postījumus [[lauksaimniecība]]i, uzglabātajai pārtikai un [[infrastruktūra]]i. Dažās valstīs tiek īstenotas kontroles un izskaušanas programmas, lai samazinātu šo grauzēju populācijas un ierobežotu slimību izplatīšanos. Neskatoties uz kaitēkļa statusu, melnā žurka ir arī nozīmīgs pētniecības objekts [[Ekoloģija|ekoloģijā]] un [[Bioģeogrāfija|bioģeogrāfijā]], jo tās izplatība un pielāgošanās spējas labi ilustrē cilvēka ietekmi uz dzīvnieku migrāciju un ekosistēmu pārmaiņām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Žurkas| ]] [[Kategorija:Vecās pasaules peles]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] mk86lyy1n155quvdpy8ynpcicsnt6mw 0 612014 4547553 4352887 2026-11-10T05:01:50Z Biafra 13794 4547553 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Plague -buboes.jpg|thumb|Buboņu mēris]] '''Buboņu mēris''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Pestis bubonica'') ir smaga [[infekcijas slimība]], ko izraisa [[baktērija]] ''[[Yersinia pestis]]''. Slimību pārnēsā [[blusas]], kas parazitē uz [[grauzēji]]em, īpaši uz [[Melnā žurka|melnajām žurkām]] (''Rattus rattus''). Inficējoties, cilvēkam veidojas sāpīgi [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkumi jeb buboņi, [[drudzis]], vājums un asins saindēšanās. Buboņu mēris ir visizplatītākā mēra forma un bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] pandēmijas cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku. Slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] gerojblx9ang71zuc5l4yo6a3p2ubkh 4547554 4547553 2026-11-10T05:02:57Z Biafra 13794 4547554 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Plague -buboes.jpg|thumb|Buboņu mēris]] '''Buboņu mēris''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Pestis bubonica'') ir smaga [[infekcijas slimība]], ko izraisa [[baktērija]] ''[[Yersinia pestis]]''. Slimību pārnēsā [[blusas]], kas parazitē uz [[grauzēji]]em, īpaši uz [[Melnā žurka|melnajām žurkām]] (''Rattus rattus''). Inficējoties, cilvēkam veidojas sāpīgi [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkumi jeb buboņi, [[drudzis]], vājums un asins saindēšanās. Buboņu mēris ir visizplatītākā mēra forma un bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku. Slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] mejogrdsoy8dbth2z8ccyp04eiy9o6r 0 612057 4547563 4350120 2026-11-10T05:42:25Z Biafra 13794 4547563 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Lesser Kestrel (Falco naumanni) couple (12819743614).jpg | att_nosaukums = Naumana piekūna tēviņš un mātīte | binomial = Falco naumanni | autors = Fleischer, 1818 | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Falconiformes | kārta_lv = Piekūnveidīgie | dzimta = Falconidae | dzimta_lv = Piekūnu dzimta | ģints = Falco | ģints_lv = Piekūni | suga = F. naumanni | suga_lv = Naumana piekūns | izplatība = [[Attēls:Falco naumanni distribution.png|240px]]<br> {{legend|yellow|Sastopams ligzdošanas sezonā}} {{legend|#1F75FE|Sastopams ziemošanas sezonā}} {{legend|#ADFF2F|Sastopams visu gadu kā nometnieks}} | kategorijas = nē }} '''Naumana piekūns'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Falco naumanni |url=https://termini.gov.lv/atrast/Falco%20naumanni |website=termini.gov.lv |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |accessdate={{dat|2025|10|19||bez}}}}</ref> (''Falco naumanni'') ir maza izmēra, migrējoša [[piekūnu dzimta]]s putnu suga, kas ligzdo [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Dienvidrietumāzija|Rietumāzijā]], tālāk austrumos līdz [[Mongolija]]i un [[Ķīna]]i, bet ziemo [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]. Tā ir dienvidos ligzdojoša un ziemā migrējoša suga, kas dod priekšroku atklātiem [[stepe|stepju]], [[kalns|kalnu]] un [[lauksaimniecība]]s biotopiem, bieži ligzdojot cilvēku tuvumā — ēku spraugās, klintīs vai torņos. Naumana piekūns ir nozīmīgs agroekosistēmu plēsējs, kura barību galvenokārt veido lieli [[kukaiņi]], īpaši [[taisnkāji]], retāk [[rāpuļi]] un mazie [[zīdītāji]]. Tādējādi sugai ir ekoloģiski nozīmīga loma [[kaitēkļi|kaitēkļu]] populāciju regulēšanā un ekosistēmu līdzsvara uzturēšanā. No līdzīgajām sugām, piemēram, [[Lauku piekūns|lauku piekūna]], Naumana piekūns atšķiras ar vienmērīgāku apspalvojuma krāsojumu, mazāk izteiktu plankumainību un kolonijās ligzdojošu uzvedību. Zinātniski 1818. gadā sugu pirmoreiz aprakstīja [[Johans Georgs Fleišers]]. Kopš 2023. gada [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] (IUCN) Naumana piekūnu klasificē kā [[zema riska sugas|zema riska sugu]], jo pasaules populācija pēdējās desmitgadēs stabilizējusies, taču atsevišķos reģionos, piemēram, Dienvideiropā, tā joprojām tiek vērtēta kā [[gandrīz apdraudētas sugas|gandrīz apdraudēta suga]] dzīvesvietu zuduma un pesticīdu lietošanas dēļ. Eiropā un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] īstenoti vairāki sugu aizsardzības un populācijas atjaunošanas projekti, kas veicinājuši šīs ekoloģiski nozīmīgās sugas saglabāšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piekūni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] qr34t5ued7qpi4qy117t5yxnvex04ui 0 613682 4547617 4497188 2026-11-10T07:58:28Z Vylks 50297 4547617 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #003366 | nos = ''Ogre United'' | logo = Ogre United logo.png | pilns = ''Ogre United'' | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ogre}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2026. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2026.]] | poz = 10. vieta [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] {{decrease}} | dib = 2022 | stad = [[Ogres stadions]] | ietilp = | prez = | tren = {{flaga|LVA}} [[Viktors Mazurs]] | kapteinis = {{flaga|LVA}} [[Kristers Čudars]] | mediji = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _mariupol1819h | pattern_ra1 = | | leftarm1 = 000055 | body1 = 000055 | rightarm1 = 000055 | shorts1 = 000055 | socks1 = 000055| | pattern_la2 = | pattern_b2 = _molde17a | pattern_ra2 = | | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF| }} '''''Ogre United''''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Ogre]]s. Dibināts 2022. gadā, pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]], valsts spēcīgākajā futbola līgā. 2022. gadā startēja [[Latvijas futbola 3. līga|Latvijas 3. līgā]], uzvarēja Ziemeļu zonas turnīrā, sezonas finālturnīrā iekļuva finālā, kur piekāpās [[JDFS Alberts]] otrajai komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ogreunited.lv/debijas-gada-izcinam-3-ligas-sudrabu/ |title=Debijas gadā 3. līgas sudrabs |website=ogreunited.lv |date={{dat|2022|11|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|9||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260119185735/https://ogreunited.lv/debijas-gada-izcinam-3-ligas-sudrabu/ }}</ref> Tas ļāva iegūt ceļazīmi uz [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgu]]. 2023. gada sezonā 2. līgas 1. posmā komanda uzvarēja Austrumu zonā, bet 2. posmā izcīnīja otro vietu aiz [[Mārupes SC]], nodrošinot tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]]. Debijas sezonā Nākotnes līgā komanda izcīnīja 11. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ogreunited.lv/ogre-united-liek-punktu-2024-gada-futbola-sezonai/ |title=Ogre United liek punktu 2024.gada futbola sezonai |website=ogreunited.lv |date={{dat|2024|11|26|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|9||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251210093849/https://ogreunited.lv/ogre-united-liek-punktu-2024-gada-futbola-sezonai/ }}</ref> 2025. gada sezonā "''Ogre United''" futbolisti kļuva par Nākotnes līgas čempioniem, iegūstot paaugstinājumu uz [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/08112025-sagaidot_vajadzigo_konkurentu_rezultatu_p |title=Sagaidot vajadzīgo iznākumu no sāncenšiem, par Nākotnes līgas čempioni kļūst "Ogre United" |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|8|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|9||bez}}}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas Nākotnes līga]]''' ** Čempioni (1): 2025 == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/ogre-united-37095/?cid=20676574 |title=Ogre United — Oficiālās personas |website=lff.lv|access-date={{dat|2025|11|9||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|LVA}} [[Viktors Mazurs]] |- | Vārtsargu treneris | Dmitrijs Grigorjevs |- | rowspan=2|Direktori | Juris Skābardis |- | Emīls Latkovskis |- | rowspan=2|Ārsti | Irina Mihailova |- | Andris Domanskis |- | rowspan=2|Fizioterapeiti | Miķelis Alsbergs |- | Elīna Zalāne |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|03|07||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Ņikita Parfjonovs]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player|no= 2|nat=LAT|pos=DF|name=[[Rūdolfs Ziemelis]]}} {{Fs player|no= 3|nat=UKR|pos=MF|name=[[Timofijs Marusijs]]}} {{Fs player|no= 5|nat=JPN|pos=DF|name=[[Kokī Hajašī]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=DF|name=[[Dāvis Vējkrīgers]]}} {{Fs player|no= 7|nat=JPN|pos=DF|name=[[Kaito Kamakura]]}} {{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=MF|name=[[Tomašs Mickēvičs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no= 9|nat=LAT|pos=FW|name=[[Haralds Silagailis]]}} {{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=MF|name=[[Markuss Kalniņš]]}} {{Fs player|no=11|nat=LAT|pos=FW|name=[[Marks Pačepko]]}} {{Fs player|no=13|nat=LVA|pos=DF|name=[[Krists Gulbis]]}} {{Fs player|no=14|nat=LAT|pos=DF|name=[[Roberts Adītājs]]}} {{Fs player|no=16|nat=UKR|pos=MF|name=[[Vadims Maščenko]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=FW|name=[[Emīls Evelons]]|other=īrē no [[FK Metta]]}} {{Fs player|no=19|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristers Čudars]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=20|nat=LAT|pos=GK|name=[[Jānis Biščuhis]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=FW|name=[[Markuss Ivulāns]]|other=īrē no [[FK Liepāja]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Emīls Sprukts]]}} {{Fs player|no=28|nat=LAT|pos=MF|name=[[Dāvis Sedols]]}} {{Fs player|no=32|nat=LAT|pos=GK|name=[[Leo Dalbiņš]]}} {{Fs player|no=37|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārtiņš Lormanis]]}} {{Fs player|no=47|nat=UGA|pos=MF|name=[[Džonsons Kabagambe]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=77|nat=UKR|pos=DF|name=[[Matvijs Marusijs]]}} {{Fs player|no= |nat=BRA|pos=MF|name=[[Mateušs Pagliarini]]}} {{Fs player|no= |nat=BRA|pos=FW|name=[[Felipi Mačadu]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://ogreunited.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260204072119/https://ogreunited.lv/ |date={{dat|2026|02|04||bez}} }} * [https://www.facebook.com/ogreunited/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Ogre]] [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] eld0nr0yaofls86emlyj5f2ekpxr2y7 0 613830 4547718 4364115 2026-11-10T11:19:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547718 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | nosaukums = ''Everlasting Summer'' | developer = ''[[Soviet Games]]'' | publisher = ''Soviet Games'' | engine = ''[[Ren'Py]]'' | platforms = ''[[Windows]]'', ''[[MacOS|OS X]]'', ''[[Linux]]'', [[iOS]], ''[[Android]]'' | genre = [[vizuālais romāns]], [[randiņu simulators]], ''[[eroge]]'' | modes = [[vienspēlētāju]] | released = {{flaga|Krievija}} 2013. gadā 21. decembrī<br />{{flaga|Pasaule}} 2014. gadā 19. novembrī | input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[pele]] vai [[skārienekrāns]] }} '''''Everlasting Summer''''' ({{val|ru|Бесконечное лето}}, {{val|lv|Bezgalīgā vasara}}) ir neatkarīga [[Vizuālais romāns|vizuālā romāna]] un [[Randiņu simulators|randiņu simulatora]] datorspēle, ko izstrādāja krievu entuziastu komanda. Tā bezmaksas pieejama Krievijā no 2013. gada decembra un starptautiski no nākamā gada platformā ''[[Steam]]''. Spēle stāsta par Semjonu — jaunu vīrieti, kurš dzīvo viens un lielāko daļu laika pavada anonīmās ''[[imageboard]]'' platformās. Kādu dienu viņš noslēpumaini nonāk [[Padomju Savienība|padomju]] [[Pionieru nometne|pionieru nometnē]] ar nosaukumu ''Sovjonok'' ("Pūcīte"), kas atgādina nometni no [[1980. gadi]]em. Spēles norise ir tipiska vizuālajai novelei — spēlētājam jālasa varoņu dialogi, kas attēloti virs statiskiem fona attēliem, un ik pa laikam jāpieņem izvēles, kas ietekmē turpmākos notikumus un spēles nobeigumu. Tā kā spēle ir arī randiņu simulators, tās galvenā koncepcija ir Semjona romantisko attiecību veidošana ar citām varonēm. Pēc izlaišanas spēle saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes no spēlētājiem, kuri atzīmēja izcilo muzikālo pavadījumu un sižetu, lai gan kritizēja vāji izstrādāto galveno varoni. == Spēlēšana == Spēle ir vizuālais romāns un randiņu simulators ar ''[[eroge]]'' ([[erotika]]s) elementiem, kurā spēlētājam jāiegremdējas stāstā, lasot dialogus virs mainīgiem, bet statiskiem fona attēliem, kas attēlo ainavas un citus spēles varoņus. Spēlējot kā Semjonam, spēlētājam jāveido attiecības ar vienu no [[Pionieru kustība|pionieru]] meitenēm — Slavu, Alisi, Uļjanu, Miku vai Ļenu, izdarot izvēles, kas ietekmē attiecību attīstību un spēles nobeigumu. Kopumā spēlei ir 13 nobeigumi, no kuriem trīs kļūst pieejami pēc spēles pirmreizējas pabeigšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gamemag.ru/articles/146303/beskonechnoe-leto-prokhozhdenie|title=Прохождение Бесконечное лето (Everlasting Summer)|website=GameMAG|access-date=2025-11-10|date=2020-05-13|language=ru}}</ref> == Sižets == Semjons ir vientuļš jauns vīrietis, kurš pelna iztiku kā [[frīlansers]] un gandrīz visu savu laiku pavada anonīmās ''imageboard'' platformās. Kādu ziemas vakaru viņš aizmieg 410. autobusā un pamostas vasarā, padomju laika autobusā, kas apstājies pie ''Sovjonok'' pionieru nometnes vārtiem. Semjons atklāj, ka arī pats kļuvis par pionieri un tiek izmitināts pionieru vadītājas mājā. Lai gan nometne atgādina padomju nometni no 20. gadsimta 80. gadiem, tajā notiek lietas, kas šajā laikā nebūtu iespējamas. Piemēram, [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekļa vietā laukumā atrodas piemineklis kādai Gendai, un daži nometnes iedzīvotāji uzvedas neierasti atklāti. Nometnē Semjons satiek piecas meitenes, ar kurām viņam varētu izveidoties romantiskas attiecības, kā arī vairākus otrā plāna varoņus, kas ietekmē sižeta attīstību. Septiņas dienas Semjons dzīvo nometnē, pildot nometnes vecākā uzdevumus un cenšoties nodibināt attiecības ar vienu no meitenēm. Viņš sastop arī noslēpumainus pionierus, kas atgādina viņu pašu un uzvedas dīvaini. Spēles noslēgumā — septītās dienas beigās — Semjonam var būt gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas stāsta beigas ar vienu no piecām meitenēm. Ja Semjons neizvēlas nevienu, viņš sastopas ar noslēpumainajiem pionieriem. == Varoņi un nobeigumi == === Galvenie varoņi === * '''Semjons''' ir spēles galvenais varonis. Viņš ir jauns vīrietis, kurš pelna iztiku kā frīlansers un dzīvo vientuļu dzīvi, lielāko daļu laika pavadot savā dzīvoklī. Tā kā Semjons nav guvis panākumus ne savos hobijos, ne attiecībās, viņš ir noslēdzies sevī. Kādu dienu, iekāpis 410. autobusā un aizmidzis, viņš noslēpumaini nonāk ''Sovjonok'' pionieru nometnē, kur cenšas saprast, kā tur nokļuvis un kā no tās aizbēgt. Neilgi pirms šī notikuma viņu vajāja sapņi par līdzīgu nometni. Vēlāk atklājas, ka, visticamāk, pastāv vairāki Semjoni un vairākas nometnes, un daži no tiem spēj ceļot starp dažādām pasaulēm jeb nometnēm. "Labajā" nobeigumā Semjons nolemj palikt viens un atgriežas reālajā pasaulē. "Sliktajā" nobeigumā viņš satiek savu dubultnieku, kurš atzīstas, ka palicis šeit, izvēloties nepamest nometni. Pēc šī brīža Semjons nonāk iesprostots nometnē un vairs nespēj no tās izkļūt.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cybersport.ru/tags/games/vse-kontsovki-beskonechnogo-leta-kak-poluchit-i-k-chemu-oni-privedut|title=Все концовки Бесконечного лета: как получить, сколько их и к чему они приведут|last=Лучников|first=Андрей Kille Mall|website=Cybersport.ru|access-date=2025-11-10|date=2022-07-14|language=ru}}</ref> * '''Ļena''' ir kautrīga, zilmataina pioniere, kura cieš no [[Melanholiķis|melanholijas]]. Viņa iemīlas Semjonā no pirmā acu uzmetiena, taču kautrības dēļ neizsaka savas jūtas. Ja spēlētājs sasniedz "labu" nobeigumu, septītajā dienā — nometnes maiņas beigās, Semjons kopā ar Ļenu dodas uz [[Pārvaldes centrs|pārvaldes centru]]. Pēc tam Semjons tiek pārnests atpakaļ uz septīto dienu, kur visu izstāsta Ļenai. Viņi atkal pamet nometni, un Semjons paliek pie viņas pagātnē. Tur viņi nodibina ģimeni, un Semjons kļūst par [[Rakstnieks|rakstnieku]]. Ja spēlētājs sasniedz "sliktu" nobeigumu, Semjons uzaicina Ļenu pamest nometni, taču viņa neatnāk un izdara [[Pašnāvība|pašnāvību]], jo Semjons viņai neatzinās savās jūtās. Atgriezies reālajā pasaulē, Semjons nespēj dzīvot bez Ļenas un arī izdara pašnāvību.<ref name=":0" /> * '''Uļjana''' ir neliela auguma, nerātna pioniere ar rudiem matiem. Viņa ir jautra un nemierīga, bieži izjoko citas meitenes un arī Semjonu, kam tas nereti šķiet kaitinoši. Ja spēlētājs sasniedz "labu" nobeigumu, septītajā dienā Uļjana tiek sodīta par savu slikto uzvedību, un Semjons atnāk, lai palīdzētu viņai sakravāt mantas. Atgriezies reālajā pasaulē, Semjons nolemj studēt [[Fizika|fiziku]], mēģinot saprast, kā viņš nonāca nometnē, un [[Universitāte|universitātē]] viņš satiek pieaugušu Uļjanu. "Sliktajā" nobeigumā Semjons septītajā dienā pie Uļjanas nedodas, un reālajā pasaulē viņu universitātē nesatiek.<ref name=":0" /> * '''Alise''' ir rudmataina pioniere ar dumpiniecisku raksturu. Viņai patīk provocēt un pārkāpt nometnes noteikumus. Alise spēlē [[Ģitāra|ģitāru]] un nometnē dzīvo kopā ar Uļjanu. Viņa ir arī Ļenas draudzene, lai gan slepeni viņu neieredz, uzskatot, ka Ļena piesaista visu uzmanību. Viņu attiecības vēl vairāk saspīlē abu kopīgā simpātija pret Semjonu. "Labajā" nobeigumā Semjons un Alise kopā dodas no nometnes uz pārvaldes centru. Pārgājiena laikā Semjons viņai atzīstas, ka ir no citas pasaules. Alise tam netic, tomēr abi atzīstas savās jūtās viens otram. Atgriezies reālajā pasaulē, Semjons nolemj izveidot savu muzikālo grupu, un vēlāk viņš satiek pieaugušo Alisi koncertā. "Sliktajā" nobeigumā notikumi ir gandrīz identiski "labajam", taču Semjons reālajā pasaulē Alisi nesatiek.<ref name=":0" /> * '''Slava''' ir pioniere ar divām garām, blondām bizēm. Viņa ir ļoti pieklājīga un atbildīga meitene. Taču nometnes maiņas laikā Semjons var naktī pamanīt Slavu pirtī, pēc kuras viņa kaila dodas peldēties upē. "Labajā" nobeigumā Semjons izstāsta Slavai patiesību par sevi, taču viņa nenotic, un starp viņiem izceļas strīds, taču vēlāk viņi autobusā izlīgst. Atgriezies reālajā pasaulē, Semjons domā, ka viss bijis tikai sapnis, līdz viņš satiek pieaugušo Slavu 410. autobusa pieturā. "Sliktajā" nobeigumā notikumi ir gandrīz identiski "labajam", izņemot to, ka Semjons reālajā pasaulē Slavu nesatiek.<ref name=":0" /> * '''Miku''' ir pioniere ar gariem, [[ciānkrāsa]]s matiem. Viņa ir vienīgā [[mūzika]]s kluba biedre un tā vadītāja. Nometnē viņa dzīvo kopā ar Ļenu. Miku iespējams tikai "labs" nobeigums, kas atšķiras no citu varoņu nobeigumiem ar savu stilu. Tajā Semjons ir aktieris filmēšanas laukumā, un Miku ir viņa bijusī draudzene. Pēc tam, kad Semjons aizmieg, viņš atgriežas nometnē, bet pārējie pionieri sāk mirt un pārvērsties par [[Zombijs|zombijiem]]. Semjonam un Miku ir jāaizsargājas un jācīnās ar tiem. Beigu beigās izrādās, ka viss notikušais bija tikai Miku sarakstīts [[scenārijs]].<ref name=":0" /> * '''Juļa''' ir noslēpumaina meitene ar [[Kaķis|kaķa]] ausīm, kuras balsi Semjons dažreiz dzird nometnē. Domājams, ka viņa ir saistīta ar nometni un Semjona pārvešanu uz nometni. Viņa ir tikai "labs" nobeigums, kur Semjons uzzina, ka Juļa ir šeit, lai viņu vadītu un pieskatītu. Atgriežoties reālajā pasaulē, noslēpumainā balss piedāvā Semjonam izvēlēties jebkuru meiteni no nometnes, kura pēc tam nonāk gultā ar Semjonu.<ref name=":0" /> Par spēles patiesajām beigām uzskatāms tā sauktais "harēma nobeigums". Tajā Semjons iekāpj autobusā no nometnes, kur kopā ar viņu sēž arī pārējās meitenes. Atgriežoties reālajā pasaulē, Semjons dzird durvju zvanu, un, atverot durvis, viņš ierauga visas piecas meitenes: Miku, Slavu, Uļjanu, Alisi un Ļenu. Viņas atklāj, ka arī viņām izdevās izbēgt no nometnes pasaules un sazināties savā starpā reālajā dzīvē.<ref name=":0" /> === Citi varoņi === * '''Olga Dmitrievna''' ir pionieru vadītāja, kuras mājā Semjons dzīvo brīvo vietu trūkuma dēļ. Viņa ir stingra, lai gan dažkārt atļauj Semjonam nepiedalīties rīta pionieru līnijā vai celties vēlāk. Tomēr pēc tam viņa joprojām noslogo viņu ar dažiem darbiem. * '''Viola''' ir medmāsa medpunktā. Viņa ir gara sieviete ar [[Violetā krāsa|violetiem]] matiem, kurai patīk lietot ļoti divdomīgas frāzes sarunas laikā. Medpunktā viņa glabā [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], ko spēles sižetā var izmantot gan kā [[Metanols|tehniska spirta]] aizstājēju, gan dzeršanai kopā ar Alisi. Ļena dažreiz palīdz Violai medpunktā, un to var darīt arī Semjons. * '''Žeņa''' ir pioniere ar tumši ziliem matiem un brillēm. Viņa ir arī bibliotēkas vadītāja, kurā Žeņa pavada lielāko daļu sava laika. Žeņa ir ārkārtīgi skeptiska pret visu un viņai nepatīk Semjons, kurš arī labprātāk izvairās no viņas stingrības. * '''Elektroniks''' ir pionieris un Šurika draugs, ar kuru viņš lielāko daļu laika pavada [[kibernētika]]s klubā, būvējot robotu kaķu meiteni. Elektroniks ir iemīlējies Žeņā, taču viņa neatbild uz viņa jūtām. Gan varonis, gan viņa vārds ir atsauce uz galveno varoni no padomju televīzijas seriāla "[[Elektronika piedzīvojumi]]". * '''Šuriks''' ir pionieris un Elektronika draugs, ar kuru kopā viņi pavada laiku kibernētikas klubā. Kādu dienu Šuriks pazūd, dodoties uz veco nometnes ēku, lai iegūtu rezerves daļas robotam. Semjons var doties turp kopā ar vienu no meitenēm, kur viņiem uzbrūk trakais Šuriks, kuru sajūsmina mijiedarbība ar Juļu. Nākamajā dienā viņš atgūst veselo saprātu un neatceras notikušo. Šurika tēls ir atsauce uz tāda paša nosaukuma varoni no [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] komēdijām. * '''Citi Semjoni.''' Maiņas laikā nometnē Semjons sastopas ar citiem pionieriem, kas izskatās līdzīgi viņam pašam. Viens no šiem dubultniekiem ir agresīvs un uzskata, ka no nometnes nav izejas. Vēlāk viņš ar Semjonu apspriež savu vēlmi veikt šausminošus eksperimentus ar nometnes pionieriem, kurus viņš sauc par "lellēm". Cits pionieris, arī līdzīgs Semjonam, baidās no agresīvā "Semjona" un cenšas izvairīties no viņa klātbūtnes, neskatoties uz to, ka tic, ka no nometnes ir izeja. Abi šie pionieri parādās Semjona "sliktajā" nobeigumā. == Izstrāde == Spēli piecu gadu laikā izstrādāja vairāki lietotāji no anonīmā ''imageboard IIchan'', kas ir krievu ''imageboard [[4chan]]'' versija. Pirmās spēles pieminēšanas, kad tā vēl tika dēvēta vienkārši par "''eroge'' ar talismaniem", datējamas ar 2007. gadu. Tomēr pilna mēroga izstrāde sākās 2008. gadā pēc viena no ''imageboard'' mākslinieku humoristiska ieraksta. Projektā sākumā piedalījās mūziķis un topošās spēles komponists Sergejs Eibogs, kā arī persona ar pseidonīmu ''Slo-Kun'', kas veidoja spēles struktūru. Vēlāk projektam pievienojās mākslinieki Arsēnijs Čebinkins un Maksims Smoļevs, kā arī mūziķis Mihails Maļkovs. Nometne ''Sovjonok'' veidota, balstoties uz reālo nometni "Volga", kas atradās [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]]. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, viens no spēles izstrādātājiem apmeklēja "Volga" nometni un izmantoja to kā ''Sovjonok'' prototipu, veicot tikai minimālas izmaiņas. Spēles varoņi radīti, balstoties uz ''IIchan'' talismaniem, no kuriem dažus izstrādāja paši ''Everlasting Summer'' mākslinieki. Pati spēle izveidota, izmantojot bezmaksas spēļu dzinēju ''[[Ren’Py]]'', kas paredzēts [[2D datorgrafika|2D spēļu]] izstrādei.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://stopgame.ru/blogs/topic/104664/beskonechnaya_drama_ili_istoriya_razrabotki_beskonechnogo_leta|title=Бесконечная драма, или История разработки «Бесконечного лета»|website=StopGame.ru — всё про видеоигры|access-date=2025-11-10|date=2020-09-05|language=ru|archive-date=2026-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20260113060402/https://stopgame.ru/blogs/topic/104664/beskonechnaya_drama_ili_istoriya_razrabotki_beskonechnogo_leta}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyber.sports.ru/games/blogs/3065300.html|title=Как делали Бесконечное лето – почему популярна, история, как создавали Бесконечное лето и почему игра про пышных пионерок стала хитом|website=Кибер|access-date=2025-11-10|date=2022-07-29|language=ru}}</ref> Spēles izstrādes pašā sākumā — no 2008. līdz 2009. gada sākumam — progress bija diezgan lēns veidotāju personīgās dzīves dēļ, kā arī tāpēc, ka daudzi projektā iesaistītie cilvēki aizgāja entuziasma zuduma dēļ. Bija arī domstarpības starp māksliniekiem par vizuālo stilu. 2009. gadā tiešsaistē parādījās pirmās dažu spēles elementu noplūdes, taču tās būtiski netraucēja izstrādei. Tiek uzskatīts, ka periods no 2009. gada līdz 2011. gada beigām bija aktīvākā izstrādes fāze. Tieši tad projekts ieguva nosaukumu ''Everlasting Summer'', un tika izveidots tēlu, tostarp galvenā varoņa Semjona, vizuālais izskats. Spēles demo versija izdota 2010. gada 1. janvārī, un atsauksmes bija jauktas — lietotāji atzinīgi novērtēja muzikālās kompozīcijas un skaistos fonus, taču kritizēja tēlu stilu, vāju vārdu krājumu tekstos, kā arī pareizrakstības, stila un pieturzīmju kļūdas.<ref name=":1" /><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2010. gada|title=Не ждали?|url=http://ichan.ru/NT13.pdf|journal=Нубтайп|pages=16.—18. lpp}}</ref> Pēc tam komandai kā otrais scenārists pievienojās Antons Arkatovs ar pseidonīmu ''Dreamtail''. Pēc citu izstrādātāju teiktā, Antons bija uzstājīgs un neparedzams. Kad scenārists, kurš sākotnēji aizstāja ''Slo-Kun'', aizgāja, Arkatovs izmantoja situāciju un sāka aktīvi iejaukties radošajā procesā. Kādā brīdī viņš pilnībā pārtrauca sazināties ar pārējiem izstrādātājiem, ievērojami palēninot spēles izstrādes pabeigšanu. Tomēr tieši pateicoties Arkatovam spēle ieguva Miku nobeigumu, kas ievērojami atšķiras no citiem. 2013. gada rudenī notika arī nepatīkams incidents — Arkatovs spēles vietnes galvenajā lapā aizstāja citu izstrādātāju elektronisko maku datus ar savējiem. Lai izvairītos no skandāla tieši pirms spēles izlaišanas, šo gadījumu publiski atklāja tikai pusotru gadu vēlāk.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Izdošana == Spēles izdošana aizkavējās par diviem mēnešiem cita incidenta dēļ. Arkatovs deva māksliniecei Olgai Korsakovai zaļo gaismu labot Maksima Smoļeva veidotās spēles ilustrācijas. Smoļevs, kurš par to uzzināja no citiem cilvēkiem un kuram Arkatovs neko nepaziņoja, saniknojās un, jau tā konfliktēdams ar kolēģiem, nopludināja spēles gandrīz pabeigto versiju tiešsaistē. Viņš arī apsūdzēja Arkatovu radošās kontroles pārņemšanā un pārējo izstrādātāju ietekmēšanā. Neskatoties uz notikušo, spēli izdeva 2013. gada beigās, atšķiroties no Smoļeva nopludinātās versijas tikai ar papildu nobeiguma pievienošanu un dažiem teksta labojumiem.<ref name=":1" /><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2013. gada|title=Костры погасли|url=http://ichan.ru/NT24.pdf|journal=Нубтайп|pages=14.—17. lpp}}</ref> Sākotnēji spēle bija paredzēta tikai ''IIchan'' lietotājiem, taču tās popularitāte pārsteidza izstrādātājus. 2014. gadā spēles mūziku pievienoja ''[[iTunes]]'', un Arkatovs pieteicās spēles izvietošanai ''Steam'' platformā. 19. novembrī spēle kļuva pieejama šajā platformā krievu un angļu valodā. No ''Steam'' versijas izņēma dažas erotiskās ainas. Vēlāk spēli pārtulkoja [[Itāļu valoda|itāļu]], [[Franču valoda|franču]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un citās valodās. ''Steam'' pieejams arī spēles tulkojums latviešu valodā. Spēle pieejama arī uz ''[[Android]]'' un [[iOS]] platformām.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauksmes == Spēle kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes no krievu spēlētājiem un spēļu kritiķiem, kuri slavēja tās sižetu, muzikālo pavadījumu un vizuālo noformējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://appleinsider.ru/eto-interesno/beskonechnoe-leto-takoe-ne-zabyvaetsya.html|title=Бесконечное лето — такое не забывается|website=appleinsider.ru|access-date=2025-11-10|date=2015-05-19|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itndaily.ru/2014/01/04/retsenziya-na-igru-beskonechnoe-leto/|title=Рецензия на игру Бесконечное лето|last=Евгений|website=itndaily.ru|access-date=2025-11-10|language=ru}}</ref> Savukārt starptautiskie lietotāji spēli nenovērtēja tik augstu. Piemēram, vietne ''Thumbsticks'' kritizēja galveno varoni, nosaucot viņu par vāju. Viņi arī norādīja uz sižeta vājajiem mistiskajiem elementiem un uzskatīja lielāko daļu stāstu par blāviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thumbsticks.com/everlasting-summer-review/|title=Everlasting Summer review|last=Griffiths|first=Josh|website=Thumbsticks|access-date=2025-11-10|date=2014-12-03|language=en}}</ref> Tomēr bija arī pozitīvas atsauksmes, piemēram, franču vietne ''Jeuxvideo.com'', kas slavēja varoņus un sižetu, kā arī to, ka spēle ir bezmaksas. Starp trūkumiem viņi atzīmēja, ka spēle varētu nepatikt visiem un dažreiz radīt izpratnes grūtības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeuxvideo.com/test/619203/everlasting-summer-enfile-ta-chapka-camarade.htm|title=Test du jeu Everlasting Summer sur PC|website=Jeuxvideo.com|access-date=2025-11-10|date=2017-03-12|language=fr}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:2013. gada videospēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Linux spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] ifi7n68n9hsdlis3t4x86vkk6ti43tq 14 614621 4547393 4365635 2026-11-09T18:16:48Z Treisijs 347 4547393 wikitext text/x-wiki [[kategorija:Taivāna|Ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ģeogrāfija pēc valsts]] bob2i2u66ln7sg4b9u1wij24bm9sfnr 0 615476 4547287 4393343 2026-11-09T14:42:47Z Meistars Joda 781 4547287 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Harijs Domela | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 30 | dz_vieta = [[Geruči]], [[Kauņas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{vieta|Lietuva|Pakrojas rajona pašvaldība}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1979 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 04 | m_vieta = {{vieta|Venecuēla|Marakaibo}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[avantūrists]], [[rakstnieks]], [[aktieris]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = }} '''Harijs Domela''' ({{val|de|Harry Domela}}; dzimis {{dat|1904|7|30}}, miris {{dat|1979|10|04}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes viltvārdis, [[rakstnieks]] un [[aktieris]], leģendāra personība [[Veimāras Republika|Veimāras Vācijā]]. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] un [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis dzirnavnieka ģimenē [[Geruči|Geruču]] ciemā, pāris kilometrus no Latvijas robežas. Bērnību pavadījis [[Bauska|Bauskā]]. 1919. gadā pievienojies [[Baltijas landesvērs|landesvēram]], vēlāk karoja [[Kords fon Brandiss|Brandisa]] [[brīvkorpuss|brīvkorpusa]] sastāvā. 1920. gadā brīvkorpuss [[Jīterboga|Jīterbogā]] tika izformēts. Harijs Domela bija bezvalstnieks (apatrīds), nodarbojās ar gadījuma darbiem. 1920. gadā īsu brīdi [[Reihsvērs|Reihsvēra]] sastāvā tika nosūtīts uz [[Rūra]]s apgabalu, tomēr, pamatojoties uz mazgadību, tika no armijas atskaitīts. Turpināja dzīvi kā gadījuma darbu strādnieks. Strādādams par cigarešu tirgotāju, pamazām piedēvēja sev dižciltīgo titulus. Vispirms viņš uzdevās par kņazu [[Līveni|Līvenu]], bet 1926. gadā [[Erfurte]]s viesnīcā nodēvēja sevi par baronu [[Korfi|Korfu]]. Viesnīcas direktors, pamatojoties uz ārējo līdzību, nolēma, ka Domela ir Vācijas kroņprinča Vilhelma (1882—1951) vecākais dēls Vilhelms (1906—1940), kurš ceļo inkognito. Domela to neapgalvoja, bet arī nenoliedza. Daži dienu laikā slava par Domelu izplatījās monarhistu aprindās. Viņš tika uzņemts pilī, tika rīkota pieņemšana pie [[Gota]]s mēra, Domela piedalījās medībās, operas izrādē un privātās viesībās. Tomēr patiesība pamazām nāca gaismā un 1927. gada janvārī Domela [[Ķelne]]s dzelzceļa stacijā tika arestēts īsi pirms iekāpšanas vilcienā uz [[Francija|Franciju]], lai iestātos [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Ķelnē Domela tika tiesāts par krāpšanu. Tā kā tiesa atzina, ka nodarītais kaitējums ir nebūtisks, Domelu notiesāja tikai uz 7 mēnešiem ieslodzījumā. Ieslodzījumā viņš iesāka rakstīt grāmatu "Viltus princis&nbsp;— Harija Domelas dzīve un piedzīvojumi" (''Der falsche Prinz&nbsp;— Leben und Abenteuer des Harry Domela''). 122 000 eksemplāru metienā izdoto grāmatu izpirka un Domela kļuva par slavenību. Domelu pieminēja [[Tomass Manns]], [[Kurts Tuholskis]] un [[Kārlis fon Oseckis]], par viņu rakstīja žurnāli. 1927. gadā tika izlaista mēmā filma "Viltus princis" (''Der falsche Prinz''), kurā Domela tēloja pats sevi. Politiski Domela tuvinājās kreisajām aprindām, tāpēc pēc Hitlera nākšanas pie varas emigrēja no valsts. Vispirms viņš devās uz [[Vīne|Vīni]], kur ieguva viltus pasi un turpmāk bija pazīstams kā '''Viktors Čajska''' (''Victor Zsajska''). Vēlāk caur [[Parīze|Parīzi]] devās uz [[Nīderlande|Nīderlandi]]. Šeit viņš sadraudzējās ar nīderlandiešu rakstnieku [[Jefs Lasts|Jefu Lastu]] (''Jef Last'', 1898&nbsp;— 1972). Izceļoties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karam]], abi karoja republikāņu pusē. Vispirms Domela bija rakstnieka un kaujinieka [[Ludvihs Renns|Ludviga Renna]] (''Ludwig Renn'', 1889&nbsp;— 1979) adjutants, vēlāk karoja Spānijas republikāņu armijas elitārajā 5. pulkā. 1939. gada janvārī, sabrūkot republikāņu armijai, aizbēga uz [[Francija|Franciju]], kur tika ieslodzīts internēto nometnē. Iejaucoties [[Andrē Žids|Andrē Židam]], tajā pašā gadā tika atbrīvots no ieslodzījuma. Domela apmetās [[Luksemburga|Luksemburgā]], cenšoties iegūt Zviedrijas vai Meksikas vīzu. Vēlāk Domela devās uz Beļģiju, tika arestēts, 1940. gada maijā piedzīvoja Vācijas uzbrukumu Beļģijai. 1941. gada pavasarī [[Nica|Nicā]] tikās ar Andrē Židu un [[Rožē Martēns di Gārs|Rožē Martēnu di Gāru]]. Vasarā Domelu arestēja [[Višī Francija|Višī]] policija. Pusotru gadu Domela pavadīja ieslodzījumā, riskējot tikt deportētam uz Vāciju. Tomēr Andrē Židam izdevās sagādāt kuģa biļeti un vīzu uz Meksiku. Pa ceļam uz Meksiku Domela izkāpa [[Jamaika|Jamaikā]] un pavadīja divarpus gadus internēto nometnē. Vēlāk Domelam izdevās nokļūt [[Kuba|Kubā]], bet no turienes&nbsp;— [[Venecuēla|Venecuēlā]], kur viņš nodzīvoja līdz mūža galam, strādādams par mākslas skolotāju ģimnāzijā. == Ārējās saites == * [https://bbld.de/0000000054348206 BBLd&nbsp;— Baltisches Biografisches Lexikon digital] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Domela, Harijs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Avantūristi]] fxidx4zni0p5gynqtyhat9gzvtm04ut 0 616045 4547689 4510753 2026-11-10T10:32:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547689 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ernests Elks-Elksnītis | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Taurenes pagasts}} (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1940 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsu apriņķis|Cēsis}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = [[operdziedātājs]], režisors,<br />mūzikas kritiķis,<br />sabiedrisks darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = [[Emīlija Benjamiņa]] (1906—1908) | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ernests Elks-Elksnītis''' (dzimis '''Elks''' {{dat|1878|2|9|L}}, miris {{dat|1940|10|16|L}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[opera|operdziedātājs]] ([[baritons]]), operu [[režisors]], [[aktieris]], mūzikas [[kritiķis (profesija)|kritiķis]] un sabiedrisks darbinieks.<ref name="Garamantas">{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=https://garamantas.lv/en/person/877107/Ernests-Elks-Elksnitis|publisher=www.garamantas.lv|language=lv|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1878|2|9|L|bez}} [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]] [[Nēķena muiža|Nēķena muižā]]. Mācījās [[Dzērbene]]s [[draudzes skolas|draudzes skolā]], pēc tam, no 1894. līdz 1896. gadam, apguva [[pedagoģija|pedagoģisko]] izglītību [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju seminārā]] [[Rīga|Rīgā]], tomēr studijas nepabeidza.<ref name="Garamantas"/><ref name="timenote">{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=https://timenote.info/lv/Ernests-Elks-Elksnitis|publisher=www.timenote.info|language=lv|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}|archive-date={{dat|2026|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260311115429/https://timenote.info/lv/Ernests-Elks-Elksnitis}}</ref> No 1896. līdz 1911. gadam bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra aktieris un korists. Šajā periodā dziedāja operešu uzvedumos, tostarp, Ministra lomā [[Rūdolfs Dellingers|Rūdolfa Dellingera]] izrādē "[[Dons Cēzars (Delingers)|Dons Cēzars]]" (1903), Agamemnona lomā [[Žaks Ofenbahs|Žaka Ofenbaha]] izrādē "[[Skaistā Helēna]]" (1905) un Doktora Falkes lomā [[Johans Štrauss II|Johana Štrausa II]] izrādē "[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]" (1911). Guva izcilus panākumus Susaņina lomā [[Mihails Gļinka|Mihaila Gļinkas]] operuzvedumā "[[Dzīvību priekš cara]]" (1903). Atveidojis daudzveidīgas raksturlomas dramatiskajos iestudējumos. Iestudējis operas un operetes: [[Francs fon Supē|Franca fon Supē]] "Bokačo" (1908), [[Kārlis Maria fon Vēbers|K. M. Vēbera]] "[[Burvju strēlnieks]]" (1909), Johana Štrausa II "[[Čigānu barons]]" (1910, arī Homonoja lomā), [[Alberts Lorcings|Alberta Lorcinga]] "[[Undīne (Lorcings)|Undīne]]" (1911, arī Vēsavota lomā). No 1906. līdz 1908. gadam bija precējies ar [[Emīlija Benjamiņa|Emīliju Simsoni]], vēlāk plaši pazīstamo preses izdevumu "[[Jaunākās Ziņas]]" un "[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]" līdzizdevēju un redaktori.<ref name="Garamantas"/> No 1910. gada studēja dziedāšanas mākslu Rīgā un no 1911. līdz 1913. gadam — [[Brisele|Briselē]]. Pēc mācībām strādāja kā [[pasniedzējs]]. No 1910. līdz 1915. gadam bija operteātra [[Latviešu opera]] solists, režisors un direktors. Latviešu operā iestudēja un titullomā dziedāja [[Antons Rubinšteins|Antona Rubinšteina]] operu "[[Dēmons (opera)|Dēmons]]" (1914), kā arī [[Pjetro Maskanji]] operu "[[Zemnieka gods]]" (1915, arī — Alfio lomā).<ref name="Garamantas"/> 1915. gadā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz [[Krievija|Krieviju]] un koncertēja latviešu bēgļu centros [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1918. gadā bija [[Jekaterinburga]]s Latviešu biedrības un [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Urālu latviešu nacionālās padomes]] priekšsēdis, kur organizēja [[Troickas bataljons|Troickas latviešu bataljona]] izveidi. Kā solists pārstāja uzstāties 1919. gadā.<ref name="Garamantas"/> Rīgā atgriezās 1920. gadā. Pēc atgriešanās Latvijā rakstīja kritikas preses izdevumos par operu izrādēm un rakstus par mūzikas iestudējumu režiju. Vēlāk strādāja kā [[Latvijas Banka]]s ierēdnis [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Cēsis|Cēsīs]].<ref name="timenote"/> Pārstāvēja Latviju [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|mākslas sacensību]] mūzikas kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests H. Elks-Elksnitis|url=https://www.olympics.com/en/athletes/ernests-h-elks-elksnitis|publisher=www.olympics.com|language=en|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ernests Elks-Elksnītis|url=[https://www.olympedia.org/athletes/921732 Olympedia|publisher=www.olympedia.org|language=en|accessdate={{dat|2025|12|4|L|bez}}}}</ref> Miris {{dat|1940|10|16|L|bez}} Cēsīs. Apbedīts [[Cēsu Meža kapi|Cēsu Meža kapu]] luterāņu nodalījumā.<ref name="timenote"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Mākslas sacensību pārstāvji 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] oscjy08dm61vzrx3rrh2q1t9zca9ftf 10 619615 4547463 4547089 2026-11-09T21:56:48Z Dainis 876 4547463 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- -->{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}<!-- -->2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]<!-- -->{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[NVS-03]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-20]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 3 × [[Yaogan]] {{!}} [[Guanlan Shiyan Xing]]{{,}} [[Yunyao 1-28]]{{,}} [[Juntian 1-06A ]]{{,}} [[Zhongbei Daxue 1]] {{!}} USA-572 — USA-580 {{!}} [[Kosmos-2621]] {{!}} 9 × [[Guowang]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 5neub2qn6cy3zgj34alrrobsrx0jfo7 0 619616 4547462 4547091 2026-11-09T21:56:15Z Dainis 876 /* Novembris */ 4547462 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). * [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. oktobris]] — [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Džošua Kutriks]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]''. * [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Novembris === * [[2. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]'' (''Wadatsumi 2''). * [[3. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti 18 sakaru pavadoņi: ''[[Qianfan]]'' (21. grupa). * [[5. novembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džošua Kutriks]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[6. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') palaisti pavadoņi: ''[[Guanlan Shiyan Xing]]'', ''[[Yunyao 1-28]]'', ''[[Juntian 1-06A ]]'', ''[[Zhongbei Daxue 1]]''. * [[7. novembris]] ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militāro sakaru pavadoņi ''USA-572 — USA-580'' (''USSF-432''; ''SBST R-4''); ** ar nesējraķeti ''[[Soyuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2621]]'' (''GLONASS-K''). * [[8. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 29''). == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Elaine Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 7h1odfgsegipntdjwbrdqj97sm3r5tn 0 619618 4547339 4464562 2026-11-09T16:30:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547339 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāsaliek presē esošās atsauces, sk. [[Diskusija:Blāzma Vikmane|diskusiju]]}} {{izolēts raksts|date=2026. gada janvāris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Blāzma Vikmane | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1946|10|6}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tilža|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[Zinātnieks|zinātniece]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Blāzma Vikmane''' (dzimusi {{dat|1946|10|6}} [[Tilža|Tilžā]]) ir latviešu [[pedagoģe]] un mūzikas pedagoģijas [[Zinātnieks|zinātniece]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4906|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-01-06|archive-date=2025-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250323180052/https://latgalesdati.du.lv/persona/4906}}</ref> Viņa ir pirmā Latvijā, kura ieguvusi pedagoģijas doktora grādu mūzikas pedagoģijā (1995). Ilggadēja [[Liepājas Universitāte]]s docētāja un asociētā [[Profesors|profesore]] pedagoģijā, monogrāfijas "Socializācija ģimenē" (Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009) autore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_socializacija-gimene-blazma-vikmane.aspx?BID=d089199f-305c-4f96-af5d-f4bbc546a347|title=Socializācija ģimenē - Blāzma Vikmane - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2026-01-06}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="lnb">Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vikmane, Blāzma. ''Socializācija ģimenē''. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009.</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1969. gadā absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas]] [[kordiriģēšana]]s nodaļu. 1995. gadā ieguva [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] mūzikas pedagoģijā, kļūstot par pirmo zinātnieci Latvijā ar šādu specializāciju.<ref name="dspace">{{Publikācijas atsauce|last=Vikmane|first=Blāzma|last2=Universitāte|first2=Latvijas|date=1995|title=Latviešu tautasdziesmas kā pirmsskolas vecuma bērnu muzikālās dzirdes un balss attīstīšanas līdzeklis|url=https://dspace.lu.lv/handle/7/31387}}</ref> Promocijas darbs veltīts [[Latviešu tautas dziesma|latviešu tautas dziesmu]] nozīmei pirmsskolas vecuma bērnu muzikālajā attīstībā.<ref name="dspace" /> 2009. gadā iegūts [[Maģistrs (grāds)|mağistra grāds]] [[Liepājas universitāte|Liepājas pedagoğiskajā akadēmijā]]. == Akadēmiskā karjera == Kopš 1975. gada Blāzma Vikmane strādāja Liepājas augstākās izglītības iestādē (vēlāk — Liepājas Universitātē). Kopš 2011. gada — asociētā profesore pedagoģijā. == Publikācijas == * Vikmane, Blāzma. "Socializācija ģimenē". Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2009.<ref name="lnb" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mybook.lv/lv/gramata/socializacija-gimene-35550/|title=Grāmatas {{!}} Socializācija ģimenē (Blāzma Vikmane) {{!}} myBook.lv|last=SIA|first=Magnetico|website=www.mybook.lv|access-date=2026-01-06|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Blāzma Vikmane bija precējusies ar [[Valdis Vikmanis|Valdi Vikmani]] un ir četru bērnu māte. Kopš 2021. gada 3. septembra pensijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vikmane, Blāzma}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] kn09sdk4omqrlxgsgsox7z2qf2dd9o6 14 625650 4547549 4436851 2026-11-10T04:55:55Z Treisijs 347 4547549 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|481}} [[Kategorija:480. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0481]] 5vehdx01dir4uwecwpyxtxvhhwmayzi 0 625859 4547365 4525066 2026-11-09T17:45:39Z Jaunais Strēlnieks 127483 Raksts papildināts 4547365 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Osvalds Dombrovskis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Dombrovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|VFR|Eslingena|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Juris Dombrovskis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Alberta <small>(1885—1921, pr. 1914)</small><br /> Lizete Anna Marija Šudele <small>(1895—1979, pr. 1922, m. [[ASV]])</small> | bērni = Ilga <small>(1916—1996, 1941—1956 izsūtījumā)</small><br />Laimdota <small>(1917—1996)</small><br />Velta <small>(1921—?)</small><br />Aina <small>(1921—?)</small><br /> Daina <small>(1923—?)</small><br />Olgerts <small>(1924—?, 1941 apcietināts un izsūtīts par [[Antisovetisms|pretpadomju]] darbību)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1898 — 1909, 1914 — 1918<br />1919 — 1934 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Viļņas junkurskola]], Vecāko virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/85, [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = mērnieks }} }} '''Jēkabs Osvalds Dombrovskis''' (1880—1949) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1925). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lācplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == === Jaunība un pirmās dienesta gaitas === Dzimis 1880. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]] mašīnista Jura Dombrovska ģimenē.<ref name="Grāmata-1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|year=1998|location=Rīga|pages=147.-148|last2=Ščerbinskis|first2=Valters}}</ref><ref name=":0" /> 1898. gadā pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] un mērnieku kursus. Tajā pašā gadā kā [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija]]s [[113. Staraja Rusas kājnieku pulks|113. Staraja Rusas kājnieku pulkā]]. 1899. gadā iestājās [[Viļņas karaskola|Viļņas junkurskolā]], ko pabeidza 1901. gadā kā [[Praporščiks|podpraporščiks]]. Pēc absolvēšanas dienēja [[116. Malojaroslavecas kājnieku pulks|116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā]] Rīgā. 1902. gadā tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. No 1903. gada dienēja kā virsnieks 213. rezerves pulkā [[Penza|Penzā]], no 1904. gada jūnija — 281. kājnieku pulkā, no oktobra — 216. kājnieku pulkā. Piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]], tika ievainots [[Kauja pie Mukdena|kaujā pie Mukdenas]]. 1906. gadā tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]] un pārcelts uz 1. [[Austrumsibīrija]]s strēlnieku pulku.<ref name="Grāmata-1" /> 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]].<ref name=":0" /> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] zemessargu družīnā. No 1915. gada dienēja kā virsnieks 421. kājnieku pulkā [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].<ref name=":0" /> Tā paša gada oktobrī tika paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapteini]]. No 1916. gada dienēja kā virsnieks 3. [[Kaukāzs|Kaukāza]] strēlnieku pulkā, no 1917. gada janvāra — 741. kājnieku pulkā [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu (Rīgas) frontē]]. 1917. gada aprīlī tika pārcelts uz [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku]], tika iecelts par [[Bataljons|bataljona]] komandieri, no septembra bija pulka saimniecības priekšnieks. 1917. gada oktobrī slimības dēļ tika evakuēts uz aizmuguri, bet 1918. gada martā tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja kopā ar ģimeni Bologojē. No 1918. gada jūnija bija Bologojes kara komisariāta daļas priekšnieks.<ref name="Grāmata-1" /> === Latvijas Neatkarības kara laikā === [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]]. No 1919. gada marta līdz maijam bija darbvedis [[Smiltene|Smiltenē]]. 1919. gada 4. jūnijā [[Strenči|Strenčos]] tika mobilizēts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē, tika iecelts par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rezerves bataljonā [[Rūjiena|Rūjienā]]. No 21. jūnija bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] komandants, no 19. jūlija [[Augškurzeme]]s rajona komandants.<ref name="Grāmata-1" /> 1919. gada 7. augustā tika iecelts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcelšanos pāri [[Daugava|Daugavai]], ieņemot [[Līvāni|Līvānus]] un liekot pamatus tālākai [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanai]].<ref name=":0" /> Tā paša gada novembrī Dombrovskis tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]].<ref name="Grāmata-1" /> 1920. gada 3. janvārī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanā]].<ref name=":0" /> === Starpkarā === Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1048|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-15}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Kopš 1927. gada bija [[Jelgava]]s garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmisko kursu]] 8 mēnešu kursus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=353|title=LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs|website=lkok.com|access-date={{dat|2026|11|09|bez}}}}</ref> 1933. gadā tika piekomandēts Armijas štābam. 1934. gada augustā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":1" /> Tika piešķirta jaunsaimniecība [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuižā]] pie Jelgavas.<ref name=":0" /> === Pēc okupācijas === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], bet 1945. gada janvārī devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Miris bēgļu nometnē [[Eslingene|Eslingenē]] 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira, * Sv. Annas ordenis, III, IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira par [[Līvāni|Līvānu]] miesta ieņemšanu 1919. gada 3. oktobrī,<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira, * [[Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā Organizācija|Skautu]] Pateicības zīme "Svastika", * Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļa, * Polijas Drošsirdības krusts.<ref name="Grāmata-1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 «timenote.info» saite] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221221205810/https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 |date=21.12.2022 }} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Jēkabs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 8x4q5242cp7ky96vyc438jgebsbnd9p 4547399 4547365 2026-11-09T18:29:00Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Jaunība un pirmās dienesta gaitas */ 4547399 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Osvalds Dombrovskis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Dombrovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|VFR|Eslingena|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Juris Dombrovskis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Alberta <small>(1885—1921, pr. 1914)</small><br /> Lizete Anna Marija Šudele <small>(1895—1979, pr. 1922, m. [[ASV]])</small> | bērni = Ilga <small>(1916—1996, 1941—1956 izsūtījumā)</small><br />Laimdota <small>(1917—1996)</small><br />Velta <small>(1921—?)</small><br />Aina <small>(1921—?)</small><br /> Daina <small>(1923—?)</small><br />Olgerts <small>(1924—?, 1941 apcietināts un izsūtīts par [[Antisovetisms|pretpadomju]] darbību)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1898 — 1909, 1914 — 1918<br />1919 — 1934 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Viļņas junkurskola]], Vecāko virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/85, [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = mērnieks }} }} '''Jēkabs Osvalds Dombrovskis''' (1880—1949) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1925). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lācplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == === Jaunība un pirmās dienesta gaitas === Dzimis 1880. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]] mašīnista Jura Dombrovska ģimenē.<ref name="Grāmata-1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|year=1998|location=Rīga|pages=147.-148|last2=Ščerbinskis|first2=Valters}}</ref><ref name=":0" /> 1898. gadā pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] un mērnieku kursus. Tajā pašā gadā kā [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija]]s [[113. Staraja Rusas kājnieku pulks|113. Staraja Rusas kājnieku pulkā]]. 1899. gadā iestājās [[Viļņas karaskola|Viļņas junkurskolā]], ko pabeidza 1901. gadā kā [[Praporščiks|podpraporščiks]]. Pēc absolvēšanas dienēja [[116. Malojaroslavecas kājnieku pulks|116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā]] Rīgā. 1902. gadā tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. No 1903. gada dienēja kā virsnieks 213. rezerves pulkā [[Penza|Penzā]].<ref name="Grāmata-1" /> Piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. No 1904. gada jūnija dienēja 281. kājnieku pulkā, no oktobra — 216. kājnieku pulkā, no 1905. gada februāra — 1. [[Austrumsibīrija]]s strēlnieku pulkā. [[Kauja pie Mukdena|Kaujā pie Mukdenas]] 1905. gada 21. februārī četrās vietās tika ievainots ar šautenes lodēm, par ko vēlāk tika apbalvots ar diviem kaujas ordeņiem.<ref name="Grāmata-1" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse — 1914. gads.|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds|year=2022|isbn=978-9934-18-872-5|location=Rīga|pages=172}}</ref> 1906. gadā tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]].<ref name="Grāmata-1" /> 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]].<ref name=":0" /> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] zemessargu družīnā. No 1915. gada dienēja kā virsnieks 421. kājnieku pulkā [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].<ref name=":0" /> Tā paša gada oktobrī tika paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapteini]]. No 1916. gada dienēja kā virsnieks 3. [[Kaukāzs|Kaukāza]] strēlnieku pulkā, no 1917. gada janvāra — 741. kājnieku pulkā [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu (Rīgas) frontē]]. 1917. gada aprīlī tika pārcelts uz [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku]], tika iecelts par [[Bataljons|bataljona]] komandieri, no septembra bija pulka saimniecības priekšnieks. 1917. gada oktobrī slimības dēļ tika evakuēts uz aizmuguri, bet 1918. gada martā tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja kopā ar ģimeni Bologojē. No 1918. gada jūnija bija Bologojes kara komisariāta daļas priekšnieks.<ref name="Grāmata-1" /> === Latvijas Neatkarības kara laikā === [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]]. No 1919. gada marta līdz maijam bija darbvedis [[Smiltene|Smiltenē]]. 1919. gada 4. jūnijā [[Strenči|Strenčos]] tika mobilizēts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē, tika iecelts par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rezerves bataljonā [[Rūjiena|Rūjienā]]. No 21. jūnija bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] komandants, no 19. jūlija [[Augškurzeme]]s rajona komandants.<ref name="Grāmata-1" /> 1919. gada 7. augustā tika iecelts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcelšanos pāri [[Daugava|Daugavai]], ieņemot [[Līvāni|Līvānus]] un liekot pamatus tālākai [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanai]].<ref name=":0" /> Tā paša gada novembrī Dombrovskis tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]].<ref name="Grāmata-1" /> 1920. gada 3. janvārī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanā]].<ref name=":0" /> === Starpkarā === Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1048|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-15}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Kopš 1927. gada bija [[Jelgava]]s garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmisko kursu]] 8 mēnešu kursus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=353|title=LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs|website=lkok.com|access-date={{dat|2026|11|09|bez}}}}</ref> 1933. gadā tika piekomandēts Armijas štābam. 1934. gada augustā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":1" /> Tika piešķirta jaunsaimniecība [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuižā]] pie Jelgavas.<ref name=":0" /> === Pēc okupācijas === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], bet 1945. gada janvārī devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Miris bēgļu nometnē [[Eslingene|Eslingenē]] 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira, * Sv. Annas ordenis, III, IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira par [[Līvāni|Līvānu]] miesta ieņemšanu 1919. gada 3. oktobrī,<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira, * [[Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā Organizācija|Skautu]] Pateicības zīme "Svastika", * Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļa, * Polijas Drošsirdības krusts.<ref name="Grāmata-1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 «timenote.info» saite] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221221205810/https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 |date=21.12.2022 }} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Jēkabs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 46t9ode3kgbsrkb8pulohh9t3ay9yov 0 626900 4547520 4509178 2026-11-10T03:11:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547520 wikitext text/x-wiki '''Drēbnieks ''' ir [[amatnieks]], kurš nodarbojas ar [[Apģērbs|apģērbu]] izgatavošanu, pielāgošanu un labošanu. Drēbnieka darbs ietver [[Audums|audumu]] izvēli, [[Piegrieztne|pamatpiegrieztnes]] konstruēšanu, modelēšanu, piegriešanu, [[Šūšana|šūšanu]] un apģērba [[Pielaikošana|pielaikošanu]], lai nodrošinātu tā atbilstību konkrēta cilvēka izmēriem un vēlmēm. Tradicionāli drēbnieki strādāja individuāli vai nelielās [[Darbnīca|darbnīcās]], izgatavojot apģērbu pēc pasūtījuma. Mūsdienās drēbnieka profesija pastāv līdzās industriālajai apģērbu ražošanai, un tā biežāk saistīta ar individuālu pasūtījumu izpildi, apģērba pielāgošanu (piemēram, saīsināšanu vai sašaurināšanu) un kvalitatīvu remontu.<ref>[http://www.niid.lv/files/prof_standartu_registrs/Drebnieka.pdf Profesijas standarts. (2001). Rīga: IZM. ]</ref> Drēbnieka prasmes ietver darbu izpildes precizitāti, zināšanas par dažādiem audumiem un šūšanas tehnikām, kā arī izpratni par apģērba konstrukciju un modes tendencēm. Drēbnieks var strādāt [[tekstilrūpniecība]]s nozares uzņēmumos, kas ražo izstrādājumus, vai izpildīt individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.<ref>Drēbnieka profesijas standarts (2018). Rīga: Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome. https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0014.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210731064543/https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0014.pdf |date={{dat|2021|07|31||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{apģērbs-aizmetnis}} [[Kategorija:Profesijas]] [[Kategorija:Tekstilrūpniecība]] dfj0tvwny7tcdr8rfok0uffhfiyjivk 0 627116 4547495 4516573 2026-11-09T23:34:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547495 wikitext text/x-wiki '''Daugavpils rūpnīca “Elektroinstruments”''' bija [[Daugavpils]] [[metālapstrādes]] uzņēmums, kura galvenais birojs atradās [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas ielā]] 2. == Vēsture == PSRS Celtniecības un ceļu mašīnbūves ministrijai pakļauto Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” nodibināja 1949. gadā 19,7 ha lielā zemes gabalā [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]] (tolaik Sarkanarmijas ielā) 188 un Valkas ielā 2. Rūpnīcas būvēšanas laikā valdei piešķīra telpas tramvaju depo klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7147 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2026|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260410064143/https://latgalesdati.du.lv/notikums/7147}}</ref> 1973. gadā pie rūpnīcas izvietoja vara kaluma [[Ļeņins|Ļeņina]] cilni uz 5 metrus augsta obeliska.<ref>[https://sovietheritage.blogspot.com/2017/04/daugavpils-rajona-zudusie-padomju-laika.html#google_vignette Daugavpils rajona padomju laika pieminekļi] 2017. gada 26. aprīlī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s rūnīcu 1991. ɡada septembrī pārveidoja par firma '''"DAUer"''', 1994. ɡadā par akciju sabiedrību "DAUer", kuru likvidēja 2004. ɡadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie uzņēmumi Daugavpilī]] [[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]] [[Kategorija:Daugavpils]] 86z4px3kpxh355t66tvlo64omgl7o8l 0 627826 4547316 4449681 2026-11-09T15:38:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547316 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Puréed veggies.jpg|thumb|Dažādu dārzeņu biezeņi]] '''Biezenis''' ir [[Pārtika|ēdiens]] ar viendabīgu, mīkstu un krēmīgu konsistenci, kas iegūts, sasmalcinot vai sablendējot vārītus vai neapstrādātus produktus līdz pusšķidram stāvoklim. Biezeņus plaši lieto kā piedevu pie pamatēdieniem, kā bērnu pārtiku, diētisku ēdienu medicīniskos nolūkos un kā bāzi [[Zupa|zupām]], [[Mērce|mērcēm]] un [[Saldais ēdiens|desertiem]]. == Raksturojums == Biezenim raksturīga viendabīga [[tekstūra]] bez lieliem gabaliem, viegla sagremojamība un iespēja pielāgot konsistenci (no biezas līdz šķidrākai), pievienojot šķidrumus, piemēram, pienu, buljonu vai ūdeni. Šāds apstrādes veids bieži tiek izmantots uzturā, kur nepieciešama saudzīga pārtika, piemēram, bērniem, senioriem vai cilvēkiem ar gremošanas traucējumiem. Biezeņus var pagatavot [[Blenderis|blenderī]], izmantojot īpašus instrumentus, piemēram, kartupeļu [[Stampa|stampu]], vai izspiežot pārtiku caur [[Siets|sietu]], vai vienkārši sasmalcinot pārtiku tieši traukā. Biezeņus reizēm ir jāvāra pirms vai pēc malšanas, lai uzlabotu garšu un tekstūru, atdalītu toksiskas vielas un/vai samazinātu ūdens saturu. Maziem bērniem, zīdaiņiem un tiem, kas nespēj košļāt, ir ierasts sablendēt veselas maltītes (bez sāls vai citām piedevām) kā pilnvērtīgu ēdienu. Zīdaiņu pārtika no 4-5 mēnešu vecuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/padomi/uzturs/biezeni-no-sezonalajiem-augliem-un-darzeniem-berniem-lidz-6-menesu-vecumam|title=Biezeņi no sezonālajiem augļiem un dārzeņiem bērniem līdz 6 mēnešu vecumam|website=www.rimi.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> bieži ir biezenis.<ref>[https://barbora.lv/zidainu-un-bernu-preces/galas-un-darzenu-biezenisi Barbora]</ref> == Iegūšana == Biezenis tiek gatavots, izmantojot dažādas metodes: * [[Vārīšana|vārīšanu]] un pēc tam saspaidīšanu vai blendēšanu; * [[Cepšana|cepšanu]] vai [[Tvaicēšana|tvaicēšanu]], kam seko mehāniska apstrāde;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lienegatavo.lv/2022/01/30/ka-pagatavot-kirbju-biezeni/|title=Kā pagatavot ķirbju biezeni?|last=lienegatavo|website=Liene Gatavo - Mana garšu pasaule|access-date=2026-04-03|date=2022-01-30|language=lv-LV}}</ref> * neapstrādātu produktu (piemēram, [[Augļi|augļu]]) sablendēšanu. Lai panāktu vēlamo konsistenci, bieži pievieno piena produktus (piemēram, [[Sviests|sviestu]] vai [[Krējums|krējumu]]), eļļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hipp.lv/piebarojums/produkti/darzeni/dazadu-darzenu-biezenis-al4013/|title=Dārzeņi|website=HiPP Bio|access-date=2026-04-03|language=lv|archive-date=2026-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260610214916/https://www.hipp.lv/piebarojums/produkti/darzeni/dazadu-darzenu-biezenis-al4013/}}</ref> [[Buljons|buljonu]]<ref>[https://receptes.tvnet.lv/7599550/abolu-biezenis-ar-bernibas-garsu-daudzpadsmit-gadus-parbaudita-recepte Tvnet]</ref> vai [[Ūdens|ūdeni]]. == Veidi == Pastāv dažādi biezeņa veidi atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām: * dārzeņu biezeņi (piemēram, [[kartupeļu biezenis]]) vai jauktu dārzeņu biezeņi;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/ievasreceptes/receptes/pamatsastavdalas/vegetari-edieni/darzenu-biezenis-18227/|title=Dārzeņu biezenis|website=www.santa.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> * augļu biezeņi (piemēram, [[ābolu biezenis]]); * [[Pākšaugi|pākšaugu]] biezeņi (piemēram, [[Humuss (ēdiens)|humuss]]); * gaļas vai zivju biezeņi. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ēdieni]] kry46rrkd6mr2yvgg2klk64cbpbn4qw 0 627940 4547356 4460590 2026-11-09T17:33:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547356 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pickup visa day Sarajevo 110411 (55) (5619660650).jpg|thumb|Augstā pārstāvja birojs [[Sarajeva|Sarajevā]]]] ''[[De iure]]'' '''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegocina]]''' ir [[parlamentārisms|parlamentāra]], [[pārstāvnieciskā demokrātija]], kur Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs (Ministru padomes priekšsēdētājs), kuru ieceļ Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūra, ir [[valdības vadītājs]]. [[Izpildvara]] tiek īstenota ar Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomi un [[Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra|Bosnijas un Hercegovinas prezidentūru]]. [[Likumdošanas vara]] ir uzticēta gan Ministru padomei, gan [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]. Parlamentārās asamblejas locekļi tiek ievēlēti saskaņā ar proporcionālās pārstāvniecības sistēmu. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja. Valdības sistēma, kas izveidota ar [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīgums]] un kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] 1995. gadā, ir [[konsociatīva demokrātija|konsociacionālisma]] piemērs, jo pārstāvniecība balstās uz elites pārstāvjiem, kuri pārstāv trīs galvenās [[etniskā grupa|etniskās grupas]] jeb “konstitucionālās tautas”, kurām katrai ir garantēta varas daļa. Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās vienībās – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]], kurām ir zināma politiskā autonomija, kā arī [[Brčko apgabals]], kuru kopīgi pārvalda abas vienības. Vienībām ir savas konstitūcijas. == Deitonas miera līgums == {{Pamatraksts|Deitonas miera līgums}} Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīguma]] (''Dejtonski mirovni sporazum)'' parakstīšanas 1995. gada 14. decembrī Bosnija un Hercegovina kļuva par nedeklarētu [[protektorāts|protektorātu]], kur augstākā vara tika piešķirta [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kuru ieceļ [[Miera īstenošanas padome]]. Nolīguma mērķis bija saglabāt Bosnijas ārējās robežas, vienlaikus izveidojot kopīgu daudzetnisku un demokrātisku valdību, balstītu uz proporcionālo pārstāvniecību, un uzticot tai ārpolitiku, ekonomisko un fiskālo politiku. Deitonas nolīgums izveidoja Augstā pārstāvja biroju (OHR), lai uzraudzītu civilās vienošanās daļas īstenošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bosnia and Herzegovina: Closed Consultations |url=https://www.securitycouncilreport.org/whatsinblue/2025/03/bosnia-and-herzegovina-closed-consultations.php |website=securitycouncilreport.org |date=6 March 2025}}</ref> == Augstais pārstāvis == Augstākā politiskā autoritāte valstī ir [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kas ir starptautiskās civilās klātbūtnes galvenais izpilddirektors valstī. Augstajam pārstāvim ir tiesības atcelt amatpersonas, tostarp tiesnešus, vietējās pašvaldības locekļus un parlamenta deputātus, izmantojot [[Bonnas pilnvaras]], kas tika ieviestas 1997. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce |editor-last1=Eriksson |editor-first1=Mikael |editor-last2=Kostić |editor-first2=Roland |date=2013 |title=Mediation and Liberal Peacebuilding: Peace from the Ashes of War? |page=35 |publisher=Taylor & Francis |isbn=9781136189166}}</ref> Augstā pārstāvja pilnvaras izriet no Deitonas nolīguma, ko apstiprina [[Miera īstenošanas padome]] (PIC), kura vadības padomē ir pārstāvji no [[Kanāda]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Itālija]], [[Japāna]], [[Krievija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Eiropas Savienības prezidentūras, [[Eiropas Komisija]] un [[Islāma sadarbības organizācija]].<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Weller |first1=Marc |last2=Wolff |first2=Stevan |title=Internationalized State-Building after Violent Conflict: Bosnia Ten Years after Dayton |date=2013 |publisher=Routledge |isbn=9781317969716 |page=44}}</ref> Plašo pilnvaru dēļ šis amats bieži tiek salīdzināts ar [[vicekaralis|vicekaraļa]] pozīciju.<ref>{{tīmekļa atsauce| url = http://www.ohr.int/interview-christian-schwarz-schilling-high-representative-for-bih-the-last-bosnian-viceroy-4/| title = Interview: Christian Schwarz-Schilling, High Representative for BiH: "The Last Bosnian Viceroy"| date = 31 March 2006| access-date = {{dat|2020|07|12||bez}}| archive-date = {{dat|2020|07|14||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20200714005227/http://www.ohr.int/interview-christian-schwarz-schilling-high-representative-for-bih-the-last-bosnian-viceroy-4/}}</ref> == Izpildvara == [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs|Prezidentūras priekšsēdētājs]] rotē starp trim locekļiem (viens [[bosnieši|bosņaks]], viens [[Bosnijas serbi|serbs]] un viens [[Bosnijas horvāti|horvāts]]) ik pēc 8 mēnešiem viņu 4 gadu pilnvaru laikā. Trīs Prezidentūras locekļus ievēlē tieši iedzīvotāji: Federācijas vēlētāji ievēl bosņaku un horvātu pārstāvi, bet [[Serbu Republika]] vēlētāji ievēl serbu pārstāvi. Prezidentūra darbojas kā kolektīvs [[valsts vadītājs]] un galvenokārt ir atbildīga par ārpolitiku un budžeta ierosināšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ccbh.ba/eng/article.php?pid=833&kat=518&pkat=500|title=Constitution Rules of Court European Convention: Article V, Presidency|website=CONSTITUTIONAL COURT OF BOSNIA AND HERZEGOVINA|access-date={{dat|2026|04|04||bez}}|archive-date={{dat|2011|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110928053239/http://www.ccbh.ba/eng/article.php?pid=833&kat=518&pkat=500}}</ref> Premjerministrs, oficiāli saukts par [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]], tiek nominēts Prezidentūrā un apstiprināts [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]]. Viņš ieceļ ārlietu ministru, ārējās tirdzniecības ministru un citus ministrus (ne vairāk kā divas trešdaļas no Federācijas teritorijas), kuri stājas amatā pēc Pārstāvju palātas apstiprinājuma. [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome|Ministru padome]] ir atbildīga par politikas īstenošanu diplomātijā, ekonomikā, starp-entitāšu attiecībās un citās jomās. Abām entitātēm ir savas valdības, kas risina iekšējos jautājumus. == Likumdošanas vara == [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja|Parlamentārā asambleja]] ir galvenā likumdevēja institūcija Bosnijā un Hercegovinā. Tā sastāv no divām palātām:<ref name="guardian">{{publikācijas atsauce |last1=Nardelli |first1=Alberto |title=Bosnia and Herzegovina: the world's most complicated system of government? |work=The Guardian |date=8 October 2014}}</ref> * [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] (''Dom naroda'') * [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] (''Predstavnički dom'') Parlamentārā asambleja ir atbildīga par: * likumu pieņemšanu * budžeta apstiprināšanu * starptautisko līgumu ratifikāciju * institūciju finansējuma noteikšanu Bosnijai un Hercegovinai nebija pastāvīga vēlēšanu likuma līdz 2001. gadam. Galīgais likums tika pieņemts 2001. gadā un grozīts 2002. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Election Law of Bosnia and Herzegovina |url=https://legislationline.org/taxonomy/term/13702}}</ref> === Tautu palāta === [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] sastāv no 15 delegātiem ar divu gadu pilnvaru termiņu. Divas trešdaļas nāk no Federācijas (5 horvāti un 5 bosņaki), bet viena trešdaļa no Serbu Republika (5 serbi).<ref name="guardian" /> Kvorumu veido deviņi locekļi, ja katra grupa ir pārstāvēta vismaz ar trim delegātiem. Federācijas pārstāvjus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta]], bet [[Serbu Republika]] pārstāvjus izvēlas tās Nacionālā asambleja.<ref>{{atsauce |title=Bosnia and Herzegovina report |website=parliament.uk}}</ref> === Pārstāvju palāta === [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] sastāv no 42 locekļiem, kuri tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas. Divas trešdaļas tiek ievēlētas Federācijā (14 horvāti un 14 bosņaki), bet viena trešdaļa Serbu Republika (14 serbi).<ref name="guardian" /> 2010. gada vēlēšanās Federācijā tika ievēlēti 21 deputāts daudzmandātu apgabalos, bet 7 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā. Serbu Republika ievēlēja 9 deputātus, bet 5 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā.<ref>OSCE ziņojums, 2010.</ref> == Tiesu vara == === Konstitucionālā tiesa === [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] ir augstākā un galīgā institūcija konstitucionālajos jautājumos. Tiesā ir deviņi locekļi: četrus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]], divus – Serbu Republika Nacionālā asambleja, bet trīs ārvalstu pilsoņus ieceļ [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] prezidents pēc konsultācijām ar Prezidentūru. Sākotnējais pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Pēc tam tiesneši var strādāt līdz 70 gadu vecumam. Tiesas sēdes ir publiskas, un lēmumi tiek publicēti. Lēmumi ir galīgi un saistoši, lai gan praksē tie ne vienmēr tiek pilnībā īstenoti.<ref name=court>[http://www.vecernji.ba/postoje-82-odluke-ustavnog-suda-koje-jos-nisu-provedene-913109 Raksts par neizpildītiem lēmumiem]</ref> Tiesai ir jurisdikcija pār strīdiem starp entitātēm vai starp valsti un entitātēm. Tā arī darbojas kā apelācijas instance. === Valsts tiesa === [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] sastāv no trim nodaļām – administratīvās, apelācijas un kriminālās, kurām ir jurisdikcija lietās, kas saistītas ar valsts līmeņa likumiem un izpildvaru, kā arī apelācijas jurisdikcija lietās, kas uzsāktas entitātēs. Kara noziegumu palāta tika izveidota 2005. gada janvārī, un tā ir pārņēmusi divas lietas no [[Starptautiskais krimināltiesa bijušajai Dienvidslāvijai|ICTY]], kā arī desmitiem kara noziegumu lietu, kas sākotnēji tika ierosinātas kantonu tiesās. Valsts tiesa izskata arī organizētās noziedzības un ekonomiskos noziegumus, tostarp korupcijas lietas. Piemēram, bijušais Prezidentūras loceklis [[Dragans Čovičs]] tika tiesāts par iespējamu iesaisti organizētajā noziedzībā. === Cilvēktiesību palāta === [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] (''Dom za ljudska prava za Bosnu i Hercegovinu'') pastāvēja no 1996. gada marta līdz 2003. gada 31. decembrim. Tā bija tiesu institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar Deitona nolīguma 6. pielikumu. === Entitātes === Abām entitātēm ir savas Augstākās tiesas. Katrai entitātei ir arī vairākas zemākas instances tiesas. Federācijā ir 10 kantonu tiesas un vairākas pašvaldību tiesas. Serbu Republika ir septiņas apgabaltiesas (''okrug''). ===Augstā tiesu un prokuratūras padome=== [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] (JHPC / VSTV) ir tiesu sistēmas pašregulācijas institūcija valstī, kuras uzdevums ir nodrošināt tās neatkarību.<ref name=EC>European Commission, [https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/20190529-bosnia-and-herzegovina-analytical-report.pdf European Analytical Report on Bosnia and Herzegovina], May 2019</ref> Tā balstās uz kontinentālās Eiropas tiesu pašpārvaldes tradīciju. Tā tika izveidota 2004. gadā. == Skatīt arī == * [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas politika| ]] [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]] [[Kategorija:Politika]] kwf870fqsmy9wzi1nf32s3nxkr2hi4z 0 628681 4547503 4478618 2026-11-10T00:59:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547503 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Dienvidu reģions | native_name = Reġjun Nofsinhar | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | settlement_type = [[Maltas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Southern Region, Malta.svg | image_shield =Southern Region Malta coa.svg | image_map = Southern Region in Malta.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | area_total_km2 = 78.9 | population_total = 106593 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = 35 | latm = 52 | lats = 42.2 | latNS = N | longd = 14 | longm = 28 | longs = 12.1 | longEW = E | seat_type = Centrs | seat = [[Kormi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 12 vietējās padomes | population_blank02_title = | population_blank02 = | website =https://www.regjunnofsinhar.org/ }} '''Dienvidu reģions''' ({{val|mt|Reġjun Nofsinhar}}) ir viens no sešiem [[Malta]]s [[Maltas administratīvais iedalījums|administratīvajiem reģioniem]]. Reģions aptver galvenās [[Malta (sala)|Maltas salas]] dienvidaustrumu daļu. Reģions robežojas ar [[Ziemeļu reģions (Malta)|Ziemeļu]], [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu]], [[Ostas reģions (Malta)|Ostas]] un [[Rietumu reģions (Malta)|Rietumu]] reģioniem. Tas tika izveidots ar 2009. gada XVI likumu. 2019. gada XIV likums, kas aizsāka reģionālo reformu 2021. gadā, būtiski mainīja reģiona robežas un sastāvu, kā arī samazināja tā vietējo padomju skaitu no 14 līdz 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regjunnofsinhar.gov.mt/|title=Reġjun Nofsinhar|website=Regjun Nofsinhar|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Reģions, kas ir ievērojams ar savu pilsētu, rūpniecības un piekrastes elementu sajaukumu, tostarp [[Marsašloka]]s zvejnieku ciematu, [[Zejtuna]]s vēsturisko mantojumu un [[Birzebudžia]]s rūpniecības zonām, ir svarīgs Maltas jūrniecības ekonomikai, bet saskaras ar tādām problēmām kā augsts iedzīvotāju blīvums un pilsētu paplašināšanās spiediens, kas vispār raksturīgi šīs salu valsts kompaktajai ģeogrāfijai.<ref>[https://www.regjunnofsinhar.org/wp-content/uploads/2024/03/Social-Impact-Assesment-Southern-Regional-Council.pdf Social Impact Assessment Southern Region]</ref> == Reģionālā padome == 2026. gadā Dienvidu reģionālās padomes ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}) prezidents bija Džesmonds Akvilina.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.regjunnofsinhar.org/about-us/|title=About Us|website=Southern Regional Council|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Dienvidu reģionu, tāpat kā citus Maltas administratīvos reģionus, pārvalda Reģionālā padome ({{val|mt|Kunsill Ħalħaġġa Nofsin}}), kas sastāv no tā veidojošo pašvaldību mēriem un koordinē vietējo padomju darbību. Padomes prezidents 2026. gadā ir Džesmonds Akvilina. Reģiona administrācija atrodas [[Kormi]], kur atrodas arī Reģionālais tribunāls.<ref name=":0" /> Reģiona uzdevumi koncentrējas uz politikas īstenošanu tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi, infrastruktūra un vietējā attīstība. === Statistiskie rajoni === Dienvidu reģions pārklājas ar vairākiem Maltas statistiskajiem rajoniem un ietver daļas no Ziemeļu ostas rajona, Dienvidaustrumu rajona un Dienvidu ostas rajona. === Vietējās padomes === Dienvidu reģionā ietilpst 12 vietējās padomes:<ref name=":0" /> * [[Birzebudžia]] * [[Āšaha]] * [[Gudja]] * [[Hamruna]] * [[Luha]] * [[Marsa]] * [[Marsaskala]] * [[Marsašloka]] * [[Kormi]] (arī ''Città Pinto'') * [[Santalučija]] * [[Santavenera]] * [[Zejtuna]] (arī ''Città Beland'') == Ģeogrāfija == === Topogrāfija === Dienvidu reģions ir [[Malta (sala)|Maltas galvenās salas]] dienvidu daļa, kas atrodas [[Vidusjūra]]s centrālajā daļā aptuveni 80 km uz dienvidiem no [[Sicīlija]]s un 290 km uz ziemeļiem no [[Ziemeļāfrika]]s piekrastes. Tas robežojas ar Centrālo reģionu ziemeļos un rietumos, savukārt tā austrumu un dienvidu robežas iezīmē nelīdzenu piekrasti gar Vidusjūru, aptverot galvenos līčus — Marsašlokas līci un līčus ap Birzebudžiu. Reģiona platība ir aptuveni 79 km², kas veido aptuveni 25% no Maltas kopējās sauszemes platības (316 km²).<ref name=":0"/> Reljefā gar dienvidu krastiem ir sastopami zemi piekrastes līdzenumi, kas pakāpeniski paceļas pāri sadalītām ielejām un nelielām [[kaļķakmens]] plakankalnēm iekšzemē. Ainava, kas pārsvarā sastāv no stratificētiem kaļķakmens veidojumiem, tostarp zemāka koraļļu kaļķakmens pie pamatnes un virs tā esošā globigerīna kaļķakmens, demonstrē [[Karsta process|karsta]] iezīmes. Daudz klinšu un akmeņainu atsegumu, kuru augstums parasti svārstās no jūras līmeņa līdz 150—200 metriem virs tā. Urbanizētās ielejas, piemēram, tās, kas atrodas netālu no Luhas un Gudjas, kontrastē ar akmeņainām augstienēm Zeitunas virzienā, kur plānas, kaļķainas augsnes ierobežo liela mēroga aramzemes lauksaimniecību, neskatoties uz ilgajiem vēsturiskajiem terasēšanas centieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.nasa.gov/earth/earth-observatory/maltas-landscape-of-limestone-150742/|title=Malta’s Landscape of Limestone - NASA Science|access-date=2026-04-09|date=2022-12-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/apps/MapTools/index.html?appid=79ad35031ff4449ea92df25a2e2e505e|title=Item Replacement|website=www.arcgis.com|access-date=2026-04-09}}</ref> === Klimats un dabas iezīmes === Maltas dienvidu reģionā valda tipisks [[Vidusjūras klimats]], kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas, mitras ziemas. Vidējā augstākā temperatūra jūlijā sasniedz aptuveni 30 °C, savukārt janvāra vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C, un gada vidējā temperatūra salās ir aptuveni 18—19 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir aptuveni 550 mm, galvenokārt laikā no oktobra līdz martam, bet karstajos vasaras mēnešos parasti ir niecīgs nokrišņu daudzums. Šie modeļi veicina periodisku ūdens trūkumu, ko saasina temperatūras paaugstināšanās, kas kopš 20. gadsimta vidus novērota par 0,2 °C desmitgadē.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/The_Climate_of_Malta.pdf The Climate of Malta: statistics, trends and analysis 1951-2010]</ref><ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Climate-publication-2022.pdf THE STATE OF THE CLIMATE 2022]</ref> Galvenās dabas iezīmes ietver plašus krūmājus, kas sastāv no sausumizturīgiem aromātiskiem krūmiem un garšaugiem, kuri ir pielāgojušies reģionā valdošajam akmeņainajam kaļķakmens reljefam. Piekrastes klintis, kas paceļas līdz pat 100 metriem, veido asas vertikālas virsmas, kas ir neaizsargātas pret viļņu darbību un eroziju. Šīs klintis, kas sastāv no koraļļu kaļķakmens, pastāvīgi atkāpjas jūras izskalošanas dēļ, un pētījumos lēsts, ka mērenas jūras līmeņa celšanās gadījumā erozija varētu ietekmēt vairākus kilometrus Maltas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/979/|title=Coastal Cliffs|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Micallef|first=Stefan|last2=Micallef|first2=Anton|last3=Galdies|first3=Charles|date=2018-04-15|title=Application of the Coastal Hazard Wheel to assess erosion on the Maltese coast|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0964569117301552|journal=Ocean & Coastal Management|series=SI: MSforCEP|volume=156|pages=209–222|doi=10.1016/j.ocecoaman.2017.06.005|issn=0964-5691}}</ref> Bioloģiskās daudzveidības svarīgākās vietas atrodas krūmāju dzīvotnēs, kurās mīt endēmiska flora un fauna. Jūras aizsargājamās teritorijas gar dienvidu piekrasti, kas ir daļa no Maltas [[Natura 2000]] tīkla, aptverot vairāk nekā 35% no zvejniecības zonas, aizsargā daudzveidīgus jūras dibena augus ar zemūdens pļavām un zivju sugām; piemēram, netālu no Marsašlokas tiek aizsargāti koraļļi. Filflas saliņa piekrastē kalpo kā jūras putnu rezervāts. == Vēsture == === Agrīnā attīstība === Maltas dienvidu reģionā ir saglabājušās nozīmīgas aizvēsturiskas arheoloģiskās vietas, jo īpaši Bordžas in-Naduras komplekss Birzebudžiā, kurā ir [[Megalīts|megalītu]] tempļu paliekas no [[Tempļu periods|Tempļu perioda]] (aptuveni 3600.—2500. gads [[Mūsu ēra|p.m.ē.]]), kuras pārklāj [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] nocietināta apmetne, kas, izmantojot [[Stratigrāfija|stratigrāfiju]] un [[Artefakts|artefaktu]] analīzi, datēta ar aptuveni 1500.—700. gadu p.m.ē., atspoguļojot agrīnās agrārās kopienas ar aizsardzības zemes nocietinājumiem un graudu glabātuvēm, kas liecina par aktīvu zemkopību resursu konkurences apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://heritagemalta.mt/explore/borg-in-nadur/|title=Borġ in-Nadur Prehistoric Complex|website=Heritage Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Šīs struktūras, tostarp ratu iebrauktās rievas un uzglabāšanas bedres, liecina par kaļķakmens topogrāfijas pielāgošanu kultūraugu uzglabāšanai un transportēšanai, kas radušies vēl pirms ievērojamas ārējās ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalcommons.usf.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1004&context=hty_facpub|title=Redisco Rediscovering the Maltese T ering the Maltese Temple of Bor emple of Borġ in-Nadur: An Archaeoastronomical Perspective|website=digitalcommons.usf.edu|access-date=2026-04-09}}</ref> Feniķiešu kolonisti ieradās ap 700. gadu p.m.ē., integrējot Maltu Vidusjūras centrālās daļas tirdzniecības tīklos, un dienvidu piekrastes vietas, piemēram, Marsašloka, kalpoja par [[Purpurkrāsa|purpura]] krāsvielu, [[Metāli|metālu]] un [[keramika]]s tirdzniecības enkurvietām, ko apliecina importētās [[amfora]]s un svētnīcu atliekas Tassilgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://phoenicia.org/maltatrade|title=Malta’s Role in Phoenician Trade|website=phoenicia.org|access-date=2026-04-09}}</ref> [[Kartāga]]s kontrole, sākot ar 6. gadsimtu p.m.ē., pastiprināja šo ostu stratēģisko lomu Pūniešu karu laikā, prioritāti piešķirot jūras apgādei, nevis liela mēroga kolonizācijai, un [[Numismātika|numismātiskie]] un epigrāfiskie atradumi saistīja šo teritoriju ar Ziemeļāfrikas centriem. Romiešu kundzība sākās ar iekarošanu 218. gadā p.m.ē. un ilga līdz 535. gadam m.ē., kura laikā starp dienvidu muižām atradās Zejtunas romiešu villa — izrakumos tika atklātas romiešu stila [[mozaīka]]s, [[Hipokausts|hipokausti]] un [[Olīvas|olīvu]] spiedes no 1. — 4. gadsimta, kas liecina par uz eksportu orientētu lauksaimniecību, ražojot [[Kvieši|kviešus]] un traukus, savukārt akveduktu segmenti no cietzemes avotiem paplašināja ūdens piegādi lauku zemes gabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/roman-aqueduct-system-at-rabat-malta/|title=~~ Roman Aqueduct System at Rabat - Eugene P Teuma|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-02-17|language=en}}</ref> Šī infrastruktūra, ko apstiprina hidrotehniskās inženierijas pēdas, ļāva iedzīvotāju skaita pieaugumam būt saistītam ar impērijas piegādes ķēdēm, nevis tikai ar pašu iztikas līdzekļiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Teuma|first=Eugene Paul|date=2025-10-11|title=QANAT, SAQQAJJA & ROMAN AQUEDUCT SYSTEM at RABAT, MALTA|url=https://www.academia.edu/1819676/QANAT_SAQQAJJA_and_ROMAN_AQUEDUCT_SYSTEM_at_RABAT_MALTA}}</ref> Arābu iekarošana 870. gadā ieviesa hidrauliskus jauninājumus, tostarp ar akmeņiem izklātus kanālus — kanatus un citrusaugļu dārzus, ko uzrāda ar oglekli datētas koksnes un ziedputekšņu atliekas no 9. — 11. gadsimta slāņiem, dažādojot lauksaimniecību un izmantojot terasveida apūdeņošanu, kas mazināja sezonālo sausumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturemalta.com/chronology/environmental-chronology-of-the-maltese-islands/environmental-chronology-medieval-period-in-malta-5001530-ce/|title=Environmental Chronology: Medieval Period in Malta (500–1530 CE)|website=Nature Malta|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/arab-rule-in-malta/|title=Arab Rule in Malta|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-03-15|language=en}}</ref> Šādas lauku sistēmas veicināja ekonomisko noturību, pateicoties eksportējamām kultūrām, piemēram, kokvilnai. No 1530. līdz 1798. gadam [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu bruņinieku ordenis]] ietekmēja plašākās dienvidu ostas, lai gan galvenais administratīvais centrs pēc sākotnējās nocietināšanas tika pārvietots uz [[Valleta|Valletu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://culture-malta.org/birgu/|title=Vittoriosa (Birgu) History and Attractions|website=Culture Malta|access-date=2026-04-09|date=2018-07-23|language=en}}</ref> === Jaunākie laiki un mūsdienas === [[Britu impērija|Britu]] koloniālā administrācija, kas tika oficiāli nostiprināta ar 1814. gada [[Parīzes līgums (1814)|Parīzes līgumu]], prioritāri piešķīra Dienvidu reģiona ostām stratēģiskus jūras spēku un komerciālus mērķus. Marsas komerciālās ostas būvniecība laikā no 1861. līdz 1878. gadam ļāva apmierināt pieaugošos ogļu, graudu un citu preču tirdzniecības apjomus. Šīs iniciatīvas radīja darbavietas tūkstošiem cilvēku kuģu remonta un loģistikas jomā, taču veicināja strukturālu atkarību, un līdz 1960. gadu vidum Lielbritānijas militārie izdevumi veidoja aptuveni 15 % no Maltas IKP, ierobežojot diversifikāciju nozarēs, kas nav saistītas ar aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.com.mt/articles/2020-07-19/books/The-British-imperial-island-Part-7-6736225264|title=The British imperial island - Part 7 - The Malta Independent|website=www.independent.com.mt|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spunt.mt/post/economic-transition-in-malta-1960s-1990s-from-military-dependence-to-self-sufficiency|title=Economic Transition in Malta (1960s–1990s): From Military Dependence to Self‑Sufficiency|last=Malta|first=Spunt|website=spunt.mt|access-date=2026-04-09|date=2025-09-20|language=en}}</ref> Neatkarības iegūšana 1964. gada 21. septembrī izraisīja piespiedu ekonomisku pārorientāciju, jo pakāpeniskā britu militārā izvešana, kas tika pabeigta 1979. gadā, likvidēja lielāko kolonijas ieņēmumu avotu, kas bija nodrošinājis vairāk nekā pusi no valsts izdevumiem. Dienvidu reģionā tas katalizēja industrializāciju, tostarp smagās rūpniecības zonu un naftas infrastruktūras attīstību ap Marsašlokas līci 1970. gados, lai atbalstītu degvielas importu. Kuģu remonta aktivitātes Marsā turpinājās desmitgadē, bet globālās konkurences dēļ samazinājās, veicinot pāreju uz ražošanu un pakalpojumiem. Maltas pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] 2004. gada 1. maijā atbrīvoja struktūrfondu līdzekļus un piekļuvi tirgum, veicinot ostu infrastruktūras modernizāciju valsts dienvidos. Maltas brīvosta Marsašlokā, kas tika izveidota 1988. gadā kā pārkraušanas termināls, 2000. gadu vidū tika paplašināta, palielinot konteineru caurlaidspēju no 1,46 miljoniem [[TEU]] 2004. gadā līdz 2,37 miljoniem 2010. gadā un padarot to par reģionālu loģistikas mezglu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/corporate/key-milestones-2/|title=Key Milestones|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://maltafreeport.com.mt/about-us/accomplishments-2/traffic-volumes/|title=Traffic Volumes|website=Malta Freeport Terminals|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Sākot ar 2010. gadiem, Dienvidu reģions guva labumu no Maltas plašākā ekonomikas uzplaukuma un ārvalstu investīcijām, finanšu un spēļu nozarēs veicinot IKP pieaugumu vidēji par 5—6 % līdz 2019. gadam, ko veicināja darbaspēka pieplūdums no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šis pieplūdums radīja grūtības, bet arī veicināja infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, ceļu paplašināšanu un komunālo pakalpojumu paplašināšanu rūpniecības rajonos, piemēram, Lukā un Marsā. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar Maltas Nacionālā statistikas biroja 2021. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Dienvidu reģionā bija reģistrēti 106 593 pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir aptuveni 20,5 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas bija 519 562.<ref name=":2">[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Census-of-population-2021-publication-web.pdf NSO]</ref> Šis skaitlis atspoguļo desmit gadu ilgu starpskaitīšanas pieaugumu par aptuveni 8 % salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni, kā rezultātā vidējais gada pieauguma temps laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadu sākumam bija aptuveni 0,8 %. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 1350 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru visā tā 78,9 km² platībā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī, taču ievērojami atšķiras pa apakšreģioniem.<ref name=":2" /> Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās pilsētvidēs, kas uzsver krasu pilsētu un lauku plaisu, kas dokumentēta NSO reģionālajos izdevumos.<ref>[https://nso.gov.mt/wp-content/uploads/Regional-Statistics-2024-Digital-final.pdf Regional Statistics MALTA 2024 Edition]</ref> Izaugsmi galvenokārt ir virzījusi migrācija, un būvniecības, pakalpojumu un loģistikas nozarēs ieplūde no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kompensē zemo vietējo iedzīvotāju dzimstību un veicina jaunāku vidējo vecuma profilu salīdzinājumā ar Maltas novecojošo valsts struktūru.<ref name=":2" /> Saskaņā ar jaunākajiem NSO aprēķiniem, dzimstība reģionā atbilst valsts rādītājam, kas ir aptuveni 1,1 dzimšanas gadījumi uz sievieti, kas ir zem aizvietošanas līmeņa un nepietiekams, lai uzturētu izaugsmi bez imigrācijas. === Sociālekonomiskais sastāvs === Dienvidu reģionā ienākumu līmenis atbilst valsts vidējiem rādītājiem, taču ar ievērojamām atšķirībām rajonu līmenī, ko nosaka tuvums loģistikai un ostu aktivitātēm. 2022. gadā valsts vidējā gada pamatalga bija 20 989 eiro, vīriešiem nopelnot vidēji 22 096 eiro salīdzinājumā ar 19 605 eiro sievietēm.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/labour-market-main-page/|title=Labour Market|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en|archive-date=2025-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250907144830/https://nso.gov.mt/labour-market-main-page/}}</ref> Reģionā Dienvidaustrumu rajonā tika reģistrēti augstākie vidējie mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi valstī — 42 855 eiro, kas saistīts ar nodarbinātību tirdzniecības un transporta nozarēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nso.gov.mt/themes_publications/regional-statistics-malta-2024-edition/|title=Regional Statistics MALTA 2024 Edition|website=NSO Malta|access-date=2026-04-09|language=en|archive-date=2025-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20250906172805/https://nso.gov.mt/themes_publications/regional-statistics-malta-2024-edition/}}</ref> Pirms [[COVID-19 pandēmija]]s bezdarba līmenis saglabājās zems, atspoguļojot valsts mēroga rādītāju aptuveni 3,5 % apmērā 2019. gadā. Izglītības līmenis reģionā atpaliek no ziemeļu apgabaliem, uzsverot ziemeļu un dienvidu plaisu. Dienvidu ostas rajonā 2021. gada tautas skaitīšanas datiem 24 % iedzīvotāju bija ieguvuši augstāko izglītību, kas ir gandrīz divkāršojies no 13 % 2011. gadā, taču joprojām ir zemāks par valsts augstāko izglītību ieguvušo līmeni, kas pārsniedz 40 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/news/national/127387/maltas_northsouth_divide_on_education_revealed_in_census|title=Malta’s north-south divide on education revealed in Census|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Profesionālā apmācība dominē tādās nozarēs kā mehānika un loģistika, kas atbalsta nodarbinātības stabilitāti ar ostām saistītās lomās, nevis plašākās [[Baltās apkaklītes|balto apkaklīšu]] iespējās. Etniskais sastāvs joprojām galvenokārt ir [[maltieši]], aptuveni 80%, un ārvalstu iedzīvotāji 2021. gadā veidoja 20%, galvenokārt ārpussavienības darba ņēmēji no [[Dienvidāzija]]s un [[Āfrika]]s, kas koncentrējās dienvidu darba tirgos fiziska darba nozarēs.<ref name=":3" /> Sociālās struktūras uzsver tradicionālās ģimenes vienības, un Maltas aptuvenais laulību rādītājs 2022. gadā bija 5,4 uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstāks nekā vidēji ES un ko uztur kultūras normas, nevis politikas stimuli. Vienvecāka mājsaimniecības ar bērniem Maltā veido tikai 3,1% no ģimenes vienībām, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un reģionālie dati liecina par to vēl zemāku izplatību dienvidu apdzīvotās vietās salīdzinājumā ar pilsētnieciskākajiem ziemeļu rajoniem. == Ekonomika == === Galvenās nozares un infrastruktūra === Dienvidu reģiona ekonomikā ir ievērojamas loģistikas un pārkraušanas aktivitātes, kuru centrā ir [[Marsašlokas osta]] (Maltas brīvosta), kas veic kravu apstrādi starp Eiropu, Āziju un Āfriku.<ref name=":1" /> Maltas brīvosta, kas darbojas kopš 1988. gada, darbojas kā bezmuitas zona ar pašreizējo maksimālo 3,6 miljonu TEU jaudu, izmantojot liela apjoma konteineru operācijas un palīgpakalpojumus, piemēram, degvielas uzpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transport.gov.mt/maritime/local-waters/ports-in-the-maltese-islands/port-of-marsaxlokk-114|title=Port of Marsaxlokk - Transport Malta|last=B.V|first=Data Access Europe|website=www.transport.gov.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Ražošanas un vieglās rūpniecības klasteri tādās teritorijās kā industriālais parks Birzebudžiā, kur elektronikas montāža un pārtikas pārstrāde saglabā stabilu pozīciju, izmantojot izveidotās piegādes ķēdes un ostas infrastruktūras tuvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://qlc.com.mt/blog/identifying-industrial-parks-in-malta-a-guide-for-businesses|title=Industrial parks Malta|website=qlc.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Interneta kazino sektors, ko stiprināja Maltas licencēšanas režīms, kas tika ieviests 2001. gadā, un pievienošanās ES 2004. gadā, arī dod stabilu ieguldījumu ekonomikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maltatoday.com.mt/announcements/announcements/133139/malta_a_powerful_igaming_industry_hub|title=Malta: A powerful igaming industry hub|website=MaltaToday.com.mt|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> Lauksaimniecībai ir ierobežota loma, aizņemot nelielu daļu zemes, un produkcija galvenokārt ir vērsta uz [[Tomāts|tomātu]] un citu dārzeņu audzēšanu siltumnīcās. Kritiskā infrastruktūra ietver Delimaras spēkstaciju, kas 2010. gados tika ievērojami modernizēta, iekļaujot 205 MW kombinētā cikla gāzes turbīnu bloku (''Delimara 4''), kas tika pabeigts ap 2015. gadu, lai veicinātu enerģijas dažādošanu no smagās degvielas uz dabasgāzi, kā arī dzinēju pārveidošanu, lai uzlabotu efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aecom.com/projects/electrogas-malta/|title=ElectroGas Malta|website=AECOM|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wartsila.com/energy/learn-more/references/utilities/delimara-power-plant-3-gas-conversion|title=Delimara power plant 3 gas conversion - Reference - Wärtsilä|website=Wartsila.com|access-date=2026-04-09|date=2019-10-24|language=en}}</ref> Šie uzlabojumi, ko atbalstīja starptautisks finansējums, bija vērsti uz atkarības no importētās degvielas samazināšanu un saskaņošanu ar ES vides standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eib.org/en/press/all/2008-081-malta-the-eib--supports-an--upgrade-of-the--energy--sector|title=Malta: The EIB supports an upgrade of the energy sector|website=European Investment Bank|access-date=2026-04-09|language=en}}</ref> === Tirdzniecība, ostas un tūrisms === Maltas dienvidu reģions kalpo kā kritiski svarīgs salas jūras tirdzniecības centrs, galvenokārt caur Marsašlokas ostu (Maltas brīvostu), kas apstrādā vairāk nekā 50% no valsts pārkraušanas kravām. 2023. gadā brīvostā tika apstrādāti 2,80 miljoni TEU, kas ir nedaudz mazāk nekā 2,89 miljoni 2022. gadā, atspoguļojot pastāvīgo globālās piegādes ķēdes dinamiku.<ref name=":1" /> Šis lielais apjoms (salīdzinoši — [[Rīgas osta|Rīgas brīvostas]] maksimālā jauda ir četrreiz mazāka)<ref>[https://rop.lv/sites/default/files/2025-03/2024%20LV.pdf Rīgas brīvosta 2023. gadā]</ref> parāda reģiona lomu konteineru pārkraušanā, kur galvenie eksporta produkti, tostarp naftas pārstrādes produkti, mašīnbūve un farmaceitiskie produkti, veidoja Maltas kopējo preču tirdzniecības pārpalikumu 1,2 miljardu eiro apmērā gadā. Tomēr atkarība no pārkraušanas pakļauj ekonomiku ievainojamībai, ko rada starptautisko kuģošanas maršrutu maiņas, piemēram, tās, ko izraisīja spriedze [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], kā rezultātā empīriski kavējumi 2023. gadā vidēji bija par 10—15 % ilgāki apgrozījuma laiki salīdzinājumā ar pirms 2020. gada noteiktajiem rādītājiem. Tūrisms Dienvidu reģionā veicina ekonomisko aktivitāti, piesaistot apmeklētājus tādām apskates vietām kā Marsaskalas piekraste, un nozare 2023. gadā deva aptuveni 550 miljonus eiro tiešos tūristu tēriņos. Apmeklētāju skaits sezonāli sasniedza maksimumu no jūnija līdz augustam, veidojot 60% no gada ierašanās apjoma, ko veicināja reģiona piekrastes klintis, alas un tradicionālais zvejas mantojums, kas piesaista kruīzu un vienas dienas izbraucienus. Tomēr šis pieplūdums ir noslogojis vietējo infrastruktūru, viesnīcu noslogojuma līmenim sasniedzot vairāk nekā 90% maksimuma laikā, izraisot kritiku par pārmērīgu atkarību no tūrisma. Ostu pārslodzes problēmas 2020. gados ir saasinājušās līdz ar pieaugošo kuģu izmēru un ģeopolitisku notikumu izraisītu maršrutu noviržu dēļ, un Maltas brīvosta ziņoja par vidējo piestātnes gaidīšanas laiku 24—48 stundas 2022.—2023. gada smagākajos periodos, salīdzinot ar mazāk nekā 12 stundām vēsturiski. Tirdzniecības diversifikācijas centieni, tostarp uzlabota loģistika ES eksportam, ir vērsti uz šādu risku mazināšanu, taču empīriskie dati uzrāda par pastāvīgu pakļautību ārējiem satricinājumiem. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Maltas ģeogrāfija]] aqfhvxfykrmhfgajhrrq7s6hvqsb8x8 0 630142 4547284 4495664 2026-11-09T14:29:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547284 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}} '''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''<ref>[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.</ref> bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb "šuro" [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}</ref><ref>Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.</ref> 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu "Mazā Baškīrija". Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)<ref name=":0" /> un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem. == Vēsture == === 1917. gads === Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot "demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā". Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā. Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> 1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo "Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡"|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}</ref> Rezolūcijā bija teikts: ''"Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu."'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem. 1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts "Pravda" rakstīja: ''"Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' ." Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra "Krievijas tautu tiesību deklarācijā" . Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju "Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju" Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām. Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415081649/https://vatandash.ru/index.php?article=222}}</ref> [[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās "Lielās Baškīrijas" robežas]] [[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]] 1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).<ref>Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.<ref>Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20170507005315/http://vatandash.ru/index.php?article=1785}}</ref> Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.<ref>Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.</ref> Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai. === 1918. gada sākums === 1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā "par baškīru pievienošanu valstij". Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.<ref>Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.</ref> [[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.<ref>Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.</ref> 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos "pret boļševikiem". Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos. 1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: "Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas ." Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.<ref>Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.</ref> 1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus "neitralitātes principus",<ref name=":2">[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.</ref> turpināja darboties pilsētā. Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par "Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem".<ref>Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.</ref><ref>Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — "Китап". — 2000.''</ref> "Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu" 2. pantā bija teikts, ka "Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības".<ref>Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.</ref> [[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes "Baškort" titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]] Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.</ref> atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.<ref name=":1">Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.</ref> 1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: "Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu".<ref>Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.</ref> Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas "Tulkina", izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu "Par Baškurdistānas autonomiju" un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem "Lai dzīvo Baškurdistāna!" un "Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!" birojs izdeva laikrakstu "Baškurdistāna".<ref>«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās "no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības".<ref>''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.</ref> BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.<ref>Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.<ref>''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem. Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: "Mēs apkausim visus baškīrus!"<ref name=":1" /> Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.</ref> === 1918. gada vasara === Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts "Baškīrijas valdības aicinājums tautai", kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.<ref>''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.</ref> 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.<ref>Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.</ref> Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās. Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26|archive-date=2012-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20121115070253/http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf}}</ref> 1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus "Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā" "Austrumkrievijas savienības" ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā. Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2020-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200223151010/http://vatandash.ru/index.php?article=1591}}</ref> 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par "Baškīrijas federāciju". 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.<ref>Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.</ref> No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,<ref>Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.</ref> kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts "Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu", ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> === 1918. gada beigas === 1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra "Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem". 1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un "visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru"; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem. === 1919. gads === Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka "Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}</ref> Šī iemesla dēļ "Mazās Baškīrijas" teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''"Baškīrijas Padomju Republika".''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret "Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem ", izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī. No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas]] (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117064840/http://vatandash.ru/index.php?article=2281}}</ref> 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem. 1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts "Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju", un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.<ref name=":4" /> == Starptautiskās attiecības == Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.<ref>''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.</ref> == Republikas iestādes == === Parlaments === Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt "abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas". Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi. [[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]] Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}</ref>Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību. Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru|archive-date=2018-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130162102/http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/}}</ref> === Izpildvara === Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot "Baškīrijas valdības biļetenu". No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]]. Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris): # Militārā — Ildarhans Mutins; # Finanšu — Fatihs Davletšins; # Ekonomikas — Džangirejs Amirovs; # Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs; # Statistiskā — Galiahmets Hasanovs; # Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs; # Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs. Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu. '''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji''' * Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris); * Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts). '''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:''' * Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris); * Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs); * Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.); * Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts). == Valsts simboli == 1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304084022/http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&bold=42}}</ref> Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}</ref> Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}</ref> Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi<ref name=":3" /><ref name=":5" /> un savi formas tērpi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2014-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903170050/http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm}}</ref> Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam. == Administratīvi teritoriālais iedalījums == {{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}} Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 127. lpp.</ref> Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.<ref>''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 9.-14. lpp.</ref> == Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības == {| class="wikitable" |+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)<ref>Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — ISBN 978-5-295-06659-7</>. 215.-216. lpp.</ref><ref>Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.</ref> !Kantons !Administratīvais centrs !Kantona valdības priekšsēdētājs !Kantona draudzes !Iedzīvotāju skaits |- |Argajašas kantons |Argajaša |Nuriagzams Tagirovs |Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas |82 186 |- |Burzjanas-Tangauras kantons |Tanalikovo (Baimaka) |Muhamedjans Bulatovs |1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras |64 847 |- |Džitirovas kantons |Imangulovo |Fatahs Saltjaševs |Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas |33 943 |- |Duvanas kantons |Arkaulovo |Šakirs Tuhvatullins |Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas |84 115 |- |Kipčakas kantons |Mrakovo (Krasnaja Mečeta) |Migrans Sirtlanovs |Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas |65 328 |- |Kudeiskas kantons |Tavtimanova |Mahmuts Kutujevs |Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas |59 668 |- |Kuščinas kantons |Bolšaja Oka |Muhamethajs Guzairovs |Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas |66 748 |- |Tabinas kantons |Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje) |Šagibeks Uzbekovs |Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas |17 941 |- |Tamjanas-Kataiskas kantons |[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]] |Talha Rasuļevs |Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas |92 685 |- |Tokčuranas kantons |Gumerova |Abdrahmans Iļjasovs |Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas |23 436 |- |Userganas kantons |Zijančurino |Muhametgalims Kuvatovs |Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas |132 743 |- |Jurmatinskas kantons |Zirgana |Auhadi Išmurzins |Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas |152 695 |- |Jalanas kantons |Tanrikulova |Gaļimjans Taganovs |Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas |33 092 |} Teritorijas, ko sauca par "Mazo Baškīriju", platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.<ref>Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.</ref><ref>Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.</ref> == Reliģija == 3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai " Baškīrijas Garīgajai pārvaldei", esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}</ref> Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā. 1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Baškortostānas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]] 6vuf99y8j0z6waa27tphz7nwzj2jvck 0 630452 4547476 4473515 2026-11-09T22:21:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547476 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Dagdas lauksaimniecības skola |logo = |image = |image size = |location = [[Dagda]], {{karogs|Latvija}} |founded = {{dat|1930|6|1}} |founder = Teodors Gerstenmeijers |status = 2026. gadā - daļa no Latgales Industriālā tehnikuma }} '''Dagdas lauksaimniecības skola''' bija divgadīga<ref name=":0" /> lauksaimniecības skola [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] [[Latgale|Latgalē]]. Tā tika dibināta 1930. gada 1. jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās [[Konstantinova|Konstantinovā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skola vēl darbojās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8421|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-04-30|archive-date=2026-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20260518132746/https://latgalesdati.du.lv/notikums/8421}}</ref> 1946. gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikuma skolu. 1956. gadā skola tika pārdēvēta par '''Dagdas lauksaimniecības tehnikumu'''. 1970. gadā tehnikumu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi/13615/pagatnes-bagatiba|title=Pagātnes bagātība - Ezerzeme - Krāslavas novada laikraksts|website=www.ezerzeme.lv|access-date=2026-04-30}}</ref> Mūsdienās skola ir daļa no [[Latgales Industriālais tehnikums|Latgales Industriālā tehnikuma]] — izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/|title=IPĪV "Dagda" - Latgales Industriālais tehnikums|website=www.lint.lv|access-date=2026-04-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Lauksaimniecība Latvijā]] ecdi12aats2nthds41zwjynerftqzqx 0 634456 4547634 4490742 2026-11-10T08:29:32Z Teatrālis 82063 /* Nominācijas */ 4547634 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * '''[[Inta Tirole]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise''' * '''[[Juris Bartkevičs]] — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris''' | valign="top" | * "Freimanis"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/freimanis|title=Liepājas teātris - Freimanis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/medeja|title=Valmieras teātris - Mēdeja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/orakuls|title=Dailes teātris - Orākuls|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/pirmavots|title=Dailes teātris - Pirmavots|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/atbalss-aija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Atbalss Aija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/ods|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ods|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/parasta-pirmdiena|title=Liepājas teātris - Parasta pirmdiena|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/saubas|title=Valmieras teātris - Šaubas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dirty-deal-teatro/vecajo-kults|title=Dirty Deal Teatro - Vecajo kults|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/bastardi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Bastardi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/deju-nacija|title=Liepājas teātris - Deju nācija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/mazais-cilveks|title=Valmieras teātris - Mazais cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/oskars-un-lietas|title=Latvijas Leļļu teātris - Oskars un lietas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/pasaule-lielakais-speks|title=Liepājas teātris - Pasaulē lielākais spēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" />, Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Bolderāja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods"<ref name=":4" /> — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls"<ref name=":1" /> — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" /> — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/rikojums-nr-2|title=Dailes teātris - Rīkojums Nr. 2|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/tris-beres-un-divas-kazas|title=Liepājas teātris - Trīs bēres un divas kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/daugavpils-teatris/hekube|title=Daugavpils teātris - Hekube|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/milzis|title=Dailes teātris - Milzis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls"<ref name=":1" />, Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/egles-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Egles stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/skroderdienas-silmacos|title=Valmieras teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/klusums-un-troksnis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klusums un troksnis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/telma-un-luize|title=Valmieras teātris - Telma un Luīze|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/konemaras-galvaskauss|title=Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes teātris "Joriks" - Konemāras|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/viss-par-ievu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Viss par Ievu|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/zvaigznaji|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Zvaigznāji|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja"<ref name=":11" />, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi"<ref name=":9" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/stikla-zvernica|title=Valmieras teātris - Stikla zvērnīca|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/indulis-un-arija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indulis un Ārija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes"<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/senes|title=Latvijas Leļļu teātris - Sēnes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13" />, [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes"<ref name=":14" />, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/docentes|title=Jaunais Rīgas teātris - Docentes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionala-opera-un-balets/bohema|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Bohēma|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls"<ref name=":1" />, [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/sapnu-novele|title=Dailes teātris - Sapņu novele|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-kulturas-akademija/dali-auss|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Dalī auss|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/indrani|title=Jaunais Rīgas teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija"<ref name=":12" />, [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/kas-var-but-labaks-par-so-|title=Liepājas teātris - Kas var būt labāks par šo?|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/kvadrifrons/seri-kraca-udens-vilni|title=Kvadrifrons - Sēri krāca ūdens viļņi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionala-opera-un-balets/esmeralda|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Esmeralda|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15" />, Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] 1n8ue2p42c4r1jmpjccbd2i1ashf59p 4547717 4547634 2026-11-10T11:16:40Z Teatrālis 82063 4547717 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Dailes teātris}} | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * '''[[Inta Tirole]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise''' * '''[[Juris Bartkevičs]] — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris''' | valign="top" | * "Freimanis"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/freimanis|title=Liepājas teātris - Freimanis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/medeja|title=Valmieras teātris - Mēdeja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/orakuls|title=Dailes teātris - Orākuls|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/pirmavots|title=Dailes teātris - Pirmavots|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/atbalss-aija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Atbalss Aija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/ods|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ods|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/parasta-pirmdiena|title=Liepājas teātris - Parasta pirmdiena|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/saubas|title=Valmieras teātris - Šaubas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dirty-deal-teatro/vecajo-kults|title=Dirty Deal Teatro - Vecajo kults|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/bastardi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Bastardi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/deju-nacija|title=Liepājas teātris - Deju nācija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/mazais-cilveks|title=Valmieras teātris - Mazais cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/oskars-un-lietas|title=Latvijas Leļļu teātris - Oskars un lietas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/pasaule-lielakais-speks|title=Liepājas teātris - Pasaulē lielākais spēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" />, Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Bolderāja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods"<ref name=":4" /> — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls"<ref name=":1" /> — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" /> — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/rikojums-nr-2|title=Dailes teātris - Rīkojums Nr. 2|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/tris-beres-un-divas-kazas|title=Liepājas teātris - Trīs bēres un divas kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/daugavpils-teatris/hekube|title=Daugavpils teātris - Hekube|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/milzis|title=Dailes teātris - Milzis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls"<ref name=":1" />, Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/egles-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Egles stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/skroderdienas-silmacos|title=Valmieras teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/klusums-un-troksnis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klusums un troksnis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/telma-un-luize|title=Valmieras teātris - Telma un Luīze|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/konemaras-galvaskauss|title=Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes teātris "Joriks" - Konemāras|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/viss-par-ievu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Viss par Ievu|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/zvaigznaji|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Zvaigznāji|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja"<ref name=":11" />, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi"<ref name=":9" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/stikla-zvernica|title=Valmieras teātris - Stikla zvērnīca|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/indulis-un-arija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indulis un Ārija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes"<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/senes|title=Latvijas Leļļu teātris - Sēnes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13" />, [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes"<ref name=":14" />, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/docentes|title=Jaunais Rīgas teātris - Docentes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionala-opera-un-balets/bohema|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Bohēma|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls"<ref name=":1" />, [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/sapnu-novele|title=Dailes teātris - Sapņu novele|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-kulturas-akademija/dali-auss|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Dalī auss|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/indrani|title=Jaunais Rīgas teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija"<ref name=":12" />, [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/kas-var-but-labaks-par-so-|title=Liepājas teātris - Kas var būt labāks par šo?|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/kvadrifrons/seri-kraca-udens-vilni|title=Kvadrifrons - Sēri krāca ūdens viļņi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionala-opera-un-balets/esmeralda|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Esmeralda|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15" />, Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] rci6tm4qmbgrhahvv7le1avauipscmo 14 636664 4547548 4503155 2026-11-10T04:55:40Z Treisijs 347 4547548 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:310. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0313]] apmh009pd9bl0dzwqz7m4sxksre5i71 0 637137 4547720 4531842 2026-11-10T11:21:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547720 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Evija Rodke''' ir Latvijas [[Plastiskā ķirurģija|plastikas ķirurģe]] un uzņēmēja, dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Viņa specializējas krūšu, sejas un ķermeņa estētiskajās operācijās un ir plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnikas [[Aesthetica]] dibinātāja un īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri/23-evija-rodke|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> == Ģimene == Rodkes māte ir basketboliste [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]], kluba "[[Rīgas TTT|TTT Rīga]]" ilggadējā kapteine un trīskārtēja pasaules čempione. Viņas tēvs ir sporta ārsts un sabiedriskais darbinieks [[Māris Budovskis]]. Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte dzimtas vēsturi izmantojusi par pamatu dokumentālajam romānam "Tilts starp horizontiem: Fanijas stāsts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/annas-skaidrites-gailites-gramatas-tilts-starp-horizontiem-atversanas-svetki-23-oktobri|title=Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas "Tilts starp horizontiem" atvēršanas svētki 23. oktobrī {{!}} Zvaigzne ABC|website=www.zvaigzne.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Jaunībā Rodke spēlēja basketbolu kluba "TTT Rīga" jauniešu izlasē un 2000. gadā uzvarēja konkursā "Dāma 2000", kas bija paredzēts precētām sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/jelgavas-patronese-riko-labdaribas-pasakumu/|title=Jelgavas patronese rīko labdarības pasākumu|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-13|date=2000-08-08|language=lv}}</ref> Viņai ir trīs bērni — Laima, Māris un Mārtiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/426087-vai-skirta-pazistamas-plastikas-kirurges-evijas-rodkes-lauliba|title=Vai šķirta pazīstamās plastikas ķirurģes Evijas Rodkes laulība?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-13|date=2021-02-07|language=lv}}</ref> == Izglītība == Rodke absolvēja [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas 50. vidusskolu]] ar zelta medaļu un pēc tam studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Latvijas Medicīnas akadēmija]]<nowiki/>s Ārstniecības fakultātē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> ko absolvēja ar izcilību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/dr-evija-rodke-foruma-lidere-2023/|title=Dr. Evija Rodke piedalās Forumā Līdere 2023|last=Admin|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> Viņa izgāja rezidentūru vispārējā un plastiskajā ķirurģijā Latvijā, kā arī stažējusies Somijā un vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klīnikās. == Karjera == Rodke profesionālo darbību uzsāka uzņēmumā "[[Veselības centrs 4]]". Vairākus gadus viņa strādāja arī privātklīnikā "Siluetti" [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aesthetica.lv/specialisti/dr-evija-rodke/|title=Dr. Evija Rodke|website=Aesthetica.lv|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> Vēlāk viņa izveidoja privātpraksi plastiskajā ķirurģijā, kas pēc apvienošanās ar citu privātpraksi kļuva par klīniku. ''SIA Aesthetica'' tika dibināta 2016. gadā, bet klīnika ''Aesthetica'' savas telpas atvēra 2020. gadā Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rodke.lv/lv/drevija-rodke|title=Galvenā {{!}} Rodke.lv - plastiskā ķirurģija|website=www.rodke.lv|access-date=2026-08-13}}</ref> Rodke ir sertificēta procedūrai ''MIA Femtech''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://healthtravellatvia.lv/jaunums-latvija-mia-femtech/|title=Jaunums Latvijā “Mia Femtech” – iespēja ievietot injicējamos implantus krūtīs lokālā anestēzijā {{!}} HEALTH TRAVEL LATVIA Nozares jaunumi|last=Zane|website=healthtravellatvia.lv|access-date=2026-08-13|date=2026-04-20|language=lv-LV}}</ref> — tehnoloģijai minimāli invazīvām krūšu operācijām; pēc pieejamās informācijas viņa bija pirmā šai metodei sertificētā ķirurģe Latvijā. Viņa ir Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pka.lv/lv/biedri|title=Latvijas plastikas ķirurgu asociācija|last=Rails|first=Andris Stikans-Ruby on|website=PĶA|access-date=2026-08-13|language=lv}}</ref> un Latvijas Estētiskās Medicīnas asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lema.lv/arsts/evija-rodke-sproge/|title=Evija Rodke – Sproģe|website=lema.lv|access-date=2026-08-13|language=en-US}}</ref> biedre, kā arī starptautisko organizāciju ''International Confederation for Plastic'', ''Reconstructive and Aesthetic Surgery'' (IPRAS) un ''International Society of Aesthetic Plastic Surgery'' (ISAPS) biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaps.org/discover/find-a-surgeon/|title=Find a Surgeon|website=www.isaps.org|access-date=2026-08-13|language=en}}</ref> == Apbalvojumi == 2019. gadā konkursā "Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā" viņa saņēma nomināciju par klīnikas telpu dizainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres|title=LPS sveic Latvijas labākās arhitektes, būvnieces un dizaineres!|website=LPS|access-date=2026-08-13|date=2026-08-10|language=en|archive-date=2026-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260814021224/https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5930-lps-sveic-latvijas-labakas-arhitektes-buvnieces-un-dizaineres}}</ref> 2026. gadā saņēmusi žurnāla "Pastaiga" sasniegumu nomināciju kā ''Latvijas gada sievietes medicīnā un veselībā 2026''. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/726996-pastaiga-sasniegumu-tops-latvijas-gada-sievietes-medicina-un-veseliba-2026|title="Pastaiga" sasniegumu tops: Latvijas Gada sievietes medicīnā un veselībā 2026|website=https://jauns.lv|access-date=2026-09-04|date=2026-09-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] bb7id1br394bjmhjb8yye5uiivr9178 0 637188 4547361 4506746 2026-11-09T17:38:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547361 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Boževas ezers |attēls= | map = Latvija | map_label = Boževas ezers | plat_d = 56 | plat_m = 59 | plat_s = 20 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 9 | gar_s = 58 | gar_EW = E |platība=0,0265 |garums=0,9 |platums = 0,2 |Vid_dziļums= 1.9 |Max_dziļums= 3,6 |tilpums= |augstums_vjl=104 |izteka=grāvis uz [[Pokrateņa]]s upi |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Rugāji]] }} '''Boževas ezers''' ir neliels ezers [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Ezers ir 26,5 hektārus liels<ref name=":1">[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=82615 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> (1972. gada avots norāda 22,5 hektārus)<ref name=":0">[https://www.ezeri.lv/database/1267/ ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ar vidējo dziļumu 1,9 metri un maksimālo dziļumu 3,6 metri pēc 1975. gada mērījumiem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.balvi.lv/ko-redzet/bozevas-ezers-ar-peldvietu/|title=Boževas ezers|website=Balvu novads|access-date=2026-08-14|language=lv-LV}}</ref> Ezera gultne ir [[Dūņas|dūņaina]], dūņu slānim vietām pārsniedzot 3 metrus, krasti lielākoties lēzeni.<ref name=":0" /> Ūdens tumši brūns, polihumozs.<ref name=":0" /> Atrodas Aiviekstes baseinā, dienvidos pa grāvi savienots ar [[Pokrateņa]]s upi, vēlāk ietekošu [[Vārniene|Vārnienē]], ziemeļdaļā ietek noteka no [[Mazezers (Rugāju pagasts)|Mazezera]]. Pie ezera ziemeļaustrumos atrodas viesu nams "Mazezeriņi",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pirtis.lv/lv/b/Bo%C5%BEevas_ezers&513|title=Boževas ezers|website=Pirtis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/bozevas_pirts/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-08-14}}</ref> labiekārtota, bet ne oficiāla peldvieta, ugunskura vieta un volejbola laukums.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799|title=Boževas ezers - Vasals Latgolā|website=visitlatgale.com|access-date=2026-08-14|archive-date=2026-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20260218091832/http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=799}}</ref> Trīs kilometrus no ezera uz ziemeļrietumiem atrodas [[Rugāji|Rugāju]] ciemats, pievedceļš uz retām austrumu piekrastes mājām no ziemeļiem saista to ar autoceļu [[V488]] Rugāji-[[Ranguči]]. Rietumu piekraste ir neapdzīvota, vietām purvaina. == Nosaukumi == Ezeru avotos sauc arī par Baževas, Bāževas, Blaževas, Bažovas ezeru, kā arī par Buožovas un Buožovys azaru.<ref name=":1" /> Latvijas ūdenstilpju klasifikatorā Boževas ezers ir reģistrēts ar ūdenstilpes kodu 42247. Klasifikatorā tā atrašanās vieta norādīta toreizējā [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] ar [[Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|koordinātām]] 27°09′59,9″ austrumu garuma un 56°59′25,5″ ziemeļu platuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> kas nenozīmīgi atšķiras no [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] norādes uz ezera vidusdaļu. == Augi == Ezerā aug [[niedres]], [[ežgalvītes]], [[Velnarutks|velnarutki]], [[meldri]], [[Kalmes (ģints)|kalmes]], [[pameldri]], [[lēpes]], [[ūdensrozes]], [[Abinieku sūrene|abinieku sūrenes]], [[Plakanā glīvene|plakanās]] un [[Skaujošā glīvene|skaujošās]] [[glīvenes]], [[elodejas]].<ref name=":0" /> == Zveja == Ezeram noteikts 75 metru tīklu limits un paredzēta zveja tikai ar [[Murds|murdiem]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=345018|title=Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Balvu novadā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Tajā sastopamas [[raudas]], [[karūsas]], [[Asaris|asari]], [[līdakas]], [[Ķīsis|ķīši]], [[ruduļi]], [[Plaudis|plauži]] un [[karpas]].<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Ūdenstilpes īpašumtiesības ir sadalītas starp pašvaldību un vairākām [[Fiziska persona|fiziskām]] un [[Juridiska persona|juridiskām personām]].<ref name=":3" /> Tas nepieder pie publiskajiem valsts ezeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=90219|title=Civillikums. Pielikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Ezerā notiek [[makšķerēšana]]. == Notikumi == 2026. gada 14. augustā netālu no ezera lielā augstumā [[NATO]] iznīcinātājs notrieca ielidojušu svešu [[Bezpilota lidaparāts|dronu]], kas nokrita neapdzīvotā purvainā apkaimē.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120130296/svesais-drons-nakti-notriekts-virs-rugajiem|title=Svešais drons notriekts virs Rugājiem – pie Boževas ezera (plkst. 11.04)|website=Delfi|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> Armija pavēstīja, ka tas visticamāk varētu būt [[Ukraina]]s drons, kuru Latvijas teritorijā iedzinuši [[Krievija]]s radiotraucētāji.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8527181/balvu-novada-nato-iznicinataji-notriekusi-arvalstu-dronu|title=Balvu novadā NATO iznīcinātāji notriekuši ārvalstu dronu|website=tvnet|access-date=2026-08-14|date=2026-08-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} --> [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ezeri]] 83bwjbbddfa3iuz3e6iu3jllld34duy 0 637499 4547374 4519689 2026-11-09T18:03:28Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20261109sim) #IABot (v2.0.9.7) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]) 4547374 wikitext text/x-wiki '''Mākslīgā intelekta vēsture''' aptver ideju, teoriju un tehnoloģiju attīstību, kuru mērķis ir radīt sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, kuru izpilde tradicionāli saistīta ar cilvēka [[Intelekts|intelektu]] — spriešanu, mācīšanos, problēmu risināšanu, valodas apstrādi, uztveri un lēmumu pieņemšanu. Lai gan mēģinājumi mehāniski atdarināt cilvēka domāšanu ir daudz senāki, [[mākslīgais intelekts]] (MI) kā patstāvīga zinātnes nozare izveidojās 20. gadsimta vidū līdz ar digitālo datoru rašanos. == Priekšvēsture == Ideja par mākslīgi radītu saprātīgu būtni sastopama jau antīkajā mitoloģijā un filozofijā. Sengrieķu mītos aprakstīti mehāniski kalpi un automāti, piemēram, [[Taloss]], savukārt filozofi mēģināja formalizēt cilvēka spriešanas principus. [[Aristotelis]] izstrādāja formālās loģikas sistēmu, kurā secinājumus iespējams iegūt no noteiktiem pieņēmumiem, izmantojot noteiktus loģiskus likumus. 17. gadsimtā attīstījās ideja, ka spriešanu varētu reducēt līdz formāliem aprēķiniem. [[Renē Dekarts]], [[Tomass Hobss]] un citi filozofi apsprieda mehānisku pasaules un domāšanas interpretāciju. [[Gotfrīds Vilhelms Leibnics]] izvirzīja ideju par universālu simbolisku valodu (''characteristica universalis''), ar kuras palīdzību strīdus teorētiski varētu atrisināt ar aprēķiniem. 19. gadsimtā [[Džordžs Būls]] izstrādāja [[Būla algebra|Būla algebru]], kas ļāva loģiskas operācijas aprakstīt matemātiski. Vēlāk tā kļuva par vienu no digitālo datoru teorētiskajiem pamatiem. Nozīmīga bija arī mehānisko aprēķinu ierīču attīstība. [[Čārlzs Bebidžs]] 19. gadsimtā projektēja [[Analītiskā mašīna|Analītisko mašīnu]], kas pēc saviem darbības principiem ietvēra vairākas vēlākajiem universālajiem datoriem raksturīgas īpašības. [[Ada Lavleisa]], aprakstot Bebidža mašīnu, pieļāva iespēju, ka šāda ierīce varētu darboties ne tikai ar skaitļiem, bet arī ar cita veida simboliem, vienlaikus uzsverot, ka mašīna pati nerada jaunus principus, bet izpilda tai dotās instrukcijas. 20. gadsimta sākumā matemātiskās loģikas attīstība radīja teorētisko pamatu algoritmisku spriešanas procesu izpētei. Īpaši nozīmīgi bija [[Kurts Gēdels|Kurta Gēdela]], [[Alans Tjūrings|Alana Tjūringa]], [[Alonzo Čērčs|Alonzo Čērča]] un citu matemātiķu darbi par aprēķināmību un formālajām sistēmām. == Neironu modeļi un pirmie datori == 1940. gados vienlaikus attīstījās elektroniskie datori, [[kibernētika]] un pirmie matemātiskie nervu sistēmas modeļi. 1943. gadā amerikāņu neirofiziologs Vorens Makaloks (Warren McCulloch) un matemātiķis Volters Pitss (Walter Pitts) publicēja darbu, kurā piedāvāja matemātisku mākslīgā neirona modeli. Viņi parādīja, ka vienkāršu neironiem līdzīgu elementu tīkli teorētiski var realizēt loģiskas operācijas.<ref>{{Publikācijas atsauce | last1=McCulloch | first1=Warren S. | last2=Pitts | first2=Walter | title=A Logical Calculus of the Ideas Immanent in Nervous Activity | journal=Bulletin of Mathematical Biophysics | volume=5 | pages=115–133 | year=1943 | doi=10.1007/BF02478259}}</ref> 1949. gadā kanādiešu psihologs [[Donalds Hebs]] izvirzīja mācīšanās principu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Hebsa likums]]. Tas aprakstīja, kā savienojumi starp neironiem varētu nostiprināties atkarībā no to kopīgas aktivizēšanās. Vienlaikus tika konstruēti pirmie programmējamie elektroniskie datori. Tas radīja praktisku iespēju pārbaudīt hipotēzi, vai daļu cilvēka intelektuālo procesu iespējams reproducēt ar algoritmiem. == Tjūrings un mašīnu intelekts == 1950. gadā britu matemātiķis [[Alans Tjūrings]] žurnālā ''Mind'' publicēja rakstu ''Computing Machinery and Intelligence''. Tajā viņš atteicās no mēģinājuma tieši definēt jēdzienu „domāšana” un tā vietā piedāvāja tā saukto [[Tjūringa tests|imitācijas spēli]], kas vēlāk kļuva pazīstama kā Tjūringa tests.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/mind/article/LIX/236/433/986238 |title=Computing Machinery and Intelligence |last=Turing |first=Alan M. |work=Mind |volume=LIX |issue=236 |pages=433–460 |year=1950 |language=en}}</ref> Testa pamatideja bija vērtēt mašīnas spēju sarunā demonstrēt uzvedību, kuru cilvēks nespētu droši atšķirt no cita cilvēka uzvedības. Tjūringa raksts kļuva par vienu no nozīmīgākajiem agrīnajiem teorētiskajiem darbiem par mašīnu intelektu. == Mākslīgā intelekta nozares izveidošanās == Par mākslīgā intelekta kā patstāvīgas pētniecības nozares izveidošanās simbolisko sākumu parasti uzskata [[Dārtmutas seminārs|Dārtmutas vasaras pētniecības projektu]], kas 1956. gada vasarā notika [[Dārtmutas koledža|Dārtmutas koledžā]] ASV. 1955. gadā [[Džons Makartijs]], [[Mārvins Minskis]], Klods Šenons un Nataniels Ročesters sagatavoja priekšlikumu 1956. gada vasaras semināram. Dokumentā tika lietots termins '''mākslīgais intelekts''' ({{val|en|artificial intelligence}}), kura ieviešanu parasti piedēvē Makartijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.dartmouth.edu/about/artificial-intelligence-ai-coined-dartmouth |title=Artificial Intelligence (AI) Coined at Dartmouth |publisher=Dartmouth College |language=en}}</ref> Semināra organizētāji balstījās uz pieņēmumu, ka principā jebkuru mācīšanās vai intelekta aspektu iespējams aprakstīt pietiekami precīzi, lai to varētu imitēt mašīna. Dārtmutas sanāksmē un ar to saistītajā pētnieku lokā izveidojās vairākas turpmāk nozīmīgas MI pētniecības skolas. Galvenie centri izveidojās [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]], [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]], [[Kārnegija Melona Universitāte|Kārnegija Melona Universitātē]] un citās ASV universitātēs. == Simboliskais mākslīgais intelekts == 1950. un 1960. gados dominēja pieeja, kas vēlāk kļuva pazīstama kā '''simboliskais mākslīgais intelekts'''. Tā balstījās uz ideju, ka intelektu iespējams realizēt, manipulējot ar simboliem atbilstoši formāliem noteikumiem. [[Alens Ņūels]] un [[Herberts Saimons]] kopā ar Klifu Šovu izstrādāja programmu ''Logic Theorist'', kas spēja pierādīt matemātiskas teorēmas. 1957. gadā viņi izveidoja arī ''General Problem Solver'', kura mērķis bija modelēt vispārīgus cilvēka problēmu risināšanas principus. Džons Makartijs 1958. gadā izveidoja programmēšanas valodu [[Lisp]], kas kļuva par vienu no galvenajām agrīnā mākslīgā intelekta pētniecības valodām. Makartijs attīstīja arī ideju par zināšanu un spriešanas formalizēšanu matemātiskajā loģikā. Agrīnie panākumi radīja ievērojamu optimismu. Pētnieki paredzēja, ka salīdzinoši īsā laikā būs iespējams izveidot sistēmas ar plašām cilvēka intelektam līdzīgām spējām. Tomēr šādi pieņēmumi izrādījās pārāk optimistiski.<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Russell |first1=Stuart |last2=Norvig |first2=Peter |title=Artificial Intelligence: A Modern Approach |edition=4 |publisher=Pearson |year=2021 |language=en}}</ref> == Perceptrons un agrīnie neironu tīkli == Paralēli simboliskajam MI attīstījās mākslīgo neironu tīklu pētniecība. 1957. gadā amerikāņu psihologs [[Frenks Rozenblats]] izveidoja [[perceptrons|perceptronu]] — mācīties spējīgu mākslīgā neirona modeli. Rozenblats uzskatīja, ka no šādiem elementiem iespējams veidot sistēmas, kuras iemācās klasificēt uztvertos objektus.<ref>{{Publikācijas atsauce |last=Rosenblatt |first=Frank |title=The Perceptron: A Probabilistic Model for Information Storage and Organization in the Brain |url=https://archive.org/details/sim_psychological-review_1958-11_65_6/page/386 |journal=Psychological Review |volume=65 |issue=6 |pages=386–408 |year=1958 |doi=10.1037/h0042519}}</ref> Vienkāršajiem perceptroniem tomēr bija būtiski matemātiski ierobežojumi. 1969. gadā Mārvins Minskis un Seimūrs Paperts publicēja grāmatu ''Perceptrons'', kurā analizēja vienkāršo perceptronu ierobežojumus. Lai gan kritika tieši neattiecās uz visiem iespējamiem daudzslāņu tīkliem, interese un finansējums neironu tīklu pētniecībai nākamajos gados samazinājās. == Pirmā mākslīgā intelekta ziema == 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā kļuva arvien skaidrāks, ka agrīno programmu panākumus vienkāršās, stingri ierobežotās vidēs ir grūti pārnest uz reālās pasaules problēmām. Datoriem trūka gan skaitļošanas jaudas un atmiņas, gan pietiekama datu apjoma. Daudzi uzdevumi, kas cilvēkiem šķita vienkārši — piemēram, attēlu uztvere, dabiskās valodas saprašana un ikdienas zināšanu izmantošana — izrādījās ārkārtīgi sarežģīti formalizējami. 1970. gados vairākās valstīs tika samazināts finansējums ļoti ambicioziem MI projektiem. Šo periodu vēlāk sāka dēvēt par '''mākslīgā intelekta ziemu''' ({{val|en|AI winter}}). Tas nenozīmēja MI pētniecības pārtraukšanu, taču mazinājās gan finansējums, gan sabiedrības un investoru cerības. == Ekspertsistēmas == 1970. gados MI pētniecības uzmanība daļēji pārgāja no universāla intelekta radīšanas uz šaurākām, konkrētu nozaru problēmām. Rezultātā izveidojās [[ekspertsistēma|ekspertsistēmas]] — programmas, kas izmantoja speciālistu zināšanas noteiktā jomā. Viena no pirmajām nozīmīgajām ekspertsistēmām bija ''DENDRAL'', kas tika izstrādāta ķīmisko savienojumu molekulārās struktūras noteikšanai. Vēlāk Stenforda Universitātē tika radīta medicīniskā sistēma ''MYCIN'', kas izmantoja noteikumu sistēmu baktēriju infekciju diagnostikai un ārstēšanas rekomendāciju sagatavošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://aaai.org/wp-content/uploads/2023/01/Reddy.pdf |title=Foundations and Grand Challenges of Artificial Intelligence |last=Reddy |first=Raj |publisher=AAAI |language=en}}</ref> 1980. gadu sākumā ekspertsistēmas sāka izmantot uzņēmumos. Viens no pazīstamākajiem komerciālajiem piemēriem bija ''XCON'' jeb ''R1'', kuru uzņēmums [[Digital Equipment Corporation]] izmantoja datorsistēmu konfigurēšanai. Ekspertsistēmu komerciālie panākumi izraisīja jaunu interesi par mākslīgo intelektu, un 1980. gados izveidojās MI programmatūras un specializētu datoru tirgus. == Otrā mākslīgā intelekta ziema == Ekspertsistēmu praktiskā uzturēšana izrādījās dārga un sarežģīta. Zināšanu bāzes bija manuāli jāpapildina un jāatjaunina, turklāt noteikumos balstītās sistēmas slikti darbojās situācijās, kas būtiski atšķīrās no iepriekš paredzētajām. 1980. gadu beigās samazinājās pieprasījums pēc specializētām [[Lisp mašīna|Lisp mašīnām]], jo parastie personālie datori un darbstacijas kļuva arvien jaudīgāki un lētāki. Daudzi MI uzņēmumi pārtrauca darbību, un investīcijas nozarē samazinājās. Periodu no 1980. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam bieži dēvē par otro MI ziemu. == Neironu tīklu atdzimšana == 1980. gados atjaunojās interese par [[mākslīgais neironu tīkls|mākslīgajiem neironu tīkliem]]. Īpaši nozīmīga bija kļūdas atpakaļizplatīšanas algoritma ({{val|en|backpropagation}}) popularizēšana daudzslāņu neironu tīklu apmācībai. 1986. gadā Deivids Rumelharts, [[Džefrijs Hintons]] un Ronalds Viljamss žurnālā ''Nature'' publicēja darbu, kurā parādīja atpakaļizplatīšanas algoritma izmantošanu neironu tīklu iekšējo reprezentāciju apmācībai.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Rumelhart |first1=David E. |last2=Hinton |first2=Geoffrey E. |last3=Williams |first3=Ronald J. |title=Learning representations by back-propagating errors |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_1986-10-09_323_6088/page/533 |journal=Nature |volume=323 |pages=533–536 |year=1986 |doi=10.1038/323533a0}}</ref> Šie pētījumi radīja pamatu daudzām vēlākajām [[dziļā mašīnmācīšanās|dziļās mašīnmācīšanās]] metodēm. == Statistiskā mašīnmācīšanās == 1990. gados MI pētniecībā arvien lielāku nozīmi ieguva [[mašīnmācīšanās]], [[varbūtību teorija]], statistika un optimizācijas metodes. Tā vietā, lai programmētājs sistēmā manuāli ievadītu lielu skaitu noteikumu, algoritmi tika apmācīti, izmantojot datus. Plašāk sāka izmantot [[Bajesa tīkls|Bajesa tīklus]], [[atbalsta vektoru mašīna|atbalsta vektoru mašīnas]], lēmumu kokus un citas statistiskās metodes. Šī pieeja izrādījās efektīva runas atpazīšanā, dokumentu klasifikācijā, datorredzē un citās praktiskās problēmās. MI attīstību veicināja straujš datoru skaitļošanas jaudas pieaugums, datu digitalizācija un interneta izplatība. == ''Deep Blue'' un spēļu mākslīgais intelekts == 1997. gada maijā [[IBM]] izstrādātais šaha dators ''[[Deep Blue]]'' sešu partiju mačā uzvarēja tālaika pasaules čempionu [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]]. Tā bija pirmā reize, kad dators standarta turnīra apstākļos uzvarēja pašreizējo pasaules čempionu šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibm.com/history/deep-blue |title=Deep Blue |publisher=IBM |language=en}}</ref> ''Deep Blue'' panākumi galvenokārt balstījās uz ļoti lielu skaitļošanas jaudu, šaha pozīciju meklēšanas algoritmiem, specializētu aparatūru un cilvēku izstrādātu pozīciju novērtēšanas funkciju. Tas nebija universāls intelekts, tomēr uzvara kļuva par nozīmīgu simbolisku pavērsienu MI vēsturē. 2011. gadā cita IBM sistēma — ''[[Watson (dators)|Watson]]'' — uzvarēja televīzijas viktorīnā ''[[Jeopardy!]]'', demonstrējot progresu dabiskās valodas apstrādē, informācijas meklēšanā un jautājumu atbildēšanā. == Dziļās mašīnmācīšanās revolūcija == 21. gadsimta sākumā neironu tīklu attīstību būtiski paātrināja trīs faktoru kombinācija: ļoti lielu datu kopu pieejamība, grafisko procesoru ([[GPU]]) izmantošana paralēliem aprēķiniem un jaunas neironu tīklu apmācības metodes. 2006. gadā Džefrijs Hintons un viņa kolēģi demonstrēja metodes dziļu neironu tīklu efektīvākai apmācībai. Turpmākajos gados termins '''dziļā mašīnmācīšanās''' ({{val|en|deep learning}}) kļuva par plaši lietotu apzīmējumu daudzslāņu neironu tīklu metodēm.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=LeCun |first1=Yann |last2=Bengio |first2=Yoshua |last3=Hinton |first3=Geoffrey |title=Deep learning |journal=Nature |volume=521 |pages=436–444 |year=2015 |doi=10.1038/nature14539}}</ref> Īpaši nozīmīgs pavērsiens notika 2012. gadā, kad Alekss Križevskis, [[Iļja Suckevers]] un Džefrijs Hintons izmantoja dziļu [[konvolūcijas neironu tīkls|konvolūcijas neironu tīklu]] ''AlexNet'' attēlu atpazīšanas sacensībās ''ImageNet Large Scale Visual Recognition Challenge''. Sistēma ievērojami pārspēja iepriekšējās metodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://proceedings.neurips.cc/paper/4824-imagenet-classification-with-deep-convolutional-neural- |title=ImageNet Classification with Deep Convolutional Neural Networks |last1=Krizhevsky |first1=Alex |last2=Sutskever |first2=Ilya |last3=Hinton |first3=Geoffrey E. |year=2012 |publisher=NeurIPS |language=en}}</ref> Pēc ''AlexNet'' panākumiem dziļie neironu tīkli strauji kļuva par dominējošu metodi datorredzē un vēlāk arī runas atpazīšanā, mašīntulkošanā un daudzās citās MI nozarēs. == ''AlphaGo'' == Ilgu laiku [[go]] tika uzskatīta par īpaši sarežģītu problēmu datoriem, jo iespējamo spēles pozīciju skaits ir ārkārtīgi liels un tradicionālās pilnās meklēšanas metodes, kas bija efektīvas šahā, nebija pietiekamas. Uzņēmuma [[DeepMind]] izstrādātā sistēma ''[[AlphaGo]]'' apvienoja dziļos neironu tīklus, [[pastiprinājuma mācīšanās|pastiprinājuma mācīšanos]] un Montekarlo koka meklēšanu. 2015. gadā tā kļuva par pirmo datorprogrammu, kas pilna izmēra go spēlē bez handikapa uzvarēja profesionālu spēlētāju.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Silver |first1=David |last2=Huang |first2=Aja |last3=Maddison |first3=Chris J. |title=Mastering the game of Go with deep neural networks and tree search |journal=Nature |volume=529 |pages=484–489 |year=2016 |doi=10.1038/nature16961}}</ref> 2016. gada martā ''AlphaGo'' četru pret vienu uzvarēja vienu no pasaules spēcīgākajiem go spēlētājiem [[Lī Sedols|Lī Sedolu]]. 2017. gadā DeepMind prezentēja ''AlphaGo Zero'', kas mācījās spēlēt, sākot tikai ar spēles noteikumiem un spēlējot pret sevi, neizmantojot cilvēku partiju datubāzi. Tā sasniedza augstāku spēles līmeni nekā iepriekšējās ''AlphaGo'' versijas.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Silver |first1=David |title=Mastering the game of Go without human knowledge |journal=Nature |volume=550 |pages=354–359 |year=2017 |doi=10.1038/nature24270}}</ref> == Transformeri == Būtisks pavērsiens dabiskās valodas apstrādes vēsturē bija [[transformers (mašīnmācīšanās)|transformera]] arhitektūras izstrāde. 2017. gadā ''Google'' pētnieku grupa publicēja rakstu ''Attention Is All You Need'', kurā piedāvāja transformera arhitektūru. Atšķirībā no daudzām iepriekšējām secību apstrādes sistēmām tā galvenokārt balstījās uz [[uzmanības mehānisms|uzmanības mehānismu]] (''attention'') un neprasīja tradicionālos rekurrentos neironu tīklus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arxiv.org/abs/1706.03762 |title=Attention Is All You Need |last1=Vaswani |first1=Ashish |last2=Shazeer |first2=Noam |last3=Parmar |first3=Niki |year=2017 |language=en}}</ref> Transformeri izrādījās labi piemēroti paralēlai apmācībai ar ļoti lielām datu kopām. Tie kļuva par pamatu daudziem vēlākajiem valodas modeļiem, tostarp ''BERT'', ''GPT'' un citiem [[lielais valodas modelis|lielajiem valodas modeļiem]]. == Lielie valodas modeļi == 2018. gadā ''OpenAI'' publicēja pirmo [[GPT]] (''Generative Pre-trained Transformer'') modeli. Tā pamatā bija transformera arhitektūra un pieeja, kurā modelis vispirms tiek apmācīts ar lielu teksta apjomu un pēc tam pielāgots konkrētiem uzdevumiem. 2019. gadā sekoja ''GPT-2'', bet 2020. gadā — ievērojami lielākais ''GPT-3''. Līdzīgas lielo valodas modeļu sistēmas sāka izstrādāt arī ''Google'', ''Meta'' un citi uzņēmumi un pētniecības centri. Šādu modeļu attīstība parādīja, ka viena apjomīga neironu tīkla sistēma var veikt daudzus dažādus valodas uzdevumus — rakstīt un papildināt tekstu, atbildēt uz jautājumiem, tulkot, apkopot informāciju un ģenerēt datorprogrammu kodu. == Ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatība == 2022. gada 30. novembrī ''OpenAI'' publiski palaida [[ChatGPT]], kas sākotnēji bija balstīts uz ''GPT-3.5'' sērijas modeli un bija pielāgots dialogam ar lietotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://openai.com/index/chatgpt/ |title=Introducing ChatGPT |publisher=OpenAI |date=2022-11-30 |language=en}}</ref> ''ChatGPT'' un citu ģeneratīvo MI sistēmu izplatība būtiski palielināja sabiedrības interesi par mākslīgo intelektu. Ģeneratīvie modeļi kļuva plaši izmantoti teksta, programmatūras koda, attēlu, skaņas un cita satura radīšanā. Šajā pašā periodā strauji attīstījās [[difūzijas modelis|difūzijas modeļi]], kuri kļuva par vienu no galvenajām metodēm attēlu ģenerēšanā pēc teksta apraksta. Lielie modeļi arvien biežāk kļuva '''multimodāli''', proti, viena sistēma spēja apstrādāt vairākus informācijas veidus, piemēram, tekstu, attēlus un skaņu. == Mākslīgais intelekts zinātnē == 21. gadsimtā mašīnmācīšanās metodes arvien plašāk sāka izmantot arī zinātniskajos pētījumos. Viens no nozīmīgākajiem piemēriem ir DeepMind izstrādātā [[AlphaFold]] sistēma. 2021. gadā žurnālā ''Nature'' tika publicēts ''AlphaFold 2'' apraksts. Sistēma ar dziļās mašīnmācīšanās palīdzību ievērojami uzlaboja olbaltumvielu telpiskās struktūras prognozēšanas precizitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Jumper |first1=John |last2=Evans |first2=Richard |last3=Pritzel |first3=Alexander |title=Highly accurate protein structure prediction with AlphaFold |journal=Nature |volume=596 |pages=583–589 |year=2021 |doi=10.1038/s41586-021-03819-2}}</ref> Mākslīgā intelekta metodes tiek izmantotas arī medicīnā, ķīmijā, fizikā, astronomijā, klimata modelēšanā un citās pētniecības jomās. == Pieeju maiņa mākslīgā intelekta vēsturē == Mākslīgā intelekta vēsturē vairākkārt mainījies priekšstats par to, kā visefektīvāk radīt intelektisku sistēmu. 1950.—1970. gados galvenā uzmanība tika pievērsta simboliskai spriešanai un cilvēku zināšanu formālai aprakstīšanai. 1970.—1980. gados nozīmīgu vietu ieņēma ekspertsistēmas, bet kopš 1990. gadiem arvien lielāka nozīme bija statistiskajai mašīnmācīšanai. 21. gadsimta otrajā desmitgadē par vienu no galvenajām MI paradigmām kļuva dziļā mašīnmācīšanās, kur sistēmas pašas apgūst sarežģītas reprezentācijas no lieliem datu apjomiem.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=LeCun |first1=Yann |last2=Bengio |first2=Yoshua |last3=Hinton |first3=Geoffrey |title=Deep learning |journal=Nature |volume=521 |pages=436–444 |year=2015 |doi=10.1038/nature14539}}</ref> Savukārt transformera arhitektūras un lielo valodas modeļu attīstība noveda pie tādu sistēmu izveides, kuras vienā modelī spēj apvienot daudzu agrāk atsevišķi risinātu uzdevumu veikšanu. Neraugoties uz tehnoloģisko progresu, mūsdienu mākslīgā intelekta sistēmas joprojām būtiski atšķiras no cilvēka intelekta. Jautājums par [[vispārīgais mākslīgais intelekts|vispārīga mākslīgā intelekta]] iespējamību, tā definīciju un nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem principiem joprojām ir zinātnisku diskusiju priekšmets. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Tehnoloģiju vēsture]] [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] [[Kategorija:Neironu tīkli]] 824afnxcmp4msodzxqe2asg4yugqkk3 10 637934 4547255 4545834 2026-11-09T12:25:19Z Kleivas 2704 4547255 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1904. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|ASV|1896}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; '''Norises laiks:''' 1904. gada 1. jūlijs — 23. novembris | group1 = | list1 = * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Roke|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | group3 = Demonstrāciju / neoficiālie sporta veidi | list3 = * {{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Hērlings|1904|vasaras}} }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Bokseri 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokseri]] * [[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīkstoņi]] * [[Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daiļlēcēji]] * [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbolisti (komandu sastāvi)]] * [[Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Lakrosa spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Loka šāvēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Riteņbraucēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Rokes spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokes spēlētāji]] * [[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcēlāji]] * [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Virves vilcēji (komandu sastāvi)]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] * [[Frānsisa sporta zāle]] * [[Foresta parks]] * [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] * [[Gleneho lauku golfa klubs]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * ''[[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]]§'' * ''[[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]§'' * [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * ''[[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]§'' * ''[[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]]§'' * [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] | group3 = Austrālija un Okeānija | list3 = * [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āfrika | list4 = * [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] | group6 = Citi | list6 = [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1904. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Deivids Frānsiss]] * [[Džeimss Edvards Salivens]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] | below = ''§ — jaunākajos SOK rakstos Austrija, Francija, Norvēģija un Šveice vairs neparādās kā 1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībvalsts.'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|*]] </noinclude> 6a5s1h0n9grvf5ap7wbdfpqtej0lle4 0 637964 4547555 4538418 2026-11-10T05:03:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547555 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Dāvis Čoders | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|13}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2015 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ventspils 6. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] | kl_sez 3 = 2013—2014 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons"]] | kl_sez 4 = 2014—2015 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2015—2017 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2017—2023 | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] (asistents) | tr_klubs_sez 3 = 2023—2026 | tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] (asistents) | tr_klubs_sez 4 = 2026 | tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | tr_klubs_sez 5 = 2026—pašlaik | tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(kā treneris asistents; 2022)</small> * 5× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>(kā treneris asistents; 2019—2023)</small> * 2× [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(kā treneris asistents; 2022, 2023)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Dāvis Čoders''' (dzimis {{dat|1992|3|13}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Agri noslēdzis spēlētāja karjeru, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Viņa brālis ir basketbola tiesnesis Elvis Binders-Čoders. Pirms kļuvis par basketbolistu, D. Čoders ir trenējies [[teikvondo]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/50898-coders-sports-iemaca-koncentreties-un-uznemties-atbildibu|title=Čoders: sports iemāca koncentrēties un uzņemties atbildību|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-08-23}}</ref> sasniedzot tur labus panākumus. D. Čoders ir precējies, ģimenē aug divas meitas. == Spēlētāja karjera == Spēlējis vairākos Latvijas klubos: [[BK Ventspils]], kur sāka savu karjeru pieaugušo basketbolā, [[Rīgas "Barons"]] un visilgāko laika posmu [[Jūrmala/Fēnikss]], kur aizvadījis trīs sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48113/davis-coders|title=Davis Coders, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-23|language=en}}</ref> Spēlējis Latvijas U-18, U-19 un U-20 jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] D. Čoders kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> == Trenera karjera == Agri beidzis spēlētāja karjeru, pievēršoties trenera darbam. Sākotnēji darbojies kā treneris un sporta organizators [[Ventspils Tehnikums|Ventspils Tehnikumā]]. Pēc tam strādājis kā asistents profesionālajos klubos [[BK Ventspils]], [[VEF Rīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/sports/coders-no-bk-ventspils-pievienojies-vef-riga-treneru-korpusam/|title=Čoders no BK Ventspils pievienojies VEF Rīga treneru korpusam {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2026-08-23|date=2017-09-11|language=lv-LV|archive-date=2026-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260823222019/https://www.ventspilnieks.lv/sports/coders-no-bk-ventspils-pievienojies-vef-riga-treneru-korpusam/}}</ref> un "[[Rīgas Zeļļi]]", šajā laikā 5 reizes kļūdams par Latvijas čempionu ar VEF. 2025.—2026. gada sezonas beigās, kad "Rīgas Zeļļi" atbrīvoja no amata galveno treneri [[Juris Umbraško|Juri Umbraško]], viņa vietā tika apstiprināts asistents D. Čoders.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401|title=Čoders nomaina Umbraško Rīgas zeļļu galvenā trenera amatā|website=Diena|access-date=2026-08-23|date=2026-02-23|language=lv|archive-date=2026-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20260823115943/https://diena.lv/raksts/sports/basketbols/coders-nomaina-umbrasko-rigas-zellu-galvena-trenera-amata-14348401}}</ref> Pēc sezonas noslēguma klubs izlēma sadarbību neturpināt, taču D. Čoders pārcēlās uz Latvijas—Igaunijas līgas un Latvijas čempionu komandu "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]", kļūstot par tās galveno treneri [[Kaspars Vecvagars|Kaspara Vacvagara]] vietā, kurš pārcēlās uz [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmu. Bijis arī jaunatnes treneris [[Mārupe]]s sporta skolā. D. Čoders ir bijis iekļauts arī [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] treneru korpusā, kā viens no treneriem piedalījās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]], kas notika Rīgā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} }} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{DEFAULTSORT:Čoders, Dāvis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] r8a65q73vozxw224hi5s6fwbtq4ky24 0 638525 4547595 4523437 2026-11-10T07:26:59Z ~2026-59451-17 153103 izlaboju gadskaitļa kļūdui 4547595 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Rugāju vidusskola |attēla_nos = Rugāju vidusskola pirms 1940.jpg |att_izm = |att_apraksts = Rugāju vidusskola (pēc 1936) |dibin = 1903 (1921) |vieta = Kurmenes iela 87, [[Rugāji]], [[Rugāju pagasts]], [[Balvu novads]] {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Iveta Arelkeviča |skoleni = |mlapa = {{url|http://skola.rugaji.lv/}} }} '''Rugāju vidusskola''' ir [[Balvu novads|Balvu novada]] izglītības iestāde, kas īsteno pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas Kurmenes ielā 87 [[Rugāji|Rugājos]]. 2025. gadā vidējās izglītības posmā mācījās 411 skolēns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2025-sapigs-lemums-balvu-novada-plano-slegt-tris-pustuksas-vidusskolas.a615702/|title=Sāpīgs lēmums. Balvu novadā plāno slēgt trīs pustukšas vidusskolas|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-09-25|date=2025-09-25|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1803. gadā atvēra Tautas izglītības ministrijas Rugāju vienklasīgo tautskolu. 1604. gadā skolā mācījās 187 skolēni – 145 zēni un 42 meitenes ar vienu skolotāju. 1921. gadā skolu pārveidoja par Rugāju sešklasīgo pamatskolu. Skolas telpas mazas, skolai viena klases istaba, nepietiekošas skolēnu guļamistabas. Piesaistot arhitektu Glāzenapu, 1928. gadā sākās jaunās skolas ēkas būvniecība vecajos Rugāja dzirnavu mūros. 1934. gadā Rugāju sešklasīgā pamatskola sāka pakāpeniski pārcēlties uz jauno skolas ēku, kuru atklāja 1936. gada 31. oktobrī. Vācu okupācijas laikā skolu pārdēvēja par Rugāju tautskolu, 1944. gadā skolā atradās kara hospitālis. Pēc kara darbojās Rugāju nepilnā vidusskolā, kurā 1948./1949. mācību gadā bija vienpadsmit klases. Līdz 1980. gadam pakāpeniski slēdza mazās Sudarbes, Nagļu, Kurmenes, Teteru, Medņu, Upetnieku lauku skoliņas. 1973. gadā blakus skolai uzcēla internāta ēku. 1990. gadā skolas ēkā veica kapitālo remontu, krāsnis nomainīja pret centrālo apkuri, 1999. gadā skolas ēkā ievietoja pagasta muzeju, 2006. gadā pie vidussskolas uzcēla sporta namu, 2019. gadā skolai pievienoja pirmsskolas izglītības iestādi, vidusskolu pārdēvēja par '''Rugāju novada vidusskolu''', skolas galā izvietoja Rugāju novada kultūras nodaļu. 2013. gadā pie skolas atklāja sporta stadionu, uz sienas pagalma pusē izveidoja ārsienas fresku ar Rugāju vēstures skatiem. 2014. gadā renovēja vidusskolas ārsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture |title=Ieskats vēsturē |access-date={{dat|2026|08|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250516163930/http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture }}</ref> == Izglītības programmas == * Vispārējās pirmsskolas izglītības programma – kods 01011111 * Vispārējās pamatizglītības programma – kods 21011111 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem – kods 21015611 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem – kods 21015711 * Vispārējās vidējās izglītības programma - kods 31016011 == Atsauces == {{atsauces}} {{Balvu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] codk4b5mrfebbl75pvpa95v6d8ct6w7 4547598 4547595 2026-11-10T07:29:44Z 魔琴 102950 Reverted 1 edit by [[Special:Contributions/~2026-59451-17|~2026-59451-17]] ([[User talk:~2026-59451-17|talk]]) (TwinkleGlobal) 4547598 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Rugāju vidusskola |attēla_nos = Rugāju vidusskola pirms 1940.jpg |att_izm = |att_apraksts = Rugāju vidusskola (pēc 1936) |dibin = 1903 (1921) |vieta = Kurmenes iela 87, [[Rugāji]], [[Rugāju pagasts]], [[Balvu novads]] {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Iveta Arelkeviča |skoleni = |mlapa = {{url|http://skola.rugaji.lv/}} }} '''Rugāju vidusskola''' ir [[Balvu novads|Balvu novada]] izglītības iestāde, kas īsteno pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas Kurmenes ielā 87 [[Rugāji|Rugājos]]. 2025. gadā vidējās izglītības posmā mācījās 41 skolēns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2025-sapigs-lemums-balvu-novada-plano-slegt-tris-pustuksas-vidusskolas.a615702/|title=Sāpīgs lēmums. Balvu novadā plāno slēgt trīs pustukšas vidusskolas|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-09-25|date=2025-09-25|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1903. gadā atvēra Tautas izglītības ministrijas Rugāju vienklasīgo tautskolu. 1904. gadā skolā mācījās 87 skolēni – 45 zēni un 42 meitenes ar vienu skolotāju. 1921. gadā skolu pārveidoja par Rugāju sešklasīgo pamatskolu. Skolas telpas mazas, skolai viena klases istaba, nepietiekošas skolēnu guļamistabas. Piesaistot arhitektu Glāzenapu, 1928. gadā sākās jaunās skolas ēkas būvniecība vecajos Rugāja dzirnavu mūros. 1934. gadā Rugāju sešklasīgā pamatskola sāka pakāpeniski pārcēlties uz jauno skolas ēku, kuru atklāja 1936. gada 31. oktobrī. Vācu okupācijas laikā skolu pārdēvēja par Rugāju tautskolu, 1944. gadā skolā atradās kara hospitālis. Pēc kara darbojās Rugāju nepilnā vidusskolā, kurā 1948./1949. mācību gadā bija vienpadsmit klases. Līdz 1980. gadam pakāpeniski slēdza mazās Sudarbes, Nagļu, Kurmenes, Teteru, Medņu, Upetnieku lauku skoliņas. 1973. gadā blakus skolai uzcēla internāta ēku. 1990. gadā skolas ēkā veica kapitālo remontu, krāsnis nomainīja pret centrālo apkuri, 1999. gadā skolas ēkā ievietoja pagasta muzeju, 2006. gadā pie vidussskolas uzcēla sporta namu, 2009. gadā skolai pievienoja pirmsskolas izglītības iestādi, vidusskolu pārdēvēja par '''Rugāju novada vidusskolu''', skolas galā izvietoja Rugāju novada kultūras nodaļu. 2013. gadā pie skolas atklāja sporta stadionu, uz sienas pagalma pusē izveidoja ārsienas fresku ar Rugāju vēstures skatiem. 2014. gadā renovēja vidusskolas ārsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture |title=Ieskats vēsturē |access-date={{dat|2026|08|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250516163930/http://skola.rugaji.lv/index.php/info/skolas-vesture/285-skolas-vesture }}</ref> == Izglītības programmas == * Vispārējās pirmsskolas izglītības programma – kods 01011111 * Vispārējās pamatizglītības programma – kods 21011111 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem – kods 21015611 * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem – kods 21015711 * Vispārējās vidējās izglītības programma - kods 31016011 == Atsauces == {{atsauces}} {{Balvu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] cza35daqhg3djsbiemgxb1hgvdk5oqg 0 640577 4547427 4542950 2026-11-09T19:58:23Z Biafra 13794 4547427 wikitext text/x-wiki '''Deklarācija par Latvijas valsti''' ir [[Latvijas Satversmes sapulce]]s 1920. gada 27. maijā pieņemts konstitucionāla ranga [[tiesību akts]], kurā nostiprināti [[Latvija|Latvijas]] valstiskuma pamatprincipi — valsts [[neatkarība]], [[Republika|republikas]] iekārta, [[demokrātija]] un tautas suverenitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/294145|title=Deklarācija par Latvijas valsti|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Deklarācija sastāv tikai no diviem pantiem un joprojām ir spēkā esošs Latvijas konstitucionālo tiesību akts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Deklarācija tika pieņemta neilgi pēc demokrātiski ievēlētās Satversmes sapulces sanākšanas un ar Latvijas tautas ievēlēto pārstāvju lēmumu apstiprināja 1918. gada 18. novembrī proklamētās [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] valstiskuma pamatus. == Priekšvēsture == [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republika tika proklamēta]] 1918. gada 18. novembrī Rīgā. Latvijas valsts proklamēšanas aktu īstenoja [[Latvijas Tautas padome]], kas līdz demokrātiski ievēlētas Satversmes sapulces sanākšanai pildīja pagaidu likumdevēja funkcijas. Tautas padomes 1918. gada 17. novembrī pieņemtajā politiskajā platformā Latvija tika definēta kā patstāvīga, neatkarīga un demokrātiski republikāniska valsts, taču galīgās valsts iekārtas noteikšana bija paredzēta vispārējās vēlēšanās ievēlētai Satversmes sapulcei. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] galveno militāro operāciju noslēguma 1920. gada 17. un 18. aprīlī notika [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. Satversmes sapulce uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/251241|title=Latvijas Satversmes sapulce|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tā kā pilnīgas valsts konstitūcijas izstrādāšanai bija nepieciešams ilgāks laiks, Satversmes sapulce vispirms pieņēma vairākus konstitucionālus aktus, kas noteica Latvijas valstiskuma un valsts iekārtas pamatprincipus. == Pieņemšana == Deklarāciju par Latvijas valsti Satversmes sapulce pieņēma 1920. gada 27. maija plenārsēdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/294145|title=Deklarācija par Latvijas valsti|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Deklarācijas nepieciešamību Satversmes sapulcē pamatoja [[Marģers Skujenieks]]. Viņš norādīja, ka pēc demokrātiski ievēlētās Satversmes sapulces sanākšanas nepieciešams nepārprotami paust Latvijas tautas gribu attiecībā uz Latvijas valstisko statusu un tādējādi novērst argumentus, ka 1918. gada 18. novembrī valsts neatkarību pasludinājušajām politiskajām institūcijām neesot bijis pietiekama tautas pilnvarojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Deklarāciju parakstīja Satversmes sapulces prezidents [[Jānis Čakste]] un Satversmes sapulces sekretārs [[Roberts Ivanovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/294145|title=Deklarācija par Latvijas valsti|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Saturs == Deklarācija sastāv no diviem pantiem. Tās 1. pants nosaka: :''Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu.'' Savukārt 2. pants nosaka: :''Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/294145|title=Deklarācija par Latvijas valsti|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Neraugoties uz ļoti īso tekstu, deklarācijā tika ietverti vairāki Latvijas konstitucionālās iekārtas pamatprincipi: Latvijas valstiskā patstāvība un neatkarība, republikas princips, demokrātiskas valsts iekārtas princips un [[Tautas suverenitāte|tautas suverenitātes princips]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Latvijas%20valsts%20ideja%20un%20aizsardz%C4%ABba%20no%20dibin%C4%81%C5%A1anas%20l%C4%ABdz%20m%C5%ABsdien%C4%81m.pdf|title=Latvijas valsts ideja un aizsardzība no dibināšanas līdz mūsdienām|publisher=Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|access-date=2026-09-26}}</ref> == Pagaidu konstitucionālā iekārta == 1920. gada 1. jūnijā Satversmes sapulce papildus deklarācijai pieņēma [[Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi|Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus]]. Abi dokumenti kopā veidoja Latvijas otro pagaidu konstitucionālo regulējumu Satversmes sapulces darbības laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/251241|title=Latvijas Satversmes sapulce|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Deklarācija noteica Latvijas valstiskuma pamatprincipus, savukārt pagaidu noteikumi detalizētāk regulēja valsts varas institūciju darbību. Tajos Satversmes sapulce tika noteikta par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju Latvijas tautas vārdā, tika regulētas Satversmes sapulces un valdības savstarpējās attiecības un noteikti Satversmes sapulces galvenie uzdevumi. Atšķirībā no pagaidu noteikumiem Deklarācijai par Latvijas valsti nebija noteikts pagaidu raksturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> == Saistība ar Satversmi == Deklarācijā nostiprinātie principi vēlāk tika ietverti [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmē]], kuru Satversmes sapulce pieņēma 1922. gada 15. februārī. Satversmes 1. pants nosaka: :''Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.'' Savukārt Satversmes 2. pants nosaka: :''Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20261001192134/https://likumi.lv/ta/id/57980}}</ref> Tādējādi Deklarācijas par Latvijas valsti galvenie principi tika pārņemti Latvijas pastāvīgajā konstitūcijā. Satversmes pieņemšana un stāšanās spēkā tomēr neatcēla Deklarāciju par Latvijas valsti. Satversmes komisijas referents [[Jānis Purgals]] Satversmes sapulces debatēs norādīja, ka deklarācija uzskatāma par Latvijas valsts pamatlikumu un tai nav pagaidu rakstura.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> == Juridiskais spēks == [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] 2007. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. 2007-10-0102 analizēja Latvijas valsts konstitucionālās nepārtrauktības un valsts robežu jautājumus un secināja, ka Deklarācija par Latvijas valsti ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Arī Latvijas Senāta senatori 1948. gada atzinumā Deklarāciju par Latvijas valsti kopā ar 1922. gada Satversmi uzskatīja par Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas pamatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Atšķirībā no 1920. gada 1. jūnija Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem, kuri zaudēja spēku pēc Satversmes stāšanās spēkā un Satversmes sapulces darbības beigām, Deklarācija par Latvijas valsti savu juridisko spēku nezaudēja. == Nozīme == Deklarācijas pieņemšana bija nozīmīgs posms Latvijas valsts konstitucionālajā izveidē. Ja 1918. gada 18. novembra [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas proklamēšanas akts]] izveidoja neatkarīgu Latvijas valsti, tad 1920. gada 27. maija deklarācijā demokrātiski ievēlētā Satversmes sapulce Latvijas tautas vārdā apstiprināja iepriekšējo valsts dibināšanas institūciju veikto darbu un atkārtoti nostiprināja Latvijas tautas gribu pastāvēt neatkarīgā demokrātiskā republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Latvijas konstitucionālo tiesību attīstībā deklarācija veido saikni starp 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanu un 1922. gada Satversmes pieņemšanu. Tajā nostiprinātie neatkarības, demokrātiskas republikas un tautas suverenitātes principi kļuva par Latvijas konstitucionālās iekārtas pamatu. == Deklarācijas oriģinālteksts == Deklarācijas teksts oriģinālajā rakstībā:{{Citāts|'''Deklarazija par Latwijas walsti.''' 1. Latwija ir patstahwiga un neatkariga republika ar demokratisku walsts eekahrtu. 2. Latwijas walsts suwerena wara peeder Latwijas tautai. ''Satwersmes Sapulzes presidents J. Tschakste.'' ''Satwersmes Sapulzes sekretars R. Iwanows.''}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1920. gads Latvijā]] r6urbxj4zamsjtwe0h7sx5ae6jtoy52 0 640578 4547429 4544255 2026-11-09T19:59:49Z Biafra 13794 4547429 wikitext text/x-wiki '''Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi''' bija [[Latvijas Satversmes sapulce]]s 1920. gada 1. jūnijā pieņemts konstitucionāla ranga [[tiesību akts]], kas līdz [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] spēkā stāšanās laikam regulēja [[Latvija|Latvijas]] valsts varas organizāciju, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un valdības kompetenci, kā arī nostiprināja vairākas pilsoniskās un politiskās brīvības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/100866-|title=Latvijas Republikas Satversme|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Kopā ar 1920. gada 27. maija [[Deklarācija par Latvijas valsti|Deklarāciju par Latvijas valsti]] noteikumi veidoja tā saukto Latvijas otro pagaidu satversmi, kas bija spēkā Satversmes sapulces darbības laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas proklamēšanas]] 1918. gada 18. novembrī valsts pagaidu konstitucionālo pamatu veidoja [[Latvijas Tautas padome]]s 1918. gada 17. novembrī pieņemtā politiskā platforma. Tā noteica jaunās valsts iekārtas pamatprincipus līdz demokrātiski ievēlētas Satversmes sapulces sanākšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/100866-|title=Latvijas Republikas Satversme|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> 1920. gada 17. un 18. aprīlī notika [[Satversmes sapulces vēlēšanas]], un 1. maijā jaunievēlētā Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt pastāvīgu Latvijas konstitūciju un īstenot [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/251241|title=Latvijas Satversmes sapulce|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tā kā Satversmes izstrādāšanai bija nepieciešams ilgāks laiks, radās nepieciešamība pēc pagaidu konstitucionāla regulējuma. Tā izstrādāšana bija viens no pirmajiem Satversmes komisijas darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> == Pieņemšana == Satversmes komisija sākotnēji kopā ar pagaidu valsts iekārtas regulējumu izskatīja arī jautājumus par Latvijas valsts formu un suverēnās varas piederību. 1920. gada 26. maijā komisija nolēma šos jautājumus nodalīt atsevišķā dokumentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Rezultātā 1920. gada 27. maijā Satversmes sapulce pieņēma [[Deklarācija par Latvijas valsti|Deklarāciju par Latvijas valsti]], kas noteica, ka Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Savukārt 1920. gada 1. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus, kas detalizētāk reglamentēja valsts varas īstenošanu līdz pastāvīgās Satversmes pieņemšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/100866-|title=Latvijas Republikas Satversme|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Satversmes sapulce == Pagaidu noteikumi noteica [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulci]] par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju. Tādējādi līdz pastāvīgas konstitucionālās sistēmas izveidošanai Satversmes sapulce bija centrālā Latvijas valsts varas institūcija. Tās galvenie uzdevumi bija izstrādāt un pieņemt valsts pamata likumu — Satversmi — un agrārās reformas likumus. Vienlaikus Satversmes sapulcei piederēja likumdošanas vara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/251241|title=Latvijas Satversmes sapulce|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Noteikumos tika paredzēts, ka pēc savu galveno uzdevumu izpildīšanas Satversmes sapulce noliek savas pilnvaras. Tādējādi atšķirībā no vēlākās [[Saeima]]s tās darbības ilgums nebija noteikts ar konkrētu gadu skaitu, bet gan ar tai uzticēto konstitucionālo uzdevumu izpildi. == Valdība == Izpildvara tika uzticēta [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]]. Valdība bija atbildīga Satversmes sapulces priekšā, tādējādi pagaidu noteikumos tika nostiprināts parlamentāras valdības princips.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22512-Latvijas-Republikas-valdība|title=Latvijas Republikas valdība|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Satversmes sapulces darbības laikā valdību sākotnēji vadīja [[Kārlis Ulmanis]], bet no 1921. gada — [[Zigfrīds Anna Meierovics]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22512-Latvijas-Republikas-valdība|title=Latvijas Republikas valdība|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Šāda likumdevēja un izpildvaras attiecību sistēma kļuva par priekšgājēju vēlāk Satversmē nostiprinātajai parlamentārajai valsts iekārtai. == Satversmes sapulces prezidents == Pagaidu konstitucionālajā sistēmā īpaša nozīme bija Satversmes sapulces prezidentam. Šo amatu ieņēma [[Jānis Čakste]]. Satversmes sapulces prezidentam līdzās parlamenta vadīšanai bija uzticētas arī funkcijas, kas vēlāk Satversmē tika nodotas [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/23220|title=Latvijas Valsts prezidenta institūcija|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Tādējādi Satversmes sapulces darbības laikā Latvijā vēl nepastāvēja atsevišķs Valsts prezidenta amats. Tas tika izveidots ar 1922. gada Satversmi. == Pamattiesības == Būtiska Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumu daļa bija 9. pants, kurā tika nostiprinātas vairākas personas pamattiesības un politiskās brīvības. Tas paredzēja personas un dzīvokļa neaizskaramību, preses, vārda, apziņas, streika, sapulču un biedrošanās brīvību, kā arī korespondences neaizskaramību. Šīs brīvības bija nodrošināmas un regulējamas ar attiecīgiem likumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Šim pantam bija īpaša nozīme arī pēc Satversmes stāšanās spēkā, jo 1922. gada Satversmes sākotnējā redakcijā nebija atsevišķas nodaļas par cilvēka pamattiesībām. == Saistība ar Satversmi == Satversmes komisija izstrādāja pastāvīgās [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] projektu, kuru Satversmes sapulce sāka izskatīt 1921. gada septembrī. Satversmes pirmā daļa par valsts varas organizāciju tika pieņemta 1922. gada 15. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/100866-|title=Latvijas Republikas Satversme|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> Pagaidu noteikumos ietvertā parlamentārā valsts iekārta būtiski ietekmēja Satversmes konstrukciju. Arī Satversmē likumdošanas vara tika nodota tautas vēlētam parlamentam, savukārt valdībai bija nepieciešama parlamenta uzticība. Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāca [[1. Saeima]] un beidzās Satversmes sapulces darbība. == Juridiskā spēka zaudēšana == Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem jau pēc to būtības bija pagaidu raksturs. Tie bija paredzēti darbībai līdz Satversmes izstrādāšanai un Satversmes sapulces pilnvaru beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesa]] 2007. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. 2007-10-0102 norādīja, ka noteikumi paši ietvēra juridiskā spēka zaudēšanas nosacījumu — tiem bija jāzaudē spēks, stājoties spēkā valsts pamata likumam un Satversmes sapulcei beidzot savu darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Tomēr vēsturiskā [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] prakse liecina, ka atsevišķas pagaidu noteikumu normas tika piemērotas arī pēc 1922. gada. Īpaši nozīmīgs bija 9. pants par pamattiesībām. Senāta Administratīvais departaments uz šo normu atsaucās, piemēram, 1929. gada 20. novembra spriedumā lietā par arodbiedrības reģistrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/167214|title=Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102|website=Likumi.lv|access-date=2026-09-26|archive-date=2026-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20260926213137/https://likumi.lv/ta/id/167214}}</ref> Satversmes tiesa secināja, ka vēsturiskajā tiesību praksē pagaidu noteikumu normas savu spēku zaudēja tiktāl, ciktāl tās tika aizstātas ar Satversmē ietvertajām tiesību normām. == Nozīme == Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas agrīno konstitucionālo tiesību aktiem. Tie nodrošināja valsts institūciju darbības tiesisko pamatu laikā starp demokrātiski ievēlētās Satversmes sapulces sanākšanu un pastāvīgās Satversmes spēkā stāšanos. Kopā ar Deklarāciju par Latvijas valsti tie veidoja Latvijas otro pagaidu konstitūciju. Noteikumos nostiprinātā parlamentārā valsts iekārta, likumdevēja un izpildvaras savstarpējās attiecības un pilsonisko brīvību garantijas bija nozīmīgs posms Latvijas konstitucionālās sistēmas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/100866-|title=Latvijas Republikas Satversme|publisher=Nacionālā enciklopēdija|website=enciklopedija.lv|access-date=2026-09-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1920. gads Latvijā]] jdcveu89844ksp7l4qm5tpmdnhk7vi9 0 641139 4547249 4537364 2026-11-09T12:19:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547249 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 220 | image1 = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg | caption1 = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks | image2 = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg | caption2 = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks | total_width = | alt1 = }} '''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par "mazajiem automobiļiem".<ref name="EEC Merger Procedure2">{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}</ref> Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}</ref> B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], plaša pielietojuma ([[minivens|MPV]]) un [[krosovers]]/paaugstinātas pārgājības automobilis ([[SUV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}</ref> B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}</ref><ref name="Jacobs" /><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}</ref> == Definīcija == Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.<ref name= "EEC Merger Procedure">{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}</ref> Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.<ref name="Jacobs">{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}</ref><ref name="Felipe2012">{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}</ref> Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.<ref name="Felipe2012"/> ''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu "supermini" līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&allProtocols=true&selectedMake=0&selectedMakeName=Select%20a%20make&selectedModel=0&selectedStar=&includeFullSafetyPackage=true&includeStandardSafetyPackage=true&selectedModelName=All&selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&allClasses=false&allDriverAssistanceTechnologies=false&selectedDriverAssistanceTechnologies=&thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}</ref> Apvienotajā Karalistē terminu "supermini" plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}</ref> Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,<ref>{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}</ref> un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&source=gale&prodId=TTDA&userGroupName=buc_ttda&tabID=T003&docPage=article&searchType=BasicSearchForm&docId=CS553877669&type=multipage&contentSet=LTO&version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}</ref> Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.<ref name="Which12">{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}</ref><ref name="mann 1986">{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics & Composites – Worldwide Markets & Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}</ref> Vācijā terminu "mazie automobiļi" ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}</ref> 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]] [[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]] Termins "supermini", kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}</ref> Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem. Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.<ref name="Felipe2012"/> 1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.<ref name="Hagerty UK-2015">{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}</ref> Šī klase kļuva populāra 1980. gados.<ref name="Hagerty UK-2015" /> Līdz 80. gadu vidum termins "supermini" bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums<ref name="mann 1986"/> un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.<ref name= "EEC Merger Procedure"/> 1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva "[[Eiropas Gada auto]]" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}</ref> ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}</ref> 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva "Eiropas Gada auto" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}</ref> 1999. gadā "Eiropas Gada auto" balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}</ref> Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}</ref> Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}</ref> === Drošība un veiktspēja === Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}</ref> [[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}</ref> == Virbūvju tipi == Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.<ref name="Felipe20192">{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}</ref> Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO |archive-date={{dat|2021|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210122184457/https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/}}</ref> Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}</ref> Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}</ref> un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').<ref name="Felipe20192" /> === ''Hot hatch'' === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg | caption1 = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' | image2 = 2020 Toyota GR Yaris.jpg | caption2 = ''[[Toyota GR Yaris]]'' }} B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par "karstajiem hečbekiem" (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}</ref> {{clear}} === ''MPV''/minivens === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg | caption1 = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022) | image2 = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg | caption2 = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017) }} B klases [[minivens|miniveni]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.<ref name="Felipe-2012">{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}</ref> Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.<ref name="Felipe-2012" /> {{clear}} === Krosovers/''SUV'' === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg | caption1 = ''[[Ford EcoSport]]'' | image2 = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg | caption2 = ''[[Audi Q2]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url=https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO |archive-date={{dat|2023|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231211183241/https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/}}</ref> | image3 = | caption3 = }} B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[SUV]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}</ref> vai ''B-SUV''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}</ref>) ir krosoveri vai SUV, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem<ref name="JATO-2018">{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}</ref> un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}</ref> Analītiķi B klases SUV parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.<ref name="Felipe20192" /><ref name="IHS Markit-2018">{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit |archive-date={{dat|2022|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220522233104/https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html}}</ref> 2019. gadā B klases SUV veidoja 22% no kopējā SUV pārdošanas apjoma pasaulē.<ref name="Felipe20192" /> == Elektromobiļi == [[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}</ref>]] Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,<ref name="Zoe50K">{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).</ref> bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.<ref name="Top10PEVs2016">{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}</ref><ref name="Renault2017_2019">{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}</ref> Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}</ref> savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}</ref> bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.<ref name="Autocar">{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]] tw7udiuatrdmxuz9v88de7mamb05919 0 641160 4547315 4545234 2026-11-09T15:35:05Z Lietotaajs 19361 4547315 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". === Pārtraukšana un nākotne === {{Pamatraksts|EA Sports FC}} Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}</ref> 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}</ref> Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}</ref> 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''. == Sērijas spēles == === 1990. gadi === ==== ''FIFA International Soccer'' ==== {{Pamatraksts|FIFA International Soccer}} * Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]]) * Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas) Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}</ref> Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.<ref>Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22</ref> Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko "Mega Drive" spēļu sarakstā.<ref name="Atsauce-1">Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994</ref> ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko "Mega-CD" spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.<ref name="Atsauce-1" /> Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}</ref> Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}</ref> ==== ''FIFA 95'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}} * Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]]) * Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' * Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,<ref name="Atsauce-2">{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}</ref> ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.<ref name="Atsauce-2" /> Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas. ==== ''FIFA 96'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 96}} * Vāka sportisti: [[Joans Sabau|Joans Ovidiu Sabau]] un [[Džeisons Makatīrs]] (Eiropas versija) * Izlaista platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[32X]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1995. gada 30. septembris Šī ir pirmā ''FIFA'' spēle, kurā ''Saturn'', ''PlayStation'', ''MS-DOS'' un ''Windows'' platformās tika izmantota reāllaika 3D grafika, ko nodrošināja tehnoloģija ar nosaukumu „Virtual Stadium”. Tā ir arī pirmā sērijas spēle, kurā spēlētājiem tika norādīti futbolistu īstie vārdi un pozīcijas, kā arī ieviesti rīki spēlētāju reitingu pārvaldībai, pāreju veikšanai un komandu pielāgošanai. Tomēr Brazīlijas komandām pārsvarā bija neprecīzi spēlētāju sastāvi, un dažās no tām bija iekļauti pat futbolisti, kuri jau sen bija beiguši profesionālo karjeru. Šī problēma tika novērsta tikai spēlē ''FIFA 99''. Savukārt ASV līga sastāvēja tikai no izdomātām komandām un spēlētāju sastāviem. „[[Major League Soccer]]” bija izveidota tikai dažus mēnešus pirms spēles iznākšanas, taču tās komandas ''FIFA'' spēlēs sāka parādīties tikai sākot ar ''FIFA 2000''. ''Super NES'' un ''Mega Drive'' versijās tika izmantota atjaunināta ''FIFA 95'' spēles dzinēja versija ar jaunām komandām un grafiku. Tā ir arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā tika iekļauts spēlētāju un komandu redaktors, taču šī funkcija bija pieejama tikai ''Mega Drive'' un piektās paaudzes konsoļu versijās. Turklāt līdzās astoņām iepriekšējā spēlē pieejamajām nacionālajām līgām tika ieviestas vēl trīs jaunas līgas: [[Skotijas Futbola līgas Premjerdivīzija]], ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' un [[Malaizijas futbola Superlīga|Malaizijas Superlīga]]. Šāds līgu klāsts tika saglabāts arī nākamajās divās spēlēs. Šī bija arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā bija pilnvērtīgs ievadvideo. ==== ''FIFA 97'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 97}} * Vāka sportisti: [[Deivids Žinola]] (Eiropas versija); [[Bebetu]] (pārējā pasaulē) * Izlaista platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Super NES]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1996. gada 30. novembris Lielākais jaunievedums spēlē ''FIFA 97'' bija seši pret seši telpu futbola režīms un daudzstūru modeļos veidoti spēlētāji. Spēlētāju kustību animācijām tika izmantota [[kustību tveršanas tehnoloģija]] (''motion capture''), par kuras modeli kalpoja [[Deivids Žinola]]. Spēlē bija pieejams ievērojami lielāks spēlējamo līgu skaits no Anglijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Malaizijas. Šajās spēles versijās bija iekļauti arī komentāri, kurus sniedza [[Džons Motsons]] kopā ar [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], savukārt spēles ievadā skatītājus sagaidīja [[Dess Linems]]. ==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ==== {{Pamatraksts|FIFA: Road to World Cup 98}} * Vāka sportisti: [[Rojs Lasiters]] (ASV); [[Deivids Bekhems]] (Apvienotā Karaliste); [[Paolo Maldīni]] (Itālija); [[Deivids Žinola]] (Francija); [[Andreass Mellers]] (Vācija); [[Rauls Gonsaless|Rauls]] (Spānija) * Tituldziesma: ''[[Blur]]'' — „[[Song 2]]” * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Nintendo 64]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1997. gada 8. novembris Šī spēle iezīmēja jauna izaugsmes posma sākumu ''FIFA'' sērijā. Tajā tika ieviests pilnveidots grafikas dzinējs, komandu un spēlētāju pielāgošanas iespējas, 16 stadioni, uzlabots [[mākslīgais intelekts]], režīms „Ceļš uz Pasaules kausu” (''Road to World Cup''), kurā bija iekļautas visas FIFA reģistrētās nacionālās izlases, kā arī licencēts skaņu celiņš ar tā laika populāru mūziķu dziesmām. Spēlē bija iekļauti daudzu izlašu precīzi spēlētāju sastāvi, kurus varēja izmantot, izsaucot futbolistus uz nacionālo komandu spēlēm apļa turnīra formāta kvalifikācijas režīmos. Vēl viens jaunievedums bija iespēja manuāli mainīt [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] stingrības līmeni. Tas ļāva panākt, ka daži [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumi]] paliek nepamanīti vai netiek sodīti. Turklāt ''FIFA 98'' bija pirmā sērijas spēle, kurā [[Aizmugure (futbols)|aizmugures noteikums]] tika ieviests korekti. Iepriekšējās spēlēs spēlētājs, kurš atradās aizmugures pozīcijā un darīja jebko citu, nevis skrēja, tika sodīts par aizmuguri pat tad, ja bumba tika piespēlēta atpakaļ. ''FIFA 98'' spēles 32 bitu versijā šī problēma tika novērsta — [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] par aizmuguri tika piešķirts tikai tad, ja bumba tika piespēlēta aptuveni tajā virzienā, kur atradās aizmugures pozīcijā esošais spēlētājs. ''FIFA 98'' bija arī pirmā sērijas spēle ar licencētu skaņu celiņu. Spēles ievadā skanēja grupas ''[[Blur]]'' dziesma „[[Song 2]]”. Tā bija pēdējā ''FIFA'' spēle, kas tika izdota 16 bitu spēļu konsolēm, uz kurām šī sērija sākotnēji bija radusies. ==== ''FIFA 99'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 99}} * Vāka sportisti: [[Deniss Bergkamps]] (pasaules versija); [[Keisijs Kellers]] (ASV); [[Fabjēns Bartēzs]] (Francija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Olafs Tons]] (Vācija); [[Rui Košta (futbolists)|Ruī Košta]] (Portugāle); [[Kristians Vjēri]] (Itālija); [[Ans Džonhvans]] (Dienvidkoreja); [[Fernando Morjentess]] (Spānija); [[Džeisons Krīss]] (ASV beta versija) * Tituldziesma: ''[[Fatboy Slim]]'' — „[[The Rockafeller Skank]] (Remix)” * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Nintendo 64]]'' * Izdošanas datums: 1998. gada 30. novembris ==== ''FIFA 2000'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2000}} * Tituldziesma: [[Robijs Viljamss]] — „[[It's Only Us]]” * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Sols Kempbels]] (Apvienotā Karaliste); [[Vinčenco Montella]] (Itālija); [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] (Spānija); [[Emanuels Petī]] (Francija); [[Jāps Stams]] (Nīderlande); [[Vasilioss Cjartass]] (Grieķija); [[Mehmets Šolls]] (Vācija); [[Simau Sabrosa|Simau]] (Portugāle); [[Edijs Poups]] (ASV); [[Rai (futbolists)|Rai]] (Brazīlija); [[Pērs Zeterbergs]] (Zviedrija); [[Džovani Roso]] (Izraēla); [[Kims Bjondži]] (Dienvidkoreja); [[Kiatisaks Senamuangs|Kiatisuks Senamuangs]] (Taizeme) * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Game Boy Color]]'' * Izdošanas datums: 1999. gada 26. oktobris Šajā FIFA sērijas spēles versijā bija iekļautas vairāk nekā 40 „klasiskās” komandas, ļaujot spēlētājiem izvēlēties arī futbolā jau karjeru beigušās leģendas. Spēlē pirmoreiz tika iekļauta ''[[Major League Soccer]]'', aizstājot iepriekšējās spēlēs izmantoto izdomāto „Amerikas” līgu. Tāpat tika pievienotas [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas]], [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas]], [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas]] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas]] nacionālās līgas, lai gan „[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]” spēlē nebija iekļauta. Savukārt Portugāles līga tika izņemta. Spēle saņēma neviennozīmīgas atsauksmes tās karikatūriskā grafikas dzinēja un vienkāršotās spēles gaitas dēļ. Tika ieviests pilnīgi jauns dzinējs, lai piešķirtu 3D spēlētāju modeļiem vairāk „emociju”. Kopumā spēle tika uzskatīta par ievērojami vājāku salīdzinājumā ar tās konkurentu. Spēles ''FIFA 2000'' ievadvideo redzams, kā Sols Kempbels piedalās kustību tveršanas (''motion capture'') procesā, lai ierakstītu spēlei nepieciešamās kustības. Pēc tam viņa digitālais tēls spēlē sacenšas pret 1904. gada retro komandu — 1904. gadā tika dibināta [[FIFA]]. Spēlē „Pārējā pasaule” (''Rest of the World'') sadaļā tika iekļauts arī futbola klubs „[[Port Vale F.C.|Port Vale]]”, kuru atbalsta Robijs Viljamss. Tajā laikā klubs spēlēja [[Anglijas Futbola līgas pirmā divīzija|Anglijas Futbola līgas pirmajā divīzijā]]. Lai gan šajā spēles versijā pirmoreiz tika ieviesta ideja par [[Paaugstināšana un pazemināšana|paaugstināšanu]] augstākā līgā un [[Paaugstināšana un pazemināšana|pazemināšanu]] zemākā pēc sezonas beigām, zemāku līgu komandas kā spēlējamas vienības varēja izvēlēties tikai sākot no ''FIFA 2004''. === 2000. gadi === ==== ''FIFA 2001'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2001}} * Tituldziesma: ''[[Moby]]'' — “[[Bodyrock]]” * Vāka sportisti: [[Edgars Davidss]] (Nīderlande); [[Pols Skoulzs]] (Apvienotā Karaliste); [[George Hadži]] (Rumānija) (Turcija); [[Bens Olsens]] (ASV); [[Rikardu Sā Pintu]] (Portugāle); [[Gaiska Mendjeta]] (Spānija); [[Filipo Indzagi]] (Itālija); [[Lotārs Mateuss]] (Vācija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Tjerī Anrī]] (Francija); [[Leonardu Araužu|Leonardu]] (Brazīlija); [[Šimons Geršons]] (Izraēla); [[Ko Čonsu]] (Dienvidkoreja). * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[PlayStation]]'' * Izdošanas datums: 2000. gada 8. novembris Šajā spēles versijā tika izmantots jauns grafikas dzinējs, kas tika pārņemts no spēles ''FIFA Soccer World Championship''. Tas ļāva katrai komandai izmantot detalizētu formas tērpu, bet dažiem spēlētājiem — arī unikālus sejas attēlojumus. Parasto, vienkrāsaino karodziņu vietā, kas tika izmantoti kā klubu emblēmas, pirmo reizi tika iekļautas oficiālās klubu emblēmas. Tomēr dažām līgām, piemēram, Nīderlandes līgai, nebija iegūta licence. Fizikas iestatījumus bija iespējams nedaudz pielāgot, tāpēc spēle kļuva īpaši iecienīta modificēšanas entuziastu vidū. Spēlē pirmo reizi bija pieejamas arī [[Austrijas Bundeslīga]] un Korejas ''[[K-League]]'', kurās varēja spēlēt, taču Turcijas Premjerlīga tika izņemta no spēles. Spēlē tika iekļauta arī tā dēvētā „[[Pēdējās cerības pārkāpums|hack]]” funkcija, kas ļāva spēlētājam, nospiežot pogu R1, mēģināt apzināti pārkāpt noteikumus, piemēram, veicot agresīvu izklupienu ar slīdošo tvērienu. Šī bija pirmā sērijas spēle, kurā sitienu izdarīšanai tika izmantota spēka josla. Līdzīga funkcija jau bija pieejama pirmās spēles ''Super NES'' versijā, taču tā nebija iekļauta visās spēles versijās. ''FIFA 2001'' bija pirmā šīs sērijas spēle personālajiem datoriem, kuru varēja spēlēt tiešsaistē. Tas tolaik bija revolucionārs jaunums. Tā bija arī pirmā franšīzes spēle, kas tika izdota sestās paaudzes videospēļu konsolēm ASV un Eiropā. Spēles ''FIFA 2001'' ''PlayStation'' versija saņēma „Zelta” pārdošanas apjoma apbalvojumu no Izklaides un brīvā laika programmatūras izdevēju asociācijas (ELSPA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elspa.com/?i=3943|title=ELSPA: About ELSPA: Sales Awards: Gold|website=web.archive.org|access-date=2026-10-25|archive-date=2009-03-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20090319031650/http://www.elspa.com/?i=3943}}</ref> Šis apbalvojums apliecināja, ka Apvienotajā Karalistē pārdoti vismaz 200 000 spēles eksemplāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.gamasutra.com/view/news/112220/ELSPA_Wii_Fit_Mario_Kart_Reach_Diamond_Status_In_UK.php|title=ELSPA: Wii Fit, Mario Kart Reach Diamond Status In UK|access-date=2026-10-25|last=Caoili|first=Eric|language=en|archive-date=2017-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20170918063107/https://www.gamasutra.com/view/news/112220/ELSPA_Wii_Fit_Mario_Kart_Reach_Diamond_Status_In_UK.php}}</ref> ==== ''FIFA Football 2002'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Football 2002}} * Tituldziesma: ''[[Gorillaz]]'' — “19-2000 ([[Soulchild]] Remix)” * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Tjerī Anrī]] (Francija, Apvienotā Karaliste, ASV); [[Zlatans Ibrahimovičs]] (Zviedrija); [[Nunu Gomišs]] (Portugāle); [[Frančesko Toti]] (Itālija); [[Rūds van Nistelrojs]] (Nīderlande); [[Ilhans Mansizs]] (Turcija); [[Geralds Asamoa]] (Vācija); [[Lampross Houtoss]] (Grieķija); [[Hons Mjonbo]] (Dienvidkoreja); [[Sibusiso Zuma]] (Dienvidāfrika un Dānija); [[Navafs Al-Temjats]] (Saūda Arābija); [[Tomašs Radzinskis]] (ASV); [[Roberto Karloss]] (Brazīlija); [[Ikers Kasiljass]] (Spānija); [[Tomašs Frankovskis]] (Polija); [[Aims Revivo]] (Izraēla) * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[GameCube]]'' un ''[[PlayStation]]'' * Izdošanas datums: 2001. gada 1. novembris Spēlē ''FIFA Football 2002'' tika ieviestas jaudas joslas piespēlēm, kā arī samazināta driblēšanas efektivitāte, lai paaugstinātu spēles sarežģītības līmeni. Jaudas joslas iestatījumus var pielāgot atbilstoši spēlētāja vēlmēm. Spēlē tika iekļautas arī daudzu citu Eiropas klubu emblēmas, kā arī tādu lielāko Nīderlandes klubu kā [[PSV Eindhoven|''PSV'']], ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' un ''[[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]]'' emblēmas, lai gan Nīderlandes līga spēlē nebija pārstāvēta (šie klubi bija iekļauti sadaļā „Pārējā pasaule”). Šajā spēlē pirmo reizi tika iekļauta arī [[Šveices Superlīga]], taču par to nācās atteikties no Grieķijas līgas. Tāpat tika ieviesta ar ''[[Panini Comics|Panini]]'' licenci izveidota kāršu balvu sistēma, kurā pēc uzvaras noteiktās sacensībās spēlētājs varēja atbloķēt kādu zvaigžņu futbolista kartīti. Spēlē bija iekļauta arī papildu spēles iespēja ar valstsvienībām, kuras automātiski kvalificējās [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] izcīņai ([[Francija]], [[Japāna]] un [[Dienvidkoreja]]). Šajā režīmā spēlētājs centās uzlabot savas izvēlētās komandas vietu FIFA rangā, piedaloties starptautiskajās draudzības spēlēs. Izvēloties citas valstsvienības, spēlētājam bija iespēja izspēlēt attiecīgo reģionu kvalifikācijas turnīrus (izņemot Okeāniju un Āfriku, kuru konfederācijas spēlē nebija pārstāvētas pilnā sastāvā). ''FIFA Football 2002'' bija pēdējā spēle galvenajā sērijā, kurā bija iekļauta [[Japānas futbola izlase|Japānas]] valstsvienība. Tas notika tāpēc, ka [[Japānas Futbola asociācija]] 2002. gadā pārdeva ekskluzīvās tiesības uz Japānas valstsvienības izmantošanu uzņēmumam ''[[Konami]]''. Tādējādi ne tikai ''FIFA'', bet arī visas pārējās tirgū pieejamās futbola spēles (izņemot ''EA'' atsevišķās Pasaules kausa izcīņai veltītās spēles) zaudēja iespēju izmantot Japānas izlases sastāvu un spēlētāju tēlus. Šis ierobežojums bija spēkā līdz pat ''[[FIFA 17]]''. Tomēr Japānas futbolisti, kuri spēlēja ārvalstu klubos, arī turpmāk tika iekļauti ''FIFA'' spēļu sērijā. ==== ''FIFA Football 2003'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Football 2003}} * Vāka sportisti: [[Roberto Karloss|Roberto]] [[Roberto Karloss|Karloss]], [[Raiens Gigss]] un [[Edgars Davidss]] (Amerikas Savienotajās Valstīs uz vāka bija redzams tikai [[Lendons Donovans]]) * Tituldziesma: ''[[Timo Maas]]'' – „To Get Down ([[Fatboy Slim]] Remix)” * Izlaista platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[Xbox]]'', ''[[GameCube]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Game Boy Advance]]'' un [[Mobilais telefons|mobilajam telefonam]] * Izdošanas datums: 2002. gada 5. novembris ''FIFA Football 2003'' ieviesa pilnīgi jaunas spēles iespējas, salīdzinot ar iepriekšējām sērijas spēlēm. ''EA'' uzlaboja novecojušo ''[[DirectX]]'' 7 grafiku, kas tika izmantota ''FIFA 2001'' un ''FIFA 2002'', un ieviesa jaunu grafisko risinājumu ar detalizētākiem stadioniem, futbolistiem un komandu formām. Spēlē tika ieviests klubu čempionāta režīms (''Club Championship Mode''), kurā spēlētāji varēja sacensties pret 17 labākajiem Eiropas klubiem to mājas stadionos. Līdzjutēji dziedāja katram klubam raksturīgās dziesmas un saukļus. Televīzijas pārraidēm līdzīgs prezentācijas stils nodrošināja spēles svarīgāko momentu apskatu puslaika pārtraukumā un pēc spēles, kā arī visaptverošu spēles analīzi. Viena no visvairāk gaidītajām jaunajām funkcijām bija ''EA Sports'' ieviestā „Freestyle Control” vadības sistēma, kas ļāva spēlētājam pacelt bumbu ar kustību un piespēlēt to komandas biedriem. Citi jauninājumi ietvēra vēl precīzāku tādu futbolistu kā [[Tjerī Anrī]] un [[Ronaldiņu]] vizuālo atveidojumu, kā arī reālistiskākas spēlētāju reakcijas. ''Xbox'' versija tika pievienota jau esošajām ''Windows'' un ''PlayStation 2'' versijām, savukārt sākotnējā ''PlayStation'' versija tika izņemta no piedāvājuma. ''FIFA Football 2003'' bija arī pirmā spēle sērijā, kurā tika izmantota ''EA Trax'' sistēma. Tā ir īpaša mūzikas izvēlnes sistēma, kas kopš tā laika tiek izmantota visās ''FIFA'' sērijas spēlēs. ==== ''FIFA Football 2004'' ==== ==== ''FIFA Football 2005'' ==== ==== ''FIFA 06'' ==== ==== ''FIFA 07'' ==== ==== ''FIFA 08'' ==== ==== ''FIFA 09'' ==== == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] n9uee2y1jxmj7w4qe3bzkhzcz1gtl7t 0 641405 4547613 4544017 2026-11-10T07:52:14Z Kaamis007 67303 varbūt līdz galam neizprata to dalījumu diskogrāfijā, bet kopumā piekārtoju 4547613 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jāatrod dzimšanas datums}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Kristīne Prauliņa | Attēls = | Fons = solists | Dzimis = {{dgv|1992}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[soulmūzika]], [[džezs]], [[gospelis]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Soulful Crew Records]]''<br /> | Darbojies_arī = ''[[The Soulful Crew]]''<br />[[Latvijas Radio bigbends]]<br />[[Raimonds Pauls]]<br />''[[Very Cool People]]'' | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''Kristīne Prauliņa''' (dzimusi 1992. gadā [[Rīga|Rīgā]], Latvijā) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]] un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[Džezs|džeza]], [[Soulmūzika|soula]] un [[Gospelis|gospeļa]] kora mūziku. Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albuma ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] “Melns Ar Baltu”, kā arī uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot starptautiskā festivāla konkursā “Riga Jazz Stage”. == Biogrāfija un muzikālā darbība == Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospel un soul mūzikas pamattehnikas. 2013. gadā ''Ghetto Games'' rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1.sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojoties kā vokālā mentore) un ieguva Grand Prix balvu starptautiskā džeza vokālistu konkurā “Riga Jazz Stage”. Neilgi pēc tam Kristīne sāka sadarbību ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos albumos dziedātāja piedalījusies.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12|language=en}}</ref> Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar Latvijas Radio Bigbendu (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.), Raimondu Paulu, Māra Briežkalna kvintetu, fanka grupu [[''Very Cool People'']], orģinālmūzikas sastāvu ''Alaska Dreamers,'' savu džeza kvintetu “The Soulful Crew” u.c. mūzikas sastāviem.<ref name=":1" /> 2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albumu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī ''[[Sinfonietta Rīga|Sinfonietta Riga]]'' Stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], 2018. gadā Kristīne izlaida albumu “Kontrasti”, kur dzirdams ir arī [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbends]].<ref name=":1" /> ''Kristine Praulina & The Soulful Crew'' tika dibināts 2017. gadā Kristīnes pavadībā. 2018. gada vasarā tika ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albums “A Warmer October”. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kurai tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī klajā nāca grupas dziesma “Mountains” ar videklipu par ieraksta procesu, kas tika veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots Kristine Praulina & The Soulful Crew albums “Textures”, kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots “Soulrietā” singls no topošajiem albūmiem.<ref name=":1" /> Šobrīd Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs ''World Choir'' konkursa zelta medaļas uzvarētājs un aktīvi strādā ar savu grupu ''The Soulful Crew'' un piedalās Latvijas Radio bigbenda koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.<ref name=":1" /> == Mūzikas stils == Kristīnes Prauliņas mūzika seko džeza, soula un gospeļa žanram. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[Ritmblūzs|R&B]] ietekme. Kristīnes orģinālmūzikā tiek skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē.{{Nepieciešama atsauce}} == Balvas == “Riga Jazz Stage 2014” ''Grand Prix'' uzvarētāja, staprtautiskajā džeza vokālistu konkurās.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911221302/http://www.lmma.lv/kristine-praulina}}</ref> 1.&nbsp;sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, ''Ghetto Games'' pasākumā.<ref name=":2" /> == Diskogrāfija == === Solokarjera === ==== Albumi ==== * ''“Textures”'' (2023) — kā ''Kristine Praulina and The Soulful Crew'' * ''“A Warmer October”'' (2018) * ''“Snowman's Express” (2018)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]] * ''“Kontrasti” (2018)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] * ''“Melns Ar Baltu” (2014)'' kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un Sinfonettas Rīgas Stīgu grupu * ''“Koncertprogramma Pa Apli” Live (2020) [[Very Cool People]] & [[ansis]] & [[Edavārdi]] — albums'' ==== Singli ==== * ''“Soulrietā” (2025)'' * ''“Jā, bet!” (2024)'' * ''“Tev Piestāv” (2024)'' * ''“Change of Perspective” (2023)'' * ''“Ziemā” (2022)'' * ''“Groove With Me” (2020)'' * ''“Kopā” (2019)'' ==== Dziesmas kā galvenajai māksliniecei==== * ''“Keep me” (2023)'' kopā ar Rīgas Gospelkori * ''“The Little Drummer Boy” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]] * ''“Mazais Bundzinieks” (2020)'' kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un [[Very Cool People]] * ''“Mountains” (2020)'' kopā ar Rīgas Gospelkori * ''”Netīri Trauki” (2019)'' kopā ar [[Edavārdi]] * ''”Come Along” (2019)'' kopā ar [[Very Cool People]] * ''“Kamēr Latvijā būs” (2018)'' kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] * ''”We Should Dance” (2018)'' kopā ar [[Very Cool People]] === Sadarbība ar citiem māksliniekiem === * ''“1979” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]'' — albums * ''“Pazudušais dēls” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]]'' — singls * ''”Īstas Acis” (2017) [[Edavārdi]]'' — albums * ''”Caution! Contains Words!” (2019) [[Very Cool People]]'' — albums * ''”Labirints” (2019) [[Very Cool People]]'' — singls * ''“Pa Apli” (2018) [[Very Cool People]]'' — singls * ''”1 000 000. Uvertīra” (2018) [[Arturs Skutelis]] un Tvērumi'' — singls * ''“Funkology” (2015) [[Very Cool People]]'' — albums == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīga dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] nadk4jtpukugw395nnvgecgcktg1psx 0 641508 4547289 4537995 2026-11-09T14:46:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547289 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Beigas | attēls = 1 Beigas.png | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[animācijas filma|animācijas]] [[īsfilma]] | režisors = [[Kārlis Vītols]] | producents = {{ubl|[[Sniedze Sofija Kāle]]|Kārlis Vītols}} | scenārija autors = Kārlis Vītols | galvenajās lomās = | mūzika = Kārlis Vītols | operators = | montāža = Kārlis Vītols | studija = [[Studija Kokles]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2019|10|17}} | ilgums = 11 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = bez dialogiem | budžets = }} '''"Beigas"''' ir [[2019. gads kino|2019. gada]] [[Latvija]]s [[animācija]]s [[īsfilma]]. Filmas režisors, scenārists un mākslinieks ir [[Kārlis Vītols]]. Filma tapusi kā personālizstādes "Beigas" vienīgais darbs, un ir Kārļa nenaratīvās animācijas triloģijas noslēdzošais darbs (pirmā filma "[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]", otrā "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]"). "Beigas" ir vienpadsmit minūšu gara animācijas filma, kuru laikā no 2018. gada 9. novembrim līdz 2019. gada 6. janvārim projicēja uz izstāžu zāles "[[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]]" radošās darbnīcas sienas.<ref name="ars">[https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals/izstades/beigas-karla-vitola-personalizstade-443 Mākslas muzejs ARSENĀLS Beigas]</ref><ref name="delfi">[https://www.delfi.lv/kultura/8529646/art/50523563/arsenala-bus-skatama-karla-vitola-personalizstade-beigas Delfi Kultūra: 'Arsenālā' būs skatāma Kārļa Vītola personālizstāde 'Beigas']</ref> Darbs "Beigas" 2019. gadā iekļauts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] kolekcijā. {{vairāki attēli | image_gap = | caption_align = center | align = left | direction = vertical | width = 240 | image1 = 2 Beigas.png | caption1 = | image2 = 3 Beigas.jpg | caption2 = Kadri no filmas "Beigas" }} == Tēma == Filmas tēma — pusmūža krīze kā pārejas stāvoklis sevis apzināšanās procesā. [[psihoterapeits|Psihoterapeiti]] šo parādību raksturo kā [[psiholoģija|psiholoģisko]] krīzi un saista to ar pieaugošo vecumu, savas mirstības apzināšanos un nesasniegtajiem mērķiem.<ref name="ars"/><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/animacijas-filmas-sogad-plasi-parstavetas-riga-iff-programma.a334588/ LSM: Animācijas filmas šogad plaši pārstāvētas Riga IFF programmā]</ref> == Sižets == Filma stāsta par debesu grāfa Pīlādža — piedzīvojumiem laikā un telpā pēc tam, kad viņš, būdams vecs vīrs, ūdens atspulgā ierauga sevi jaunāku. Sapratis, ka no šī brīža par nākotnes plāniem viņš spēs domāt tikai pagātnes formā, viņš kā patmīlīgas noburtības [[vergs]] vairs spēj tikai no malas noskatīties savā izzušanā. Pīlādzis ķeras pie dažādām klišejiskām izdzīvošanas stratēģijām — glītu meiteņu krūtīm un kājām, mājas ar baseinu, smalka auto un nebeidzamām negulētām naktīm. Filma vēsta par vīrieša nespēju samierināties ar ķermeņa novecošanu.<ref name="ars"/><ref name="delfi"/> == Dalība festivālos == * Rīgas Starptautiskā Filmu Festivāla ''[[Rīgas Starptautiskais kino festivāls|RigaIFF]]'' Starptautiskais īsfilmu konkurss, 2019 * Košices starptautiskā festivāla 2019. gada oktobra konkursa programma "Labākā eksperimentālā īsfilma" * Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla [[2ANNAS]] Baltijas īsfilmu konkurss, 2020 * Eiropanorāma — nekomerciālā, izglītojošā — ceļojošā Eiropas īsfilmu festivāla programma, 2020; martā filmu izrādīja [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]] ([[COVID—19 pandēmija]] pārtrauca plānoto filmas izrādīšanu [[Eiropa]]s pilsētās, kopumā vēl deviņās) * Tiešsaistes festivāls ''Delete-'' TV īsfilmu programma, 2020 * ''Lift-Off Showcase Extravaganza'' oficiālā programma, 2020 * Jauno režisoru jauno filmu festivāla īpašā programma "Pasaules garšas" [[Portugāle|Portugālē]], 2020 * Zilās Jūras filmu festivāls Baltijas Siļķu īsfilmu konkursa programma [[Somija|Somijā]], 2020 * Aleksandra Traunera vārdā nosauktā Mākslas festivāla oficiālā programma [[Ungārija|Ungārijā]], 2020 * Monreālas starptautiskā animācijas īsfilmu festivāla ''Animaze'' oficiālā programma [[Kanāda|Kanādā]], 2020 * Austrumu un Centrālās Eiropas īsfilmu animācijas festivāla ''Animateka'' konkursa programma Slovēnija, 2020 * Starptautiskais animācijas filmu festivāls ''Tindirindis'' [[Lietuva|Lietuvā]], 2021 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20261019202128/https://studijakokles.com/index.php/film-the-end/ Studija Kokles: Animated Film The End] (''angliski'') * [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/karlis-vitols-izstade-beigas-risina-jautajumus-par-pusmuza-krizi.a111145/ Kultūras rondo: Kārlis Vītols izstādē "Beigas" risina jautājumus par pusmūža krīzi] (''latviski'') * [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sodien-uzplaiksni-bet-rit-jau-vairs-nav-14208925 Diena: Šodien uzplaiksnī, bet rīt jau vairs nav] [[Kategorija:2019. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:2019. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] qmzfs97969jskwazqnx8hjxdgmqpm8s 0 641614 4547638 4543202 2026-11-10T08:44:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547638 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Barbastella barbastellus 252677624.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Barbastella barbastellus ([[Schreber]], 1774) | cilts = Plecotini | cilts_lv = Garausaiņu cilts | ģints = Barbastella | ģints_lv = Platauši | suga = Barbastella barbastellus | suga_lv = Eiropas platausis | izplatība = [[Attēls:BarbastellaBarbastellusIUCNver2019-3.png|center||250px]] {{legend|green|Mūsdienu izplatības reģions}} {{legend|red|Teritorijas, kurās suga ir izmirusi}} | kategorijas = nē }} '''Eiropas platausis''' jeb '''platausainais sikspārnis''' (''Barbastella barbastellus'') ir [[platauši|plataušu ģints]] (''Barbastella'') [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] suga.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631375#null "Barbastella".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref><ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> Izplatīts [[Eiropa|Eiropā]], no [[Portugāle]]s līdz [[Azerbaidžāna]]i un no [[Zviedrija]]s dienvidiem līdz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Lai arī izplatība sasniedz [[Kaukāzs|Kaukāzu]] un [[Anatolija|Anatoliju]], un suga sastopama nelielās teritorijās [[Maroka|Marokā]], tai nav bijuši novērojumi [[Spānija]]s dienvidos, [[Krēta|Krētā]] vai [[Kipra|Kiprā]].<ref name="iunc"/><ref>[https://www.eurobats.org/species/barbastella-barbastellus Eurobats: Barbastella barbastellus]</ref> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] Eiropas platausis sastopams ļoti reti. Konstatēts dažas reizes ziemojot un rudens migrācijas laikā. Vairošanās nav pierādīta.<ref name="dab"/> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā Eiropas platausis iekļauts jutīgo sugu kategorijā (VU).<ref name="daba"/> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] Eiropas platausi izraudzījās par [[Gada dzīvnieks Latvijā|2011. gada dzīvnieku Latvijā]].<ref>[https://nra.lv/dzivesstils/39213-latvijas-dabas-muzejs-par-2011-gada-dzivnieku-pasludina-siksparni.htm Latvijas Dabas muzejs par 2011. gada dzīvnieku pasludina sikspārni]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|thumb|left|200px|Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi]] [[Attēls:Barbastella barbastellus head.jpg|thumb|left|200px|Eiropas platausim ir [[mopsis|mopsi]] atgādinošs purniņš]] Eiropas platausis ir vidēja lieluma [[sikspārnis]] ar platām, trīsstūrveida virs [[piere]]s saaugušām [[auss|ausīm]] un [[mopsis|mopsi]] atgādinošu purniņu. Ķermeņa garums 43—64 [[milimetrs|mm]], svars 6—13 [[grams|g]], apakšdelma garums 37—43 mm, spārnu izplētums 26—29 [[centimetrs|cm]], ausu garums 12—18 mm, [[aste]]s garums 36—52 mm. Raksturīgs neliels [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]].<ref name="dab"/><ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/25/ Bat Monitoring: Barbastelle bat]</ref> Auss radziņš (''tragus'') trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. [[Spārns]] samērā šaurs, tā lidplēve piestiprināta pie [[pēda]]s ārējā pirksta pamata. Epiblēma (ādas papildu izaugums jeb daiva pie sikspārņa pakaļkāju pieša ārmalas) šaura. Lidplēves un ausis tumšbrūnas vai pelēkbrūnas. [[Āda]] tumši brūna vai gandrīz melna. Apmatojums garš un zīdains, uz muguras divkrāsains — mata pamats tumši brūns, virsotne iedzeltena.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/barbastella-barbastellus-schreber/ Latvijas daba: Platausainais sikspārnis]</ref><ref name="mon"/><ref>Aulagnier, S.; Haffner, P.; Mitchell-Jones, T.; Moutou, F.; Zima, J. (2010). Guide des mammifères d'Europe, d'Afrique du Nord et du Moyen-Orient [Mammals of Europe, North Africa and the Middle East] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01702-9.</ref><ref name="uk">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats/uk-bats/barbastelle UK Bats: Barbastelle]</ref> Jaunie sikspārņi parasti ir tumšāki nekā vecākie īpatņi.<ref name="mon"/> Eiropas platausis ir ātrs, izveicīgs un nenogurstošs lidotājs, spējot lidojumā slīdēt virs [[ūdens]] virsmas un padzerties.<ref name="uk"/> === Eholokācija === [[Eholokācija]]i Eiropas platausis izmanto divu veidu pīkstienus. Pirmais [[skaņa]]s [[frekvence]]s diapozons ir 30—38 [[kHz]], visbiežāk 33 kHz, skaņas ilgums 2,5 ms. Otrā tipa skaņas frekvence ir diapozonā 29—47 kHz, visbiežāk 38 kHz, ar skaņas ilgumu 4,1 ms.<ref>Parsons, S.; Jones, G. (2000). [https://www.researchgate.net/publication/12386682_Acoustic_identification_of_twelve_species_of_echolocating_bat_by_discriminant_function_analysis_and_artificial_neural_Networks "Acoustic identification of twelve species of echolocating bat by discriminant function analysis and artificial neural networks".] Journal of Experimental Biology. 203 (17): 2641–2656. Bibcode:2000JExpB.203.2641P. doi:10.1242/jeb.203.17.2641. PMID 10934005.</ref><ref>Obrist, Martin K.; Boesch, Ruedi; Flückiger, Peter F. (2004). [https://pdf.core.ac.uk/corefilesystem/pdf/634/85210161.pdf?se=2026-10-16T10%3A26%3A00Z&sp=r&sv=2026-06-06&sr=b&rscd=inline%3B%20filename%3D%2285210161.pdf%22&rsct=application/pdf&sig=tSNmIMLu0BSnpnWhKiNeK6ll6ZIix8m7bsoGK%2BMUdtQ%3D "Variability in echolocation call design of 26 Swiss bat species: Consequences, limits and options for automated field identification with a synergetic pattern recognition approach"] {{Novecojusi saite}} (PDF). Mammalia. 68 (4): 307–322. doi:10.1515/mamm.2004.030. S2CID 86180828.</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Barbastella barbastellus 01.jpg|thumb|240px|[[Ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē]] [[Attēls:Mopsfledermaus (Barbastella barbastellus).jpg|thumb|240px|Ziemā guļ alās, ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros]] Eiropas platausis uzturas mežainos apvidos, atpūtai slēptuvi meklējot [[koki|koku]] plaisās vai zem atlupušas mizas, arī klinšu un akmeņu krāvumu spraugās vai ēku konstrukcijās.<ref name="it">[https://zslpublications.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/jzo.12271 Protecting one, protecting both? Scale-dependent ecological differences in two species using dead trees, the rosalia longicorn beetle and the barbastelle bat]</ref><ref name="sierro">Sierro A (1999). [https://www.researchgate.net/publication/230011468_Habitat_selection_by_barbastelle_bats_Barbastella_barbastellus_in_the_Swiss_Alps_Valais "Habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus) in the Swiss Alps (Valais)"] (PDF). Journal of Zoology. 248 (4): 429–432. doi:10.1111/j.1469-7998.1999.tb01042.x.</ref> Novērojumos [[Itālija|Itālijā]] konstatēts, ka iecienītākais koks slēptuvēm ir nokaltis [[dižskābardis]].<ref name="it"/> Lai arī Eiropas platausis uzturas noteiktā dzīves teritorijā, tomēr atpūtas vieta tiek mainīta bieži.<ref name="iunc">Piraccini, R. (2016). [https://www.iucnredlist.org/species/2553/22029285 "Barbastella barbastellus".] IUCN Red List of Threatened Species. 2016 e.T2553A22029285. doi:10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T2553A22029285.en. Retrieved 19 November 2021.</ref> [[Vasara]]s sezonā Eiropas platausis medībās izlido samērā agri, salīdzinot ar citiem sikspārņiem, medījot koku lapotnes ēnā. Kad iestājas krēsla, tas sāk medīt arī atklātās vietās.<ref name="uk"/> [[Ziema]]s periodā Eiropas platausis [[ziemas guļa]]i slēptuvi parasti meklē pazemē ([[ala|alās]], ēku pagrabos, raktuvēs un pazemes bunkuros), tomēr reizēm tie guļ arī koku dobumos. Eiropas platausis ir samērā aukstuma izturīgs sikspārnis un bieži ziemo pa vienam.<ref name="iunc"/><ref name="uk"/><ref name="trust">[https://web.archive.org/web/20210427180114/https://cdn.bats.org.uk/pdf/About%20Bats/barbastelle_11.02.13.pdf?mtime=20181101151250 Bat Conservation Trust: Barbastelle bat]</ref> == Barība == Eiropas platausis medī mežainos apvidos un galvenokārt barojas ar [[naktstauriņi|naktstauriņiem]] un [[mušas|mušām]].<ref name="iunc"/><ref name="trust"/> [[Šveice]]s pētījumos atklāts, ka [[zvīņspārņi]] sastāda 99% no to barības, tomēr atkarībā no sezonas diēta mainās, tā kā samazinās naktstauriņu pieejamība un pieaug konkurence ar lielāko, spēcīgāko [[pelēkais garausainis|pelēko garausaini]](''Plecotus austriacus'').<ref>Andreas, Michal; Reiter, Antonín; Benda, Petr (2012). "Prey Selection and Seasonal Diet Changes in the Western Barbastelle Bat (Barbastella barbastellus)". Acta Chiropterologica. 14: 81–92. doi:10.3161/150811012X654295. S2CID 83484297.</ref> Kopumā Eiropas plataušu barības izvēle ir vismazskaitlīgākā, salīdzinot ar citiem [[Eiropa]]s [[sikspārņi]]em. Specializēšanās uz noteiktu medījumu, padarījusi Eiropas platausi ekoloģiski viegli iespaidojamu, tādēļ suga daudzviet kļuvusi apdraudēta.<ref name="sierro"/> Nakts laikā medījot, Eiropas platausis lido līdz 20 [[kilometrs|km]] plašā teritorijā, turklāt mātītes, kurām nav mazuļu, medī plašākā teritorijā nekā tēviņi.<ref>Zeale, M.R.; Davidson-Watts, I.; Jones, G. (2012). [https://academic.oup.com/jmammal/article-abstract/93/4/1110/959700?redirectedFrom=fulltext&login=false "Home range use and habitat selection by barbastelle bats (Barbastella barbastellus): implications for conservation".] Journal of Mammalogy. 93 (4): 1110–1118. doi:10.1644/11-MAMM-A-366.1.</ref> == Vairošanās == Eiropas platausis [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] sasniedz 1—2 gadu vecumā. Pārošanās periods sākas vasaras beigās, beidzas neilgi pirms došanās ziemas guļā. Ļoti retos gadījumos ir novērota sapārošanās ziemā vai ļoti agri pavasarī.<ref name="dietz"/> Vairošanās sezonā mātītes pulcējas aukļkolonijās. Tās parasti atrodas dažādu ēku spraugās, retāk koku spraugās.<ref name="uk"/> Laikā no aprīļa līdz jūnijam mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi. Tie kļūst patstāvīgi 6 nedēļu vecumā.<ref name="dietz">Dietz, Christian; von Helversen, Otto; Nill (2009). L'encyclopédie des chauves-souris d'Europe et d'Afrique du Nord: Biologie, caractéristiques, protection [Bats of Europe and North Africa] (in French). Delachaux & Niestlé. ISBN 978-2-603-01595-7.</ref> Līdzko jaunie sikspārņi uzsāk lidošanu, kolonija sadalās mazākās grupās, bet jūlija beigās visi atkal apvienojas (ļoti bieži piedzimšanas kolonijas vietā).<ref name="uk"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Barbastella barbastellus|Eiropas platausis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Barbastella_barbastellus/ ADW: Barbastella barbastellus] (''angliski'') *[https://www.cms.int/species/barbastella-barbastellus CMS: Western Barbastelle Bat]</ref> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platauši]] [[Kategorija:Latvijas zīdītāji]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes fauna]] [[Kategorija:Francijas fauna]] [[Kategorija:Igaunijas fauna]] [[Kategorija:Spānijas fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] 9zf6cletqtlegmfezwnthioxm1r41er 10 642012 4547279 4545397 2026-11-09T14:03:07Z Kikos 3705 4547279 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Šaka Hafons]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]] ([[Hallasans]]) * [[Ēģipte]] ([[Katrīnas kalns|Katrīnas k.]]) * [[Filipīnas]] ([[Apo]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Indija]] ([[Kančendžanga]]) * [[Indonēzija]] ([[Džaja]]/[[Kerinči]]) * [[Irāna]] ([[Demāvends]]) * [[Irāka]] ([[Čīhī Derē]]) * [[Izraēla]] ([[Merons]]) * [[Japāna]] ([[Fudzi]]) * [[Jemena]] ([[Nebī Šueibs]]) * [[Jordānija]] ([[Umm ed Dāmī]]) * [[Kambodža]] ([[Aorals]]) * [[Katara]] ([[Kurein Aba el Bauls]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Kirgizstāna]] ([[Dženiša smaile|Dženiša sm.]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Kuveita]] ([[306]]) * [[Ķīna]] ([[Džomolungma]]) * [[Laosa]] ([[Bia]]) * [[Libāna]] ([[Kurnetesauda]]) * [[Malaizija]] ([[Kinabalu]]) * [[Maldīvija]] ([[Villingili]]) * [[Mjanma]] ([[Khakaborazi]]) * [[Mongolija]] ([[Huitens]]) * [[Nepāla]] ([[Džomolungma]]) * [[Omāna]] ([[Šamss]]) * [[Pakistāna]] ([[K2]]) * [[Saūda Arābija]] ([[Sūda]]) * [[Singapūra]] ([[Timahs]]) * [[Sīrija]] ([[Hermons (kalns)|Hermons]]) * [[Šrilanka]] ([[Pidurutalāgala]]) * [[Tadžikistāna]] ([[Ismoila Somonī smaile|Ismoila Somonī sm.]]) * [[Taizeme]] ([[Inthanons]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]) * [[Turkmenistāna]] ([[Airibobo]]) * [[Uzbekistāna]] ([[Hazrati Sultons]])<!-- ??? --> * [[Vjetnama]] ([[Fansipans]]) * [[Ziemeļkoreja]] ([[Pektusans]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Ķīnas Republika]] ([[Jušaņs]]) * [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] ([[Nābī Jūniss]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Honkonga]] ([[Damaošaņs]]) * [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] ([[Djegogarsija]]) * [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] ([[Sautailenda]]) * [[Makao]] ([[Tanšaņs]]) * [[Ziemsvētku Sala]] ([[Marihils]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Āzijas, teritorijas Āzijas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Āzijas navigācijas veidnes]] </noinclude> jrzqjyqi1ztpiql8lu9gnz805ce57r2 0 642139 4547565 4540211 2026-11-10T05:49:25Z Biafra 13794 4547565 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Sidnijs Hečs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Sidney Hatch'' | attēls = Sidney Hatch.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Sidnijs Herberts Hečs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|8|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Riverforesta (Ilinoisa)}} | mir_dat = {{dat|1966|10|17}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Meivuda}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 1 (1 sudrabs) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} }} '''Sidnijs Herberts Hečs''' ({{val|en|Sidney Herbert Hatch}}; dzimis {{dat|1883|8|18}}, miris {{dat|1966|10|17}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78661 |title=Sidney Hatch |work=Olympedia |access-date=2026. gada 26. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/sidney-hatch |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 26. oktobris |title=Sidney HATCH |accessdate=2026. gada 26. oktobris}}</ref> Knīlends [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]. Maratona distancē sākotnēji viņš finišēja 9. vietā, taču pēc amerikāņa [[Frederiks Lorcs|Frederika Lorca]] diskvalifikācijas viņam tika piešķirta 8. vieta. Savukārt 4 jūdžu komandu skrējienā kopā ar [[Leisijs Hērns|Leisiju Hērnu]], [[Albērs Korē|Albēru Korē]], [[Džims Laitbodijs|Džimu Laitbodiju]] un [[Frenks Verners|Frenku Verneru]] izcīnīja sudraba medaļu. Pēc četriem gadiem viņš startēja [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]], kur ieguva 14. vietu [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/sidney-hatch-1.html |title=Sidney Hatch Olympic Results |access-date=2026. gada 26. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171436/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/sidney-hatch-1.html |archive-date=2026. gada 26. oktobris}}</ref> No 1904. līdz 1922. gadam viņš noskrēja vairāk nekā 45 maratonus, izcīnot virkni uzvaru, tostarp [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] 1909. gadā un [[Jonkersas maratons|Jonkersas maratonā]] 1911. gadā. Hečs sešas reizes (1906—1908, 1911, 1914 un 1915) uzvarēja [[Misūri Sporta klubs|Misūri Sporta kluba]] rīkotajā Vis-rietumu maratonā (''All Western Marathon''). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā viņš dienēja par [[ASV armija]]s ziņnesi un tika apbalvots par "ārkārtēju varonību" apšaudes laikā netālu no [[Brijēla]]s, [[Francija|Francijā]] 1918. gada 11. oktobrī. Viņam tika piešķirta Ievainojuma pakāpe (''Purple Heart''), Izcila dienesta krusts (''Distinguished Service Cross''), kā arī [[Francijas Kara krusts]] (''Croix de Guerre''). Pēc Pirmā pasaules kara viņš atgriezās vieglatlētikā, lai noskrētu vēl divus [[Bostonas maratons|Bostonas maratonus]], pirms noslēdza maratonskrējēja karjeru. No 1923. līdz 1953. gadam viņš strādāja par vēstnesi (pastnieku) dzimtajā [[Riverforesta]]s ciemā, [[Ilinoisa]]s štatā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Hečs, Sidnijs}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] i0fb4scye5yf8v1diwbp44570ygygi2 0 642313 4547317 4546538 2026-11-09T15:44:15Z ~2026-59464-09 153073 Esmu persona, par kuru ir izveidots šis biogrāfiskais raksts. Papildināta biogrāfiskā informācija par manu darbību Latvijas jaunatnes delegātes amatā Apvienoto Nāciju Organizācijā 2021.–2022. gadā, kā arī par biedrības „Sievietes drošībai” dibināšanu un darbību tās valdē. Precizēta arī informācija par darbības jomu. Pievienotas atsauces uz publiski pieejamiem informācijas avotiem. 4547317 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Anete Biķe | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|14}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] * [[Apvienotais saraksts]] | dinastija = | tēvs = | māte = | bērni = | profesija = starptautiskās drošības eksperte, politiķe | alma_mater = [[Parīzes Politikas zinātnes institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Anete Biķe''' (dzimusi {{dat|1998|12|14}}) ir [[Latvieši|latviešu]] diplomāte un [[politiķe]], starptautiskās drošības eksperte. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> un strādājusi Ārlietu ministrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tieslietu-ministra-biroju-papildina-profesionali-ar-pieredzi-tieslietas-diplomatija-un-komunikacija|title=Tieslietu ministra biroju papildina profesionāļi ar pieredzi tieslietās, diplomātijā un komunikācijā {{!}} Tieslietu ministrija|website=www.tm.gov.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2023. gadā A. Biķe bija viena no biedrības "Sievietes drošībai" dibinātājām un ir tās valdes locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenforsecurity.lv/par-mums/kontakti/|title=Kontakti – Sievietes drošībai|access-date=2026-11-09|language=lv-LV}}</ref> Biedrības darbība veicina sieviešu līdzdalību starptautiskās politikas veidošanā un drošībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenforsecurity.lv/par-mums/|title=Par mums – Sievietes drošībai|access-date=2026-11-09|language=lv-LV}}</ref> 2022. gadā A. Biķe bija Latvijas Jauniešu delegāte [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/un-youth-delegate-programme|title=UN Youth delegate programme {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] 84vvgbp0sf9fpyzlmyfn6oh8tvsufc9 4547322 4547317 2026-11-09T15:49:58Z ~2026-59464-09 153073 Esmu persona, par kuru ir izveidots šis biogrāfiskais raksts. Papildināta biogrāfiskā informācija par izglītību, norādot bakalaura un maģistra grādu starptautiskajā drošībā Parīzes Politikas zinātnes institūtā (Sciences Po). 4547322 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Anete Biķe | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|14}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] * [[Apvienotais saraksts]] | dinastija = | tēvs = | māte = | bērni = | profesija = starptautiskās drošības eksperte, politiķe | alma_mater = [[Parīzes Politikas zinātnes institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Anete Biķe''' (dzimusi {{dat|1998|12|14}}) ir [[Latvieši|latviešu]] diplomāte un [[politiķe]], starptautiskās drošības eksperte. [[15. Saeima|15. Saeimas]] deputāte, ievēlēta no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija]]s ministra padomniece starptautisko tiesību un drošības jautājumos<ref>[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/ 2026. gada Saeimas vēlēšanas] Kandidātu saraksti</ref> un strādājusi Ārlietu ministrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tieslietu-ministra-biroju-papildina-profesionali-ar-pieredzi-tieslietas-diplomatija-un-komunikacija|title=Tieslietu ministra biroju papildina profesionāļi ar pieredzi tieslietās, diplomātijā un komunikācijā {{!}} Tieslietu ministrija|website=www.tm.gov.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> A. Biķe ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās (2021) un maģistra grādu starptautiskajā drošībā (2024) [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|Parīzes Politikas zinātnes institūtā (Sciences Po)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/92440-anete-bike/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-11-09}}</ref> 2023. gadā A. Biķe bija viena no biedrības "Sievietes drošībai" dibinātājām un ir tās valdes locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenforsecurity.lv/par-mums/kontakti/|title=Kontakti – Sievietes drošībai|access-date=2026-11-09|language=lv-LV}}</ref> Biedrības darbība veicina sieviešu līdzdalību starptautiskās politikas veidošanā un drošībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenforsecurity.lv/par-mums/|title=Par mums – Sievietes drošībai|access-date=2026-11-09|language=lv-LV}}</ref> 2022. gadā A. Biķe bija Latvijas Jauniešu delegāte [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/un-youth-delegate-programme|title=UN Youth delegate programme {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Biķe, Anete}} [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] a9tjdgk20qwurnnb1eh77m3emb227kt 0 642619 4547362 4547239 2026-11-09T17:40:46Z Meistars Joda 781 Izmainīja aizsardzības līmeni lapai "[[Valdis Tilgalis]]" ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 9. decembris, plkst. 11.04 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 9. decembris, plkst. 11.04 (UTC))) 4547239 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: Indonēzijas Republikas Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.mfa.gov.lv | title = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija — Diplomātiskais korpuss | publisher = Ārlietu ministrija | access-date = 2026-11-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-akcente-arvalstu-goda-konsulu-nozimi-latvijas-diplomatisko-attiecibu-veidosana|title=Valsts prezidents akcentē ārvalstu goda konsulu nozīmi Latvijas diplomātisko attiecību veidošanā {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents. Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.vestnesis.lv/op/2026/196.39 | title = Latvijas Vēstnesis — Oficiālais paziņojums par ģerboni | access-date = 2026-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[LASAP]]) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 9fi2anbgn19wwxql76jnd92kbcjldzj 4547366 4547362 2026-11-09T17:45:56Z Meistars Joda 781 4547366 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republikas karogs|Indonēzijas Republikas]] Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.mfa.gov.lv | title = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija — Diplomātiskais korpuss | publisher = Ārlietu ministrija | access-date = 2026-11-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-akcente-arvalstu-goda-konsulu-nozimi-latvijas-diplomatisko-attiecibu-veidosana|title=Valsts prezidents akcentē ārvalstu goda konsulu nozīmi Latvijas diplomātisko attiecību veidošanā {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents. Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.vestnesis.lv/op/2026/196.39 | title = Latvijas Vēstnesis — Oficiālais paziņojums par ģerboni | access-date = 2026-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[LASAP]]) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] n7n60ltvr50vznyeo2qjmx2wkwuwsmd 4547379 4547366 2026-11-09T18:09:22Z Egilus 27634 /* Diplomātiskā un starptautiskā darbība */ Laikam kļūme 4547379 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.mfa.gov.lv | title = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija — Diplomātiskais korpuss | publisher = Ārlietu ministrija | access-date = 2026-11-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-akcente-arvalstu-goda-konsulu-nozimi-latvijas-diplomatisko-attiecibu-veidosana|title=Valsts prezidents akcentē ārvalstu goda konsulu nozīmi Latvijas diplomātisko attiecību veidošanā {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents. Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.vestnesis.lv/op/2026/196.39 | title = Latvijas Vēstnesis — Oficiālais paziņojums par ģerboni | access-date = 2026-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[LASAP]]) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 3zph7wqdjleup4uzuj8u7htvszfp16l 0 642711 4547396 4544820 2026-11-09T18:25:21Z Biafra 13794 4547396 wikitext text/x-wiki '''Antons Rancāns''' var būt: * [[Antons Rancāns (politiķis)|Antons Rancāns]] (1897—1942) — latviešu ārsts un politiķis; * [[Antons Rancāns (dzejnieks)|Antons Rancāns]] (1933—2009) — latviešu žurnālists un dzejnieks. {{nozīmju atdalīšana}} 9urmt5tefblt8h15fd6ewb7f6xll5uu 0 642830 4547242 4546264 2026-11-09T12:08:21Z ~2026-45221-25 152921 Pārveidotas noslēguma rindkopas; saglabātas atsauces un uzlabošanas veidne. 4547242 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jāpatīra no MI stila (piemēram, "Laikraksts viņu raksturoja kā")}} '''Pāvels Čuprunovs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Павел Чупрунов'', dzimis 1993. gada 28. jūnijā)<ref>[https://elections.istra-da.ru/election/102600/ Sanktpēterburgas 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksts], ieraksts «Чупрунов Павел Вячеславович» (krievu valodā).</ref> ir Krievijas opozīcijas politiķis un sabiedriskais aktīvists. Viņš tiesā panāca 2019. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā [[Sanktpēterburga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref name="velesanas">[https://www.kommersant.ru/doc/4889987 «Команда Черной речки» идет на штурм «Ланского»]. ''Коммерсантъ'', 08.07.2021.</ref> 2022. gadā viņš saņēma patvērumu [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="patverums">[https://www.kommersant.ru/doc/5459654 Убежище с правом на ошибку]. ''Коммерсантъ'', 14.07.2022.</ref> == Politiskā darbība == 2018. gada rudenī Čuprunovs izstrādāja galda spēles «Krievija bez Putina» (''Россия без Путина'') pirmo versiju. Intervijā Lietuvas ziņu portālam ''15min'' viņš skaidroja, ka meklējis protesta formu, kurā cilvēki varētu piedalīties, nepulcējoties uz ielas. Līdz 2019. gada septembrim viņš Sanktpēterburgā bija sarīkojis trīs šīs spēles turnīrus.<ref>Eglė Krištopaitytė. [https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/pasaulis/rusijos-politine-kultura-kelia-stalo-zaidimais-sudalyvave-turnyre-zmones-ateina-i-mitingus-57-1201590 Politinę kultūrą kelia stalo žaidimais: sužaidę „Rusiją be Putino“ žmonės ateina į mitingus]. ''15min'', 13.09.2019.</ref> 2019. gadā partija «[[Taisnīgā Krievija]]» izvirzīja Čuprunovu par deputāta kandidātu Sanktpēterburgas pašvaldībā «Čornaja Rečka». Tiesa uzdeva vēlēšanu komisijai viņu reģistrēt par kandidātu.<ref>Silke Bigalke. [https://www.sueddeutsche.de/politik/russland-putin-wahlen-proteste-1.4588935 Es gibt nur einen wirklichen Wähler, und der heißt Wladimir Putin]. ''Süddeutsche Zeitung'', 07.09.2019.</ref> Tomēr komisija viņa vārdu vēlēšanu zīmē neiekļāva.<ref name="velesanas"/> 2019. gada 8. oktobrī Čuprunovs piedalījās Saeimas deputāšu [[Inese Voika|Ineses Voikas]] un [[Juta Strīķe|Jutas Strīķes]] rīkotā diskusijā. Tajā tika apspriesti šķēršļi opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas pašvaldību vēlēšanās.<ref>[https://appc.lv/lv/jaunumi/appc-valdes-priekssedetajs-tiekas-ar-krievijas-opozicijas-parstavjiem/ APPC valdes priekšsēdētājs tiekas ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem]. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, 08.10.2019.</ref> Čuprunovs vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā. 2020. gada janvārī tiesa atcēla rezultātus pašvaldības otrajā vēlēšanu apgabalā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4240801 Отменены итоги выборов в округе МО «Черная речка»]. ''Коммерсантъ'', 31.01.2020.</ref> Tā paša gada augustā Sanktpēterburgas pilsētas tiesa šo lēmumu atstāja spēkā.<ref>Олег Дилимбетов. [https://www.kommersant.ru/doc/4443680 Эхо грубого вмешательства]. ''Коммерсантъ'', 06.08.2020.</ref> Pieci ievēlētie deputāti zaudēja mandātus.<ref name="velesanas"/> Atkārtotās vēlēšanas notika 2021. gada septembrī. Saskaņā ar izdevuma ''Bumaga'' publicētajiem provizoriskajiem rezultātiem visas piecas vietas ieguva partijas «Vienotā Krievija» kandidāti.<ref>[https://paperpaper.io/papernews/2021/9/22/v-peterburgskih-municipalitetah-av/ В петербургских муниципалитетах «Автово» и «Ланское» прошли перевыборы. Победили единороссы и «Справедливая Россия»]. ''Бумага'', 22.09.2021.</ref> == Dzīve un darbība Zviedrijā == 2021. gadā Čuprunovs iesniedza patvēruma pieteikumu Zviedrijā. Zviedrijas Migrācijas pārvalde pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka viņš var saņemt aizsardzību Krievijā. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, un 2022. gadā migrācijas tiesa to mainīja un piešķīra viņam patvērumu.<ref name="patverums"/><ref>[https://www.svt.se/nyheter/utrikes/rysk-putin-kritiker-far-skydd-i-sverige Rysk Putin-kritiker får skydd i Sverige]. ''SVT Nyheter'', 16.07.2022.</ref> 2023. gadā Čuprunovs bija viens no Krievijas opozīcijas kustības «Vesna» vadītājiem. Apmeklējot Norvēģiju, viņš intervijā laikrakstam ''Dagsavisen'' pauda atbalstu ieroču piegādēm [[Ukraina]]i un sankcijām pret [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvinātiem cilvēkiem.<ref>Hennika Lillo-Stenberg, Åsne Gullikstad. [https://www.dagsavisen.no/nyheter/russisk-aktivist-konkrete-individer-ma-fa-svi/5434842 Russisk aktivist: — Konkrete individer må få svi]. ''Dagsavisen'', 04.03.2023.</ref> 2026. gada augustā Čuprunovs bija Zviedrijā darbojošās krievu pretkara komitejas pārstāvis.<ref>Saana Uosukainen. [https://yle.fi/a/74-20239994 Venäläinen pariskunta pidätettiin Ruotsissa]. ''Yle'', 08.08.2026.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čuprunovs, Pāvels}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] fxoqci9vaoif73kx9yv7lp8rhyad71y 4547300 4547242 2026-11-09T15:11:28Z Egilus 27634 Tā, nu būtu pieņemamā formā 4547300 wikitext text/x-wiki '''Pāvels Čuprunovs''' ({{val|ru|Павел Чупрунов}}, dzimis {{dat|1993|6|28}})<ref>[https://elections.istra-da.ru/election/102600/ Sanktpēterburgas 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksts], ieraksts «Чупрунов Павел Вячеславович» (krievu valodā).</ref> ir Krievijas opozīcijas politiķis un sabiedriskais aktīvists. Viņš tiesā panāca 2019. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā [[Sanktpēterburga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref name="velesanas">[https://www.kommersant.ru/doc/4889987 «Команда Черной речки» идет на штурм «Ланского»]. ''Коммерсантъ'', 08.07.2021.</ref> 2022. gadā viņš saņēma patvērumu [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="patverums">[https://www.kommersant.ru/doc/5459654 Убежище с правом на ошибку]. ''Коммерсантъ'', 14.07.2022.</ref> == Politiskā darbība == 2018. gada rudenī Čuprunovs izstrādāja galda spēles «Krievija bez Putina» (''Россия без Путина'') pirmo versiju. Intervijā Lietuvas ziņu portālam ''15min'' viņš skaidroja, ka meklējis protesta formu, kurā cilvēki varētu piedalīties, nepulcējoties uz ielas. Līdz 2019. gada septembrim viņš Sanktpēterburgā bija sarīkojis trīs šīs spēles turnīrus.<ref>[https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/pasaulis/rusijos-politine-kultura-kelia-stalo-zaidimais-sudalyvave-turnyre-zmones-ateina-i-mitingus-57-1201590 Eglė Krištopaitytė. Politinę kultūrą kelia stalo žaidimais: sužaidę „Rusiją be Putino“ žmonės ateina į mitingus]. ''15min'', 13.09.2019.</ref> 2019. gadā partija «[[Taisnīgā Krievija]]» izvirzīja Čuprunovu par deputāta kandidātu Sanktpēterburgas pašvaldībā «Čornaja Rečka». Tiesa uzdeva vēlēšanu komisijai viņu reģistrēt par kandidātu.<ref>[https://www.sueddeutsche.de/politik/russland-putin-wahlen-proteste-1.4588935 Es gibt nur einen wirklichen Wähler, und der heißt Wladimir Putin]. Silke Bigalke. ''Süddeutsche Zeitung'', 07.09.2019.</ref> Tomēr komisija viņa vārdu vēlēšanu zīmē neiekļāva.<ref name="velesanas"/> 2019. gada 8. oktobrī Čuprunovs piedalījās Saeimas deputāšu [[Inese Voika|Ineses Voikas]] un [[Juta Strīķe|Jutas Strīķes]] rīkotā diskusijā. Tajā tika apspriesti šķēršļi opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas pašvaldību vēlēšanās.<ref>[https://appc.lv/lv/jaunumi/appc-valdes-priekssedetajs-tiekas-ar-krievijas-opozicijas-parstavjiem/ APPC valdes priekšsēdētājs tiekas ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem]. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, 08.10.2019.</ref> Čuprunovs vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā. 2020. gada janvārī tiesa atcēla rezultātus pašvaldības otrajā vēlēšanu apgabalā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4240801 Отменены итоги выборов в округе МО «Черная речка»]. ''Коммерсантъ'', 31.01.2020.</ref> Tā paša gada augustā Sanktpēterburgas pilsētas tiesa šo lēmumu atstāja spēkā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4443680 Эхо грубого вмешательства]. Олег Дилимбетов. ''Коммерсантъ'', 06.08.2020.</ref> Pieci ievēlētie deputāti zaudēja mandātus.<ref name="velesanas"/> Atkārtotās vēlēšanas notika 2021. gada septembrī. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem visas piecas vietas ieguva partijas «Vienotā Krievija» kandidāti.<ref>[https://paperpaper.io/papernews/2021/9/22/v-peterburgskih-municipalitetah-av/ В петербургских муниципалитетах «Автово» и «Ланское» прошли перевыборы. Победили единороссы и «Справедливая Россия»]. ''Бумага'', 22.09.2021.</ref> == Dzīve un darbība Zviedrijā == 2021. gadā Čuprunovs iesniedza patvēruma pieteikumu Zviedrijā. Zviedrijas Migrācijas pārvalde pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka viņš var saņemt aizsardzību Krievijā. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, un 2022. gadā migrācijas tiesa to mainīja un piešķīra viņam patvērumu.<ref name="patverums"/><ref>[https://www.svt.se/nyheter/utrikes/rysk-putin-kritiker-far-skydd-i-sverige Rysk Putin-kritiker får skydd i Sverige]. ''SVT Nyheter'', 16.07.2022.</ref> 2023. gadā Čuprunovs bija viens no Krievijas opozīcijas kustības «Vesna» vadītājiem. Apmeklējot Norvēģiju, viņš intervijā pauda atbalstu ieroču piegādēm [[Ukraina]]i un sankcijām pret [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvinātiem cilvēkiem.<ref>[https://www.dagsavisen.no/nyheter/russisk-aktivist-konkrete-individer-ma-fa-svi/5434842 Hennika Lillo-Stenberg, Åsne Gullikstad. Russisk aktivist: — Konkrete individer må få svi]. ''Dagsavisen'', 04.03.2023.</ref> 2026. gada augustā Čuprunovs bija Zviedrijā darbojošās krievu pretkara komitejas pārstāvis.<ref>[https://yle.fi/a/74-20239994 Saana Uosukainen. Venäläinen pariskunta pidätettiin Ruotsissa]. ''Yle'', 08.08.2026.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čuprunovs, Pāvels}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] aqo62bbjvg044284zfs0t3hf27vhftp 0 642906 4547604 4546702 2026-11-10T07:40:51Z Edgars2007 9590 4547604 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Emma Hamiltone | vārds_orig = ''Emma Hamilton'' | attēls = George Romney - Emma Hart in a Straw Hat.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Portretā septiņpadsmit gadu vecumā<br />Autors: [[Džordžs Romnijs (gleznotājs)|Džordžs Romnijs]], ap 1782. gadu | dz_gads = 1765 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Češīra|Nesa}} | m_gads = 1815 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|Francija|Kalē}} | dzimums = S | dzīvesbiedrs = Viljams Hamiltons (pr. 1791; miris 1803) | bērni = {{ubl|Emma Keireva|Horācija Nelsone}} }} '''Emma, lēdija Hamiltone''' ({{val|en|Emma, Lady Hamilton}}; dzimusi '''Eimija Laiona''' (''Amy Lyon'') {{dat|1765|4|26}}, mirusi {{dat|1815|1|15}}) bija angļu kurtizāne, kas zināma kā jūras kara varoņa [[Horācijs Nelsons|lorda Nelsona]] mīļākā un mākslinieka [[Džordžs Romnijs (gleznotājs)|Džordža Romnija]] mūza. Emma piedzima kalēja ģimenē Nesas ciemā [[Češīra|Češīrā]]. Viņas tēvs nomira drīz pēc meitenes nākšanas pasaulē, un viņu uzaudzināja māte un vecmāmiņa netālajā Hārdenas ciemā. Divpadsmit gadu vecumā viņa devās līdzi mātei uz [[londona|Londonu]] un, kādu laiku pastrādājusi par kalponi, nonāca galvaspilsētas [[puspasaule|puspasaulē]]. Piecpadsmit gadu vecumā viņa kļuva par jauna aristokrāta, sera Harija Federstonho, mīļāko, kurš viņu pameta, kad Emma palika stāvoklī. Emmu un viņas māti savā paspārnē ņēma Čārlzs Frānsiss Grevils, iekārtojot viņas mājā netālu no Edžveras ceļa. Emma kļuva pazīstama kā '''Emma Hārta''', bet viņas māte – kā kundze Kadogana. Emmas meitu nosūtīja uz Hārdenu, kur viņu audzināja vecvecmāmiņa. Tieši šajā laikā Emma pozēja daudziem Džordža Romnija gleznotiem portretiem. Pēc dažiem gadiem Grevils nogura no Emmas un nosūtīja viņu kopā ar māti pie sava tēvoča sera Viljama Hamiltona — Lielbritānijas sūtņa [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalistē]]. Emma kļuva par Hamiltona mīļāko un sabiedriskās dzīves personību, kas izpelnījās slavu ar saviem priekšnesumiem — tā dēvētajām "pozām" (angļu valodā: ''Attitudes''), kuros viņa atveidoja tēlus no antīkā laikmeta. 1791. gadā Hamiltons un Emma klusi salaulājās Sentmerilebounas draudzes baznīcā. Pateicoties jaunajam, cienījamajam sūtņa sievas statusam, Emma varēja apmeklēt Neapoles galmu un kļuva par karalienes [[Marija Karolīna|Marijas Karolīnas]] draudzeni. 1798. gada augustā, pēc uzvaras [[Nīlas kauja|Nīlas kaujā]], Neapolē ieradās Nelsons, un drīz vien starp viņu un Emmu izveidojās mīlas sakars. 1800. gadā Hamiltoni un Nelsons atgriezās [[Anglija|Anglijā]], kur Londonā, kā arī Mertonā, Nelsona iegādātā lauku īpašumā, uzsāka kopdzīvi trijatā. 1801. gadā Emma dzemdēja Nelsona meitu Horāciju. Viljams Hamiltons nomira 1803. gadā, taču Nelsons un Emma nevarēja apprecēties, jo Nelsons joprojām bija precējies ar savu sievu Faniju. Pēc Nelsona nāves [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]] 1805. gadā Emma, ​​kurai gan vīrs, gan mīļākais savos testamentos bija atstājuši mantojumu, turpināja dzīvot izšķērdīgi un nonāca parādos. 1814. gadā, lai izvairītos no kreditoriem, viņa kopā ar Horāciju aizbēga uz [[Kalē]], kur pēc sešiem mēnešiem mira. Lai gan pārējā 19. gadsimta gaitā par Emmu lielākoties neviens neatcerējās, 1888. un 1905. gadā par viņu sarakstīja [[biogrāfija]]s. Pēdējā laikā viņas stāsts par ceļu no nabadzības līdz bagātībai, kā arī mīlas dēka ar Nelsonu, kalpojis par iedvesmas avotu vēsturiskajai [[daiļliteratūra]]i, [[dramaturģija]]i un filmām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hamiltone, Emma}} [[Kategorija:1765. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1815. gadā mirušie]] 1y5o895tgfi5xxssm7rg5su02vzlhan 3 642959 4547241 2026-11-09T12:07:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547241 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Producents}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 14.07 (EET) t7gqsrc14psioosf0wbpzgjtpmh7e86 0 642960 4547243 2026-11-09T12:08:50Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Gēlu futbols | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Gaelic football pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | dates = 1904. gada 20. jūlijs | num_events = | competitors = | nations = | teams = | prev = | next = }} '''[[Gēlu futbols]] 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada va... 4547243 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Gēlu futbols | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Gaelic football pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | dates = 1904. gada 20. jūlijs | num_events = | competitors = | nations = | teams = | prev = | next = }} '''[[Gēlu futbols]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no četriem demonstrāciju sporta veidiem. Gēlu futbola turnīrs notika 1904. gada 20. jūlijā. Turnīrā tika aizvadīta cīņa starp [[Čikāga]]s komandu ''Fenians'' un [[Sentluisa]]s komandu ''Innisfails''. Šajā turnīrā, ar rezultātu 10:0 uzvarēja ''Fenians'' komanda.<ref>{{cite book |last1=Mallon |first1=Bill |title=The 1904 Olympic Games : results for all competitors in all events, with commentary |date=1999 |publisher=McFarland & Co |location=Jefferson, N.C. |isbn=0-7864-0550-3 |pages=137, 166}}</ref><ref>{{cite book |last1=Sulivan |first1=James E. |title=Spalding Official Athletic Almanac for 1905: Special Olympic Number |date=January 1905 |publisher=The American Publishing Company |location=15 Warren Street, New York |page=209 |url=https://archive.org/details/1904-spal/page/n4/mode/1up |access-date=20 February 2023}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā Parīzē [[Vensānas pils|Vensānas pilī]] tika demonstrēts gēlu futbols — tā bija pirmā reize kopš 1904. gada, kad tas bija iekļauts olimpisko spēļu programmā.<ref>{{citeweb|url=https://www.hoganstand.com/Article/Index/332985|title=Gaelic games demonstration to take place in Paris as part of sporting festival at the Olympics|website=hoganstand.com|date=31 July 2024}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] eui0zbgaw5cjy5c8jbvx14jkzxbfzls 0 642961 4547244 2026-11-09T12:09:17Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4547244 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gēlu futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] klg4kfjaok2u34wdbr3seom8zn4peic 0 642962 4547276 2026-11-09T14:02:04Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|kalnu Izraēlā|amerikāņu kinoproducentu|Nīls Merons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Merons | Photo = Northern slope of Mount Meron.jpg | Photo size = | Paraksts = Merona ziemeļu nogāze | karte = Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=32|latm=59|lats=52|latNS=N | longd=35|longm=24|longs=49|longEW=E | Augstums = 1204 | Relatīvais_augstums = 655 | Atrašanās... 4547276 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Izraēlā|amerikāņu kinoproducentu|Nīls Merons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Merons | Photo = Northern slope of Mount Meron.jpg | Photo size = | Paraksts = Merona ziemeļu nogāze | karte = Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=32|latm=59|lats=52|latNS=N | longd=35|longm=24|longs=49|longEW=E | Augstums = 1204 | Relatīvais_augstums = 655 | Atrašanās vieta = {{vieta|Izraēla}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = Galilejas kalni | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Merons''' ({{val|he|הַר מֵירוֹן}}, ''Har Merón’'') vai '''Džarmaks''' ({{val|ar|جبل الجرمق}}, ''Jabal al-Jarmaq'') ir kalns [[Izraēla]]s ziemeļos, valsts augstākā virsotne. Atrodas Galilejas kalnu masīvā Austrumgalilejas reģionā, administratīvi atrodas [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu apgabalā]]; tuvākā pilsēta ir [[Cfata]]. Kalna apkārtnē kopš 1965. gada izveidots dabas rezervāts. Kalns ir nozīmīgs ebreju reliģiskajā tradīcijā — šeit apglabāts rabīns Šimons bar Hohajs un ir ikgadēju svētceļojumu mērķis rabīna nāves gadadienā.<ref>[https://www.jta.org/2021/04/30/israel/long-before-lag-bomer-stampede-mount-merons-history-has-been-a-mix-of-tragedy-and-euphoria Liphshitz, Cnaan (April 30, 2021). "What is Israel's Mount Meron and why were so many Orthodox Jews gathered there for the Lag b'Omer holiday?"]</ref> Populārs tūrisma galamērķis ar vairākiem skatu laukumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izraēlas kalni]] a558t86pswhs70j4szrdyyroe9i9hsl 4547277 4547276 2026-11-09T14:02:23Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Merons (kalns)]] uz [[Merons]]: pamatnozīme 4547276 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu Izraēlā|amerikāņu kinoproducentu|Nīls Merons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Merons | Photo = Northern slope of Mount Meron.jpg | Photo size = | Paraksts = Merona ziemeļu nogāze | karte = Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=32|latm=59|lats=52|latNS=N | longd=35|longm=24|longs=49|longEW=E | Augstums = 1204 | Relatīvais_augstums = 655 | Atrašanās vieta = {{vieta|Izraēla}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = Galilejas kalni | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Merons''' ({{val|he|הַר מֵירוֹן}}, ''Har Merón’'') vai '''Džarmaks''' ({{val|ar|جبل الجرمق}}, ''Jabal al-Jarmaq'') ir kalns [[Izraēla]]s ziemeļos, valsts augstākā virsotne. Atrodas Galilejas kalnu masīvā Austrumgalilejas reģionā, administratīvi atrodas [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu apgabalā]]; tuvākā pilsēta ir [[Cfata]]. Kalna apkārtnē kopš 1965. gada izveidots dabas rezervāts. Kalns ir nozīmīgs ebreju reliģiskajā tradīcijā — šeit apglabāts rabīns Šimons bar Hohajs un ir ikgadēju svētceļojumu mērķis rabīna nāves gadadienā.<ref>[https://www.jta.org/2021/04/30/israel/long-before-lag-bomer-stampede-mount-merons-history-has-been-a-mix-of-tragedy-and-euphoria Liphshitz, Cnaan (April 30, 2021). "What is Israel's Mount Meron and why were so many Orthodox Jews gathered there for the Lag b'Omer holiday?"]</ref> Populārs tūrisma galamērķis ar vairākiem skatu laukumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izraēlas kalni]] a558t86pswhs70j4szrdyyroe9i9hsl 0 642963 4547278 2026-11-09T14:02:23Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Merons (kalns)]] uz [[Merons]]: pamatnozīme 4547278 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Merons]] jv05ggg6i9n4tqua9nmt8yp1hxv8xwb 3 642964 4547280 2026-11-09T14:15:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547280 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Limbazunovads}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 16.15 (EET) oaqmn3g9ymt6tzaw9q16d2579v46434 6 642965 4547291 2026-11-09T14:52:40Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Poltergeists (filma)|Poltergeists]]" plakāts. No: [[:en:File:Poltergeist (1982).png]] 4547291 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Poltergeists (filma)|Poltergeists]]" plakāts. No: [[:en:File:Poltergeist (1982).png]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 1002ufxoisarkiqnmhz1ag9yd4e0e6d 0 642966 4547299 2026-11-09T15:10:56Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Poltergeists | operators = | attēls = Poltergeist (1982).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Toubi Hūpers]] | producents = * [[Stīvens Spīlbergs]] * [[Frenks Māršals (kinorežisors)|Frenks Māršals]] | scenārijs = * Stīvens Spīlbergs * [[Maikls Graiss]] * [[Marks Viktors]] | aktieri = * [[Džobeta Viljamsa]] * [[Kreigs Nelsons]] * [[Beatrise Streita]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālno... 4547299 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Poltergeists | operators = | attēls = Poltergeist (1982).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Toubi Hūpers]] | producents = * [[Stīvens Spīlbergs]] * [[Frenks Māršals (kinorežisors)|Frenks Māršals]] | scenārijs = * Stīvens Spīlbergs * [[Maikls Graiss]] * [[Marks Viktors]] | aktieri = * [[Džobeta Viljamsa]] * [[Kreigs Nelsons]] * [[Beatrise Streita]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''Poltergeist'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''SLM Production Group'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM/UA Entertainment Co.]]'' * ''United International Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1982|6|4}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10,7 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|121,7 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Poltergeist-(1982)|title=Poltergeist (1982) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2026|11|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' | imdb = }} '''"Poltergeists"''' ({{Val|en|Poltergeist}}) ir 1982. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Toubi Hūpers]], bet scenārija autori ir [[Stīvens Spīlbergs]], [[Maikls Graiss]] un [[Marks Viktors]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džobeta Viljamsa]], [[Kreigs Nelsons]] un [[Beatrise Streita]]. Filma stāsta par piepilsētas ģimeni, kuras jaunāko meitu nolaupa spoki. Tā kā Spīlbergs nevarēja režisēt citu filmu, kamēr viņš filmēja filmu "[[Citplanētietis]]" (1982), Hūpers tika izvēlēts, pamatojoties uz viņa veiksmīgo darbu filmās "[[Motorzāģa slaktiņš Teksasā]]" (1974) un ''[[The Funhouse]]'' (1981). Viedokļi par Spīlberga iesaistes līmeni filmā atšķiras, taču ir skaidrs, ka viņš bieži atradās uzņemšanas laukumā filmēšanas laikā un viņam bija ievērojama radošā kontrole. Šī iemesla dēļ daži ir teikuši, ka Spīlbergs būtu jāuzskata par filmas līdzrežisoru vai pat galveno režisoru, lai gan Spīlbergs, gan Hūpers to ir nolieguši.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.blumhouse.com/2017/07/14/confirmation-who-really-directed-poltergeist/|title=Confirmation? Who Really Directed POLTERGEIST?|work=Blumhouse.com|access-date=2026-11-09|date=2017-07-14|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloody-disgusting.com/news/3459069/mick-garris-delivers-final-word-poltergeist-controversy-tobe-directed-movie/|title=Mick Garris Delivers Final Word on 'Poltergeist' Controversy; "Tobe Directed That Movie"|last=Squires|first=John|website=Bloody Disgusting!|access-date=2026-11-09|date=2017-09-14|language=en-US}}</ref> Filmas "Poltergeists" pirmizrāde notika {{Dat|1982|6|4|5=bez}}. Filma guva lielus kritiskus un komerciālus panākumus, kļūstot par 1982. gada astoto pelnošāko filmu. "Poltergeistu" nominēja trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] un mūsdienās to uzskata par šausmu žanra klasiku. Filmai iznāca divi turpinājumi ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' (1986) un ''[[Poltergeist III]]'' (1988), kā arī [[Poltergeists (2015. gada filma)|2015. gada rīmeiks]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Stīvens Spīlbergs}} [[Kategorija:1982. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] 4pyemoxa86bpqd46igzls7kconkt89x 6 642967 4547303 2026-11-09T15:14:01Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Putns ar kristāla spalvu]]" plakāts. No: [[:en:File:Bird-with-crystal-plumage.jpg]] 4547303 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Putns ar kristāla spalvu]]" plakāts. No: [[:en:File:Bird-with-crystal-plumage.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 28zvrfvez36phdyqidm1gn1h65ti35b 0 642968 4547311 2026-11-09T15:24:54Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Putns ar kristāla spalvu | operators = [[Vitorio Storāro]] | attēls = Bird-with-crystal-plumage.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, trilleris, mistērija | režisors = [[Dario Ardžento]] | producents = | scenārijs = Dario Ardžento | aktieri = * [[Tonijs Musante]] * [[Sūzija Kendala]] * [[Enriko Marija Salerno]] * [[Eva Renci]] * [[Umberto Raho]] | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | oriģinālnos = ''L'uccello dalle piume... 4547311 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Putns ar kristāla spalvu | operators = [[Vitorio Storāro]] | attēls = Bird-with-crystal-plumage.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, trilleris, mistērija | režisors = [[Dario Ardžento]] | producents = | scenārijs = Dario Ardžento | aktieri = * [[Tonijs Musante]] * [[Sūzija Kendala]] * [[Enriko Marija Salerno]] * [[Eva Renci]] * [[Umberto Raho]] | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | oriģinālnos = ''L'uccello dalle piume di cristallo'' | studija = * ''Seda Spettacoli S.p.A.'' * ''CCC Film GmbH'' | montāža = | izplatītājs = * ''Titanus'' * ''Constantin Film'' | izdošana = {{Filmas datums|1970|2|27}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = * {{ITA}} * {{FRG}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Putns ar kristāla spalvu"''' ({{Val|it|L'uccello dalle piume di cristallo}}) ir 1970. gada [[Itālija]]s un [[Rietumvācija]]s [[Giallo|''giallo'']] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Dario Ardžento]], kuram tā ir pirmā režisētā filma. Filmā galvenās lomas atveido [[Tonijs Musante]], [[Sūzija Kendala]], [[Enriko Marija Salerno]], [[Eva Renci]] un [[Umberto Raho]]. Filma stāsta par amerikāņu rakstnieku [[Roma|Romā]], kurš ir aculiecinieks sērijveida slepkavai, kurš uzbrūk jaunām sievietēm, un cenšas atklāt slepkavas identitāti, pirms viņš kļūst par tā nākamo upuri. Filmas "Putns ar kristāla spalvu" pirmizrāde notika {{Dat|1970|2|27|5=bez}} un tā guva komerciālus un kritiskus panākumus, tai skaitā palīdzot popularizēt ''giallo'' žanru. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Dario Ardžento filmas]] tq3r6lnlfw0coqjx6erqd0rf4s5k2zw 6 642969 4547313 2026-11-09T15:28:22Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[El cuerpo]]'' plakāts. No: [[:en:File:The-Body-El-Cuerpo.jpg]] 4547313 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[El cuerpo]]'' plakāts. No: [[:en:File:The-Body-El-Cuerpo.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 1j30s0ql51pisqja0hyw58b975fl253 0 642970 4547319 2026-11-09T15:47:36Z Producents 151800 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1383381307|Skuja Braden]]" 4547319 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = SkujaBraden.jpg | caption = Melissa D. Braden un Ingūna Skuja | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir Latvijas un ASV mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā Kalifornijā).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar porcelānu un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde ''Samsāra'' Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada Purvīša balvas finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. Venēcijas biennālē ar darbu ''Selling Water by the River''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus ''Above the Below'' un ''Sanctum of Flow,'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: ''Pardon My Body'' Ņujorkā un ''Strange Bargain'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba iecerēšanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Viņu daiļrade apšauba ierasto hierarhiju, kas tēlotājmākslu nostāda augstāk par dekoratīvo un lietišķo mākslu.<ref name="COCA_PROJECT-1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē ''Samsāra'' (2020) darbā ''Ilgas altāris'' porcelāna figūras, kažokāda un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā ''Selling Water by the River'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības. <ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī ''Ilgas'' ''altāris —'' veltījums Ingūnas Skujas mātei. <ref name=":3" /> <ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem. <ref name=":9" /> <ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Arsenālā eksponētā instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] 4v1wruvnz6pitl3ht8dkjb3ticjxkyq 4547323 4547319 2026-11-09T15:50:59Z Egilus 27634 Foto acīmredzami ir aizsargāts ar autortiesībām 4547323 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir Latvijas un ASV mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā Kalifornijā).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar porcelānu un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde ''Samsāra'' Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada Purvīša balvas finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. Venēcijas biennālē ar darbu ''Selling Water by the River''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus ''Above the Below'' un ''Sanctum of Flow,'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: ''Pardon My Body'' Ņujorkā un ''Strange Bargain'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba iecerēšanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Viņu daiļrade apšauba ierasto hierarhiju, kas tēlotājmākslu nostāda augstāk par dekoratīvo un lietišķo mākslu.<ref name="COCA_PROJECT-1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē ''Samsāra'' (2020) darbā ''Ilgas altāris'' porcelāna figūras, kažokāda un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā ''Selling Water by the River'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības. <ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī ''Ilgas'' ''altāris —'' veltījums Ingūnas Skujas mātei. <ref name=":3" /> <ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem. <ref name=":9" /> <ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Arsenālā eksponētā instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] riikgmp9ktjfl1eeh8nmgb6i6z43xw1 4547326 4547323 2026-11-09T15:55:36Z Egilus 27634 Jāpārraksta enciklopēdijas raksta stilā (piemērs, kā nav jābūt: "Viņu daiļrade apšauba ierasto hierarhiju, kas tēlotājmākslu nostāda augstāk par dekoratīvo un lietišķo mākslu."), un nē, MI to neprot izdarīt 4547326 wikitext text/x-wiki {{Jāuzlabo|Jāpārraksta enciklopēdijas raksta stilā}} {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir Latvijas un ASV mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā Kalifornijā).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar porcelānu un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde ''Samsāra'' Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada Purvīša balvas finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. Venēcijas biennālē ar darbu ''Selling Water by the River''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus ''Above the Below'' un ''Sanctum of Flow,'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: ''Pardon My Body'' Ņujorkā un ''Strange Bargain'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba iecerēšanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Viņu daiļrade apšauba ierasto hierarhiju, kas tēlotājmākslu nostāda augstāk par dekoratīvo un lietišķo mākslu.<ref name="COCA_PROJECT-1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē ''Samsāra'' (2020) darbā ''Ilgas altāris'' porcelāna figūras, kažokāda un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā ''Selling Water by the River'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības. <ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī ''Ilgas'' ''altāris —'' veltījums Ingūnas Skujas mātei. <ref name=":3" /> <ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem. <ref name=":9" /> <ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Arsenālā eksponētā instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] c3qktjj6ay1n8uxli68wehw6blevqhx 4547327 4547326 2026-11-09T15:57:20Z Producents 151800 4547327 wikitext text/x-wiki {{Jāuzlabo|Jāpārraksta enciklopēdijas raksta stilā}} {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir [[Latvija|Latvijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā [[Kalifornija|Kalifornijā]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar [[Porcelāns|porcelānu]] un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde "''Samsāra"'' [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada [[Purvīša balva|Purvīša balvas]] finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennālē]] ar darbu "''Selling Water by the River"''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus "''Above the Below"'' un "''Sanctum of Flow",'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: "''Pardon My Body"'' Ņujorkā un "''Strange Bargain"'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba plānošanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē "''Samsāra"'' (2020) darbā "''Ilgas altāris"'' porcelāna figūras un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā "''Selling Water by the River"'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības.<ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī "''Ilgas'' ''altāris" -'' veltījums Ingūnas Skujas mātei.<ref name=":3" /><ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem.<ref name=":9" /><ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] rn2j9e5u2tcc6iftrfnmuny1yyubig0 4547328 4547327 2026-11-09T15:58:40Z Producents 151800 4547328 wikitext text/x-wiki {{Jāuzlabo|Jāpārraksta enciklopēdijas raksta stilā}} {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir [[Latvija|Latvijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā [[Kalifornija|Kalifornijā]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar [[Porcelāns|porcelānu]] un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde "''Samsāra"'' [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada [[Purvīša balva|Purvīša balvas]] finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennālē]] ar darbu "''Selling Water by the River"''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus "''Above the Below"'' un "''Sanctum of Flow",'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: "''Pardon My Body"'' Ņujorkā un "''Strange Bargain"'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba plānošanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē "''Samsāra"'' (2020) darbā "''Ilgas altāris"'' porcelāna figūras un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā "''Selling Water by the River"'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības.<ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī "''Ilgas'' ''altāris" -'' veltījums Ingūnas Skujas mātei.<ref name=":3" /><ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem.<ref name=":9" /><ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] ho1uf5ve99f426aozyaka2gqfmmtmrr 4547330 4547328 2026-11-09T16:07:10Z Producents 151800 4547330 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = SkujaBraden.jpg | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijs Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir [[Latvija|Latvijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā [[Kalifornija|Kalifornijā]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar [[Porcelāns|porcelānu]] un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde "''Samsāra"'' [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada [[Purvīša balva|Purvīša balvas]] finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennālē]] ar darbu "''Selling Water by the River"''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus "''Above the Below"'' un "''Sanctum of Flow",'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: "''Pardon My Body"'' Ņujorkā un "''Strange Bargain"'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba plānošanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē "''Samsāra"'' (2020) darbā "''Ilgas altāris"'' porcelāna figūras un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā "''Selling Water by the River"'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības.<ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī "''Ilgas'' ''altāris" -'' veltījums Ingūnas Skujas mātei.<ref name=":3" /><ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem.<ref name=":9" /><ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] 77jewdnroca676fi08iwsik64zqxgg2 4547332 4547330 2026-11-09T16:09:08Z Producents 151800 4547332 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | nombre = Skuja Braden | full_name = Amerikāņu un latviešu mākslinieču duets | image = SkujaBraden.jpg | caption = | formation = 1999 | fields = Skulptūras Porcelāns Instalācijas Keramika Vietai pielāgota māksla | language = Latviešu, Krievu, Angļu | leader_title = Maksliniece | leader_name = Ingūna Skuja | leader_title2 = Maksliniece | leader_name2 = Melissa D. Braden | website = www.skuja-braden.com }} '''Skuja Braden''' ir [[Latvija|Latvijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslinieču duets, ko 1999. gadā izveidoja latviešu māksliniece Ingūna Skuja (dzimusi 1965. gadā Latvijā) un amerikāņu māksliniece Melissa D. Braden (dzimusi 1968. gadā [[Kalifornija|Kalifornijā]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kaufmannrepetto.com/artist/skuja-braden/|title=Explore skuja braden's works, bio and exhibitions• kaufmann repetto|website=kaufmann repetto|access-date=2026-10-06|language=en-US}}</ref> Galvenokārt strādājot ar [[Porcelāns|porcelānu]] un akmensmasu, viņas veido ar rokām darinātas skulptūras, traukus, instalācijas un konkrētām vietām radītus darbus, kuros apvienota glezniecība un tēlniecība.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.kistefosmuseum.com/pressreleases/kistefos-museum-opened-new-visitor-centre-on-saturday-june-20th-3455162|title=Kistefos Museum opened new visitor centre on Saturday, June 20th|website=Mynewsdesk|access-date=2026-10-06|date=2026-06-22|language=no}}</ref><ref name="www.lsm.lv-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/nebeidzamie-esibas-cikli--makslas-dueta-skuja-braden-dailrade.a408310/|title=Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref name="COCA_PROJECT-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocaproject.art/artists/skuja-braden/|title=Skuja Braden|website=COCA PROJECT|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Mākslinieces raksturo savu sadarbību ar formulu '''1 + 1 = 3''': divas personības kopīgā radošajā darbā rada trešo - '''Skuja Braden''' - māksliniecisko identitāti.<ref name="updog.it-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslaxogalerija.lv/eng/news/|title=Galerija "Māksla XO"|last=updog.it|website=www.makslaxogalerija.lv|access-date=2026-10-27|language=en}}</ref> Šo ideju viņas pauda 2010. gada izstādes ''Karma Koma'' pieteikumā.<ref name="updog.it-1" /> Viņu 2020. gada izstāde "''Samsāra"'' [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Rīgas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] veicināja mākslinieču izvirzīšanu 2021. gada [[Purvīša balva|Purvīša balvas]] finālistu vidū.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25393-purvitis_prize_2021/|title=Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-06}}</ref> 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennālē]] ar darbu "''Selling Water by the River"''.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lcca.lv/en/events/skuja-braden--selling-water-by-the-river----latvian-pavilion-at-the-59th-international-art-exhibitio/|title=Latvian Centre for Contemporary Art {{!}} Skuja Braden "Selling Water by the River" – Latvian Pavilion at the 59th International Art Exhibition – La Biennale di Venezia|website=lcca.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref> 2026. gadā viņas pabeidza darbus "''Above the Below"'' un "''Sanctum of Flow",'' pastāvīgu, konkrētai vietai radītu instalāciju Kistefos muzeja apmeklētāju centra telpās Norvēģijā.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/19.06.2026-kistefos-skulpturu-parks-norvegija-pasutijis-darbu-no-maksliniecu-dueta-skuja-braden.a652284/|title=Kistefos skulptūru parks Norvēģijā pasūtījis darbu no mākslinieču dueta «Skuja Braden»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref> == Karjera == Ingūna Skuja un Melissa D. Braden iepazinās 1994. gadā Humbolta Štata universitātē Kalifornijā.<ref name="Buiniece2010-1">{{Publikācijas atsauce|last=Buiniece|first=Sanita|date=2010|title=Septiņi gadi paātrinājumā|journal=Māksla Plus|issue=1|pages=14-17}}</ref> 1999. gadā viņas Rīgā izveidoja mākslinieču duetu Skuja Braden, pēc tam septiņus gadus dzīvoja un strādāja ASV un 2009. gadā atgriezās Latvijā.<ref name="Buiniece2010-1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/en/museum-of-decorative-arts-and-design/exhibitions/skuja-braden-samsara-79|title=Skuja Braden. Samsara - Art Museums|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-10-06|language=en}}</ref><ref name="Arterritory.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/interviews/25470-laughter_or_truth/|title=Laughter or Truth?|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-09}}</ref> Skuja Braden visā pasaulē ir sarīkojušas vairāk nekā 50 personālizstāžu, tostarp Ņujorkā, Milānā, Stambulā un Zagrebā.<ref name="Sitka_Center-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sitkacenter.org/residents/melissa-and-inguna-skuja-braden/|title=Melissa and Inguna Skuja Braden|website=Sitka Center|access-date=2026-10-29|language=en-US}}</ref> Viņu darbi eksponēti dažādās pasaules valstīs muzejos, biennālēs un izstādēs, kas veltītas laikmetīgajai mākslai, tēlniecībai, glezniecībai, grafikai un dizainam.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> Viņu darbi ir iekļauti publiskās un privātās kolekcijās dažādās pasaules valstīs.<ref name=":3" /><ref name="Sitka_Center-1" /> 2023. gadā galerijā kaufmann repetto vienlaikus bija skatāmas divas Skuja Braden personālizstādes: "''Pardon My Body"'' Ņujorkā un "''Strange Bargain"'' Milānā.<ref name="Ceramics_Now2023-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceramicsnow.org/exhibitions/skuja-braden-pardon-my-body-and-strange-bargain-at-kaufmann-repetto-milan-and-new-york/|title=Skuja Braden: Pardon My Body and Strange Bargain at kaufmann repetto, Milan and New York|website=Ceramics Now|access-date=2026-10-29|date=2023-10-13|language=en-US}}</ref> 2025. gadā Skuja Braden tika ievēlētas par Starptautiskās keramikas akadēmijas (International Academy of Ceramics) biedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/09.10.2025-rigas-porcelana-muzejs-un-latvijas-keramiki-uznemti-starptautiskaja-keramikas-akademija.a617689/|title=Rīgas Porcelāna muzejs un Latvijas keramiķi uzņemti Starptautiskajā Keramikas akadēmijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aic-iac.org/member/skuja-braden/|title=Skuja Braden|access-date=2026-10-29|language=fr-FR}}</ref> == Mākslinieciskā prakse == ==== Kopīga autorība: 1 + 1 = 3 ==== Kopš pirmās kopīgās izstādes 1999. gadā mākslinieces savus darbus paraksta ar abu uzvārdiem.<ref name=":3" /> Paziņojumā, kas tapis 2010. gada izstādei ''Karma Koma'' galerijā “Māksla XO” Rīgā, mākslinieces raksturoja Skuja Braden kā trešo mākslinieci, kas radusies viņu sadarbībā un kam ir sava mākslinieciskā identitāte un domāšana.<ref name="updog.it-1" /> Šo ideju viņas izteica ar formulu 1 + 1 = 3.<ref name="updog.it-1" /> Viņu nehierarhiskā pieeja izpaužas visā radošajā procesā.<ref name="COCA_PROJECT-1" /> Abas mākslinieces piedalās katra darba plānošanā, veidošanā, zīmēšanā, apgleznošanā un glazēšanā, papildinot un pārveidojot viena otras ieguldījumu, nevis sadalot savā starpā nemainīgas lomas.<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://echogonewrong.com/dreams-are-ever-present-a-conversation-with-the-artist-duo-skuja-braden-about-the-latvian-pavilion-at-the-59th-venice-biennale/|title=Dreams are Ever-Present. A conversation with the artist duo Skuja Braden about the Latvian Pavilion at the 59th Venice Biennale|last=Goze|first=Evita|website=Echo Gone Wrong|access-date=2026-10-06|date=2022-10-20|language=en}}</ref> ==== Glezniecība, skulptūra un materiāli ==== Glezniecība un tēlniecība viņu praksē ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas jomas, ko mākslinieces attīsta kopā visā radošajā procesā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="COCA_PROJECT-1" /> Iedvesmojoties no sadzīves priekšmetiem, populārās kultūras, seksualitātes, politikas un garīgās simbolikas, mākslinieces ar materiālu un tēlu palīdzību pievēršas mūsdienu sabiedrības un kultūras jautājumiem.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Viņu darbos tēlnieciskas formas savijas ar gleznieciskiem tēliem, bet humors, satīra un daudzslāņaini vēstījumi pārvērš pazīstamus keramikas priekšmetus jaunās formās, dodot tiem citas nozīmes.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Tēmas un tēli ==== Viņu darbos atspoguļojas feminisma perspektīvas, seksualitāte un ķermenis, autobiogrāfiski motīvi, budisma idejas, kā arī politisko un sociālo normu kritika.<ref name=":1" /><ref name="Ceramics_Now2023-1" /> Vizuālās atsauces sniedzas no japāņu erotiskajām grafikām un reliģiskās ikonogrāfijas līdz karikatūrām un populārajai kultūrai.<ref name="Ceramics_Now2023-1" /><ref name=":3" /> Sapņi un ikdienas pieredze ir atkārtoti tēlu iedvesmas avoti.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref name=":7" /> Atsevišķos darbos bieži savijas vairāki vēstījumi un divdomības, kas atklājas tēlnieciskajās formās, apgleznotajās virsmās un nosaukumos. <ref name="Arterritory.com-1" /> ==== Materiāli un mediji ==== Porcelāns ir Skuja Braden galvenais materiāls, taču viņu radošais darbs neaprobežojas ar keramiku. Tas bieži sākas ar zīmējumu un turpinās tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā, kino un video.<ref name="www.lsm.lv-3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/keramiku-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-savos-darbos-registre-apkart-notiekoso.a404020/|title=Keramiķu pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena savos darbos reģistrē apkārt notiekošo|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref><ref name=":7" /> Video nereti kļūst par daļu no plašākām keramikas instalācijām.<ref name="www.lsm.lv-3" /><ref name="www.lsm.lv-1" /> Izstādē "''Samsāra"'' (2020) darbā "''Ilgas altāris"'' porcelāna figūras un video veidoja piemiņas instalāciju Ingūnas Skujas mātei.<ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/tuksums-ir-meitenu-labakais-draugs|title=“Tukšums ir meiteņu labākais draugs.” Recenzija par mākslinieču dueta „Skuja Braden” izstādi|website=LA.LV|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Darba versija ar video vēlāk bija skatāma 2021. gada Purvīša balvas finālistu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.<ref name="www.lsm.lv-1" /><ref name="Arterritory.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/pastaiga/446694-nacionalaja-makslas-muzeja-atverta-septita-purvisa-balvas-izstade|title=Nacionālajā mākslas muzejā atvērta septītā "Purvīša balvas" izstāde|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-02|date=2021-06-05|language=lv}}</ref> Video izmantots arī darbā "''Selling Water by the River"'' (2022), kurā redzams, kā mākslinieces sadedzina savu dīvānu.<ref name=":7" /> == Galvenie darbi == ==== Samsāra (2020) ==== Izstāde ''“Samsāra”,'' kas bija apskatāma Rīgas [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]] no 2020. gada marta līdz septembrim, atzīmēja divdesmit vienu sadarbības gadu un apkopoja vairāk nekā 200 darbus, kas sakārtoti astoņās tematiskās sadaļās. <ref name=":3" /> Balstoties uz budisma koncepciju par [[Sansāra|dzimšanas, nāves]] [[Sansāra|un atdzimšanas]] ciklu, izstāde pētīja mirstību, atmiņu, transformāciju un personiskās attiecības.<ref name=":3" /> Tajā bija iekļauti apgleznoti porcelāna portreti, kuros attēlotas publiskas personas un paziņas, kā arī "''Ilgas'' ''altāris" -'' veltījums Ingūnas Skujas mātei.<ref name=":3" /><ref name="Arterritory.com-1" /> Izstāde saņēma “Kilograms kultūras 2020” vizuālās mākslas balvu un noveda pie mākslinieku atlases par 2021. gada Purvīša balvas finālistiem.<ref name=":9" /><ref name="Jauns.lv2021-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/430575-pasniegti-apbalvojumi-kilograms-kulturas-2020|title=Pasniegti apbalvojumi “Kilograms kultūras 2020”|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2021-02-27|language=lv}}</ref> ==== Selling Water by the River (2022) ==== Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] starptautiskajā mākslas izstādē ar ''izstādi "Selling Water by the River"'', kuras kuratores bija Andra Silapētere un Solvita Krese no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra.<ref name=":8" /> Instalācija ar vairāk nekā 300 porcelāna priekšmetiem atveidoja elementus no mākslinieču mājām, apvienojot īpaši šai izstādei radītus darbus ar pēdējo divdesmit gadu veikumu.<ref name=":8" /> Mājas vides atveidojums kļuva par telpu, kurā pētīt privāto un publisko dzīvi, postsociālisma pieredzi, personiskos stāstus un budisma filozofiju.<ref name=":8" /> Projektā tika izmantota atsauce uz Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro darbu ''"Womanhouse"'' ''(1972).''<ref name=":7" /><ref name="artreview.com-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://artreview.com/venice-biennale-2022-three-pavilions-to-see-in-the-arsenale/|title=Venice Biennale 2022: Three Pavilions To See in the Arsenale|website=artreview.com|access-date=2026-10-31|language=en}}</ref> Artnet News iekļāva paviljonu starp deviņiem biennāles favorītiem, savukārt ArtReview to izvēlējās starp trim ievērojamiem Arsenāla paviljoniem.<ref name="artreview.com-1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.artnet.com/art-world/another-tomorrow-es-venice-biennale-best-pavilions-2099957|title=Here Are the 9 Best Pavilions at the 2022 Venice Biennale, From Some Super Creepy Centaurs to a Vision of Cybernetic Beauty|website=Artnet News|access-date=2026-10-29|date=2022-04-22|language=en-US}}</ref> ==== ''Above the Below / Sanctum of Flow (2026)'' ==== 2026. gada jūnijā Skuja Braden pabeidza pastāvīgu, vietai veltītu instalāciju ''“Above'' ''the'' ''Below”'' un ''“Sanctum'' ''of'' ''Flow”,'' kas tika pasūtīta Kistefos muzeja jaunā apmeklētāju centra tualetēm Jevnakerā, [[Norvēģija|Norvēģijā]] . <ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Darbā ''“Above the Below”'' no akmensmasas pamatnes virs marmora izlietnes konstrukcijas paceļas tēlnieciski veidota porcelāna šļaksta forma. Kompozīcijā iekļautais spogulis kļūst par daļu no tās, iesaistot arī apmeklētājus.<ref name=":2" /> ''"Sanctum of Flow"'' paplašina instalāciju apkārtējās tualetes telpās, izmantojot trīspadsmit ovālas keramikas kompozīcijas, kas iestrādātas kabīnes sienās, ar attēliem, kas atsaucas uz ūdeni, ķermeņa funkcijām un arhitektūru.<ref name=":2" /><ref name="www.lsm.lv-2" /> Projekts integrē glezniecību un skulptūru ēkas arhitektūrā.<ref name=":2" /> == Apbalvojumi == * '''2026. gads — GCB balva''', starptautiskais konkurss, Kjongi keramikas biennāle, Dienvidkoreja, par darbu ''“Mežģīņu'' ''trauks”'' (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skuja-braden.com/news/3376365_skuja-braden-receive-award-at-the-13th-gyeonggi-ceramics-biennale-in-korea|title=Skuja Braden {{!}} Skuja Braden Receive Award at the 13th Gyeonggi Ceramics Biennale|website=www.skuja-braden.com|access-date=2026-10-29|language=en-GB}}</ref> * '''2025. gads — Baltijas balva''', mākslas kategorija, 1. Baltijas balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/the_1st_baltic_awards___a_prestigious_award_that_unites_the_achievements_of_the_baltic_states_in_culture_and_science_-_was_presented_in_riga/|title=The 1st Baltic Awards – a prestigious award that unites the achievements of the Baltic States in culture and science - was presented in Riga|last=The Baltic Times|first=The Baltic Times|date=2025}}</ref> * '''2021 – Purvīša balva''', finālists, ''Samsāra;'' Delfi skatītāju simpātijas balva<ref name=":9" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arterritory.com/en/visual_arts/topical_qa/25610-amanda_ziemele_receives_the_prestigious_purvitis_prize_2021/|title=Amanda Ziemele receives the prestigious Purvītis Prize 2021|website=Arterritory.com|access-date=2026-10-29}}</ref> * '''2020 – Kilograms kultūras''', kategorija Vizuālā māksla, ''Samsārai''<ref name="Jauns.lv2021-1" /> * '''2016. gads — Martinsona balva''', Sudraba balva, nacionālā kategorija, 1. Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle, Daugavpils<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rothkomuseum.com/en/martinsons-award-found-owners/|title=MARTINSONS AWARD FOUND THE OWNERS|last=Paegle|first=Inita|website=Daugavpils City Municipality Institution Rothko Museum|access-date=2026-10-29|date=2016-07-26|language=en-US}}</ref> * '''2016. gads — Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse''', žūrijas atzinība par ''Flocked'' ''Vase and Harvest Vase, Keramikmuseum Westerwald, Vācija''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.museum.de/news-article/modern-classics-fokus-gefass-gefass-in-keramik-und-porzellan-8-forderpreis-keramik-der-nassauischen-sparkasse-2016|title=News – MODERN CLASSICS / FOKUS GEFÄSS, Gefäß in Keramik und Porzellan 8. Förderpreis Keramik der Nassauischen Sparkasse 2016|last=museum.de|first=magazin|website=www.museum.de|access-date=2026-10-29|language=de}}</ref> * '''2016. gads — Aizkraukles pašvaldības goda pilsones''', Latvija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/32546-maksliniecu-paris-inguna-skuja-un-melisa-breidena-kluvusas-par-aizkraukles-novada-goda-pilsonem|title=Mākslinieču pāris Ingūna Skuja un Melisa Breidena kļuvušas par Aizkraukles novada Goda pilsonēm|website=Jauns.lv|access-date=2026-10-29|date=2016-01-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] nopq8xhqjbj9xcjd4cwn3c0vfzehxxk 0 642971 4547320 2026-11-09T15:47:39Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''El cuerpo'' | operators = | attēls = The-Body-El-Cuerpo.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris, mistērija | režisors = [[Oriols Paulo]] | producents = | scenārijs = * Oriols Paulo * Lara Sendima | aktieri = * [[Hosē Koronado]] * [[Ugo Silva]] * [[Belena Rveda]] * [[Aura Garrido]] | mūzika = | oriģinālnos = ''El cuerpo'' | studija = * ''Rodar y Rodar'' * ''Antena 3 Films'' * ''Te... 4547320 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''El cuerpo'' | operators = | attēls = The-Body-El-Cuerpo.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris, mistērija | režisors = [[Oriols Paulo]] | producents = | scenārijs = * Oriols Paulo * Lara Sendima | aktieri = * [[Hosē Koronado]] * [[Ugo Silva]] * [[Belena Rveda]] * [[Aura Garrido]] | mūzika = | oriģinālnos = ''El cuerpo'' | studija = * ''Rodar y Rodar'' * ''Antena 3 Films'' * ''Televisió de Catalunya'' * ''Canal+'' | montāža = | izplatītājs = ''Sony Pictures Releasing de España'' | izdošana = {{Filmas datums|2012|10|4}} | ilgums = 107 minūtes | valsts = {{ESP}} | valoda = [[Spāņu valoda|spāņu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|8,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt1937149/|title= The Body (2012) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|11|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''El Cuerpo''''' ir 2012. gada [[Spānija]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Oriols Paulo]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Hosē Koronado]], [[Ugo Silva]], [[Belena Rveda]] un [[Aura Garrido]]. Filma stāsta par notikumiem, kas saistīti ar sievietes ķermeņa (Rveda) pazušanu no morga. Atraitnis (Silva), kurš ir uzturējis slepenu romānu ar savu mīļāko (Garrido), tiek uzskatīts par galveno aizdomās turamo inspektora (Coronado) acīs, kurš cenšas atklāt noslēpumu. Filmas ''El cuerpo'' pirmizrāde notika {{Dat|2012|10|4|5=bez}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:Spānijas filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Oriola Paulo filmas]] 4fpei9h5w8lbtj4yt9hmvndw2oixce7 4547321 4547320 2026-11-09T15:48:19Z Bendžamins 76862 4547321 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''El cuerpo'' | operators = | attēls = The-Body-El-Cuerpo.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris, mistērija | režisors = [[Oriols Paulo]] | producents = | scenārijs = * Oriols Paulo * Lara Sendima | aktieri = * [[Hosē Koronado]] * [[Ugo Silva]] * [[Belena Rveda]] * [[Aura Garrido]] | mūzika = | oriģinālnos = ''El cuerpo'' | studija = * ''Rodar y Rodar'' * ''Antena 3 Films'' * ''Televisió de Catalunya'' * ''Canal+'' | montāža = | izplatītājs = ''Sony Pictures Releasing de España'' | izdošana = {{Filmas datums|2012|10|4}} | ilgums = 107 minūtes | valsts = {{ESP}} | valoda = [[Spāņu valoda|spāņu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|8,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt1937149/|title= The Body (2012) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|11|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''El Cuerpo''''' ir 2012. gada [[Spānija]]s psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Oriols Paulo]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Hosē Koronado]], [[Ugo Silva]], [[Belena Rveda]] un [[Aura Garrido]]. Filma stāsta par notikumiem, kas saistīti ar sievietes ķermeņa (Rveda) pazušanu no morga. Atraitnis (Silva), kurš ir uzturējis slepenu romānu ar savu mīļāko (Garrido), tiek uzskatīts par galveno aizdomās turamo inspektora (Coronado) acīs, kurš cenšas atklāt noslēpumu. Filmas ''El cuerpo'' pirmizrāde notika {{Dat|2012|10|4|5=bez}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:Spānijas filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Oriola Paulo filmas]] 4j0z38rxttk8c3kvan67srn29ik05f7 6 642972 4547324 2026-11-09T15:54:24Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Seven Days in May]]'' plakāts. No: [[:en:File:Sevendays moviep.jpg]] 4547324 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Seven Days in May]]'' plakāts. No: [[:en:File:Sevendays moviep.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} r7muttqhb7p002jysi1xo4xvaix0gcs 0 642973 4547331 2026-11-09T16:07:20Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Seven Days in May'' | operators = | attēls = Sevendays moviep.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = politiskais trilleris | režisors = [[Džons Frankenheimers]] | producents = | scenārijs = [[Rods Sērlings]] | aktieri = * [[Bērts Lankasters]] * [[Kērks Daglass]] * [[Fredriks Mārčs]] * [[Eiva Gārdnere]] * [[Edmonds O'Braiens]] * [[Mārtins Bolsams]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''... 4547331 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Seven Days in May'' | operators = | attēls = Sevendays moviep.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = politiskais trilleris | režisors = [[Džons Frankenheimers]] | producents = | scenārijs = [[Rods Sērlings]] | aktieri = * [[Bērts Lankasters]] * [[Kērks Daglass]] * [[Fredriks Mārčs]] * [[Eiva Gārdnere]] * [[Edmonds O'Braiens]] * [[Mārtins Bolsams]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''Seven Days in May'' | studija = * ''Seven Arts Productions'' * ''Joel Productions Inc.'' * ''John Frankenheimer Productions'' * ''Cayuga Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1964|2|12}} | ilgums = 118 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Seven Days in May''''' ir 1964. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiskā [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Džons Frankenheimers]], bet scenārija autors ir [[Rods Sērlings]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bērts Lankasters]], [[Kērks Daglass]], [[Fredriks Mārčs]], [[Eiva Gārdnere]], [[Edmonds O'Braiens]] un [[Mārtins Bolsams]]. Filma ir balstīta uz Flečera Nībela un Čārlza Beilija 1962. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par militāri politisko sazvērestību, lai pārņemtu ASV valdību pēc tam, kad prezidents ir parakstījis kodolieroču atbruņošanās līgumu ar Padomju Savienību. Filmas ''Seven Days in May'' pirmizrāde notika {{Dat|1964|2|12|5=bez}} un to izplatīja ''[[Paramount Pictures]]''. Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" (O'Braiens) un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džons Frankenheimers}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Politiskie trilleri]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Džona Frankenheimera filmas]] 1pk5tmtoko41l4g6hvhh4xtlvgrdsf4 3 642974 4547344 2026-11-09T16:48:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547344 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Keita1256}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 18.48 (EET) ednr8q72c4g3qqdo1jt963xu5saoqyh 0 642975 4547369 2026-11-09T18:01:17Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Poltergeists (filma)]] 4547369 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Poltergeists (filma)]] ikugga3dy818h0l7zuenbu5i9jz1kkr 0 642976 4547370 2026-11-09T18:01:18Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Putns ar kristāla spalvu]] 4547370 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Putns ar kristāla spalvu]] qrlzv877z6slrh3tznahuxp7p0ehnxp 0 642977 4547371 2026-11-09T18:01:19Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[El cuerpo]] 4547371 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[El cuerpo]] 23j59zo30lozs5v5pmw3ydvzig8fsho 0 642978 4547381 2026-11-09T18:11:30Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type... 4547381 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Asīras kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sūda''' ({{val|ar|جَبَلُ ٱلسُّودَة}}, ''Jabal as-Sūda'') ir kalns [[Saūda Arābija]]s dienvidrietumos. Atrodas [[Asīras kalni|Asīras kalnu]] grēdā un tiek uzskatīts par grēdas un visas valsts augstākā virsotne. Kalnu klāj blīvas kadiķu audzes, veidojot dabisku mežu. 2023. gadā netālu no kalna virsotnes 3015 m augstumā uzsākta luksusa tūrisma centra ''Soudah Peaks'' būvniecība, kurā jau 2033. gadā plānots uzņemt 2 miljonus tūristu gadā.<ref>[https://www.arabnews.com/node/2380196/business-economy "Saudi crown prince launches 'Soudah Peaks' masterplan". ''Arab News''.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas ģeogrāfija]] t0fvxjvi8j453lqauhxug4w1385v702 4547383 4547381 2026-11-09T18:12:21Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Saūda Arābijas ģeogrāfija]]; pievienoju [[Kategorija:Saūda Arābijas kalni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4547383 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Asīras kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sūda''' ({{val|ar|جَبَلُ ٱلسُّودَة}}, ''Jabal as-Sūda'') ir kalns [[Saūda Arābija]]s dienvidrietumos. Atrodas [[Asīras kalni|Asīras kalnu]] grēdā un tiek uzskatīts par grēdas un visas valsts augstākā virsotne. Kalnu klāj blīvas kadiķu audzes, veidojot dabisku mežu. 2023. gadā netālu no kalna virsotnes 3015 m augstumā uzsākta luksusa tūrisma centra ''Soudah Peaks'' būvniecība, kurā jau 2033. gadā plānots uzņemt 2 miljonus tūristu gadā.<ref>[https://www.arabnews.com/node/2380196/business-economy "Saudi crown prince launches 'Soudah Peaks' masterplan". ''Arab News''.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas kalni]] ssvcpehtl9n6di6p79cdl9jk0vr6y6t 4547388 4547383 2026-11-09T18:14:31Z Kikos 3705 4547388 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Asīras kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sūda''' ({{val|ar|جَبَلُ ٱلسُّودَة}}, ''Jabal as-Sūda'') ir kalns [[Saūda Arābija]]s dienvidrietumos. Atrodas [[Asīras kalni|Asīras kalnu]] grēdā un tiek uzskatīts par grēdas un visas valsts augstākā virsotne. Administratīvi atrodas [[Asīra|Asīras]] reģionā netālu no tā centra [[Abha|Abhas]]. Kalnu klāj blīvas kadiķu audzes, veidojot dabisku mežu. 2023. gadā netālu no kalna virsotnes 3015 m augstumā uzsākta luksusa tūrisma centra ''Soudah Peaks'' būvniecība, kurā jau 2033. gadā plānots uzņemt 2 miljonus tūristu gadā.<ref>[https://www.arabnews.com/node/2380196/business-economy "Saudi crown prince launches 'Soudah Peaks' masterplan". ''Arab News''.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas kalni]] fooalj77olxzxgw9q32cpl4tfhszotp 4547401 4547388 2026-11-09T18:39:38Z Kikos 3705 Aizsargāja "[[Sūda]]": potenciāls vandalisma mērķis ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs)) 4547388 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Asīras kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sūda''' ({{val|ar|جَبَلُ ٱلسُّودَة}}, ''Jabal as-Sūda'') ir kalns [[Saūda Arābija]]s dienvidrietumos. Atrodas [[Asīras kalni|Asīras kalnu]] grēdā un tiek uzskatīts par grēdas un visas valsts augstākā virsotne. Administratīvi atrodas [[Asīra|Asīras]] reģionā netālu no tā centra [[Abha|Abhas]]. Kalnu klāj blīvas kadiķu audzes, veidojot dabisku mežu. 2023. gadā netālu no kalna virsotnes 3015 m augstumā uzsākta luksusa tūrisma centra ''Soudah Peaks'' būvniecība, kurā jau 2033. gadā plānots uzņemt 2 miljonus tūristu gadā.<ref>[https://www.arabnews.com/node/2380196/business-economy "Saudi crown prince launches 'Soudah Peaks' masterplan". ''Arab News''.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas kalni]] fooalj77olxzxgw9q32cpl4tfhszotp 0 642979 4547385 2026-11-09T18:12:58Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par administratīvo vienību Taivānā 4547385 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sjiņbei | official_name = 新北市 | settlement_type = īpašā municipalitāte | translit_lang1 = ķīniešu | translit_lang1_type1 = piņjiņs | translit_lang1_info1 = ''Xīnběi Shì'' | image_skyline = View of Banqiao District, New Taipei, Taiwan Cityscape 2017.jpg | image_caption = Skats uz Sjiņbei | image_flag = Flag of New Taipei City.svg | image_seal = New Taipei City seal.svg | image_map = New Taipei City in Taiwan.svg | map_caption = Sjiņbei atrašanās vieta Taivānā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{TWN}} | established_title = Izveidota | established_date = {{dat|2010|12|25|N|bez}} | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 29 rajoni | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 2052.57 | population_as_of = 2026. gada septembrī | population_total = 4034572 | timezone = Taivānas standarta laiks | utc_offset = +8 | latd = 25 | latm = 0 | lats = 45 | latNS = N | longd = 121 | longm = 27 | longs = 54 | longEW = E | area_code_type = Tālruņa kods | area_code = 02 | iso_code = TW-NWT | website = {{url|https://www.ntpc.gov.tw/}} }} '''Sjiņbei''' ({{val|zh|新北市}}, ''Xīnběi Shì''), arī '''Jaunā Taibei''' ({{val|en|New Taipei City}}), ir [[Ķīnas Republika|Taivānas]] ziemeļos esoša [[īpašā statusa municipalitāte]], kas gandrīz pilnībā ieskauj [[Taibei]] pilsētu. Kopā ar Taibei un [[Dzjiluna|Dzjilunu]] tā veido [[Taipejas aglomerācija|Lielās Taipejas aglomerācijas]] galveno daļu.<ref name="ntpc_geography">{{Tīmekļa atsauce |url=https://foreigner.ntpc.gov.tw/home.jsp?id=d127e0ce0f4f407b |title=Geography |publisher=New Taipei City Government |language=en}}</ref><ref name="croatia_taipei">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/novitaipei |title=Novi Taipei |work=Hrvatska enciklopedija |publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža |language=hr}}</ref> Sjiņbei ziemeļaustrumos robežojas ar Dzjilunas pilsētu, dienvidaustrumos — ar [[Jilanas apriņķis|Jilanas apriņķi]], bet dienvidrietumos — ar [[Taojuaņa|Taojuaņas]] municipalitāti.<ref name="ntpc_geography"/> Pašreizējo administratīvo statusu Sjiņbei ieguva {{dat|2010. gad|12|25||bez}}, kad agrākais Taibei apriņķis tika pārveidots par īpašā statusa municipalitāti.<ref name="croatia_taipei"/><ref name="ntpc_introduction">{{Tīmekļa atsauce |url=https://foreigner.ntpc.gov.tw/home.jsp?id=3d145d2a095e211d |title=Introduction |publisher=New Taipei City Government |language=en}}</ref> Sjiņbei ir Taivānas visvairāk apdzīvotā administratīvā vienība — 2026. gada oktobra beigās tajā bija reģistrēti {{sk|4033118}} iedzīvotāji.<ref name="ntpc_population">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ca.ntpc.gov.tw/home.jsp?id=272&parentpath=0 |title=人口統計 (Iedzīvotāju statistika) |publisher=New Taipei City Government, Department of Civil Affairs |language=zh |accessdate=2026-11-09}}</ref> Municipalitātes administrācija atrodas [[Baņcjao rajons|Baņcjao rajonā]], un tās teritorija ir sadalīta 29 [[rajons|rajonos]].<ref name="ntpc_cityhall">{{Tīmekļa atsauce |url=https://foreigner.ntpc.gov.tw/home.jsp?id=23&parentpath=0%2C51 |title=Transportation |publisher=New Taipei City Government |language=en}}</ref><ref name="ntpc_population"/> Sjiņbei aizņem 2053 km² lielu teritoriju, kurā ietilpst gan blīvi apdzīvotas Taibei [[priekšpilsēta]]s, gan kalnaini, mežiem klāti un lauku apvidi.<ref name="ntpc_area">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.ntpc.gov.tw/datasets/13006a96-ac78-48ab-9160-15e924df7e82 |title=新北市都市及區域發展指標 (Sjiņbei pilsētas un reģionālās attīstības rādītāji) |publisher=New Taipei City Government Open Data Platform |language=zh}}</ref><ref name="ntpc_geography"/> Municipalitātei ir aptuveni 120 km gara piekraste, kurā mijas klinšaini zemesragi, līči un smilšainas pludmales. Tās reljefu veido kalni, pauguri, [[upes ieleja|upju ielejas]], līdzenumi un [[Taibei baseins|Taibei baseina]] daļa. Nozīmīgākā upju sistēma ir [[Daņšui]] upe un tās pietekas, tostarp [[Dzjiluna]]s un [[Sjindjaņa]]s upe.<ref name="ntpc_geography"/> Sjiņbei ir viens no nozīmīgākajiem Taivānas saimnieciskajiem centriem, kurā attīstīta [[rūpniecība]], īpaši [[elektronika]]s un [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] nozare, kā arī [[pakalpojumu sektors]] un [[tūrisms]].<ref name="croatia_taipei"/><ref name="ntpc_introduction"/> Sjiņbei ir pazīstama arī ar daudzveidīgiem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem. Starp ievērojamākajām vietām ir [[Dzjufeņa]] (''Jiufen'') — vēsturiska kalnu apdzīvota vieta, kas uzplauka [[zelts|zelta]] ieguves laikā un mūsdienās kļuvusi par iecienītu tūrisma galamērķi.<ref name="ntpc_jiufen">{{Tīmekļa atsauce |url=https://newtaipei.travel/en/Attractions/Detail/112939 |title=Jiufen Old Street |publisher=New Taipei City Travel |language=en}}</ref> Savukārt [[Džeļiu ģeoparks]] (''Yehliu Geopark'') ir piekrastes [[ģeoparks]] ar savdabīgiem iežu veidojumiem, kas radušies [[dēdēšana]]s, jūras [[erozija]]s un ģeoloģisko procesu ietekmē. Īpaši pazīstami ir sēņveida iežu veidojumi, tostarp klints ar nosaukumu “Karalienes galva” (''Queen's Head'').<ref name="ntpc_yehliu">{{Tīmekļa atsauce |url=https://newtaipei.travel/en/attractions/detail/111495 |title=Yehliu Geopark |publisher=New Taipei City Travel |language=en}}</ref> Vēl viena nozīmīga vieta ir [[Daņšui]] (''Tamsui'') — vēsturisks ostas rajons Daņšui upes grīvas tuvumā, kas pazīstams ar kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, tostarp [[Sandomingo forts|Sandomingo fortu]], vēsturiskajām ielām un piekrastes ainavām.<ref name="ntpc_tamsui">{{Tīmekļa atsauce |url=https://newtaipei.travel/en/regional/sightseeing/37 |title=Tamsui / Bali |publisher=New Taipei City Travel |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Taivāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Taivānas ģeogrāfija]] g9r9xidaxkzvaueu4j6tjouet5jbdb5 10 642980 4547386 2026-11-09T18:14:05Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Veidne:Āzija-aizmetnis]] 4547386 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Āzija-aizmetnis]] qklip7cbb4zieiizjr9fjhim5ltniyl 0 642981 4547387 2026-11-09T18:14:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sjiņbei]] 4547387 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sjiņbei]] 8gs3or0tllg9evyleowunxu8dm9dlcz 0 642982 4547389 2026-11-09T18:14:43Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sjiņbei]] 4547389 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sjiņbei]] 8gs3or0tllg9evyleowunxu8dm9dlcz 0 642983 4547390 2026-11-09T18:14:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sjiņbei]] 4547390 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sjiņbei]] 8gs3or0tllg9evyleowunxu8dm9dlcz 0 642984 4547392 2026-11-09T18:15:09Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sjiņbei]] 4547392 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sjiņbei]] 8gs3or0tllg9evyleowunxu8dm9dlcz 3 642985 4547408 2026-11-09T19:13:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547408 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Sleepycatinacap}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 21.13 (EET) rnwlsirml5b0h6pzq9lz6r6ok1kb1mi 0 642986 4547411 2026-11-09T19:27:24Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547411 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|747}} {{Gads citos kalendāros|747}} '''747. gads''' ({{Rom sk gadam|747}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Eiropa === * [[Franku valsts|Franku valstī]] [[Karlomans]], kurš kopš 741. gada kopā ar brāli [[Pipins Īsais|Pipinu Īso]] īstenoja faktisko varu, atsakās no [[majordoms|majordoma]] amata un aiziet klosterī Itālijā. Pipins kļūst par vienīgo faktisko Franku valsts valdnieku, lai gan par karali tiek kronēts tikai 751. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/11662b.htm |title=Pepin the Short |website=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/people/history/french-history-biographies/carloman |title=Carloman |work=The Columbia Encyclopedia |publisher=Columbia University Press |language=en}}</ref> * [[Īrija]]s annālēs pie 747. gada minēta [[Karnailhes kauja]] (''Battle of Carn Ailche''), kurā uzvaru guva [[Minstera (Īrija)|Minsteras]] karotāji. Šajā kaujā krita arī vairāki īru valdnieku dzimtu pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100001A/text317.html |title=The Annals of Ulster, Year U747 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> === Bizantijas impērija un Vidusjūra === * [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]] turpinās smags [[mēris|mēra]] uzliesmojums, kas īpaši skar [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. Epidēmija, kuru vēstures literatūrā parasti datē ar 746.—747. gadu, ir viens no pēdējiem lielajiem [[Justiniāna mēris|Justiniāna mēra]] atkārtotajiem uzliesmojumiem. Atsevišķos pētījumos Konstantinopoles epidēmijas kulminācija datēta ar 747.—748. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/annual-of-the-british-school-at-athens/article/abs/politics-of-despair-the-plague-of-746747-and-iconoclasm-in-the-byzantine-empire1/F56D9FE211BA38D1B62725589DF8609B |title=The Politics of Despair: The Plague of 746–747 and Iconoclasm in the Byzantine Empire |author=Turner, David |journal=Annual of the British School at Athens |publisher=Cambridge University Press |year=1990 |language=en}}</ref> * Epidēmija skar arī [[Sicīlija|Sicīliju]], [[Kalabrija|Kalabriju]] un citas Vidusjūras austrumu daļas teritorijas. Vēlāko Bizantijas vēsturnieku aprakstos šis mēra vilnis saistīts ar plašu slimības izplatīšanos impērijas dienvidu un austrumu apgabalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zenodo.org/records/3736598 |title=Memories of Plague in Late 8th and Early 9th Century Byzantine Historiography |author=Marjanović, Dragoljub |year=2019 |language=en}}</ref> * Pēc dažām Bizantijas vēstures hroniku ziņām, imperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]] valdīšanas laikā Bizantijas flote sakauj arābu kuģu vienību [[Kipra (sala)|Kipras]] tuvumā. Šis notikums tradicionāli tiek datēts ar 747. gadu, tomēr tā aprakstu ticamība vēstures pētniecībā ir vērtēta piesardzīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/byzantine-and-modern-greek-studies/article/abs/tenthcentury-inscription-from-syngrasis-cyprus/5AF85E2AEE13A33847942F640838CC92 |title=A Tenth-Century Inscription from Syngrasis, Cyprus |journal=Byzantine and Modern Greek Studies |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref> === Islāma pasaule === * Jūnijs — [[Horasāna|Horasānā]], netālu no [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna]]s teritorijā), [[Abū Muslims Horasāni]] sāk atklātu sacelšanos pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātu]]. Sacelšanās dalībnieki izmanto melnus karogus, kas kļūst par [[Abāsīdu kalifāts|abāsīdu]] kustības simbolu. Šis notikums tiek uzskatīts par [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] sākumu.<ref name="IranicaAbu">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/abu-moslem-abd-al-rahman-b/ |title=Abū Moslem Ḵorāsānī |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/chronology-of-iranian-history-part-1/ |title=Chronology of Iranian History, Part 1 |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref> * Vasara un rudens — Abū Muslima vadītā kustība nostiprina savas pozīcijas Mervas apkārtnē. Tā izmanto Umajādu varas iekšējās nesaskaņas un iegūst arvien plašāku atbalstu dažādu Horasānas iedzīvotāju grupu vidū. Mervu abāsīdu spēki ieņem nākamajā, 748. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/khorasan-v-history-in-the-%CA%BFabbasid-period/ |title=Khorasan V. History in the Abbasid Period |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Tanu dinastija]]s karaspēks karavadoņa [[Gao Sjaņdži]] (''Gao Xianzhi'') vadībā šķērso [[Pamirs|Pamira]] kalnu apgabalu un īsteno karagājienu pret [[Tibetas impērija]]s atbalstīto [[Mazā Bolora|Mazās Boloras]] valsti, kas atradās mūsdienu [[Pakistāna]]s ziemeļos. Tanu spēki sakauj pretiniekus un nostiprina Ķīnas ietekmi svarīgos Centrālāzijas kalnu pāreju apgabalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctrc.cbpt.cnki.net/portal/journal/portal/client/paper/4b6f5a8c6798d03c72c94c0a671a0436 |title=Research on the Relationship between Little Bolor, Tubo and the Tang Dynasty |journal=China Tibetology |language=zh}}</ref> * [[Ķīna|Ķīnā]] Tanu dinastijas valdnieka [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] galmā turpinās augstāko amatpersonu savstarpējās politiskās cīņas. Ietekmīgā kanclera [[Li Liņfu]] pretinieku vajāšanas gaitā tiek sodīti vairāki ierēdņi, tostarp bijušais kanclers [[Li Šidži]] un dzejnieks un kaligrāfs [[Li Juns (dzejnieks)|Li Juns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=973053 |title=Li Shizhi |publisher=Chinese Text Project |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=679119 |title=Li Yong |publisher=Chinese Text Project |language=en}}</ref> * [[Japāna|Japānā]], [[Nara (pilsēta)|Narā]], imperatore [[Kōmjō]] (''Kōmyō'') dibina budistu templi [[Šin-Jakušidzi]] (''Shin-Yakushi-ji''), lai lūgtu par saslimušā imperatora [[Šomu]] (''Shōmu'') izveseļošanos. Templis vēlāk kļūst pazīstams ar savām budistu skulptūrām un saglabāto galveno zāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visitnara.jp/venues/A00496/ |title=Shinyakushiji Temple |publisher=Nara Prefecture, Official Nara Travel Guide |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Kārlis Lielais]] (miris [[814. gads|814. gadā]]) — franku karalis, vēlāk Romas imperators, viens no ievērojamākajiem agrīno viduslaiku Eiropas valdniekiem. Viņa dzimšanas gads nav droši zināms; mūsdienu pētniecībā par ticamāko uzskata 747. vai 748. gadu, lai gan tradicionāli minēts arī 742. gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Charlemagne |title=Charlemagne |publisher=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> * [[Benedikts no Anjānas]] (miris [[821. gads|821. gadā]]) — franku [[benediktieši|benediktiešu]] mūks un klosteru reformas veicinātājs. Dzimis aptuveni 747. gadā; dažādos biogrāfiskajos avotos norādīts plašāks laikposms no 745. līdz 750. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/02467a.htm |title=St. Benedict of Aniane |website=Catholic Encyclopedia |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[Li Juns]] (''Li Yong'', dzimis ap [[674. gads|674. gadu]]) — ķīniešu dzejnieks, kaligrāfs un valsts amatpersona, kurš tika sodīts ar nāvi Tanu dinastijas galma politisko vajāšanu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=679119 |title=Li Yong |publisher=Chinese Text Project |language=en}}</ref> * [[Li Šidži]] (''Li Shizhi'', dzimis [[694. gads|694. gadā]]) — Ķīnas Tanu dinastijas politiķis, bijušais kanclers, kurš pēc atcelšanas no amata un politiskajām vajāšanām izdarīja pašnāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=973053 |title=Li Shizhi |publisher=Chinese Text Project |language=en}}</ref> * ''[[Cú Chuimne]]'' — īru mūks un zinātnieks, kurš darbojās [[Aiona]]s klosterī un piedalījās agrīnā viduslaiku [[kanoniskās tiesības|kanonisko tiesību]] krājuma ''Collectio canonum Hibernensis'' sastādīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/node/17812 |title=Cú-Chuimne |author=Breen, Aidan |work=Dictionary of Irish Biography |publisher=Royal Irish Academy |year=2009 |language=en}}</ref> * [[Dunns]] (''Dunn'') — anglosakšu garīdznieks, [[Ročesteras bīskaps]], kurš šo amatu ieņēma aptuveni no 740. līdz 747. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rochestercathedral.org/forc/bishops |title=The Bishops of Rochester, from 604 |publisher=Rochester Cathedral |language=en}}</ref> * ''[[Rumán mac Colmáin]]'' — īru dzejnieks, kura nāve minēta [[Olsteras annāles|Olsteras annālēs]] pie 747. gada.<ref name="Annals747">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100001A/text317.html |title=The Annals of Ulster, Year U747 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> * ''[[Sárán]]'' — īru garīdznieks, [[Bangoras abatija (Īrija)|Bangoras klostera]] abats, kura nāvi 747. gadā reģistrē Olsteras annāles.<ref name="Annals747" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:747. gads| ]] ss0ooxp1yc5vj0xdmli73gv9hfqzrla 0 642987 4547412 2026-11-09T19:29:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[747. gads]] 4547412 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[747. gads]] o4i7fg49eltvfjbe24j538zpsdc54km 14 642988 4547414 2026-11-09T19:31:53Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|747}} [[Kategorija:740. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0814]] 4547414 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|747}} [[Kategorija:740. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0814]] kfgteptj7sklt3hw9j2l9muo1zw9dtf 4547542 4547414 2026-11-10T04:52:50Z Treisijs 347 4547542 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|747}} [[Kategorija:740. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0747]] lp60es7gskhxmcionhs6jn8j9a3rrea 0 642989 4547415 2026-11-09T19:32:46Z Verters 85934 Jauna lapa: {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lauris Bērziņš | attēls = Lauris Berzins Talants un disciplina atklasana.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = "Avīzes Nosaukuma" atklāšanā, 2024. gadā | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[2022]]—pašlaik | | apbalvojumi = "Avīzes Nosaukuma" gada balva "Āža... 4547415 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lauris Bērziņš | attēls = Lauris Berzins Talants un disciplina atklasana.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = "Avīzes Nosaukuma" atklāšanā, 2024. gadā | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[2022]]—pašlaik | | apbalvojumi = "Avīzes Nosaukuma" gada balva "Āža Bafometa pateicības balva par ieguldījumu kultūrā, brīvprātīgā darba veicināšanā un nekaunīgos nosaukumos" kategorijā "Gada proza" 2023. gadā | kategorijas = nē | dzimums = }} '''Lauris Bērziņš''' (dzimis 1997. gada 11. aprīlī Rīgā) ir latviešu rakstnieks. == Biogrāfija == Pirmā prozas publikācija 2022. gadā, pēc tās regulāri publicējies dažādos literatūras žurnālos, piemēram "[[Avīzes Nosaukums]]", "[[Domuzīme (žurnāls)|Domuzīme]]", "[[Punctum]]", "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]", un "[[Strāva (žurnāls)|Strāva]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/lauris-berzins|title=Lauris Bērziņš|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-11-09|language=lv-LV}}</ref> Bērziņa stāsti iekļauti krājumos "Davai" (2024), "24 stāsti Ziemassvētkos" (2024), "24 stāsti bērniem Ziemassvētkos" (2025), antoloģijā "Raksti manās sienās" (2025) un "Aptuveni 7 grādi pēc Celsija" (2025). 2025. gadā izdevniecībā [[Dienas Grāmata]] iznācis Bērziņa debijas romāns "Līdzdalībnieks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/gramatas/klaja-nacis-laura-berzina-debijas-romans-lidzdalibnieks-14336445|title=Klajā nācis Laura Bērziņa debijas romāns Līdzdalībnieks|website=Diena|access-date=2026-11-09|date=2025-05-26|language=lv}}</ref> 2024. gadā bijis mēnešraksta "[[Avīzes Nosaukums]]" viesredaktors 25. numuram ar tēmu "Talants un disciplīna". 2022. apmeklējis Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcas pie [[Ieva Melgalve|Ievas Melgalves]], 2023. gadā pie [[Dace Vīgante|Daces Vīgantes]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Lauris}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] siglzddpv68kt1l2lydj0vp4ztelbs2 0 642990 4547417 2026-11-09T19:40:24Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sogdiāna]] 4547417 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sogdiāna]] 57jb9fmq9fzh5mfi29dpy2rejh7z8ih 6 642991 4547422 2026-11-09T19:46:22Z Pirags 3757 no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/07.11.2026-vidzeme-lielinieku-vara-ka-iskolats-parnema-varu-1917-gada-novembri.a670821/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti {{NA-70}} 4547422 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/07.11.2026-vidzeme-lielinieku-vara-ka-iskolats-parnema-varu-1917-gada-novembri.a670821/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti {{NA-70}} 6fmswxqs2carzwsuhdez8qqxql4cvj0 3 642992 4547423 2026-11-09T19:54:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547423 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Raimonds Meiers}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. novembris, plkst. 21.54 (EET) kzxmrhbtyna8c4a3wyk3412ykad8gf1 0 642993 4547424 2026-11-09T19:56:57Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547424 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|705}} {{Gads citos kalendāros|705}} '''705. gads''' ({{Rom sk gadam|705}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Eiropa === * [[11. janvāris]] — [[Roma|Romā]] mirst [[Romas pāvests|pāvests]] [[Jānis VI]], kurš [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]] vadīja kopš 701. gada.<ref name="Vatikans">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father.html |title=Pontiffs |publisher=Vatican |language=en}}</ref> * [[1. marts]] — par jauno pāvestu kļūst [[Jānis VII]], kurš ir grieķu izcelsmes un saglabā amatu līdz 707. gadam.<ref name="Vatikans" /> * [[Veseksa|Veseksas karalistē]] pēc bīskapa [[Heda]]s (''Hædde'') nāves tiek sadalīta līdzšinējā plašā bīskapija. Izveido [[Šerbornas diecēze|Šerbornas diecēzi]], par kuras pirmo bīskapu kļūst [[Aldhelms]], bet [[Vinčestera]]s bīskapa amatu ieņem Daniels.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/01280b.htm |title=St. Aldhelm |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/04627c.htm |title=Daniel of Winchester |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[Nortambrija|Nortambrijā]] pēc karaļa [[Aldfrīts|Aldfrīta]] nāves sākas valdnieku maiņa. Troni uz īsu laiku ieņem [[Ēdvulfs]] (''Eadwulf''), kuru vēlāk padzen, un par karali kļūst Aldfrīta mazgadīgais dēls [[Osreds]]. Notikumu precīzs datējums nav viennozīmīgs — Aldfrīta nāvi dažādos avotos attiecina uz 704. vai 705. gadu, bet Osreda nākšanu pie varas uz 705. vai 706. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/oxford-dictionary-of-national-biography/reference/63486/reference-article-abstract/581528220 |title=Osred I: (696x8–716), king of Northumbria |author=Rollason, David |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref> * [[Īrija|Īrijā]] notiek [[Korcu Mruadas kauja]] (''Battle of Corcu Mruad''), kurā krīt karotājs [[Keilehars]] (''Céilechairr mac Comáin''). Kauja minēta [[Olsteras annāles|Olsteras annālēs]] pie 705. gada.<ref name="Olstera705">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100001A.html |title=The Annals of Ulster |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> === Bizantijas impērija un Balkāni === * [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] agrāk gāztais imperators [[Justiniāns II]] ar [[Pirmā Bulgārijas cariste|Bulgārijas]] valdnieka [[Tervels|Tervela]] un viņa karaspēka palīdzību dodas uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], lai atgūtu 695. gadā zaudēto troni. Justiniānam izdodas iekļūt pilsētā un gāzt imperatoru [[Tiberijs III|Tiberiju III]], kurš bēg no galvaspilsētas. Tā sākas Justiniāna II otrā valdīšana, kas turpinās līdz 711. gadam.<ref name="Justinians">{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-emperors.sites.luc.edu/Just2.htm |title=Justinian II (685–695, 705–711 A.D.) |work=De Imperatoribus Romanis |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://numismatics.org/digitallibrary/ark%3A/53695/nnan99732 |title=Numismatic Iconography of Justinian II (685–695, 705–711 A.D.) |publisher=American Numismatic Society |language=en}}</ref> * Atguvis varu, Justiniāns II par sniegto militāro palīdzību piešķir Bulgārijas valdniekam Tervelam [[Cēzars (tituls)|cēzara]] (''kaisar'') titulu, kas Bizantijas galma hierarhijā ir viens no augstākajiem. Tervels saņem arī bagātīgas dāvanas. Titula piešķiršanu apliecina gan Bizantijas vēstures avoti, gan saglabājies Tervela zīmogs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D73/F26.htm |title=Tervel 1 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1289918 |title=The Khan Kaisar. The lead seal of Tervel and Bulgarian realities in the 8th century |author=Zhekova, Zhenya |journal=Studia Academica Šumenensia |year=2024 |volume=11 |issue=2 |pages=222–241 |language=en}}</ref> * Pēc Justiniāna II atgriešanās tronī tiek sagūstīti agrākie imperatori [[Leontijs (Bizantijas imperators)|Leontijs]] un Tiberijs III. Abi vēlāk tiek publiski pazemoti un sodīti ar nāvi. Precīzs nāvessoda izpildes datums nav zināms; vēstures pētniecībā to attiecina uz laikposmu no 705. gada augusta līdz 706. gada februārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://telota.bbaw.de/pmbz/scripts/browse.xql?deleteHistory=true&id=8483%2Fcorr. |title=Tiberios III |work=Prosopographie der mittelbyzantinischen Zeit |publisher=Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften |language=de}}</ref> === Islāma pasaule === * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātā]] mirst kalifs [[Abdelmaliks|Abdelmaliks ibn Marvāns]], kurš valdījis kopš 685. gada. Viņa valdīšanas laikā nostiprināta kalifāta centralizētā pārvalde un īstenotas nozīmīgas naudas sistēmas un administrācijas reformas. Par jauno kalifu kļūst viņa dēls [[Valīds I]] (''al-Walīd I''), kura valdīšana turpinās līdz 715. gadam.<ref name="Tabari">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/jj.18254806 |title=The History of al-Ṭabarī, Vol. 23: The Zenith of the Marwānid House: The Last Years of ʿAbd al-Malik and the Caliphate of al-Walīd, A.D. 700–715 |editor=Yar-Shater, Ehsan |publisher=State University of New York Press |year=1990 |language=en}}</ref> * [[Horasāna|Horasānas]] pārvaldnieka amatā tiek iecelts karavadonis [[Kutaiba ibn Muslims]] (''Qutayba ibn Muslim''), kura vadībā sākas jauns Umajādu kalifāta militārās ekspansijas posms [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Turpmākajos gados viņa karaspēks pakļauj vairākas [[Sogdiāna]]s pilsētas, tostarp [[Buhāra|Buhāru]] un [[Samarkanda|Samarkandu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/khorasan-iv-the-arab-conquest-and-omayyad-period/ |title=Khorasan IV. The Arab Conquest and Omayyad Period |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/bukhara-ii/ |title=Bukhara II. From the Arab Invasions to the Mongols |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref> * Aptuveni šajā laikā Umajādu karaspēks [[Muhameds ibn Marvāns|Muhameda ibn Marvāna]] vadībā apspiež sacelšanos [[Armēnija|Armēnijā]]. Represiju laikā tiek nogalināti un dzīvi sadedzināti daudzi armēņu augstmaņi. Dažādi vēstures avoti šos notikumus datē ar 703.—705. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://paperzz.com/doc/9459320/armenian-neighbours--600%E2%80%931045- |title=Armenian Neighbours (600–1045) |author=Greenwood, Tim |work=The Cambridge History of the Byzantine Empire c. 500–1492 |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * Februāris — [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[Šeņlunas apvērsums]], kura laikā augstākās amatpersonas un imperatora gvardes komandieri gāž valdnieci [[Vu Dzetiaņa|Vu Dzetiaņu]] (''Wu Zetian''). Apvērsumu organizē kanclers [[Džans Dzjaņdži]] (''Zhang Jianzhi'') kopā ar sabiedrotajiem, kuri atjauno Vu Dzetiaņas dēla [[Li Sjans|Li Sjana]] (''Li Xian'') tiesības uz troni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.chinaculture.org/library/2008-02/09/content_22879_2.htm |title=Wu Zetian |publisher=China Culture |language=en}}</ref> * Februāris–marts — par Ķīnas imperatoru atkārtoti kļūst [[Dzundzuns]] (''Zhongzong''). Tiek atjaunota [[Tanu dinastija]]s valdīšana, kas bija pārtraukta 690. gadā, kad Vu Dzetiaņa izveidoja savu [[Džou dinastija|Džou dinastiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/296630-imperi%C4%81l%C4%81s-%C4%B6%C4%ABnas-v%C4%93stures-periodiz%C4%81cija |title=Imperiālās Ķīnas vēstures periodizācija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.chinaculture.org/library/2008-02/09/content_22879_2.htm |title=Wu Zetian |publisher=China Culture |language=en}}</ref> * Decembris — mirst bijusī Ķīnas valdniece Vu Dzetiaņa, vienīgā sieviete Ķīnas vēsturē, kura oficiāli valdījusi ar imperatora titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://shanxi.chinadaily.com.cn/2019-03/28/c_383255.htm |title=Wu Zetian |publisher=China Daily |date=2019-03-28 |language=en}}</ref> * [[Japāna|Japānā]], mūsdienu [[Jamanasi prefektūra|Jamanasi prefektūras]] teritorijā, saskaņā ar vēsturisko tradīciju tiek dibināta karsto avotu viesnīca ''[[Nishiyama Onsen Keiunkan]]''. [[Ginesa rekordu grāmata]] to atzinusi par pasaulē senāko viesnīcu, kuras darbības pirmsākumi datēti ar 705. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/oldest-hotel |title=Oldest Hotel |publisher=Guinness World Records |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Amoghavadžra]] (miris [[774. gads|774. gadā]]) — budistu mūks un tulkotājs, kuram bija nozīmīga loma [[vadžrajāna]]s budisma izplatībā Ķīnā. Dzimis 704. vai 705. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/62249/chapter-abstract/551449584 |title=Amoghavajra |author=Goble, Geoffrey |work=Oxford Research Encyclopedia of Religion |publisher=Oxford University Press |year=2021 |language=en}}</ref> * [[Sturms (mūks)|Sturms]] (''Sturmius''; miris [[779. gads|779. gadā]]) — benediktiešu mūks, [[Fuldas abatija]]s dibinātājs un pirmais abats. Dzimis aptuveni 8. gadsimta pirmās desmitgades vidū; dažādos avotos minēts ap 704.—711. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/pnd103105158.html?language=de |title=Sturmi(us) |author=Schipperges, Stefan |work=Neue Deutsche Biographie |publisher=Duncker & Humblot |year=2013 |language=de}}</ref> * [[Tiberijs (Justiniāna II dēls)|Tiberijs]] (miris [[711. gads|711. gadā]]) — Bizantijas imperatora Justiniāna II dēls un vēlāk līdzimperators. Dzimis aptuveni 704. vai 705. gadā, kamēr viņa tēvs atradās trimdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D82/F76.htm |title=Tiberios 4 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[11. janvāris]] — [[Jānis VI]], Romas pāvests kopš 701. gada.<ref name="Vatikans" /> * Oktobris — [[Abdelmaliks|Abdelmaliks ibn Marvāns]] (dzimis ap [[646. gads|646. gadu]]), Umajādu kalifs kopš 685. gada.<ref name="Tabari" /> * Decembris — [[Vu Dzetiaņa]] (dzimusi [[624. gads|624. gadā]]), Ķīnas valdniece, kura no 690. līdz 705. gadam valdīja kā imperatore.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://shanxi.chinadaily.com.cn/2019-03/28/c_383255.htm |title=Wu Zetian |publisher=China Daily |date=2019-03-28 |language=en}}</ref> * [[Aldfrīts]] (''Aldfrith''), [[Nortambrija]]s karalis kopš 685. gada. Viņa nāvi parasti datē ar 705. gadu, tomēr atsevišķos avotos minēts 704. gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/biography/aldfrith-a0088 |title=Aldfrith |author=Breen, Aidan |work=Dictionary of Irish Biography |publisher=Royal Irish Academy |year=2009 |language=en}}</ref> * [[Heda]] (''Hædde'') — anglosakšu garīdznieks, [[Veseksa]]s bīskaps, pēc kura nāves tiek sadalīta viņa pārvaldītā bīskapija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/01280b.htm |title=St. Aldhelm |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * ''[[Cellach mac Rogallaig]]'' — Īrijas [[Konnaha]]s valdnieks, kurš pirms nāves bija atteicies no laicīgās varas un pievērsies garīgajai dzīvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/biography/cellach-a1587 |title=Cellach |author=Mac Shamhráin, Ailbhe |work=Dictionary of Irish Biography |publisher=Royal Irish Academy |year=2009 |language=en}}</ref> * ''[[Cenn Fáelad]]'' — [[Bangoras abatija|Bangoras klostera]] abats, kura nāve reģistrēta Olsteras annālēs.<ref name="Olstera705" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:705. gads| ]] 4rbxh8xdcqyo5zu1moozmc9frhag14n 0 642994 4547425 2026-11-09T19:57:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[705. gads]] 4547425 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[705. gads]] m5v2dzvpbykg0p43oqid75llxjqquc5 14 642995 4547426 2026-11-09T19:58:20Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|705}} [[Kategorija:700. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0814]] 4547426 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|705}} [[Kategorija:700. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0814]] mnatfbjhbh5zn7g07ua5cxi13cppfrj 4547450 4547426 2026-11-09T20:42:31Z Treisijs 347 4547450 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|705}} [[Kategorija:700. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0705]] texehdkpakupgysp3mz1sl16bf7benp 0 642996 4547428 2026-11-09T19:58:54Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Likums]] 4547428 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Likums]] bliuciros3ritut30nsqu9w0o4qk8bt 0 642997 4547430 2026-11-09T20:01:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Nestors Kiršners]] 4547430 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nestors Kiršners]] 7ipznwbfb1qhuf3v4ju05o9yzex6pd9 0 642998 4547448 2026-11-09T20:41:13Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547448 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|715}} {{Gads citos kalendāros|715}} '''715. gads''' ({{Rom sk gadam|715}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Eiropa === * Pēc [[Pipins no Erstālas|Pipina no Erstālas]] nāves [[Franku valsts|Franku valstī]] saasinās cīņa par varu starp [[Neistrija]]s un [[Austrāzija]]s augstmaņiem. Neistrijas augstmaņi saceļas pret Pipina mazgadīgo mazdēlu [[Teodoalds|Teodoaldu]] (''Theudoald''), kura interesēs varu īsteno viņa vecmāmiņa [[Plektrūde]] (''Plectrude''). Par Neistrijas [[majordoms|majordomu]] kļūst [[Ragenfrīds]] (''Ragenfrid'').<ref name="KarlisMartels">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/03629a.htm |title=Charles Martel |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[26. septembris]] — pie [[Kompjeņa|Kompjeņas]] notiek [[Kompjeņas kauja (715)|kauja]], kurā Ragenfrīda vadītie Neistrijas spēki sakauj Teodoalda atbalstītājus. Šī sadursme ir viens no pirmajiem lielajiem notikumiem Franku valsts iekšējā konfliktā, kas turpinās līdz 718. gadam.<ref name="KarlisMartels" /> * [[Kārlis Martels]], Pipina no Erstālas dēls, izbēg no Plektrūdes ieslodzījuma un sāk pulcēt atbalstītājus Austrāzijā. Turpmākajos gados viņš kļūst par vienu no galvenajiem pretendentiem uz faktisko varu Franku valstī.<ref name="KarlisMartels" /> * Mirst [[Merovingu dinastija]]s franku karalis [[Dagoberts III]], kurš valdījis kopš 711. gada. Neistrijas augstmaņi par viņa pēcteci izraugās [[Hilperiks II|Hilperiku II]], kurš iepriekš dzīvojis klosterī ar vārdu Daniels. Reālā politiskā vara joprojām lielā mērā atrodas majordomu rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/gnd102435146.html |title=Dagobert III. |work=Allgemeine Deutsche Biographie |publisher=Deutsche Biographie |language=de}}</ref><ref name="KarlisMartels" /> * [[Anglija|Anglijā]] pie [[Vodena uzkalns|Vodena uzkalna]] (''Woden's Barrow'') mūsdienu [[Viltšīra]]s teritorijā notiek kauja, kurā piedalās [[Veseksa]]s karalis [[Ine (Veseksas karalis)|Ine]] un [[Mersija]]s karalis [[Keolreds]] (''Ceolred''). Kauja minēta “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]]”, taču tās iznākums un abu valdnieku savstarpējā loma konfliktā nav droši zināma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxon-chronicle.com/ASC_Manuscript_A_Parker.php |title=Anglo-Saxon Chronicle, Manuscript A (Parker Chronicle) |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=get&from=705&to=720&type=chron |title=Timeline: 705–720 |website=Early-Medieval-England.net |language=en}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Roma|Romā]] mirst [[Romas pāvests|pāvests]] [[Konstantīns (pāvests)|Konstantīns]], kurš vadījis [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]] kopš 708. gada.<ref name="Konstantins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/04294b.htm |title=Pope Constantine |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[19. maijs]] — par jauno pāvestu kļūst [[Gregors II]], kurš ieņem amatu līdz 731. gadam. Viņa pontifikāta laikā vēlāk pieaug spriedze attiecībās ar [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] un nostiprinās Romas baznīcas sakari ar frankiem.<ref name="GregorsII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/06787a.htm |title=Pope St. Gregory II |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father.index.html |title=Pontiffs |publisher=The Holy See |language=en}}</ref> === Bizantijas impērija === * Pavasaris — [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] karaspēka un flotes daļas, kas nosūtītas pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] spēkiem, saceļas pret imperatoru [[Anastasijs II (Bizantijas imperators)|Anastasiju II]] (''Anastasios II''). Sacelšanās dalībnieki par jauno imperatoru pasludina [[Teodosijs III (Bizantijas imperators)|Teodosiju III]] (''Theodosios III''), kurš iepriekš bijis nodokļu ierēdnis. Sacelšanās sākas [[Opsikionas tēma|Opsikionas tēmas]] karaspēkā un izvēršas par cīņu par imperatora troni.<ref name="AnastasijsII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.roman-emperors.sites.luc.edu/anastasii.htm |title=Anastasius II (713–715 A.D.) |work=De Imperatoribus Romanis |language=en}}</ref> * Teodosija III atbalstītāji aplenc [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un pēc ilgstošas cīņas ieņem pilsētu. Anastasijs II atkāpjas uz [[Iznika|Nīkaju]] un vēlāk atsakās no troņa, kļūstot par mūku. Teodosijs III kļūst par Bizantijas imperatoru un valda līdz 717. gadam. Precīzs Anastasija atteikšanās datums nav viennozīmīgs — dažādos avotos minētas 715. gada beigas vai 716. gada sākums.<ref name="AnastasijsII" /> === Islāma pasaule === * [[23. februāris]] — [[Damaska|Damaskā]] mirst [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] kalifs [[Valīds I]] (''al-Walīd I''), kurš valdījis kopš 705. gada. Viņa valdīšanas laikā kalifāta teritorija ievērojami paplašinājusies [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] ziemeļrietumos. Par jauno kalifu kļūst viņa brālis [[Suleimans ibn Abdelmaliks]] (''Sulaymān ibn ʿAbd al-Malik''), kurš valda līdz 717. gadam.<ref name="Tabari715">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/jj.18255539 |title=The History of al-Ṭabarī, Vol. 24: The Empire in Transition: The Caliphates of Sulaymān, ʿUmar and Yazīd, A.D. 715–724 |publisher=State University of New York Press |year=1989 |language=en}}</ref> * Pēc jaunā kalifa nākšanas pie varas mainās Umajādu kalifāta pārvalde. Suleimans atceļ vairākas iepriekšējā kalifa laikā ieceltās amatpersonas un nostiprina savu atbalstītāju pozīcijas. Šīs pārmaiņas skar arī kalifāta austrumu provinces.<ref name="Tabari715" /> * Aptuveni augustā — [[Horasāna|Horasānā]] tiek nogalināts karavadonis [[Kutaiba ibn Muslims]] (''Qutayba ibn Muslim''), kurš iepriekš vadījis Umajādu karagājienus [[Sogdiāna|Sogdiānā]] un citās Centrālāzijas teritorijās. Baidoties zaudēt savu ietekmi pēc valdnieku maiņas, viņš mēģina sacelties pret jauno kalifu, taču karaspēks neatbalsta sacelšanos un viņu nogalina.<ref name="IranicaHorasana">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/khorasan-iv-the-arab-conquest-and-omayyad-period/ |title=Khorasan IV. The Arab Conquest and Omayyad Period |work=Encyclopaedia Iranica |language=en}}</ref> * Pēc Valīda I nāves no amata tiek atsaukts [[Sindas iekarošana|Sindas iekarošanu]] vadījušais karavadonis [[Muhameds ibn Kasims]] (''Muhammad ibn al-Qasim''). Viņš tiek apcietināts un vēlāk mirst ieslodzījumā [[Irāka|Irākā]]. Viņa nāvi parasti datē ar 715. gadu, lai gan vēstures avotos atšķiras notikuma apstākļu apraksti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.methodfield.com/en/event/arab-conquest-of-sind |title=Muhammad ibn al-Qasim conquers Sind, 711–713 |website=Chronograph |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Japāna|Japānā]] pēc astoņus gadus ilgas valdīšanas imperatore [[Genmeja]] (''Genmei'') atsakās no troņa, nododot varu savai meitai [[Genšo]] (''Genshō''). Genšo kļūst par Japānas 44. valdnieci un valda līdz 724. gadam. Šajā laikā Japānas galvaspilsēta atrodas [[Nara|Narā]].<ref name="Nara715">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pref.nara.lg.jp/n002/58134.html |title=ぶらり日本書紀 |publisher=Nara Prefectural Government |language=ja}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nabunken.go.jp/english/chronology.html |title=Chronology |publisher=Nara National Research Institute for Cultural Properties |language=en}}</ref> * Japānā līdz ar valdnieces maiņu sākas jauns gadu skaitīšanas periods ar ēras nosaukumu [[Reiki (Japānas ēra)|''Reiki'']] (霊亀), kas turpinās līdz 717. gadam. Tas nomaina iepriekšējo [[Vado (Japānas ēra)|''Vado'']] (''Wadō'') ēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://researchonline.ljmu.ac.uk/id/eprint/17872/1/2022lynchphd.pdf |title=Nara 710–794: Chronology of Japanese Era Names |publisher=Liverpool John Moores University |year=2022 |language=en |format=PDF}}</ref> == Dzimušie == * [[Fudživara no Matate]] (''Fujiwara no Matate''; miris [[766. gads|766. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] aristokrāts un valsts amatpersona, viens no ievērojamākajiem [[Fudživaru dzimta|Fudživaru dzimtas]] pārstāvjiem [[Naras periods|Naras periodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kotenlibrary.jp/ookagami/67/ |title=大鏡 第67章 藤原氏の大臣たち |publisher=古典ライブラリー |language=ja}}</ref> * [[Stefans Jaunākais]] (''Stephanos ho Neos''; miris [[764. gads|764. gadā]]) — [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] mūks un teologs, viens no ievērojamākajiem [[ikonoklasms|ikonoklasma]] pretiniekiem. Dzimis aptuveni 715. gadā; atsevišķos avotos minēts arī 713. gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bha.uob-dh.org/?q=node%2F65794 |title=Monkmartyr and Confessor Stephen the Younger |work=Bibliotheca Hagiographica Arabica |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[23. februāris]] — [[Valīds I]] (dzimis ap [[668. gads|668. gadu]]), Umajādu kalifs kopš 705. gada.<ref name="Tabari715" /> * [[9. aprīlis]] — [[Konstantīns (pāvests)|Konstantīns]] (dzimis ap [[664. gads|664. gadu]]), Romas pāvests kopš 708. gada.<ref name="Konstantins" /> * [[Dagoberts III]] (dzimis ap [[699. gads|699. gadu]]), Merovingu dinastijas franku karalis kopš 711. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/gnd102435146.html |title=Dagobert III. |work=Allgemeine Deutsche Biographie |publisher=Deutsche Biographie |language=de}}</ref> * [[Kutaiba ibn Muslims]] (dzimis ap [[669. gads|669. gadu]]), arābu karavadonis un Horasānas pārvaldnieks, Umajādu ekspansijas vadītājs Centrālāzijā.<ref name="IranicaHorasana" /> * [[Muhameds ibn Kasims]] (dzimis ap [[695. gads|695. gadu]]), arābu karavadonis, kurš vadījis Sindas iekarošanu un kalpojis par tās pārvaldnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.methodfield.com/en/event/arab-conquest-of-sind |title=Muhammad ibn al-Qasim conquers Sind, 711–713 |website=Chronograph |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:715. gads| ]] ffs7b57jc4dsehq2ek6etlzveh58a93 0 642999 4547449 2026-11-09T20:41:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[715. gads]] 4547449 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[715. gads]] fa23emvsof0ro0suudeekubrue5nhfb 14 643000 4547451 2026-11-09T20:42:46Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|715}} [[Kategorija:710. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0715]] 4547451 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|715}} [[Kategorija:710. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0715]] 8itqj71vomgqmqrkfpp93plbwc2ltyy 0 643001 4547483 2026-11-09T23:13:47Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|thumb|Nezināmā karavīra kaps – Vestminsteras abatija – Londona, Anglija – 2010. gada 9. novembris]] '''Nezināmā kareivja kaps''' ir [[piemineklis]], kas veltīts nezināma kareivja dienestam un visu [[kritis kaujā|karā kritušo]] [[karavīrs|karavīru]] kopīgajai piemiņai. Šādi kapi atrodas daudzās valstīs un parasti ir nozīmīgi nacionālais piemineklis|nacionālie p... 4547483 wikitext text/x-wiki [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|thumb|Nezināmā karavīra kaps – Vestminsteras abatija – Londona, Anglija – 2010. gada 9. novembris]] '''Nezināmā kareivja kaps''' ir [[piemineklis]], kas veltīts nezināma kareivja dienestam un visu [[kritis kaujā|karā kritušo]] [[karavīrs|karavīru]] kopīgajai piemiņai. Šādi kapi atrodas daudzās valstīs un parasti ir nozīmīgi [[nacionālais piemineklis|nacionālie pieminekļi]]. Vēstures gaitā daudzi karavīri ir gājuši bojā karā, un viņu mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās iecere godināt šos karavīrus ar vienotu kapavietu, kurā guldīts viena šāda neidentificēta karavīra ķermenis. == Piemēri == Nezināmo karavīru kapi no visas pasaules un dažādiem kariem: {| class="wikitable" |- ! width=16% | Valsts ! width=21% | Piemineklis ! width=16% | Vieta ! Attēls ! Apraksts |- | {{Albānija}} | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Tirāna)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[Tirāna]] | [[File:Unknown Soldier (Statue) (BLGU Spring School 2013) 02.JPG|100px]] |Uzcelts, lai pieminētu karavīrus, kuri gāja bojā Otrā pasaules kara laikā |- | rowspan=2|{{Argentīna}} | [[Buenosairesas metropoles katedrāle|Metropoles katedrāle]] | [[Buenosairesa]] | [[File:Catedral Metropolitana de Buenos Aires - 20130309 153515.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps — [[Argentīnas neatkarības karš]] |- | [[Nacionālā karoga memoriāls]] | [[Rosario]] | [[File:La llama de Rosario 2018.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra kaps |- | {{flag|Angola}} | Nezināmā karavīra kaps [[Luanda|Luandā]] | [[Luanda]] | [[File:Monument_of_the_Unknown_Soldier_in_Luanda.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra piemineklis Luandā |- | {{Armēnija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Erevāna)|Nezināmā karavīra kaps Uzvaras parkā]] | [[Erevāna]] | [[File:Victory Park3, Yerevan 16.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps; iemūžina [[Padomju Savienība]]s uzvaru Otrajā pasaules karā |- | {{Austrālija}} | [[Austrālijas kara memoriāls]] | [[Kanbera]] | [[File:Southern view of the Tomb of the Unknown Soldier at the AWM in December 2018.jpg|100px]] |Nezināmā Austrālijas karavīra kaps Austrālijas Kara memoriālā Kanberā. |- | {{Austrija}} | ''Outer Palace Gate'' [[Heldenplatz|Varoņu laukumā]] | [[Vīne]] | [[File:Äußeres Burgtor (13761) IMG 0413.jpg|100px]] | 1818. gadā celtajos neoklasicisma stila vārtos, kas ved uz Hofburgu — bijušo imperatora pili. |- | rowspan=2 | {{Bangladeša}} | [[Nacionālais mocekļu memoriāls|Jatiyo Smriti Soudho]] | [[Savāra Upazila]] | [[File:Sriti shoud.jpeg|100px]] | Nacionālais mocekļu memoriāls (''Jatiyo Sriti Shoudhor'') ir Bangladešas nacionālais piemineklis tiem, kuri atdeva savas dzīvības 1971. gada Bangladešas atbrīvošanas karā; daudzi no viņiem ir apglabāti masu kapos šajā parkā. Piemineklis atrodas Savarā, aptuveni 35 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Dakas. Tā autors ir Sajeds Mainuls Hosains. |- | [[Shikha Onirban vai ''Mūžīgā uguns'']] | [[Daka]] |[[File:Eternal Flame (শিখা অনির্বাণ) - panoramio.jpg|100px]] | „Shikha Onirban” tika uzcelts, lai godinātu to [[Bangladešas bruņotie spēki|Bangladešas bruņoto spēku]] karavīru drosmi un upurus, kuri krita 1971. gada [[Bangladešas atbrīvošanas karš|Bangladešas atbrīvošanas karā]]. |- | {{Beļģija}} | [[Kongresa kolonna]] | [[Brisele]] | [[File:Pedestal of the Congress Column - panoramio.jpg|100x100px]] | Nezināmā kareivja kaps objekta pamatnē. |- | {{Bolīvija}} | [[Monumento al Soldado Desconocido]] | [[Lapasa]] | | Nezināmā kareivja kaps – šīs vietas centrālais elements. |- | rowspan=2 | {{Brazīlija}} | [[Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem]], Flamengo Parkā | [[Riodežaneiro]] | [[File:Pracinhas-CCBY.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps uz pieminekļa platformas. |- | [[Pistoijas Brazīliešu militārā kapsēta |Brazīlijas piemineklis un Otrā pasaules kara Nezināmā kareivja kaps]] | [[Pistoija]], Itālija | [[File:Pistoia sacrario dell esercito brasiliano 4.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja piemiņas kaps ar pieminekļa paviljonu. |- | rowspan=2 | {{Bulgārija}} | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Sofija)|Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Sofija]] | [[File:Unknown-soldier-sofia-1.jpg|100px]] |piemineklis, kas uzcelts par piemiņu krievu–turku karā kritušajiem karavīriem; tajā ir arī zeme no [[Stara Zagora]]s (kur notika slaktiņš) un [[Šipkas kauja|Šipkas pārejas kaujas]] vietas |- | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Haskova) | Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Haskova]]<ref>{{cite web |url=http://haskovo-online.com/content/view/12/8/lang,en/ |title=The Unknown Soldier Memorial in Haskovo}}</ref> | | |- | rowspan=2 | {{Kanāda}} | [[Kanādas Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]] pie [[Valsts kara memoriāls (Kanāda)|Valsts kara memoriāla]] | [[Otava]] | [[File:Tomb of the Unknown Soldier - Tombe du Soldat inconnu.jpg|100px]] | Kaps atrodas blakus Nacionālajam kara memoriālam Konfederācijas laukumā Otavā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Kanādas karavīra mirstīgās atliekas; sākotnēji viņš bija apglabāts netālu no [[Kauja par Vimī kori|Vimi grēdas]].<ref>{{cite web |url=http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |title=National War Memorial |publisher=ottawakiosk.com |access-date=21 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20090518005323/http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |archive-date=18 May 2009 }}</ref> |- | Nezināmā kareivja kaps [[Nacionālais kara memoriāls (Ņūfaundlenda)|Nacionālajā kara memoriālā]]{{NoteTag|During WWI, [[Dominion of Newfoundland|Newfoundland was a separate Dominion]] within the [[British Empire]]. }} | [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]] | [[File:Nfwarmemorial.jpg|100px]] | Kaps atrodas pie Nacionālā kara memoriāla Sentdžonsā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Karaliskā Ņūfaundlendas pulka karavīra mirstīgās atliekas, kuras tika pārvestas no Bomonamelas Ņūfaundlendas memoriāla.<ref name = "Repatriation of NFLD Son"> {{Cite news | last1 = Gillis | first1 = Heather | last2 = Moore | first2 = Mike | title = Someone's Son: Learn about the reaptriation of Newfoundland's Unknown Solder | work = CBC News | publisher = Canadian Broadcasting Corporation | location = Toronto/St. John's | date = 29 June 2024 | url = https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | access-date = 1 July 2024 | archive-url = https://web.archive.org/web/20240630122556/https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | archive-date = 30 June 2024 | url-status = }}</ref> |- | rowspan=4 | {{Čīle}} | [[Bakedano laukums|Ģenerāļa Manuela Bakedano laukums]] | [[Santjago]] |[[File:Estatua en Av Providencia.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[La Moneda]] (Pilsonības laukums), | Santjago |[[File:Plaza Ciudadania1.jpg|100px]] | Satur Peru atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Miris 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Morro de Arika]] kripta (''Morro de Arica Crypt''), | [[Arika]] |[[File:AricaMorroWarMonument.jpg|centre|100px]] | Satur 1998. gadā atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Gājis bojā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Nezināmā jūrnieka piemineklis]] | | | Piemineklis, kas uzcelts par godu jūrniekiem, kuri cīnījās un gāja bojā Ikikes kaujā — jūras kaujā pie Čīles krastiem |- | {{Ķīna}} | [[Tautas varoņu piemineklis]] |[[Pekina]] | [[File:Jinianbei.jpg|100px]] | Piemineklis (nevis kaps vai [[kenotafs]]), kas uzcelts par godu ķīniešu varoņiem, kuri gājuši bojā laika posmā no 19. gadsimta 40. gadiem (Pirmā opija kara) līdz 1949. gadam (Ķīnas Tautas Republikas dibināšanai) un kuri atdevuši savas dzīvības daudzajās cīņās, pretojoties ienaidniekiem — gan iekšējiem, gan ārējiem —, lai panāktu nācijas neatkarību un tautas brīvību. |- | {{Kolumbija}} | Pie Nacionālā administratīvā centra uz [[Plaza y Monumento de los Caídos]] | [[Bogota]] | [[File:Momunento a los Caídos.JPG|Plaza y Monumento de los Caídos.|100px]] | |- | {{Horvātija}} | [[Horvātu nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Osijeka]] | [[File:Spomenik u Osijeku.jpg|100px]] | |- | {{Čehija}} | [[Vitkovas nacionālais memoriāls|Nacionālais memoriāls]] [[Vítkovas kalns|Vitkovas kalnā]] | [[Prāga]] | [[File:Praha, Vítkov, památník.JPG|100px]] | Satur tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis Zborovas kaujā, kā arī tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis kaujā par Duklas pāreju; šī vieta ir daļa no plašāka memoriāla, kas veltīts visiem čehoslovāku karavīriem. |- | {{Dominikāna}} | [[Santodomingo karoga laukums]] | | [[File:Arco de la plaza de la bandera.jpg|100px]] | Laukuma arkā atrodas tāda krituša karavīra kaps, kura vārds nav zināms un kurš piedalījās Dominikānas neatkarības karā. |- | rowspan=2 | {{flag|Ēģipte}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Ēģipte)|Nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Kaira]] | [[File:Nasrcity.jpg|100px]] | Ietver arī prezidenta [[Anvars Sadats|Anvara Sādāta]] kapenes. |- | [[Aleksandrijas Jūras nezināmā kareivja piemineklis]] | | [[File:Monument of the Navy Unknown Soldier in Alexandria (6).jpg|100px]] | |- | {{Igaunija}} | [[Tallinas brāļu kapi]] | [[Tallina]] | [[File:Bronze Soldier of Tallinn, 2007.jpg|100px]] | |- | {{Somija}} | [[Hietaniemi kapsēta]] | [[Helsinki]] | [[File:Hietaniemi Cemetery (fi. Hietaniemen hautausmaa), Helsinki, Finland.jpg|100px]] | Kara kapsētas centrā atrodas Nezināmā karavīra un maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Kārļa Gustava Emīla Mannerheima]] kapavietas. |- | {{Francija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Parīze)|Nezināmā karavīra kaps]] zem [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]s | [[Parīze]] | [[File:Paris Arc de Triomphe de l'Étoile Grabmal des Unbekannten Soldaten 2.jpg|100px]] |Pirmais Nezināmā karavīra kaps (kopā ar [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)|Vestminsteras abatiju Londonā]]) |- | {{Gambija}} | Nezināmā karavīra kaps zem [[Arka 22|Arkas 22]] | [[Bandžula]] | [[File:Banjuljuly22b.JPG|100px]] | |- | {{Gruzija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Tbilisi)|Nezināmā karavīra kaps]] | | [[File:Vake Park.jpg|100px]] | Atrodas Vakes parkā |- | {{Vācija}} | ''[[Unter den Linden]]'' | [[Berlīne]] | [[File:Berlin, Neue Wache, exterior view, may 2006.jpg|100px]] |19. gadsimta sardzes mājā atrodas ''[[Neue Wache]]''. |- | {{Grieķija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Atēnas)|Nezināmā karavīra kaps]] Sintagmas laukumā | [[Atēnas]] | [[File:Οι Εύζωνες, φρουρούν το Μνημείο του Αγνώστου Στρατιώτη.jpg|100px]] | * Kenotafs, kas atrodas Atēnās, Sintagmas laukumā, iepretim Grieķijas parlamenta ēkai. Uz atbalsta sienas ir iegravēti divi citāti no Tukidīda aprakstītās Perikla runas bēru ceremonijā: Μία κλίνη κενὴ φέρεται ἐστρωμένη τῶν ἀφανῶν ("... un tiek nesta viena tukša gulta, — tiem, kas pazuduši bez vēsts") un Ἀνδρῶν ἐπιφανῶν πᾶσα γῆ τάφος ("Visa zeme ir slavenu vīru kaps"). Uzraksti atrodas abpus centrālajam bareljefam, kurā attēlots mirstošs hoplīts. Uz pieminekļa iegravēti to kaujas lauku nosaukumi, kuros grieķi ir cīnījušies kopš neatkarības iegūšanas. * Pieminekli diennakti apsargā Prezidenta gvardes karavīri — evzoni. |- | {{Ungārija}} | [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukums]] | [[Budapešta]] | [[File:Heroes Square Budapest 2010 01.jpg|100px]] |Varoņu piemiņas akmens (''Hősök emlékköve'') ir zems akmens kenotafs, ko ieskauj dekoratīva dzelzs ķēde. Kenotafs ir veltīts "to varoņu piemiņai, kuri atdeva savas dzīvības par mūsu tautas brīvību un mūsu nacionālo neatkarību". |- | {{Indija}} | [[Amar Jawan Jyoti]] | [[Ņūdeli]] | [[File:India Gate Delhi s-47.jpg|100px]] | Zem Indijas vārtu arkas kopš 1971. gada deg ''Amar Jawan Jyoti'' ("Nemirstīgā karavīra liesma"), kas iezīmē Nezināmā karavīra kapavietu. Pats piemineklis ir melna marmora kenotafs, uz kura novietota šautene (ar stobru uz leju), ko vainago karavīra ķivere. Katrā kenotafa pusē zelta burtiem hindi valodā (devanāgarī rakstībā) ir iegravēti vārdi "Amar Jawan" ("Nemirstīgais karavīrs"). Katru gadu Indijas Republikas dienā Indijas premjerministrs kopā ar bruņoto spēku atsevišķo atzaru štābu priekšniekiem godina valsts kritušos karavīrus. |- | {{Indonēzija}} | [[Pandu kara kapsēta|Nīderlandiešu kara kapsēta Pandu]] | [[Banduna]] | [[File:Kembangkuning.jpg|100px]] | Goda lauks ir piemineklis nezināmajam karavīram. Tāpat ''Kembang Kuning'' nīderlandiešu kara kapsētā [[Surabaja|Surabajā]] atrodas Nezināmā (nīderlandiešu) jūrnieka kaps.<ref>[http://www.ogs.nl/docs/NetherlandswarcemeteriesIndonesia.pdf "Netherlands war cemeteries in Indonesia", Netherlands War Graves Foundation]</ref> |- | rowspan="3" | {{Irāna}} | [[Čizara]] | [[Teherāna]] | [[File:Chizar tombs 01.jpg|100px]] | Irānā publiskās vietās ir apglabāti nezināmi karavīri. Čizara ir lielākā no šīm vietām. |- | [[Behešte Zara]] | [[Teherāna]] | [[File:Beheshte Zahra Cemetery 4508.jpg|100px]] | |- | Nezināmā karavīra parks | [[Teherāna]] | [[File:مقبره شهدای گمنام پارک گلریز.jpg|100px]] | |- | {{Irāka}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Bagdāde)|Nezināmā karavīra piemineklis]] lielajā svinību laukumā | Zauras parks, [[Bagdāde]] | | Zauras parkā atrodas trīs pieminekļi, kas veltīti kritušajiem Irākas karavīriem: Nezināmā karavīra piemineklis, Uzvaras arka (pabeigta 1989. gadā) un Al-Šahīda piemineklis (pazīstams arī kā Mocekļu piemineklis; pabeigts 1983. gadā). Nezināmā karavīra piemineklis tika uzcelts laikposmā no 1979. līdz 1982. gadam; tas aizstāja agrāku Nezināmā karavīra pieminekli, kas 1959. gadā bija uzcelts citā vietā, taču tika demontēts, kad tika atklāts pašreizējais piemineklis. |- | {{Izraēla}} | [[Izraēlas mocekļu Nacionālā piemiņas zāle]], [[Hercla kalns|Hercla kalnā]] | [[Jeruzaleme]] | [[File:חניכת היכל הזכרון הממלכתי 1738.jpg|100px]] | Mūžīgās uguns piemineklis nezināmajiem karavīriem. |- | {{Itālija}} | [[Piazza Venezia]] | [[Roma]] | [[File:VittorianoMiliteIgnoto2-SteO153.jpg|100px]] | [[Nezināmā karavīŗa kaps (Itālija)|''Milite Ignoto'' kaps]] pie Altare della Patria (Vittoriano). |- | rowspan=4 | {{Japāna}} | [[Čidorigafuči nacionālā kapsēta]] | [[Tokija]] | [[File:Chidorigafuchi National Cemetery 20130805 3.jpg|100px]] | |- | [[Ryozen Kannon]] | [[Kioto]] | [[File:Ryozen Kannon Memorial to Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | ''[[Sekai Mumei Senshi no Haka|Pasaules nezināmā kareivja kaps]]'' | [[Ogose]] | | |- | [[Dai Heiwa Kinen Tō]] | [[Tondabajaši]] | [[File:Torre da Paz.jpg|100px]] | |- | {{Jordānija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Amāna]] | | Avots: [https://www.flickr.com/photos/aladdinataha/13011821754/] |- | {{Libāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Libāna)|Nezināmā kareivja kaps Libānā]] | [[Beirūta]], Mathafa | | Nezināmā karavīra kaps Libānā atspoguļo Libānas bruņoto spēku izveidi un neatkarību no Francijas armijas 1943. gadā. Kapā tiek pieminēti arī Austrumu leģiona un Levantes armijas karavīri [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Francijas Libānas mandāta]] laikā no 1920. līdz 1943. gadam. Vidū kenotafs ietver Libānas ciedra koku, ko ieskauj laurs; galvenais romiešu leģionu simbols. Ap ciedra koku un lauru arābu valodā rakstīts: "Slava un nemirstība mūsu mocekļu varoņiem". Aiz kenotafa ir oriģinālās romiešu kolonnas. |- | {{Lietuva}} | [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vienotības laukums]] | [[Kauņa]] | [[File:Kaunas. Paminklas zuvusiems uz laisve. 2007-04-06.jpg|100px]] | „Nezināmā kareivja” kaps ar to karavīru mirstīgajām atliekām, kuri krita 1919. gada Lietuvas–Padomju karā. |- | {{Malaizija}} | [[Nacionālais monuments (Malaizija)|Nacionālais monuments]] | [[Kualalumpura]] | [[File:Tugu negara.jpg|100px]] | Pabeigts 1966. gadā, lai godinātu tos, kuri krita cīņās pret Japānas īstenoto okupāciju laikā pirms Malaizijas neatkarības iegūšanas (Otrajā pasaules karā), kā arī cīņās pret Malajas Nacionālās atbrīvošanas armiju tā dēvētā "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā. Kompleksā ietilpst arī piemineklis (kenotafs) no laika pirms neatkarības iegūšanas – tas tika pārvietots no savas sākotnējās atrašanās vietas tuvāk Kualalumpuras vecpilsētai, un tas veltīts Pirmā pasaules kara, Otrā pasaules kara un "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā kritušajiem. |- | {{Malta}} |[[Nezināmā karavīra piemineklis (Valleta)|Nezināmā karavīra piemineklis]], [[Aplenkuma zvana kara memoriāls]] | [[Valleta]] | [[File:Ricasoli fort from Barrakka gardens view.jpg|100px]] | |- | {{Maurīcija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Kurepipe]] | | |- | {{Maroka}} | Nezināmā karavīra kaps zem Hasana torņa | [[Rabāta]] | | |- | {{Namībija}} | [[Varoņu Akrs (Namībija)|Varoņu Akrs]] | [[Vindhuka]] | [[File:Namibia Heroes Acre (92343).jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kapā atrodas zeme no [[Kasingas kauja|Kasingas]] un Ošatotvas — vietām, kas saistītas ar [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības karu]]. |- | {{Jaunzēlande}} | [[Jaunzēlandes Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]], [[Valsts kara memoriāls (Jaunzēlande)|Valsts kara memoriāls]] | [[Velingtona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior June 2012.JPG|100px]] |2004. gada 6. novembrī no ''Caterpillar Valley'' kapsētas tika ekshumētas kāda nezināma Jaunzēlandes karavīra mirstīgās atliekas, kuras vēlāk guldīja Nezināmā karavīra kapā Velingtonā, Jaunzēlandē. Viņš simbolizē vairāk nekā 18 000 Jaunzēlandes bruņoto spēku karavīru, kuri zaudēja dzīvību Pirmā pasaules kara laikā. Viņa sākotnējo apbedījuma vietu — 14. iecirkņa A rindas 27. kapavietu — iezīmē īpašs kapakmens. |- | {{Nigērija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Ērgļa laukums]], [[Abudža]]. | [[File:NationalCenotaph.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra statuja, Ērgļa laukumā, [[Abudža]], agrāk atradās Idumotas rajonā netālu no [[Lagosa]]s ar nosaukumu [[karavīrs Idumota]], vēlāk kaps tika pārvietots uz Abudžu. |- | rowspan=2 | {{Peru}} | [[Bolivara laukums (Lima)|Bolivara laukums]] | rowspan=2 | [[Lima]] | [[File:Congreso del Perú.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Lima)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[File:MINISTRO VALAKIVI PRESIDIÓ CEREMONIA POR 135 ANIVERSARIO DE LAS BATALLAS DE SAN JUAN Y MIRAFLORES (24252453782).jpg|100px]] | Atrodas pie [[Morro Solar]] zemesraga. |- | {{Filipīnas}} | [[Varoņu brāļu kapi (Tagiga)|Libingan ng mga Bayani]] | [[Tagiga]] | [[File:2716Fort Bonifacio, Taguig City 05.jpg|100px]] | Šeit atrodas to filipīniešu karavīru mirstīgās atliekas, kuri iestājās militārajā dienestā un piedalījās Filipīnu revolūcijā, [[Filipīniešu—amerikāņu karš|Filipīnu–Amerikas karā]] un Otrajā pasaules karā. |- | {{Polija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Varšava)|Nezināmā karavīra kaps]], Maršala Jozefa Pilsudska laukums | [[Varšava]] | [[File:IWarszawajh1.jpg|100px]] | Izveidots kā daļa no Saksijas pils arkādes; pils tika iznīcināta 1944. gadā vāciešu darbības rezultātā. Šeit atrodas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gājis bojā laikposmā no 1918. līdz 1920. gadam. |- | {{Portugāle}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Portugāle)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Bataljas klosteris]] | [[File:Mosteiro da Batalha Tombs of unknown soldiers.jpg|100px]] |Atrodas Bataljas klostera Kapitulu zālē. Tajā dus divu nezināmu Pirmā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas – viens no Flandrijas kaujas laukiem un otrs no Āfrikas karadarbības zonas –, kuri tika guldīti zemes klēpī 1921. gada 6. aprīlī.<ref>{{Cite web |date=2022-10-23 |title=Batalha Portugal: The Complete Guide to Visiting Batalha |url=https://wetravelportugal.com/batalha-portugal/ |access-date=2023-11-05 |website=We Travel Portugal |language=en-US}}</ref> |- | {{Ķīnas Republika}} | [[Nacionālo revolucionāro mocekļu svētnīca]] | [[Taipeja]] | [[File:45072-Taipei (27785996573).jpg|100px]] | Šī vieta, kas tika pabeigta 1969. gadā, pašlaik ir Ķīnas Republikas nozīmīgākais memoriāls nacionālajiem mocekļiem, kā arī vieta, ko bieži apmeklē ārvalstu viesi, lai godinātu kritušos varoņus. Mocekļu iekļaušana memoriālā notiek saskaņā ar sarakstu, ko sastādījusi Ķīnas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija un apstiprinājis prezidents. Memoriālā atrodas aptuveni 390 000 bojāgājušo piemiņas plāksnītes; viņi gājuši bojā dažādos konfliktos, tostarp Siņhai revolūcijā, Otrajā revolūcijā, Konstitūcijas aizsardzības kustībā, Ziemeļu gājienā, Dzjanu–Gui karā, Centrālā līdzenuma kara laikā, Otrajā Ķīnas–Japānas karā, Ķīnas pilsoņu karā, kā arī pirmajā un otrajā Taivānas šauruma krīzē. |- | {{Turcija}} | [[Čanakales upuru memoriāls]] | [[Galipoli]] | [[File:Çanakkale Şehitleri Anıtı.JPG|100px]] | Uzcelts nezināmajiem Čanakales frontes karavīriem [[Galipoli kauja]]s laikā Pirmā pasaules kara laikā. Atvērts 1960. gada 20. augustā. |- | {{Rumānija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Rumānija)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Karola Parks]] | [[Bukareste]] | [[File:RO B Tomb Unknown Soldier Bucharest.jpg|100px]] | |- | {{Krievija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Maskava)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Aleksandra dārzs]] | [[Maskava]] | [[File:2019-07-26-Moscow-3182-Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | {{Serbija}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis]] Avala kalnā | [[Belgrada]] | [[File:Monument to the Unknown Hero Avala1.jpg|100px]] | Piemineklis tika uzcelts vietā, kur tika apglabāts kāds nezināms serbu Pirmā pasaules kara karavīrs. |- | {{Slovēnija}} | Piemineklis nezināmam franču karavīram, Franču revolūcijas laukums | [[Ļubļana]] | [[File:Napoleonov spomenik - panoramio.jpg|100px]] | |- | {{Somālija}} | [[Daljirka Dahsoon|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Mogadišu]] | [[File:Somalia Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | Piemineklis, kas uzcelts par godu kritušajiem Somālijas bruņoto spēku karotājiem un ir pazīstams arī kā ''Daljirka Dahsoon''. |- | rowspan="2" | {{Spānija}} | [[Piemineklis par Spāniju kritušajiem]], [[Plaza de la Lealtad]] | [[Madride]] | [[File:Monumento a los Caídos por España - SW.jpg|100px]] |Plaši pazīstams kā ''Obelisco'' ("Obelisks"), tas uzcelts tajā pašā vietā, kur ģenerālis [[Joahims Mirats|Žoakims Mirā]] pēc 1808. gada 2. maija sacelšanās pavēlēja sodīt ar nāvi daudzus spāņus. Sākotnēji atklāts 1840. gada 2. maijā, 1985. gada 22. novembrī to no jauna atklāja Spānijas karalis [[Huans Karloss I]], godinot kritušo spāņu piemiņu. Monumenta priekšpusē nepārtraukti deg ar gāzi darbināma mūžīgā uguns. |- |[[Fossar de les Moreres|Kara memoriāls]], Fossar de les Moreres | [[Barselona]] |[[File:Fossar de les Moreres 01.JPG|100px]] |Memoriāls atrodas blakus ''Santa Maria del Mar'' baznīcai, laukuma vidū, kas pēc Barselonas krišanas 1714. gadā – [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] laikā – kalpoja par masu kapavietu. Tam ir īpaša nozīme katalāņu nacionālismā kā simbolam tiem, kuri cīnījās pret Burboniem, lai nosargātu Katalonijas likumus un brīvības. Mūsdienās uz metāla konstrukcijas, kas rotāta ar uzrakstiem, deg mūžīgā uguns, godinot nezināmos karavīrus, kuri krita, aizstāvot pilsētu un valsti. |- | {{Sīrija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Damaska)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Damaska]] | [[File:Tomb_of_the_Unknown_Soldier_Damascus.png|100px]] |''Nezināmā kareivja kaps'' (arābu: ضريح الجندي المجهول) ir kara piemineklis, kas veltīts kaujās kritušajiem Sīrijas karavīriem. Katru gadu — Mocekļu dienā (6. maijā) — to apmeklē Sīrijas prezidents. Piemineklī ir iegravēti divi Korāna panti:<blockquote>Nedomājiet, ka tie, kas krituši Dieva ceļā, ir miruši. Nē, viņi ir dzīvi un saņem uzturu pie sava Kunga; viņi priecājas par Dieva dāvātajām veltēm un līksmo par tiem, kas vēl nav viņiem pievienojušies (šajā svētlaimē), — jo pār viņiem nav ne baiļu, ne arī iemesla skumt.</blockquote> |- | rowspan=2 | {{Ukraina}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Kijiva)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Mūžīgās slavas parks]] | [[Kijiva]] | [[File:Kiev's unknown soldier.jpg|100px]] | |- | [[Piemineklis nezināmam jūrniekam]], [[Ševčenko parks (Odesa)|Ševčenko parks]] | [[Odesa]] | [[File:Odessa Denkmal des unbekannten Matrosen.jpg|100px]] | |- | {{Apvienotā Karaliste}} | [[Nezināmā kareivja kaps (Londona)|Nezināmais karavīrs]], [[Vestminsteras abatija]] | [[Londona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|100px]] | Pirmais Nezināmā kareivja kaps (kopā ar kapu pie Triumfa arkas Parīzē) |-{{anchor|United States}} | rowspan="5" | {{ASV}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Arlingtonas nacionālā kapsēta)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Defense.gov photo essay 080614-A-0193C-015.jpg|100px]] | <ref>{{cite web |url=https://www.arlingtoncemetery.mil/Explore/Tomb-of-the-Unknown-Soldier |title=Tomb of the Unknown Soldier |publisher=[[Arlington National Cemetery]] |access-date=November 11, 2018 }}</ref> |- | [[Nezināmā ASV Neatkarības kara karavīra kaps]], [[Vašingtona skvērs (Filadelfija)|Vašingtona skvērs]] | [[Filadelfija]] | [[File:Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier-27527.jpg|100px]] | |- | [[Amerikas revolūcijas Nezināmā karavīra kaps]] | [[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrija]] |[[File:Old Presbyterian Meeting House (Alexandria, VA) - Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier.JPG|100px]] | |- | [[Piemineklis ASV Pilsoņu kara nezināmajiem karavīriem]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Civil War Unknowns Memorial - E side - Arlington National Cemetery - 2011.JPG|100px]] | Satur 2111 nezināmu Savienības un Konfederācijas karavīru mirstīgās atliekas no Pilsoņu kara kaujas laukiem. |- | [[Nezināmā ASV Konfederācijas karavīra kaps]] Bovuarā | [[Biloksi]] | [[File:Beauvoir Confederate States Unknown Soldier Tomb.jpg|100px]] | |- | {{Urugvaja}} | El Entrevero [[Fabini laukums|Fabini laukumā]] | [[Montevideo]] | [[File:Entrevero3.JPG|100px]] | Tas tika atklāts 1967. gadā par godu Austrumu revolūcijai, un tajā spāņu valodā iegravēts uzraksts: "Tēvzeme godina savus anonīmos varoņus, kuri lauku vientulībā zaudēja dzīvību, upurējoties savu ideālu vārdā." |- | {{Uzbekistāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Taškenta)|Nezināmā karavīra kaps]] [[Mustakilika laukums|Mustakilika laukumā]] | [[Taškenta]] | [[File:Independence square in Tashkent, Motherland figure.jpg|alt=|100x100px]] | 1975. gadā izveidotais Nezināmā kareivja kaps ir veltīts uzbeku karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. |- | {{Venecuēla}} | Nezināmā karavīra kaps Karabobo laukā, [[Valensija (Venecuēla)|Valensijā]] | [[Carabobo]] | [[File:Arco de Carabobo.JPG|100px]] | Satur Venecuēlas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1824. gadā Ajakučo kaujas laikā. |- | {{Vjetnama}} | [[Vjetnamas kara memoriāls Hanojā|Varoņu mocekļu piemineklis]] | [[Hanoja]] | | Veltīts [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] kritušajiem. |- | {{Zimbabve}} | Nezināmā karavīra piemineklis [[Nacionālajā varoņu laukums (Zimbabve)|Nacionālajā varoņu laukumā]] | [[Harare]] | [[File:Heroes Acre Monument, Harare, Zimbabwe.jpg|100px]] | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Unknown Soldier}} * [http://www.copernicus.org.pl/veterans/22.html Copernicus Organization, World Veterans Federation, "Tombs of the Unknown Soldier in Central and Eastern Europe" by Prof. Michał Chilczuk, Chairman, Working Group on Central and Eastern Europe, SCEA] * {{cite web |url =http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |website =Vivaboo.com |title=Tomb of the Unknown Soldier Around The World (History) |archiveurl =https://web.archive.org/web/20111209124626/http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |archivedate =2011-12-09 |url-status =}} [[Kategorija:Kapi]] om1zvz778jb458lroz67sp76mlqw1gc 4547485 4547483 2026-11-09T23:15:52Z ZANDMANIS 91184 /* Piemēri */ 4547485 wikitext text/x-wiki [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|thumb|Nezināmā karavīra kaps – Vestminsteras abatija – Londona, Anglija – 2010. gada 9. novembris]] '''Nezināmā kareivja kaps''' ir [[piemineklis]], kas veltīts nezināma kareivja dienestam un visu [[kritis kaujā|karā kritušo]] [[karavīrs|karavīru]] kopīgajai piemiņai. Šādi kapi atrodas daudzās valstīs un parasti ir nozīmīgi [[nacionālais piemineklis|nacionālie pieminekļi]]. Vēstures gaitā daudzi karavīri ir gājuši bojā karā, un viņu mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās iecere godināt šos karavīrus ar vienotu kapavietu, kurā guldīts viena šāda neidentificēta karavīra ķermenis. == Piemēri == Nezināmo karavīru kapi no visas pasaules un dažādiem kariem: {| class="wikitable" |- ! width=16% | Valsts ! width=21% | Piemineklis ! width=16% | Vieta ! Attēls ! Apraksts |- | {{Albānija}} | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Tirāna)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[Tirāna]] | [[File:Unknown Soldier (Statue) (BLGU Spring School 2013) 02.JPG|100px]] |Uzcelts, lai pieminētu karavīrus, kuri gāja bojā Otrā pasaules kara laikā |- | rowspan=2|{{Argentīna}} | [[Buenosairesas metropoles katedrāle|Metropoles katedrāle]] | [[Buenosairesa]] | [[File:Catedral Metropolitana de Buenos Aires - 20130309 153515.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps — [[Argentīnas neatkarības karš]] |- | [[Nacionālā karoga memoriāls]] | [[Rosario]] | [[File:La llama de Rosario 2018.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra kaps |- | {{flag|Angola}} | Nezināmā karavīra kaps [[Luanda|Luandā]] | [[Luanda]] | [[File:Monument_of_the_Unknown_Soldier_in_Luanda.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra piemineklis Luandā |- | {{Armēnija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Erevāna)|Nezināmā karavīra kaps Uzvaras parkā]] | [[Erevāna]] | [[File:Victory Park3, Yerevan 16.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps; iemūžina [[Padomju Savienība]]s uzvaru Otrajā pasaules karā |- | {{Austrālija}} | [[Austrālijas kara memoriāls]] | [[Kanbera]] | [[File:Southern view of the Tomb of the Unknown Soldier at the AWM in December 2018.jpg|100px]] |Nezināmā Austrālijas karavīra kaps Austrālijas Kara memoriālā Kanberā. |- | {{Austrija}} | ''Outer Palace Gate'' [[Heldenplatz|Varoņu laukumā]] | [[Vīne]] | [[File:Äußeres Burgtor (13761) IMG 0413.jpg|100px]] | 1818. gadā celtajos neoklasicisma stila vārtos, kas ved uz Hofburgu — bijušo imperatora pili. |- | rowspan=2 | {{Bangladeša}} | [[Nacionālais mocekļu memoriāls|Jatiyo Smriti Soudho]] | [[Savāra Upazila]] | [[File:Sriti shoud.jpeg|100px]] | Nacionālais mocekļu memoriāls (''Jatiyo Sriti Shoudhor'') ir Bangladešas nacionālais piemineklis tiem, kuri atdeva savas dzīvības 1971. gada Bangladešas atbrīvošanas karā; daudzi no viņiem ir apglabāti masu kapos šajā parkā. Piemineklis atrodas Savarā, aptuveni 35 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Dakas. Tā autors ir Sajeds Mainuls Hosains. |- | [[Shikha Onirban vai ''Mūžīgā uguns'']] | [[Daka]] |[[File:Eternal Flame (শিখা অনির্বাণ) - panoramio.jpg|100px]] | „Shikha Onirban” tika uzcelts, lai godinātu to [[Bangladešas bruņotie spēki|Bangladešas bruņoto spēku]] karavīru drosmi un upurus, kuri krita 1971. gada [[Bangladešas atbrīvošanas karš|Bangladešas atbrīvošanas karā]]. |- | {{Beļģija}} | [[Kongresa kolonna]] | [[Brisele]] | [[File:Pedestal of the Congress Column - panoramio.jpg|100x100px]] | Nezināmā kareivja kaps objekta pamatnē. |- | {{Bolīvija}} | [[Monumento al Soldado Desconocido]] | [[Lapasa]] | | Nezināmā kareivja kaps – šīs vietas centrālais elements. |- | rowspan=2 | {{Brazīlija}} | [[Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem]], Flamengo Parkā | [[Riodežaneiro]] | [[File:Pracinhas-CCBY.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps uz pieminekļa platformas. |- | [[Pistoijas Brazīliešu militārā kapsēta |Brazīlijas piemineklis un Otrā pasaules kara Nezināmā kareivja kaps]] | [[Pistoija]], Itālija | [[File:Pistoia sacrario dell esercito brasiliano 4.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja piemiņas kaps ar pieminekļa paviljonu. |- | rowspan=2 | {{Bulgārija}} | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Sofija)|Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Sofija]] | [[File:Unknown-soldier-sofia-1.jpg|100px]] |piemineklis, kas uzcelts par piemiņu krievu–turku karā kritušajiem karavīriem; tajā ir arī zeme no [[Stara Zagora]]s (kur notika slaktiņš) un [[Šipkas kauja|Šipkas pārejas kaujas]] vietas |- | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Haskova) | Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Haskova]]<ref>{{cite web |url=http://haskovo-online.com/content/view/12/8/lang,en/ |title=The Unknown Soldier Memorial in Haskovo}}</ref> | | |- | rowspan=2 | {{Kanāda}} | [[Kanādas Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]] pie [[Valsts kara memoriāls (Kanāda)|Valsts kara memoriāla]] | [[Otava]] | [[File:Tomb of the Unknown Soldier - Tombe du Soldat inconnu.jpg|100px]] | Kaps atrodas blakus Nacionālajam kara memoriālam Konfederācijas laukumā Otavā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Kanādas karavīra mirstīgās atliekas; sākotnēji viņš bija apglabāts netālu no [[Kauja par Vimī kori|Vimi grēdas]].<ref>{{cite web |url=http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |title=National War Memorial |publisher=ottawakiosk.com |access-date=21 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20090518005323/http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |archive-date=18 May 2009 }}</ref> |- | Nezināmā kareivja kaps [[Nacionālais kara memoriāls (Ņūfaundlenda)|Nacionālajā kara memoriālā]] | [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]] | [[File:Nfwarmemorial.jpg|100px]] | Kaps atrodas pie Nacionālā kara memoriāla Sentdžonsā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Karaliskā Ņūfaundlendas pulka karavīra mirstīgās atliekas, kuras tika pārvestas no Bomonamelas Ņūfaundlendas memoriāla.<ref name = "Repatriation of NFLD Son"> {{Cite news | last1 = Gillis | first1 = Heather | last2 = Moore | first2 = Mike | title = Someone's Son: Learn about the reaptriation of Newfoundland's Unknown Solder | work = CBC News | publisher = Canadian Broadcasting Corporation | location = Toronto/St. John's | date = 29 June 2024 | url = https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | access-date = 1 July 2024 | archive-url = https://web.archive.org/web/20240630122556/https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | archive-date = 30 June 2024 | url-status = }}</ref> |- | rowspan=4 | {{Čīle}} | [[Bakedano laukums|Ģenerāļa Manuela Bakedano laukums]] | [[Santjago]] |[[File:Estatua en Av Providencia.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[La Moneda]] (Pilsonības laukums), | Santjago |[[File:Plaza Ciudadania1.jpg|100px]] | Satur Peru atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Miris 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Morro de Arika]] kripta (''Morro de Arica Crypt''), | [[Arika]] |[[File:AricaMorroWarMonument.jpg|centre|100px]] | Satur 1998. gadā atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Gājis bojā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Nezināmā jūrnieka piemineklis]] | | | Piemineklis, kas uzcelts par godu jūrniekiem, kuri cīnījās un gāja bojā Ikikes kaujā — jūras kaujā pie Čīles krastiem |- | {{Ķīna}} | [[Tautas varoņu piemineklis]] |[[Pekina]] | [[File:Jinianbei.jpg|100px]] | Piemineklis (nevis kaps vai [[kenotafs]]), kas uzcelts par godu ķīniešu varoņiem, kuri gājuši bojā laika posmā no 19. gadsimta 40. gadiem (Pirmā opija kara) līdz 1949. gadam (Ķīnas Tautas Republikas dibināšanai) un kuri atdevuši savas dzīvības daudzajās cīņās, pretojoties ienaidniekiem — gan iekšējiem, gan ārējiem —, lai panāktu nācijas neatkarību un tautas brīvību. |- | {{Kolumbija}} | Pie Nacionālā administratīvā centra uz [[Plaza y Monumento de los Caídos]] | [[Bogota]] | [[File:Momunento a los Caídos.JPG|Plaza y Monumento de los Caídos.|100px]] | |- | {{Horvātija}} | [[Horvātu nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Osijeka]] | [[File:Spomenik u Osijeku.jpg|100px]] | |- | {{Čehija}} | [[Vitkovas nacionālais memoriāls|Nacionālais memoriāls]] [[Vítkovas kalns|Vitkovas kalnā]] | [[Prāga]] | [[File:Praha, Vítkov, památník.JPG|100px]] | Satur tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis Zborovas kaujā, kā arī tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis kaujā par Duklas pāreju; šī vieta ir daļa no plašāka memoriāla, kas veltīts visiem čehoslovāku karavīriem. |- | {{Dominikāna}} | [[Santodomingo karoga laukums]] | | [[File:Arco de la plaza de la bandera.jpg|100px]] | Laukuma arkā atrodas tāda krituša karavīra kaps, kura vārds nav zināms un kurš piedalījās Dominikānas neatkarības karā. |- | rowspan=2 | {{flag|Ēģipte}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Ēģipte)|Nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Kaira]] | [[File:Nasrcity.jpg|100px]] | Ietver arī prezidenta [[Anvars Sadats|Anvara Sādāta]] kapenes. |- | [[Aleksandrijas Jūras nezināmā kareivja piemineklis]] | | [[File:Monument of the Navy Unknown Soldier in Alexandria (6).jpg|100px]] | |- | {{Igaunija}} | [[Tallinas brāļu kapi]] | [[Tallina]] | [[File:Bronze Soldier of Tallinn, 2007.jpg|100px]] | |- | {{Somija}} | [[Hietaniemi kapsēta]] | [[Helsinki]] | [[File:Hietaniemi Cemetery (fi. Hietaniemen hautausmaa), Helsinki, Finland.jpg|100px]] | Kara kapsētas centrā atrodas Nezināmā karavīra un maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Kārļa Gustava Emīla Mannerheima]] kapavietas. |- | {{Francija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Parīze)|Nezināmā karavīra kaps]] zem [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]s | [[Parīze]] | [[File:Paris Arc de Triomphe de l'Étoile Grabmal des Unbekannten Soldaten 2.jpg|100px]] |Pirmais Nezināmā karavīra kaps (kopā ar [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)|Vestminsteras abatiju Londonā]]) |- | {{Gambija}} | Nezināmā karavīra kaps zem [[Arka 22|Arkas 22]] | [[Bandžula]] | [[File:Banjuljuly22b.JPG|100px]] | |- | {{Gruzija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Tbilisi)|Nezināmā karavīra kaps]] | | [[File:Vake Park.jpg|100px]] | Atrodas Vakes parkā |- | {{Vācija}} | ''[[Unter den Linden]]'' | [[Berlīne]] | [[File:Berlin, Neue Wache, exterior view, may 2006.jpg|100px]] |19. gadsimta sardzes mājā atrodas ''[[Neue Wache]]''. |- | {{Grieķija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Atēnas)|Nezināmā karavīra kaps]] Sintagmas laukumā | [[Atēnas]] | [[File:Οι Εύζωνες, φρουρούν το Μνημείο του Αγνώστου Στρατιώτη.jpg|100px]] | * Kenotafs, kas atrodas Atēnās, Sintagmas laukumā, iepretim Grieķijas parlamenta ēkai. Uz atbalsta sienas ir iegravēti divi citāti no Tukidīda aprakstītās Perikla runas bēru ceremonijā: Μία κλίνη κενὴ φέρεται ἐστρωμένη τῶν ἀφανῶν ("... un tiek nesta viena tukša gulta, — tiem, kas pazuduši bez vēsts") un Ἀνδρῶν ἐπιφανῶν πᾶσα γῆ τάφος ("Visa zeme ir slavenu vīru kaps"). Uzraksti atrodas abpus centrālajam bareljefam, kurā attēlots mirstošs hoplīts. Uz pieminekļa iegravēti to kaujas lauku nosaukumi, kuros grieķi ir cīnījušies kopš neatkarības iegūšanas. * Pieminekli diennakti apsargā Prezidenta gvardes karavīri — evzoni. |- | {{Ungārija}} | [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukums]] | [[Budapešta]] | [[File:Heroes Square Budapest 2010 01.jpg|100px]] |Varoņu piemiņas akmens (''Hősök emlékköve'') ir zems akmens kenotafs, ko ieskauj dekoratīva dzelzs ķēde. Kenotafs ir veltīts "to varoņu piemiņai, kuri atdeva savas dzīvības par mūsu tautas brīvību un mūsu nacionālo neatkarību". |- | {{Indija}} | [[Amar Jawan Jyoti]] | [[Ņūdeli]] | [[File:India Gate Delhi s-47.jpg|100px]] | Zem Indijas vārtu arkas kopš 1971. gada deg ''Amar Jawan Jyoti'' ("Nemirstīgā karavīra liesma"), kas iezīmē Nezināmā karavīra kapavietu. Pats piemineklis ir melna marmora kenotafs, uz kura novietota šautene (ar stobru uz leju), ko vainago karavīra ķivere. Katrā kenotafa pusē zelta burtiem hindi valodā (devanāgarī rakstībā) ir iegravēti vārdi "Amar Jawan" ("Nemirstīgais karavīrs"). Katru gadu Indijas Republikas dienā Indijas premjerministrs kopā ar bruņoto spēku atsevišķo atzaru štābu priekšniekiem godina valsts kritušos karavīrus. |- | {{Indonēzija}} | [[Pandu kara kapsēta|Nīderlandiešu kara kapsēta Pandu]] | [[Banduna]] | [[File:Kembangkuning.jpg|100px]] | Goda lauks ir piemineklis nezināmajam karavīram. Tāpat ''Kembang Kuning'' nīderlandiešu kara kapsētā [[Surabaja|Surabajā]] atrodas Nezināmā (nīderlandiešu) jūrnieka kaps.<ref>[http://www.ogs.nl/docs/NetherlandswarcemeteriesIndonesia.pdf "Netherlands war cemeteries in Indonesia", Netherlands War Graves Foundation]</ref> |- | rowspan="3" | {{Irāna}} | [[Čizara]] | [[Teherāna]] | [[File:Chizar tombs 01.jpg|100px]] | Irānā publiskās vietās ir apglabāti nezināmi karavīri. Čizara ir lielākā no šīm vietām. |- | [[Behešte Zara]] | [[Teherāna]] | [[File:Beheshte Zahra Cemetery 4508.jpg|100px]] | |- | Nezināmā karavīra parks | [[Teherāna]] | [[File:مقبره شهدای گمنام پارک گلریز.jpg|100px]] | |- | {{Irāka}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Bagdāde)|Nezināmā karavīra piemineklis]] lielajā svinību laukumā | Zauras parks, [[Bagdāde]] | | Zauras parkā atrodas trīs pieminekļi, kas veltīti kritušajiem Irākas karavīriem: Nezināmā karavīra piemineklis, Uzvaras arka (pabeigta 1989. gadā) un Al-Šahīda piemineklis (pazīstams arī kā Mocekļu piemineklis; pabeigts 1983. gadā). Nezināmā karavīra piemineklis tika uzcelts laikposmā no 1979. līdz 1982. gadam; tas aizstāja agrāku Nezināmā karavīra pieminekli, kas 1959. gadā bija uzcelts citā vietā, taču tika demontēts, kad tika atklāts pašreizējais piemineklis. |- | {{Izraēla}} | [[Izraēlas mocekļu Nacionālā piemiņas zāle]], [[Hercla kalns|Hercla kalnā]] | [[Jeruzaleme]] | [[File:חניכת היכל הזכרון הממלכתי 1738.jpg|100px]] | Mūžīgās uguns piemineklis nezināmajiem karavīriem. |- | {{Itālija}} | [[Piazza Venezia]] | [[Roma]] | [[File:VittorianoMiliteIgnoto2-SteO153.jpg|100px]] | [[Nezināmā karavīŗa kaps (Itālija)|''Milite Ignoto'' kaps]] pie Altare della Patria (Vittoriano). |- | rowspan=4 | {{Japāna}} | [[Čidorigafuči nacionālā kapsēta]] | [[Tokija]] | [[File:Chidorigafuchi National Cemetery 20130805 3.jpg|100px]] | |- | [[Ryozen Kannon]] | [[Kioto]] | [[File:Ryozen Kannon Memorial to Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | ''[[Sekai Mumei Senshi no Haka|Pasaules nezināmā kareivja kaps]]'' | [[Ogose]] | | |- | [[Dai Heiwa Kinen Tō]] | [[Tondabajaši]] | [[File:Torre da Paz.jpg|100px]] | |- | {{Jordānija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Amāna]] | | Avots: [https://www.flickr.com/photos/aladdinataha/13011821754/] |- | {{Libāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Libāna)|Nezināmā kareivja kaps Libānā]] | [[Beirūta]], Mathafa | | Nezināmā karavīra kaps Libānā atspoguļo Libānas bruņoto spēku izveidi un neatkarību no Francijas armijas 1943. gadā. Kapā tiek pieminēti arī Austrumu leģiona un Levantes armijas karavīri [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Francijas Libānas mandāta]] laikā no 1920. līdz 1943. gadam. Vidū kenotafs ietver Libānas ciedra koku, ko ieskauj laurs; galvenais romiešu leģionu simbols. Ap ciedra koku un lauru arābu valodā rakstīts: "Slava un nemirstība mūsu mocekļu varoņiem". Aiz kenotafa ir oriģinālās romiešu kolonnas. |- | {{Lietuva}} | [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vienotības laukums]] | [[Kauņa]] | [[File:Kaunas. Paminklas zuvusiems uz laisve. 2007-04-06.jpg|100px]] | „Nezināmā kareivja” kaps ar to karavīru mirstīgajām atliekām, kuri krita 1919. gada Lietuvas–Padomju karā. |- | {{Malaizija}} | [[Nacionālais monuments (Malaizija)|Nacionālais monuments]] | [[Kualalumpura]] | [[File:Tugu negara.jpg|100px]] | Pabeigts 1966. gadā, lai godinātu tos, kuri krita cīņās pret Japānas īstenoto okupāciju laikā pirms Malaizijas neatkarības iegūšanas (Otrajā pasaules karā), kā arī cīņās pret Malajas Nacionālās atbrīvošanas armiju tā dēvētā "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā. Kompleksā ietilpst arī piemineklis (kenotafs) no laika pirms neatkarības iegūšanas – tas tika pārvietots no savas sākotnējās atrašanās vietas tuvāk Kualalumpuras vecpilsētai, un tas veltīts Pirmā pasaules kara, Otrā pasaules kara un "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā kritušajiem. |- | {{Malta}} |[[Nezināmā karavīra piemineklis (Valleta)|Nezināmā karavīra piemineklis]], [[Aplenkuma zvana kara memoriāls]] | [[Valleta]] | [[File:Ricasoli fort from Barrakka gardens view.jpg|100px]] | |- | {{Maurīcija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Kurepipe]] | | |- | {{Maroka}} | Nezināmā karavīra kaps zem Hasana torņa | [[Rabāta]] | | |- | {{Namībija}} | [[Varoņu Akrs (Namībija)|Varoņu Akrs]] | [[Vindhuka]] | [[File:Namibia Heroes Acre (92343).jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kapā atrodas zeme no [[Kasingas kauja|Kasingas]] un Ošatotvas — vietām, kas saistītas ar [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības karu]]. |- | {{Jaunzēlande}} | [[Jaunzēlandes Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]], [[Valsts kara memoriāls (Jaunzēlande)|Valsts kara memoriāls]] | [[Velingtona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior June 2012.JPG|100px]] |2004. gada 6. novembrī no ''Caterpillar Valley'' kapsētas tika ekshumētas kāda nezināma Jaunzēlandes karavīra mirstīgās atliekas, kuras vēlāk guldīja Nezināmā karavīra kapā Velingtonā, Jaunzēlandē. Viņš simbolizē vairāk nekā 18 000 Jaunzēlandes bruņoto spēku karavīru, kuri zaudēja dzīvību Pirmā pasaules kara laikā. Viņa sākotnējo apbedījuma vietu — 14. iecirkņa A rindas 27. kapavietu — iezīmē īpašs kapakmens. |- | {{Nigērija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Ērgļa laukums]], [[Abudža]]. | [[File:NationalCenotaph.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra statuja, Ērgļa laukumā, [[Abudža]], agrāk atradās Idumotas rajonā netālu no [[Lagosa]]s ar nosaukumu [[karavīrs Idumota]], vēlāk kaps tika pārvietots uz Abudžu. |- | rowspan=2 | {{Peru}} | [[Bolivara laukums (Lima)|Bolivara laukums]] | rowspan=2 | [[Lima]] | [[File:Congreso del Perú.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Lima)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[File:MINISTRO VALAKIVI PRESIDIÓ CEREMONIA POR 135 ANIVERSARIO DE LAS BATALLAS DE SAN JUAN Y MIRAFLORES (24252453782).jpg|100px]] | Atrodas pie [[Morro Solar]] zemesraga. |- | {{Filipīnas}} | [[Varoņu brāļu kapi (Tagiga)|Libingan ng mga Bayani]] | [[Tagiga]] | [[File:2716Fort Bonifacio, Taguig City 05.jpg|100px]] | Šeit atrodas to filipīniešu karavīru mirstīgās atliekas, kuri iestājās militārajā dienestā un piedalījās Filipīnu revolūcijā, [[Filipīniešu—amerikāņu karš|Filipīnu–Amerikas karā]] un Otrajā pasaules karā. |- | {{Polija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Varšava)|Nezināmā karavīra kaps]], Maršala Jozefa Pilsudska laukums | [[Varšava]] | [[File:IWarszawajh1.jpg|100px]] | Izveidots kā daļa no Saksijas pils arkādes; pils tika iznīcināta 1944. gadā vāciešu darbības rezultātā. Šeit atrodas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gājis bojā laikposmā no 1918. līdz 1920. gadam. |- | {{Portugāle}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Portugāle)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Bataljas klosteris]] | [[File:Mosteiro da Batalha Tombs of unknown soldiers.jpg|100px]] |Atrodas Bataljas klostera Kapitulu zālē. Tajā dus divu nezināmu Pirmā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas – viens no Flandrijas kaujas laukiem un otrs no Āfrikas karadarbības zonas –, kuri tika guldīti zemes klēpī 1921. gada 6. aprīlī.<ref>{{Cite web |date=2022-10-23 |title=Batalha Portugal: The Complete Guide to Visiting Batalha |url=https://wetravelportugal.com/batalha-portugal/ |access-date=2023-11-05 |website=We Travel Portugal |language=en-US}}</ref> |- | {{Ķīnas Republika}} | [[Nacionālo revolucionāro mocekļu svētnīca]] | [[Taipeja]] | [[File:45072-Taipei (27785996573).jpg|100px]] | Šī vieta, kas tika pabeigta 1969. gadā, pašlaik ir Ķīnas Republikas nozīmīgākais memoriāls nacionālajiem mocekļiem, kā arī vieta, ko bieži apmeklē ārvalstu viesi, lai godinātu kritušos varoņus. Mocekļu iekļaušana memoriālā notiek saskaņā ar sarakstu, ko sastādījusi Ķīnas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija un apstiprinājis prezidents. Memoriālā atrodas aptuveni 390 000 bojāgājušo piemiņas plāksnītes; viņi gājuši bojā dažādos konfliktos, tostarp Siņhai revolūcijā, Otrajā revolūcijā, Konstitūcijas aizsardzības kustībā, Ziemeļu gājienā, Dzjanu–Gui karā, Centrālā līdzenuma kara laikā, Otrajā Ķīnas–Japānas karā, Ķīnas pilsoņu karā, kā arī pirmajā un otrajā Taivānas šauruma krīzē. |- | {{Turcija}} | [[Čanakales upuru memoriāls]] | [[Galipoli]] | [[File:Çanakkale Şehitleri Anıtı.JPG|100px]] | Uzcelts nezināmajiem Čanakales frontes karavīriem [[Galipoli kauja]]s laikā Pirmā pasaules kara laikā. Atvērts 1960. gada 20. augustā. |- | {{Rumānija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Rumānija)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Karola Parks]] | [[Bukareste]] | [[File:RO B Tomb Unknown Soldier Bucharest.jpg|100px]] | |- | {{Krievija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Maskava)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Aleksandra dārzs]] | [[Maskava]] | [[File:2019-07-26-Moscow-3182-Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | {{Serbija}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis]] Avala kalnā | [[Belgrada]] | [[File:Monument to the Unknown Hero Avala1.jpg|100px]] | Piemineklis tika uzcelts vietā, kur tika apglabāts kāds nezināms serbu Pirmā pasaules kara karavīrs. |- | {{Slovēnija}} | Piemineklis nezināmam franču karavīram, Franču revolūcijas laukums | [[Ļubļana]] | [[File:Napoleonov spomenik - panoramio.jpg|100px]] | |- | {{Somālija}} | [[Daljirka Dahsoon|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Mogadišu]] | [[File:Somalia Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | Piemineklis, kas uzcelts par godu kritušajiem Somālijas bruņoto spēku karotājiem un ir pazīstams arī kā ''Daljirka Dahsoon''. |- | rowspan="2" | {{Spānija}} | [[Piemineklis par Spāniju kritušajiem]], [[Plaza de la Lealtad]] | [[Madride]] | [[File:Monumento a los Caídos por España - SW.jpg|100px]] |Plaši pazīstams kā ''Obelisco'' ("Obelisks"), tas uzcelts tajā pašā vietā, kur ģenerālis [[Joahims Mirats|Žoakims Mirā]] pēc 1808. gada 2. maija sacelšanās pavēlēja sodīt ar nāvi daudzus spāņus. Sākotnēji atklāts 1840. gada 2. maijā, 1985. gada 22. novembrī to no jauna atklāja Spānijas karalis [[Huans Karloss I]], godinot kritušo spāņu piemiņu. Monumenta priekšpusē nepārtraukti deg ar gāzi darbināma mūžīgā uguns. |- |[[Fossar de les Moreres|Kara memoriāls]], Fossar de les Moreres | [[Barselona]] |[[File:Fossar de les Moreres 01.JPG|100px]] |Memoriāls atrodas blakus ''Santa Maria del Mar'' baznīcai, laukuma vidū, kas pēc Barselonas krišanas 1714. gadā – [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] laikā – kalpoja par masu kapavietu. Tam ir īpaša nozīme katalāņu nacionālismā kā simbolam tiem, kuri cīnījās pret Burboniem, lai nosargātu Katalonijas likumus un brīvības. Mūsdienās uz metāla konstrukcijas, kas rotāta ar uzrakstiem, deg mūžīgā uguns, godinot nezināmos karavīrus, kuri krita, aizstāvot pilsētu un valsti. |- | {{Sīrija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Damaska)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Damaska]] | [[File:Tomb_of_the_Unknown_Soldier_Damascus.png|100px]] |''Nezināmā kareivja kaps'' (arābu: ضريح الجندي المجهول) ir kara piemineklis, kas veltīts kaujās kritušajiem Sīrijas karavīriem. Katru gadu — Mocekļu dienā (6. maijā) — to apmeklē Sīrijas prezidents. Piemineklī ir iegravēti divi Korāna panti:<blockquote>Nedomājiet, ka tie, kas krituši Dieva ceļā, ir miruši. Nē, viņi ir dzīvi un saņem uzturu pie sava Kunga; viņi priecājas par Dieva dāvātajām veltēm un līksmo par tiem, kas vēl nav viņiem pievienojušies (šajā svētlaimē), — jo pār viņiem nav ne baiļu, ne arī iemesla skumt.</blockquote> |- | rowspan=2 | {{Ukraina}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Kijiva)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Mūžīgās slavas parks]] | [[Kijiva]] | [[File:Kiev's unknown soldier.jpg|100px]] | |- | [[Piemineklis nezināmam jūrniekam]], [[Ševčenko parks (Odesa)|Ševčenko parks]] | [[Odesa]] | [[File:Odessa Denkmal des unbekannten Matrosen.jpg|100px]] | |- | {{Apvienotā Karaliste}} | [[Nezināmā kareivja kaps (Londona)|Nezināmais karavīrs]], [[Vestminsteras abatija]] | [[Londona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|100px]] | Pirmais Nezināmā kareivja kaps (kopā ar kapu pie Triumfa arkas Parīzē) |-{{anchor|United States}} | rowspan="5" | {{ASV}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Arlingtonas nacionālā kapsēta)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Defense.gov photo essay 080614-A-0193C-015.jpg|100px]] | <ref>{{cite web |url=https://www.arlingtoncemetery.mil/Explore/Tomb-of-the-Unknown-Soldier |title=Tomb of the Unknown Soldier |publisher=[[Arlington National Cemetery]] |access-date=November 11, 2018 }}</ref> |- | [[Nezināmā ASV Neatkarības kara karavīra kaps]], [[Vašingtona skvērs (Filadelfija)|Vašingtona skvērs]] | [[Filadelfija]] | [[File:Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier-27527.jpg|100px]] | |- | [[Amerikas revolūcijas Nezināmā karavīra kaps]] | [[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrija]] |[[File:Old Presbyterian Meeting House (Alexandria, VA) - Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier.JPG|100px]] | |- | [[Piemineklis ASV Pilsoņu kara nezināmajiem karavīriem]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Civil War Unknowns Memorial - E side - Arlington National Cemetery - 2011.JPG|100px]] | Satur 2111 nezināmu Savienības un Konfederācijas karavīru mirstīgās atliekas no Pilsoņu kara kaujas laukiem. |- | [[Nezināmā ASV Konfederācijas karavīra kaps]] Bovuarā | [[Biloksi]] | [[File:Beauvoir Confederate States Unknown Soldier Tomb.jpg|100px]] | |- | {{Urugvaja}} | El Entrevero [[Fabini laukums|Fabini laukumā]] | [[Montevideo]] | [[File:Entrevero3.JPG|100px]] | Tas tika atklāts 1967. gadā par godu Austrumu revolūcijai, un tajā spāņu valodā iegravēts uzraksts: "Tēvzeme godina savus anonīmos varoņus, kuri lauku vientulībā zaudēja dzīvību, upurējoties savu ideālu vārdā." |- | {{Uzbekistāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Taškenta)|Nezināmā karavīra kaps]] [[Mustakilika laukums|Mustakilika laukumā]] | [[Taškenta]] | [[File:Independence square in Tashkent, Motherland figure.jpg|alt=|100x100px]] | 1975. gadā izveidotais Nezināmā kareivja kaps ir veltīts uzbeku karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. |- | {{Venecuēla}} | Nezināmā karavīra kaps Karabobo laukā, [[Valensija (Venecuēla)|Valensijā]] | [[Carabobo]] | [[File:Arco de Carabobo.JPG|100px]] | Satur Venecuēlas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1824. gadā Ajakučo kaujas laikā. |- | {{Vjetnama}} | [[Vjetnamas kara memoriāls Hanojā|Varoņu mocekļu piemineklis]] | [[Hanoja]] | | Veltīts [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] kritušajiem. |- | {{Zimbabve}} | Nezināmā karavīra piemineklis [[Nacionālajā varoņu laukums (Zimbabve)|Nacionālajā varoņu laukumā]] | [[Harare]] | [[File:Heroes Acre Monument, Harare, Zimbabwe.jpg|100px]] | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Unknown Soldier}} * [http://www.copernicus.org.pl/veterans/22.html Copernicus Organization, World Veterans Federation, "Tombs of the Unknown Soldier in Central and Eastern Europe" by Prof. Michał Chilczuk, Chairman, Working Group on Central and Eastern Europe, SCEA] * {{cite web |url =http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |website =Vivaboo.com |title=Tomb of the Unknown Soldier Around The World (History) |archiveurl =https://web.archive.org/web/20111209124626/http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |archivedate =2011-12-09 |url-status =}} [[Kategorija:Kapi]] pud8pz1e8z9rqac43vnye5mg67g5zmy 0 643002 4547539 2026-11-10T04:50:23Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547539 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|732}} {{Gads citos kalendāros|732}} '''732. gads''' ({{Rom sk gadam|732}}) bija [[gads|garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Eiropa === * Pavasaris — [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēks [[Andalusa]]s pārvaldnieka [[Abd ar Rahmāns al Gafikī|Abd ar Rahmāna al Gafikī]] (''ʿAbd al-Raḥmān al-Ghāfiqī'') vadībā šķērso [[Pireneji|Pirenejus]] un iebrūk [[Akvitānija|Akvitānijā]]. Musulmaņu spēki sakauj [[Akvitānijas hercogiste|Akvitānijas hercoga]] [[Odo no Akvitānijas|Odo]] karaspēku, ieņem un izlaupa [[Bordo]] un turpina karagājienu uz ziemeļiem. Pēc sakāves Odo vēršas pēc palīdzības pie [[Franku valsts|Franku valsts]] [[majordoms|majordoma]] [[Kārlis Martels|Kārļa Martela]].<ref name="PuatjeOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555384777 |title=Battle of Tours (732?) |author=Ottewill-Soulsby, Sam |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-02-20 |language=en}}</ref><ref name="PuatjeLR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/10.-oktobris.-kauja-pie-puatje.a6539/ |title=10. oktobris. Kauja pie Puatjē |author=Liniņš, Eduards |publisher=Latvijas Radio |date=2021-10-10 |language=lv}}</ref> * Oktobris — [[Puatjē kauja|Puatjē kaujā]], kas pazīstama arī kā Tūras kauja, Kārļa Martela vadītais franku karaspēks sakauj Abd ar Rahmāna al Gafikī vadītos Umajādu spēkus. Kauja notiek starp [[Puatjē]] un [[Tūra|Tūru]], mūsdienu [[Francija]]s teritorijā. Cīņā iet bojā musulmaņu karavadonis Abd ar Rahmāns, un viņa karaspēks atkāpjas. Uzvara nostiprina Kārļa Martela politisko un militāro autoritāti. Kauju tradicionāli datē ar 732. gada 10. oktobri, tomēr tās precīzs datums un gads vēstures pētniecībā ir diskutabli — daļa pētnieku to attiecina uz 733. vai 734. gadu.<ref name="PuatjeOxford" /><ref name="PuatjeLR" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutschlandmuseum.de/en/history/calendar/732-10-25-the-battle-of-tours-and-poitiers/ |title=The Battle of Tours and Poitiers |publisher=Deutschlandmuseum |language=en}}</ref> * Pēc Puatjē kaujas Umajādu karaspēka atlikušās vienības atkāpjas uz [[Pireneju pussala|Pireneju pussalas]] un [[Septimānija]]s teritorijām. Franku uzvara ierobežo konkrēto militāro iebrukumu, tomēr musulmaņu karagājieni mūsdienu Francijas dienvidu apgabalos turpinās arī nākamajos gados. Kaujas nozīme [[Islāma ekspansija|islāma ekspansijas]] vēsturē ir atšķirīgi vērtēta, un mūsdienu vēsturnieki piesardzīgi izturas pret apgalvojumu, ka tā viena pati apturējusi iespējamu visas Rietumeiropas iekarošanu.<ref name="PuatjeOxford" /> * [[Romas pāvests]] [[Gregors III]] piešķir [[Bonifācijs (misionārs)|Bonifācijam]], kurš veic kristīgās misijas darbu ģermāņu zemēs, [[pallijs|palliju]] un paaugstina viņu [[arhibīskaps|arhibīskapa]] kārtā. Bonifācijs iegūst tiesības organizēt baznīcas pārvaldi un iecelt bīskapus misijas teritorijās, lai gan viņam vēl nav noteikta pastāvīga arhibīskapa sēdekļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/02656a.htm |title=St. Boniface |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/j.ctt1gsmwbw |title=Bonds of Wool: The Pallium and Papal Power in the Middle Ages |publisher=University of Pennsylvania Press |language=en}}</ref> === Bizantijas impērija === * Aptuveni 732.—733. gadā [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators [[Leons III Izaurs|Leons III]] organizē sava dēla un līdzimperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]] laulības ar [[hazāri|hazāru]] [[kagans|kagana]] meitu Čičeku (''Çiçek''), kura pēc kristīšanās pieņem vārdu Irēna. Dinastiskās laulības nostiprina Bizantijas un hazāru politisko savienību laikā, kad abas valstis saskaras ar Umajādu kalifāta militāro spiedienu. Viņu dēls [[Leons IV (imperators)|Leons IV]] vēlāk kļūst par Bizantijas imperatoru.<ref name="IranicaHazari">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/khazars/ |title=Khazars |author=Shapira, Dan D. Y. |work=Encyclopaedia Iranica |date=2020-12-14 |language=en}}</ref> === Islāma pasaule un Kaukāzs === * [[Arābu—hazāru kari|Arābu un hazāru karu]] laikā Umajādu karavadonis [[Marvāns ibn Muhameds]] (vēlākais kalifs [[Marvāns II]]) īsteno karagājienu pret hazāriem [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Viņa spēki virzās cauri [[Derbenta|Derbentai]] uz ziemeļiem, taču nelabvēlīgi laikapstākļi apgrūtina karagājiena turpināšanu. Šis karagājiens tiek datēts ar 114. gadu pēc [[hidžra]]s jeb aptuveni 732.—733. gadu. Plašāks Marvāna iebrukums hazāru zemēs notiek 737. gadā.<ref name="IranicaHazari" /> === Centrālāzija === * [[Orhonas ieleja|Orhonas ielejā]], mūsdienu [[Mongolija]]s teritorijā, tiek uzstādīts piemiņas piemineklis [[Kultegins|Kulteginam]] (''Kül Tegin''), [[Otrais Tjurku kaganāts|Otrā Tjurku kaganāta]] karavadonim, kurš miris 731. gadā. Pieminekli liek izveidot viņa brālis kagans [[Bilge kagans|Bilge]], un tajā iekalti teksti [[tjurku valodas|sentjurku valodā]] ar [[Orhonas raksts|Orhonas rakstu zīmēm]], kā arī uzraksts [[ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]]. Piemineklis ir viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem tjurku rakstības un vēstures avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://islamansiklopedisi.org.tr/orhon-yazitlari |title=Orhon Yazıtları |author=Kaçalin, Mustafa S. |work=TDV İslâm Ansiklopedisi |year=2007 |language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tsj.enu.kz/index.php/new/article/view/771 |title=The Chinese inscription on the Kultegin monument: a historical source analysis |author=Kairken, T. Z. |journal=Turkic Studies Journal |year=2026 |language=en}}</ref> * Kultegina piemiņas uzrakstā aprakstīta [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] vēsture, militārie karagājieni un attiecības ar [[Tanu dinastija]]s Ķīnu. Tā autorība saistīta ar [[Jolligs Tegins|Jolligu Teginu]] (''Yollıg Tigin''), bet uzraksta datējums ļauj to pieskaitīt pie senākajiem plašākajiem saglabātajiem tekstiem kādā no [[tjurku valodas|tjurku valodām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.turkicatlas.org/sources/kul-tegin-inscription/ |title=Kül Tegin inscription |publisher=Turkic Atlas |language=en}}</ref> === Dienvidaustrumāzija === * [[Java (sala)|Javas]] salas centrālajā daļā, mūsdienu [[Indonēzija]]s teritorijā, tiek izveidots [[Čaņgalas uzraksts]] (''Canggal inscription''), viens no senākajiem precīzi datētajiem rakstu pieminekļiem Centrālajā Javā. Uzraksts veidots [[sanskrits|sanskritā]] un saistīts ar valdnieku [[Sandžaja (Javas valdnieks)|Sandžaju]] (''Sanjaya''). Tas vēsta par [[Šiva]]m veltīta [[lingams|lingama]] uzstādīšanu un sniedz nozīmīgas ziņas par agrīno Javas valdnieku varu un reliģiskajām tradīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vostokoriens.ru/articles/nadpis-iz-changgala-732-g-i-nekotorye-voprosy-drevneyavanskoy-istorii/ |title=Надпись из Чанггала 732 г. и некоторые вопросы древнеяванской истории |author=Захаров, Антон Олегович |journal=Восток (Oriens) |year=2010 |issue=2 |pages=34–45 |language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://press-files.anu.edu.au/downloads/press/p69411/mobile/ch15s03.html |title=The Sanskritization of Jawa |publisher=Australian National University Press |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Fudživara no Momokava]] (''Fujiwara no Momokawa''; miris [[779. gads|779. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] valstsvīrs un aristokrāts, [[Fudživaru dzimta]]s pārstāvis. Viņam bija nozīmīga loma [[Konins (Japānas imperators)|Konina]] nākšanā pie varas 770. gadā un turpmākajā Japānas galma politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kotobank.jp/word/藤原百川-124712 |title=藤原百川 |work=日本大百科全書; 世界大百科事典 |publisher=Kotobank |language=ja}}</ref> == Mirušie == * Oktobris (tradicionālais datējums) — [[Abd ar Rahmāns al Gafikī]] (''ʿAbd al-Raḥmān al-Ghāfiqī''), Umajādu kalifāta karavadonis un Al Andalusas pārvaldnieks, kritis Puatjē kaujā. Viņa nāves gads atkarīgs no kaujas datējuma.<ref name="PuatjeOxford" /> * [[Džeralds no Mejo]] (''Gerald of Mayo'') — anglosakšu izcelsmes mūks un bīskaps, kurš darbojās [[Īrija|Īrijā]] un bija saistīts ar [[Mejo abatija|Mejo klosteri]]. [[Olsteras annāles|Olsteras annālēs]] viņa nāve reģistrēta pie 732. gada, lai gan citos avotos sastopams arī 726. gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/node/19052 |title=Gerald (Garald) |author=Breen, Aidan |work=Dictionary of Irish Biography |publisher=Royal Irish Academy |year=2009 |language=en}}</ref> * ''[[Nechtan mac Der-Ilei]]'' — [[pikti|piktu]] valdnieks, kurš valdīja no 706. līdz 724. gadam un īslaicīgi atguva varu 729. gadā. Viņa valdīšana saistīta ar baznīcas reformām un romiešu Lieldienu datuma aprēķināšanas tradīcijas ieviešanu piktu zemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/oxford-dictionary-of-national-biography/reference/63486/reference-article-abstract/581445644 |title=Nechtan mac Derile: (d. 732), king of Picts |author=Anderson, Marjorie O. |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref> * [[Sima Džeņs]] ({{val|zh|司馬貞}}, ''Sīmǎ Zhēn''; dzimis ap [[679. gads|679. gadu]]) — ķīniešu vēsturnieks [[Tanu dinastija]]s laikā, pazīstams ar komentāriem un papildinājumiem [[Sima Cjaņs|Sima Cjaņa]] vēsturiskajam darbam ''[[Vēsturnieka pieraksti]]'' (''Shiji''). Viņa nāvi parasti datē ar aptuveni 732. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cup.cuhk.edu.hk/image/catalog/preview/9789882373280_SampleChapter.pdf |title=Literature and History in the Shi ji of Sima Qian |publisher=The Chinese University of Hong Kong Press |language=en |format=PDF}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:732. gads| ]] aycq3lr0izzmun2vhvpnixcotimj825 4547556 4547539 2026-11-10T05:20:18Z Meistars Joda 781 pagātnē 4547556 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|732}} {{Gads citos kalendāros|732}} '''732. gads''' ({{Rom sk gadam|732}}) bija [[gads|garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Eiropa === * Pavasaris — [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēks [[Andalusa]]s pārvaldnieka [[Abd ar Rahmāns al Gafikī|Abd ar Rahmāna al Gafikī]] (''ʿAbd al-Raḥmān al-Ghāfiqī'') vadībā šķērsoja [[Pireneji|Pirenejus]] un iebruka [[Akvitānija|Akvitānijā]]. Musulmaņu spēki sakāva [[Akvitānijas hercogiste|Akvitānijas hercoga]] [[Odo no Akvitānijas|Odo]] karaspēku, ieņēma un izlaupīja [[Bordo]] un turpināja karagājienu uz ziemeļiem. Pēc sakāves Odo vērsās pēc palīdzības pie [[Franku valsts|Franku valsts]] [[majordoms|majordoma]] [[Kārlis Martels|Kārļa Martela]].<ref name="PuatjeOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62399/reference-article-abstract/555384777 |title=Battle of Tours (732?) |author=Ottewill-Soulsby, Sam |work=Oxford Bibliographies in Military History |publisher=Oxford University Press |date=2024-02-20 |language=en}}</ref><ref name="PuatjeLR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/10.-oktobris.-kauja-pie-puatje.a6539/ |title=10. oktobris. Kauja pie Puatjē |author=Liniņš, Eduards |publisher=Latvijas Radio |date=2021-10-10 |language=lv}}</ref> * Oktobris — [[Puatjē kauja|Puatjē kaujā]], kas pazīstama arī kā Tūras kauja, Kārļa Martela vadītais franku karaspēks sakāva Abd ar Rahmāna al Gafikī vadītos Umajādu spēkus. Kauja notika starp [[Puatjē]] un [[Tūra|Tūru]], mūsdienu [[Francija]]s teritorijā. Cīņā gāja bojā musulmaņu karavadonis Abd ar Rahmāns, un viņa karaspēks atkāpās. Uzvara nostiprināja Kārļa Martela politisko un militāro autoritāti. Kauju tradicionāli datē ar 732. gada 10. oktobri, tomēr tās precīzs datums un gads vēstures pētniecībā ir diskutabli — daļa pētnieku to attiecina uz 733. vai 734. gadu.<ref name="PuatjeOxford" /><ref name="PuatjeLR" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutschlandmuseum.de/en/history/calendar/732-10-25-the-battle-of-tours-and-poitiers/ |title=The Battle of Tours and Poitiers |publisher=Deutschlandmuseum |language=en}}</ref> * Pēc Puatjē kaujas Umajādu karaspēka atlikušās vienības atkāpās uz [[Pireneju pussala|Pireneju pussalas]] un [[Septimānija]]s teritorijām. Franku uzvara ierobežoja konkrēto militāro iebrukumu, tomēr musulmaņu karagājieni mūsdienu Francijas dienvidu apgabalos turpinājās arī nākamajos gados. Kaujas nozīme [[Islāma ekspansija|islāma ekspansijas]] vēsturē ir atšķirīgi vērtēta, un mūsdienu vēsturnieki piesardzīgi izturas pret apgalvojumu, ka tā viena pati apturējusi iespējamu visas Rietumeiropas iekarošanu.<ref name="PuatjeOxford" /> * [[Romas pāvests]] [[Gregors III]] piešķīra [[Bonifācijs (misionārs)|Bonifācijam]], kurš veica kristīgās misijas darbu ģermāņu zemēs, [[pallijs|palliju]] un paaugstināja viņu [[arhibīskaps|arhibīskapa]] kārtā. Bonifācijs ieguva tiesības organizēt baznīcas pārvaldi un iecelt bīskapus misijas teritorijās, lai gan viņam vēl nebija noteikta pastāvīga arhibīskapa sēdekļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/02656a.htm |title=St. Boniface |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/j.ctt1gsmwbw |title=Bonds of Wool: The Pallium and Papal Power in the Middle Ages |publisher=University of Pennsylvania Press |language=en}}</ref> === Bizantijas impērija === * Aptuveni 732.—733. gadā [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators [[Leons III Izaurs|Leons III]] organizēja sava dēla un līdzimperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]] laulības ar [[hazāri|hazāru]] [[kagans|kagana]] meitu Čičeku (''Çiçek''), kura pēc kristīšanās pieņēma vārdu Irēna. Dinastiskās laulības nostiprināja Bizantijas un hazāru politisko savienību laikā, kad abas valstis saskārās ar Umajādu kalifāta militāro spiedienu. Viņu dēls [[Leons IV (imperators)|Leons IV]] vēlāk kļuva par Bizantijas imperatoru.<ref name="IranicaHazari">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/khazars/ |title=Khazars |author=Shapira, Dan D. Y. |work=Encyclopaedia Iranica |date=2020-12-14 |language=en}}</ref> === Islāma pasaule un Kaukāzs === * [[Arābu—hazāru kari|Arābu un hazāru karu]] laikā Umajādu karavadonis [[Marvāns ibn Muhameds]] (vēlākais kalifs [[Marvāns II]]) īstenoja karagājienu pret hazāriem [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Viņa spēki virzāījs cauri [[Derbenta|Derbentai]] uz ziemeļiem, taču nelabvēlīgi laikapstākļi apgrūtināja karagājiena turpināšanu. Šis karagājiens tiek datēts ar 114. gadu pēc [[hidžra]]s jeb aptuveni 732.—733. gadu. Plašāks Marvāna iebrukums hazāru zemēs notika 737. gadā.<ref name="IranicaHazari" /> === Centrālāzija === * [[Orhonas ieleja|Orhonas ielejā]], mūsdienu [[Mongolija]]s teritorijā, tika uzstādīts piemiņas piemineklis [[Kultegins|Kulteginam]] (''Kül Tegin''), [[Otrais Tjurku kaganāts|Otrā Tjurku kaganāta]] karavadonim, kurš miris 731. gadā. Pieminekli lika izveidot viņa brālis kagans [[Bilge kagans|Bilge]], un tajā iekalti teksti [[tjurku valodas|sentjurku valodā]] ar [[Orhonas raksts|Orhonas rakstu zīmēm]], kā arī uzraksts [[ķīniešu valoda|ķīniešu valodā]]. Piemineklis ir viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem tjurku rakstības un vēstures avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://islamansiklopedisi.org.tr/orhon-yazitlari |title=Orhon Yazıtları |author=Kaçalin, Mustafa S. |work=TDV İslâm Ansiklopedisi |year=2007 |language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tsj.enu.kz/index.php/new/article/view/771 |title=The Chinese inscription on the Kultegin monument: a historical source analysis |author=Kairken, T. Z. |journal=Turkic Studies Journal |year=2026 |language=en}}</ref> * Kultegina piemiņas uzrakstā aprakstīta [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganāta]] vēsture, militārie karagājieni un attiecības ar [[Tanu dinastija]]s Ķīnu. Tā autorība saistīta ar [[Jolligs Tegins|Jolligu Teginu]] (''Yollıg Tigin''), bet uzraksta datējums ļauj to pieskaitīt pie senākajiem plašākajiem saglabātajiem tekstiem kādā no [[tjurku valodas|tjurku valodām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.turkicatlas.org/sources/kul-tegin-inscription/ |title=Kül Tegin inscription |publisher=Turkic Atlas |language=en}}</ref> === Dienvidaustrumāzija === * [[Java (sala)|Javas]] salas centrālajā daļā, mūsdienu [[Indonēzija]]s teritorijā, tika izveidots [[Čaņgalas uzraksts]] (''Canggal inscription''), viens no senākajiem precīzi datētajiem rakstu pieminekļiem Centrālajā Javā. Uzraksts veidots [[sanskrits|sanskritā]] un saistīts ar valdnieku [[Sandžaja (Javas valdnieks)|Sandžaju]] (''Sanjaya''). Tas vēsta par [[Šiva]]m veltīta [[lingams|lingama]] uzstādīšanu un sniedz nozīmīgas ziņas par agrīno Javas valdnieku varu un reliģiskajām tradīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vostokoriens.ru/articles/nadpis-iz-changgala-732-g-i-nekotorye-voprosy-drevneyavanskoy-istorii/ |title=Надпись из Чанггала 732 г. и некоторые вопросы древнеяванской истории |author=Захаров, Антон Олегович |journal=Восток (Oriens) |year=2010 |issue=2 |pages=34–45 |language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://press-files.anu.edu.au/downloads/press/p69411/mobile/ch15s03.html |title=The Sanskritization of Jawa |publisher=Australian National University Press |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Fudživara no Momokava]] (''Fujiwara no Momokawa''; miris [[779. gads|779. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] valstsvīrs un aristokrāts, [[Fudživaru dzimta]]s pārstāvis. Viņam bija nozīmīga loma [[Konins (Japānas imperators)|Konina]] nākšanā pie varas 770. gadā un turpmākajā Japānas galma politikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kotobank.jp/word/藤原百川-124712 |title=藤原百川 |work=日本大百科全書; 世界大百科事典 |publisher=Kotobank |language=ja}}</ref> == Mirušie == * Oktobris (tradicionālais datējums) — [[Abd ar Rahmāns al Gafikī]] (''ʿAbd al-Raḥmān al-Ghāfiqī''), Umajādu kalifāta karavadonis un Al Andalusas pārvaldnieks, kritis Puatjē kaujā. Viņa nāves gads atkarīgs no kaujas datējuma.<ref name="PuatjeOxford" /> * [[Džeralds no Mejo]] (''Gerald of Mayo'') — anglosakšu izcelsmes mūks un bīskaps, kurš darbojās [[Īrija|Īrijā]] un bija saistīts ar [[Mejo abatija|Mejo klosteri]]. [[Olsteras annāles|Olsteras annālēs]] viņa nāve reģistrēta pie 732. gada, lai gan citos avotos sastopams arī 726. gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dib.ie/node/19052 |title=Gerald (Garald) |author=Breen, Aidan |work=Dictionary of Irish Biography |publisher=Royal Irish Academy |year=2009 |language=en}}</ref> * ''[[Nechtan mac Der-Ilei]]'' — [[pikti|piktu]] valdnieks, kurš valdīja no 706. līdz 724. gadam un īslaicīgi atguva varu 729. gadā. Viņa valdīšana saistīta ar baznīcas reformām un romiešu Lieldienu datuma aprēķināšanas tradīcijas ieviešanu piktu zemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/oxford-dictionary-of-national-biography/reference/63486/reference-article-abstract/581445644 |title=Nechtan mac Derile: (d. 732), king of Picts |author=Anderson, Marjorie O. |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref> * [[Sima Džeņs]] ({{val|zh|司馬貞}}, ''Sīmǎ Zhēn''; dzimis ap [[679. gads|679. gadu]]) — ķīniešu vēsturnieks [[Tanu dinastija]]s laikā, pazīstams ar komentāriem un papildinājumiem [[Sima Cjaņs|Sima Cjaņa]] vēsturiskajam darbam ''[[Vēsturnieka pieraksti]]'' (''Shiji''). Viņa nāvi parasti datē ar aptuveni 732. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cup.cuhk.edu.hk/image/catalog/preview/9789882373280_SampleChapter.pdf |title=Literature and History in the Shi ji of Sima Qian |publisher=The Chinese University of Hong Kong Press |language=en |format=PDF}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:732. gads| ]] bdg39fbrjvvqlojj7n406yzpfa4ofn4 0 643003 4547540 2026-11-10T04:51:05Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[732. gads]] 4547540 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[732. gads]] 4p24k8whu6xp43fy0s2iimra4fgdf70 14 643004 4547541 2026-11-10T04:51:54Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|732}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0732]] 4547541 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|732}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0732]] th9vdb0o1t6iiv63z9bx9h5eq2qynr5 3 643005 4547589 2026-11-10T07:22:11Z 魔琴 102950 vandalism3 ([[m:User:ZbVl/VD|Vandoom]]) 4547589 wikitext text/x-wiki == 2026-11-10 == <div class="mw-content-ltr" dir="ltr" style="text-align: left" lang="en">[[File:Nuvola apps important.svg|25px|alt=Warning icon]] Please stop your disruptive editing. If you continue to [[:m:en:Wikipedia:Vandalism|vandalize]] <span style="white-space:nowrap">Vikipēdija</span>, you may be blocked from editing. </div><!-- Glow-vandalism3 @ 1794295331813s --><nowiki></nowiki> [[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 09.22 (EET) s61u4wi9m82s7jwhstecj7z9zyw3gmk 4547619 4547589 2026-11-10T08:00:19Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4547619 wikitext text/x-wiki == 2026-11-10 == <div class="mw-content-ltr" dir="ltr" style="text-align: left" lang="en">[[File:Nuvola apps important.svg|25px|alt=Warning icon]] Please stop your disruptive editing. If you continue to [[:m:en:Wikipedia:Vandalism|vandalize]] <span style="white-space:nowrap">Vikipēdija</span>, you may be blocked from editing. </div><!-- Glow-vandalism3 @ 1794295331813s --><nowiki></nowiki> [[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 09.22 (EET) == Iekavas (10.11.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4547594 šis labojums] lapā [[Aviācija]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aviācija|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: cilvēka veidots [[lidmašīna{{!}}lidaparāts]], cilvēks, organizācijas un [[lidsabiedrība]]s. == Vēsture bruh :<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span> == Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu &#123;&#123;dat{{!}}1783{{!}}11{{!}}21&#125;&#125;. To veica brāļi |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 10.00 (EET) 6ybcwygj8r1sv4cgt242a7xfxs5653h 3 643006 4547635 2026-11-10T08:31:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547635 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=KPaze}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 10.31 (EET) 9djdmvwqq1x19xuvg4bc9x1tdvifixj 0 643007 4547641 2026-11-10T08:48:18Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009A44 | nos = ''Västerås SK'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Västerås Sportklubb'' | iesauka = ''Grönvitt'' (zaļi baltie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Vesterosa}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 1. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}} | dib = 1904 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 29 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās =... 4547641 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009A44 | nos = ''Västerås SK'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Västerås Sportklubb'' | iesauka = ''Grönvitt'' (zaļi baltie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Vesterosa}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 1. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}} | dib = 1904 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 29 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Hitachi Energy Arena'' | ietilp = 8750 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Aleksanders Rubīns | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.vskfotboll.nu/}} | sadarbojas = | current = |pattern_la1 = _white_hoops |pattern_b1 = _whitehoops |pattern_ra1 = _white_hoops |pattern_sh1 = |pattern_so1 = |leftarm1 = 008000 |body1 = 008000 |rightarm1 = 008000 |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF |pattern_la2 = |pattern_b2 = _greyhoops |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000 |pattern_la3 = |pattern_b3 = _greyhoops |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = F30000 |body3 = F30000 |rightarm3 = F30000 |shorts3 = F30000 |socks3 = F30000 }} '''''Västerås Sportklubb''''', plašāk pazīstams kā '''''Västerås SK''''' vai '''VSK''', ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vesterosa]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Kopš 2008. gada mājas spēles aizvada ''[[Hitachi Energy Arena]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vskfotboll.nu/arenan/ |title=Hitachi Energy Arena |language=sv |access-date={{dat|2026|11|10||bez}} |website=vskfotboll.nu}}</ref> Komanda ir divas reizes uzvarējusi Zviedrijas otrajā pēc līmeņa līgā ''[[Superettan]]'' (2023. un 2025. gadā). Pirmo reizi ''Allsvenskan'' spēlēja 1955.—1956. gada sezonā, ieņemot 10. vietu. == Sasniegumi == * '''''[[Superettan]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/competition/co121/sweden-superettan/records-winners-list/ |title=Superettan - List of Winners |language=ėn |access-date={{dat|2026|11|10||bez}} |website=worldfootball.net}}</ref> ** Uzvarētāji (2): 2023, 2025 * '''1. divīzijas Ziemeļu grupa''' ** Uzvarētāji (3): 1996, 2010, 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] 3doflvn4besy3ntc04u1dywf2ib6roh 4547647 4547641 2026-11-10T08:52:41Z Vylks 50297 4547647 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009A44 | nos = ''Västerås SK'' | logo_links = Vasteras SK logo.svg | logo_izm = | pilns = ''Västerås Sportklubb'' | iesauka = ''Grönvitt'' (zaļi baltie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Vesterosa}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 1. vieta ''[[Superettan]]'' {{increase}} | dib = 1904 | dib_mēn = 1 | dib_dat = 29 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Hitachi Energy Arena'' | ietilp = 8750 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Aleksanders Rubīns | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.vskfotboll.nu/}} | sadarbojas = | current = |pattern_la1 = _white_hoops |pattern_b1 = _whitehoops |pattern_ra1 = _white_hoops |pattern_sh1 = |pattern_so1 = |leftarm1 = 008000 |body1 = 008000 |rightarm1 = 008000 |shorts1 = FFFFFF |socks1 = FFFFFF |pattern_la2 = |pattern_b2 = _greyhoops |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = 000000 |body2 = 000000 |rightarm2 = 000000 |shorts2 = 000000 |socks2 = 000000 |pattern_la3 = |pattern_b3 = _greyhoops |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = F30000 |body3 = F30000 |rightarm3 = F30000 |shorts3 = F30000 |socks3 = F30000 }} '''''Västerås Sportklubb''''', plašāk pazīstams kā '''''Västerås SK''''' vai '''VSK''', ir profesionāls [[Zviedrija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vesterosa]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'', Zviedrijas futbola augstākajā līgā. Kopš 2008. gada mājas spēles aizvada ''[[Hitachi Energy Arena]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vskfotboll.nu/arenan/ |title=Hitachi Energy Arena |language=sv |access-date={{dat|2026|11|10||bez}} |website=vskfotboll.nu}}</ref> Komanda ir divas reizes uzvarējusi Zviedrijas otrajā pēc līmeņa līgā ''[[Superettan]]'' (2023. un 2025. gadā). Pirmo reizi ''Allsvenskan'' spēlēja 1955.—1956. gada sezonā, ieņemot 10. vietu. == Sasniegumi == * '''''[[Superettan]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/competition/co121/sweden-superettan/records-winners-list/ |title=Superettan - List of Winners |language=ėn |access-date={{dat|2026|11|10||bez}} |website=worldfootball.net}}</ref> ** Uzvarētāji (2): 2023, 2025 * '''1. divīzijas Ziemeļu grupa''' ** Uzvarētāji (3): 1996, 2010, 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{se ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] qt1g6i7vef4ibuaayzmb9bp02tamg2f 0 643008 4547642 2026-11-10T08:49:06Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Västerås SK]] 4547642 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Västerås SK]] mqvq42a1dk4ieoa5p49qxv67flrsvgk 0 643009 4547643 2026-11-10T08:49:29Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Västerås SK]] 4547643 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Västerås SK]] mqvq42a1dk4ieoa5p49qxv67flrsvgk 0 643010 4547644 2026-11-10T08:49:57Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Västerås SK]] 4547644 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Västerås SK]] mqvq42a1dk4ieoa5p49qxv67flrsvgk 6 643011 4547646 2026-11-10T08:52:05Z Vylks 50297 No [[:en:File:Vasteras SK logo.svg]] 4547646 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:Vasteras SK logo.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} dve6usmxr0l4b1u19dunju9t09o7ygp 0 643012 4547729 2026-11-10T11:41:28Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547729 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|122}} {{Gads citos kalendāros|122}} '''122. gads''' ({{Rom sk gadam|122}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. Tas ietilpa [[2. gadsimts|2. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Manijs Acilijs Aviola]] (''Manius Acilius Aviola'') un [[Lūcijs Korelijs Nerācijs Pansa]] (''Lucius Corellius Neratius Pansa'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://godot.date/browse/Roman%20Consulships/28 |title=Roman Consulships |website=GODOT — Graph of Dated Objects and Texts |language=en}}</ref> * [[Romas imperators]] [[Adriāns]] turpina savu pirmo lielo ceļojumu pa impērijas provincēm. No [[Lejasģermānija|Lejasģermānijas]] viņš dodas uz [[Britānija (Romas province)|Britāniju]], kur uzturas vasaras mēnešos. Vizītes laikā imperators pārbauda provinces militāro un administratīvo stāvokli un pieņem lēmumus par tās ziemeļu robežas nostiprināšanu.<ref name="Graafstal2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/S0068113X1800020X |title=What Happened in the Summer of A.D. 122? Hadrian on the British Frontier — Archaeology, Epigraphy and Historical Agency |author=Graafstal, Erik |journal=Britannia |year=2018 |volume=49 |pages=79–111 |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref><ref name="HadrianBritain">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/britannia/article/hadrian-and-britain-the-civil-zone/E829150F156A4AFF1B01D9BD4EE91836 |title=Hadrian and Britain: The Civil Zone |journal=Britannia |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref> * Adriāns kopā ar savu dzīvesbiedri [[Vibija Sabīna|Vibiju Sabīnu]] (''Vibia Sabina'') apmeklē [[Londīnija|Londīniju]] (''Londinium''), mūsdienu [[Londona|Londonu]]. Imperatora vizīte ir nozīmīgs notikums provinces galvenās pilsētas vēsturē. Vēlāk, 120. gadu gaitā, lielu daļu Londīnijas noposta plašs ugunsgrēks, kura precīzs datējums nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.londonmuseum.org.uk/collections/london-stories/timeline-roman-london-londinium/ |title=A timeline of Roman London: Londinium from start to end |publisher=London Museum |language=en}}</ref> * Adriāna valdīšanas laikā sākas [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] ({{val|la|Vallum Aelium}}) būvniecība Britānijas ziemeļos. Aptuveni 117 km garais robežnocietinājums paredzēts, lai kontrolētu cilvēku un preču pārvietošanos pāri impērijas robežai, kā arī aizsargātu romiešu pārvaldītās teritorijas no iebrukumiem. Valnis šķērso mūsdienu [[Anglija]]s ziemeļus no [[Taina]]s upes apkārtnes austrumos līdz [[Solvejfērts|Solvejas līcim]] rietumos. Tradicionāli būvniecības sākumu datē ar 122. gadu, kad Britāniju apmeklēja imperators Adriāns, tomēr atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļa sagatavošanas vai celtniecības darbu sākusies agrāk.<ref name="HadriansWall">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.english-heritage.org.uk/visit/places/hadrians-wall/hadrians-wall-history-and-stories/history/ |title=History of Hadrian's Wall |publisher=English Heritage |language=en}}</ref><ref name="Graafstal2018" /> * Par Britānijas provinces pārvaldnieku kļūst [[Auls Platorijs Nepots]] (''Aulus Platorius Nepos''), kurš uzrauga Adriāna vaļņa celtniecības darbus. Viņa pārvaldes laikā robežnocietinājuma būvniecībā piedalās vairākas [[Romas leģions|romiešu leģionu]] vienības, tostarp [[VI Uzvarētāju leģions]] (''Legio VI Victrix''). Par Nepota darbību liecina vairāki saglabājušies [[latīņu valoda|latīņu]] uzraksti uz militāro būvju akmeņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/ref:odnb/48299 |title=Platorius Nepos, Aulus (fl. 119–c. 125), Roman governor of Britain |author=Johnson, Stephen |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://csad.romaninscriptionsofbritain.org/inscriptions/1427 |title=RIB 1427. Imperial dedication to Hadrian |website=Roman Inscriptions of Britain |language=en}}</ref> * Britānijas ziemeļos, [[Vindolanda]]s (''Vindolanda'') [[romiešu forts|romiešu fortā]], turpinās militārās apmetnes pārbūve un paplašināšana. Aptuveni no 120. līdz 130. gadam tur izvietota [[tungri|tungru]] pirmā kohorta (''Cohors I Tungrorum''). Forts ir daļa no senākas robežas aizsardzības sistēmas pie [[Stanegeitas ceļš|Stanegeitas ceļa]], kas pakāpeniski tiek iekļauta jaunajā Adriāna vaļņa aizsardzības sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vindolanda.com/Pages/FAQs/default.aspx |title=Frequently Asked Questions |publisher=The Vindolanda Trust |language=en}}</ref> * Pēc uzturēšanās Britānijā Adriāns atgriežas [[Gallija|Gallijā]], kur pavada daļu 122. gada rudens. Viņa vizīte Britānijā un pieņemtie lēmumi kļūst par nozīmīgu pavērsienu Romas impērijas ziemeļrietumu robežas militārajā organizācijā.<ref name="HadrianBritain" /> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] [[Haņu dinastija]]s imperatora [[Ans (Haņu dinastijas imperators)|Ana]] (''Han Andi'') valdīšanas laikā tiek mainīts valdīšanas ēras nosaukums. Iepriekšējais nosaukums ''Dzjaņguana'' (''Jianguang'', {{val|zh|建光}}) tiek aizstāts ar ''Jaņguanu'' (''Yanguang'', {{val|zh|延光}}), kas tiek izmantots līdz 125. gadam. Jaunā ēra sākas 122. gada pavasarī.<ref name="HanAn">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&res=963056 |title=漢安帝 |website=Chinese Text Project |language=zh}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/dictionary.pl?did=4234&if=en&remap=gb |title=延光 |website=Chinese Text Project |language=zh}}</ref> * Haņu dinastijas karaspēks karavadoņa [[Ma Sjaņs|Ma Sjaņa]] (''Ma Xian'', {{val|zh|馬賢}}) vadībā īsteno karagājienu pret [[cjaņi|cjaņu]] cilšu sacelšanos Ķīnas ziemeļrietumos. Pie [[Huandžuna]]s (''Huangzhong'') tiek sakauti cilšu vadoņa [[Manu (cjaņu vadonis)|Manu]] (''Manu'', {{val|zh|麻奴}}) spēki. Pēc sakāves sacelšanās dalībnieki izklīst, un Haņu dinastijas pārvalde atjauno kontroli pār daļu reģiona.<ref name="Zizhi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.qj.hk/jingdian/book/164/5854.html |title=資治通鑑·漢紀四十二 |work=Zizhi Tongjian |language=zh}}</ref> * Ķīnas ziemeļaustrumu pierobežā izceļas amatpersonu konflikts, kurā tiek izmantots viltots imperatora rīkojums. Tā rezultātā tiek nogalināts [[Sjuaņtu komandērija|Sjuaņtu komandērijas]] pārvaldnieks [[Jao Guans]] (''Yao Guang'', {{val|zh|姚光}}), bet [[Joudžou]] provinces pārvaldnieks [[Fens Huans]] (''Feng Huan'', {{val|zh|馮煥}}) tiek apcietināts. Pēc viņa dēla [[Fens Guņs|Fena Guņa]] (''Feng Gun'', {{val|zh|馮緄}}) ierosinājuma tiek apšaubīts rīkojuma īstums, un izmeklēšanā atklājas viltojums. Šis notikums aprakstīts ķīniešu vēstures hronikā ''[[Dzidži tundzjaņ]]'' (''Zizhi Tongjian'').<ref name="Zizhi" /> == Dzimušie == * [[Annija Kornificija Faustīna]] (''Annia Cornificia Faustina''; mirusi ap [[152. gads|152. gadu]]) — [[Romas impērija|romiešu]] aristokrāte, vēlākā imperatora [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] jaunākā māsa. Dzimusi aptuveni 122. vai 123. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.peren-revues.fr/eugesta/1155 |title=Parallel lives: Domitia Lucilla and Cratia, Fronto and Marcus |author=Richlin, Amy |journal=EuGeStA |year=2011 |doi=10.54563/eugesta.1155 |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[Svetonijs]] (''Gaius Suetonius Tranquillus''; dzimis ap [[69. gads|69. gadu]]) — [[Senā Roma|romiešu]] vēsturnieks un biogrāfs, darba ''[[Divpadsmit Cēzari]]'' (''De vita Caesarum'') autors. Dažos biogrāfiskajos avotos viņa nāve datēta ar aptuveni 122. gadu, tomēr precīzs nāves gads nav zināms; pastāv arī pieņēmums, ka viņš dzīvojis vēl pēc 130. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://catalog.digitallatin.org/dll-author/a4799 |title=Suetonius, approximately 69–approximately 122 |publisher=Digital Latin Library |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://erenow.org/ancient/twelvecaesars/2.php |title=Chronology |work=The Twelve Caesars |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:122. gads| ]] 30y2395e6j8sx80fe9btfc2gahk58rb 0 643013 4547731 2026-11-10T11:42:11Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[122. gads]] 4547731 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[122. gads]] gcd6hijbuierxscipr30ghpavw6skke 14 643014 4547732 2026-11-10T11:42:51Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|122}} [[Kategorija:120. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0122]] 4547732 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|122}} [[Kategorija:120. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0122]] aavdp2p95nrs0lk09yfpt22uzczzy1g